Eiropas Savienības C 73/2012

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/2

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 26. janvāra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — ADV Allround Vermittlungs AG, kas atrodas likvidācijas procesā/Finanzamt Hamburg-Bergedorf

(Lieta C-218/10) (1)

(PVN - Sestā direktīva - 9., 17. un 18. pants - Pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšana - Jēdziens “personāla nodrošināšana” - Pašnodarbinātas personas - Vajadzība nodrošināt pakalpojumu sniegšanas vienādu novērtēšanu kā pakalpojumu sniedzēja, tā pakalpojumu saņēmēja gadījumā)

2012/C 73/02

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: ADV Allround Vermittlungs AG, kas atrodas likvidācijas procesā

Atbildētāja: Finanzamt Hamburg-Bergedorf

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta sestā ievilkuma, 17. panta 1. punkta, 2. punkta a) apakšpunkta un 3. punkta a) apakšpunkta, kā arī 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Tāda pakalpojuma sniegšanas nodokļu piesaistes vietas noteikšana, ko veido pašnodarbinātu personu, kuras nav nodarbinātas pie pakalpojumu sniedzēja, nodrošināšana pakalpojumu ņēmējam — Jēdziens “personāls” — Vajadzība nodrošināt, lai viena un tā paša pakalpojuma aplikšana ar PVN pakalpojumu sniedzēja un pakalpojumu saņēmēja gadījumā tiktu novērtēta vienādi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta sestais ievilkums ir interpretējams tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais jēdziens “personāla nodrošinājums [nodrošināšana]” attiecas arī uz tādu pašnodarbinātu personu nodrošināšanu, kuras nav nodarbinātas pie pakalpojumu sniedzēja;

Sestās direktīvas 77/388 17. panta 1. punkts, 2. punkta a) apakšpunkts, 3. punkta a) apakšpunkts, kā arī 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka saskaņā ar tiem dalībvalstīm nav jāpielāgo savi procesuālie noteikumi, lai nodrošinātu, ka pakalpojuma aplikšana ar nodokli un pievienotā vērtības nodokļa maksāšanas pienākums par šo pakalpojumu kā pakalpojumu sniedzēja, tā pakalpojumu saņēmēja gadījumā tiktu novērtēti vienādi arī tad, ja par katru no tiem atbild cita nodokļu pārvaldes iestāde. Tomēr saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalstīm ir pienākums veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pareizu pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu un nodokļu neitralitātes principa ievērošanu.

(1) OV C 221, 14.08.2010.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/2

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 24. janvāra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maribel Dominguez/Centre informatique du Centre Ouest Atlantique, Préfet de la région Centre

(Lieta C-282/10) (1)

(Sociālā politika - Direktīva 2003/88/EK - 7. pants - Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu - Valsts tiesiskajā regulējumā paredzēts tiesību rašanās nosacījums - Darba ņēmēja prombūtne - Tiesību uz atvaļinājumu ilgums atkarībā no prombūtnes veida - Direktīvai 2003/88 pretējs valsts tiesiskais regulējums - Valsts tiesas loma)

2012/C 73/03

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Maribel Dominguez

Atbildētājs: Centre informatique du Centre Ouest Atlantique, Préfet de la région Centre

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation (Francija) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 9. lpp.) 7. panta interpretācija — Darba ņēmēju apmaksāts ikgadējais atvaļinājumus — Tiesību uz atvaļinājumu rašanās neatkarīgi no darba ņēmēja darba kavējuma iemesla un ilguma — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru atvaļinājuma piešķiršanai ir piemērojams nosacījums par faktiski nostrādātu vismaz desmit dienu darba laiku atsauces laikposmā — Valsts tiesas pienākums nepiemērot Savienības tiesībām pretējus valsts tiesību noteikumus

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesību normas vai prakse, kurās paredzēts, ka tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu ir atkarīgas no faktiski nostrādāta desmit dienu vai vienu mēnesi ilga darba laika atsauces laikposmā;

iesniedzējtiesai, ņemot vērā valsts tiesību kopumu, it īpaši Code du travail L. 223-4. pantu, un piemērojot tajās atzītās interpretācijas metodes, lai tiktu nodrošināta pilnīga Direktīvas 2003/88 7. panta iedarbība un nonākts pie risinājuma, kas atbilstu tās mērķim, ir jāpārbauda, vai tā šīs tiesības var interpretēt veidā, kas darba ņēmēja prombūtni nelaimes gadījuma ceļā dēļ ļautu pielīdzināt kādam no tiem gadījumiem, kas ir norādīti minētajā Code du travail pantā.

Ja šāda interpretācija nav iespējama, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai, ievērojot atbildētāju pamatlietā juridisko formu, pret tām var atsaukties uz Direktīvas 2003/88 7. panta 1. punkta tiešo iedarbību.

Ja valsts tiesa nevar sasniegt Direktīvas 2003/88 7. pantā paredzēto rezultātu, lietas dalībnieks, kuram kaitē valsts tiesību neatbilstība Savienības tiesībām, var tomēr atsaukties uz 1991. gada 19. novembra spriedumu apvienotajās lietās C-6/90 un C-9/90 Francovich u.c., lai vajadzības gadījumā saņemtu atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem;

Direktīvas 2003/88 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāda valsts tiesību norma, kurā atkarībā no darba ņēmēja prombūtnes sakarā ar darbnespēju iemesla ir paredzēts apmaksāts ikgadējais atvaļinājums, kas ir ilgāks vai vienāds ar minimālo šajā direktīvā garantēto četru nedēļu laikposmu.

(1) OV C 234, 28.08.2010.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/3

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 17. janvāra spriedums (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — A. Salemink/Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen

(Lieta C-347/10) (1)

(Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - Darba ņēmējs, kas nodarbināts uz gāzes ieguves platformas, kura atrodas Nīderlandei pieguļošajā kontinentālajā šelfā - Obligātā apdrošināšana - Atteikums izmaksāt darbnespējas pabalstu)

2012/C 73/04

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: A. Salemink

Atbildētāja: Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank Amsterdam — LESD 45. un 355. panta, LES 52. panta, kā arī Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 1. sēj., 35. lpp.), I un II sadaļas interpretācija — Valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas nepiemērošana personām, kuras uz Nīderlandes kontinentālajā šelfā esošas urbšanas platformas nodarbina Nīderlandē reģistrēts darba devējs un kuru dzīvesvieta ir citas dalībvalsts teritorijā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā ar grozījumiem un atjauninājumiem, kas izdarīti ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kurā izdarīti grozījumi ar Padomes 1998. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1606/98, 13. panta 2. punkta a) apakšpunkts un EKL 39. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā, ka darba ņēmējs, kas strādā uz kādai dalībvalstij pieguļošajā kontinentālajā šelfā nostiprinātas iekārtas, šajā dalībvalstī nav obligāti apdrošināts saskaņā ar valsts tiesību aktiem par sociālo apdrošināšanu tāpēc vien, ka viņš dzīvo nevis tajā, bet gan kādā citā dalībvalstī.

(1) OV C 246, 11.09.2010.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/4

Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 19. janvāra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Suiker Unie GmbH — Zuckerfabrik Anklam/Hauptzollamt Hamburg–Jonas

(Lieta C-392/10) (1)

(Regula (EK) Nr. 800/1999 - 15. panta 1. un 3. punkts - Lauksaimniecības produkti - Eksporta kompensāciju sistēma - Diferencēta eksporta kompensācija - Piešķiršanas nosacījumi - Produkta imports trešā saņēmējvalstī - Ievedmuitas nodokļu samaksa)

2012/C 73/05

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Suiker Unie GmbH — Zuckerfabrik Anklam

Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg-Jonas

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 102, 11. lpp.) 15. panta 1. un 3. punkta un Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 24. panta interpretācija — Prece, kas no dalībvalsts tiek eksportēta uz trešo valsti, lai tajā, neiekasējot ievedmuitas nodokļus, ievešanas pārstrādei procedūrā tiktu pakļauta būtiskai pārstrādei — Produkta, kas iegūts no šīs pārstrādes, eksports uz citu trešo valsti — Diferencētas eksporta kompensācijas piešķiršanas nosacījumi — Prasība par produkta laišanu brīvā apgrozībā trešā saņēmējvalstī, samaksājot ievedmuitas nodokļus?

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2003. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 444/2003, 15. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais diferencētas kompensācijas saņemšanas nosacījums, proti, ievedmuitas formalitāšu nokārtošana, nav izpildīts tad, ja trešā saņēmējvalstī pēc atmuitošanas ievešanas pārstrādei procedūrā, neiekasējot ievedmuitas nodokļus, produkts ir “būtiski apstrādāts vai pārstrādāts” Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 24. panta izpratnē un ja produkts, kas iegūts šīs apstrādes vai pārstrādes rezultātā, ir ticis eksportēts uz trešo valsti.

(1) OV C 288, 23.10.2010.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/4

Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 26. janvāra spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bianca Kücük/Land Nordrhein-Westfalen

(Lieta C-586/10) (1)

(Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkts - Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi - Objektīvi iemesli, kas var attaisnot šādu līgumu atjaunošanu - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir pamatota darba līgumu slēgšana uz noteiktu laiku īslaicīgas aizvietošanas gadījumā - Pastāvīga vai iteratīva vajadzība pēc aizvietojošā personāla - Visu ar secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu atjaunošanu saistīto apstākļu ņemšana vērā)

2012/C 73/06

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Bianca Kücük

Atbildētāja: Land Nordrhein–Westfalen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesarbeitsgericht — Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.) pielikumā ietvertā 1999. gada 18. marta Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru darbinieka īslaicīga aizstāšana ir objektīvs iemesls darba līgumu ierobežošanai uz laiku — Jēdziens “objektīvi iemesli”, kas var attaisnot uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu atjaunošanu

Rezolutīvā daļa:

1999. gada 18. martā noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka īslaicīga vajadzība pēc aizvietojošā personāla, kas ir paredzēta tādā valsts tiesiskajā regulējumā kā tas, uz kuru attiecas pamatlieta, principā var būt objektīvs iemesls minētās klauzulas izpratnē. Tikai tas vien, ka darba devējs ir spiests veikt īslaicīgu aizvietošanu, kas atkārtojas vai pat ir pastāvīga, un ka šī aizvietošana var tikt risināta arī, pieņemot darbā darbiniekus saskaņā ar darba līgumiem uz nenoteiktu laiku, vēl nenozīmē, ka nav objektīva iemesla minētā pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ne arī to, ka būtu notikusi ļaunprātīga izmantošana šīs klauzulas izpratnē. Tomēr, izvērtējot jautājumu, vai uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma vai darba attiecību atjaunošanu attaisno šāds objektīvs iemesls, dalībvalstu iestādēm savās attiecīgajās kompetences jomās ir jāņem vērā visi attiecīgie apstākļi, tostarp agrāk ar šo pašu darba devēju uz noteiktu laiku noslēgto darba līgumu vai darba attiecību skaits un kopējais ilgums.

(1) OV C 89, 19.03.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/5

Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 26. janvāra spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny Izba Finansowa Wydział I (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Minister Finansów/Kraft Foods Polska SA

(Lieta C-588/10) (1)

(Nodokļi - PVN - Direktīva 2006/112/EK - 90. panta 1. punkts - Cenas samazināšana pēc darījuma izpildes - Valsts tiesiskais regulējums, kurā nodokļa bāzes samazināšanai ir paredzēts nosacījums, ka preču vai pakalpojuma piegādātājam ir preču vai pakalpojumu saņēmēja izdots apstiprinājums par rēķina labojumu saņemšanu - PVN neitralitātes princips - Samērīguma princips)

2012/C 73/07

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny Izba Finansowa Wydział I

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Minister Finansów

Atbildētāja: Kraft Foods Polska SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Naczelny Sąd Administracyjny — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 90. panta 1. punkta interpretācija — Nodokļa bāze — Cenas samazināšana pēc darījuma veikšanas — Valsts tiesiskais regulējums, kurā nodokļa bāzes samazināšanai ir paredzēts nosacījums par rēķina labojumu un līgumslēdzējas puses apstiprinājuma saņemšanu

Rezolutīvā daļa:

Prasība, saskaņā ar kuru nodokļa bāzes, kas izriet no sākotnējā rēķina, samazināšanai ir paredzēts nosacījums, ka nodokļa maksātājs ir ieguvis apstiprinājumu par rēķina labojumu saņemšanu, ko izdevis preču vai pakalpojumu saņēmējs, ietilpst Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 90. panta 1. punktā noteiktajā noteikumu jēdzienā.

Šāda prasība būtībā nav pretrunā pievienotās vērtības nodokļa neitralitātes, kā arī samērīguma principiem. Tomēr, ja nodokļa maksātājam — preču vai pakalpojumu piegādātājam — izrādās neiespējami vai pārāk sarežģīti saņemt saprātīgā termiņā šādu apstiprinājumu par saņemšanu, tam nevar liegt ar citiem līdzekļiem pierādīt valsts nodokļu iestādēm, pirmkārt, ka tas lietas apstākļos ir izrādījis pietiekamu rūpību, lai nodrošinātu, ka preču vai pakalpojumu saņēmējs saņem rēķina labojumus un ar tiem iepazīstas, un, otrkārt, ka attiecīgais darījums tiešām ir īstenots saskaņā ar minētajos rēķina labojumos norādītajiem nosacījumiem.

(1) OV C 89, 19.03.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/5

Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 19. janvāra spriedums — Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)/Nike International Ltd, Aurelio Muñoz Molina

(Lieta C-53/11 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 58. pants - Regula (EK) Nr. 2868/95 - 49. un 50. noteikums - Vārdiska preču zīme “R10” - Iebildumi - Nodošana - Prasības pieņemamība - “Personas, kam ir tiesības iesniegt apelācijas sūdzību”, jēdziens - ITSB pamatnostādņu piemērojamība)

2012/C 73/08

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Pārējie lietas dalībnieki: Nike International Ltd (pārstāvis — M. de Justo Bailey, advokāts), Aurelio Muñoz Molina

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 24. novembra spriedumu lietā T-137/09 Nike International Ltd/ITSB — Aurelio Muñoz Molina, ar kuru Vispārējā tiesa atcēla Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 21. janvāra lēmumu lietā R 551/2008-1

Rezolutīvā daļa:

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 24. novembra spriedumu lietā T-137/09 Nike International/ITSB — Muñoz Molina (“R10”) daļā, kurā minētā tiesa, pārkāpjot 58. pantu Padomes 1993. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, kas grozīta ar Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1891/2006, un 49. noteikumu Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2005. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1041/2005, nosprieda, ka Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmā padome savā 2009. gada 21. janvāra lēmumā lietā R 551/2008-1 ir pārkāpusi Regulas Nr. 2868/95, kas grozīta ar Regulu Nr. 1041/2005, 31. noteikuma 6. punktu un 50. noteikuma 1. punktu, atzīstot par nepieņemamu Nike International Ltd iesniegto apelācijas sūdzību;

2)	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 152, 21.5.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/6

Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 26. janvāra spriedums — Eiropas Komisija/Slovēnija

(Lieta C-185/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Tiešā apdrošināšana, kas nav dzīvības apdrošināšana - Direktīva 73/239/EEK un Direktīva 92/49/EEK - Nepareiza un nepilnīga transponēšana)

2012/C 73/09

Tiesvedības valoda — slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — K.-Ph. Wojcik, M. Žebre un N. Yerrell)

Atbildētāja: Slovēnijas Republika (pārstāvis — A. Vran)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. un 63. panta pārkāpums — Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmās direktīvas 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 3. lpp.) 8. panta 3. punkta un Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva; OV L 228, 1. lpp.) 29. un 39. panta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

nepareizi un nepilnīgi transponējot valsts tiesību sistēmā Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmo direktīvu 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Direktīvu 2005/68/EK, un Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvu 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/68, Slovēnijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas ir paredzēti Direktīvas 73/239 8. panta 3. punktā un Direktīvas 92/49 29. un 39. pantā;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Komisija un Slovēnijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 269, 10.09.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/6

Tiesas (septītā palāta) 2012. gada 26. janvāra spriedums — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-192/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2009/147/EK - Savvaļas putnu aizsardzība - Aizsardzības režīma apjoms - Atkāpes no direktīvā paredzētajiem aizliegumiem)

2012/C 73/10

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — K. Herrmann un S. Petrova)

Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvis — M. Szpunar)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 7. lpp.) 1. un 5. panta un 9. panta 1. un 2. punkta pārkāpums — Piemērošanas joma — Aizsardzības attiecināšana tikai uz valsts teritorijā sastopamām putnu sugām — Atkāpes no direktīvā paredzētajiem aizliegumiem nosacījumu nepareiza noteikšana

Rezolutīvā daļa:

nenodrošinot aizsardzību visām dalībvalstu Eiropas teritorijā sastopamajām savvaļas putnu sugām, kuru aizsardzība ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, un pareizi nedefinējot nosacījumus atkāpju no šajā direktīvā paredzētajiem aizliegumiem noteikšanai, Polijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 1. un 5. pantā un 9. panta 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 211, 16.07.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/7

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 17. novembra rīkojums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Le Poumon vert de la Hulpe ASBL, Jacques Solvay de la Hulpe, Marie-Noëlle Solvay, Alix Walsh (C-177/09 un C-179/09), Jean-Marie Solvay de la Hulpe (C-177/09), Action et défense de l’environnement de la Vallée de la Senne et de ses affluents ASBL (ADESA), Réserves naturelles RNOB ASBL, Stéphane Banneux, Zénon Darquenne (C-178/09), Les amis de la Forêt de Soignes ASBL (C-179/09)/Région wallonne

(Apvienotās lietas no C-177/09 līdz C-179/09) (1)

(Projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Direktīva 85/337/EEK - Piemērošanas joma - “Īpaša valsts tiesību akta” jēdziens - Orhūsas konvencija - Iespēja vērsties tiesā saistībā ar vides jautājumiem - Tiesību celt prasību par tiesību aktu apjoms)

2012/C 73/11

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Le Poumon vert de la Hulpe ASBL, Jacques Solvay de la Hulpe, Marie-Noëlle Solvay, Alix Walsh (C-177/09 un C-179/09), Jean-Marie Solvay de la Hulpe (C-177/09), Action et défense de l’environnement de la Vallée de la Senne et de ses affluents ASBL (ADESA), Réserves naturelles RNOB ASBL, Stéphane Banneux, Zénon Darquenne (C-178/09) un Les amis de la Forêt de Soignes ASBL (C-179/09)

Atbildētājs: Région wallonne

piedaloties: Codic Belgique SA, Federal Express European Services Inc. (FEDEX) (C-177/09 un C-179/09) un Intercommunale du Brabant wallon (IBW) (C-178/09)

Priekšmets

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État — Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EKK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.), kas grozīta ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK (OV L 73, 5. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko groza Direktīvas 85/337/EKK un 96/61/EK (OV L 156, 17. lpp.), 1., 5., 6., 7., 8. un 10.a panta interpretācija — 1998. gada 25. jūnijā pieņemtās Orhūsas konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK (OV L 124, 1. lpp.) 6. un 9. panta interpretācija — Dažu ar dekrētu “apstiprinātu” atļauju, kuras pamato primāri vispārējo interešu iemesli, atzīšana par specifiskiem valsts tiesību aktiem? — Pilnīgu tiesību celt prasību par lēmumu, ar kuru ir atļauti projekti, kam var būt nozīmīga ietekme uz vidi, neesamība — Šādu tiesību pastāvēšanas neobligātais vai obligātais raksturs — Vides atļauja, kas piešķirta administratīvā un mācību centra Ulpē [Hulpe] izmantošanai

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EKK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK, 1. panta 5. punkts ir interpretējams tādējādi, ka no minētās direktīvas piemērošanas jomas ir izslēgti tikai tie projekti, kuru sīks izklāsts ir pieņemts ar īpašu tiesību aktu, jo šīs direktīvas mērķi tiek sasniegti likumdošanas procesā. Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai šie divi nosacījumi ir izpildīti, ņemot vērā gan pieņemtā tiesību akta saturu, gan likumdošanas procedūru, kurā tas ticis pieņemts, kopumā un it īpaši sagatavojošos aktus un parlamentārās debates. Šajā ziņā tiesību aktu, ar ko tikai vienkārši tiek “apstiprināts” jau pastāvošs administratīvs akts, norādot tikai primārus vispārējo interešu apsvērumus un iepriekš neuzsākot likumdošanas procedūru pēc būtības, kas ļauj izpildīt minētos nosacījumus, nevar uzskatīt par īpašu tiesību aktu šīs tiesību normas nozīmē un tādējādi ar to nepietiek, lai projektu izslēgtu no Direktīvas 85/337, kas grozīta ar Direktīvu 2003/35, piemērošanas jomas;

1998. gada 25. jūnijā pieņemtās Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK, 9. panta 2. punkts un Direktīvas 85/337, kas grozīta ar Direktīvu 2003/35, 10.a pants ir interpretējami tādējādi, ka:

—

ja projekts, kas ietilpst šo tiesību normu piemērošanas jomā, ir pieņemts ar tiesību aktu, jautājumu par to, vai šis tiesību akts atbilst minētās direktīvas 1. panta 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ir jābūt iespējai saskaņā ar valsts procesuālo tiesību normām nodot izskatīšanai tiesā vai neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā iestādē;

—

gadījumā, ja par šādu aktu nav nekādas iespējas celt tāda rakstura un apjoma prasību, par kādu ir atgādināts iepriekš, ikvienai valsts tiesai, kurā izskatīšanai ir iesniegts strīds, savas kompetences ietvaros ir jāveic iepriekšējā ievilkumā aprakstītā pārbaude un attiecīgā gadījumā jāizdara secinājumi, atstājot šo tiesību aktu nepiemērotu.

(1) OV C 180, 01.08.2009.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/8

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 17. janvāra rīkojums (Højesteret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Infopaq International A/S/Danske Dagblades Forening

(Lieta C-302/10) (1)

(Autortiesības - Informācijas sabiedrība - Direktīva 2001/29/EK - 5. panta 1. un 5. punkts - Literārie un mākslas darbi - Literāro darbu īsu izvilkumu reproducēšana - Presē publicēti raksti - Pagaidu un pārejas reproducēšana - Tehnoloģisks process, kas ietver rakstu skenēšanu, kurai seko to pārvēršana teksta datnē, reprodukcijas elektroniska apstrāde un šīs reprodukcijas vienas daļas uzglabāšana - Pagaidu reproducēšanas darbības, kas ir šāda tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa - Šo darbību, kas izpaužas kā darba vai cita tiesību objekta likumīga izmantošana, mērķis - Minēto darbību patstāvīga ekonomiska nozīme)

2012/C 73/12

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Højesteret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Infopaq International A/S

Atbildētāja: Danske Dagblades Forening

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Højesteret — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 2. panta un 5. panta 1. un 5. punkta interpretācija — Sabiedrība, kuras galveno darbību veido laikrakstu rakstu kopsavilkumu sagatavošana, veicot skenēšanu — Raksta izvilkuma, ko veido meklējamais vārds un pieci vārdi, kuri atrodas pirms un pēc tā, uzglabāšana — Pagaidu reproducēšanas darbības, kas ir būtiska tehnoloģiska procesa daļa

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tā sauktā “datu atlases” procesa laikā veiktās pagaidu reproducēšanas darbības, kas ir aplūkotas pamatlietā,

—	atbilst nosacījumam, ka šīm darbībām ir jābūt tehnoloģiska procesa neatņemamai un būtiskai daļai, lai gan šis process ar tām tiek uzsākts un pabeigts un to veikšanā ir iesaistīti cilvēki;

—	atbilst nosacījumam, ka reproducēšanas darbībām ir jābūt tikai vienam mērķim, proti, atļaut darba vai cita tiesību objekta likumīgu izmantošanu;

—	atbilst nosacījumam, ka šīm darbībām nedrīkst būt patstāvīga ekonomiska nozīme, ja, pirmkārt, šo darbību īstenošana neļauj gūt papildu peļņu, kas pārsniedz to, kuru rada aizsargāta darba likumīga izmantošana, un ja, otrkārt, pagaidu reproducēšanas darbības neizraisa izmaiņas šajā darbā;

Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punkts ir interpretējams tādējādi, ka, ja pamatlietā aplūkotās pagaidu reproducēšanas darbības atbilst visiem šīs direktīvas 5. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, tā sauktā “datu atlases” procesa laikā veiktās darbības ir jāuzskata par tādām, kas atbilst nosacījumam, ka reproducēšanas darbības nedrīkst ne apdraudēt darba parasto izmantošanu, ne nepamatoti kaitēt tiesību īpašnieka likumīgajām interesēm.

(1) OV C 221, 14.08.2010.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/8

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 25. novembra rīkojums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Yeda Research and Development Company Ltd, Aventis Holdings Inc/Comptroller-General of Patents, Designs and Trade Marks

(Lieta C-518/10) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Cilvēkiem paredzētas zāles - Papildu aizsardzības sertifikāts - Regula (EK) Nr. 469/2009 - 3. pants - Sertifikāta izsniegšanas nosacījumi - Jēdziens “produkts, kuru aizsargā spēkā esošs pamatpatents” - Kritēriji - Tirdzniecības atļauja - Tirgū laistas zāles, kurās ir tikai viena aktīvā viela, kaut gan patenta pretenzijā ir minēta aktīvo vielu kombinācija)

2012/C 73/13

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Yeda Research and Development Company Ltd, Aventis Holdings Inc

Atbildētāja: Comptroller-General of Patents, Designs and Trade Marks

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 1. lpp.) 3. panta interpretācija — Sertifikāta iegūšanas nosacījumi — Jēdziens “produkts, kuru aizsargā spēkā esošs pamata patents” — Kritēriji — Nolīguma 89/695/EEK par Kopienas patentiem ietekme uz iepriekš minēto kritēriju vērtējumu netieša vai nejauša patenta pārkāpuma gadījumā nolīguma 26. panta izpratnē

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm 3. panta a) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas liedz dalībvalsts par rūpniecisko īpašumu atbildīgajām iestādēm izsniegt papildu aizsardzības sertifikātu, ja pieteikumā minētā aktīvā viela, lai gan tā ir minēta pamatpatenta pretenzijas formulējumā kā aktīva viela, kura ietilpst kombinācijā ar citu aktīvo vielu, nav ietverta nevienā pretenzijā, kas attiecas vienīgi uz šo aktīvo vielu.

(1) OV C 13, 15.01.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/9

Tiesas 2011. gada 13. oktobra rīkojums — Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Komisija

(Lieta C-560/10 P) (1)

(Apelācija - Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Portāla “Tava Eiropa” pārvaldība un uzturēšana - Piedāvājuma noraidīšana - Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 - Novērtējuma ziņojuma pilnīga kopija - Pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes princips - Tiesības uz labu pārvaldību un lietas taisnīgu izskatīšanu - Kļūdas tiesību piemērošanā - Pierādījumu sagrozīšana - Acīmredzama nepieņemamība - Acīmredzami nepamatots pamats)

2012/C 73/14

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (pārstāvis — N. Korogiannakis, dikigoros)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Delaude un N. Bambara)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2010. gada 9. septembra spriedumu lietā T-300/07 Evropaïki Dynamiki/Komisija, ar ko ir atcelts Komisijas 2007. gada 13. jūlija lēmums, ar kuru ir noraidīts piedāvājums, ko Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE iesniedza atbilstoši uzaicinājumam iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā ENTR/05/78 attiecībā uz daļu Nr. 2 (infrastruktūru pārvaldība), lai pārvaldītu un uzturētu portālu “Tava Eiropa”, un ar kuru šī līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas citam pretendentam

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 72, 05.03.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/9

Tiesas 2011. gada 10. novembra rīkojums — Kalliope Agapiou Joséphidès/Eiropas Komisija, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA)

(Lieta C-626/10 P) (1)

(Apelācija - Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkta pirmais ievilkums - Privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība - Komerciālo interešu aizsardzība - Regula (EK) Nr. 58/2003 - Izpildaģentūras - Kompetence izskatīt atkārtotus pieteikumus par piekļuvi dokumentiem - Pārskatāmības princips - “Sabiedrības prioritāru interešu” jēdziens - Kļūdas tiesību piemērošanā)

2012/C 73/15

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Kalliope Agapiou Joséphidès (pārstāvji — C. Joséphidès un H. Joséphidès, dikigoroi)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Rozet un M. Owsiany-Hornung) un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) (pārstāvis — H. Monet)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2010. gada 21. oktobra spriedumu lietā T-439/08 Agapiou Joséphidès/Komisija un EACEA, ar ko Vispārējā tiesa noraidīja prasītājas prasību atcelt, pirmkārt, EACEA2008. gada 1. augusta lēmumu, kurš attiecas uz pieteikumu par piekļuvi dokumentiem par Žana Monē izcilības centra [Centre d’Excellence Jean Monnet] nosaukuma piešķiršanu Kipras Universitātei, un, otrkārt, Komisijas 2007. gada 8. augusta Lēmumu C(2007) 3749, kas attiecas uz individuālu lēmumu par subsīdiju piešķiršanu atbilstoši mūžizglītības programmas apakšprogrammai Jean Monnet — Tiesību piekļūt dokumentiem un pārskatāmības principa pārkāpums — Kļūdas tiesību piemērošanā

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Kalliope Agapiou Joséphidès atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 103, 02.04.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/10

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 25. novembra rīkojums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — University of Queensland, CSL Ltd/Comptroller-General of Patents, Designs and Trade Marks

(Lieta C-630/10) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Cilvēkiem paredzētas zāles - Papildu aizsardzības sertifikāts - Regula (EK) Nr. 469/2009 - 3. pants - Sertifikāta izsniegšanas nosacījumi - Jēdziens “produkts, kuru aizsargā spēkā esošs pamatpatents” - Kritēriji - Papildu vai atšķirīgu kritēriju pastāvēšana zālēm, kurās ir vairāk par vienu aktīvo vielu, vai vakcīnai pret vairākām slimībām (“multi-disease vaccine” vai “vaccin multivalent”))

2012/C 73/16

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: University of Queensland, CSL Ltd

Atbildētāja: Comptroller-General of Patents, Designs and Trade Marks

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Chancery Division) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 496/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 1. lpp.) 3. panta a) un b) punkta interpretācija — Sertifikāta piešķiršanas nosacījumi — Jēdziens “produktu aizsargā spēkā esošs pamatpatents” — Kritēriji — Papildu vai atšķirīgu kritēriju esamība attiecībā uz zālēm, kuras sastāv no vairāk nekā vienas aktīvās vielas, vai attiecībā uz polivakcīnu (“multi-disease vaccine”)?

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm 3. panta a) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas liedz dalībvalsts par rūpniecisko īpašumu atbildīgajām iestādēm piešķirt papildu aizsardzības sertifikātu aktīvajām vielām, kuras nav minētas šāda pieteikuma pamatojumā minētā pamatpatenta pretenzijas formulējumā;

Regulas Nr. 469/2009 3. panta b) punkts ir interpretējams tādējādi, ka, ja vien ir izpildīti arī pārējie šajā pantā paredzētie nosacījumi, tas neliedz dalībvalsts par rūpniecisko īpašumu atbildīgajām iestādēm piešķirt papildu aizsardzības sertifikātu aktīvajai vielai, kura minēta norādītā pamatpatenta pretenzijas formulējumā, ja zāles, kuru tirdzniecības atļauja tiek norādīta papildu aizsardzības sertifikāta pieteikuma pamatošanai, ietver ne tikai šo aktīvo vielu, bet arī citas aktīvās vielas;

gadījumā, ja pamatpatents attiecas uz produkta iegūšanas paņēmienu, Regulas Nr. 469/2009 3. panta a) punktā ir liegts papildu aizsardzības sertifikātu piešķirt tādam produktam, kurš atšķiras no tā, kas ir minēts šī patenta pretenziju formulējumā kā produkts, kas tiek iegūts ar minēto paņēmienu. Tam, vai šis paņēmiens ļauj tiešā veidā iegūt produktu, šajā ziņā nav nozīmes.

(1) OV C 89, 19.03.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/10

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 25. novembra rīkojums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Daiichi Sankyo Company/Comptroller-General of Patents, Designs and Trade Marks

(Lieta C-6/11) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Cilvēkiem paredzētas zāles - Papildu aizsardzības sertifikāts - Regula (EK) Nr. 469/2009 - 3. un 4. pants - Sertifikāta izsniegšanas nosacījumi - Jēdziens “produkts, kuru aizsargā spēkā esošs pamatpatents” - Kritēriji - Papildu vai atšķirīgu kritēriju pastāvēšana zālēm, kurās ir vairāk par vienu aktīvo vielu)

2012/C 73/17

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Daiichi Sankyo Company

Atbildētāja: Comptroller-General of Patents, Designs and Trade Marks

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Chancery Division, Patents Court) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 1. lpp.) 3. panta a) punkta un 4. panta interpretācija — Sertifikāta iegūšanas nosacījumi — “Ar spēkā esošu pamatpatentu aizsargāta produkta” jēdziens — Kritēriji — Papildu vai atšķirīgu kritēriju pastāvēšana zālēm, kuras sastāv no vairāk nekā vienas aktīvās vielas?

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm 3. panta a) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas liedz dalībvalsts par rūpniecisko īpašumu atbildīgajām iestādēm piešķirt papildu aizsardzības sertifikātu aktīvajām vielām, kuras nav minētas šāda pieteikuma pamatojumā minētā pamatpatenta pretenziju formulējumā.

(1) OV C 63, 26.02.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/11

Tiesas 2011. gada 26. oktobra rīkojums — Fernando Marcelino Victoria Sánchez/Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija

(Lieta C-52/11 P) (1)

(Apelācija - Prasība sakarā ar bezdarbību - Vēstule, kas adresēta Parlamentam un Komisijai - Atbilde - Lēmums izbeigt izskatīšanu - Acīmredzami nepamatota un nepieņemama apelācijas sūdzība)

2012/C 73/18

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Fernando Marcelino Victoria Sánchez (pārstāvis — P. Suarez Plácido, abogado)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments (pārstāvji — N. Lorenz, N. Görlitz un P. López-Carceller), Eiropas Komisija (pārstāvji — I. Martínez del Peral un L. Lozano Palacios)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 17. novembra rīkojumu lietā T-61/10 Victoria Sánchez/Parlaments un Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atzīt, ka Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija, prettiesiski neatbildot uz apelācijas sūdzības iesniedzēja 2009. gada 6. oktobra vēstuli, ir pieļāvušas bezdarbību, kā arī prasību par rīkojuma izdošanu un prasību noteikt aizsardzības pasākumus

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Victoria Sánchez sedz tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 103, 02.04.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/11

Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 9. decembra rīkojums (Rechtbank van eerste aanleg te Brugge (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Connoisseur Belgium BVBA/Beļģijas valsts

(Lieta C-69/11) (1)

(Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Sestā PVN direktīva - 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts - Nodokļa bāze - Izdevumi, kurus nodokļa maksātājs nenorāda rēķinā)

2012/C 73/19

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg te Brugge

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Connoisseur Belgium BVBA

Atbildētāja: Beļģijas valsts

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank van eerste aanleg te Brugge — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta un Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 73. panta interpretācija — Izklaides kuģu iznomāšana — Vienošanās par izdevumu sadalījumu starp kuģus iznomājošo uzņēmumu un nomājošo uzņēmumu — Iespēja nomājošā uzņēmuma rēķinā norādīt konkrētus izdevumus — Rēķina neizrakstīšana — Valsts tiesību norma, kas paredz maksāt PVN par šādiem rēķinā nenorādītiem izdevumiem

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, pievienotās vērtības nodoklis nav jāmaksā par izdevumiem vai summām, kuras nodokļu maksātājs varētu atbilstoši līgumam norādīt rēķinā otrai līgumslēdzējpusei, taču tās nav norādījis.

(1) OV C 145, 14.05.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/12

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 15. decembra rīkojums (Hof van Cassatie van België (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — INNO NV/Unie van Zelfstandige Ondernemers VZW (UNIZO), Organisatie voor de Zelfstandige Modedetailhandel VZW (Mode Unie), Couture Albert BVBA

(Lieta C-126/11) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Direktīva 2005/29/EK - Negodīga komercprakse - Valsts tiesiskais regulējums, ar ko aizliedz paziņojumus par cenu samazinājumu un paziņojumus, kas ļauj noprast šādu cenas samazinājumu)

2012/C 73/20

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: INNO NV

Atbildētāji: Unie van Zelfstandige Ondernemers VZW (UNIZO), Organisatie voor de Zelfstandige Modedetailhandel VZW (Mode Unie), Couture Albert BVBA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hof van Cassatie van België — Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 22. lpp.), interpretācija

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“negodīgas komercprakses direktīva”), ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir pretrunā tāda kā pamata lietā minētā valsts tiesību norma, kurā paredzēts vispārējs aizliegums sniegt paziņojumus par cenu samazinājumiem un paziņojumus, kas ļauj noprast cenas samazinājumu laika periodā pirms izpārdošanas, pat ja šī tiesību norma kalpo mērķim aizsargāt patērētāju intereses.

(1) OV C 152, 21.05.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/12

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 1. decembra rīkojums — Longevity Health Products, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Performing Science LLC

(Lieta C-222/11 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts - Vārdisks apzīmējums “5 HTP” - Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu - Acīmredzami nepieņemama apelācijas sūdzība)

2012/C 73/21

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Longevity Health Products, Inc. (pārstāvis — J. Korab, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider) un Performing Science LLC

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2011. gada 9. marta spriedumu lietā T-190/09 — Longevity Health Products/ITSB — Performing Science (“5 HTP”) saistībā ar prasību, kas celta par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 21. aprīļa lēmumu lietā R 595/2008-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Performing Science LLC un Longevity Health Products, Inc. — Vārdiska apzīmējuma “5 HTP” atšķirtspēja

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Longevity Health Products, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 252, 27.08.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/13

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 14. decembra rīkojums (Tribunalul Alba (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Corpul Național al Polițiștilor/Ministerul Administrației și Internelor (MAI), Inspectoratul General al Poliției Române (IGPR), Inspectoratul de Poliție al Județului Alba (IPJ)

(Lieta C-434/11) (1)

(Prejudiciāls nolēmums - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - Valsts tiesiskā regulējuma, ar kuru attiecībā uz vairākām publisko tiesību iestāžu ierēdņu kategorijām paredz samazināt atalgojumu, pieļaujamība - Savienības tiesību īstenošanas neesamība - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

2012/C 73/22

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Alba

Lietas dalībnieki pamatprocesā

Prasītāja: Corpul Național al Polițiștilor

Atbildētājas: Ministerul Administrației și Internelor (MAI), Inspectoratul General al Poliției Române (IGPR), Inspectoratul de Poliție al Județului Alba (IPJ)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunalul Alba — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkta, 20. un 21. panta interpretācija — Valsts tiesiskā regulējuma, ar kuru paredz samazināt vairāku publisko tiesību iestāžu ierēdņu kategoriju atalgojumu, pieļaujamība — Tiesību uz īpašumu un vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesai acīmredzami nav kompetences, lai atbildētu uz jautājumu, kuru ar 2011. gada 28. jūlija lēmumu ir uzdevusi Tribunalul Alba (Rumānija).

(1) OV C 331, 12.11.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/13

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 14. decembra rīkojums (Tribunal Dâmbovița (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Victor Cozman/Teatrul Municipal Târgoviște

(Lieta C-462/11) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmais papildu protokols - Valsts tiesiskā regulējuma, ar kuru paredz samazināt vairāku publisko tiesību iestāžu ierēdņu kategoriju atalgojumu, pieļaujamība - Savienības tiesību piemērošanas neesamība - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

2012/C 73/23

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Dâmbovița

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Victor Cozman

Atbildētājs: Teatrul Municipal Târgoviște

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Dâmbovița — Cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības konvencijas Pirmā papildu protokola 1. panta interpretācija — Valsts tiesiskā regulējuma, ar kuru paredz samazināt vairāku publisko tiesību iestāžu ierēdņu kategoriju atalgojumu, pieļaujamība — Tiesību uz atalgojumu raksturs — Robežas

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesai acīmredzami nav kompetences atbildēt uz Tribunal Dâmbovița (Rumānija) 2011. gada 7. februāra lēmumā uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem.

(1) OV C 331, 12.11.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/14

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 14. decembra rīkojums (Tribunalul Argeș (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Andrei Emilian Boncea, Filofteia Catrinel Boncea, Adriana Boboc, Cornelia Mihăilescu (C-483/11), Mariana Budan (C-484/11)/Rumānijas valsts

(Apvienotās lietas C-483/11 un C-484/11) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 43. pants, 92. panta 1. punkts un 103. panta 1. punkts - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - Kompensācija personām, kuras komunistiskajā režīmā bijušas notiesātas par politiskiem noziedzīgiem nodarījumiem - Tiesības uz nodarītā morālā kaitējuma atlīdzību - Savienības tiesību nepiemērošana - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

2012/C 73/24

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Argeș

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Andrei Emilian Boncea, Filofteia Catrinel Boncea, Adriana Boboc, Cornelia Mihăilescu (C-483/11), Mariana Budan (C-484/11)

Atbildētāja: Rumānijas valsts

Piedaloties: Iulian-Nicolae Cujbescu (C-484/11)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunalul Argeș — Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. panta un Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 8. panta interpretācija — Kompensācija personām, kuras komunistiskajā režīmā bijušas notiesātas par politiskiem noziedzīgiem nodarījumiem — Valsts tiesiskā regulējuma, kurā ir samazinātas tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzību, pieļaujamība

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesai acīmredzami nav kompetences atbildēt uz jautājumiem, kurus Tribunalul Argeș (Rumānija) ir uzdevusi ar 4. aprīļa un 4. jūlija lēmumiem.

(1) OV C 347, 26.11.2011.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 9. novembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Consulta Regionale Ordine Ingegneri della Lombardia u.c./Comune di Pavia

(Lieta C-564/11)

2012/C 73/25

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Consulta Regionale Ordine Ingegneri della Lombardia, Ordine degli Ingegneri della Provincia di Brescia, Ordine degli Ingegneri della Provincia di Como, Ordine degli Ingegneri della Provincia di Cremona, Ordine degli Ingegneri della Provincia di Lecco, Ordine degli Ingegneri della Provincia di Lodi, Ordine degli Ingegneri della Provincia di Milano, Ordine degli Ingegneri della Provincia di Pavia, Ordine degli Ingegneri della Provincia di Varese

Atbildētāja: Comune di Pavia

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (1) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, un it īpaši tās 1. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkts, 2. un 38. pants, kā arī II pielikuma 8. un 12. kategorijas, pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ir atļauts, ka starp divām līgumslēdzējām iestādēm rakstveidā tiek noslēgti līgumi attiecībā uz pētniecību un tehniskām un zinātniskām konsultācijām, lai izstrādātu valsts un reģionālās nozares tiesiskajā regulējumā paredzētos pašvaldības teritorijas attīstības plāna pamatā esošos dokumentus, pretī saņemot finansiālu kompensāciju, kas konkrētajā gadījumā nebija īpaši liela, ja iestāde, kurai ir jāizpilda šis uzdevums, var tikt uzskatīta par saimnieciskās darbības veicēju?

(1) OV L 134, 114. lpp.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 30. novembrī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) — T-Mobile Austria GmbH/Verein für Konsumenteninformation

(Lieta C-616/11)

2012/C 73/26

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: T-Mobile Austria GmbH

Atbildētāja: Verein für Konsumenteninformation

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Direktīvas 2007/64/EK (1) 52. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas ir jāpiemēro arī attiecībā uz līgumattiecībām starp mobilā tīkla operatoru kā maksājuma saņēmēju un tā privātajiem klientiem (patērētājiem) kā maksātājiem?

Vai maksātāja pašrocīgi parakstīts maksājuma rīkojums papīra formātā, respektīvi, ar šo rīkojumu uzsāktā procedūra naudas pārskaitījumu veikšanai, kā arī līgumā paredzētā rīkojumu došanas procedūra naudas pārskaitījumu veikšanai internetbankā (telefonbankā) ir uzskatāmi par “maksājumu instrumentiem” Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 23. punkta un 52. panta 3. punkta izpratnē?

3)	Vai Direktīvas 2007/64/EK 52. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka ar to netiek pieļauts piemērot valsts tiesību normu, kurā maksājuma saņēmējam ir paredzēts vispārīgs un it īpaši dažādu maksājumu instrumentu kontekstā nediferencēts aizliegums pieprasīt maksu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvas 2007/64/EK par maksājuma pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 1. lpp.)

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 5. decembrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Staatssecretaris van Financiën/Pactor Vastgoed BV

(Lieta C-622/11)

2012/C 73/27

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētāja: Pactor Vastgoed BV

Prejudiciālais jautājums

Vai Sestā direktīva (1) pieļauj, ka gadījumā, ja sākotnēji piemērotais PVN atskaitījums saskaņā ar Sestās direktīvas 20. pantu tiek koriģēts tādējādi, ka atmaksājama ir visa vai daļa no atskaitījuma summas, šī summa tiek iekasēta no kāda cita, nevis no nodokļu maksātāja, kurš sākotnēji ir piemērojis atskaitījumu, konkrētāk — kā piemērojot likuma [Wet op de omzetbelasting 1968] 12. a pantu — no tā, kurš ir saņēmis nodokļu maksātāja piegādātu lietu?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 9. decembrī iesniedza High Court of Ireland (Īrija) — Anglo Irish Bank Corporation Ltd/Quinn Investments Sweden AB u.c.

(Lieta C-634/11)

2012/C 73/28

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Ireland

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Anglo Irish Bank Corporation Ltd

Atbildētāji: Quinn Investments Sweden AB, Sean Quinn, Ciara Quinn, Collette Quinn, Sean Quinn Junior, Brenda Quinn, Aoife Quinn, Stephen Quinn, Peter Darragh Quinn, Niall McPartland Indian Trust

Prejudiciālie jautājumi

Šis lūgums ir par Padomes 2000. gada 22. decembra Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) (turpmāk tekstā — “Regula (EK) Nr. 44/2001”) 28. pantu (turpmāk tekstā — “28. pants”) un procedūru, kas veicama valsts tiesām (turpmāk tekstā — “A valsts tiesas”), lemjot par iebildumu saskaņā ar 28. pantu, ka šai tiesai ir jurisdikcija izskatīt un lemt par tiesvedību (turpmāk tekstā — “trešās valsts tiesvedība”) apstākļos, kuros A valsts tiesas:

a)	ir uzsākušas tiesvedību (turpmāk tekstā — “pirmā tiesvedība”), kura varētu būt saistīta ar tiesvedību (turpmāk tekstā — “otrā tiesvedība”), kura uzsākta citas dalībvalsts tiesā (turpmāk tekstā — “B valsts”); un

b)	ir uzsākušas tiesvedību (turpmāk tekstā — “trešā tiesvedība”), kura varētu būt saistīta ar otro tiesvedību; un

ir saņēmušas iebildumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 28. pantu A valsts tiesām izskatīt un izlemt trešo prasību, pamatojoties ar argumentu, ka otrā prasība (turpmāk tekstā — “B valsts tiesās”) un trešā prasība (turpmāk tekstā — “A valsts tiesās”) ir saistītas prasības minētā 28. panta nozīmē.

Konkrētāk, Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk tekstā — “Tiesa”) spriedums tiek lūgts sakarā ar šādiem jautājumiem:

Vai A valsts tiesām ir jāgaida paredzamās prasības iznākumu un B valsts tiesu nolēmumu par to, vai B valsts tiesām ir jāaptur tiesvedība vai jānoraida prasība saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 28. pantu pirms A valsts tiesas pieņem lēmumu par to, vai apturēt tiesvedību vai noraidīt trešo prasību;

Ja A valsts tiesām nav jāgaida paredzamā prasības B valsts tiesām iznākumu un B valsts tiesu nolēmumu par to, vai B valsts tiesām ir jāaptur tiesvedība vai jānoraida otrā prasība saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 28. pantu pirms A valsts tiesas pieņem lēmumu par to, vai apturēt tiesvedību vai noraidīt trešo prasību, vai A valsts tiesām ir tiesības ņemt vērā pirmās prasības faktu, lemjot, vai apturēt tiesvedību vai noraidīt trešo prasību;

3)	Gadījumā, ja B valsts tiesas nolemj, ka tām ir jurisdikcija pār otro prasību, vai A valsts tiesām ir tiesības ņemt vērā pirmo prasību, lemjot, vai apturēt tiesvedību vai atlikt trešās prasības izskatīšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 28. pantu;

Vai fakts, ka prasītājs trešajā tiesvedībā trešo prasību varēja uzturēt (bet neuzturēja) kā pretprasību pirmajā tiesvedībā, ir būtisks faktors un, ja tā, pienācīgie apsvērumi, kas A valsts tiesām būtu jāpiešķir šim faktoram, nosakot, vai tām būtu jānoraida jurisdikciju pār vai jāaptur tiesvedība trešajā tiesvedībā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 28. pantu.

(1) OV L 12, 1. lpp.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/16

Prasība, kas celta 2011. gada 13. decembrī — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-639/11)

2012/C 73/29

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Wilms, G. Zavvos un K. Herrmann)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, pakārtodama reģistrācijai Polijā vieglo automobīļu, kas ir jauni vai kas iepriekš bijuši reģistrēti citās dalībvalstīs un kuru stūres iekārta atrodas labajā pusē, to pārkārtot kreisajā pusē, Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar Direktīvas 70/311/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz stūres iekārtu (1) 2a. pantu un Pamatdirektīvas 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanai (2), 4. panta 3. punktu, kā arī LESD 34. pantu;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija iebilst, ka Polijas Republika ir pārkāpusi Īpašās direktīvas 70/311/EK 2a. pantu, Pamatdirektīvas 2007/46/EK 4. panta 3. punktu, kā arī LESD 34. pantu.

Polijas Republikā satiksmē valda labās joslas princips. Lai transportlīdzekli reģistrētu Polijā saskaņā ar valsts tiesībām tiek pieprasīts apliecinājums par atbilstību tehniskai pārbaudei. Saskaņā ar Infrastruktūru ministrijas noteikumiem (3) tehniskā pārbaude nav uzskatāma par veiktu transportlīdzekļiem, kuriem stūres iekārtas atrodas labajā pusē (transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis tiek uzskatīts par neatbilstošu obligātām tehniskām prasībām). Tādējādi vieglos automobīļus, kuriem stūres iekārta atrodas labajā pusē un kuru drīkst lietot dalībvalstīs, kurās satiksmē valda kreisās joslas princips — kā Apvienotā Karaliste, Īrija, Malta vai Kipra — Polijā nevar reģistrēt. Polijas iestādes neņem arī vērā jautājumu par to, vai šie automobīļi iepriekš ir bijuši reģistrēti citās dalībvalstīs, kurās satiksmē valda labās joslas princips.

Komisijas skatījumā neiespējamība Polijā reģistrēt vieglos automobīļus (jaunus un lietotus), kas Polijā ievesti un kuriem ir to dalībvalstu izcelsme, kurās satiksmē valda kreisās joslas princips, Polijas pilsoņiem, kuri vēlas izmantot ar Brīvo pārvietošanos Savienībā saistītās priekšrocības, nav pamatojama ar obligātiem vispārīgo interešu apsvērumiem, kuru mērķis ir nodrošināt satiksmes drošību.

Ja Polijā nereģistrētus automobīļus, kuru stūres iekārta atrodas labajā pusē, var bez ierobežojumiem izmantot Polijā, tad to reģistrēšanas aizliegums Komisijas skatījumā nav piemērots un katrā ziņā nav samērīgs pasākums salīdzinājumā ar sasniedzamo mērķi.

Komisija uzskata, ka tieši ilgstoša šāda veida automobīļa lietošana satiksmē, kurā valda labas joslas princips, ir pamats ar to pareizi apieties; no drošības viedokļa tas nerada lielāku risku kā vienreizēja/īslaicīga šāda veida automobīļa lietošana. Turklāt pastāv mazāk ierobežojoši pasākumi, kā, piemēram, aprīkošana ar papildus spoguli, kas automobīļa ar stūres iekārtu labajā pusē vadītājam atvieglo pielāgoties satiksmei, kurā valda labās joslas princips.

(1) Padomes 1970. gada 8. jūnija Direktīva 70/311/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju stūres iekārtu (OV L 133, 10. lpp.)

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva, OV L 263, 1. lpp.)

(3) 2002. gada 31. decembra noteikumu 9. punkta 2) apakšpunkts, Infrastruktūru ministrijas 2003. gada 16.decembra noteikumu I pielikuma 5.1. punkts un Infrastruktūru ministrijas 2009. gada 18. septembra, ar ko aizstāj un atceļ 2003. gada 16. decembra noteikumus, I pielikuma 6.1. punkts.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 19. decembrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Staatssecretaris van Financiën, otra lietas dalībniece: X BV

(Lieta C-651/11)

2012/C 73/30

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Otra lietas dalībniece: X BV

Prejudiciālie jautājumi

Vai 30 % sabiedrības daļu nodošanu — kurai šo daļu atsavinātājs sniedz ar PVN apliekamus pakalpojumus — var pielīdzināt aktīvu (to daļas) nodošanai Sestās direktīvas (1) 5. panta 8. punktā minētās preču piegādes izpratnē un/vai šīs direktīvas 6. panta 5. punktā minētās pakalpojumu sniegšanas izpratnē?

Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde: vai šajā jautājumā minēto daļu nodošanu var pielīdzināt aktīvu (to daļas) nodošanai Sestās direktīvas 5. panta 8. punktā minētās preču piegādes izpratnē un/vai šīs direktīvas 6. panta 5. punktā minētās pakalpojumu sniegšanas izpratnē, ja pārējie daļu īpašnieki, kas sabiedrībai, kuras daļas tiek nodotas, arī sniedz ar PVN apliekamus pakalpojumus, (gandrīz) vienlaicīgi nodod visas pārējās šīs sabiedrības daļas vienai personai?

Ja arī uz otro jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde: vai pirmajā jautājumā minēto daļu nodošanu ir jāuzskata par uzņēmuma (daļas) nodošanu Sestās direktīvas 5. panta 8. punkta un/vai 6. panta 5. punkta izpratnē, ja ņem vērā, ka šī nodošana ir cieši saistīta ar šajā dalībā realizēto sabiedrības pārvaldību?

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 21. decembrī iesniedza Hof van Cassatie van België (Beļģija) — Belgian Electronic Sorting Technology NV/Bert Peelaers en Visys NV

(Lieta C-657/11)

2012/C 73/31

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja:

Belgian Electronic Sorting Technology NV

Atbildētāji: Bert Peelaers

Visys NV

Prejudiciālie jautājumi

Vai 1984. gada 10. septembra Direktīvas 84/450/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz maldinošu reklāmu (1) 2. pantā un 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (2) 2. pantā norādītais jēdziens “reklāma” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aptver, pirmkārt, domēna nosaukuma reģistrāciju un izmantošanu un, otrkārt, meta-norāžu izmantošanu interneta vietnes metadatos?

(1) OV L 250, 17. lpp.

(2) OV L 376, 21. lpp.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 27. decembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Toscana (Itālija) — Daniele Biasci u.c./Ministero dell’Interno un Questura di Livorno

(Lieta C-660/11)

2012/C 73/32

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Toscana

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Daniele Biasci, Alessandro Pasquini, Andrea Milianti, Gabriele Maggini, Elena Secenti, Gabriele Livi

Atbildētājas: Ministero dell’Interno un Questura di Livorno

Prejudiciālie jautājumi

Vai EKL 43. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem principā nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā T.U.L.P.S. 88. pants, saskaņā ar kuru “derību rīkošanas atļauju var izdot tikai un vienīgi tām personām, kuras ir saņēmušas koncesiju vai ministrijas vai kādas citas iestādes, kurai ar likumu ir paredzētas tiesības organizēt vai pārvaldīt derības, atļauju, kā arī personām, kurām derību rīkošanu ir uzticējis veikt koncesijas vai atļaujas saņēmējs”, un 2010. gada 25. marta Dekrētlikuma Nr. 40, kas apstiprināts ar Likumu Nr. 73/2010, 2. panta 2.b) punkts, saskaņā ar kuru “testo unico delle leggi di pubblica sicurezza [Likumu sabiedriskās drošības jomā konsolidētais teksts], kurš atsaucas uz vēlāk grozīto Karaļa 1931. gada 18. jūnija dekrētu Nr. 773, 88. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētā atļauja, ja tā tiek izsniegta komercdarbības azartspēļu un derību rīkošanas jomā, laimestus iegūstot skaidrā naudā, ir spēkā tikai tad, ja šo komercdarbību veicējiem Ekonomikas un finanšu lietu ministrijas Valsts monopolu autonomā pārvalde ir piešķīrusi atbilstošu koncesiju, lai darbotos šajā azartspēļu un derību rīkošanas jomā”?

Vai iepriekš minētie EKL 43. un 49. panti ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem principā netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums kā 2006. gada 4. jūlija Dekrētlikuma Nr. 223, kas ir apstiprināts ar Likumu Nr. 248/2006, 38. panta 2. punkts, [..] (1).

Jautājums par minētā 38. panta 2. punkta saderību ar iepriekš minētajiem Kopienu tiesību principiem attiecas tikai un vienīgi uz šīs tiesību normas daļām, kurās: a) ir paredzēta vispārēja tendence aizsargāt tos koncesionārus, kuriem koncesija tika piešķirta pirms grozījumiem tiesiskajā regulējumā; b) ir ieviests pienākums jaunās pārdošanas vietas novietot noteiktā attālumā no jau atļautajām pārdošanas vietām, kas galu galā varētu de facto nodrošināt iepriekš esošā komercstāvokļa saglabāšanu. Jautājums turklāt ir par vispārīgu 38. panta 2. punkta interpretāciju, kuru ir sniegusi Valsts monopolu autonomā pārvalde, koncesiju vienošanās (23. punkta 3. apakšpunktā) iekļaujot noteikumu par koncesijas zaudēšanu, ja tieši vai netieši tiek veiktas tādas pašas pārrobežu darbības;

apstiprinošas atbildes gadījumā, proti, ja iepriekšējos punktos minētie valsts noteikumi ir uzskatāmi par saderīgiem ar Kopienu tiesībām — vai EKL 49. pants ir interpretējams arī tādējādi, ka vispārējo interešu apsvērumu dēļ noteikta pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojuma gadījumā ir jāpārbauda, vai šīs vispārējās intereses jau nav pietiekami ņemtas vērā, pieņemot tiesību normas, veicot kontroli un pārbaudes, kam pakalpojumu sniedzējs ir pakļauts tā reģistrācijas valstī?

apstiprinošas atbildes gadījumā, kā minēts iepriekšējā punktā, — vai iesniedzējtiesai, izvērtējot šāda ierobežojuma samērīgumu, ir jāņem vērā fakts, ka attiecīgie noteikumi pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas valstī no kontroles intensitātes viedokļa ir tādi paši vai vēl stingrāki nekā pakalpojumu sniegšanas valstī?

(1) Izlaista ir jautājuma daļa, kurā pilnībā citēts šī panta formulējums, kas publicēts OV Nr. 153, 04.07.2006.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/18

Prasība, kas celta 2011. gada 22. decembrī — Eiropas Komisija/Kipras Republika

(Lieta C-662/11)

2012/C 73/33

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Montaguti un G. Zavvos)

Atbildētāja: Kipras Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, līdz 2009. gada 1. maijam nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Kipras Republikas pievienošanās akta 24. panta un VII pielikuma prasības saistībā ar to ierobežojumu atcelšanu, kuri tās tiesību aktos ir noteikti ES/EEZ pilsoņu otrās dzīvesvietas iegūšanai, un katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Kipras Republika nav izpildījusi šajā aktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Kipras Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā gan Akta par Kipras Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai 24. pantu, gan tā VII pielikumu, tās iestādēm līdz 2009. gada 1. maijam bija jāievieš normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai atceltu ierobežojumus, kuri tās tiesību aktos ir noteikti ES/EEZ pilsoņu otrās dzīvesvietas iegūšanai. Attiecīgie ierobežojumi veido tiešu Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. pantā paredzētās kapitāla brīvas aprites pārkāpumu.

Kipras valdība ir nosūtījusi likumprojektu par grozījumiem spēkā esošajos ierobežojumos un norāda, ka likumprojekts ir nodots apstiprināšanai Ministru padomē, lai to cik vien iespējams drīz izskatītu un nodotu balsošanai parlamentā.

Komisija uzsver, ka Līgumā paredzēto brīvību pārkāpumu, kas ir izdarīts ar dalībvalsts tiesību aktiem, var novērst, tikai ieviešot vienādi saistošus noteikumus. Turklāt to, ka Kipras Republikas atbildes vēstulei bija pievienots vienkāršs likumprojekts, kam nav nekāda juridiska spēka, nevar pielīdzināt saistošam aktam, ar kuru atceļ spēkā esošos ierobežojumus ES/EEZ pilsoņu otrās dzīvesvietas iegūšanai.

Komisija uzskata, ka Kipras Republika, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai atceltu ierobežojumus, kuri tās tiesību aktos ir noteikti ES/EEZ pilsoņu otrās dzīvesvietas iegūšanai, un katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, nav izpildījusi Akta par Kipras Republikas pievienošanās nosacījumiem 24. pantā, kā arī tā VII pielikumā, kas attiecas uz Kiprai noteiktajiem pārejas posma pasākumiem, paredzētos pienākumus.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 30. decembrī iesniedza Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen (Vācija) — M u.c./Bundesamt für Migration und Flüchtlinge

(Lieta C-666/11)

2012/C 73/34

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: M, N, O, P, Q

Atbildētājs: Bundesamt für Migration und Flüchtlinge

Prejudiciālie jautājumi

Vai patvēruma meklētājs tiesvedībā par atbildības noraidīšanas paziņojumu un rīkojumu par viņa izsūtīšanu — kā uzskata dalībvalsts, kurā tika iesniegts patvēruma pieteikums (pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts) — uz atbildīgo dalībvalsti var atsaukties uz to, ka pārsūtīšana nav notikusi Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003 (1) 19. panta 4. punktā noteiktajā sešu mēnešu termiņā un tāpēc atbildība ir pārgājusi uz pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti?

2)	Vai pašnāvības mēģinājums, arī simulēts pašnāvības mēģinājums, kura dēļ nav iespējama pārsūtīšana uz atbildīgo dalībvalsti, ir bēgšana Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003 19. panta 4. punkta otrā teikuma izpratnē?

3)	Vai patvēruma meklētājs tiesvedībā par atbildības noraidīšanas paziņojumu un rīkojumu par viņa izsūtīšanu var atsaukties uz atbildības pāreju atbilstoši Komisijas 2003. gada 2. septembra Regulas (EK) Nr. 1560/2003 (2) 9. panta 2. punkta otrajam teikumam?

Vai fakts, ka pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts informē atbildīgo dalībvalsti par iepriekš noorganizētas pārsūtīšanas atlikšanu, neminot apstākli, ka pārsūtīšanu nevar veikt sešu mēnešu laikā, kavē atbildības pāreju atbilstoši Komisijas 2003. gada 2. septembra Regulas (EK) Nr. 1560/2003 9. panta 2. punkta otrajam teikumam?

5)	Vai patvēruma meklētājam ir tiesā realizējamas tiesības pieprasīt, lai dalībvalsts izvērtē viņa pieteikumu atbilstoši Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003 3. panta 2. punkta pirmajam teikumam un informē viņu par lēmuma pamatojumu?

(1) Padomes 2003. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm; OV L 50, 1. lpp.

(2) Komisijas 2003. gada 2. septembra Regula (EK) Nr. 1560/2003, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm; OV L 222, 3. lpp.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/20

Prasība, kas celta 2011. gada 22. decembrī — Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(lieta C-678/11)

2012/C 73/35

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — W. Roels un F. Jimeno Fernández)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka pieņemot un atstājot spēkā Texto Refundido de la Ley de Regulación de los Planes y Fondos de Pensiones [Likuma par pensiju sistēmu un fondu regulējumu pārstrādātā teksta] 46. panta c) punktā, Real Decreto Legislativo 6/2004, de 29 de octubre, por el que se aprueba el texto refundido de la Ley de ordenación y supervisión de los seguros privados [Karaļa 2004. gada 29. oktobra Dekrētlikuma Nr. 6/2004, ar kuru apstiprina Likuma par privātās apdrošināšanas izveidi un uzraudzību pārstrādāto tekstu], 86. panta, Real Decreto Legislativo 5/2004 por el que se aprueba el texto refundido de la ley del Impuesto sobre la renta de los no residentes [Karaļa Dekrētlikuma Nr. 5/2004, ar kuru apstiprina Likuma par nerezidentu ienākumu nodokli pārstrādāto tekstu], 10. panta un Ley 58/2003, de 17 de diciembre, General Tributaria [2003. gada 17. decembra Vispārējā likuma par nodokļiem] 47. panta noteikumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pensiju fondiem, kuri ir reģistrēti citās dalībvalstīs un piedāvā fondētās pensiju shēmas Spānijā, kā arī apdrošināšanas sabiedrībām, kas darbojas Spānijā pakalpojumu sniegšanas brīvības ietvaros, tostarp ir jāieceļ Spānijā rezidējošs nodokļu pārstāvis, Spānijas Karaliste nav izpildījusi LESD 56. pantā (agrāk — EKL 49. pants) un EEZ līguma 36. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar attiecīgajām Spānijas nodokļu tiesību normām nodokļu maksātājiem nerezidentiem tiek noteikts pienākums iecelt Spānijā rezidējošu nodokļu pārstāvi. Konkrētāk, šis pienākums ir noteikts ārvalstu pensiju fondiem, kuri ir reģistrēti citās dalībvalstīs un kuri piedāvā fondētās pensiju shēmas Spānijā, kā arī apdrošināšanas sabiedrībām, kas darbojas Spānijā pakalpojumu sniegšanas brīvības ietvaros.

Komisija uzskata, ka pienākums iecelt Spānijā rezidējošu nodokļu pārstāvi iepriekš minētajos gadījumos ir uzskatāms par šķērsli pakalpojumu sniegšanas brīvībai, jo ar to attiecīgajām iestādēm un fiziskajām personām, kurām nav citas izvēles kā vien izmantot pārstāvja pakalpojumus, tiek noteiktas papildu izmaksas. Tas rada šķērsli pakalpojumu sniegšanas brīvībai arī citās dalībvalstīs reģistrētām personām un uzņēmumiem, kuri vēlas sniegt nodokļu pārstāvības pakalpojumus uzņēmumiem vai fiziskajām personām, kuras darbojas Spānijā.

3)	Ar minēto tiesību normu tiek pārkāpts LESD 56. pants (agrāk — EKL 49. pants) un EEZ līguma 36. pants.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/20

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 12. oktobra spriedumu lietā T-41/05 Alliance One International, Inc., agrāk Dimon Inc./Eiropas Komisija 2011. gada 27. decembrī iesniedza Alliance One International, Inc., agrāk Dimon, Inc.

(Lieta C-679/11 P)

2012/C 73/36

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Alliance One International, Inc., agrāk Dimon, Inc. (pārstāvji — M. Odriozola, A. Vide, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 12. oktobra spriedumu lietā T-41/05 tiktāl, ciktāl ar to tika noraidīti tiesību pamati, saskaņā ar kuriem, piemērojot LESD 101. panta 1. punktu un Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punktu, esot tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, neesot norādīts pietiekams pamatojums un esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, konstatējot, ka Alliance One International, Inc., agrāk Dimon, Inc., bija solidāri atbildīga;

—	atcelt Komisijas 2004. gada 20. oktobra Lēmumu lietā COMP/C.38.238/B.2 — Spānijas — Jēltabaka tiktāl, ciktāl tas skar apelācijas sūdzības iesniedzēju, un atbilstoši samazināt tai uzlikto naudas sodu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Alliance One International Inc., agrāk Dimon Inc. (“apelācijas sūdzības iesniedzēja”), prasa: i) atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 12. oktobra spriedumu lietā T-41/05 tiktāl, ciktāl ar to Alliance One International Inc. (“AOI”), agrāk Dimon Inc (“Dimon”), tika noteikta solidāra atbildība par Agroexpansión izdarīto pārkāpumu, ii) atcelt Komisijas 2004. gada 20. oktobra Lēmumu lietā COMP/C.38.238/B.2 — Spānijas — Jēltabaka tiktāl, ciktāl tas skar apelācijas sūdzības iesniedzēju, un atbilstoši samazināt tai uzlikto naudas sodu un iii) piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Komisija un Vispārējā tiesa neesot pareizi piemērojusi LESD 101. panta 1. punktu un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktu, atzīstot, ka AOI bija atbildīga par Agroexpansión izdarīto pārkāpumu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tās tiesības uz aizstāvību un LESD 296. pantu, spriedumā (un līdz ar to ex post facto) paskaidrojot pamatojumu attiecībā uz Komisijas lēmumā piemēroto pierādīšanas prasību. Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, definējot atbildības noteikšanas metodi un it īpaši pieņemot divu pamatu metodi, kuras rezultātā tika piemērota atšķirīga attieksme pret sabiedrībām atkarībā no to iespējas uzvarēt apelācijas tiesvedībā, bet citādi nenosakot kritēriju. Turklāt Vispārējā tiesa nevarēja ignorēt faktu, ka Komisija lēmumā nepiekrita tās viedoklim attiecībā uz atspēkojuma neesamību.

Otrkārt, Vispārējās tiesas spriedums liedz apelācijas sūdzības iesniedzējai izmantot tās tiesības, kas izriet no vispārējiem Eiropas Savienības tiesību principiem, tiesības, kas ir iekļautas ECPAK un Pamattiesību hartā, kas tagad ir Lisabonas līguma sastāvdaļa un tāpēc pilnībā ietilpst primārajās tiesībās.

Treškārt, kaut arī Vispārējā tiesa apstiprina, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai nevarēja noteikt atbildību par pārkāpumu, ko Agroexpansión bija izdarījusi līdz 1997. gada 18. novembrim, tā tomēr neizdarīja vajadzīgos secinājumus no Komisijas pieļautās kļūdas un pieļāva, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja tiek diskriminēta. Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka naudas soda sākumsumma bija jāpalielina tikai par 30 %, pretējā gadījumā Dimon tiktu diskriminēta salīdzinājumā ar citiem lēmuma adresātiem. Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu, ņemot vērā Dimon apgrozījumu 2003. gadā, lai pamatotu naudas soda sākumsummas palielināšanu saskaņā ar 1998. gada Pamatnostādņu 1.A nodaļas piekto punktu.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka tā varēja leģitīmi paļauties uz to, ka naudas sods tiks samazināts saskaņā ar 1998. gada Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai B nodaļas 3. punkta trešo ievilkumu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa kļūdījās, jo: i) tā uzskatīja, ka atbildību mīkstinošais apstāklis šajā gadījumā nebija piemērojams pārkāpuma rakstura dēļ, un ii) piekrita Komisijas argumentam par to, ka attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju jau tika piemērots atbildību mīkstinošs apstāklis.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 2. janvārī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Toscana (Itālija) — Cristian Rainone u.c./Ministero dell’Interno u c.

(Lieta C-8/12)

2012/C 73/37

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Toscana

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Cristian Rainone, Orentino Viviani, Miriam Befani

Atbildētājas: Ministero dell’Interno, Questura di Prato un Questura di Firenze

Prejudiciālie jautājumi

“287. Ar Ekonomikas un finanšu lietu ministrijas Valsts monopolu autonomās pārvaldes veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šādiem kritērijiem ir noteikta jauna kārtība derību rīkošanai pasākumos, kas nav zirgu skriešanās sacīkstes:

[…] l) ir noteikti pasākumi to koncesijas saņēmēju aizsardzībai, kuri pieņem fiksētas likmes derības par notikumiem, kas nav ekonomikas un finanšu ministra 2006. gada 1. marta Dekrētā Nr. 111 reglamentētās zirgu skriešanās sacīkstes.” ”

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 6. janvārī iesniedza Tribunal de commerce de Verviers (Beļģija) — Corman-Collins SA/La Maison du Whisky SA

(Lieta C-9/12)

2012/C 73/38

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de commerce de Verviers

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Corman-Collins SA

Atbildētāja: La Maison du Whisky SA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas 44/2001 (1) 2. pants, to vajadzībās gadījumā lasot kopā ar [šīs regulas] 5. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda tiesību norma par piekritību kā tā, kura ir ietverta Beļģijas 1961. gada 27. jūlija likuma 4. pantā, kurā ir paredzēta Beļģijas tiesu piekritība gadījumā, ja koncesionārs veic saimniecisko darbību Beļģijas teritorijā un ja pārdošanas koncesija ir pilnīgi vai daļēji piemērojama šīs valsts teritorijā neatkarīgi no koncesijas piešķīrēja saimnieciskās darbības veikšanas vietas tad, ja viņš ir atbildētājs?

2)	Vai Regulas 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams preču pārdošanas koncesijas līgumam, atbilstoši kuram viena puse pērk preces otrai pusei, lai tās pārdotu tālāk citas dalībvalsts teritorijā?

3)	Gadījumā, ja atbilde uz šo jautājumu ir noraidoša, vai Regulas 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādejādi, ka tas attiecas uz tādu pārdošanas koncesijas līgumu kā to, kas bija noslēgts pušu starpā šajā lietā?

4)	Ja atbilde uz diviem iepriekšējiem jautājumiem ir noraidoša, vai pārdošanas koncesijas līguma izbeigšanas gadījumā strīdīgā saistība ir pārdevēja–koncesijas piešķīrēja saistība vai pircēja–koncesionāra saistība?

(1) Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.).

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/23

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2011. gada 11. janvāra spriedumu lietā T-313/10 Three-N-Products Private Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2011. gada 10. novembrī iesniedza Sheilesh Shah, Akhil Shah

(Lieta C-14/12 P)

2012/C 73/39

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Sheilesh Shah un Akhil Shah (pārstāvis — M. Chapple, Barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Three-N-Products Private Ltd

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz Tiesu:

—	atcelt spriedumu;

—	apstiprināt lēmumu;

—	atļaut Kopienas preču zīmes pieteikuma virzību reģistrācijai;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību un mutvārdu procesu Vispārējā tiesā un izdevumus saistībā ar procesu ITSB.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi šādas kļūdas tiesību piemērošanā:

—

Vispārējā tiesa esot nepamatoti nolēmusi, ka starp apstrīdēto preču zīmi un divām agrāk reģistrētām preču zīmēm, uz kurām balstās atbildētājs (viena ir vārdiska preču zīme “AYUR” un otra — grafiska preču zīme, kas satur vārdisku elementu “AYUR”) nepastāv sajaukšanas iespēja, ņemot vērā vājo agrāku preču zīmju atšķirtspēju un vājo vispārējo līdzību starp konkrētajiem apzīmējumiem;

—	konkrēti, Vispārējā tiesa esot nepareizi nolēmusi, ka, neskatoties uz to, ka burti “U” un “I”, kas pievienoti attiecīgi vārda “AYUR” vidū vai beigās, piešķir apstrīdētajai preču zīmei atšķirību, šī atšķirība “nav tāda, lai pievērstu patērētāja uzmanību”;

—	tāpat, konkrēti, Vispārējā tiesa esot nepareizi nolēmusi, ka starp attiecīgajiem apzīmējumiem nav nozīmīgu un būtisku vizuālu, fonētisku un konceptuālu atšķirību.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/23

Prasība, kas celta 2012. gada 18. janvārī — Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-28/12)

2012/C 73/40

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Valero Jordana, K. Simonsson un S. Bartelt)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes un Padomē 2011. gada 16. jūnijā sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses; un par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, un Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses (2011/708/ES) (1);

—	nospriest, ka Lēmuma 2011/708/ES sekas paliek spēkā;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu Komisija lūdz atcelt “Padomes un Padomē 2011. gada 16. jūnijā sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu” (Lēmums 2011/708/ES) (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums” vai “apstrīdētais pasākums”), kurš tika pieņemts gaisa transporta jomā. Tas attiecas uz [lēmumu] parakstīt un provizoriski piemērot [vienošanos par] Islandes un Norvēģijas Karalistes pievienošanos Gaisa transporta nolīgumam starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, ES un tās dalībvalstīm, no otras puses, kā arī parakstīt un provizoriski piemērot minētā nolīguma Papildnolīgumu.

2)	Prasības pieteikums ir pamatots ar šādiem trim pamatiem:

Pirmkārt, Komisija apgalvo, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Padome esot pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. panta 2. punktu, skatot to kopā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 2. un 5. punktu, jo no LESD 218. panta 2. un 5. punkta izriet, ka Padome ir iestāde, kas izsniedz atļauju parakstīt un provizoriski piemērot nolīgumus. Tādēļ lēmums bija jāpieņem tikai Padomei, nevis arī dalībvalstīm, sanākot Padomē.

Savā otrajā pamatā Komisija apgalvo, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Padome esot pārkāpusi LESD 218. panta 8. punkta pirmo daļu, kā arī LESD 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padomei ir jārīkojas ar kvalificētu balsu vairākumu. Dalībvalstu, kuras sanāca Padomē, lēmums nav Padomes lēmums, bet gan dokuments, kuru pieņem dalībvalstis kopīgi kā savu valdību locekļi un tie nerīkojas kā Padomes locekļi. Ņemot vērā šī dokumenta raksturu, tam jābūt pieņemtam vienbalsīgi. Tā rezultātā, uzskatot abus lēmumus par vienu un uz tiem attiecinot vienbalsīguma [prasību], kvalificētā vairākuma prasībai, kas ir noteikta LESD 218. panta 8. punkta pirmajā daļā, zūd jebkāda jēga.

Visbeidzot, Padome esot pārkāpusi mērķus, kuri ir noteikti Līgumos, un godīgas sadarbības principu, kurš ir noteikts LES 13. panta 2. punktā. Padomei esot bijis jāizmanto savas pilnvaras tādā veidā, lai netiku pārkāpts LESD 218. pantā noteiktais Savienības un Savienības procedūru institucionālais ietvars, un tas esot bijis jādara saskaņā ar Līgumos noteiktajiem mērķiem.

(1) OV L 283, 1. lpp.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/24

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 23. novembra spriedumu lietā T-216/10 Monster Cable Products, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Live Nation (Music) UK Limited2012. gada 26. janvārī iesniedza Monster Cable Products, Inc.

(Lieta C-41/12 P)

2012/C 73/41

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Monster Cable Products, Inc. (pārstāvji — O. Günzel, A. Wenninger-Lenz, Rechtsanwältin)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 23. novembra spriedumu lietā T-216/10;

—	piespriest atbildētājam segt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka noraidot prasību, pamatojoties uz 2001. gada 23. novembra spriedumā izklāstītajiem pamatiem, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā visus tiesvedības faktus un apstākļus, kā rezultātā apstrīdētais spriedums esot balstīts uz nepilnīgiem faktiem. Tādējādi spriedumā nav veikts nepieciešamais visaptverošais visu faktu vērtējums, kuri būtu jāņem vērā sajaukšanas iespējas vērtējumā. Līdz ar to spriedums ir kļūdains un ar to ir pārkāpts Regulas Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

Pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas domām, ja Vispārējā tiesa būtu veikusi pienācīgu visaptverošu vērtējumu, tā būtu nonākusi pie secinājuma, ka ITSB Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 24. februāra lēmums pārkāpj KPZR (2) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Kopumā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir pārkāpts šādu iemeslu dēļ:

—	neesot ņemts vērā “vidējais specializējies patērētājs Apvienotajā Karalistē” kā atbilstošā sabiedrības daļa, attiecībā uz kuru būtu jāveic sajaukšanas iespējas vērtējums;

—	esot nepareizi piemēroti preču līdzības vērtējumam nostiprinātie juridiskie principi;

—	esot pārkāpti principi atbilstoši kuriem sajaukšanas iespējas vērtējumā ir jāņem vērā visi faktori, kam ir nozīme konkrētajā lietā un inter alia, agrākas preču zīmes atšķirtspēja.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.)

(2) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/26

Vispārējās tiesas 2012. gada 31. janvāra spriedums — Spānija/Komisija

(Lieta T-206/08) (1)

(ELVGF - Garantiju nodaļa - Izdevumi, kas ir izslēgti no Kopienas finansējuma - Vīna nozare - Aizliegums stādīt jaunus vīnogulājus - Valstu kontroles sistēmas - Vienotas likmes finanšu korekcija - Procesuālās garantijas - Kļūda vērtējumā - Samērīgums)

2012/C 73/49

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji — sākotnēji F. Díez Moreno, pēc tam M. Muñoz Pérez)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvis — F. Jimeno Fernández)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 8. aprīļa Lēmumu 2008/321/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz dažus izdevumus, kas dalībvalstīm radušies un ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) līdzekļiem (OV L 109, 35. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 197, 02.08.2008.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/26

Vispārējās tiesas 2012. gada 1. februāra spriedums — Valonijas reģions/Komisija

(Lieta T-237/09) (1)

(Vide - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Beļģijas emisijas kvotu valsts sadales plāns laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam - Regulas (EK) Nr. 2216/2004 44. pants - Vēlāki labojumi - Jaunpienācējs - Lēmums ar kuru paredz pienākumu Kopienas neatkarīgo darījumu žurnāla centrālajam administratoram izdarīt labojumu “Valsts sadales plāna” tabulā)

2012/C 73/50

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Valonijas reģions (Beļģija) (pārstāvji — J.-M. De Backer, A. Lepièce, I.-S. Brouhns un S. Engelen, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. White un O. Beynet)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2009. gada 27. marta lēmumu par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu laika posmam no 2008. līdz 2012. gadam, kuru paziņojusi Beļģijas Karaliste un ar kuru centrālajam administratoram paredz pienākumu Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā izdarīt labojumu Beļģijas “Valsts sadales plāna” tabulā

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2009. gada 27. marta lēmumu, ar kuru centrālajam administratoram paredz pienākumu Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā izdarīt labojumus Beļģijas “Valsts sadales plāna” tabulā, tiktāl, ciktāl ar to ir atteikts šim administratoram likt izdarīt labojumu kvotu sadalē par labu iekārtai Nr. 116 ar nosaukumu “Arcelor — Cockerill Sambre_HF6_Seraing”, kā to lūgusi Beļģijas Karaliste savā 2009. gada 18. februāra vēstulē;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 193, 15.08.2009.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/26

Vispārējās tiesas 2012. gada 1. februāra spriedums — Carrols/ITSB — Gambettola (“Pollo Tropical CHICKEN ON THE GRILL”)

(Lieta T-291/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “Pollo Tropical CHICKEN ON THE GRILL” - Absolūts atteikuma pamatojums - Ļaunticības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2012/C 73/51

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Carrols Corp. (Dover, Delaware, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — I. Temiño Ceniceros, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Giulio Gambettola (Los Realejos, Spānija) (pārstāvis — F. Brandolini Kujman, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 7. maija lēmumu (lieta R 632/2008-1) attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Carrols Corp. un Giulio Gambettola

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Carrols Corp. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 220, 12.09.2009.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/27

Vispārējās tiesas 2012. gada 1. februāra spriedums — mtronix/ITSB — Growth Finance (“mtronix”)

(Lieta T-353/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “mtronix” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “Montronix” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2012/C 73/52

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: mtronix OHG (Berlīne, Vācija) (pārstāvis — M. Schnetzer, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — S. Schäffner)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Growth Finance AG (Zug, Šveice)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 23. jūnija lēmumu lietā R 1557/2007-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Growth Finance AG un mtronix OHG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	mtronix OHG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 282, 21.11.2009.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/27

Vispārējās tiesas 2012. gada 31. janvāra spriedums — Spar/ITSB — Spa Group Europe (“SPA GROUP”)

(Lieta T-378/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “SPA GROUP” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “SPAR” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Apzīmējumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2012/C 73/53

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spar Handelsgesellschaft mbH (Schenefeld, Vācija) (pārstāvji — R. Kaase un J.-C. Plate, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — S. Hanne)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Spa Group Europe Ltd & Co. KG (Nirnberga, Vācija)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 16. jūlija lēmumu lietā R 123/2008-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Spar Handelsgesellschaft mbH un Spa Group Europe Ltd & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Spar Handelsgesellschaft mbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 282, 21.11.2009.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/27

Vispārējās tiesas 2012. gada 31. janvāra spriedums — Cervecería Modelo/ITSB — Plataforma Continental (“LA VICTORIA DE MEXICO”)

(Lieta T-205/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “LA VICTORIA DE MEXICO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “victoria”, un agrāka valsts vārdiska preču zīme “VICTORIA” - Daļējs reģistrācijas atteikums - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2012/C 73/54

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cervecería Modelo, SA de CV (Mehiko, Meksika) (pārstāvis — C. Lema Devesa, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Plataforma Continental, SL (Madride, Spānija) (pārstāvis — P. González-Bueno Catalán de Ocón, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2010. gada 5. marta lēmumu lietā R 322/2009-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Plataforma Continental, SL un Cervecería Modelo, SA de CV

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Cervecería Modelo, SA de CV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 179, 3.07.2010.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/28

Prasība, kas celta 2011. gada 19. decembrī — Dimension Data Belgium/Parlaments

(Lieta T-650/11)

2012/C 73/55

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dimension Data Belgium SA (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — P. Levert un M. Velghe, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu, kurš prasītājai tika paziņots ar 2011. gada 18. oktobra elektronisko vēstuli un ar kuru tiek noraidīts prasītājas piedāvājums publiskā iepirkuma līguma PE-ITEC-DIT-ITIM-TELSIS daļai Nr. 1 un minētā publiskā iepirkuma līguma daļas Nr. 1 slēgšanas tiesības piešķirtas sabiedrībai BT Belgique;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajam lēmumam nav sniegts pamatojums, jo Parlaments prasītājai nav paziņojis nevienu no apstiprinātā piedāvājuma īpašībām.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Parlamentam Finanšu regulas (1) 89., 92., 97. un 100. pantā un Īstenošanas kārtības (2) 138. pantā noteiktais pārskatāmības pienākums, jo Parlaments nav skaidri, pilnīgi un precīzi definējis piedāvājuma cenu novērtēšanas kritēriju.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, nosakot piedāvājuma kvalitātes novērtēšanas kritērijus, kā arī ir pārkāpts samērīguma princips un Īstenošanas kārtības 138. panta 2. punkts, jo līgumslēdzēja iestāde ir ņēmusi vērā novērtēšanas kritēriju, kura mērķis neesot noteikt ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda finanšu piedāvājumu kvalitātes vērtējumā un ir pārkāpts Īstenošanas kārtības 139. pants, piešķirot apstrīdētā publiskā iepirkuma līguma daļas Nr. 1 slēgšanas tiesības sabiedrībai BT Belgique, jo tās piedāvājums esot anormāli zems, tādējādi Parlamentam tas bija jānoraida vai arī jāuzskata par neatbilstošu iepirkuma procedūras specifikācijām.

(1) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 1. lpp.).

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/28

Prasība, kas celta 2011. gada 21. decembrī — Technion — Israel Institute of Technology un Technion Research & Development/Komisija

(Lieta T-657/11)

2012/C 73/56

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Technion — Israel Institute of Technology (Haifa, Izraēla) un Technion Research & Development Foundation Ltd (Haifa) (pārstāvji — D. Grisay un D. Piccininno, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pieņemt šo prasības pieteikumu par tiesību akta atcelšanu, kas ir pamatots ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu;

—	atzīt to par pieņemamu un

—	prioritāri, atzīt prasību par pamatotu un atcelt Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta 2011. gada 19. oktobra lēmumu;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un nav norādīts pietiekams pamatojums, jo 2011. gada 19. oktobra rīkojums par piedziņu esot pamatots tikai ar tādiem pierādījumiem — proti, revīzijas ziņojumu un Komisijas lēmumu, ar ko, pamatojoties uz secinājumiem, kuri izdarīti minētajā finanšu revīzijā attiecībā uz līguma “MOSAICA” izpildi, par neatbilstošām ir atzītas atsevišķas izmaksas, — kas saistībā ar to pamatojumu un pamatotību tika apstrīdēti lietā T-546/11 Technion — Israel Institute of Technology un Technion Research & Development/Komisija (1).

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi nepamatotas iedzīvošanās aizlieguma principu. Prasītāji norāda, ka:

—	Komisija piesavinātos ienākumus no pakalpojumiem, kas saistīti ar līgumu, un veikto pētījumu rezultātus, nesamaksājot par to veikšanu, ja tā atgūtu pieprasīto summu, kas attiecas uz visiem pakalpojumiem, kurus sniedzis TECHNION darbinieks, K. k-gs, izpildot līgumu “MOSAICA”;

—	prasītājiem esot tiesības pieprasīt atlīdzināt izmaksas, kas ir saistītas ar pakalpojumiem, kuri sniegti, izpildot līgumu “MOSAICA”;

—	atmaksāšanas gadījumā prasītāji zaudētu ne tikai summu, kas atbilst faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, bet tiem rastos arī papildu zaudējumi, jo papildus atmaksāšanas pienākumam tiem būtu jāsedz arī izmaksas, kuras radušās, lai nodrošinātu sniegtos pakalpojumus.

(1) OV 2011, C 355, 28. lpp.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/29

Prasība, kas celta 2012. gada 21. janvārī — PT Ecogreen Oleochemicals u.c./Padome

(Lieta T-28/12)

2012/C 73/57

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: PT Ecogreen Oleochemicals (Kabil-Batam, Indonēzija) Ecogreen Oleochemicals (Singapūra), Pte Ltd (Singapūra, Singapūras Republika), Ecogreen Oleochemicals GmbH (Dessau-Rosslau, Vācija) (pārstāvji — F. Graafsma un J. Cornelis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi:

—

atcelt 2011. gada 8. novembra Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1138/2011, ar kuru piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes alifātisko spirtu un to maisījumu importam (OV L 293, 1. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītājām;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka

—

ir pārkāpts Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (turpmāk tekstā — “pamatregula”) 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts, jo Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, noraidot prasītāju apgalvojumu, ka PTEO un EOS ir viena ekonomiska vienība. Līdz ar to Padome ir nepamatoti atskaitījusi nosacīto komisijas maksu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, nosakot eksporta cenu; saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienas ekonomiskas vienības pastāvēšana liedz veikt šādas nosacītas komisijas maksas atskaitīšanu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka

—

nosacītās peļņas maržas 5 % apmērā ieskaitīšana, veicot korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, ir pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta nepieļaujama interpretācija. Vienīgi faktiskais uzcenojums, kurus saņēmis tirgotājs, var tikt atskaitīts no eksporta cenas. Šis otrais pakārtotais pamats tiek izvirzīts vienīgi gadījumā, ja Tiesa nospriestu, ka Padome nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, noraidot prasītāju apgalvojumu, ka PTEO un EOS ir viena ekonomiska vienība.

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/29

Prasība, kas celta 2012. gada 16. janvārī — Icelandic Group UK/Komisija

(Lieta T-35/12)

2012/C 73/58

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Icelandic Group UK Ltd (Grimsby, Apvienotā Karaliste) (pārstāve — V. Sloane, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2011. gada 15. novembra Lēmuma C(2011) 8113, galīgā redakcija, 1. panta 2. punktu, kurā konstatēts, ka ievedmuitas nodokļa atmaksāšana konkrētā gadījumā nav pamatota (rem 04/2010), un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās un citus izdevumus saistībā ar šo lietu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, kas neesot izpildītas būtiskas procesuālās prasības un esot pārkāpts Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1) 906.a pants, jo atbildētāja neesot ievērojusi prasītājas tiesības uz aizstāvību procedūrā, kuras rezultātā tika pieņemts apstrīdētā lēmuma 1. panta 2. punkts, pieņemdama prasītājas tiesībām nelabvēlīgu lēmumu, nedevusi tai iespēju tikt uzklausītai jautājumā par šā nelabvēlīgā lēmuma pamatojumu, proti, atbildētājas secinājumu, ka Apvienotās Karalistes iestādes nav kļūdījušās jautājumā par importu laikā no 2006. gada 1. decembra līdz 2007. gada 24. jūlijam.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pārkāpti Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (2) 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 236. pants un/vai 239. pants, jo:

—

atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinādama, ka šajos apstākļos neesot bijuši izpildīti Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi muitas nodokļa atmaksāšanai. Atbildētājas secinājums, ka Apvienotās Karalistes iestādes nav kļūdījušās jautājumā par importu laikā no 2006. gada 1. decembra līdz 2007. gada 24. jūlijam, esot acīmredzami nepareizs;

—

turklāt vai pakārtoti, atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinādama, ka neesot bijuši izpildīti Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 239. pantā izklāstītie nosacījumi muitas nodokļa atmaksāšanai. Atbildētājas secinājums, ka šīs lietas apstākļi neliecina par izņēmuma gadījumu 239. panta izpratnē, esot bijis acīmredzami nepareizs.

(1) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 2. nod., 6. sēj., 3. lpp.).

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 2. nod., 4. sēj., 307. lpp.).

10.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/30

Prasība, kas celta 2012. gada 25. janvārī — Advance Magazine Publishers/ITSB — López Cabré (“TEEN VOGUE”)

(Lieta T-37/12)

2012/C 73/59

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Advance Magazine Publishers, Inc. (Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — T. Alkin, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Eduardo López Cabré (Barselona, Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 22. novembra lēmumu lietā R 1763/2010-4 daļā attiecībā uz iebildumiem, kas balstīti uz agrāku preču zīmi, un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “TEEN VOGUE” attiecībā uz precēm, kas tostarp ietilpst 18. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 5265517

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Spānijas vārdiskas preču zīmes “VOGUE” reģistrācija Nr. 496371 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. klasē, Spānijas grafiskas preču zīmes “VOGUE moda en lluvia” reģistrācija Nr. 2153619 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. klasē, un Kopienas vārdiskas preču zīmes “VOGUE” reģistrācija Nr. 2082287 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: daļēji noraidīt KPZ reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 43. panta 2. punkta un/vai Komisijas Regulas (EK) Nr. 2868/95 22. panta 3. punkta pārkāpums, kā arī Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdījusies tiesību piemērošanā, secinot, ka iebildumus iesniedzēja pierādījumi “kopumā” bija pietiekami, lai pierādītu agrākas preču zīmes izmantošanu, un ka Apelāciju padome esot kļūdījusies, konstatējot, ka starp prasītājas preču zīmi un pretnostatīto preču zīmi pastāv sajaukšanas iespēja

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.073.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 73

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 10. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2012/C 073/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 65, 3.3.2012.	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2012/C 073/02	Lieta C-218/10: Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 26. janvāra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — ADV Allround Vermittlungs AG, kas atrodas likvidācijas procesā/Finanzamt Hamburg-Bergedorf (PVN — Sestā direktīva — 9., 17. un 18. pants — Pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšana — Jēdziens personāla nodrošināšana — Pašnodarbinātas personas — Vajadzība nodrošināt pakalpojumu sniegšanas vienādu novērtēšanu kā pakalpojumu sniedzēja, tā pakalpojumu saņēmēja gadījumā)	2

2012/C 073/03	Lieta C-282/10: Tiesas (virspalāta) 2012. gada 24. janvāra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maribel Dominguez/Centre informatique du Centre Ouest Atlantique, Préfet de la région Centre (Sociālā politika — Direktīva 2003/88/EK — 7. pants — Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — Valsts tiesiskajā regulējumā paredzēts tiesību rašanās nosacījums — Darba ņēmēja prombūtne — Tiesību uz atvaļinājumu ilgums atkarībā no prombūtnes veida — Direktīvai 2003/88 pretējs valsts tiesiskais regulējums — Valsts tiesas loma)	2

2012/C 073/04	Lieta C-347/10: Tiesas (virspalāta) 2012. gada 17. janvāra spriedums (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — A. Salemink/Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen (Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums — Regula (EEK) Nr. 1408/71 — Darba ņēmējs, kas nodarbināts uz gāzes ieguves platformas, kura atrodas Nīderlandei pieguļošajā kontinentālajā šelfā — Obligātā apdrošināšana — Atteikums izmaksāt darbnespējas pabalstu)	3

2012/C 073/05	Lieta C-392/10: Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 19. janvāra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Suiker Unie GmbH — Zuckerfabrik Anklam/Hauptzollamt Hamburg–Jonas (Regula (EK) Nr. 800/1999 — 15. panta 1. un 3. punkts — Lauksaimniecības produkti — Eksporta kompensāciju sistēma — Diferencēta eksporta kompensācija — Piešķiršanas nosacījumi — Produkta imports trešā saņēmējvalstī — Ievedmuitas nodokļu samaksa)	4

2012/C 073/06	Lieta C-586/10: Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 26. janvāra spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bianca Kücük/Land Nordrhein-Westfalen (Sociālā politika — Direktīva 1999/70/EK — Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkts — Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi — Objektīvi iemesli, kas var attaisnot šādu līgumu atjaunošanu — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir pamatota darba līgumu slēgšana uz noteiktu laiku īslaicīgas aizvietošanas gadījumā — Pastāvīga vai iteratīva vajadzība pēc aizvietojošā personāla — Visu ar secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu atjaunošanu saistīto apstākļu ņemšana vērā)	4

2012/C 073/07	Lieta C-588/10: Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 26. janvāra spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny Izba Finansowa Wydział I (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Minister Finansów/Kraft Foods Polska SA (Nodokļi — PVN — Direktīva 2006/112/EK — 90. panta 1. punkts — Cenas samazināšana pēc darījuma izpildes — Valsts tiesiskais regulējums, kurā nodokļa bāzes samazināšanai ir paredzēts nosacījums, ka preču vai pakalpojuma piegādātājam ir preču vai pakalpojumu saņēmēja izdots apstiprinājums par rēķina labojumu saņemšanu — PVN neitralitātes princips — Samērīguma princips)	5

2012/C 073/08	Lieta C-53/11 P: Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 19. janvāra spriedums — Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)/Nike International Ltd, Aurelio Muñoz Molina (Apelācija — Kopienas preču zīme — Regula (EK) Nr. 40/94 — 58. pants — Regula (EK) Nr. 2868/95 — 49. un 50. noteikums — Vārdiska preču zīme R10 — Iebildumi — Nodošana — Prasības pieņemamība — Personas, kam ir tiesības iesniegt apelācijas sūdzību, jēdziens — ITSB pamatnostādņu piemērojamība)	5

2012/C 073/09	Lieta C-185/11: Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 26. janvāra spriedums — Eiropas Komisija/Slovēnija (Valsts pienākumu neizpilde — Tiešā apdrošināšana, kas nav dzīvības apdrošināšana — Direktīva 73/239/EEK un Direktīva 92/49/EEK — Nepareiza un nepilnīga transponēšana)	6

2012/C 073/10	Lieta C-192/11: Tiesas (septītā palāta) 2012. gada 26. janvāra spriedums — Eiropas Komisija/Polijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 2009/147/EK — Savvaļas putnu aizsardzība — Aizsardzības režīma apjoms — Atkāpes no direktīvā paredzētajiem aizliegumiem)	6

2012/C 073/11	Apvienotās lietas no C-177/09 līdz C-179/09: Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 17. novembra rīkojums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Le Poumon vert de la Hulpe ASBL, Jacques Solvay de la Hulpe, Marie-Noëlle Solvay, Alix Walsh (C-177/09 un C-179/09), Jean-Marie Solvay de la Hulpe (C-177/09), Action et défense de l’environnement de la Vallée de la Senne et de ses affluents ASBL (ADESA), Réserves naturelles RNOB ASBL, Stéphane Banneux, Zénon Darquenne (C-178/09), Les amis de la Forêt de Soignes ASBL (C-179/09)/Région wallonne (Projektu ietekmes uz vidi novērtējums — Direktīva 85/337/EEK — Piemērošanas joma — Īpaša valsts tiesību akta jēdziens — Orhūsas konvencija — Iespēja vērsties tiesā saistībā ar vides jautājumiem — Tiesību celt prasību par tiesību aktu apjoms)	7

2012/C 073/12	Lieta C-302/10: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 17. janvāra rīkojums (Højesteret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Infopaq International A/S/Danske Dagblades Forening (Autortiesības — Informācijas sabiedrība — Direktīva 2001/29/EK — 5. panta 1. un 5. punkts — Literārie un mākslas darbi — Literāro darbu īsu izvilkumu reproducēšana — Presē publicēti raksti — Pagaidu un pārejas reproducēšana — Tehnoloģisks process, kas ietver rakstu skenēšanu, kurai seko to pārvēršana teksta datnē, reprodukcijas elektroniska apstrāde un šīs reprodukcijas vienas daļas uzglabāšana — Pagaidu reproducēšanas darbības, kas ir šāda tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa — Šo darbību, kas izpaužas kā darba vai cita tiesību objekta likumīga izmantošana, mērķis — Minēto darbību patstāvīga ekonomiska nozīme)	8

2012/C 073/13	Lieta C-518/10: Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 25. novembra rīkojums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Yeda Research and Development Company Ltd, Aventis Holdings Inc/Comptroller-General of Patents, Designs and Trade Marks (Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa — Cilvēkiem paredzētas zāles — Papildu aizsardzības sertifikāts — Regula (EK) Nr. 469/2009 — 3. pants — Sertifikāta izsniegšanas nosacījumi — Jēdziens produkts, kuru aizsargā spēkā esošs pamatpatents — Kritēriji — Tirdzniecības atļauja — Tirgū laistas zāles, kurās ir tikai viena aktīvā viela, kaut gan patenta pretenzijā ir minēta aktīvo vielu kombinācija)	8

2012/C 073/14	Lieta C-560/10 P: Tiesas 2011. gada 13. oktobra rīkojums — Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Komisija (Apelācija — Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi — Portāla Tava Eiropa pārvaldība un uzturēšana — Piedāvājuma noraidīšana — Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 — Novērtējuma ziņojuma pilnīga kopija — Pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes princips — Tiesības uz labu pārvaldību un lietas taisnīgu izskatīšanu — Kļūdas tiesību piemērošanā — Pierādījumu sagrozīšana — Acīmredzama nepieņemamība — Acīmredzami nepamatots pamats)	9

2012/C 073/15	Lieta C-626/10 P: Tiesas 2011. gada 10. novembra rīkojums — Kalliope Agapiou Joséphidès/Eiropas Komisija, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) (Apelācija — Piekļuve dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkta pirmais ievilkums — Privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība — Komerciālo interešu aizsardzība — Regula (EK) Nr. 58/2003 — Izpildaģentūras — Kompetence izskatīt atkārtotus pieteikumus par piekļuvi dokumentiem — Pārskatāmības princips — Sabiedrības prioritāru interešu jēdziens — Kļūdas tiesību piemērošanā)	9

2012/C 073/16	Lieta C-630/10: Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 25. novembra rīkojums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — University of Queensland, CSL Ltd/Comptroller-General of Patents, Designs and Trade Marks (Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa — Cilvēkiem paredzētas zāles — Papildu aizsardzības sertifikāts — Regula (EK) Nr. 469/2009 — 3. pants — Sertifikāta izsniegšanas nosacījumi — Jēdziens produkts, kuru aizsargā spēkā esošs pamatpatents — Kritēriji — Papildu vai atšķirīgu kritēriju pastāvēšana zālēm, kurās ir vairāk par vienu aktīvo vielu, vai vakcīnai pret vairākām slimībām (multi-disease vaccine vai vaccin multivalent))	10

2012/C 073/17	Lieta C-6/11: Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 25. novembra rīkojums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Daiichi Sankyo Company/Comptroller-General of Patents, Designs and Trade Marks (Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa — Cilvēkiem paredzētas zāles — Papildu aizsardzības sertifikāts — Regula (EK) Nr. 469/2009 — 3. un 4. pants — Sertifikāta izsniegšanas nosacījumi — Jēdziens produkts, kuru aizsargā spēkā esošs pamatpatents — Kritēriji — Papildu vai atšķirīgu kritēriju pastāvēšana zālēm, kurās ir vairāk par vienu aktīvo vielu)	10

2012/C 073/18	Lieta C-52/11 P: Tiesas 2011. gada 26. oktobra rīkojums — Fernando Marcelino Victoria Sánchez/Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija (Apelācija — Prasība sakarā ar bezdarbību — Vēstule, kas adresēta Parlamentam un Komisijai — Atbilde — Lēmums izbeigt izskatīšanu — Acīmredzami nepamatota un nepieņemama apelācijas sūdzība)	11

2012/C 073/19	Lieta C-69/11: Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 9. decembra rīkojums (Rechtbank van eerste aanleg te Brugge (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Connoisseur Belgium BVBA/Beļģijas valsts (Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa — Sestā PVN direktīva — 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts — Nodokļa bāze — Izdevumi, kurus nodokļa maksātājs nenorāda rēķinā)	11

2012/C 073/20	Lieta C-126/11: Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 15. decembra rīkojums (Hof van Cassatie van België (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — INNO NV/Unie van Zelfstandige Ondernemers VZW (UNIZO), Organisatie voor de Zelfstandige Modedetailhandel VZW (Mode Unie), Couture Albert BVBA (Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa — Direktīva 2005/29/EK — Negodīga komercprakse — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko aizliedz paziņojumus par cenu samazinājumu un paziņojumus, kas ļauj noprast šādu cenas samazinājumu)	12

2012/C 073/21	Lieta C-222/11 P: Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 1. decembra rīkojums — Longevity Health Products, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Performing Science LLC (Apelācija — Kopienas preču zīme — Regula (EK) Nr. 40/94 — 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts — Vārdisks apzīmējums 5 HTP — Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu — Acīmredzami nepieņemama apelācijas sūdzība)	12

2012/C 073/22	Lieta C-434/11: Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 14. decembra rīkojums (Tribunalul Alba (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Corpul Național al Polițiștilor/Ministerul Administrației și Internelor (MAI), Inspectoratul General al Poliției Române (IGPR), Inspectoratul de Poliție al Județului Alba (IPJ) (Prejudiciāls nolēmums — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — Valsts tiesiskā regulējuma, ar kuru attiecībā uz vairākām publisko tiesību iestāžu ierēdņu kategorijām paredz samazināt atalgojumu, pieļaujamība — Savienības tiesību īstenošanas neesamība — Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)	13

2012/C 073/23	Lieta C-462/11: Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 14. decembra rīkojums (Tribunal Dâmbovița (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Victor Cozman/Teatrul Municipal Târgoviște (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmais papildu protokols — Valsts tiesiskā regulējuma, ar kuru paredz samazināt vairāku publisko tiesību iestāžu ierēdņu kategoriju atalgojumu, pieļaujamība — Savienības tiesību piemērošanas neesamība — Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)	13

2012/C 073/24	Apvienotās lietas C-483/11 un C-484/11: Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 14. decembra rīkojums (Tribunalul Argeș (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Andrei Emilian Boncea, Filofteia Catrinel Boncea, Adriana Boboc, Cornelia Mihăilescu (C-483/11), Mariana Budan (C-484/11)/Rumānijas valsts (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 43. pants, 92. panta 1. punkts un 103. panta 1. punkts — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — Kompensācija personām, kuras komunistiskajā režīmā bijušas notiesātas par politiskiem noziedzīgiem nodarījumiem — Tiesības uz nodarītā morālā kaitējuma atlīdzību — Savienības tiesību nepiemērošana — Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)	14

2012/C 073/25	Lieta C-564/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 9. novembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Consulta Regionale Ordine Ingegneri della Lombardia u.c./Comune di Pavia	14

2012/C 073/26	Lieta C-616/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 30. novembrī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) — T-Mobile Austria GmbH/Verein für Konsumenteninformation	14

2012/C 073/27	Lieta C-622/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 5. decembrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Staatssecretaris van Financiën/Pactor Vastgoed BV	15

2012/C 073/28	Lieta C-634/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 9. decembrī iesniedza High Court of Ireland (Īrija) — Anglo Irish Bank Corporation Ltd/Quinn Investments Sweden AB u.c.	15

2012/C 073/29	Lieta C-639/11: Prasība, kas celta 2011. gada 13. decembrī — Eiropas Komisija/Polijas Republika	16

2012/C 073/30	Lieta C-651/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 19. decembrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Staatssecretaris van Financiën, otra lietas dalībniece: X BV	17

2012/C 073/31	Lieta C-657/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 21. decembrī iesniedza Hof van Cassatie van België (Beļģija) — Belgian Electronic Sorting Technology NV/Bert Peelaers en Visys NV	17

2012/C 073/32	Lieta C-660/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 27. decembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Toscana (Itālija) — Daniele Biasci u.c./Ministero dell’Interno un Questura di Livorno	18

2012/C 073/33	Lieta C-662/11: Prasība, kas celta 2011. gada 22. decembrī — Eiropas Komisija/Kipras Republika	18

2012/C 073/34	Lieta C-666/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 30. decembrī iesniedza Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen (Vācija) — M u.c./Bundesamt für Migration und Flüchtlinge	19

2012/C 073/35	Lieta C-678/11: Prasība, kas celta 2011. gada 22. decembrī — Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste	20

2012/C 073/36	Lieta C-679/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 12. oktobra spriedumu lietā T-41/05 Alliance One International, Inc., agrāk Dimon Inc./Eiropas Komisija 2011. gada 27. decembrī iesniedza Alliance One International, Inc., agrāk Dimon, Inc.	20

2012/C 073/37	Lieta C-8/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 2. janvārī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Toscana (Itālija) — Cristian Rainone u.c./Ministero dell’Interno u c.	21

2012/C 073/38	Lieta C-9/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 6. janvārī iesniedza Tribunal de commerce de Verviers (Beļģija) — Corman-Collins SA/La Maison du Whisky SA	22

2012/C 073/39	Lieta C-14/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2011. gada 11. janvāra spriedumu lietā T-313/10 Three-N-Products Private Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2011. gada 10. novembrī iesniedza Sheilesh Shah, Akhil Shah	23

2012/C 073/40	Lieta C-28/12: Prasība, kas celta 2012. gada 18. janvārī — Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome	23

2012/C 073/41	Lieta C-41/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 23. novembra spriedumu lietā T-216/10 Monster Cable Products, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Live Nation (Music) UK Limited2012. gada 26. janvārī iesniedza Monster Cable Products, Inc.	24

2012/C 073/42	Lieta C-436/09: Tiesas 2012. gada 13. janvāra rīkojums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Attila Belkiran/Oberbürgermeister der Stadt Krefeld, piedaloties Vertreter des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht	24

2012/C 073/43	Lieta C-228/10: Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 11. janvāra rīkojums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Union of European Football Associations (UEFA), British Sky Broadcasting Ltd/Euroview Sport Ltd	25

2012/C 073/44	Lieta C-313/10: Tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2011. gada 25. oktobra rīkojums (Landesarbeitsgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Land Nordrhein-Westfalen/Sylvia Jansen	25

2012/C 073/45	Lieta C-13/11: Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 25. novembra rīkojums (Tribunal da Relação de Guimarães (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maria das Dores Meira da Silva/Zurich — Companhia de Seguros SA	25

2012/C 073/46	Lieta C-266/11: Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 24. novembra rīkojums (Vestre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Dansk Funktionærforbund, Serviceforbundet, kas rīkojas Frank Frandsen/Cimber Air A/S vārdā	25

2012/C 073/47	Lieta C-381/11: Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 12. janvāra rīkojums (Juzgado Mercantil de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Manuel Mesa Bertrán, Cristina Farrán Morenilla/Novacaixagalicia	25

2012/C 073/48	Lieta C-531/11: Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 13. decembra rīkojums (Hessisches Landessozialgericht, Darmstadt (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Angela Strehl/Bundesagentur für Arbeit Nürnberg	25

	Vispārējā tiesa
2012/C 073/49	Lieta T-206/08: Vispārējās tiesas 2012. gada 31. janvāra spriedums — Spānija/Komisija (ELVGF — Garantiju nodaļa — Izdevumi, kas ir izslēgti no Kopienas finansējuma — Vīna nozare — Aizliegums stādīt jaunus vīnogulājus — Valstu kontroles sistēmas — Vienotas likmes finanšu korekcija — Procesuālās garantijas — Kļūda vērtējumā — Samērīgums)	26

2012/C 073/50	Lieta T-237/09: Vispārējās tiesas 2012. gada 1. februāra spriedums — Valonijas reģions/Komisija (Vide — Direktīva 2003/87/EK — Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma — Beļģijas emisijas kvotu valsts sadales plāns laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam — Regulas (EK) Nr. 2216/2004 44. pants — Vēlāki labojumi — Jaunpienācējs — Lēmums ar kuru paredz pienākumu Kopienas neatkarīgo darījumu žurnāla centrālajam administratoram izdarīt labojumu Valsts sadales plāna tabulā)	26

2012/C 073/51	Lieta T-291/09: Vispārējās tiesas 2012. gada 1. februāra spriedums — Carrols/ITSB — Gambettola (Pollo Tropical CHICKEN ON THE GRILL) (Kopienas preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Kopienas grafiska preču zīme Pollo Tropical CHICKEN ON THE GRILL — Absolūts atteikuma pamatojums — Ļaunticības neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	26

2012/C 073/52	Lieta T-353/09: Vispārējās tiesas 2012. gada 1. februāra spriedums — mtronix/ITSB — Growth Finance (mtronix) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes mtronix reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme Montronix — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	27

2012/C 073/53	Lieta T-378/09: Vispārējās tiesas 2012. gada 31. janvāra spriedums — Spar/ITSB — Spa Group Europe (SPA GROUP) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes SPA GROUP reģistrācijas pieteikums — Agrākas valsts grafiskas preču zīmes SPAR — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespējas neesamība — Apzīmējumu līdzības neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	27

2012/C 073/54	Lieta T-205/10: Vispārējās tiesas 2012. gada 31. janvāra spriedums — Cervecería Modelo/ITSB — Plataforma Continental (LA VICTORIA DE MEXICO) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes LA VICTORIA DE MEXICO reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu victoria, un agrāka valsts vārdiska preču zīme VICTORIA — Daļējs reģistrācijas atteikums — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespēja — Apzīmējumu līdzība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	27

2012/C 073/55	Lieta T-650/11: Prasība, kas celta 2011. gada 19. decembrī — Dimension Data Belgium/Parlaments	28

2012/C 073/56	Lieta T-657/11: Prasība, kas celta 2011. gada 21. decembrī — Technion — Israel Institute of Technology un Technion Research & Development/Komisija	28

2012/C 073/57	Lieta T-28/12: Prasība, kas celta 2012. gada 21. janvārī — PT Ecogreen Oleochemicals u.c./Padome	29

2012/C 073/58	Lieta T-35/12: Prasība, kas celta 2012. gada 16. janvārī — Icelandic Group UK/Komisija	29

2012/C 073/59	Lieta T-37/12: Prasība, kas celta 2012. gada 25. janvārī — Advance Magazine Publishers/ITSB — López Cabré (TEEN VOGUE)	30