NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē

EIROPAS KOPIENA

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

TĀ KĀ Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 343/2003 (2003. gada 18. februāris), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (1) (turpmāk “Dublinas regula”), kura aizstāja Dublinas konvenciju, kas parakstīta Dublinā, 1990. gada 15. jūnijā un ar ko nosaka valsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no Eiropas Kopienas dalībvalstīm (2) (turpmāk “Dublinas konvencija”), un tā kā Eiropas Kopienu Komisija ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 1560/2003 (2003. gada 2. septembris), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (3) (turpmāk “Dublinas piemērošanas regula”;

TĀ KĀ Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 2725/2000 (2000. gada 11. decembris) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas “Eurodac” izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju un tā dotu ieguldījumu, nosakot atbildīgo Līgumslēdzēju pusi patvēruma pieprasījuma izskatīšanā saskaņā ar Dublinas konvenciju (4) (turpmāk “Eurodac regula”), un Regulu (EK) Nr. 407/2002 (2002. gada 28. februāris), ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas “Eurodac” izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju (5) (turpmāk “Eurodac piemērošanas regula”);

TĀ KĀ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) (turpmāk “Personas datu aizsardzības direktīva”) Šveices Konfederācijai būtu jāpiemēro tāpat, kā to piemēro Eiropas Savienības dalībvalstis, kad tās izmanto datus saistībā ar šo nolīgumu;

ŅEMOT VĒRĀ Šveices ģeogrāfisko stāvokli;

TĀ KĀŠveices Konfederācijas piedalīšanās Kopienas acquis, uz kuru attiecas Dublinas regula un Eurodac regula (turpmāk “Dublinas/Eurodac acquis”), ļautu nostiprināt sadarbību starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju;

TĀ KĀ Eiropas Kopiena, pamatojoties uz Dublinas konvenciju, ir noslēgusi Nolīgumu ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (7);

TĀ KĀ būtu lietderīgi asociēt Šveices Konfederāciju Dublinas/Eurodac acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Islandi un Norvēģiju;

TĀ KĀ būtu lietderīgi starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju noslēgt nolīgumu, kas paredzētu analogas tiesības un pienākumus kā vienošanās, kas panākta starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Islandi un Norvēģiju, no otras puses;

PĀRLIECĪBĀ, ka ir nepieciešams organizēt sadarbību starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju attiecībā uz turpmāku Dublinas/Eurodac acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu;

TĀ KĀ, lai iesaistītu Šveices Konfederāciju Eiropas Kopienas darbībā jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, un lai nodrošinātu tās dalību minētajā darbībā, ir nepieciešams izveidot komiteju pēc tāda organizatoriskā parauga, kāds izmantots, asociējot Islandi un Norvēģiju;

TĀ KĀ sadarbība jomās, uz kurām attiecas Dublinas regula un Eurodac regula, balstās uz brīvības, demokrātijas, tiesiskas valsts un cilvēktiesību ievērošanas principiem, kas garantēti 1950. gada 4. novembra Eiropas Konvencijā par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību;

TĀ KĀ Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV nodaļas noteikumi un uz šīs nodaļas pamata pieņemto tiesību aktu noteikumi neattiecas uz Dānijas Karalisti, pamatojoties uz Protokolu par Dānijas nostāju, kurš ar Amsterdamas līgumu ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, taču būtu lietderīgi Šveices Konfederācijai un Dānijai radīt iespēju piemērot to savstarpējās attiecībās šā nolīguma noteikumus;

TĀ KĀ ir nepieciešams nodrošināt, ka valstis, kuras Eiropas Savienība ir asociējusi Dublinas/Eurodac acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piemēro šo nolīgumu arī savstarpējās attiecībās;

TĀ KĀ Dublinas/Eurodac acquis veiksmīgai darbībai ir nepieciešama vienlaicīga šā nolīguma piemērošana ar tādiem līgumiem starp dažādām Dublinas/Eurodac acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā iesaistītajām pusēm, kuri reglamentē to savstarpējās attiecības;

ŅEMOT VĒRĀ Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā;

ŅEMOT VĒRĀ saistību starp Šengenas acquis un Dublinas/Eurodac acquis;

TĀ KĀ šīs saiknes nodrošināšanai ir vajadzīgs vienlaikus piemērot Dublinas/Eurodac acquis un Šengenas acquis,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1.   Šveices Konfederācija, turpmāk tekstā “Šveice”, īsteno noteikumus, kas paredzēti

—	Dublinas regulā,

—	Eurodac regulā,

—	Eurodac piemērošanas regulā un

—	Dublinas piemērošanas regulā,

un piemēro tos savās attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, turpmāk “dalībvalstis”.

2.   Dalībvalstis piemēro 1. punktā minētās regulas attiecībā uz Šveici.

3.   Neskarot 4. pantu, Šveice pieņem, īsteno un piemēro arī Eiropas Kopienas pieņemtos tiesību aktus un pasākumus, ar kuriem groza vai papildina 1. punktā minētos noteikumus, kā arī lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar minētajos noteikumos paredzētajām procedūrām.

4.   Saistībā ar datu apstrādi, lai īstenotu un piemērotu 1. punktā minētos noteikumus, Šveice mutatis mutandis īsteno un piemēro Personas datu aizsardzības direktīvas noteikumus, ciktāl tie attiecas uz dalībvalstīm.

5.   Piemērojot šā panta 1. un 2. punktu, uzskata, ka 1. pantā minētajos noteikumos ietvertās norādes uz “dalībvalstīm” ietver arī Šveici.

2. pants

1.   Izstrādājot jaunus tiesību aktus, ar ko groza vai papildina 1. pantā minētos noteikumus, Eiropas Kopienu Komisija, turpmāk “Komisija”, izstrādājot priekšlikumus, neoficiāli apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā veidā, kā tā apspriežas ar dalībvalstu ekspertiem.

2.   Iesniedzot 1. punktā minētos priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei, turpmāk “Padome”, Komisija to kopijas iesniedz Šveicei.

Pēc vienas Līgumslēdzējas puses lūguma var notikt provizoriska viedokļu apmaiņa Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar 3. pantu.

3.   Līgumslēdzējas puses pēc vienas puses pieprasījuma atkārtoti apspriežas Apvienotajā komitejā svarīgos jautājumos posmā pirms 1. punktā minēto tiesību aktu pieņemšanas, pastāvīgi apmainoties ar informāciju un apspriežoties.

4.   Līgumslēdzējas puses labticīgi sadarbojas informācijas un apspriežu posmā, lai procesa beigās atvieglinātu Apvienotās komitejas darbību saskaņā ar šo nolīgumu.

5.   Šveices valdības pārstāvjiem ir tiesības Apvienotajā komitejā izteikt ierosinājumus attiecībā uz 1. punktā minētajiem jautājumiem.

6.   Komisija nodrošina Šveices ekspertiem visplašāko iespējamo līdzdalību pasākumu projektu sagatavošanā attiecīgajās jomās, kurus vēlāk iesniedz komitejām, kuras palīdz Komisijai īstenot ieviešanas pilnvaras. Tādējādi, izstrādājot savus priekšlikumus, Komisija apspriežas ar Šveices ekspertiem tāpat kā ar dalībvalstu ekspertiem.

7.   Gadījumā, ja saskaņā ar procedūru, kas piemērojama attiecīgajā komitejā, tiek iesaistīta Padome, Komisija iesniedz Padomei Šveices ekspertu viedokļus.

3. pants

1.   Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja, kurā ir Līgumslēdzēju pušu pārstāvji.

2.   Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, panākot konsensu.

3.   Apvienotā komiteja sanāk pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc jebkura tās locekļa lūguma.

4.   Apvienotā komiteja sanāk attiecīgā līmenī atkarībā no apstākļiem, lai izskatītu 1. pantā minēto noteikumu praktisku īstenošanu un piemērošanu un lai sāktu viedokļu apmaiņu par tiesību aktu un pasākumu izstrādi, ar ko groza vai papildina 1. pantā minētos noteikumus.

Visa informācijas apmaiņa saistībā ar šo nolīgumu tiek uzskatīta par attiecināmu uz Apvienotās komitejas pilnvarām.

5.   Apvienotās komitejas priekšsēdētāja pienākumus pilda pārmaiņus sešus mēnešus pēc kārtas Eiropas Kopienas pārstāvis un Šveices valdības pārstāvis.

4. pants

1.   Ievērojot 2. pantu, ja Padome pieņem tiesību aktus vai pasākumus, ar ko groza vai papildina 1. pantā minētos noteikumus, un pieņem tiesību aktus vai pasākumus saskaņā ar minētajos noteikumos paredzētajām procedūrām, šos tiesību aktus vai pasākumus piemēro vienlaikus dalībvalstīs un Šveicē, ja vien nav skaidri noteikts citādi.

2.   Komisija nekavējoties paziņo Šveicei par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu. Šveice izlemj, vai pieņemt to saturu un transponēt tos savā iekšējā tiesību sistēmā. Par šiem lēmumiem paziņo Komisijai trīsdesmit dienās pēc attiecīgo aktu vai pasākumu pieņemšanas.

3.   Ja paredzētā akta vai pasākuma saturs Šveicei var kļūt saistošs vienīgi pēc konstitucionālo prasību izpildes, Šveice pēc šo aktu vai pasākumu paziņošanas par to informē Komisiju. Šveice nekavējoties un rakstiski informē Komisiju par visu tās konstitucionālo prasību izpildi. Gadījumā, ja nav nepieciešams referendums, paziņojumu sniedz tūlīt pēc referenduma ierosināšanas termiņa beigām. Ja referendums ir nepieciešams, Šveices rīcībā paziņojuma sniegšanai ir ilgākais divi gadi no Komisijas paziņojuma brīža. No noteiktās dienas, kad tiesību akts vai pasākums stājas spēkā Šveicē, līdz paziņošanai par konstitucionālo prasību izpildi Šveice, ciktāl tas iespējams, provizoriski piemēro attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu.

4.   Ja Šveice nevar provizoriski piemērot attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu un ja tas rada grūtības, kas traucē sadarbībai Dublinas/Eurodac jomā, situāciju izskata Apvienotajā komitejā. Eiropas Kopiena attiecībā pret Šveici var veikt proporcionālus un nepieciešamus pasākumus, lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību Dublinas/Eurodac jomā.

5.   Šveicei pieņemot 1. punktā minēto tiesību aktu un pasākumu saturu, tiek radītas tiesības un pienākumi starp Šveici un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

6.   Ja:

a)	Šveice paziņo par tās lēmumu nepieņemt tāda 1. pantā minēta tiesību akta vai pasākuma saturu, attiecībā uz kuru piemēro šajā nolīgumā paredzētās procedūras;

b)	Šveice nesniedz paziņojumu 2. punktā paredzētajā trīsdesmit dienu termiņā;

c)	Šveice nesniedz paziņojumu pēc referenduma ierosināšanas termiņa beigām vai, referenduma gadījumā, 3. punktā minētajā divu gadu termiņā, vai no dienas, no kuras attiecīgais tiesību akts vai pasākums stājās spēkā, neveic minētajā apakšpunktā paredzēto provizorisko piemērošanu,

šā nolīguma darbību aptur.

7.   Apvienotā komiteja deviņdesmit dienās izskata jautājumu, kas izraisījis nolīguma darbības apturēšanu, un cenšas novērst iemeslus, kādēļ nav notikusi pieņemšana vai ratifikācija. Pēc tam, kad ir izskatītas visas citas iespējas turpināt šā nolīguma veiksmīgu darbību, tostarp iespēja ņemt vērā tiesību aktu līdzvērtību, Apvienotā komiteja var vienprātīgi nolemt atjaunot šā nolīguma darbību. Ja pēc 90 dienām šā nolīguma darbība joprojām ir apturēta, to pārtrauc piemērot.

5. pants

1.   Lai sasniegtu Līgumslēdzēju pušu mērķi panākt, cik vien iespējams, vienveidīgu 1. pantā minēto noteikumu piemērošanu un interpretāciju, Apvienotā komiteja seko Eiropas Kopienu Tiesas, turpmāk “Tiesa”, judikatūras attīstībai, kā arī Šveices kompetento tiesu iestāžu judikatūras attīstībai saistībā ar šiem noteikumiem. Šim nolūkam Līgumslēdzējas puses vienojas nodrošināt tūlītēju savstarpēju judikatūras apmaiņu.

2.   Šveice ir tiesīga iesniegt Tiesai lietas izklāstu vai rakstiskus apsvērumus, ja dalībvalsts tiesa iesniedz Tiesai prejudiciālu jautājumu saistībā ar kāda 1. pantā paredzēta noteikuma interpretāciju.

6. pants

1.   Katru gadu Šveice iesniedz Apvienotajai komitejai ziņojumu par to, kā tās administratīvās un tiesu iestādes ir piemērojušas un interpretējušas 1. pantā paredzētos noteikumus, kā tos attiecīgā gadījumā interpretējusi Tiesa.

2.   Ja divos mēnešos no dienas, kad tai paziņots par būtiskām judikatūras atšķirībām Tiesā un Šveices tiesu iestādēs vai būtiskām atšķirībām 1. pantā minēto noteikumu piemērošanā attiecīgo dalībvalstu iestādēs un Šveices iestādēs, Apvienotā komiteja nav spējusi nodrošināt vienveidīgu šo noteikumu piemērošanu un interpretēšanu, sāk 7. pantā paredzēto procedūru.

7. pants

1.   Ja rodas strīds par šā nolīguma piemērošanu vai ja iestājas 6. panta 2. punktā minētā situācija, attiecīgo jautājumu kā strīdus jautājumu oficiāli iekļauj Apvienotās komitejas darba kārtībā.

2.   Apvienotajai komitejai strīda atrisināšanai ir deviņdesmit dienu, skaitot no dienas, kad pieņem darba kārtību, kurā ir iekļauts attiecīgais strīdus jautājums.

3.   Ja Apvienotā komiteja nevar atrisināt strīdu deviņdesmit dienu termiņā, kas minēts 2. punktā, galīgā izlīguma panākšanai šo termiņu pagarina par 90 dienām. Ja pēc šā termiņa beigām galīgais izlīgums netiek panākts, šo nolīgumu pārstāj piemērot minētā termiņa pēdējā dienā.

8. pants

1.   Attiecībā uz administratīvajām un darbības izmaksām saistībā ar Eurodac centrālās vienības ierīkošanu un darbību Šveice veic ikgadēju iemaksu Eiropas Kopienu vispārējā budžetā tādā apmērā, kas atbilst 7,286 % no sākotnējās references summas EUR 11 675 000, un, sākot ar 2004. budžeta gadu, ikgadēju iemaksu 7,286 % apjomā no budžeta kredītiem, kas atbilst attiecīgajam budžeta gadam.

Attiecībā uz citām administratīvajam vai darbības izmaksām, kas saistītas ar šā nolīguma piemērošanu, Šveice veic ikgadēju iemaksu Eiropas Kopienu vispārējā budžetā atbilstīgi tās iekšējā kopprodukta attiecībai pret visu iesaistīto valstu iekšējā kopprodukta kopapjomu.

2.   Šveicei ir tiesības saņemt dokumentus, kas attiecas uz šo nolīgumu, kā arī prasīt Apvienotās komitejas sēdēs mutisko tulkošanu kādā no Eiropas Kopienu iestāžu oficiālajām valodām pēc izvēles.

9. pants

Šveices valsts kontroles iestāde, kas atbildīga par datu aizsardzību, un neatkarīgā kontroles iestāde, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 286. panta 2. pantu, vajadzīgajā mērā sadarbojas savu pienākumu izpildē un jo īpaši apmainās ar jebkādu noderīgu informāciju. Šīs divas iestādes savas sadarbības noteikumus paredz savstarpējā līgumā.

10. pants

1.   Šis nolīgums nekādi neskar citus nolīgumus, kas noslēgti starp Eiropas Kopienu un Šveici.

2.   Šis nolīgums nekādi neskar nolīgumus, ko nākotnē varētu noslēgt starp Eiropas Kopienu un Šveici.

11. pants

1.   Dānijas Karaliste var lūgt dalību šajā nolīgumā. Līgumslēdzējas puses, rīkojoties ar Dānijas Karalistes piekrišanu, nosaka šādas dalības nosacījumus protokolā, ko pievieno šim nolīgumam.

2.   Šveice noslēgs nolīgumu ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par savstarpēju tiesību un pienākumu noteikšanu, pamatojoties uz to attiecīgo iesaistīšanos Dublinas/Eurodac acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

12. pants

1.   Šo nolīgumu Līgumslēdzējas puses ratificē vai apstiprina. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Padomes ģenerālsekretāram, kas ir depozitārs.

2.   Šis nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc depozitāra paziņojuma Līgumslēdzējām pusēm par pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu.

3.   Šā nolīguma 2., 3. pantu un 4. panta 2. punkta pirmo teikumu provizoriski piemēro no šā nolīguma parakstīšanas dienas.

13. pants

Attiecībā uz tiesību aktiem vai pasākumiem, kas ir pieņemti pēc šā nolīguma parakstīšanas, bet pirms tā stāšanā spēkā, 4. panta 2. punkta pēdējā teikumā paredzētais trīsdesmit dienu termiņš sākas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

14. pants

1.   Šo nolīgumu piemēro vienīgi tad, ja piemēro arī 11. pantā minētos nolīgumus.

2.   Turklāt šo nolīgumu piemēro vienīgi tad, ja piemēro arī Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveici par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

15. pants

1.   Lihtenšteina var pievienoties šim nolīgumam.

2.   Lihtenšteinas pievienošanās gadījumā šim nolīgumam tiks sastādīts protokols, kurā būs noteiktas visas šādas pievienošanās sekas, tostarp tiesības un pienākumi, kas radīsies starp Lihtenšteinu un Šveici, tāpat kā starp Lihtenšteinu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, ciktāl tām ir saistošs šis nolīgums, no otras puses.

16. pants

1.   Katra Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo nolīgumu, iesniedzot rakstisku paziņojumu depozitāram. Šis paziņojums stājas spēkā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas.

2.   Šo nolīgumu uzskata par denonsētu, ja Šveice denonsē kādu no 11. pantā minētajiem nolīgumiem vai 14. panta 2. punktā minēto nolīgumu.

17. pants

1.   Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2.   Šā nolīguma maltiešu valodas versijas autentiskumu Līgumslēdzējas puses apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu. Tā ir spēkā tāpat kā 1. punktā paredzēto valodu versijas.

---

(1)  OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.

(2)  OV C 254, 19.8.1997., 1. lpp.

(3)  OV L 222, 5.9.2003., 3. lpp.

(4)  OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

(5)  OV L 62, 5.3.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 3.10.2003., 1. lpp.).

(7)  OV L 93, 3.4.2001., 38. lpp.

NOBEIGUMA AKTS

Pilnvarotie ir pieņēmuši turpmāk norādītās kopīgās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

1.	Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par ciešu dialogu;

2.	Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK par datu aizsardzību.

Pilnvarotie tāpat ir ņēmuši vērā turpmāk norādītās deklarācijas, kas ir pievienotas šim Nobeiguma aktam:

1.	Šveices deklarācija par 4. panta 3. punktu saistībā ar termiņiem Dublinas/Eurodac acquis turpmāku pilnveidojumu pieņemšanai;

2.	Eiropas Komisijas deklarācija par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai tās ieviešanas pilnvaru īstenošanā.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR APVIENOTO KOMITEJU KOPĪGAJĀM SANĀKSMĒM

Eiropas Komisijas delegācija,

delegācijas, kas pārstāv Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes valdības,

delegācija, kas pārstāv Šveices Konfederācijas valdību,

—

ir nolēmušas organizēt Apvienoto komiteju, kuras izveidotas ar Eiropas Kopienas un Islandes un Norvēģijas nolīgumu par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā, no vienas puses, un Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē, no otras puses, sanāksmes kopīgi;

—

ievēro, ka šo sanāksmju kopīgai norisei nepieciešami pragmatiski organizatoriski pasākumi attiecībā uz šādu sanāksmju priekšsēdētāja funkcijām, kad sanāksmes priekšsēdētāja funkcijas jāpilda asociētajām valstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē, vai saskaņā ar Eiropas Kopienas un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā;

—

ņem vērā asociēto valstu vēlmi atteikties, ja nepieciešams, no savas priekšsēdētāja funkciju izpildes un pildīt priekšsēdētāja funkcijas rotācijas kārtībā alfabētiskā secībā, sākot no dienas, kad stājas spēkā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgums par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē.