Eiropas Savienības C 220/2019

(Atzinums, kas sniegts saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu - Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses - Ieguldītāju un valstu strīdu izšķiršana (ISDS) - Šķīrējtiesas un apelācijas tiesas izveide - Saderība ar Savienības primārajām tiesībām - Savienības tiesību sistēmas autonomijas ievērošanas prasība - Sabiedrības interešu aizsardzības līmenis, kuru atbilstoši Savienības konstitucionālajam ietvaram ir noteikušas tās iestādes - Vienlīdzīga attieksme pret Kanādas ieguldītājiem un Savienības ieguldītājiem - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 20. pants - Piekļuve minētajām tiesām un to neatkarība - Hartas 47. pants - Finansiālā pieejamība - Apņemšanās to nodrošināt fiziskajām personām un maziem un vidējiem uzņēmumiem - Neatkarības prasības ārējais un iekšējais aspekts - Locekļu iecelšana amatā, atalgojums un ētikas noteikumi - CETA Apvienotās komitejas loma - Šīs komitejas noteikta saistoša CETA interpretācija)

(2019/C 220/02)

Tiesvedības valoda — visas ES oficiālās valodas

Lūguma iesniedzēja

Beļģijas Karaliste (pārstāvji: C. Pochet, L. Van den Broeck, M. Jacobs un J.-C. Halleux)

Rezolutīvā daļa

Briselē 2016. gada 30. oktobrī parakstītā Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, astotās nodaļas F iedaļa ir saderīga ar Eiropas Savienības primārajām tiesībām.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/2

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 2.maija spriedums (Gerechtshof 's-Hertogenbosch (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — A-Fonds/Inspecteur van de Belastingdienst

(Lieta C-598/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pastāvošs un jauns atbalsts - Jauna atbalsta jēdziens - Nodokļa par dividendēm atmaksāšana - Režīms, kas paplašināts arī attiecībā uz uzņēmumiem, kuri reģistrēti ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas - Kapitāla brīva aprite - Valsts tiesu pienākumi)

(2019/C 220/03)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof 's-Hertogenbosch

Pamatlietas puses

Prasītājs: A-Fonds

Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdienst

Rezolutīvā daļa

LESD 107. un 108. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai nav jāizvērtē tāda rezidences nosacījuma kā pamatlietā aplūkojamais atbilstība EKL 56. panta 1. punktam — tagad LESD 63. panta 1. punkts — gadījumā, kad dividenžu nodokļa atmaksāšanas režīms veido atbalsta shēmu.

(1) OV C 22, 22.1.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/3

Tiesas (virspalāta) 2019. gada 30. aprīļa spriedums — Itālijas Republika/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-611/17) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Kopējā zivsaimniecības politika - Resursu saglabāšana - Starptautiskā konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu - Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) Vidusjūras zobenzivij - Regula (ES) 2017/1398 - Zvejas iespēju noteikšana 2017. gadam - Savienības ekskluzīvā kompetence - Atsauces laikposma noteikšana - Datubāzes uzticamība - Pārbaudes tiesā apjoms - LESD 17. pants - Savienības interešu pārvaldība starptautiskās organizācijās - Relatīvas stabilitātes princips - Piemērošanas nosacījumi - Atpakaļejoša spēka aizlieguma, tiesiskās drošības, tiesiskās paļāvības un nediskriminācijas principi)

(2019/C 220/04)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, piedaloties P. Gentili, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: F. Naert un E. Moro)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvji: sākotnēji V. Ester Casas, vēlāk M. J. García-Valdecasas Dorrego), Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Moro un A. Stobiecka-Kuik)

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Itālijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste, kā arī Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 424, 11.12.2017.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/4

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 2. maija spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Fundación Consejo Regulador de la Denominación de Origen Protegida Queso Manchego/Industrial Quesera Cuquerella SL, Juan Ramón Cuquerella Montagud

(Lieta C-614/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība - Regula (EK) Nr. 510/2006 - 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzība - Mančego siers (“queso manchego”) - Tādu apzīmējumu izmantošana, kas var izraisīt asociācijas ar reģionu, ar kuru ir saistīts aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) - Jēdziens “samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs” - Eiropas patērētāji vai tās dalībvalsts patērētāji, kur produkts, uz kuru attiecas ACVN, tiek ražots un galvenokārt patērēts)

(2019/C 220/05)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Pamatlietas puses

Prasītājs: Fundación Consejo Regulador de la Denominación de Origen Protegida Queso Manchego

Atbildētāji: Industrial Quesera Cuquerella SL, Juan Ramón Cuquerella Montagud

Rezolutīvā daļa

Regulas (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka grafisku apzīmējumu izmantošana var izraisīt asociācijas ar reģistrētu nosaukumu.

Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu grafisku apzīmējumu izmantošana, kas izraisa asociācijas ar ģeogrāfisko apgabalu, ar kuru ir saistīts cilmes vietas nosaukums, kas minēts šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var izraisīt asociācijas ar šo nosaukumu, tostarp tad, ja šos grafiskos apzīmējumus izmanto ražotājs, kurš ir iedibinājies šajā reģionā, bet kura produkti — kas ir līdzīgi vai salīdzināmi ar tiem, kuri ir aizsargāti ar šo cilmes vietas nosaukumu, — nav ar to aizsargāti.

Jēdziens “samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs patērētājs”, kura uztvere valsts tiesai ir jāņem vērā, lai noskaidrotu, vai notiek “asociāciju izraisīšana” Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ir jāsaprot kā tāds, ar ko tiek izdarīta atsauce uz Eiropas patērētājiem, tostarp uz tās dalībvalsts patērētājiem, kurā tiek ražots asociācijas ar aizsargātu nosaukumu izraisošais produkts vai ar kuru ir ģeogrāfiski saistīts šis nosaukums, un kurā tas galvenokārt tiek patērēts.

(1) OV C 42, 5.2.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/5

Tiesas (trešā palāta) 2019. gada 2. maija spriedums (Cour de cassation du Grand-Duché de Luxembourg (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Pillar Securitisation Sàrl/Hildur Arnadottir

(Lieta C-694/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās - Lugāno II konvencija - 15. pants - Patērētāju līgumi - Saistība ar Direktīvu 2008/48/EK - Patēriņa kredīta līgums - 2. un 3. pants - Jēdzieni “patērētājs” un “darījumi, kuriem piemērojama direktīva” - Kredīta maksimālais apmērs - Nenozīmīgums Lugāno II konvencijas 15. panta kontekstā)

(2019/C 220/06)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation du Grand-Duché de Luxembourg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Pillar Securitisation Sàrl

Atbildētāja: Hildur Arnadottir

Rezolutīvā daļa

Konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kura parakstīta 2007. gada 30. oktobrī un kura Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 2008. gada 27. novembra Lēmumu 2009/430/EK, 15. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noskaidrotu, vai kredīta līgums ir kredīta līgums, ko noslēdzis “patērētājs” šā 15. panta izpratnē, nav jāpārbauda, vai tas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK piemērošanas jomā — tādā aspektā, ka attiecīgā kredīta kopsumma nepārsniedz šīs direktīvas 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikto maksimālo apmēru, un ka šajā ziņā nav nozīmīgi tas, ka valsts tiesību aktos, ar kuriem transponēta minētā direktīva, nav paredzēts lielāks maksimālais apmērs.

(1) OV C 63, 19.2.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/5

Tiesas (devītā palāta) 2019. gada 2. maija spriedums (College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — T. Boer & Zonen BV/Staatssecretaris van Economische Zaken

(Lieta C-98/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Veselības aizsardzība - Higiēnas tiesību aktu pakete - Regula (EK) Nr. 853/2004 - Dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēna - Pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku pienākumi - Īpašas prasības - Mājas nagaiņu gaļa - Uzglabāšana un pārvadāšana - Prasības attiecībā uz gaļas temperatūru)

(2019/C 220/07)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het Bedrijfsleven

Pamatlietas puses

Prasītāja: T. Boer & Zonen BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Economische Zaken

Rezolutīvā daļa

Regulas (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma I sadaļas VII nodaļas 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaļas atdzesēšana pēc kaušanas ir jāveic kautuves telpās, līdz tā atdziest līdz temperatūrai, kas nepārsniedz 7 oC, pirms šī gaļa tiek pārkrauta refrižeratorā.

(1) OV C 152, 30.4.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/6

Tiesas (trešā palāta) 2019. gada 2. maija spriedums (Tribunal administratif de Montreuil (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Sea Chefs Cruise Services GmbH/Ministre de l'Action et des Comptes publics

(Lieta C-133/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - PVN atmaksāšana - Direktīva 2008/9/EK - 20. pants - Atmaksas dalībvalsts lūgums sniegt papildinformāciju - Informācija, kuru ir pienākums sniegt viena mēneša laikā no dienas, kad pieprasījums ir sasniedzis tā adresātu - Šī termiņa juridiskā būtība un tā neievērošanas sekas)

(2019/C 220/08)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal administratif de Montreuil

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sea Chefs Cruise Services GmbH

Atbildētājs: Ministre de l'Action et des Comptes publics

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, 20. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka viena mēneša termiņš, kas šajā noteikumā ir paredzēts, lai atmaksas dalībvalstij tiktu sniegta tās prasītā papildinformācija, nav uzskatāms par noilguma termiņu, kuru pārsniedzot vai tajā nesniedzot atbildi, nodokļa maksātājs zaudē tiesības novērst trūkumus savā atmaksas pieteikumā, iesniedzot tieši valsts tiesā papildinformāciju, lai pierādītu savas tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atmaksu.

(1) OV C 166, 14.5.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/7

Tiesas (septītā palāta) 2019. gada 2. maija spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Budimex S.A./Minister Finansów

(Lieta C-224/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 66. pants - Nodokļa iekasējamības gadījums un nodokļa iekasējamība - Brīdis, kad ir veikta pakalpojumu sniegšana - Būvniecības un montāžas darbi - Pakalpojumu sniegšanas līgumā paredzētā darbu pieņemšanas brīža ņemšana vērā)

(2019/C 220/09)

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītāja: Budimex S.A.

Atbildētājs: Minister Finansów

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes Direktīvu 2010/45/ES (2010. gada 13. jūlijs), 66. panta pirmās daļas c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts, ka gadījumā, ja saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem nav izsniegts rēķins vai tas ir izsniegts novēloti, par brīdi, kad šie pakalpojumi ir sniegti, tiek uzskatīta šo pakalpojumu formāla pieņemšana, ja, kā tas ir pamatlietā, dalībvalsts paredz, ka nodoklis kļūst iekasējams, beidzoties termiņam, kura ritējums sākas dienā, kad pakalpojumi ir sniegti, ciktāl, pirmkārt, par saņemšanas formalitāti puses ir vienojušās līgumā, atbilstoši kuram tos saista līgumiski noteikumi, kas atbilst faktiskai ekonomiskai un komerciālai situācijai jomā, kurā tiek sniegti pakalpojumi, un, otrkārt, šī formalitāte atbilst pakalpojuma faktiskai pabeigšanai un ar to galīgi tiek noteikta maksājamās atlīdzības summa; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 231, 2.7.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/8

Tiesas (astotā palāta) 2019. gada 2. maija spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Grupa Lotos S.A./Minister Finansów

(Lieta C-225/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Priekšnodokļa atskaitīšana - Sestā direktīva 77/388/EEK - 17. panta 2. un 6. punkts - Direktīva 2006/112/EK - 168. un 176. pants - Izņēmumi no tiesībām uz nodokļa atskaitīšanu - Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu iegāde - “Atturēšanās no jebkādas darbības” klauzula - Pievienošanās Eiropas Savienībai)

(2019/C 220/10)

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītāja: Grupa Lotos S.A.

Atbildētājs: Minister Finansów

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168. panta a) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas:

—

nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā aplūkotie, kuros ir paredzēts paplašināt izņēmuma no tiesībām uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanu piemērošanas jomu pēc attiecīgās dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai, kas nozīmē, ka nodokļa maksātājam, kurš ir tūrisma pakalpojumu sniedzējs, no šīs paplašināšanas stāšanās spēkā ir liegtas tiesības atskaitīt PVN, kas ir samaksāts par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu iegādi, par kuru šis nodokļa maksātājs izraksta jaunu rēķinu citiem nodokļa maksātājiem saistībā ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu, un

—

pieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā aplūkotie, kuros ir paredzēts izņēmums no tiesībām uz tā PVN atskaitīšanu, kas ir samaksāts par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu iegādi, kurš ir ieviests pirms attiecīgās dalībvalsts pievienošanās Savienībai un kurš ir saglabāts pēc šīs pievienošanās saskaņā ar PVN direktīvas 176. panta otro daļu, kas nozīmē, ka nodokļa maksātājam, kurš nesniedz tūrisma pakalpojumus, ir liegtas tiesības atskaitīt PVN, kas ir samaksāts par šādu izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu iegādi, par kuru šis nodokļa maksātājs izraksta jaunu rēķinu citiem nodokļa maksātājiem.

(1) OV C 231, 2.7.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/9

Tiesas (astotā palāta) 2019. gada 2. maija spriedums — Eiropas Komisija/Horvātijas Republika

(Lieta C-250/18) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2008/98/EK - Atkritumu apstrāde - 5. panta 1. punkts - Akmens granulāts kas neatbilst jēdzienam “blakusprodukts” - 13. pants - Dalībvalstu pienākums rūpēties par cilvēku veselības un vides aizsardzību - 15. panta 1. punkts - Pienākums likt atkritumus apstrādāt to īpašniekam vai citām nozīmētajām personām)

(2019/C 220/11)

Tiesvedības valoda — horvātu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Mataija, F. Thiran un E. Sanfrutos Cano)

Atbildētāja: Horvātijas Republika (pārstāvji: T. Galli un M. Vidović)

Rezolutīvā daļa

Nekonstatējusi, ka Biljane Donje (Horvātija) poligonā noglabātais akmens granulāts ir atkritumi, nevis blakusprodukts, un ka tas ir jāapsaimnieko kā atkritumi, Horvātijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 5. panta 1. punktā paredzētos pienākumus.

Neveikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Biljane Donje noglabāto atkritumu apsaimniekošana norit, neapdraudot cilvēku veselību un neradot kaitējumu videi, Horvātijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 2008/98 13. pantā paredzētos pienākumus.

Neveikusi vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka Biljane Donje poligonā noglabāto atkritumu īpašnieks atkritumu apstrādi veic pats vai uztic to starpniekam vai uzņēmumam, kas veic atkritumu apstrādi, vai arī privātam vai valsts atkritumu savācējam, Horvātijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 2008/98 15. panta 1. punktā paredzētos pienākumus.

2)	Horvātijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 200, 11.6.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/9

Tiesas (astotā palāta) 2019. gada 2. maija spriedums (Juzgado de lo Mercantil no 3 de Madrid (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Sociedad Estatal Correos y Telégrafos SA/Asendia Spain SLU

(Lieta C-259/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 97/67/EK - Kopīgi noteikumi pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai - Universālā pasta pakalpojuma sniegšana - Izraudzītā operatora ekskluzīvās tiesības - Tādu apmaksas zīmju izlaide, kas nav pastmarkas)

(2019/C 220/12)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Mercantil no 3 de Madrid

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sociedad Estatal Correos y Telégrafos SA

Atbildētāja: Asendia Spain SLU

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/6/EK (2008. gada 20. februāris), 7. panta 1. punkts un 8. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem nav saderīgs tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, ar kuru pasta operatoram, kas izraudzīts universālā pakalpojuma sniegšanai, ir garantētas ekskluzīvas tiesības izplatīt apmaksas zīmes, kas nav pastmarkas.

(1) OV C 221, 25.6.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/10

Tiesas (desmitā palāta) 2019. gada 2. maija spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos/Akvilė Jarmuškienė

(Lieta C-265/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļu tiesību aktu saskaņošana - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - Īpašs režīms mazajiem uzņēmumiem - 282. - 292. pants - Atbrīvojums no PVN par labu mazajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir mazāks par noteikto robežvērtību - Divu nekustamā īpašuma objektu vienlaicīga piegāde vienā darījumā - Gada apgrozījuma robežas pārsniegšana, ņemot vērā vienas no abām precēm pārdošanas cenu - Pienākums maksāt nodokli no visas darījuma vērtības)

(2019/C 220/13)

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

Atbildētāja: Akvilė Jarmuškienė

piedaloties: Vilniaus apskrities valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 282.–292. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja piegāde par labu tam pašam pircējam ietver divus nekustamos īpašumus, kuri pēc rakstura ir savstarpēji saistīti un uz kuriem attiecas viens un tas pats pirkuma līgums, un ja gada apgrozījuma robeža, kas ir pamats šajā direktīvā paredzētā īpašā režīma mazajiem uzņēmumiem piemērojamībai, ir pārsniegta, nodokļa maksātājam ir pienākums maksāt nodokli, pamatojoties uz visas attiecīgās piegādes vērtību, proti, ņemot vērā abu objektu, kuri ir šīs piegādes priekšmets, vērtību, pat ja, ņemot vērā viena no šiem objektiem vērtību, minētā gada robeža netiktu pārsniegta.

(1) OV C 276, 6.8.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/11

Tiesas (desmitās palāta) 2019. gada 2. maija spriedums (Curtea de Apel Bacău (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SC Onlineshop SRL/Agenția Națională de Administrare Fiscală (ANAF), Direcția Generală a Vămilor

(Lieta C-268/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Apakšpozīcijas 85269120 un 85285900 - GPS navigācijas sistēma ar vairākām funkcijām)

(2019/C 220/14)

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bacău

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Onlineshop SRL

Atbildētāja: Agenția Națională de Administrare Fiscală (ANAF), Direcția Generală a Vămilor

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā iekļautā Kombinētā nomenklatūra, redakcijā, kura izriet no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1754 (2015. gada 6. oktobris), ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda mehāniskajos transportlīdzekļos lietota daudzfunkcionāla ierīce kā pamatlietā aplūkotā, kura vienā korpusā kā galveno funkciju apvieno radionavigācijas monitoru, pateicoties iepriekš instalētām GPS navigācijas lietojumprogrammām, un kā papildfunkciju — radioapraides ierīci, audio un video reproducēšanas ierīci un ekrānu, kura izmērs pa diagonāli ir aptuveni 5 collas (12,7 cm), ir jāklasificē šīs nomenklatūras apakšpozīcijā 85269120.

(1) OV C 249, 16.7.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/12

Tiesas (desmitā palāta) 2019. gada 2. maija spriedums (Markkinaoikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedība, ko aizsākusi Oulun Sähkönmyynti Oy

(Lieta C-294/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Energoefektivitāte - Direktīva 2012/27/ES - 11. panta 1. punkts - Maksa par piekļuvi uzskaites un rēķinu informācijai - Galalietotāju tiesības saņemt visus savus rēķinus un rēķinu informāciju par viņu enerģijas patēriņu - Elektroenerģijas pamatmaksa - Elektroenerģijas piegādātāja piešķirta atlaide no elektroenerģijas pamatmaksas galalietotājiem, kuri ir izvēlējušies saņemt rēķinus elektroniski)

(2019/C 220/15)

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Markkinaoikeus

Pamatlietas dalībnieks

Oulun Sähkönmyynti Oy

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, 11. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie ar to tiek pieļauta atlaide no elektroenerģijas pamatmaksas, ko elektroenerģijas piegādātājs ir piešķīris tikai tiem galalietotājiem, kuri ir izvēlējušies rēķinus saņemt elektroniski.

(1) OV C 240, 9.7.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/12

Tiesas (devītā palāta) 2019. gada 2. maija spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Lavorgna Srl/Comune di Montelanico, Comune di Supino, Comune di Sgurgola, Comune di Trivigliano

(Lieta C-309/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiskais iepirkums - Direktīva 2014/24/ES - Darbaspēka izmaksas - Pretendenta, kas piedāvājumā minētās izmaksas nav norādījis atsevišķi, automātiska izslēgšana - Samērīguma princips)

(2019/C 220/16)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāja: Lavorgna Srl

Atbildētājas: Comune di Montelanico, Comune di Supino, Comune di Sgurgola, Comune di Trivigliano

piedaloties: Gea Srl

Rezolutīvā daļa

Tiesiskās noteiktības, vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi, kas ir norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā nav tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, saskaņā ar kuru, ja publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā iesniegtā saimnieciskajā piedāvājumā nav atsevišķas norādes uz darbaspēka izmaksām, tas izraisa šī piedāvājuma izslēgšanu, neparedzot iespēju izmantot palīdzību lietas sagatavošanai, tostarp gadījumā, kad pienākums šīs izmaksas norādīt atsevišķi nebija precizēts iepirkuma dokumentos, jo šis nosacījums un šī izslēgšanas iespēja skaidri ir paredzētas valsts tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz publisko iepirkumu, uz kuru tajā ir izdarīta skaidra atsauce. Tomēr, ja iepirkuma noteikumi nejauj pretendentiem norādīt šīs izmaksas savos saimnieciskajos piedāvājumos, pārskatāmības un samērīguma principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz pretendentiem novērst trūkumus un izpildīt valsts tiesiskajā regulējumā paredzētos pienākumus šajā jomā līgumslēdzējas iestādes noteiktā atbilstīgā termiņā.

(1) OV C 268, 30.7.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/13

Tiesas (devītā palāta) 2019. gada 21. marta rīkojums (Audiencia Nacional, Sala de lo Contencioso-Administrativo (Spānija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Telefónica Móviles España SAU (C-119/18), Orange España SAU (C-120/18), Vodafone España SAU (C-121/18)/Tribunal Económico-Administrativo Central

(Apvienotās lietas no C-119/18 līdz C-121/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2002/20/EK - 6. panta 1. punkts un pielikuma A daļa - Elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušana - Telekomunikāciju operatori - Darbība vairāk nekā vienā autonomajā kopienā - Ikgadēja finanšu iemaksa - Dalība Corporación de Radio y Televisión Española finansējumā)

(2019/C 220/17)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Nacional, Sala de lo Contencioso-Administrativo

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Telefónica Móviles España SAU (C-119/18), Orange España SAU (C-120/18), Vodafone España SAU (C-121/18)

Atbildētāja: Tribunal Económico-Administrativo Central

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas piemērošanas jomā neietilpst tāda ikgadēja finanšu iemaksa kā pamatlietās, kas kā dalība sabiedriskās apraides finansējumā tiek iekasēta no telekomunikāciju uzņēmumiem, kas darbojas Spānijā vairāk nekā vienā autonomajā kopienā.

(1) OV C 161, 7.5.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/14

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 21. marta rīkojums — Bruno Gollnisch/Eiropas Parlaments

(Lieta C-330/18 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Parlaments - Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām - Parlamentārās palīdzības piemaksa - Nepamatoti izmaksāto summu atgūšana)

(2019/C 220/18)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Bruno Gollnisch (pārstāvis: B. Bonnefoy-Claudet, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments (pārstāvji: S. Seyr un C. Burgos)

Rezolutīvā daļa

1.	Apelācijas sūdzību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu.

2.	Bruno Gollnisch atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 240, 9.7.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/15

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 21. marta rīkojums — Mylène Troszczynski/Eiropas Parlaments

(Lieta C-462/18 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Parlaments - Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām - Parlamentārās palīdzības piemaksa - Nepamatoti izmaksāto summu atgūšana)

(2019/C 220/19)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mylène Troszczynski (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments (pārstāvji: S. Seyr un C. Burgos)

Rezolutīvā daļa

1.	Apelācijas sūdzību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu.

2.	Mylène Troszczynski atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 364, 8.10.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/16

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 18. februārī Vans, Inc. iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 6. decembra spriedumu lietā T-817/16 Vans, Inc./Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-123/19 P)

(2019/C 220/21)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vans, Inc. (pārstāvji: M. Hirsch un M. Metzner, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Deichmann SE

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

1.	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 6. decembra spriedumu lietā T-817/16 un Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 21. septembra lēmumu lietā R 2030/2015-4 un pilnībā noraidīt iebildumus;

2.	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot kļūdaini secinājusi, ka persona, kas iestājusies lietā, bija pietiekami pamatojusi agrākās preču zīmes; it īpaši Vispārējā tiesa esot pārāk plaši interpretējusi jēdzienu “līdzvērtīgs dokuments” Regulas (EK) Nr. 2868/95 (1) 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta (tagad Deleģētās regulas (ES) 2018/625 (2) 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts) izpratnē.

—

Pretēji tam, ko apgalvojusi Vispārējā tiesa, izraksts no datubāzes TMview neesot atzīstams par “līdzvērtīgu dokumentu” Īstenošanas regulas 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta izpratnē; šis apstāklis izrietot, pirmkārt, no šīs tiesību normas skaidrā formulējuma, kurā attiecībā uz līdzvērtīgiem dokumentiem ir atsauce uz dokumenta veidu, nevis tā izcelsmi, un, otrkārt, no šīs normas jēgas.

—	Izraksts no datubāzes TMview, ņemot vērā tās iezīmes, nevarot tikt uzskatīts par pierādījumu, kas pamato iebildumus.

—	Līdz ar to iebildumi esot noraidāmi vienkārši tāpēc, ka agrākās tiesības nav tikušas pamatotas.

—

Turklāt Vispārējā tiesa esot kļūdaini secinājusi, ka pastāv sajaukšanas iespēja starp konfliktējošajiem apzīmējumiem; it īpaši Vispārējā tiesa, lai gan tā ir konstatējusi pastāvošas atšķirības starp šiem apzīmējumiem, tomēr tās vairs neesot ņēmusi vērā, izvērtējot apzīmējumu vizuālo līdzību, bet vispārīgi un bez papildu pamatojuma esot nospriedusi, kas pastāv vidējās pakāpes vizuāla līdzība starp šiem apzīmējumiem.

(1) Komisijas Regula (EK) Nr. 2868/95 (1995. gada 13. decembris), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1995, L 303, 1. lpp.; turpmāk tekstā — “Īstenošanas regula”).

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/625 (2018. gada 5. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi un atceļ Deleģēto Regulu (ES) 2017/1430 (OV 2018, L 104, 1. lpp.).

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/17

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 18. februārī Vans, Inc. iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 6. decembra spriedumu lietā T-848/16 Deichmann SE/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-125/19 P)

(2019/C 220/22)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vans, Inc. (pārstāvji: M. Hirsch, M. Metzner, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Deichmann SE

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 6. decembra spriedumu lietā T-848/16 un noraidīt prasību;

—	piespriest Deichmann SE atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot kļūdaini secinājusi, ka Deichmann bija pietiekami pamatojusi agrākās preču zīmes; tostarp Vispārējā tiesa esot pārāk plaši interpretējusi jēdzienu “līdzvērtīgs dokuments” Regulas (EK) Nr. 2868/95 (1) 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta (tagad Deleģētās regulas (ES) 2018/625 (2) 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts) izpratnē.

Izraksts no datubāzes TMview, ņemot vērā tās iezīmes, nevarot tikt uzskatīts par pierādījumu, kas pamato iebildumus.

Līdz ar to iebildumi esot noraidāmi vienkārši tāpēc, ka agrākās tiesības nav tikušas pamatotas, kā to pareizi esot norādījusi Apelācijas padome.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/18

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 20. februārī Der Grüne Punkt — Duales System Deutschland GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 12. decembra spriedumu lietā T-253/17 Der Grüne Punkt — Duales System Deutschland GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-143/19 P)

(2019/C 220/23)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Der Grüne Punkt — Duales System Deutschland GmbH (pārstāve: P. Goldenbaum, advokāte)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt ar apelācijas sūdzību pārsūdzēto Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 12. decembra spriedumu lietā T-253/17;

—	apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus un pieņemt galīgo nolēmumu lietā; pakārtoti — nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir pamatota ar Savienības tiesību — Regulas Nr. 207/2009 (1) 15. panta 1. punkta, 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 66. panta 1. punkta — pārkāpumu. Vispārējā tiesa esot tiesiski kļūdaini apstiprinājusi Savienības kolektīvās preču “” zīmes tiesības saglabājošo izmantošanu tikai attiecībā uz iepakojumu, bet ne attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 1.–34. klasē un kuru preču iepakojums ir apzīmēts ar preču zīmi. Šajā ziņā tā esot veikusi pareizus konstatējumus attiecībā uz to, kā sabiedrība uztver preču zīmes izmantošanu, tomēr esot pieļāvusi tiesību kļūdu, neuzskatot to par izmantošanu attiecībā uz pašām precēm.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka esot ticis veikts kļūdains tiesisks vērtējums. Ciktāl Vispārējā tiesa noliedz kolektīvas preču zīmes izmantošanas saistību ar precēm un esot atzinusi Savienības preču zīmes tiesību saglabājošu izmantošanu, izmantojot to kā preču zīmi, tikai attiecībā uz iepakojumu, šis tiesiskais vērtējums esot kļūdains.

Izmantošanai attiecībā uz precēm nozīmīgi esot tas, ka apzīmējums norāda uz preču ražotāja piederību apvienībai, nevis iepakojuma ražotāja piederību apvienībai. Prece un preces iepakojums tiekot laisti tirgū kā pārdošanas vienība.

Apzīmējuma norādes funkcija esot tā, ka atbrīvošanās [no atkritumiem] un otrreizēja izmantošana, pamatojoties uz preces ražotāja piederību prasītājas licences līgumu sistēmai, tiek veikta, izmantojot tās attiecīgo duālo sistēmu.

Pret attiecināmību uz precēm it īpaši nevarot liecināt tas, ka uz attiecīgajiem preces iepakojumiem tiek vienlaikus papildus norādītas dažādu uzņēmumu preču zīmes, jo šajā gadījumā runa ir par kolektīvu preču zīmju tipisku līdzāspastāvēšanu.

Kolektīvas preču zīmes funkcijai neesot vajadzīgs, lai tā pastāvīgi apzīmētu noteiktas preču kvalitātes. Tieši pretēji, pietiekot ar to, ka kolektīva preču zīme norāda uz piederību kādai apvienībai.

Vispārējās tiesas nolēmumā neesot tikusi pietiekami ņemta vērā prasītājas statūtos noteiktā atšķirība starp dažādiem apzīmējuma lietotājiem.

Izmantošana tiekot veikta arī tam, lai apgūtu jaunu noieta tirgu, proti — atbilstoši kolektīvas preču zīmes raksturam — ar mērķi saglabāt un/vai uzlabot kolektīva tirgus stāvokli attiecībā pret konkurējošiem kolektīviem, it īpaši konkurējošām duālām sistēmām un/vai uzņēmumu, kas nav apvienības dalībnieki, segmentu.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija) (OV 2009, L 78, 1. lpp.).

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 10. aprīlī iesniedza Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) — PORR Építési Kft./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-292/19)

(2019/C 220/24)

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: PORR Építési Kft.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai PVN direktīvas (1) 90. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm ir jāatļauj samazināt ar PVN apliekamo vērtību gadījumā, ja var tikt pierādīts, ka par veikto darījumu nodokļa maksātājs beigu beigās vai nu nav saņēmis atlīdzību vispār vai arī nav saņēmis daļu no tās?

Vai Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, ņemot vērā it īpaši spriedumus, kas pasludināti lietās Almos Agrárkülkereskedelmi (C-337/13), 23. punkts, Di Maura (C-246/16), 20.–29. punkts, un pēc analoģijas, T-2 (C-396/16), 31.–45. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar dalībvalstij PVN direktīvas 90. panta 1. punktā noteikto pienākumu a posteriori samazināt ar nodokli apliekamo vērtību tāda situācija, kurā pircējs nav samaksājis visu atlīdzību vai tās daļu, ir jānošķir no situācijas, kurā pārdevēja prasījuma summa vairs nav atgūstama, un līdz ar to pirmajā gadījumā dalībvalsts var izmantot 90. panta 2. punktā paredzēto atkāpi, savukārt otrajā gadījumā tās piemērošana ir izslēgta un dalībvalstij katrā ziņā ir jāatļauj a posteriori samazināt ar nodokli apliekamo vērtību?

(1) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 16. aprīlī iesniedza Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) — XT/Valstybinę mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

(Lieta C-312/19)

(2019/C 220/25)

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītājs: XT

Atbildētāja: Valstybinę mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 9. panta 1. punkts un 193. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir izskatāmajā lietā, tādu fizisku personu kā prasītājs nevar uzskatīt par personu, kura “patstāvīgi” ir veikusi attiecīgo (saimniecisko) darbību un kurai pašai ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par apstrīdētajām piegādēm, proti, vai Direktīvas 2006/112/EK 9. panta 1. punkta un 193. panta izpratnē par nodokļa maksātāju, kas atbildīgs par šajā lietā paredzēto pienākumu izpildi, ir uzskatāma kopīgā darbība/partnerība (kopīgā darbībā iesaistītie dalībnieki kopā; izskatāmajā gadījumā — prasītājs un viņa uzņēmējdarbības partneris kopā) — kura saskaņā ar valsts tiesībām netiek uzskatīta par nodokļa maksātāju un kurai nav juridiskas personas statusa,– un ne tikai tāda fiziska persona kā prasītājs?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2006/112/EK 193. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir izskatāmajā lietā, PVN ikviens no kopīgā darbībā/partnerībā iesaistītajiem dalībniekiem (izskatāmajā gadījumā — prasītājs un viņa uzņēmējdarbības partneris) — kuru kopīga darbība/partnerība saskaņā ar valsts tiesībām nav uzskatāma par nodokļa maksātāju un kurai nav juridiskas personas statusa — maksā individuāli par katru maksājumu, kuru viņi saņem kā atlīdzību (vai kurš viņiem ir jāsaņem vai pienākas viņiem) par ar nodokli apliekamām nekustamā īpašuma piegādēm? Vai Direktīvas 2006/112/EK 287. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir šajā lietā, šajā normā minētais gada apgrozījums tiek noteikts, ņemot vērā visus ieņēmumus no kopīgas darbības (kurus kopīgi guvuši kopīgā darbībā iesaistītie dalībnieki)?

(1) OV 2006, L 347, 1. lpp.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 18. aprīlī iesniedza Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen (Vācija) — BY un CZ/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-321/19)

(2019/C 220/26)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen

Pamatlietas puses

Prasītāji: BY, CZ

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

Vai atsevišķa persona, kurai ir jāmaksā autoceļu nodeva, vēršoties valsts tiesās var atsaukties uz atbilstību noteikumiem par autoceļu nodevas aprēķināšanu saskaņā ar Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 9. punktu, 7a. panta 1. un 2. punktu, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/38/EK (1) (neatkarīgi no tajā ietvertajiem noteikumiem atbilstoši 7a. panta 3. punktam, skatot to kopsakarā ar III pielikumu), ja dalībvalsts, ar likumu nosakot autoceļu nodevas, šos noteikumus nav pilnībā ievērojusi vai kļūdaini transponējusi uz autoceļu nodevas maksātāja rēķina?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

a)	Vai uz infrastruktūras tīkla ekspluatācijas izmaksām Direktīvas 1999/62/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/38/EK, 7. panta 9. punkta otrā teikuma izpratnē var attiecināt arī Ceļa policijas izmaksas?

Vai ar infrastruktūras izmaksu, uz kurām attiecina vidējo svērto autoceļu nodevu, pārsniegšanu robežās

aa)	līdz 3,8 %, it īpaši tad, ja tiek attiecinātas izmaksas, kas jau pēc būtības nav attiecināmas,

bb)	līdz 6 % tiek pārkāpts aizliegums pārsniegt izmaksas saskaņā ar Direktīvas 1999/62/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/38/EK, 7. panta 9. punktu, kā rezultātā valsts tiesību akti šajā ziņā nav piemērojami?

Ja atbilde uz otrā jautājuma b) daļu ir apstiprinoša:

Vai Tiesas 2000. gada 26. septembra spriedums lietā C-205/98 (2)– (Nr. 138) ir jāsaprot tādējādi, ka ievērojamu izmaksu pārsniegšanu galu galā vairs nevar kompensēt ar tiesvedībā iesniegtu ex post izmaksu aprēķinu, lai pierādītu, ka noteiktā autoceļu nodevas likme rezultātā faktiski nepārsniedz attiecināmās izmaksas?

Gadījumā, ja uz trešā jautājuma a) daļu tiek sniegta noraidoša atbilde:

Vai, veicot ex post izmaksu aprēķinu, pēc aprēķina perioda beigām ir pilnībā jābalstās uz faktiskajām izmaksām un faktiskajiem no autoceļu nodevas gūtajiem ieņēmumiem, tas ir, neņemot vērā sākotnējos prognozes aprēķinos izdarītos attiecīgos pieņēmumus?

(1) OV 2006, L 15, 8. lpp.

(2) OV 2000, C 335, 10. lpp.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. aprīlī iesniedza High Court (Īrija) — KS, MHK/The International Protection Appeals Tribunal, the Minister for Justice and Equality, Ireland un Attorney General

(Lieta C-322/19)

(2019/C 220/27)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītāji: KS, MHK

Atbildētāji: The International Protection Appeals Tribunal, the Minister for Justice and Equality, Ireland un Attorney General

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai, interpretējot ES tiesību aktu, kurš tiek piemērots konkrētā dalībvalstī, var ņemt vērā citu [ES] tiesību aktu, kurš ir pieņemts vienlaicīgi ar iepriekš minēto tiesību aktu, bet kurš šajā dalībvalstī netiek piemērots?

2)	Vai Uzņemšanas nosacījumu direktīvas (pārstrādāta redakcija) 2013/33/ES (1) 15. pants ir piemērojams personai, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par pārsūtīšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013 (2) (Dublinas III regula)?

Vai dalībvalsts, īstenojot Uzņemšanas nosacījumu direktīvas (pārstrādāta redakcija) 2013/33/ES 15. pantu, ir tiesīga pieņemt vispārējus noteikumus, kas jebkādu pārsūtīšanas lēmuma pieņemšanas laikā vai pēc tam pieļautu kavēšanos faktiski attiecina uz pieteikuma iesniedzējiem, uz kuriem attiecas pārsūtīšana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013 (Dublinas III regula)?

Ja pieteikuma iesniedzējs atstāj dalībvalsti, nepieprasīdams starptautisku aizsardzību, un dodas uz citu dalībvalsti, kurā viņš vai viņa iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu un saņem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013 (Dublinas III regula) pieņemtu lēmumu, ar ko viņš vai viņa tiek pārsūtīts atpakaļ uz pirmo dalībvalsti, vai no tā izrietošā kavēšanās aizsardzības pieteikuma izskatīšanā var tikt attiecināta uz pieteikuma iesniedzēju Uzņemšanas nosacījumu direktīvas (pārstrādāta redakcija) 2013/33/ES 15. panta izpratnē?

Ja uz pieteikuma iesniedzēju attiecas pārsūtīšana uz citu dalībvalsti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013 (Dublinas III regula), bet šī pārsūtīšana tiek atlikta, jo pieteikuma iesniedzējs ir uzsācis pārbaudes procedūru tiesā, kuras rezultātā tiesa ir uzdevusi apturēt pārsūtīšanu, vai šāda kavēšanās starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanā var tikt attiecināta uz pieteikuma iesniedzēju Uzņemšanas nosacījumu direktīvas (pārstrādāta redakcija) 2013/33/ES 15. panta izpratnē vai nu vispārīgi, vai it īpaši, ja šajā procedūrā var konstatēt, ka pārbaude tiesā ir acīmredzami vai citādāk nepamatota vai ir uzskatāma par procesa ļaunprātīgu izmantošana?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013.gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, OV 2013, L 180, 96. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 604/2013 (2013.gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, OV 2013, L 180, 31.lpp.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 19. aprīlī iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) — Nobina Finland Oy

(Lieta C-327/19)

(2019/C 220/28)

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Nobina Finland Oy

Citi lietas dalībnieki: Helsingin seudun liikenne — kuntayhtymä, Oy Pohjolan Kaupunkiliikenne Ab

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (1), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (2004. gada Nozaru direktīva) nepieļauj interpretāciju, saskaņā ar kuru līgumslēdzēja iestāde situācijā, kur piedāvājumu var iesniegt par vairākām vai visām līguma daļām, ar uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu izmantotu noteikumu var ierobežot to daļu skaitu, kurās viens pretendents var saņemt līguma slēgšanas tiesības (ierobežojošs noteikumus)?

Saskaņā ar ierobežojošo noteikumu, kas tiek piemērots šajā lietā aplūkotajā paziņojumā par līgumu attiecībā uz autobusu pārvadājumiem, tad, ja viena pretendenta iegūtie iepirkuma priekšmeti pārsniedz noteikumā noteikto maksimālo transportlīdzekļu izmantošanas dienu skaitu, iepirkuma priekšmets, attiecībā uz kuru punktu starpība starp vislabāko un otru labāko piedāvājumu, reizinot ar šā iepirkuma priekšmeta transportlīdzekļu skaitu, ir vismazākā, pāriet uz pretendentu, kurš iesniedzis otru labāko piedāvājumu. Ierobežojošā noteikuma piemērošanas rezultātā pretendents, kurš iesniedzis vislabāko piedāvājumu par attiecīgo iepirkuma priekšmetu, paziņojuma par līgumu dēļ var saņemt līguma slēgšanas tiesības par kopumā mazāk transportlīdzekļu izmantošanas dienām nekā pretendents, kurš par iepirkuma priekšmetu iesniedzis otru labāko piedāvājumu.

Vai, novērtējot ierobežojošā noteikuma pieļaujamību, var ņemt vērā konkrēto rezultātu, ko varētu izraisīt ierobežojošā noteikuma piemērošana paziņojumā par līgumu, vai arī tas ir jānovērtē abstrakti tā, ka tāda ierobežojoša noteikuma izmantošana kā pamatlietā saskaņā ar 2004. gada Nozaru direktīvu ir vai ir vai nav pieļaujama?

Vai, novērtējot tāda ierobežojoša noteikuma pieļaujamību kā pamatlietā, ir nozīme apstākļiem, kas noteikuma pamatošanai ir norādīti uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu un ir saistīti ar mērķi saglabāt regulāro autobusu pārvadājumu konkurences situāciju Helsinku reģionā un samazināt uzņēmējdarbības risku, ko pārvadājumu darbības kvalitātei rada liela pārvadājumu apjoma uzņemšanās un pārvadājumu uzsākšana mainītos maršrutos?

(1) OV 2004, L 134, 1. lpp.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 19. aprīlī iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) — Porin kaupunki

(Lieta C-328/19)

(2019/C 220/29)

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Porin kaupunki

Citi lietas dalībnieki: Porin Linjat Oy, Lyttylän Liikenne Oy

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (1) (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atbildīgās pašvaldības modelis šajā lietā aplūkotā pašvaldību sadarbības līguma formā ir atbilstīgs tādiem nosacījumiem kā kompetenču nodošana (C-51/15, Remondis), kas neietilpst direktīvas piemērošanas jomā, vai horizontāla sadarbība (C-386/11, Piepenbrock ar atsaucēm uz judikatūru), uz ko neattiecas pienākums izsludināt konkursu, vai arī šeit runa ir par citu, trešo gadījumu?

Ja atbildīgās pašvaldības modelis saskaņā ar sadarbības līgumu ir atbilstīgs kompetenču nodošanas nosacījumiem, vai pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, kas veikta pēc kompetenču nodošanas, publiskā iestāde, kurai tika nodota kompetence, ir uzskatāma par līgumslēdzēju iestādi un vai šī publiskā iestāde, pamatojoties uz tai nodoto citu pašvaldību kompetenci, kā atbildīgā pašvaldība var piešķirt pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības ar to saistītai vienībai, neizsludinot konkursu, arī tiktāl, ciktāl šo pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, ja nebūtu atbildīgās pašvaldības tiesību institūta, kompetenci nodevušajām pašvaldībām būtu jāveic kā savs uzdevums?

Turpretim, ja atbildīgās pašvaldības modelis saskaņā ar sadarbības līgumu ir atbilstīgs horizontālas sadarbības nosacījumiem, vai sadarbībā iesaistītās pašvaldības, neizsludinot konkursu, var piešķirt pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības sadarbībā iesaistītai pašvaldībai, kura, neizsludinot konkursu, ir piešķīrusi šo pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības ar to saistītai vienībai?

Vai izvērtējot, vai uzņēmējsabiedrība būtisku savas darbības daļu veic tās pašvaldības labā, kura to kontrolē, uz pašvaldību attiecināmā apgrozījuma aprēķinā tiek ņemts vērā tādas pašvaldībai piederošas uzņēmējsabiedrības apgrozījums, kura veic pārvadājumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2) (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (Regula par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem), tiktāl, ciktāl šo apgrozījumu uzņēmējsabiedrībai rada pārvadājumi, kurus pašvaldība organizē kā kompetentā iestāde Regulas par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem izpratnē?

(1) OV 2004, L 134, 114. lpp.

(2) OV 2007, L 315, 1. lpp.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 24. aprīlī iesniedza Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) — DA/Romanian Air Traffic Services Administration (Romatsa), Rumānija, Eurocontrol — Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija — un FC, SC European Food SA, SC Starmill SRL, SC Multipack SRL/Romanian Air Traffic Services Administration (Romatsa), Rumānija, DA, Eurocontrol — Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija

(Lieta C-333/19)

(2019/C 220/30)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītājs: DA

Atbildētājas: Romanian Air Traffic Services Administration (Romatsa), Rumānija, Eurocontrol — Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, FC, SC European Food SA, SC Starmill SRL, SC Multipack SRL

Prasītāji: FC, SC European Food SA, SC Starmill SRL, SC Multipack SRL

Atbildētājas: Romanian Air Traffic Services Administration (Romatsa), Rumānija, DA, Eurocontrol — Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija

Cita lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Komisijas Lēmums (ES) 2015/1470 (2015. gada 30. marts) par valsts atbalstu SA.38517 (2014/C) (ex 2014/NN) (1) ir jāsaprot tādējādi, ka tas attiecas uz maksājumiem, kas Rumānijai jāpārskaita, pat ja maksājumi tiks piedzīti no tās saskaņā ar ICSID šķīrējtiesas 2013. gada 11. decembra nolēmuma piespiedu izpildes procedūru, kas tika ierosināta tiesā dalībvalstī, kura nav Rumānija?

Vai Savienības tiesības pašas par sevi automātiski prasa, lai dalībvalsts (izņemot Rumānijas) tiesa, kurā ir celta prasība par piespiedu izpildes procedūru, lai izpildītu ICSID šķīrējtiesas nolēmumu, kam ir res judicata spēks saskaņā ar minētās dalībvalsts procesuālajām tiesību normām, neņem vērā šo nolēmumu, pamatojoties tikai uz to, ka Eiropas Komisijas lēmumā, kas nav galējs un kas pieņemts pēc nolēmuma, tiek uzskatīts, ka šāda nolēmuma piespiedu izpilde ir pretrunā Eiropas valsts atbalsta shēmai?

Vai Savienības tiesības, it īpaši lojālas sadarbības princips vai res judicata spēka princips, ļauj dalībvalsts (izņemot Rumānijas) tiesai nepildīt savas starptautiskās saistības, kas izriet no ICSID konvencijas, ja Eiropas Komisija pēc nolēmuma pasludināšanas ir pieņēmusi lēmumu, kurā tiek uzskatīts, ka nolēmuma piespiedu izpilde būtu pretrunā Eiropas valsts atbalsta shēmai pat tad, ja Eiropas Komisija būtu piedalījusies šķīrējtiesas procesā (ieskaitot prasību par nolēmuma atcelšanu) un iesniegusi savus pamatus attiecībā uz Eiropas valsts atbalsta shēmu?

(1) Komisijas Lēmums (ES) 2015/1470 (2015. gada 30. marts) par valsts atbalstu SA.38517 (2014/C) (ex 2014/NN), ko īstenoja Rumānija — Šķīrējtiesas 2013. gada 11. decembra nolēmums [..] [izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 2112] (OV 2015, L 232, 43. lpp.).

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 29. aprīlī iesniedza Augstākā tiesa (Senāts) (Latvija) — Valsts ieņēmumu dienests/SIA “Hydro Energo”

(lieta C-340/19)

(2019/C 220/31)

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa (Senāts)

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: Valsts ieņēmumu dienests

Otra puse kasācijas tiesvedībā: SIA “Hydro Energo”

Prejudiciālie jautājumi

Vai kombinētā nomenklatūra, kas ietverta Eiropas Padomes 1987.gada 23.jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) I pielikumā, kurš grozīts ar Komisijas 2011.gada 27.septembra regulu (ES) Nr. 1006/2011 (2), ir interpretējama tādējādi, ka pozīcija 7407 (Vara stieņi un profili) ietver tādus vara vai vara sakausējuma lietņus taisnstūra formā, kuru biezums pārsniedz vienu desmitdaļu platuma un kuri ir karsti velmēti, bet kuru šķērsgriezumā ir neregulāras poras, tukšumi un plaisas?

(1) OV 1987, L 256, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 2. nod., 2. sēj., 382. lpp.

(2) OV 2011, L 282, 1. lpp.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/26

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 1. maijā Région de Bruxelles-Capitale iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 28. februāra rīkojumu lietā T-178/18 Région de Bruxelles-Capitale/Komisija

(Lieta C-352/19 P)

(2019/C 220/32)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Région de Bruxelles-Capitale (pārstāvis: A. Bailleux, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

—	atcelt 2019. gada 28. februāra rīkojumu (T-178/18);

—

lemt par prasību atcelt tiesību aktu, kuru Région de Bruxelles-Capitale ir cēlis attiecībā uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2017/2324 (2017. gada 12. decembris), ar ko atjauno darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (1), un pārējā daļā nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Ar apstrīdēto rīkojumu Vispārējā tiesa intereses celt prasību neesamības dēļ ir atzinusi par nepieņemamu Région de Bruxelles-Capitale celto prasību. Precīzāk sakot, Vispārējā tiesa nosprieda, ka apstrīdētā regula Région de Bruxelles-Capitale tieši nesakar LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.

Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, Région de Bruxelles-Capitale izvirza vienu pamatu, kas ir sadalīts divās daļās.

Pirmkārt, Vispārējās tiesas atteikšanās pārbaudīt prasības pieņemamības kritērijus Orhūsas konvencijas 9. panta izpratnē izrietot no šīs konvencijas 2. panta 4. punkta un 9. panta kļūdainas interpretācijas un neesot pietiekami pamatota.

Otrkārt, tieši nepietiekamā pamatojuma, kā arī LESD 263. panta ceturtās daļas un Regulas Nr. 1107/2009 20. panta 2. punkta, 32. panta 1. punkta, 36. panta 3. punkta, 41. panta 1. punkta un 43. panta 5. un 6. punkta neievērošanas dēļ Vispārējā tiesa esot secinājusi, ka prasītājs nav tieši skarts.

Apelācijas sūdzības otrajā daļā — kas attiecas uz gadījumu, ja Tiesa apmierinātu lūgumu atcelt apstrīdēto lēmumu un nolemtu pati lemt par prasības pieņemamību, — Région de Bruxelles-Capitale izklāsta iemeslus, kuru dēļ tā prasība ir jāatzīst par pieņemamu, jo tā atbilstot LESD 263. panta ceturtās daļas nosacījumiem.

(1) OV 2017, C 333, 10. lpp.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/27

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 16. maijā Hamas iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 6. marta spriedumu lietā T-289/15 Hamas/Padome

(Lieta C-386/19 P)

(2019/C 220/33)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Hamas (pārstāvis: L. Glock, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt 2019. gada 6. marta spriedumu Hamas/Padome, T-289/15;

—	pieņemt galīgo nolēmumu par jautājumiem, kas ir apelācijas sūdzības priekšmets;

—	piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Pirmkārt, nospriežot, ka Padome autonomi ir atsaukusies uz faktiem, kas minēti 2015. gada marta aktu pamatojuma izklāsta A pielikuma 15. punktā un B pielikuma 17. punktā, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi lietas materiālus, ar savu pamatojumu aizstājot apstrīdēto aktu autora pamatojumu, esot pārkāpusi pienākumu norādīt sava lēmuma pamatojumu un liegusi apelācijas sūdzības iesniedzējai iespēju sagatavot savu aizstāvību.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punktu, atzīstot, ka administratīvās iestādes lēmumu esot pieņēmusi kompetentā iestāde šīs tiesību normas izpratnē, lai gan tā nekad neesot bijusi pakļauta tiesas kontrolei.

Treškārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Kopējās nostājas 2001/93 1. panta 4. punktu, LESD 296. pantu, kā arī tiesības uz aizstāvību tiesā un tiesības uz prasītājas tiesību efektīvu aizsardzību tiesā, nospriežot, ka Apvienotās Karalistes lēmums esot bijis notiesājošs lēmums un, ka līdz ar to Padomei esot bijis pienākums pēc iespējamas ievērot to pieņēmušās iestādes vērtējumu.

Ceturtkārt, nospriežot, ka Hamas un Hamas IDQ esot viena vienība, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu, pieļāvusi, ka Padome novērš trūkumus savā argumentācijā tiesas sēdes laikā, esot ņēmusi vērā pierādījumu elementus, nepārbaudot, vai tie ir iedarbīgi, neesot ņēmusi vērā sacīkstes principu attiecībā uz debatēm par faktiskajiem apstākļiem, esot sagrozījusi lietas materiālus un neesot ievērojusi procesa neatkarības principu.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/30

Vispārējās tiesas 2019. gada 8. maija spriedums — Islamic Republic of Iran Shipping Lines u.c./Padome

(Lieta T-434/15) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Ārpuslīgumiskā atbildība - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)

(2019/C 220/38)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Islamic Republic of Iran Shipping Lines (Teherāna, Irāna) un pārējie 6 prasītāji, kuru vārdi ir iekļauti sprieduma pielikumā (pārstāvji: M. Taher, solicitor, M. Malek, QC, un R. Blakeley, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bishop un H. Marcos Fraile)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. un 340. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kurš prasītājiem esot nodarīts tādēļ, ka to vārdi ir iekļauti sarakstos, kuri ir paredzēti Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP (2010. gada 26. jūlijs), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV 2010, L 195, 39. lpp.), II pielikumā, Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2010 (2010. gada 26. jūlijs), ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2010, L 195, 25. lpp.), pielikumā, Padomes Lēmuma 2010/644/KĀDP (2010. gada 25. oktobris), ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP (OV 2010, L 281, 81. lpp.) pielikumā, Padomes Regulas (ES) Nr. 961/2010 (2010. gada 25. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV 2010, L 281, 1. lpp.), VIII pielikumā un Padomes Regulas (ES) Nr. 267/2010 (2012. gada 23. marts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV 2012, L 88, 1. lpp.) IX pielikumā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Islamic Republic of Iran Shipping Lines un pārējie prasītāji, kuru vārdi ir iekļauti pielikumā, sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 328, 5.10.2015.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/31

Vispārējās tiesas 2019. gada 8. maija spriedums — Export Development Bank of Iran/Padome

(Lieta T-553/15) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu - Līdzekļu iesaldēšana - To zaudējumu atlīdzība, kuri prasītājai esot radušies pēc tās nosaukuma iekļaušanas un saglabāšanas to personu un vienību sarakstā, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Vispārējās tiesas kompetence - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)

(2019/C 220/39)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Export Development Bank of Iran (Teherāna, Irāna) (pārstāvis: J.-M. Thouvenin, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: V. Piessevaux un M. Bishop)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Aresu un R. Tricot)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājai esot radušies, pret to nosakot ierobežojošus pasākumus.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Export Development Bank of Iran sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 398, 30.11.2015.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/31

Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums — Alvarez y Bejarano u.c./Komisija

(Lietas T-516/16 un T-536/16) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Līgumdarbinieki - Civildienesta noteikumu reforma - Nelabvēlīgāks režīms saistībā ar vienotas likmes pabalstu ceļa izdevumiem un ikgadējā atvaļinājuma palielināšanu par papildu atvaļinājuma dienām ceļā pavadītā laika dēļ - Saikne starp šo labumu piešķiršanu un ārvalstnieka statusu vai ekspatriētas personas statusu - Ikgadējo ceļa izdevumu un ceļā pavadītā laika atlīdzinājuma atcelšana)

(2019/C 220/40)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Maria Alvarez y Bejarano (Namūra, Beļģija) un 11 citi prasītāji, kuru vārdi ir minēti sprieduma pielikumā (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji J. Currall un G. Gattinara, pēc tam G. Gattinara un F. Simonetti)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: E. Taneva un M. Ecker), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji M. Bauer un M. Veiga, pēc tam M. Bauer un R. Meyer)

Priekšmets

Prasības, kas ir pamatotas ar LESD 270. pantu un ar kurām tiek lūgts atcelt lēmumus no 2014. gada 1. janvāra prasītājiem vairs neatlīdzināt ceļā pavadīto laiku un ikgadējos ceļa izdevumus, lai viņi varētu saglabāt saikni ar savu izcelsmes vietu.

Rezolutīvā daļa

1)	Lietas T-516/16 un T-536/16 apvienot sprieduma taisīšanai.

2)	Prasības noraidīt.

3)	Maria Alvarez y Bejarano un pārējie Eiropas Komisijas ierēdņi un darbinieki, kuru vārdi ir pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

4)	Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments katrs sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 421, 24.11.2014. (lieta sākotnēji bija reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-85/14 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 2016. gada 1. septembrī).

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/32

Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums — Ardalic u.c./Padome

(Lietas T-523/16 un T-542/16) (1)

(2019/C 220/41)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Jakov Ardalic (Brisele, Beļģija) un 11 citi prasītāji, kuru vārdi ir minēti sprieduma pielikumā (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji M. Bauer un M. Veiga, pēc tam M. Bauer un R. Meyer)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: E. Taneva un M. Ecker)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Lietas T-523/16 un T-542/16 apvienot sprieduma taisīšanai.

2)	Prasības noraidīt.

3)	Jakov Ardalic un pārējie Eiropas Savienības Padomes ierēdņi un darbinieki, kuru vārdi ir pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

4)	Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 448, 15.11.2014. (lieta sākotnēji bija reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-100/14 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 2016. gada 1. septembrī).

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/33

Vispārējās tiesas 2019. gada 8. maija spriedums PT/EIB

(Lieta T-571/16) (1)

(Civildienests - EIB personāls - Novērtējums - Karjeras attīstības ziņojums - 2014. gada novērtējums - Pirmstiesas procedūra - Pieņemamība - Tiesības tikt uzklausītam - Nevainīguma prezumpcijas princips - Atbildība - Morālais kaitējums)

(2019/C 220/42)

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PT (pārstāvis: E. Nordh, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka (pārstāvji: sākotnēji G. Nuvoli, E. Raimond, T. Gilliams un G. Faedo, vēlāk — G. Faedo un M. Loizou, kuriem palīdz M. Johansson, B. Wägenbaur, advokāti, un J. Currall, barrister)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 50.a pantu, un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt EIB lēmumu par prasītāja 2014. gada novērtējuma ziņojuma galīgās redakcijas apstiprināšanu, prasītāja 2014. gada novērtējuma ziņojumu, 2015. gada EIB lēmumus nepaaugstināt prasītāju amatā, nepiešķirt tam individuālo piemaksu un nepaaugstināt darba algu par 1,20 %, un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus, kuri prasītāja ieskatā tam ir tikuši nodarīti.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt prasītāja 2014. gada novērtējuma ziņojumu.

Eiropas Investīciju banka (EIB) izmaksā PT 2000 EUR par nodarīto morālo kaitējumu un kavējuma procentus no šā sprieduma pasludināšanas datuma, tos aprēķinot atbilstoši gada likmei, kas ir vienāda ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenajām refinansēšanas operācijām noteikto likmi, kurai ir pieskaitīti 3,5 procentpunkti.

3)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

4)	EIB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 111, 29.3.2016 (lieta, kas sākotnēji tika reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-145/15, bet 2016. gada 1. septembrī tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/34

Vispārējās tiesas 2019. gada 8. maija spriedums — Stemcor London un Samac Steel Supplies/Komisija

(Lieta T-749/16) (1)

(Dempings - Ķīnas un Krievijas izcelsmes konkrētu auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu imports - Galīgais antidempinga maksājums - Importa reģistrācija - Galīgā antidempinga maksājuma noteikšana - Īstenošanas regula (ES) 2016/1329 - Brīdis, kad importētājam ir kļuvis zināms par dempingu un kaitējumu - Importa apjoma ievērojams papildu pieaugums, kas spēj nopietni samazināt galīgā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu - Regulas (ES) 2016/1036 10. panta 4. punkta c) un d) apakšpunkts)

(2019/C 220/43)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Stemcor London Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) un Samac Steel Supplies Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: F. Di Gianni un C. Van Hemelrijck, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J..-F. Brakeland, N. Kuplewatzky, T. Maxian Rusche un E. Schmid)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eurofer, Association Européenne de l’Acier, ASBL (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji: O. Prost, A. Coelho Dias un S. Seeuws, avocats)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2016/1329 (2016. gada 29. jūlijs), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu reģistrētajam importam (OV 2016, L 210, 27. lpp.)

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Stemcor London Ltd un Samac Steel Supplies Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijas un Eurofer, Association européenne de l’acier, ASBL tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 6, 9.1.2017.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/35

Vispārējās tiesas 2019. gada 8. maija spriedums — RW/Komisija

(Lieta T-170/17) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Civildienesta noteikumu 42.c pants - Atvaļinājuma noteikšana dienesta interesēs - Automātiska pensionēšanās - Interese celt prasību - Pieņemamība - Likuma piemērošanas joma - Gramatiskā, kontekstuālā un teleoloģiskā interpretācija)

(2019/C 220/44)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: RW (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji G. Berscheid un A.-C. Simon, vēlāk G. Berscheid un B. Mongin)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2017. gada 2. marta Lēmumu noteikt prasītājam atvaļinājumu dienesta interesēs saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 42.c pantu un vienlaicīgi noteikt automātisku pensionēšanos saskaņā ar šīs tiesību normas piekto daļu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 2. marta lēmumu, ar kuru RW ir noteikts atvaļinājums dienesta interesēs un vienlaicīgi — automātiska pensionēšanās.

2)	Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina RW tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 161, 22.5.2017.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/36

Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums — UPF/Komisija

(Lieta T-747/17) (1)

(Valsts atbalsts - Atbrīvojuma no uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms, ko Francija īstenojusi par labu tās ostām - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma tiek atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Pastāvošs atbalsts - Saimnieciskās darbības jēdziens - Pienākums norādīt pamatojumu - Konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm - Labas pārvaldības princips)

(2019/C 220/45)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Union des Ports de France — UPF (Parīze, Francija) (pārstāvji: C. Vannini un E. Moraïtou, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Stromsky un S. Noë)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/2116 (2017. gada 27. jūlijs) par atbalsta shēmu SA.38398 (2016/C, ex 2015/E), ko īstenojusi Francija — Nodokļu piemērošana ostām Francijā (OV 2017, L 332, 24. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Union des ports de France — UPF atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 32, 29.1.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/36

Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums — Chambre de commerce et d’industrie métropolitaine Bretagne-Ouest (port de Brest)/Komisija

(Lieta T-754/17) (1)

(Valsts atbalsts - Atbrīvojuma no uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms, ko Francija īstenojusi par labu tās ostām - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma tiek atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Pastāvošs atbalsts - Saimnieciskās darbības jēdziens - Pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi - Labas pārvaldības princips - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda vērtējumā)

(2019/C 220/46)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chambre de commerce et d’industrie métropolitaine Bretagne-Ouest (port de Brest) (Bresta, Francija) (pārstāvji: J. Vanden Eynde un E. Wauters, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Stromsky un S. Noë)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Chambre de commerce et d’industrie métropolitaine Bretagne-Ouest (port de Brest) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 42, 5.2.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/37

Vispārējās tiesas 2019. gada 8. maija spriedums — Team Beverage/EUIPO (“LIEBLINGSWEIN”)

(Lieta T-55/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “LIEBLINGSWEIN” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Maldinošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunkts)

(2019/C 220/47)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Team Beverage AG (Wildeshausen, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un M. Alber, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 6. novembra lēmumu lietā R 291/2017-1 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “LIEBLINGSWEIN” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Team Beverage AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 104, 19.3.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/38

Vispārējās tiesas 2019. gada 8. maija spriedums — Team Beverage/EUIPO (“WEIN FÜR PROFIS”)

(Lieta T-56/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “WEIN FÜR PROFIS” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Maldinošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunkts)

(2019/C 220/48)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Team Beverage AG (Wildeshausen, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un M. Alber, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 6. novembra lēmumu lietā R 501/2017-1 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “WEIN FÜR PROFIS” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Team Beverage AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 104, 19.3.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/38

Vispārējās tiesas 2019. gada 8. maija spriedums — Team Beverage/EUIPO (“WEIN FÜR PROFIS”)

(Lieta T-57/18) (1)

(2019/C 220/49)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Team Beverage AG (Wildeshausen, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un M. Alber, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 6. novembra lēmumu lietā R 502/2017-1 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “WEIN FÜR PROFIS” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Team Beverage AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 104, 19.3.2018.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/39

Prasība, kas celta 2019. gada 25. aprīlī — Proodeftiki/Komisija

(Lieta T-271/19)

(2019/C 220/50)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Proodeftiki ATE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis: M. Panagopoulou, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2018. gada 19. oktobra Lēmumu C(2018) 6717 final“State Aid S.A. 50233 (2018/N) — Greece State aid for the construction of Lamia-Xiniada section of the E65 Motorway”;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza astoņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums saistībā ar vērtējumu, ko Eiropas Komisija sniegusi apstrīdētā lēmuma 3.3.1.1. sadaļā par kritērija par attiecīgā atbalsta izmaksu kopējās interesēs izpildi.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums un ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā un lietas faktu vērtējumā saistībā ar vērtējumu, ko Eiropas Komisija sniegusi apstrīdētā lēmuma 3.3.1.2. sadaļā attiecībā uz kritērija par stimula radīšanu koncesionāram izpildi.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā un lietas faktu vērtējumā saistībā ar vērtējumu, ko Eiropas Komisija sniegusi apstrīdētā lēmuma 3.3.1.3. un 3.3.1.4. sadaļā attiecībā uz nepieciešamības principa un samērīguma principa kritērija izpildi.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums saistībā ar vērtējumu, ko Eiropas Komisija sniegusi apstrīdētā lēmuma 3.3.1.3. sadaļā (60.–64. punkts).

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums un ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā un lietas faktu vērtējumā saistībā ar vērtējumu, ko Eiropas Komisija sniegusi apstrīdētā lēmuma 3.3.1.3. sadaļā (66.–69. punkts).

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums saistībā ar vērtējumu, ko Eiropas Komisija sniegusi apstrīdētā lēmuma 3.3.1.3. sadaļā (70.–73. punkts).

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums un ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā saistībā ar vērtējumu, ko Eiropas Komisija sniegusi apstrīdētā lēmuma 3.3.1.3. sadaļā (75.–80. punkts) saistībā ar attiecīgā atbalsta samērīguma kritērija izpildi.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums un ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā saistībā ar vērtējumu, ko Eiropas Komisija sniegusi apstrīdētā lēmuma 3.3.1.5. sadaļā attiecībā uz ietekmes neesamību uz Kopienas iekšējo tirdzniecību.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/40

Prasība, kas celta 2019. gada 24. aprīlī — Target Ventures Group/EUIPO — Target Partners (“TARGET VENTURES”)

(Lieta T-273/19)

(2019/C 220/51)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Target Ventures Group Ltd (Road Town, Britu Virdžīnu Salas) (pārstāvji: T. Dolde, P. Homann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrā procesa Apelācijas padomē dalībniece: Target Partners GmbH (Minhene, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “TARGET VENTURES” reģistrācijas pieteikums — reģistrācijas pieteikums Nr. 13 685 565

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 4. februāra lēmums lietā R 1684/2017-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar procesu Iebildumu nodaļā un procesu EUIPO Apelācijas otrajā padomē.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Padomes Regulas (EK) 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Padomes Regulas (EK) 207/2009 94. panta 1. punkta pārkāpums.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/41

Prasība, kas celta 2019. gada 27. aprīlī — Front Polisario/Padome

(Lieta T-279/19)

(2019/C 220/52)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Front populaire pour la libération de la Saguia-el-Hamra et du Rio de oro (Front Polisario) (pārstāvis: G. Devers, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt tās prasību par pieņemamu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamato un galvenie argumenti

Savas prasības par Padomes Lēmumu (ES) 2019/217 (2019. gada 28. janvāris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (OV 2019, L 34, 1. lpp.), pamatojumam prasītāja izvirza desmit pamatus.

1.	Pirmais pamats attiecas uz Padomes kompetences neesamību, lai pieņemtu apstrīdēto lēmumu, jo Eiropas Savienība un Marokas Karaliste neesot kompetentas noslēgt starptautiskus nolīgumus, kuros ietverta Rietumsahāra, šīs teritorijas tautas vārdā, kuru pārstāv Front Polisario.

Otrais pamats attiecas uz pienākuma izvērtēt visus atbilstošos lietas apstākļus neizpildi, jo Padome neesot ņēmusi vērā apstākli, ka ar apstrīdēto lēmumu noslēgtais starptautiskais nolīgums Rietumsahāras teritorijā tiek piemērots provizoriski 12 gadus, neievērojot tās pastāvīgo un atšķirīgo statusu.

3.	Trešais pamats attiecas uz pienākuma izvērtēt jautājumu par pamattiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu neizpildi, jo Padome, pieņemot apstrīdēto lēmumu, neesot izskatījusi jautājumu par to, vai okupētajā Sahravi teritorijā ir ievērotas cilvēktiesības.

4.	Ceturtais pamats attiecas uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo Padome pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas neesot uzsākusi nekādas sarunas ar Front Polisario, vienīgo Rietumsahāras tautas pārstāvi.

Piektais pamats attiecas uz pamatprincipu un pamatvērtību, uz kuriem balstās Savienības rīcība starptautiskā mērogā, pārkāpumu. Prasītāja uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu noslēgtais starptautiskais nolīgums Rietumsahāras teritorijā ir piemērojams Marokas Karalistes īstenotās aneksijas politikas un sistemātisku pamattiesību pārkāpumu ietvarā, kas izriet no šīs politikas saglabāšanas.

Sestais pamats attiecas uz tiesību uz pašnoteikšanos pārkāpumu, jo ar apstrīdēto lēmumu noslēgtais nolīgums Rietumsahāras teritorijā esot piemērojams, pirmkārt, neievērojot šīs teritorijas pastāvīgo un atšķirīgo statusu, un, otrkārt, Rietumsahāras tautas tiesības uz tās attiecīgās teritorijas teritoriālo integritāti.

7.	Septītais pamats attiecas uz Līgumu relatīvas ietekmes principa pārkāpumu, jo Rietumsahāras tauta, ko pārstāv Front Polisario, neesot piekritusi ar apstrīdēto lēmumu noslēgtajam starptautiskajam nolīgumam.

Astotais pamats attiecas uz Rietumsahāras gaisa telpas pārkāpšanu, jo apstrīdētā lēmuma, ratificējot nelegālo praksi, kas izriet starptautiskā nolīguma, kas noslēgts ar minēto lēmumu, provizoriskās piemērošanas, sekas esot tādas, ka Rietumsahāras gaisa telpa tiek iekļauta minētā nolīguma piemērošanas jomā.

9.	Devītais pamats attiecas uz starptautiskās atbildības tiesību pārkāpumu, jo Savienība ar apstrīdēto lēmumu, pirmkārt, neesot izpildījusi savu pienākumu neatzīt Rietumsahāras nelikumīgo okupāciju un, otrkārt, esot sniegusi atbalstu un palīdzību šīs situācijas saglabāšanai.

10.

Desmitais pamats atteicas uz pienākuma ievērot starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības pārkāpumu, jo Savienības starptautisko pienākumu izpilde attiecībā pret Rietumsahāras tautu vismaz nozīmētu to, ka Padomei būtu jāatturas no apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, ciktāl tas pieļāva, ka stājas spēkā starptautisks nolīgums, kas piemērojams Rietumsahāras daļai, ko ir okupējusi Marokas Karaliste.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/43

Prasība, kas celta 2019. gada 3. maijā — BigBen Interactive/EUIPO — natcon7 (“nacon”)

(Lieta T-287/19)

(2019/C 220/53)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BigBen Interactive (Fretin, Francija) (pārstāvis: M. Chaminade, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: natcon7 GmbH (Hamburga, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “nacon” reģistrācijas pieteikums — reģistrācijas pieteikums Nr. 13 036 728

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 24. janvāra lēmums lietā R 1745/2017-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp iebildumu procesā un procesā Apelācijas padomē radušos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

1.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/44

Prasība, kas celta 2019. gada 13. maijā — Think Schuhwerk/EUIPO (Apavu auklu sarkano galu forma)

(Lieta T-298/19)

(2019/C 220/54)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Think Schuhwerk GmbH (Kopfing, Austrija) (pārstāvis: M. Gail, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības pozīcijas preču zīmes (Apavu auklu sarkano galu forma) reģistrācijas pieteikums — reģistrācijas pieteikums Nr. 15 152 606

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 1. marta lēmums lietā R 1170/2018-5

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums;

—	principa par tiesībām tikt uzklausītam pārkāpums.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 220

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	62. gadagājums 2019. gada 1. jūlijs

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	CDJ
2019/C 220/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1