Eiropas Savienības C 9/2014

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/2

Tiesas (virs palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums (Hessischer Verwaltungsgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vācijas Federālā Republika/Kaveh Puid

(Lieta C-4/11) (1)

(Patvērums - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 4. pants - Regula (EK) Nr. 343/2003 - 3. panta 1. un 2. punkts - Tās dalībvalsts noteikšana, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma, ko kādā no dalībvalstīm ir iesniedzis trešās valsts pilsonis, izskatīšanu - 6.–12. pants - Atbildīgās dalībvalsts noteikšanas kritēriji - 13. pants - Visu pārējo gadījumu klauzula)

2014/C 9/02

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Hessischer Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Vācijas Federālā Republika

Atbildētājs: Kaveh Puid

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hessischer Verwaltungsgerichtshof — Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 50, 1. lpp.), 3. panta 2. punkta pirmā teikuma interpretācija — Dalībvalsts pienākums uzņemties atbildību izskatīt patvēruma pieteikumu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 343/2003 3. panta 2. punktu, ja pastāv risks, ka saskaņā ar minētās regulas kritērijiem par pieteikuma izskatīšanu atbildīgajā dalībvalstī tiek pārkāptas pieteicēja pamattiesības un/vai netiek ievērotas Direktīvā 2003/9/EK un Direktīvā 2005/85/EK noteiktās minimālās prasības

Rezolutīvā daļa:

Gadījumos, kad dalībvalstis nevar nezināt, ka sistemātiski trūkumi patvēruma piešķiršanas procesā un patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļos dalībvalstī, kura saskaņā ar Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem sākotnēji ir tikusi noteikta par atbildīgo, rada nopietnus un neapstrīdamus iemeslus uzskatīt, ka patvēruma meklētājam radīsies reāls risks tikt pakļautam necilvēciskai vai pazemojošai attieksmei Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. panta izpratnē — kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai —, dalībvalstij, kura veic atbildīgās dalībvalsts noteikšanu, ir pienākums nepārsūtīt patvēruma meklētāju uz dalībvalsti, kura sākotnēji ir tikusi noteikta par atbildīgo, un, saglabājot tiesības pašai izskatīt pieteikumu, turpināt minētās nodaļas kritēriju pārbaudi, lai noskaidrotu, vai kāda cita dalībvalsts nevar tikt noteikta par atbildīgo saskaņā ar kādu no šiem kritērijiem vai — ja tas nav iespējams — atbilstoši šīs pašas regulas 13. pantam.

Turpretim šādā situācijā neiespējamība pārsūtīt patvēruma meklētāju uz dalībvalsti, kura ir sākotnēji tikusi noteikta par atbildīgo, pati par sevi nenozīmē, ka dalībvalstij, kura veic atbildīgās dalībvalsts noteikšanu, ir pienākums, pamatojoties uz Regulas Nr. 343/2003 3. panta 2. punktu, izskatīt patvēruma pieteikumu pašai.

(1) OV C 95, 26.3.2011.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/3

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedība, ko ierosinājis K

(Lieta C-322/11) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 63. un 65. pants - Kapitāla brīva aprite - Dalībvalsts nodokļu tiesību akti, kuros ir liegta iespēja atskaitīt ar nekustamā īpašuma, kas atrodas citā dalībvalstī, pārdošanu saistītus zaudējumus no peļņas, kura ir gūta, atsavinot vērtspapīrus dalībvalstī, kurā tiek uzlikts nodoklis)

2014/C 9/03

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Lietas dalībnieks pamata procesā

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Korkein hallinto-oikeus — LESD 63. un 65. panta interpretācija — Kapitāla brīva aprite — Valsts nodokļu tiesību akti, kuros nodokļu maksātājam, kuram ir neierobežots nodokļu maksāšanas pienākums, ir liegts atskaitīt ar nekustamā īpašuma, kas atrodas citā dalībvalstī, pārdošanu saistītus zaudējumus no peļņas, kura ir gūta, atsavinot vērtspapīrus dalībvalstī, kurā tiek uzlikts nodoklis

Rezolutīvā daļa:

LESD 63. un 65. pantam nav pretrunā tāds dalībvalsts nodokļu tiesiskais regulējums — kā tas, uz ko attiecas pamatlieta —, ar kuru nodokļu maksātājam, kas dzīvo šajā dalībvalstī un kam tajā ir neierobežots ienākuma nodokļa maksāšanas pienākums, netiek atļauts atskaitīt zaudējumus, kuri ir radušies, atsavinot nekustamo īpašumu, kas atrodas citā dalībvalstī, no ienākumiem no kustamā īpašuma, kuriem tiek uzlikts nodoklis pirmajā dalībvalstī, lai gan tas ar zināmiem nosacījumiem būtu bijis iespējams, ja nekustamais īpašums būtu atradies pirmajā dalībvalstī.

(1) OV C 252, 27.8.2011.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/3

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums — Liga para a Protecção da Natureza (LPN) un Somijas Republika/Eiropas Komisija

(Apvienotās lietas C-514/11 P un C-605/11 P) (1)

(Apelācija - Piekļuve iestāžu dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - 4. panta 2. punkta trešais ievilkums - Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību - Vides informācija - Regula (EK) Nr. 1367/2006 - 6. panta 1. punkts - Dokumenti, kas saistīti ar procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi pirmstiesas stadiju - Piekļuves atteikums - Pienākums veikt piekļuves pieteikumā norādīto dokumentu satura konkrētu un individuālu pārbaudi - Sevišķas sabiedrības intereses)

2014/C 9/04

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Liga para a Protecção da Natureza (LPN) (pārstāvji — P. Vinagre e Silva un L. Rossi, advogadas) un Somijas Republika (pārstāvji — J. Heliskoski, M. Pere un M.J. Leppo)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumu atbalstam: Igaunijas Republika (pārstāvis — M. Linntam)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Costa de Oliveira un D. Recchia), Dānijas Karaliste (pārstāvji — V. Pasternak Jørgensen un C. Thorning) un Zviedrijas Karaliste (pārstāvji — A. Falk un C. Meyer-Seitz)

Persona, kas iestājusies lietā Eiropas Komisijas prasījumu atbalstam: Vācijas Federālā Republika (pārstāvji — T. Henze un A. Wiedmann)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-29/08 LPN/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja LPN prasību attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un dokumentu daļām, kura Liga para Protecção da Natureza (LPN) tika atteikta Komisijas 2008. gada 24. oktobra Lēmumā SG.E.3/MIB/psi D(2008) 8639

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzības noraidīt;

2)	Liga para a Protecção da Natureza un Somijas Republika vienādās daļās atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika un Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 58, 25.2.2012.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/4

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — UPC Nederland BV/Gemeente Hilversum

(Lieta C-518/11) (1)

(Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi - Direktīvas 97/66/EK, 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK - Materiālā piemērošanas joma - Radio un televīzijas programmu, kas pieejamas pa kabeli, pamatpaketes piegāde - Pašvaldības kabeļtīkla cesija privātam uzņēmumam - Līguma klauzula par tarifu - Valsts pārvaldes iestāžu kompetence - Lojālas sadarbības princips)

2014/C 9/05

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te Amsterdam

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: UPC Nederland BV

Atbildētāja: Gemeente Hilversum

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Gerechtshof te Amsterdam — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (“Piekļuves direktīva”; OV L 108, 7. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (“Pamatdirektīva”; OV L 108, 33. lpp.), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (“Universālā pakalpojuma direktīva”; OV L 108, 51. lpp.) 8. panta 4. punkta interpretācija — Radio un televīzijas programmu, kas ir brīvi pieejamas, izmantojot kabeli, nodrošināšana — Pašvaldība, kas ir nodevusi savu kabeļuzņēmumu — Gala lietotāju atlīdzības ierobežošana — Konkurences tiesību normas — Piemērošana valsts tiesās

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 2. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojums, ko veido pa kabeli pieejamas pamatpaketes nodrošināšana un par kuru tiek prasīta gan pārraidīšanas izmaksu segšana, gan arī atlīdzība raidorganizācijām un kolektīvajām autortiesību pārvaldīšanas sabiedrībām saistībā ar to darbu satura apraidi, ietilpst jēdzienā “elektronisko komunikāciju pakalpojums” un līdz ar to ietilpst gan šīs direktīvas, gan Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/66/EK par personu datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību telekomunikāciju nozarē, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), kuras veido jauno tiesisko regulējumu, kurš ir piemērojams elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, materiālajā piemērošanas jomā, ciktāl šis pakalpojums galvenokārt ietver televīzijas signālu pārraidīšanu kabeļtelevīzijas tīklā līdz galapatērētāja uztveršanas terminālim;

2)	šīs direktīvas ir jāinterpretē tādējādi, ka no to transponēšanas termiņa beigām saskaņā ar tām tādai vienībai, par kuru ir runa pamatlietā un kurai nav valsts pārvaldes iestādes statusa, nav atļauts regulēt tarifus, kas tiek piemēroti galapatērētājam par pa kabeli pieejamās paketes piegādi;

šīs pašas direktīvas ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, par kādiem ir runa pamatlietā, un ņemot vērā lojālas sadarbības principu, ar tām vienībai, kurai nav valsts pārvaldes iestādes statusa, nav atļauts atsaukties uz klauzulu, kura ir līgumā, kas noslēgts pirms jaunā tiesiskā regulējuma, kas ir piemērojams elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, pieņemšanas un ar kuru tiek ierobežota šī piegādātāja brīvība noteikt tarifus, pret pa kabeli pieejamu pamatpakešu piegādātāju.

(1) OV C 25, 28.1.2012.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/5

Tiesas (piektā palāta) 2013. Gada 14. novembra spriedums — Eiropas Savienības Padome/Gul Ahmed Textile Mills Ltd, Eiropas Komisija

(Lieta C-638/11 P) (1)

(Apelācija - Dempings - Pakistānas izcelsmes kokvilnas gultas veļas imports - Regula (EK) Nr. 384/96 - 3. panta 7. punkts - Jēdziens “citi faktori”)

2014/C 9/06

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix un G. Berrisch, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Gul Ahmed Textile Mills Ltd (pārstāvis — L. Ruessmann, avocat), Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Stobiecka-Kuik, piedaloties E. McGovern, Barrister)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2011. gada 27. septembra spriedumu lietā T-199/04 Gul Ahmed Textile Mills/Padome, ar kuru, ciktāl tā attiecas uz Gul Ahmed Textile Mills Ltd, atceļ Padomes 2004. gada 2. marta Regulu (EK) Nr. 397/2004, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu attiecībā uz Pakistānas izcelsmes kokvilnas gultas veļas importu (OV L 66, 1. lpp.) — Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 1. lpp.), 3. panta 7. punkta pārkāpums — Kaitējuma esamības noteikšana — Cēloņsakarības noteikšana starp importu par dempinga cenām un radušos kaitējumu — Faktori, kas jāņem vērā

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 27. septembra spriedumu lietā T-199/04 Gul Ahmed Textile Mills/Padome;

2)	atdot lietu atpakaļ izskatīšanai Eiropas Savienības Vispārējā tiesā;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 65, 3.3.2012.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/5

Tiesas (virspalāta) 2013. gada 14. novembra spriedums (Vrchní soud v Praze — Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedība saistībā ar finansiālu sankciju izpildi, kas piemērotas pret Marián Baláž

(Lieta C-60/12) (1)

(Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2005/214/TI - Savstarpējas atzīšanas principa piemērošana finansiālām sankcijām - “Tiesa, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās” - “Unabhängiger Verwaltungssenat” Austrijas tiesībās - Pārbaudes izpildes dalībvalsts tiesā raksturs un apjoms)

2014/C 9/07

Tiesvedības valoda — čehu

Iesniedzējtiesa

Vrchní soud v Praze

Lietas dalībnieki pamata procesā

Marián Baláž

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vrchní soud v Praze — Padomes 2005. gada 24. februāra Pamatlēmuma 2005/214/JHA par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu naudas sodiem (OV L 76, 16. lpp.) 1. panta a) punkta iii) apakšpunkta interpretācija — Jēdziens “tiesa, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās” — “Unabhängiger Verwaltungssenat” Austrijas tiesībās — Jēdziens “iespēja iesniegt lietu izskatīšanai” tiesā Pamatlēmuma 1. panta a) punkta iii) apakšpunkta izpratnē — Piemērošanas joma

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2005. gada 24. februāra Pamatlēmuma 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām, kas grozīts ar Padomes 2009. gada 26. februāra Pamatlēmumu 2009/299/TI, 1. panta a) punkta iii) apakšpunktā minētais jēdziens “tiesa, kurai ir īpaša jurisdikcija krimināllietās” ir Savienības tiesību autonoms jēdziens un tas ir jāinterpretē tādējādi, ka šim jēdzienam atbilst ikviena tiesa, kas ievēro kriminālprocesa būtiskās īpašības. Unabhängiger Verwaltungssenat in den Ländern (Austrija) atbilst šiem kritērijiem un tādējādi ir jāuzskata, ka tā atbilst minētajam jēdzienam;

Pamatlēmuma 2005/214, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 1. panta a) punkta iii) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ir jāuzskata, ka personai ir bijusi iespēja celt prasību tiesā, kurai ir īpaša jurisdikcija krimināllietās, gadījumā, ja tai pirms prasības celšanas bija jāievēro pirmstiesas administratīvā procedūra. Šādai tiesai ir jābūt pilnīgai jurisdikcijai lietas izskatīšanai attiecībā gan uz juridisko izvērtējumu, gan faktiskajiem apstākļiem.

(1) OV C 109, 14.4.2012.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/6

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gemeinde Altrip, Gebrüder Hört GbR, Willi Schneider/Land Rheinland-Pfalz

(Lieta C-72/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Direktīva 85/337/EEK - Ietekmes uz vidi novērtējums - Orhūsas konvencija - Direktīva 2003/35/EK - Tiesības celt prasību par saskaņošanas lēmumu - Piemērošana laikā - Atļaujas procedūra, kas uzsākta pirms Direktīvas 2003/35/EK transponēšanas termiņa beigu datuma - Pēc šī datuma pieņemts lēmums - Prasības pieņemamības nosacījumi - Tiesību aizskārums - Procesuālo noteikumu pārkāpuma, kuru var izvirzīt, raksturs - Pārbaudes apjoms)

2014/C 9/08

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Gemeinde Altrip, Gebrüder Hört GbR, Willi Schneider

Atbildētāja: Land Rheinland-Pfalz

piedaloties: Vertreter des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesverwaltungsgericht Leipzig — Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK (OV L 156, 17. lpp.), 6. panta, kā arī Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/35/EK, 10.a panta interpretācija — Plūdu aiztures baseinu būvniecība — Tiesības iesniegt prasību par lēmumu par atļauju — Piemērošana laikā — Situācija, kurā atļaujas procedūra ir tikusi uzsākta pirms Direktīvas 2003/35/EK transponēšanas termiņa beigu datuma un kurā lēmums ir ticis pieņemts pēc šā datuma

Rezolutīvā daļa:

paredzot, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK, ar kuru Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvā 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu ir iekļauts 10.a pants, ir transponējama līdz 2005. gada 25. jūnijam, tā ir interpretējama tādējādi, ka valsts tiesību normas, kas pieņemtas, lai transponētu šo pantu, būtu piemērojamas arī administratīvajām atļaujas procedūrām, kas uzsāktas pirms 2005. gada 25. jūnija, jo atļauju izsniegšana tajās ir notikusi pēc šī datuma;

Direktīvas 85/337, kas grozīta ar Direktīvu 2003/35, 10.a pants ir interpretējams tādējādi, ka tas ir pret to, ka dalībvalstis ierobežo šī panta transponējošo tiesību normu piemērojamību tikai ar gadījumu, kurā lēmuma likumība tiek apstrīdēta sakarā ar to, ka vides novērtējums nav veikts, neattiecinot to uz gadījumu, kurā novērtējums ir veikts, bet tas ir prettiesisks;

Direktīvas 85/337, kas grozīta ar Direktīvu 2003/35, 10.a panta b) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas nav pret tādu valsts judikatūru, kurā netiek atzīts tiesību aizskārums šī panta izpratnē, ja ir pierādīts, ka atbilstoši izskatāmās lietas apstākļiem ir paredzams, ka apstrīdētais lēmums nebūtu citāds, ja prasības pieteikuma iesniedzēja izvirzītais procesuālo noteikumu pārkāpums nebūtu izdarīts. Tomēr tas var būt tikai ar nosacījumu, ka tiesas iestāde vai struktūra, kurā celta prasība, nekādi neuzliek pierādīšanas pienākumu šajā ziņā prasības pieteikuma iesniedzējam un pieņem nolēmumu lietā, ņemot vērā pierādījumus, kurus izskatāmajā lietā iesniedzis būvdarbu vadītājs vai kompetentās iestādes, un vispārīgāk — visus tām iesniegto lietas materiālu dokumentus, ievērojot tostarp izvirzītā pārkāpuma smaguma pakāpi un šajā ziņā it īpaši pārbaudot, vai tas ir liedzis konkrētajai sabiedrības daļai izmantot vienu no paredzētajām garantijām, lai atbilstoši Direktīvas 85/337 mērķiem sniegtu tai piekļuvi informācijai un tā spētu piedalīties lēmuma pieņemšanas procedūrā.

(1) OV C 133, 5.5.2012

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/7

Tiesas (devītā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-90/12) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Gaisa transports - Nolīgumi par gaisa satiksmes pakalpojumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm - Dalībvalstu pienākums tiesības veikt satiksmi sadalīt starp piemērotiem Eiropas Savienības aviopārvadātājiem, pamatojoties uz nediskriminējošu un pārredzamu procedūru, un par šo procedūru nekavējoties paziņot Komisijai)

2014/C 9/09

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — K. Simonsson un M. Owsiany-Hornung)

Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvji — B. Majczyna un M. Szpunar)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 847/2004 attiecībā uz sarunām par gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm un šo nolīgumu īstenošanu (OV L 157, 7. lpp.) 5. un 6. panta pārkāpums — Dalībvalstu pienākums tiesības veikt satiksmi sadalīt starp piemērotiem Kopienu aviopārvadātājiem, pamatojoties uz nediskriminējošu un pārredzamu procedūru, un par šo procedūru nekavējoties paziņot Komisijai

Rezolutīvā daļa:

neveicot pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 847/2004 attiecībā uz sarunām par gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm un šo nolīgumu īstenošanu 5. un 6. pantu, Polijas Republika nav izpildījusi tai šajos pantos paredzētos pienākumus;

2)	Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 126, 28.4.2012.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/7

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SFIR — Società fondiaria industriale romagnola SpA, Italia Zuccheri SpA, Co.Pro.B. — Cooperativa Produttori Bieticoli Soc. coop. Agricola un Eridania Sadam SpA/AGEA — Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura un Ministero delle Politiche agricole, alimentari e forestali

(Apvienotās lietas no C-187/12 līdz C-189/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EK) Nr. 320/2006 - Regula (EK) Nr. 968/2006 - Lauksaimniecība - Pagaidu shēma cukura rūpniecības restrukturizācijai - Nosacījumi restrukturizācijas atbalsta piešķiršanai - Jēdzieni “ražošanas iekārtas” un “pilnīga demontāža”)

2014/C 9/10

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieki pamata procesā

Pieteikumu iesniedzējas: SFIR — Società fondiaria industriale romagnola SpA, Italia Zuccheri SpA, Co.Pro.B. — Cooperativa Produttori Bieticoli Soc. coop. Agricola un Eridania Sadam SpA

Atbildētājas: AGEA — Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura un Ministero delle Politiche agricole, alimentari e forestali

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Consiglio di Stato — Padomes 2006. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 58, 42. lpp.), 3. un 4. panta, kā arī Komisijas 2006. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 968/2006, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 320/2006 (OV L 176, 32. lpp.), 4. panta interpretācija — Nosacījumi pilnas atbalsta summas piešķiršanai — “Ražošanas iekārtu” un “pilnīgas demontāžas” jēdzieni — Cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumu iespēja saņemt pilnu atbalsta summu gadījumā, ja tie saglabā iekārtas, kas nav saistītas ar šādu produktu ražošanu, bet kas tiek izmantotas citu produktu ražošanai

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, 3. un 4. pants un Komisijas 2006. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 968/2006, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Regulu Nr. 320/2006, 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “ražošanas iekārtas” šo pantu izpratnē ietilpst silosi, kas ir paredzēti atbalsta saņēmēja saražotā cukura uzglabāšanai, turklāt neatkarīgi no tā, ka tie tiek izmantoti arī citām vajadzībām. Pie šāda jēdziena nepieder ne silosi, kas tiek izmantoti tikai tāda saskaņā ar kvotu saražota cukura uzglabāšanai, kurš ir ticis glabāts pie citiem ražotājiem vai kurš ir iepirkts no pēdējiem minētajiem, ne arī silosi, kas tiek izmantoti tikai cukura iepakošanai un iesaiņošanai tā pārdošanas nolūkā. Valsts tiesas pienākums ir veikt šādu katra atsevišķā gadījuma izvērtējumu, ņemot vērā attiecīgo silosu tehniskās pazīmes vai faktisko izmantošanas veidu;

2)	veicot trešā un ceturtā jautājuma lietā C-188/12, kā arī otrā un trešā jautājuma lietā C-189/12 izvērtējumu, netika noskaidrots neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 320/2006 3. un 4. panta un Regulas Nr. 968/2006 4. panta spēkā esamību.

(1) OV C 194, 30.6.2012.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/8

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel/X (C-199/12), Y (C-200/12), Z/Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel (C-201/12)

(Apvienotās lietas no C-199/12 līdz C-201/12) (1)

(Direktīva 2004/83/EK - Obligātie standarti attiecībā uz bēgļa statusa vai alternatīva aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumiem - 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts - Piederība noteiktai sociālai grupai - Seksuālā orientācija - Vajāšanas iemesls - 9. panta 1. punkts - “Vajāšanas darbību” jēdziens - Pamatotas bailes no vajāšanas piederības noteiktai sociālai grupai dēļ - Darbības, kas ir pietiekami nopietnas, lai pamatotu šādas bailes - Tiesību akti, ar kuriem ir paredzēts sods par homoseksuālām darbībām - 4. pants - Individuāls faktu un apstākļu vērtējums)

2014/C 9/11

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van Stat

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel, Z

Atbildētāji: X (C-199/12), Y (C-200/12), Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel (C-201/12)

Piedaloties: Hoog Commissariaat van de Verenigde Naties voor de Vluchtelingen (no C-199/12 līdz C-201/12)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Raad van State — Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātiem standartiem trešās valsts pilsoņu vai bezvalstnieku atzīšanai par bēgļiem vai personām, kam citādi vajadzīga starptautiska aizsardzība, un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 12. lpp.) 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta c) apakšpunkta, kā arī 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta interpretācija — Bēgļa statusa piešķiršana — Nosacījumi — Vajāšanas iemesli — Homoseksualitāte — Īpašas sociālas grupas jēdziens — Izcelsmes valsts tiesiskais regulējums, kurā par homoseksuālām attiecībām paredzēta brīvības atņemšana uz vismaz 10 gadiem

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu krimināltiesisko tiesību aktu kā tie, kas tiek aplūkoti katrā no pamatlietām un kas attiecas tieši uz homoseksuālas orientācijas personām, esamība ļauj konstatēt, ka šīs personas ir uzskatāmas par tādām, kas veido noteiktu sociālo grupu;

Direktīvas 2004/83 9. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar tās 9. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tikai fakts vien, ka par homoseksuālām darbībām ir paredzēts sods, pats par sevi nav uzskatāms par vajāšanas darbību. Turpretim brīvības atņemšanas sods, ar kuru soda homoseksuālas darbības un kuru faktiski piemēro izcelsmes valstī, kurā ir pieņemti šādi tiesību akti, ir uzskatāms par nesamērīgu vai diskriminējošu sodu un tādējādi veido vajāšanas darbību;

Direktīvas 2004/83 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar tās 2. panta c) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka no tā piemērošanas jomas ir izslēgtas tikai homoseksuālas darbības, kas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem tiek uzskatītas par noziedzīgām. Izvērtējot pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, valsts iestādes nevar saprātīgi sagaidīt, ka, lai izvairītos no vajāšanas, patvēruma meklētājs savā izcelsmes valstī slēpj savu homoseksuālo orientāciju vai pauž savu seksuālo orientāciju atturīgi.

(1) OV C 217, 21.07.2012

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/9

Tiesas (desmitā palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums (Raad van State van België (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Belgacom NV/Interkommunale voor Teledistributie van het Gewest Antwerpen (Integan), Inter-Media, West-Vlaamse Energie- en Teledistributiemaatschappij (WVEM), Provinciale Brabantse Energiemaatschappij CVBA (PBE)

(Lieta C-221/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 49. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - LESD 56. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi - Pārskatāmības pienākums - Piemērošanas joma - Vienošanās, kuru noslēgusi valsts organizācija un tās pašas dalībvalsts uzņēmums - Šo organizāciju veikta to televīzijas pakalpojumu sniegšanas darbības, kā arī uz noteiktu laiku to kabeļtīklu ekskluzīvo izmantošanas tiesību nodošana šīs dalībvalsts uzņēmumam - Iespēja šīs pašas dalībvalsts saimnieciskās darbības veicējam atsaukties uz LESD 49. un 56. pantu šīs dalībvalsts tiesā - Konkursa neesamība - Pamatojums - Iepriekšējas vienošanās esamība - Darījums, kas paredzēts, lai izbeigtu strīdu par šīs vienošanās interpretāciju - Nodotās darbības vērtības samazināšanās risks)

2014/C 9/12

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Belgacom NV

Atbildētājas: Interkommunale voor Teledistributie van het Gewest Antwerpen (INTEGAN), Inter-Media, West-Vlaamse Energie- en Teledistributiemaatschappij (WVEM), Proviniciale Brabantse Energiemaatschappij CVBA (PBE)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Raad van State van België — LESD 49. un 56. panta interpretācija — Piemērošanas joma — Pārskatāmības princips — Vienošanās, kuru noslēgusi valsts iestāde un tās pašas dalībvalsts uzņēmums par atsevišķu šīs valsts iestādes tiesību nodošanu attiecīgajam uzņēmumam, bez publikācijas un bez uzaicinājuma citiem uzņēmumiem iesniegt savus piedāvājumus

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi — kādas dalībvalsts saimnieciskās darbības subjekts var šīs dalībvalsts tiesā atsaukties uz pārskatāmības pienākuma, kas izriet no šiem pantiem, pārkāpumu, kas esot ticis izdarīts, noslēdzot vienošanos, ar kuru viena vai vairākas šīs dalībvalsts valsts organizācijas ir vai nu piešķīrušas šīs pašas dalībvalsts saimnieciskās darbības subjektam pakalpojumu koncesiju, kam ir noteikta pārrobežu interese, vai piešķīrušas saimnieciskās darbības subjektam ekskluzīvas tiesības veikt saimniecisku darbību, kam ir šāda interese;

LESD 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

vēlme ievērot atsevišķas tiesības, kuras ar iepriekšēju vienošanos valsts organizācijas ir piešķīrušas saimnieciskās darbības subjektam attiecībā uz tām piederošo kabeļtīklu izmantošanu, nevar pamatot to, ka šī vienošanās tiek paplašināta pretēji Savienības tiesībām, tieši piešķirot pakalpojumu koncesiju vai ekskluzīvas tiesības veikt darbību, kam ir noteikta pārrobežu interese, tajā skaitā, lai izbeigtu strīdu, kas radies starp konkrētajām pusēm no to gribas pilnībā neatkarīgu iemeslu dēļ attiecībā uz šīs vienošanās piemērojamību;

—

tādi ekonomiskas dabas argumenti kā vēlme izvairīties no saimnieciskās darbības vērtības samazināšanās nav primāri vispārējo interešu apsvērumi, kas attaisnotu pakalpojumu koncesijas tiešu piešķiršanu saistībā ar šo darbību vai ekskluzīvu tiesību piešķiršanu veikt šo darbību, kam ir noteikta pārrobežu interese, atkāpjoties no šajos pantos noteiktā vienlīdzīgas attieksmes principa un nediskriminācijas principa.

(1) OV C 243, 11.8.2012.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/9

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — C. Demir/Staatssecretaris van Justitie

(Lieta C-225/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - EEK un Turcijas asociācijas līgums - Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 13. pants - “Atturēšanās no jebkādas darbības” klauzula - “Likumīgas uzturēšanās” jēdziens)

2014/C 9/13

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: C. Demir

Atbildētājs: Staatssecretaris van Justitie

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Raad van State — Nīderlande — 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par Asociācijas attīstību, kuru ir pieņēmusi ar EEK un Turcijas Asociācijas nolīgumu izveidotā Asociācijas padome, 13. panta interpretācija — Aizliegums dalībvalstīm ieviest jaunus ierobežojumus tādu Turcijas darba ņēmēju piekļuvei darba tirgum, kuri attiecībā uz uzturēšanos un nodarbinātību likumīgi atrodas to teritorijā — Valsts tiesību akti, kas paredz materiālos vai procesuālos nosacījumus jomā, kas attiecas uz Turcijas valstspiederīgo pirmreizējo uzņemšanu valsts teritorijā — Prasība par pagaidu uzturēšanās atļaujas esamību pirms ieceļošanas Nīderlandē un nepieciešamība pieprasīt uzturēšanas atļauju — Tiesas sprieduma apvienotajās lietās C-317/01 (Abatay) un C-369/01 (Sahin) (Krājums, I-12301. lpp.) 85. punkts

Rezolutīvā daļa:

Asociācijas padomes, kas tika izveidota ar Eiropas Ekonomikas Kopienas un Turcijas Asociācijas līgumu, ko 1963. gada 12. septembrī Ankarā Turcijas Republikā parakstīja Turcijas Republika, no vienas puses, un EEK dalībvalstis un Kopiena, no otras puses, un kas EEK vārdā tika noslēgts, atzīts un apstiprināts ar Padomes 1963. gada 23. decembra Lēmumu Nr. 64/732/EEK, 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas izveidi 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds uzņēmējas dalībvalsts pasākums, ar kuru tiek definēti Turcijas pilsoņu stāvokļa likumības kritēriji, pieņemot vai grozot šo pilsoņu ieceļošanas un vajadzības gadījumā nodarbinātības tās teritorijā materiāltiesiskos un/vai procesuālos nosacījumus, ja šie nosacījumi ir jauns Turcijas darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanas ierobežojums šajā pantā noteiktās “atturēšanas no jebkādas darbības” klauzulas izpratnē, tikai tas, ka pasākuma mērķis ir novērst nelikumīgu ieceļošanu un uzturēšanos pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas, neļauj izslēgt šīs klauzulas piemērošanu;

2)	Lēmuma Nr. 1/80 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pagaidu uzturēšanās tiesības, kas ir derīgas tikai tik ilgi, kamēr nav pieņemts galīgais lēmums par uzturēšanās tiesībām, nav “likumīga uzturēšanās”.

(1) OV C 243, 11.8.2012.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/10

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Inalta Curte de Casație și Justiție (Rumānija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Corina-Hrisi Tulică/Agenția Națională de Administrare Fiscală — Direcția Generală de Soluționare a Contestațiilor (C-249/12), Călin Ion Plavoșin/Direcția Generală a Finanțelor Publice Timiș — Serviciul Soluționare Contestații, Activitatea de Inspecție Fiscală — Serviciul de Inspecție Fiscală Timiș (C-250/12)

(Apvienotās lietas C-249/12 un C-250/12) (1)

(Nodokļi - PVN - Direktīva 2006/112/EK - 73. un 78. pants - Fizisku personu veikti darījumi ar nekustamo īpašumu - Šo darījumu kvalificēšana par darījumiem, kas ir apliekami ar nodokli - Maksājamā PVN noteikšana, ja puses līguma noslēgšanas laikā neko nav paredzējušas attiecībā uz šo nodokli - Piegādātāja iespējas atgūt PVN no pircēja pastāvēšana vai nepastāvēšana - Sekas)

2014/C 9/14

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Inalta Curte de Casație și Justiție

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Corina-Hrisi Tulică (C-249/12), Călin Ion Plavoșin (C-250/12)

Atbildētāji: Agenția Națională de Administrare Fiscală — Direcția Generală de Soluționare a Contestațiilor (C-249/12) un Direcția Generală a Finanțelor Publice Timiș — Serviciul Soluționare Contestații, Activitatea de Inspecție Fiscală — Serviciul de Inspecție Fiscală Timiș (C-250/12)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Inalta Curte de Casație și Justiție — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 73. un 78. panta interpretācija — Nodokļa bāze — Fizisku personu veikti darījumi ar nekustamo īpašumu, kam nav piemērojams PVN — Valsts iestāžu veikta minēto darījumu pārkvalificēšana par darījumiem, kas ir apliekami ar nodokli — Nodokļa bāzes noteikšana, ja līguma noslēgšanas laikā nav minēts PVN — PVN summas atskaitīšana no līguma cenas vai tās pieskaitīšana kopējai pircēja samaksātajai cenai

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, it īpaši tās 73. un 78. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja puses ir vienojušās par preces cenu, neko neminot par pievienotās vērtības nodokli, un ja šīs preces piegādātājs ir persona, kurai ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par darījumu, kas apliekams ar nodokli, tad gadījumā, ja piegādātājam nav iespējas atgūt no pircēja pievienotās vērtības nodokli, ko ir pieprasījusi samaksāt nodokļu administrācija, ir uzskatāms, ka pievienotās vērtības nodoklis ir jau ietverts cenā, par kuru ir panākta vienošanās.

(1) OV C 243, 11.8.2012.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/11

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Corte dei Conti — Sezione Giurisdizionale per la Regione Siciliana (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Giuseppa Romeo/Regione Siciliana

(Lieta C-313/12) (1)

(Valsts administratīvais process - Pilnībā iekšēja situācija - Administratīvi akti - Pienākums norādīt pamatojumu - Iespēja pret administratīvu aktu vērstas tiesvedības laikā labot pamatojuma trūkumu - LESD 296. panta otrās daļas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta interpretācija - Tiesas kompetences neesamība)

2014/C 9/15

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte dei Conti — Sezione Giurisdizionale per la Regione Siciliana

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Giuseppa Romeo

Atbildētājs: Regione Siciliana

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte dei Conti (Sezione Giurisdizionale per la Regione Siciliana) — LESD 296. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, kurā valsts iestādei ir paredzēta iespēja zināmos apstākļos nepamatot savus aktus vai novērst administratīvā akta pamatojuma neesamību tiesvedībā tiesā, kas uzsākta saistībā ar šo aktu — Valsts tiesības, kurās ir atsauce uz Savienības tiesībām, lai reglamentētu pilnībā iekšējas valsts situācijas — Valsts tiesas iespēja interpretēt un piemērot valsts tiesību normas un principus atšķirīgi salīdzinājumā ar Tiesas sniegto interpretāciju

Rezolutīvā daļa:

1)	Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Siciliana (Itālija) 2012. gada 19. jūnija lēmumā uzdotais pirmais jautājums ir nepieņemams;

2)	Eiropas Savienības Tiesas kompetencē nav atbildēt uz Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Siciliana 2012. gada 19. jūnija lēmumā uzdoto otro un trešo jautājumu.

(1) OV C 295, 29.9.2012.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/11

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums — Environmental Manufacturing LLP/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Société Elmar Wolf

(Lieta C-383/12 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Grafiska preču zīme, kurā attēlota vilka galva - Starptautisku un valsts grafisku preču zīmju, kurās ietverti vārdiski elementi “WOLF Jardin” un “Outils WOLF”, īpašnieka iebildumi - Relatīvi atteikuma pamati - Agrākās preču zīmes atšķirtspējas aizskārums - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 8. panta 5. punkts - Izmaiņas vidusmēra patērētāju saimnieciskajā rīcībā - Pierādīšanas pienākums)

2014/C 9/16

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Environmental Manufacturing LLP (pārstāvji — M. Atkins, solicitor, K. Shadbolt, advocate, S. Malynicz, barrister)

Citi lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral), Société Elmar Wolf

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 22. maija spriedumu lietā T-570/10 Environmental Manufacturing/ITSB — Wolf, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt tiesību aktu, ko grafiskas preču zīmes, kurā attēlota vilka galva, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs attiecībā uz 7. klasē ietilpstošajām precēm cēla par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2010. gada 6. oktobra lēmumu R 425/2010-2, ar kuru atcelts Iebildumu nodaļas lēmums, ar ko noraidīti starptautisku un valsts grafisku preču zīmju, kas ietver vārdiskus elementus “WOLF Jardin” un “Outils WOLF”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 1., 5., 7., 8., 12., 13. un 31. klasē, īpašnieka iebildumi — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta interpretācija — Relatīvi atteikuma pamatojumi — Agrākās preču zīmes atšķirtspējas un reputācijas aizskārums

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 22. maija spriedumu lietā T-570/10 Environmental Manufacturing/ITSB — Wolf (Vilka galvas attēls);

2)	lieta tiek nodota atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 331, 27.10.2012

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/12

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per le Marche — Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Comune di Ancona/Regione Marche

(Lieta C-388/12) (1)

(Struktūrfondi - Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) - Struktūrfonda finansiālais ieguldījums - Izdevumu atbilstības kritēriji - Regula (EK) Nr. 1260/1999 - 30. panta 4. punkts - Darbības pastāvības princips - Darbības “būtisku pārmaiņu” jēdziens - Koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršana bez iepriekšējas publikācijas un konkursa izsludināšanas)

2014/C 9/17

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per le Marche

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Comune di Ancona

Atbildētājs: Regione Marche

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale Amministrativo Regionale per le Marche — Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, 1. lpp.), 30. panta 4. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Kopienas finanšu palīdzības atcelšana un atgūšana — Jēdziens “būtiskas pārmaiņas” — Saistība starp, pirmkārt, nosacījumu par pārmaiņām, kas ietekmē darījuma raksturu vai nosacījumu, saskaņā ar kuru tas ir īstenots, un, otrkārt, nosacījumu attiecībā uz nosacījuma par nepamatotu priekšrocību uzņēmumam vai publisko tiesību iestādei neesamību pārmaiņām — Funkcionāla rakstura pārmaiņas — Nosacījums par finansēto darījumu saderību ar Savienības noteikumiem publisko iepirkumu jomā — Finansētās būves mērķa daļēja maiņa un tās apsaimniekošanas koncesijas nodošana privāttiesību komersantam, neievērojot publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, 30. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētajās pārmaiņās ietilpst gan tās, kas ir notikušas būves celtniecības laikā, gan tās, kas ir notikušas pēc tam, tostarp tās apsaimniekošanas laikā, ciktāl šīs pārmaiņas ir notikušas minētajā tiesību normā paredzētajā piecu gadu termiņā;

2)	Regulas Nr. 1260/1999 30. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai varētu izvērtēt, vai koncesijas piešķiršana nerada lielus ienākumus koncesijas piešķīrējam vai nepamatotu priekšrocību koncesionāram, nav sākotnēji jāpārbauda, vai nodotajai būvei ir veiktas būtiskas pārmaiņas;

Regulas Nr. 1260/1999 30. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma attiecas gan uz fiziskām pārmaiņām tādējādi, ka uzceltā būve neatbilst tai, kas bija paredzēta projektā, kuram tika piešķirts finansējums, gan uz funkcionālām pārmaiņām, ar nosacījumu, ka gadījumā, kad pārmaiņas izpaužas kā būves izmantošana darbībām, kas sākotnēji nebija paredzētas projektā, kuram tika piešķirts finansējums, šādām pārmaiņām ir jāspēj būtiski samazināt attiecīgās darbības spējas sasniegt tai noteikto mērķi;

tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, Savienības tiesībām nav pretrunā tas, ka ar būvi saistītu sabiedrisko pakalpojumu koncesija tiek piešķirta, nerīkojot konkursa procedūru, ja šī piešķiršana atbilst pārskatāmības principam — lai tas tiktu ievērots, uzņēmumam, kas atrodas dalībvalstī, kura nav koncedējošās valsts iestādes dalībvalsts, ir jāļauj piekļūt atbilstošai informācijai par šo koncesiju, pirms tā tiek piešķirta, lai šis uzņēmums, ja tas to vēlas, varētu izrādīt savu interesi par minētās koncesijas iegūšanu, tomēr nenosakot par pienākumu veikt konkursa procedūru, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 295, 29.9.2012.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/13

Tiesas (astotā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Jan Sneller/DAS Nederlandse Rechtsbijstand Verzekeringsmaatschappij NV

(Lieta C-442/12) (1)

(Juridisko izdevumu apdrošināšana - Direktīva 87/344/EEK - 4. panta 1. punkts - Apdrošinātā brīva advokāta izvēle - Vispārējos līgumam piemērojamos nosacījumos paredzēts noteikums, ar kuru juridiskā palīdzība tiesvedības un administratīvajā procesā tiek nodrošināta ar apdrošinātāja darbinieka starpniecību - Ar juridisko ārpakalpojumu sniedzēja juridisko palīdzību saistīti izdevumi, kas tiek atlīdzināti tikai vajadzības, kuru izvērtē apdrošinātājs, nodot lietas izskatīšanu juridisko ārpakalpojumu sniedzējam, gadījumā)

2014/C 9/18

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Jan Sneller

Atbildētāja: DAS Nederlandse Rechtsbijstand Verzekeringsmaatschappij NV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Nīderlande — Padomes 1987. gada 22. jūnija Direktīvas 87/344/EK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu (OV L 185, 77. lpp.) 4. panta 1. punkta interpretācija — Apdrošinātā brīvība izvēlēties advokātu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1987. gada 22. jūnija Direktīvas 87/344/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu 4. panta 1. punkta) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas ir pret to, ka juridisko izdevumu apdrošinātājs, kas savos apdrošināšanas līgumos paredz, ka juridisko palīdzību principā nodrošina viņa darbinieki, vienlaikus arī paredz, ka juridiskos izdevumus par apdrošinātā brīvi izvēlēta advokāta vai cita tiesiskā pārstāvja pakalpojumiem var atlīdzināt tikai gadījumos, ja apdrošinātājs uzskata, ka lietas izskatīšana ir jānodod ārpakalpojumu sniedzējam;

2)	juridiskās palīdzības attiecīgajā tiesvedības vai administratīvajā procesā obligātais vai fakultatīvais raksturs atbilstoši valsts tiesībām neietekmē atbildi, kas sniegta uz pirmo jautājumu.

(1) OV C 9, 12.1.2013

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/13

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Cour constitutionnelle (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Institut professionnel des agents immobiliers (IPI)/Geoffrey Englebert, Immo 9 SPRL, Grégory Francotte

(Lieta C-473/12) (1)

(Personas datu apstrāde - Direktīva 95/46/EK - 10. un 11. pants - Pienākums informēt - 13. panta 1. punkta d) un g) apakšpunkts - Izņēmumi - Izņēmumu piemērojamība - Privātdetektīvi, kuri rīkojas reglamentētas profesijas kontroles organizācijas interesēs - Direktīva 2002/58/EK - 15. panta 1. punkts)

2014/C 9/19

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Institut professionnel des agents immobiliers (IPI)

Atbildētāji: Geoffrey Englebert, Immo 9 SPRL, Grégory Francotte,

Personas, kas iestājušās lietā: Union professionnelle nationale des détectives privés de Belgique (UPNDP), Association professionnelle des inspecteurs et experts d’assurances ASBL (APIEA), Conseil des ministres

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour constitutionnelle (Beļģija) — Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) 11. panta 1. punkta un 13. panta 1. punkta d) un g) apakšpunkta, kā arī LES 6. panta 3. punkta interpretācija — Saskaņošana pilnībā? — Dalībvalsts pilnvaras paredzēt ierobežojumu vai izņēmumu pienākumam tūlīt informēt attiecīgo personu — Šī pienākuma izņēmuma apjoms — Privātdetektīvu profesionālo darbību iekļaušana — Noraidošas atbildes gadījumā, Direktīvas 95/46/EK 13. panta saderīgums ar LES 6. panta 3. punktu, precīzāk, ar vienlīdzīgas attieksmes principu un nediskriminācijas principu

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 13. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm ir nevis pienākums, bet iespēja savās valsts tiesībās transponēt vienu vai vairākus tajā paredzētos pienākuma informēt datu subjektus par viņu personas datu apstrādi izņēmumus.

Privātdetektīva, kurš rīkojas profesionālas organizācijas interesēs, darbība, lai izmeklētu kādas reglamentētas profesijas, šajā gadījumā nekustamā īpašuma aģenta, ētikas pārkāpumus, ietilpst Direktīvas 95/46 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajā izņēmumā.

(1) OV C 26, 26.1.2013.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/14

Tiesas (astotā palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums (Landesgericht Feldkirch (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Armin Maletic un Marianne Maletic/lastminute.com GmbH un TUI Österreich GmbH

(Lieta C-478/12) (1)

(Jurisdikcija civillietās un komerclietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 16. panta 1. punkts - Ceļojuma līgums starp patērētāju, kura domicils ir vienā valstī, un ceļojumu aģentūru, kas reģistrēta citā dalībvalstī - Tādu pakalpojumu sniedzējs, kurus izmanto ceļojumu aģentūra, kas reģistrēta patērētāja domicila dalībvalstī - Patērētāja tiesības sava domicila tiesā celt prasību pret abiem uzņēmumiem)

2014/C 9/20

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Feldkirch

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Armin Maletic un Marianne Maletic

Atbildētāji: lastminute.com GmbH un TUI Österreich GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landesgericht Feldkirch — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.) 16. panta 1. punkta interpretācija — Jurisdikcija patērētāju noslēgta līguma jomā — Starp patērētāju un uzņēmumu noslēgts paušāls ceļojuma līgums — Situācija, kad uzņēmums atrodas citā dalībvalstī nekā patērētājs un minētā līguma izpildei izmanto patērētāja dalībvalstī esošu uzņēmumu — Patērētāja iespējamās tiesības savas dzīvesvietas tiesā celt prasību par abiem šiem uzņēmumiem

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 16. panta 1. punktā ietvertais jēdziens “otra līgumslēdzēja puse” ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā tas ietver arī uzņēmēja, ar kuru patērētājs noslēdza šo līgumu un kura juridiskā adrese ir patērētāja domicila dalībvalstī, līgumpartneri.

(1) OV C 26, 26.1.2013.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/14

Tiesas (septītā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Tevfik Isbir/DB Services GmbH

(Lieta C-522/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Darba ņēmēju norīkošana darbā - Direktīva 96/71/EK - Minimālās darba algas likme - Vienreizēju maksājumu summas un darba devēja iemaksas darba ņēmēju daudzgadu uzkrājumu plānā)

2014/C 9/21

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Lietas dalībnieki pamatprocesā

Prasītājs: Tevfik Isbir

Atbildētāja: DB Services GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesarbeitsgericht — Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV 1997, L 18, 1. lpp.) 3. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta interpretācija — Minimālās darba algas likmes aprēķināšana — Darba devēja iemaksu darba ņēmēju ilgtermiņa uzkrājumu plānā iespējama ņemšana vērā — Situācija, kurā šie līdzekļi vairākus gadus nevar būt darba ņēmēju rīcībā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 3. panta 1. punkta otrā ievilkuma c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tādu darba samaksas elementu ietveršana minimālajā darba algā, kuri neizjauc attiecību starp darba ņēmēja darbu, no vienas puses, un atlīdzību, ko darba ņēmējs saņem par šo darbu, no otras puses. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tas tā ir attiecībā uz darba samaksas elementiem izskatāmajā pamatlietā.

(1) OV C 32, 2.2.2013.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/15

Tiesas (devītā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums — Grieķijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta C-547/12 P) (1)

(Apelācija - ELVGF - Garantiju nodaļa - Noteiktu dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana attiecībā uz Fonda finansētajiem izdevumiem - Summas, kuras ir jāatgūst no Grieķijas Republikas paredzētajos termiņos neveiktas atgūšanas dēļ - Pierādījumu sagrozīšana)

2014/C 9/22

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grieķijas Republika (pārstāvji — I. Chalkias un S. Papaïoannou)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — H. Tserepa-Lacombe un D. Triantafyllou)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2012. gada 10. oktobra spriedumu lietā T-158/09 Grieķija/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa daļēji noraidīja prasību atcelt Komisijas 2009. gada 13. februāra Lēmumu C(2009) 810, galīgā redakcija, par finanšu pasākumiem, kurus saistībā ar izdevumiem, ko sedz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa, piemēro uzņēmēju izdarīto pārkāpumu lietās

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 26, 26.1.2013.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/15

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums — Wam Industriale SpA/Eiropas Komisija

(Lieta C-560/12 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Uzņēmuma darbības uzsākšana noteiktās trešās valstīs - Aizdevumi ar pazeminātām procentu likmēm - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots to atgūt - Lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad Vispārējā tiesa atcēlusi sākotnējo lēmumu attiecībā uz to pašu procesu - Vispārējās tiesas sprieduma izpilde)

2014/C 9/23

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Wam Industriale SpA (pārstāvji — E. Giliani un R. Bertoni, avvocati)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci un D. Grespan)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2012. gada 27. septembra spriedumu lietā T-303/10 Wam Industriale/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Komisijas 2010. gada 24. marta Lēmumu 2011/134/ES par valsts atbalstu, ko Itālija piešķīrusi uzņēmumam Wam SpA (OV 2011, L 57, 29. lpp.) — Pienākums norādīt pamatojumu — Tiesības uz aizstāvību — Samērīguma princips — Labas pārvaldības princips — Saprātīgs termiņš

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Wam Industriale SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 63, 2.3.2013.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/16

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums — Itālijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta C-587/12 P) (1)

2014/C 9/24

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, pārstāvis, kam palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci un D. Grespan)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2012. gada 27. septembra spriedumu lietā T-257/10 Itālija/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Komisijas 2010. gada 24. marta Lēmumu 2011/134/ES par valsts atbalstu, ko Itālija piešķīrusi uzņēmumam Wam SpA (OV 2011, L 57, 29. lpp.) — Pienākums norādīt pamatojumu — Sacīkstes princips — Res judicata spēks — Samērīguma princips — De minimis regula

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 63, 2.3.2013.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/16

Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-23/13) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 91/271/EEK - Komunālo notekūdeņu attīrīšana - 3. un 4. pants)

2014/C 9/25

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J.-P. Keppenne un E. Manhaeve)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — D. Colas un S. Menez)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 40. lpp.) 3. un 4. panta pārkāpums — Pārkāpumi astoņu aglomerāciju komunālo notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā

Rezolutīvā daļa:

Nenodrošinot:

—	komunālo notekūdeņu savākšanu no Basse-Terre aglomerācijas, kuras cilvēku ekvivalents ir lielāks par 15 000, un

—	komunālo notekūdeņu attīrīšanu Ajaccio-Sanguinaires, Basse-Terre, Bastia-Nord, Cayenne-Leblond un Saint-Denis aglomerācijās, kuru cilvēku ekvivalents ir lielāks par 15 000,

Francijas Republika nav izpildījusi Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 3. pantā un 4. panta 1. un 3. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 79, 16.3.2013.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 7. oktobrī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) — Lourdes Cachaldora Fernandez/Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS) un Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)

(Lieta C-527/13)

2014/C 9/26

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Galicia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Lourdes Cachaldora Fernandez

Atbildētāji: Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS) un Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)

Prejudiciālie jautājumi

Vai tāda valsts tiesību norma kā Spānijas Vispārīgā likuma par sociālo nodrošinājumu 7. papildu noteikuma 1. punkta 3. apakšpunkta b) punkts, kas pārsvarā ietekmē sievietes un saskaņā ar kuru iemaksu veikšanas pārtraukumi, kas ir pastāvējuši pastāvīgas invaliditātes pensijas bāzes summas aprēķināšanas laikposmā un kas ir sekojuši pēc nepilna darba laika darba veikšanas, tiek nosegti, ņemot vērā attiecīgajā laikposmā spēkā esošās minimālās iemaksu bāzes, kas ir samazinātas par koeficentu par nepilna darba laika darbu, kurš ir ticis veikts pirms iemaksu veikšanas pārtraukuma, lai gan pilna darba laika darba gadījumā šāds samazinājums netiek piemērots, ir pretrunā Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvas 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (1) 4. pantam?

Vai tāda valsts tiesību norma kā Spānijas Vispārīgā likuma par sociālo nodrošinājumu 7. papildu noteikuma 1. punkta 3. apakšpunkta b) punkts, kas pārsvarā ietekmē sievietes un saskaņā ar kuru iemaksu veikšanas pārtraukumi, kas ir pastāvējuši pastāvīgas invaliditātes pensijas bāzes summas aprēķināšanas laikposmā un kas ir sekojuši pēc nepilna darba laika darba veikšanas, tiek nosegti, ņemot vērā attiecīgajā laikposmā spēkā esošās minimālās iemaksu bāzes, kas ir samazinātas par koeficentu par nepilna darba laika darbu, kurš ir ticis veikts pirms iemaksu veikšanas pārtraukuma, lai gan pilna darba laika darba gadījumā šāds samazinājums netiek piemērots, ir pretrunā Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu (2) 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunktam?

(1) OV L 6, 10.1.1979., 24. lpp.

(2) OV L 14, 20.1.1998., 9. lpp.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. oktobrī iesniedza Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) — Birutė Šiba/Arūnas Devėnas

(Lieta C-537/13)

2014/C 9/27

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Birutė Šiba

Atbildētājs: Arūnas Devėnas

Prejudiciālie jautājumi

Vai fiziska persona, kura saņem juridiskos pakalpojumus saskaņā ar līguma par juridisko pakalpojumu sniegšanu, kas noslēgts ar advokātu par pakalpojumiem lietās, kuras var būt saistītas ar fiziskās personas personiskajām interesēm (laulības šķiršana, laulībā iegūtās mantas sadale utt.), ir jāuzskata par patērētāju ES patērētāju tiesību normu izpratnē?

Vai advokāts, kurš ir brīvās profesijas (ang. free profession) pārstāvis, sastādot līgumu ar fizisko personu par juridisko pakalpojumu sniegšanu pret samaksu, kurā tam ir noteikts pienākums sniegt juridiskos pakalpojumus tādā veidā, ka fiziskā persona var sasniegt mērķus, kuri nav saistīti ar tās nodarbošanos vai profesiju, ir uzskatāms par pārdevēju ES patērētāju tiesību normu izpratnē?

3)	Vai līgumi par juridiskās palīdzības pakalpojumiem pret samaksu, kurus sastāda advokāts, veicot savu profesionālo darbību kā brīvās profesijas pārstāvis, ietilpst Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK (1) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos piemērošanas jomā?

Ja uz trešo jautājumu atbilde ir apstiprinoša, vai, klasificējot šādus līgumus par patērētāju līgumiem, ir jāpiemēro vispārējie kritēriji, vai arī tie ir atzīstami par patērētāju līgumiem atbilstošiem speciāliem kritērijiem? Ja šādu līgumu klasificēšanai par patērētāju līgumiem ir jāpiemēro speciāli kritēriji, kādi ir šie kritēriji?

(1) OV L 95, 29. lpp.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. oktobrī iesniedza Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) — eVigilo Ltd/Priešgaisrinės apsaugos ir gelbėjimo departamentą prie Vidaus reikalų ministerijos

(Lieta C-538/13)

2014/C 9/28

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

Lietas dalībnieki pamatprocesā

Prasītāja: eVigilo Ltd

Atbildētājs: Priešgaisrinės apsaugos ir gelbėjimo departamentas prie Vidaus reikalų ministerijos

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumi publiskā iepirkuma jomā — [Direktīvas 89/665, kura grozījumi izdarīti ar] Direktīvu 2007/66 (1), 1. panta 1. punkta trešā daļa, kurā ir noteikti efektivitātes un operativitātes principi attiecībā uz pretendentu tiesībām uz aizsardzību, kuras ir bijušas aizskartas, Direktīvas 2004/18 (2) 2. pants, kurā ir noteikti vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips un pārskatāmības princips, 44. panta 1. punkts un 53. panta 1. panta a) apakšpunkts, kuros ir izklāstīta procedūra, ar kuru regulē līguma slēgšanu ar pretendentu, kurš ir iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, — ir jāsaprot un jāinterpretē kopā vai atsevišķi (bet neaprobežojoties ar iepriekš minētajiem noteikumiem) kā tādi, kas nozīmē, ka:

gadījumā, ja pretendentam ir kļuvis zināms par iespējamu būtisku sakaru (saikni), kas citam pretendentam ir ar līgumslēdzējas iestādes ekspertu, kurš ir novērtējis piedāvājumus, un (vai) ir kļuvis zināms par minētā pretendenta potenciāli ārkārtēju stāvokli, kam iemesls ir agrāk veikts sagatavošanas darbs saistībā ar strīdā aplūkoto iepirkuma procedūru, un ja attiecībā uz minētajiem apstākļiem līgumslēdzēja iestāde nav veikusi nekādas darbības, ar šo informāciju vien ir pietiekami, lai pamatotu prasību, ka pārskatīšanas struktūrai būtu jāatzīst par pretlikumīgām darbības, ko veikusi līgumslēdzēja iestāde, kura procedūrās nav nodrošinājusi pārskatāmību un objektivitāti, turklāt pieteikuma iesniedzējam nav konkrēti jāpierāda, ka eksperti ir rīkojušies neobjektīvi;

pārskatīšanas struktūrai, kura ir konstatējusi, ka iepriekš minētās pieteikuma iesniedzēja prasības pamati ir labi pamatoti, lemjot par sekām, kuras varētu rasties attiecībā uz konkursa procedūras rezultātiem, nav pienākuma ņemt vērā faktu, ka pretendentu iesniegto piedāvājumu novērtēšanas rezultāti būtībā būtu bijuši tādi paši, ja ekspertu vidū nebūtu bijuši neobjektīvi eksperti konsultanti, kuri vērtēja piedāvājumus;

pretendentam (visbeidzot) kļūst zināms to ar ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu saistīto kritēriju saturs, kuri ir tikuši formulēti saskaņā ar kvalitatīviem parametriem un konkursa nosacījumos ir izklāstīti abstrakti (tādi kritēriji kā, piemēram, pilnīgums un atbilstība līgumslēdzējas iestādes vajadzībām), attiecībā uz kuriem pretendents būtībā varēja iesniegt piedāvājumu, vienīgi laikā, kad līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar minētajiem kritērijiem vērtēja pretendentu iesniegtos piedāvājumus un ieinteresētajām personām sniedza vispusīgu informāciju par pieņemto lēmumu pamatojumu, un vienīgi no tā laika attiecībā uz minēto pretendentu varētu tikt piemērots valsts tiesību aktos noteiktās pārskatīšanas procedūras noilguma termiņš?

Vai Direktīvas 2004/18 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts kopā ar minētās direktīvas 2. pantā izklāstītajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas principiem ir jāsaprot un jāinterpretē, kā tāds, ka tie nozīmē, ka līgumslēdzējām iestādēm ir aizliegts izveidot (un piemērot) pretendentu iesniegto piedāvājumu novērtēšanas procedūru, saskaņā ar kuru piedāvājumu novērtēšanas rezultāti ir atkarīgi no tā, cik vispusīgi pretendenti ir pierādījuši, ka to piedāvājumi atbilst konkursa dokumentiem, t. i., jo vispusīgāk (plašāk) pretendents ir aprakstījis atbilstību konkursa nosacījumiem, jo lielāks būs tā piedāvājumam piešķirto punktu skaits?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (OV L 335, 31. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.).

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. oktobrī iesniedza Court of Appeal (Apvienotā Karaliste) — Merck Canada Inc. un Merck Sharp & Dohme Ltd/Sigma Pharmaceuticals PLC

(Lieta C-539/13)

2014/C 9/29

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Merck Canada Inc. un Merck Sharp & Dohme Ltd

Atbildētāja: Sigma Pharmaceuticals PLC

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai patenta vai pagaidu aizsardzības sertifikāta īpašnieks vai labuma guvējs tam Īpašo pasākumu pirmajā daļā paredzētās tiesības var izmantot tikai tad, ja tas vispirms ir paudis savu nodomu šādi rīkoties?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

a)	Kā šis nodoms ir jāpauž?

b)	Vai īpašnieks vai labuma guvējs nedrīkst izmantot savas tiesības saistībā ar jebkādām farmaceitiskā produkta importa vai tirdzniecības darbībām dalībvalstī, kas notikušas vēl pirms tas paudis savu nodomu izmantot šīs tiesības?

Kam ir pienākums nosūtīt iepriekšēju paziņojums patenta vai pagaidu aizsardzības sertifikāta īpašniekam vai labuma guvējam atbilstoši Īpašo [..] pasākumu otrajai daļai? Konkrēti:

a)	Vai šis pienākums ir personai, kura iecerējusi farmaceitisko produktu importēt vai tirgot? vai

Gadījumā, kā tas ir atbilstoši valsts tiesību aktiem, kad pieteikumu oficiāla apstiprinājuma saņemšanai iesniedz cita persona, nevis paredzamais importētājs, vai iepriekšējais paziņojums, ko nosūtījis minētais apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs, ir uzskatāms par pietiekamu, ja šais personai pašai nav nodoma farmaceitisko produktu importēt vai tirgot, bet iecerētās importēšanas un tirdzniecības darbības tiks veiktas saskaņā ar pieteicēja saņemto oficiālo apstiprinājumu?; un

i)	Vai ir atšķirība, ja iepriekšējā paziņojumā ir norādīta persona, kas farmaceitisko produktu importēs un tirgos?

ii)

Vai ir atšķirība, ja iepriekšējo paziņojumu un pieteikumu oficiālajam apstiprinājumam ir iesniegusi viena juridiskā persona, kura ietilpst uzņēmumu grupā, kas veido vienu ekonomisku vienību, un importēšanas un tirdzniecības darbības ir paredzēts veikt citai juridiskai personai, kura ietilpst minētajā grupā, atbilstoši pirmās juridiskās personas licencei, bet ja iepriekšējā paziņojumā nav norādīta persona, kura veiks farmaceitiskā produkta importēšanas un tirdzniecības darbības?

Kam ir jānosūta Īpašo pasākumu otrajā daļā minētais iepriekšējais paziņojums? Konkrēti:

a)	Vai patenta vai papildu aizsardzības sertifikāta labuma guvēji var būt tikai personas, kurām atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam ir tiesības celt prasību minētajā patentā vai papildu aizsardzības sertifikātā paredzēto tiesību aizsardzībai? vai

Vai gadījumā, kad uzņēmumu grupa veido vienu ekonomisku vienību, aptverot vairākas juridiskas personas, ir pietiekami, ja paziņojums ir adresēts juridiskajai struktūrvienībai, kura ir funkcionējoša filiāle un kurai pieder tirdzniecības atļauja dalībvalstī, kurā iecerēts importēt, nevis grupas juridiskajai struktūrvienībai, kurai saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ir tiesības celt prasību patentā vai papildu aizsardzības sertifikātā paredzēto tiesību aizsardzībai, pamatojot vai nu, ka šī juridiskā struktūrvienība nedz uzskatāma par patenta vai PAS labuma guvēju, vai arī, ka ir paredzams, ka šāds paziņojums parasti tiek nogādāts personām, kuras pieņem lēmumus patenta vai PAS īpašnieka vārdā?

Ja atbilde uz ceturtā jautājuma b) daļu ir apstiprinoša, vai paziņojums, kas citkārt atbilstošs paziņojums kļūst neatbilstošs, ja tas ir adresēts uzņēmuma “Manager, Regulatory Affairs” gadījumā, kad šīs uzņēmums neietilpst uzņēmumu grupā, kurai saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ir tiesības celt prasību patenta vai papildus aizsardzības sertifikāta tiesību īstenošanai, bet kura ir funkcionējoša filiāle vai kurai pieder tirdzniecības atļauja dalībvalstī, kurā paredzēts veikt importu, un ja minētais Regulatory Affairs departaments praksē regulāri saņem paziņojumus no paralēlajiem importētājiem saistībā ar Īpašajiem pasākumiem un citiem jautājumiem?

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 16. oktobrī iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) — Douane Advies Bureau Rietveld/Hauptzollamt Hannover

(Lieta C-541/13)

2014/C 9/30

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Douane Advies Bureau Rietveld

Atbildētājs: Hauptzollamt Hannover

Prejudiciālais jautājums (1)

Vai KN 3822 pozīcijā vārdos “diagnostikas reaģents” un “laboratorijas reaģents” izmantotais jēdziens “reaģents” ir jāsaprot tādējādi, ka runa ir par vielu, kas kalpo tam, lai ķīmiskas reakcijas rezultātā ķīmiski pārveidotu vielu, proti, izmeklējamu vielu ar mērķi uzrādīt vielas stāvokli vai īpašības?

(1) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2012. gada 9. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 927/2012 (OV L 304, 1. lpp.)

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 28. oktobrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) — Z. Zh., otrs lietas dalībnieks: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

(Lieta C-554/13)

2014/C 9/31

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Z. Zh.

Otrs lietas dalībnieks: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Prasītājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Otrs lietas dalībnieks: I. O.

Prejudiciālie jautājumi

Vai trešās valsts valstspiederīgais, kurš nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, apdraud sabiedrisko kārtību Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EEK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 98. lpp., turpmāk tekstā — “Atgriešanas direktīva”), 7. panta 4. punkta izpratnē tādēļ vien, ka tiek turēts aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atbilstīgi valsts tiesiskajam regulējumam, vai [tomēr] tiek prasīts, ka krimināllietu tiesnesis ir viņu notiesājis par šo darbību, un, pēdējā gadījumā, vai šai notiesāšanai ir jābūt galīgai?

Vai, novērtējot, vai trešās valsts valstspiederīgais, kurš uzturas dalībvalsts teritorijā nelikumīgi, apdraud sabiedrisko kārtību Atgriešanas direktīvas 7. panta 4. punkta izpratnē, papildus aizdomām vai notiesāšanai nozīme ir tādiem citiem lietas faktiem vai apstākļiem kā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma nopietnība un veids, pagājušais laiks un attiecīgās personas nodoms?

Vai lietas fakti un apstākļi, kas ir būtiski 2. jautājumā paredzētajā novērtējumā, ir svarīgi attiecībā uz Atgriešanas direktīvas 7. panta 4. punktā paredzēto iespēju, ja attiecīgā persona apdraud sabiedrisko kārtību šī panta punkta izpratnē, izvēlēties, pirmkārt, nenoteikt laiku posmu [termiņu] brīvprātīgai izceļošanai un, otrkārt, noteikt brīvprātīgai izceļošanai laika posmu [termiņu], kas ir īsāks par septiņām dienām?

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 31. oktobrī iesniedza Cour du travail de Bruxelles (Beļģija) — Centre public d'action sociale d'Ottignies-Louvain-La-Neuve/Moussa Abdida

(Lieta C-562/13)

2014/C 9/32

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour du travail de Bruxelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Centre public d'action sociale d'Ottignies-Louvain-La-Neuve

Atbildētājs: Moussa Abdida

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīva 2004/83/EK (1), Direktīva 2005/85/EK (2) un Direktīva 2003/9/EK (3) ir jāinterpretē tādējādi, ka tās dalībvalstīm, kas ārzemniekam, “kuram ir tāda slimība, kas ir saistīta ar reālu risku viņa dzīvībai vai fiziskajai neaizskaramībai vai reālu necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās risku, ja viņa izcelsmes valstī vispār nav pieejama atbilstoša ārstēšana”, paredz tiesības uz alternatīvo aizsardzību Direktīvas 2004/83/EK 15. panta b) punkta izpratnē, uzliek pienākumu:

—	paredzēt apturošu iedarbību prasībai atcelt administratīvu lēmumu, ar kuru ir atteiktas uzturēšanās tiesības un/vai alternatīvā aizsardzība un ar kuru ir dots rīkojums par izraidīšanu;

—	savas sociālās palīdzības vai uzņemšanas sistēmas ietvaros nodrošināt prasītājam citu, nevis medicīnisko pamatvajadzību apmierināšanu līdz brīdim, kad tiks pieņemts nolēmums par prasību, kas ir iesniegta par šo administratīvo lēmumu?

Vai negatīvas atbildes gadījumā Pamattiesību harta un it īpaši tās 1.–3. pants (cilvēka cieņa, tiesības uz dzīvību un neaizskaramību), tās 4. pants (necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes aizliegums), tās 19. panta 2. punkts (tiesības netikt izraidītam uz valsti, ja tajā ir liela necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās iespējamība), tās 20. un 21. pants (vienlīdzība un diskriminācijas aizliegums attiecībā pret citu kategoriju alternatīvās aizsardzības lūdzējiem) un/vai tās 47. pants (tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību) rada pienākumu dalībvalstij, kura transponē Direktīvu 2004/83/EK, Direktīvu 2005/85/EK un Direktīvu 2003/9/EK, paredzēt prasībai apturošu iedarbību un iepriekš 1. jautājumā minēto pamatvajadzību apmierināšanu?

(1) Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 2. lpp.).

(2) Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīva 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (OV L 326, 13.lpp.).

(3) Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (OV L 31, 18. lpp).

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/21

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2013. gada 9. septembra rīkojumu lietā T-489/12 Planet/Komisija 2013. gada 31. oktobrī iesniedza Planet A. E., Anonimi Etairia parochis symvouleftikon ypiresion (Atēnas, Grieķija)

(Lieta C-564/13 P)

2014/C 9/33

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Planet A. E., Anonimi Etairia parochis symvouleftikon ypiresion (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis — B. Christianos, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 9. septembra rīkojumu lietā T-489/12;

—	nosūtīt lietu Vispārējai tiesai jauna nolēmuma pieņemšanai pēc būtības;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējās tiesas 2013. gada 9. septembrī pieņemtajā rīkojumā lietā T-489/12 ir ietverti juridiski novērtējumi, ar kuriem tiek pārkāptas Eiropas Savienības tiesību normas; apelācijas sūdzības iesniedzējas apelācijas sūdzība ir vērsta pret šiem juridiskajiem novērtējumiem.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētais rīkojums ir jāatceļ, jo tiesa esot kļūdaini interpretējusi un nepareizi piemērojusi Eiropas Savienības tiesības attiecībā uz Savienības tiesībās pieprasīto interesi celt prasību, lai celtu deklaratīvu prasību, kas ļauj atzīt līgumisko atbildību, kā arī par jautājumu, vai šī interese celt prasību ir jau radusies un vai tā ir aktuāla.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/22

Vispārējās tiesas 2013. gada 18. novembra spriedums — Preparados Alimenticios/ITSB — Rila Feinkost-Importe (“Jambo Afrika”)

(Lieta T-377/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Jambo Afrika” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Kopienas grafiskas preču zīmes “JUMBO”, “JUMBO CUBE”, “JUMBO MARINADE”, “JUMBO NOKKOS”, “JUMBO ROF”, “JUMBO CHORBA MOUTON-MUTTON”, “JUMBO Aroma All purpose seasoning Condiment” - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “JUMBO” - Agrāka nereģistrēta vārdiska preču zīme “JUMBO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 9/34

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Preparados Alimenticios, SA (L’Hospitalet de Llobregat, Spānija) (pārstāvis — D. Pellisé Urquiza, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — P. Geroulakos)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Rila Feinkost-Importe GmbH & Co. KG (Stemwede-Levern, Vācija) (pārstāvis — T. Weeg, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 9. jūnija lēmumu lietā R 1144/2009-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Preparados Alimenticios, SA un Rila Feinkost-Importe GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Preparados Alimenticios, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 301, 6.11.2010.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/22

Vispārējās tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums — Heede/ITSB (“Matrix-Energetics”)

(Lieta T-313/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiska preču zīmes “Matrix Energetics” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Konkrētā sabiedrības daļa - Aprakstošā rakstura novērtēšanas datums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

2014/C 9/35

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Günter Heede (Walldorf-Baden, Vācija) (pārstāvis — R. Utz, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — K. Klüpfel)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 8. aprīļa lēmumu lietā R 1848/2010-4 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “Matrix-Energetics” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Günter Heede k-gs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 238, 13.8.2011.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/22

Vispārējās tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums — El Hogar Perfecto del Siglo XXI/ITSB — Wenf International Advisers (Korķviļķis)

(Lieta T-337/12) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots korķviļķis - Agrāks valsts dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Individuāla rakstura neesamība - Atšķirīga kopējā iespaida neesamība - Informēts lietotājs - Autora brīvības pakāpe - Regulas (EK) Nr. 6/2002 4. un 6. pants, kā arī 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 9/36

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Hogar Perfecto del Siglo XXI, SL (Madride, Spānija) (pārstāvji — C. Ruiz Gallegos un E. Veiga Conde, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — Ó. Mondéjar Ortuño)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Wenf International Advisers Ltd (Tortola, Îles Vierges britanniques) (pārstāvji — J. L. Rivas Zurdo, E. Seijo Veiguela un I. Munilla Muñoz, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju trešās padomes 2012. gada 1. jūnija lēmumu lietā R 89/2011-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Wenf International Advisers Ltd un El Hogar Perfecto del Siglo XXI, SL.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	El Hogar Perfecto del Siglo XXI, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 287, 22.9.2012.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/23

Vispārējās tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums — Equinix (Germany)/ITSB — Acotel (“ancotel.”)

(Lieta T-443/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “ancotel.” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme “ACOTEL” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 9/37

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Equinix (Germany) GmbH, agrāk — ancotel GmbH (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvis — H. Truelsen, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Poch)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Acotel SpA (Roma, Itālija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 3. augusta lēmumu lietā R 1895/2011-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Acotel SpA un ancotel GmbH, tagad — Equinix (Germany) GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Equinix (Germany) GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 379, 8.12.2012.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/23

Vispārējās tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums — Recaro/ITSB — Certino Mode (“RECARO”)

(Lieta T-524/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Atcelšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “RECARO” - Preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. panta 15. punkta a) apakšpunkts - Preču zīmes izmantošanas raksturs - Jaunu pierādījumu pieņemamība - Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants)

2014/C 9/38

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Recaro Holding GmbH, anciennement Recaro Beteiligungs-GmbH (Štutgarte, Vācija) (pārstāvis — J. Weiser, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Certino Mode, SL (Elche, Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 6. septembra lēmumu lietā R 1761/2011-1 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Recaro Beteiligungs-GmbH un Certino Mode, SL.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Recaro Holding GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 32, 2.2.2013.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/24

Prasība, kas celta 2013. gada 6. novembrī — FK/Komisija

(Lieta T-248/13)

2014/C 9/39

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: FK (Damaska, Sīrija) (pārstāvji — E. Grieves, Barrister, un J. Carey, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2007. gada 10. janvāra Regulu (EK) Nr. 14/2007, ar kuru 74. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar ko nosaka konkrētus, īpašus, ierobežojošus, pret noteiktām personām un organizācijām, kuras saistītas ar Osamu Bin Ladenu, organizācijas Al-Qaida tīklu un Taliban, vērstus pasākumus un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001 (OV L 6, 6. lpp.), ciktāl tā ir piemērojama prasītājam, un Komisijas 2013. gada 6. marta lēmumu par viņa saglabāšanu sarakstā;

—	piespiest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums netika pieņemts nekavējoties vai saprātīgā laikposmā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pienācīgi izvērtējusi, vai prasītājs atbilst attiecīgajiem kritērijiem. Konkrētāk, prasītājs pagalvo, ka Komisija: (a) nemeklēja un/vai neieguva pierādījumus apgalvojumiem; (b) nenodrošināja, ka pamatojums atbilst formulējumam, ko izmantojusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Sankciju komiteja, necentās un/vai nepanāca to, ka tās apgalvojumi būtu pietiekami detalizēti, lai prasītājam ļautu efektīvi aizstāvēties; (c) neizvērtēja, vai kādi no pieņēmumiem nav balstīti uz informāciju, kas iegūta spīdzinot; un (d) nemeklēja un/vai neieguva jebkādus attaisnojošus pierādījumus.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pareizi piemērojusi pienākumu iesniegt pierādījumus un pierādījumu līmeni.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas izmantotais pamatojums ir juridiski nepareizs, jo: (a) neviens no pieņēmumiem nav pamatots ar pierādījumiem, tādējādi nav pierādīts, ka pieņēmumi ir pamatoti; (b) daži pieņēmumi nav pietiekami precīzi, lai prasītājs varētu efektīvi tos apstrīdēt; (c) daži pieņēmumi ir tik aizvēsturiski un/vai neskaidri, ka nav iespējams racionāli tos saistīt ar attiecīgajiem kritērijiem; un (d) daži pieņēmumi ir pretrunā attaisnojošiem pierādījumiem.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav panākusi samērīgumu, līdzsvarojot prasītāja pamattiesības ar faktiskajiem draudiem, kurus viņš, kā apgalvots, rada.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/24

Prasība, kas celta 2013. gada 4. oktobrī — Panrico/ITSB — HDN Development (“Krispy Kreme DOUGHNUTS”)

(Lieta T-534/13)

2014/C 9/40

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Panrico, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvis — D. Pellisé Urquiza, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: HDN Development Corp. (Frankfort, Amerikas Savienotās Valstis)

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 25. jūlija lēmumu lietā R 623/2011–4, kas prasītājai paziņots 2013. gada 29. jūlijā, un

—	atzīt par spēkā neesošu Kopienas preču zīmi Nr. 1 298 785“KRISPY KREME DOUGHNUTS”.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: grafiska preču zīme “Krispy Kreme DOUGHNUTS” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 25., 30. un 42. klasē — Reģistrēta Kopienas preču zīme Nr. 1 298 785

Kopienas preču zīmes īpašnieks: HDN Development Corp.

Lietas dalībnieks, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta kopsakarā ar šīs pašas regulas 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu pārkāpums

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta kopsakarā ar šīs pašas regulas 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu pārkāpums

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/25

Prasība, kas celta 2013. gada 24. oktobrī — Vācija/Komisija

(Lieta T-557/13)

2014/C 9/41

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — T. Henze un J. Möller)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt 1. pantu un pielikumu Eiropas Komisijas 2013. gada 13. augusta Īstenošanas lēmumā 2013/433/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl tajos no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgti Vācijas Federatīvās Republikas kompetento maksājumu aģentūru veiktie maksājumi kopējā apmērā EUR 6 192 951,34, īstenojot tiesisko regulējumu par atbalstu kartupeļu cietes nozarei laikposmā no 2003. gada līdz 2005. gadam;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts piemaksu un atbalstu piešķiršanas nosacījums — minimālās cenas samaksa:

—

Prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1258/1999 (1) 7. panta 4. punkta un Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (2) 31. pants, ko skata kopā ar Regulas (EK) Nr. 1868/94 (3) 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 97/95 (4) 11. pantu, Regulas (EK) Nr. 2236/2003 (5) 10. pantu un Regulas (EK) Nr. 2237/2003 (6) 26. pantu, tādēļ, ka izdevumi esot izslēgti no finansējuma, lai arī ir izpildīti piemaksu un atbalsta piešķiršanas nosacījumi, jo par pieprasīto daudzumu esot tikusi samaksāta minimālā cena.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums:

—

Šajā pamatā prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpta LESD 296. panta otrā daļa, jo Komisija neesot pietiekami un bez pretrunām pamatojusi, kādēļ tā uzskata, ka no Regulas Nr. 97/95 11. panta, Regulas Nr. 2236/2003 10. panta un Regulas Nr. 2237/2003 26. panta, ņemot vērā visas valodu versijas, kā piemaksu vai atbalsta piešķiršanas priekšnosacījums izriet, ka cietes ražošanas uzņēmumi jau samaksāja minimālo cenu par visu piegādāto kartupeļu daudzumu attiecīgajā tirdzniecības gadā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots pienākums iesniegt sūdzības 24 mēnešu laikā:

—

Prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpta Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta pirmā daļa, ko skata kopā ar šā punkta piektās daļas a) apakšpunktu, Regulas (EK) Nr. 1663/95 (7) 8. panta 1. punkts, Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 3. punkta pirmā daļa, ko skata kopā ar tās 4. punkta a) apakšpunktu, kā arī Regulas (EK) Nr. 885/2006 (8) 11. panta 1. punkts, jo Komisija 24 mēnešu laikā no izdevumu rašanās datuma nav pienācīgi rakstveidā iesniegusi Vācijas Federatīvajai Republikai sūdzību (“pamatpārbaužu” neveikšana).

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka procedūras ilgums ir pārmērīgs:

—

Prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkts, Regulas Nr. 1663/95 8. pants, Regulas Nr. 1290/2005 31. pants un Regulas Nr. 885/2006 11. pants, ko skata kopā ar vispārīgiem tiesību principiem uz administratīvā procesa veikšanu samērīgā termiņā, un tiesības uz aizstāvību, jo Komisijas procedūra ir noritējusi pārmērīgi ilgu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta ceturtā daļa, Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 2. punkts un samērīguma princips:

—

Šā pamata ietvaros prasītāja apgalvo, ka Komisija, piemērojot 10 % vienotas likmes korekciju, neesot pienācīgi izvērtējusi varbūtējā pārkāpuma būtību un vismaz ierobežotās sekas, kā arī neesot ņēmusi vērā, ka Savienībai faktiski nav nodarīti nedz finansiāli zaudējumi, nedz arī tai jebkad ir pastāvējis reāls šādu zaudējumu rašanās risks.

(1) Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 160, 103. lpp.).

(2) Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.).

(3) Padomes 1994. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu (OV L 197, 4. lpp.).

(4) Komisijas 1995. gada 17. janvāra Regulu (EK) Nr. 97/95, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1766/92 attiecībā uz minimālo cenu un kompensācijas maksājumiem, kas pienākas kartupeļu audzētājiem, un Padomes Regulu (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu (OV L 16, 3. lpp.).

(5) Komisijas 2003. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 2236/2003, ar kuru nosaka sīki izstrādātas normas Padomes Regulas (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu, piemērošanai (OV L 339, 45. lpp.).

(6) Komisijas 2003. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 2237/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu dažas atbalsta shēmas, kas paredzētas ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļu, ar kuru izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 339, 52. lpp.).

(7) Komisijas 1995. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 729/70 attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (OV L 158, 6. lpp.).

(8) Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (OV L 171, 90. lpp.).

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/26

Prasība, kas celta 2013. gada 24. oktobrī — ISOTIS/Komisija

(Lieta T-562/13)

2014/C 9/42

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Koinonia tis Pliroforias Anoichti stis Eidikes Ananges — ISOTIS (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis — S. Skliris, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai:

—	atzīt, ka Komisija, pieprasot prasītājai atmaksāt summu EUR 47 197,93 apmērā, kuru Komisija samaksājusi atbilstoši REACH 112 līgumam Nr. 238940, ir pārkāpusi šo minēto līgumu;

—	atzīt, ka prasītājai nav pienākuma atmaksāt iepriekš minēto summu, ko ir izmaksājusi Komisija;

—	atzīt, ka katrā ziņā iepriekš minētā Komisijas prasība EUR 13 821,12 apmērā ir pilnībā nepamatota;

—	atzīt, ka FP6 līgumu vispārējie nosacījumi nav piemērojami REACH 112 līgumam Nr. 238940 un ka līdz ar to prasītājai atbilstoši šim līgumam nav pienākuma maksāt nekādu summu par zaudējumiem (liquidated damages);

—	atzīt, ka Komisija, informējot par savu nodomu pieprasīt zaudējumu atlīdzību (liquidated damages) atbilstoši FP6 līgumu vispārējiem nosacījumiem, ir pārkāpusi REACH 112 līgumu Nr. 238940;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības, kas balstās uz 1) šķīrējtiesas klauzulu minētajā līgumā un 2) Beļģijas tiesībām, kas ir piemērojamas minētajam līgumam, pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav ievērojusi labticības un godīgas tirdzniecības principus. It īpaši prasītāja apgalvo, ka Komisija esot pieprasījusi dažādas summas, nenorādot konkrētu un specifisku pamatojumu šādu prasījumu pamatošanai, un ka Komisijas līgumslēgšanas prakse esot pretrunā Pamattiesību hartas noteikumiem. Turklāt prasītāja norāda, ka Komisija nav izpildījusi savus līgumā paredzētos pienākumus arī tādēļ, ka tai bija nodoms izmantot savas tiesības, balstoties uz cita tipveida līguma (FP6) vispārējiem nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, ko piemēro apstrīdētajiem REACH 112 (CIP) līgumiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts REACH 112 līguma Nr. 238940 II.28. panta 1. un 5. punkts. Precīzāk, prasītāja apgalvo, ka Komisija izvirzījusi iebildumus, iepriekš neveicot pārbaudi par apstrīdētajiem līgumiem, un ka tā ļoti vispārīgā un abstraktā veidā atsaucas uz audita atzinumu, kurš neskar apstrīdēto REACH 112 līgumu.

3)	Ar trešo pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka Komisijas prasība esot ļaunprātīga un negodīga.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/27

Prasība, kas celta 2013. gada 4. novembrī — BASF Agro u.c./Komisija

(Lieta T-584/13)

2014/C 9/43

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: BASF Agro BV (Arnhem, Nīderlande), BASF SE (Ludwigshafen am Rhein, Vācija), BASF Belgium Coordination Center (Antverpene, Beļģija), BASF Española, SL (Barselona, Spānija), BASF Italia SpA (Cesano Maderno, Itālija), BASF Nederland BV (Arnhem) un BASF Slovensko spol. s r. o. (Bratislava, Slovākija) (pārstāvji — J. Montfort un M. Peristeraki, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2013. gada 14. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 781/2013, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz darbīgas vielas fipronila apstiprināšanas nosacījumiem un tādu sēklu izmantošanas un tirdzniecības aizliegšanu, kas apstrādātas ar minēto darbīgo vielu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem (OV 2013, L 219, 22. lpp.);

—	pakārtoti un vienīgi, ja iepriekš minētais prasījums netiek apmierināts, atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl ar to tiek atsaukta atļauja saulespuķu sēklu, kas apstrādātas ar fipronilu, izmantošanai un pārdošanai;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza septiņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (1) 21. pantu tāpēc, ka, pieņemot apstrīdēto regulu, tā nepamatojās uz jaunām tehniskām vai zinātniskām zināšanām, bet drīzāk uz “ļoti pretrunīgiem” datiem. Komisija arī neesot ņēmusi vērā atbilstošos monitoringa datus. Pieejamie monitoringa dati neesot apliecinājuši nekādu nelabvēlīgu iedarbību uz medus bišu kolonijām. Prasītāji arī norāda, ka Komisija esot nepamatoti uzskatījusi, ka aktīvā viela fipronils vairs neatbildst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā paredzētajiem kritērijiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1107/2009 49. pantu, jo ar apstrīdēto regulu tā pieņēma ierobežojošus pasākumus attiecībā pret sēklām, kas apstrādātas ar fipronilu, nepierādot, ka šīs apstrādātās sēklas var radīt “nopietnu apdraudējumu” bitēm, kurš nevar tikt novērsts ar citiem līdzekļiem. Turklāt Komisija neesot ņēmusi vērā apdraudējuma samazināšanas pasākumus, kuri varētu apmierinošā veidā novērst apgalvoto apdraudējumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula tika pieņemta, pamatojoties uz metodoloģiju, kas sniegta vadlīniju dokumentu projektos, nevis pastāvošajās un apstiprinātajās vadlīnijās. Tādējādi Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un pārkāpusi tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības pamatprincipus, jo vadlīniju dokumentiem ir jābūt pieejamiem un apstiprinātiem ex ante, pirms aktīvās vielas apstiprināšanas pārskatīšanas, nevis ex post.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula nevar tikt pamatota ar piesardzības principu, jo šī principa nosacījumi nav izpildīti šajā lietā. Precīzāk, prasītāji apgalvo, ka apdraudējums, ko Komisija ir uzskatījusi par atbilstošu, ir pamatots vienīgi ar hipotēzēm, kas nav zinātniski apstiprinātas, atbilstošie dati netika ņemti vērā, Komisijas veiktais riska vērtējums bija balstīts uz nepareizu metodoloģiju un Komisija neiesaistīja prasītājus riska pārvaldības posmā. Tā rezultātā ar apstrīdēto regulu tika pieņemti nesamērīgi un nesaskanīgi pasākumi.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu tiek noteikti pārmērīgi ierobežojumi saistībā ar sēklu apstrādi ar fipronilu, šiem pasākumiem neesot ne atbilstošiem, ne nepieciešamiem, lai aizsargātu bišu veselību ES. Prasītāji arī norāda, ka konkrēti saistībā ar saulespuķēm Komisija neesot ņēmusi vērā, ka apstrādei ar fipronilu nekad nav bijusi nelabvēlīga ietekme uz bišu veselīgu.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ierobežotā laika, kurā tika pieņemta apstrīdētā regula, un lietas sarežģītības dēļ Komisija nebija spējīga efektīvi ņemt vērā prasītāju būtiskos un detalizētos komentārus par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes “Secinājumu par darbīgās vielas fipronila pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo pārskatīšanu” tehniskiem, regulatīviem un zinātniskiem aspektiem.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pienācīgi izskaidrojusi bažas, kas tai lika lūgt EFSA pārskatīt fipronila atļauju. Komisija arī neesot izskaidrojusi, kādēļ tā noraidīja prasītāju iesniegtos argumentus un pierādījumus. Apstrīdētajā regulā arī neesot skaidri norādīts galvenais mērķis, ko Komisija vēlas sasniegt ar tās pieņemšanu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV 2009, L 309, 1. lpp.).

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/28

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 1. oktobra spriedums — Loukakis u.c./Parlaments

(Lieta F-82/11) (1)

(Civildienests - Parlamenta personāla komiteja - Vēlēšanas - Nelikumības vēlēšanu procesā)

2014/C 9/44

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Nicolaos Loukakis u.c. (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — M.-A. Lucas, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — S. Seyr un M. Ecker, pārstāvji, kuriem sākotnēji palīdzēja D. Waelbroeck, advokāts, vēlāk — A. Duron, advokāts)

Personas, kas iestājušās lietā: Solidarité pour les agents et fonctionnaires européens, Syndicat général du personnel des organismes européens, Fédération de la fonction publique européenne un Pluralist (pārstāvis — J. Choucroun, advokāts)

Priekšmets

Prasība atzīt, ka Parlamenta personāla komitejas vēlēšanas un Eiropas Parlamenta atturēšanās no darbībām, kas būtu vērstas pret dažādām nelikumībām, kas ietekmējušas vēlēšanu procesu, ir prettiesiskas

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Parlamenta 2011. gada 20. maija lēmumu, kas pieņemts klusējot, nevērsties pret nelikumībām, kas ietekmējušas personāla komitejas 2010. gada novembra vēlēšanas;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus pats un atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājiem;

4)	Arodbiedrības Solidarité pour les agents et fonctionnaires européens, Syndicat général du personnel des organismes européens, Fédération de la fonction publique européenne, no vienas puses, un arodbiedrība Pluralist, no otras puses, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 340, 19.11.2011., 41. lpp.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/28

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 17. oktobra spriedums — BF/Eiropas Savienības Revīzijas palāta

(Lieta F-59/12) (1)

(Civildienests - Iecelšana amatā - Direktora posteņa aizpildīšana - Paziņojums par vakanci - Nelabvēlīgs akts - Neesamība - Nepieņemamība)

2014/C 9/45

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: BF (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis — L. Levi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Revīzijas palāta (pārstāvji — T. Kennedy un J. Vermer, pārstāvji, kuriem palīdz D. Waelbroeck, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Revīzijas palātas paziņojumu par vakanci ECA/2011/67 attiecībā uz cilvēkresursu direkcijas direktora amatu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	BF sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Revīzijas palātas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 227, 28.7.2012., 38. lpp.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/28

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 7. oktobra spriedums — Thomé/Komisija

(Lieta F-97/12) (1)

(Civildienests - Atklāts konkurss - Konkursa paziņojums EPSO/AD/177/10 - Lēmums nepieņemt darbā laureātu - Pieļaujamības kritēriji - Universitātes diploms)

2014/C 9/46

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Florence Thomé (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, É. Marchal un D. Abreu Caldas, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Eggers un M. G. Gattinara)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas iecēlējinstitūcijas lēmumu nepieņemt darbā prasītāju pēc konkursa EPSO/AD/177/10–EPA nokārtošanas un prasība atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 11. novembra un 2012. gada 5. jūnija lēmumus,

2)	Eiropas Komisija izmaksā F. Thomé summu EUR 14 000 apmērā;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina F. Thomé tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 355, 17.11.2012., 39. lpp.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/29

Civildienesta tiesas pirmās palātas 2013. gada 23. oktobra rīkojums — Aristidis Psarras/(ENISA)

(Lieta F-7/12) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieks - Novērtējums - 2009. gada novērtējums - Karjeras attīstības ziņojums - Lūgums atcelt karjeras attīstības ziņojumu - Nelabvēlīgs akts - Acīmredzami nepieņemama prasība)

2014/C 9/47

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Aristidis Psarras (Héraklion, Grieķija) (pārstāvji — L. Levi un A. Tymen, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) (pārstāvji — E. Maurage, piedaloties D. Waelbroeck un A. Duron, avocats)

Priekšmets

Prasība atcelt prasītāja 2009. gada novērtējuma ziņojumu, kā arī lēmumu, ar kuru izveidots 2010. gadā amatā paaugstināmo ierēdņu saraksts, un, ja nepieciešams, lēmumu, ar kuru tiek noraidīta viņa 2011. gada 17. oktobra sūdzība

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra sedz savus izdevumus un atlīdzina A. Psarras tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 133, 5.5.2012, 20. lpp.

11.1.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/29

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 7. oktobra rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-57/12) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Invaliditātes pabalsts - Iestādes prasījuma summas atskaitīšana - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami juridiski nepamatota)

2014/C 9/48

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio (Trikase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un G. Gattinara, piedaloties A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas netieši izteiktos noraidošos lēmumus samazināt prasītāja invaliditātes pabalsta apmēru par 2011. gada jūniju–septembri un samaksāt procentus pēc 15 % likmes, kā arī EUR 500

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt daļēji kā acīmredzami nepieņemamu un daļēji kā acīmredzami juridiski nepamatotu;

2)	L. Marcuccio sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību lietās F-57/12 R un T-464/12 P(R).

3)	L. Marcuccio maksā Civildienesta tiesai EUR 2 000.

(1) OV C 227, 28.7.2012., 37. lpp.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2014.009.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 9

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	57. sējums 2014. gada 11. janvāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2014/C 009/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 377, 21.12.2013.	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2014/C 009/02	Lieta C-4/11: Tiesas (virs palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums (Hessischer Verwaltungsgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vācijas Federālā Republika/Kaveh Puid (Patvērums — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 4. pants — Regula (EK) Nr. 343/2003 — 3. panta 1. un 2. punkts — Tās dalībvalsts noteikšana, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma, ko kādā no dalībvalstīm ir iesniedzis trešās valsts pilsonis, izskatīšanu — 6.–12. pants — Atbildīgās dalībvalsts noteikšanas kritēriji — 13. pants — Visu pārējo gadījumu klauzula)	2

2014/C 009/03	Lieta C-322/11: Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedība, ko ierosinājis K (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 63. un 65. pants — Kapitāla brīva aprite — Dalībvalsts nodokļu tiesību akti, kuros ir liegta iespēja atskaitīt ar nekustamā īpašuma, kas atrodas citā dalībvalstī, pārdošanu saistītus zaudējumus no peļņas, kura ir gūta, atsavinot vērtspapīrus dalībvalstī, kurā tiek uzlikts nodoklis)	3

2014/C 009/04	Apvienotās lietas C-514/11 P un C-605/11 P: Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums — Liga para a Protecção da Natureza (LPN) un Somijas Republika/Eiropas Komisija (Apelācija — Piekļuve iestāžu dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — 4. panta 2. punkta trešais ievilkums — Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību — Vides informācija — Regula (EK) Nr. 1367/2006 — 6. panta 1. punkts — Dokumenti, kas saistīti ar procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi pirmstiesas stadiju — Piekļuves atteikums — Pienākums veikt piekļuves pieteikumā norādīto dokumentu satura konkrētu un individuālu pārbaudi — Sevišķas sabiedrības intereses)	3

2014/C 009/05	Lieta C-518/11: Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — UPC Nederland BV/Gemeente Hilversum (Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi — Direktīvas 97/66/EK, 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK — Materiālā piemērošanas joma — Radio un televīzijas programmu, kas pieejamas pa kabeli, pamatpaketes piegāde — Pašvaldības kabeļtīkla cesija privātam uzņēmumam — Līguma klauzula par tarifu — Valsts pārvaldes iestāžu kompetence — Lojālas sadarbības princips)	4

2014/C 009/06	Lieta C-638/11 P: Tiesas (piektā palāta) 2013. Gada 14. novembra spriedums — Eiropas Savienības Padome/Gul Ahmed Textile Mills Ltd, Eiropas Komisija (Apelācija — Dempings — Pakistānas izcelsmes kokvilnas gultas veļas imports — Regula (EK) Nr. 384/96 — 3. panta 7. punkts — Jēdziens citi faktori)	5

2014/C 009/07	Lieta C-60/12: Tiesas (virspalāta) 2013. gada 14. novembra spriedums (Vrchní soud v Praze — Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedība saistībā ar finansiālu sankciju izpildi, kas piemērotas pret Marián Baláž (Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums 2005/214/TI — Savstarpējas atzīšanas principa piemērošana finansiālām sankcijām — Tiesa, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās — Unabhängiger Verwaltungssenat Austrijas tiesībās — Pārbaudes izpildes dalībvalsts tiesā raksturs un apjoms)	5

2014/C 009/08	Lieta C-72/12: Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gemeinde Altrip, Gebrüder Hört GbR, Willi Schneider/Land Rheinland-Pfalz (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vide — Direktīva 85/337/EEK — Ietekmes uz vidi novērtējums — Orhūsas konvencija — Direktīva 2003/35/EK — Tiesības celt prasību par saskaņošanas lēmumu — Piemērošana laikā — Atļaujas procedūra, kas uzsākta pirms Direktīvas 2003/35/EK transponēšanas termiņa beigu datuma — Pēc šī datuma pieņemts lēmums — Prasības pieņemamības nosacījumi — Tiesību aizskārums — Procesuālo noteikumu pārkāpuma, kuru var izvirzīt, raksturs — Pārbaudes apjoms)	6

2014/C 009/09	Lieta C-90/12: Tiesas (devītā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Polijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Gaisa transports — Nolīgumi par gaisa satiksmes pakalpojumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm — Dalībvalstu pienākums tiesības veikt satiksmi sadalīt starp piemērotiem Eiropas Savienības aviopārvadātājiem, pamatojoties uz nediskriminējošu un pārredzamu procedūru, un par šo procedūru nekavējoties paziņot Komisijai)	7

2014/C 009/10	Apvienotās lietas no C-187/12 līdz C-189/12: Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SFIR — Società fondiaria industriale romagnola SpA, Italia Zuccheri SpA, Co.Pro.B. — Cooperativa Produttori Bieticoli Soc. coop. Agricola un Eridania Sadam SpA/AGEA — Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura un Ministero delle Politiche agricole, alimentari e forestali (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Regula (EK) Nr. 320/2006 — Regula (EK) Nr. 968/2006 — Lauksaimniecība — Pagaidu shēma cukura rūpniecības restrukturizācijai — Nosacījumi restrukturizācijas atbalsta piešķiršanai — Jēdzieni ražošanas iekārtas un pilnīga demontāža)	7

2014/C 009/11	Apvienotās lietas no C-199/12 līdz C-201/12: Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel/X (C-199/12), Y (C-200/12), Z/Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel (C-201/12) (Direktīva 2004/83/EK — Obligātie standarti attiecībā uz bēgļa statusa vai alternatīva aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumiem — 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts — Piederība noteiktai sociālai grupai — Seksuālā orientācija — Vajāšanas iemesls — 9. panta 1. punkts — Vajāšanas darbību jēdziens — Pamatotas bailes no vajāšanas piederības noteiktai sociālai grupai dēļ — Darbības, kas ir pietiekami nopietnas, lai pamatotu šādas bailes — Tiesību akti, ar kuriem ir paredzēts sods par homoseksuālām darbībām — 4. pants — Individuāls faktu un apstākļu vērtējums)	8

2014/C 009/12	Lieta C-221/12: Tiesas (desmitā palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums (Raad van State van België (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Belgacom NV/Interkommunale voor Teledistributie van het Gewest Antwerpen (Integan), Inter-Media, West-Vlaamse Energie- en Teledistributiemaatschappij (WVEM), Provinciale Brabantse Energiemaatschappij CVBA (PBE) (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 49. pants — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — LESD 56. pants — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi — Pārskatāmības pienākums — Piemērošanas joma — Vienošanās, kuru noslēgusi valsts organizācija un tās pašas dalībvalsts uzņēmums — Šo organizāciju veikta to televīzijas pakalpojumu sniegšanas darbības, kā arī uz noteiktu laiku to kabeļtīklu ekskluzīvo izmantošanas tiesību nodošana šīs dalībvalsts uzņēmumam — Iespēja šīs pašas dalībvalsts saimnieciskās darbības veicējam atsaukties uz LESD 49. un 56. pantu šīs dalībvalsts tiesā — Konkursa neesamība — Pamatojums — Iepriekšējas vienošanās esamība — Darījums, kas paredzēts, lai izbeigtu strīdu par šīs vienošanās interpretāciju — Nodotās darbības vērtības samazināšanās risks)	9

2014/C 009/13	Lieta C-225/12: Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — C. Demir/Staatssecretaris van Justitie (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — EEK un Turcijas asociācijas līgums — Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 13. pants — Atturēšanās no jebkādas darbības klauzula — Likumīgas uzturēšanās jēdziens)	9

2014/C 009/14	Apvienotās lietas C-249/12 un C-250/12: Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Inalta Curte de Casație și Justiție (Rumānija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Corina-Hrisi Tulică/Agenția Națională de Administrare Fiscală — Direcția Generală de Soluționare a Contestațiilor (C-249/12), Călin Ion Plavoșin/Direcția Generală a Finanțelor Publice Timiș — Serviciul Soluționare Contestații, Activitatea de Inspecție Fiscală — Serviciul de Inspecție Fiscală Timiș (C-250/12) (Nodokļi — PVN — Direktīva 2006/112/EK — 73. un 78. pants — Fizisku personu veikti darījumi ar nekustamo īpašumu — Šo darījumu kvalificēšana par darījumiem, kas ir apliekami ar nodokli — Maksājamā PVN noteikšana, ja puses līguma noslēgšanas laikā neko nav paredzējušas attiecībā uz šo nodokli — Piegādātāja iespējas atgūt PVN no pircēja pastāvēšana vai nepastāvēšana — Sekas)	10

2014/C 009/15	Lieta C-313/12: Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Corte dei Conti — Sezione Giurisdizionale per la Regione Siciliana (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Giuseppa Romeo/Regione Siciliana (Valsts administratīvais process — Pilnībā iekšēja situācija — Administratīvi akti — Pienākums norādīt pamatojumu — Iespēja pret administratīvu aktu vērstas tiesvedības laikā labot pamatojuma trūkumu — LESD 296. panta otrās daļas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta interpretācija — Tiesas kompetences neesamība)	11

2014/C 009/16	Lieta C-383/12 P: Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums — Environmental Manufacturing LLP/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Société Elmar Wolf (Apelācija — Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Grafiska preču zīme, kurā attēlota vilka galva — Starptautisku un valsts grafisku preču zīmju, kurās ietverti vārdiski elementi WOLF Jardin un Outils WOLF, īpašnieka iebildumi — Relatīvi atteikuma pamati — Agrākās preču zīmes atšķirtspējas aizskārums — Regula (EK) Nr. 207/2009 — 8. panta 5. punkts — Izmaiņas vidusmēra patērētāju saimnieciskajā rīcībā — Pierādīšanas pienākums)	11

2014/C 009/17	Lieta C-388/12: Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per le Marche — Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Comune di Ancona/Regione Marche (Struktūrfondi — Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) — Struktūrfonda finansiālais ieguldījums — Izdevumu atbilstības kritēriji — Regula (EK) Nr. 1260/1999 — 30. panta 4. punkts — Darbības pastāvības princips — Darbības būtisku pārmaiņu jēdziens — Koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršana bez iepriekšējas publikācijas un konkursa izsludināšanas)	12

2014/C 009/18	Lieta C-442/12: Tiesas (astotā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Jan Sneller/DAS Nederlandse Rechtsbijstand Verzekeringsmaatschappij NV (Juridisko izdevumu apdrošināšana — Direktīva 87/344/EEK — 4. panta 1. punkts — Apdrošinātā brīva advokāta izvēle — Vispārējos līgumam piemērojamos nosacījumos paredzēts noteikums, ar kuru juridiskā palīdzība tiesvedības un administratīvajā procesā tiek nodrošināta ar apdrošinātāja darbinieka starpniecību — Ar juridisko ārpakalpojumu sniedzēja juridisko palīdzību saistīti izdevumi, kas tiek atlīdzināti tikai vajadzības, kuru izvērtē apdrošinātājs, nodot lietas izskatīšanu juridisko ārpakalpojumu sniedzējam, gadījumā)	13

2014/C 009/19	Lieta C-473/12: Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Cour constitutionnelle (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Institut professionnel des agents immobiliers (IPI)/Geoffrey Englebert, Immo 9 SPRL, Grégory Francotte (Personas datu apstrāde — Direktīva 95/46/EK — 10. un 11. pants — Pienākums informēt — 13. panta 1. punkta d) un g) apakšpunkts — Izņēmumi — Izņēmumu piemērojamība — Privātdetektīvi, kuri rīkojas reglamentētas profesijas kontroles organizācijas interesēs — Direktīva 2002/58/EK — 15. panta 1. punkts)	13

2014/C 009/20	Lieta C-478/12: Tiesas (astotā palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums (Landesgericht Feldkirch (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Armin Maletic un Marianne Maletic/lastminute.com GmbH un TUI Österreich GmbH (Jurisdikcija civillietās un komerclietās — Regula (EK) Nr. 44/2001 — 16. panta 1. punkts — Ceļojuma līgums starp patērētāju, kura domicils ir vienā valstī, un ceļojumu aģentūru, kas reģistrēta citā dalībvalstī — Tādu pakalpojumu sniedzējs, kurus izmanto ceļojumu aģentūra, kas reģistrēta patērētāja domicila dalībvalstī — Patērētāja tiesības sava domicila tiesā celt prasību pret abiem uzņēmumiem)	14

2014/C 009/21	Lieta C-522/12: Tiesas (septītā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Tevfik Isbir/DB Services GmbH (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Darba ņēmēju norīkošana darbā — Direktīva 96/71/EK — Minimālās darba algas likme — Vienreizēju maksājumu summas un darba devēja iemaksas darba ņēmēju daudzgadu uzkrājumu plānā)	14

2014/C 009/22	Lieta C-547/12 P: Tiesas (devītā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums — Grieķijas Republika/Eiropas Komisija (Apelācija — ELVGF — Garantiju nodaļa — Noteiktu dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana attiecībā uz Fonda finansētajiem izdevumiem — Summas, kuras ir jāatgūst no Grieķijas Republikas paredzētajos termiņos neveiktas atgūšanas dēļ — Pierādījumu sagrozīšana)	15

2014/C 009/23	Lieta C-560/12 P: Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums — Wam Industriale SpA/Eiropas Komisija (Apelācija — Valsts atbalsts — Uzņēmuma darbības uzsākšana noteiktās trešās valstīs — Aizdevumi ar pazeminātām procentu likmēm — Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots to atgūt — Lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad Vispārējā tiesa atcēlusi sākotnējo lēmumu attiecībā uz to pašu procesu — Vispārējās tiesas sprieduma izpilde)	15

2014/C 009/24	Lieta C-587/12 P: Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums — Itālijas Republika/Eiropas Komisija (Apelācija — Valsts atbalsts — Uzņēmuma darbības uzsākšana noteiktās trešās valstīs — Aizdevumi ar pazeminātām procentu likmēm — Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots to atgūt — Lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad Vispārējā tiesa atcēlusi sākotnējo lēmumu attiecībā uz to pašu procesu — Vispārējās tiesas sprieduma izpilde)	16

2014/C 009/25	Lieta C-23/13: Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Francijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 91/271/EEK — Komunālo notekūdeņu attīrīšana — 3. un 4. pants)	16

2014/C 009/26	Lieta C-527/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 7. oktobrī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) — Lourdes Cachaldora Fernandez/Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS) un Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)	17

2014/C 009/27	Lieta C-537/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. oktobrī iesniedza Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) — Birutė Šiba/Arūnas Devėnas	17

2014/C 009/28	Lieta C-538/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. oktobrī iesniedza Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) — eVigilo Ltd/Priešgaisrinės apsaugos ir gelbėjimo departamentą prie Vidaus reikalų ministerijos	18

2014/C 009/29	Lieta C-539/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. oktobrī iesniedza Court of Appeal (Apvienotā Karaliste) — Merck Canada Inc. un Merck Sharp & Dohme Ltd/Sigma Pharmaceuticals PLC	19

2014/C 009/30	Lieta C-541/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 16. oktobrī iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) — Douane Advies Bureau Rietveld/Hauptzollamt Hannover	20

2014/C 009/31	Lieta C-554/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 28. oktobrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) — Z. Zh., otrs lietas dalībnieks: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie	20

2014/C 009/32	Lieta C-562/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 31. oktobrī iesniedza Cour du travail de Bruxelles (Beļģija) — Centre public d'action sociale d'Ottignies-Louvain-La-Neuve/Moussa Abdida	20

2014/C 009/33	Lieta C-564/13 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2013. gada 9. septembra rīkojumu lietā T-489/12 Planet/Komisija 2013. gada 31. oktobrī iesniedza Planet A. E., Anonimi Etairia parochis symvouleftikon ypiresion (Atēnas, Grieķija)	21

	Vispārējā tiesa
2014/C 009/34	Lieta T-377/10: Vispārējās tiesas 2013. gada 18. novembra spriedums — Preparados Alimenticios/ITSB — Rila Feinkost-Importe (Jambo Afrika) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes Jambo Afrika reģistrācijas pieteikums — Agrākas Kopienas grafiskas preču zīmes JUMBO, JUMBO CUBE, JUMBO MARINADE, JUMBO NOKKOS, JUMBO ROF, JUMBO CHORBA MOUTON-MUTTON, JUMBO Aroma All purpose seasoning Condiment — Agrākas valsts grafiskas preču zīmes JUMBO — Agrāka nereģistrēta vārdiska preču zīme JUMBO — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	22

2014/C 009/35	Lieta T-313/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums — Heede/ITSB (Matrix-Energetics) (Kopienas preču zīme — Kopienas vārdiska preču zīmes Matrix Energetics reģistrācijas pieteikums — Absolūti atteikuma pamati — Aprakstošs raksturs — Konkrētā sabiedrības daļa — Aprakstošā rakstura novērtēšanas datums — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)	22

2014/C 009/36	Lieta T-337/12: Vispārējās tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums — El Hogar Perfecto del Siglo XXI/ITSB — Wenf International Advisers (Korķviļķis) (Kopienas dizainparaugs — Spēkā neesamības atzīšanas process — Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots korķviļķis — Agrāks valsts dizainparaugs — Spēkā neesamības pamats — Individuāla rakstura neesamība — Atšķirīga kopējā iespaida neesamība — Informēts lietotājs — Autora brīvības pakāpe — Regulas (EK) Nr. 6/2002 4. un 6. pants, kā arī 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	22

2014/C 009/37	Lieta T-443/12: Vispārējās tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums — Equinix (Germany)/ITSB — Acotel (ancotel.) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes ancotel. reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas grafiska preču zīme ACOTEL — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	23

2014/C 009/38	Lieta T-524/12: Vispārējās tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums — Recaro/ITSB — Certino Mode (RECARO) (Kopienas preču zīme — Atcelšanas process — Kopienas vārdiska preču zīme RECARO — Preču zīmes faktiska izmantošana — Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. panta 15. punkta a) apakšpunkts — Preču zīmes izmantošanas raksturs — Jaunu pierādījumu pieņemamība — Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts — Pienākums norādīt pamatojumu — Regulas Nr. 207/2009 75. pants)	23

2014/C 009/39	Lieta T-248/13: Prasība, kas celta 2013. gada 6. novembrī — FK/Komisija	24

2014/C 009/40	Lieta T-534/13: Prasība, kas celta 2013. gada 4. oktobrī — Panrico/ITSB — HDN Development (Krispy Kreme DOUGHNUTS)	24

2014/C 009/41	Lieta T-557/13: Prasība, kas celta 2013. gada 24. oktobrī — Vācija/Komisija	25

2014/C 009/42	Lieta T-562/13: Prasība, kas celta 2013. gada 24. oktobrī — ISOTIS/Komisija	26

2014/C 009/43	Lieta T-584/13: Prasība, kas celta 2013. gada 4. novembrī — BASF Agro u.c./Komisija	27

	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2014/C 009/44	Lieta F-82/11: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 1. oktobra spriedums — Loukakis u.c./Parlaments (Civildienests — Parlamenta personāla komiteja — Vēlēšanas — Nelikumības vēlēšanu procesā)	28

2014/C 009/45	Lieta F-59/12: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 17. oktobra spriedums — BF/Eiropas Savienības Revīzijas palāta (Civildienests — Iecelšana amatā — Direktora posteņa aizpildīšana — Paziņojums par vakanci — Nelabvēlīgs akts — Neesamība — Nepieņemamība)	28

2014/C 009/46	Lieta F-97/12: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 7. oktobra spriedums — Thomé/Komisija (Civildienests — Atklāts konkurss — Konkursa paziņojums EPSO/AD/177/10 — Lēmums nepieņemt darbā laureātu — Pieļaujamības kritēriji — Universitātes diploms)	28

2014/C 009/47	Lieta F-7/12: Civildienesta tiesas pirmās palātas 2013. gada 23. oktobra rīkojums — Aristidis Psarras/(ENISA) (Civildienests — Pagaidu darbinieks — Novērtējums — 2009. gada novērtējums — Karjeras attīstības ziņojums — Lūgums atcelt karjeras attīstības ziņojumu — Nelabvēlīgs akts — Acīmredzami nepieņemama prasība)	29

2014/C 009/48	Lieta F-57/12: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 7. oktobra rīkojums — Marcuccio/Komisija (Civildienests — Ierēdņi — Invaliditātes pabalsts — Iestādes prasījuma summas atskaitīšana — Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami juridiski nepamatota)	29

2014/C 009/49	Lieta F-50/10: Civildienesta tiesas 2013. gada 16. oktobra rīkojums — De Roos-Le Large/Komisija	29