3.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/1

(1)

Patlaban spēkā esošie pasākumi, kas attiecas uz atsevišķu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes elektronisko svaru (“MIES”) importu Kopienā, ir ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2605/2000 (2) noteiktie galīgie antidempinga maksājumi. Saskaņā ar minēto regulu antidempinga maksājumi tika noteikti arī Taivānas un Korejas Republikas izcelsmes MIES importam.

(2)

Pēc galīgo antidempinga maksājumu piemērošanas ĶTR izcelsmes MIES importam Komisija no diviem saistītiem Ķīnas uzņēmumiem – Shanghai Excell M&E Enterprise Co. Ltd un Shanghai Adeptech Precision Co. Ltd (“iesniedzējs”) – saņēma lūgumu sākt Regulas (EK) Nr. 2605/2000 “jauna eksportētāja” pārskatīšanu saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 4. punktu. Iesniedzējs apgalvoja, ka nav saistīts ne ar vienu no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuriem piemēro patlaban spēkā esošos antidempinga pasākumus attiecībā uz MIES. Turklāt tas apgalvoja, ka nav importējis MIES Kopienā sākotnējā izmeklēšanas periodā (“sākotnējais IP”, t. i., laiks no 1998. gada 1. septembra līdz 1999. gada 31. augustam), bet sācis MIES importēt Kopienā pēc tam.

(3)

Komisija izskatīja iesniedzēja sniegtos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai varētu sākt pārskatīšanu saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajiem Kopienas ražotājiem bija dota iespēja izteikt savus apsvērumus, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1408/2004 sāka Regulas (EK) Nr. 2605/2000 pārskatīšanu attiecībā uz iesniedzēju un sāka izmeklēšanu.

(4)

Saskaņā ar Komisijas regulu, ar kuru sāk pārskatīšanu, tika atcelti antidempinga maksājumi 30,7 % apjomā, kas ar Regulu (EK) Nr. 2605/2000 bija noteikti iesniedzēja ražoto MIES importam. Vienlaikus saskaņā ar Pamatregulas 14. panta 5. punktu muitas dienestiem tika uzdots veikt attiecīgus pasākumus šādu importu reģistrācijai.

(5)

Pašreizējā pārskatīšanā aplūkojamais ražojums ir tāds pats kā tas, kura izmeklēšana (“sākotnējā izmeklēšana”) bija par iemeslu patlaban spēkā esošo pasākumu noteikšanai attiecībā uz ĶTR izcelsmes MIES importu, proti, mazumtirdzniecībā izmantojami elektroniskie svari, kuru maksimālā svērtspēja nepārsniedz 30 kg, kuros ir iemontēts ciparu displejs, kas rāda svaru, vienības cenu un maksājamo cenu (neatkarīgi no tā, vai ir līdzeklis šo datu izdrukāšanai), kurus parasti deklarē ar KN kodu ex 8423 81 50 (TARIC kods 8423815010) un kuru izcelsme ir ĶTR.

(6)

Komisija oficiāli paziņoja iesniedzējam un importētājvalsts pārstāvjiem par pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(7)

Komisija arī nosūtīja iesniedzējam tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījuma veidlapu un anketu un saņēma atbildes šim nolūkam noteiktajā termiņā. Komisija apkopoja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu dempinga konstatēšanai, tostarp TER pieprasījumu, un veica pārbaudes apmeklējumu iesniedzēja telpās.

(8)

Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(9)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka iesniedzējs nav eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējā IP laikā un sācis importu Kopienā pēc minētā laikposma.

(10)

Turklāt iesniedzējs spēja pierādīt, ka nav saistīts ne ar vienu no ĶTR eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas spēkā esošie antidempinga maksājumi ĶTR izcelsmes MIES importam.

(11)

Tādējādi ir apstiprinājies, ka iesniedzējs uzskatāms par “jaunu eksportētāju” saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 4. punktu.

(12)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālvērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu tiem ražotājiem, kas atbilst Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, t.i., ja ir pierādīts, ka līdzīgā produkta ražošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas nosacījumi. Šie kritēriji tālāk izklāstīti kopsavilkuma veidā:

(13)

Iesniedzējs lūdza TER saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Kopienas konsekventā prakse ir tāda, ka tiek izpētīts, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Tādēļ Shanghai Adeptech Precision Co. Ltd un Shanghai Excell M&E Enterprise Co. Ltd lūdza aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu. Abi uzņēmumi noliktajā termiņā iesniedza atbildes TER pieprasījuma veidlapā.

(14)

Komisija savāca visas ziņas, ko tā uzskatīja par nepieciešamām, un pārbaudīja visas TER pieteikumos iekļautās ziņas attiecīgo uzņēmumu telpās.

(15)

Tika nolemts, ka iesniedzējam TER nav piešķirams, balstoties uz to, ka abi saistītie Ķīnas uzņēmumi neatbilst pirmajiem diviem Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem.

(16)

Attiecībā uz pirmo kritēriju, vienam no abiem saistītajiem Ķīnas ražotājiem statūti ļauj tā valsts kontrolētam partnerim, kuram nepieder nekāda daļa no uzņēmuma kapitālā un par kuru tika uzrādīts, ka tas īsteno tikai iznomātāja funkcijas, pieprasīt kompensāciju, ja uzņēmums nesasniedz savus ražošanas, realizācijas un peļņas mērķus. Turklāt bija nepieciešams vietējo iestāžu apstiprinājums, lai atzītu ēkas par pamatlīdzekļiem un sāktu amortizēt zemes lietošanas tiesības. Turklāt viens no Ķīnas ražotājiem nekad nebija maksājis nomu par zemes lietošanas tiesībām un guva labumu no bankas garantijām, ko bez atlīdzības bija piešķīrusi trešā persona. Tādos apstākļos, ņemot vērā to, ka uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tā uzņēmējdarbības lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus signāliem, atspoguļojot tirgus vērtības un bez ievērojamas valsts iejaukšanās, tika konstatēts, ka šis kritērijs nav izpildīts.

(17)

Attiecībā uz otro kritēriju, atklājās, ka iesniedzējs pārkāpis atsevišķus SGS. SGS 1 sakarā iesniedzējs neievēro trīs grāmatvedības pamatjēdzienus: uzkrāšanas principu, piesardzību un atspoguļošanu pēc būtības. Iesniedzējs arī neatbilda SGS 2 par krājumiem, ēkas netika atzītas un to nolietojums netika aprēķināts saskaņā ar SGS 16, un zemes lietošanas tiesības netika amortizētas saskaņā ar SGS 38. Visbeidzot, tika pārkāpts arī SGS 21 par valūtas kursu izmaiņu ietekmi un SGS 36 par aktīvu vērtības samazināšanos. Tas, ka revīzijas ziņojumos nekas nebija minēts par SGS pārkāpumiem, liecina par to, ka revīzija nebija veikta saskaņā ar SGS.

(18)

Tāpat ir jāuzsver, ka revīzijas ziņojumā par 2001. finanšu gadu vienā no abiem saistītajiem Ķīnas ražotājiem jau bija atzīmētas problēmas sakarā ar krājumiem, bet revīzijas ziņojumos par 2002. un 2003. finanšu gadu tika atzīmēts, ka uzņēmumā nav iedibināta attiecīgā uzkrājumu politika sakarā ar aktīvu vērtības samazināšanos. Tātad tās bija pastāvīgas problēmas, uz kurām revidents veltīgi norādīja no gada gadā. Šis ir otrs faktors, kas skaidri rāda, ka iesniedzēja pārskati nav ticami.

(19)

Iesniedzējam un Kopienas ražotājiem tika dota iespēja izteikt apsvērumus par iepriekš minētajiem konstatējumiem. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju iesniedzējam tika darīts zināms, ka TER nav piešķirams. Kopienas ražotāji apsvērumus neizteica. Iesniedzējs apgalvoja, ka valsts iejaukšanās nav, ka izmaksas atspoguļo tirgus vērtības un ka iepriekš minētie SGS tam nav piemērojami.

(20)

Konkrēti, viens no abiem saistītajiem Ķīnas ražotājiem apgalvoja, ka kompensācijas prasījums sakarā ar kāda uzņēmuma darbības rezultātiem parasti ir iekļauts kopuzņēmuma līgumā tirgus ekonomikas apstākļos. Otrs ražotājs uzskatīja, ka ir parasts projekta izveides fāzē uzņēmumam kādu laiku atlaist nomas maksu. Visbeidzot, tas uzskatīja, ka ēku nolietojums un zemes lietošanas tiesību amortizācija nav jautājums, kas skar tikai uzņēmumu, un ka Ķīnas varas iestādes negūst nekādu labumu.

(21)

Šie apgalvojumi bija jānoraida. Pirmkārt, lai gan tamlīdzīga kopuzņēmuma, kāds tiek aplūkots pašreizējā izmeklēšanā, pastāvēšana vien nenorāda uz valsts iejaukšanos, statūtos ir iekļauti mehānismi, kas ļauj valstij iejaukties. Konkrēti, Ķīnas partnera (t.i., vietējās varas) tiesības pieprasīt kompensāciju neaprobežojas ar gadījumu, kad netiek maksāta nomas maksa. Ķīnas partnera tiesības tātad ir plašākas par vienkāršām iznomātāja tiesībām. Otrkārt, valstij pienācās nomas maksa par pirmajiem darbības gadiem. Ikkatru izņēmumu no šāda maksāšanas pienākuma būtu bijis jāparedz līgumā. Visbeidzot, tas, ka iesniedzējs atzina, ka ēku nolietojuma un zemes lietošanas tiesību amortizācijas jautājumus nenosaka paši uzņēmumi, liek secināt, ka valsts var ievērojami iejaukties iesniedzēja lēmumos par uzņēmējdarbību.

(22)

Iesniedzēja galvenais arguments par 2. kritēriju bija tāds, ka ĶTR grāmatvežu profesijā SGS nav pieņemti. Iesniedzējs atzina, ka tie nav tikuši ievēroti, taču uzskatīja, ka Komisijas minētie SGS nav piemērojami IP laikā. Tomēr tika konstatēts, ka visi iepriekš 17. apsvērumā izklāstītie SGS noteikumi IP laikā bijuši spēkā.

(23)

Savos apsvērumos pēc galīgā atzinuma paziņošanas iesniedzējs iebilda, ka lēmums nepiešķirt TER abiem saistītajiem Ķīnas ražotājiem netika pieņemts trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākuma, kā paredzēts Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā. Pēc iesniedzēja uzskata tas ietekmējis Komisijas lēmumu nepārbaudīt informāciju, ko sniedza daži tā saistītie uzņēmumi un ražotājs analoga valstī, un tas iespaidojis izmeklēšanas rezultātus.

(24)

Attiecībā uz argumentu par trīs mēnešu termiņu, tāda termiņa neievērošana neizraisa nekādas acīmredzamas juridiskas sekas. Ir jāpiezīmē, ka saņemtie TER pieprasījumi bija nepilnīgi un tiem bija vajadzīgi daudzi būtiski paskaidrojumi un papildu ziņas, un tas aizkavēja izmeklēšanu. Abiem saistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pēc to lūguma tika doti termiņa pagarinājumi šo paskaidrojumu un papildu ziņu iesniegšanai. Turklāt, sakarā ar to, ka tie nevarēja uzņemt pārbaudes grupu 2004. gada oktobra sākumā, pārbaudes apmeklējumi notika tikai minētā mēneša otrajā pusē, tā vēl vairāk aizkavējot TER noteikšanu. Tādēļ tika secināts, ka pilnīgi droši noteikt, vai pieņemt TER, varēja arī tikai pēc trīs mēnešu perioda beigām.

(25)

Komisija pārbaudīja visas ziņas, ko uzskatīja par nepieciešamām, apsekojumā iesniedzēja telpās un pieņēma visas ziņas, ko sniedza tā saistītie uzņēmumi, lai varētu aprēķināt eksporta cenu. Tādēļ tas, ka pārbaudes apmeklējumi netika veikti šo saistīto uzņēmumu telpās, iesniedzēju nelabvēlīgi neietekmēja. Konstatējumi attiecībā uz ražotāju analoga valstī ir izklāstīti turpmāk 29. līdz 41. apsvērumā.

(26)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, tika secināts, ka iesniedzējs nav izpildījis Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta nosacījumus un tādēļ TER nav piešķirams.

(27)

Iesniedzējs pieprasīja arī AR – gadījumā, ja tam nepiešķirtu TER. Uz iesniegtās informācijas pamata tika konstatēts, ka abi saistītie Ķīnas uzņēmumi atbilst visām AR piešķiršanas prasībām, kas izklāstītas Pamatregulas 9. panta 5. punktā.

(28)

Tādēļ tika secināts, ka iesniedzējam piešķirams AR.

(29)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas, un – ciktāl nav bijis iespējams piešķirt TER – pārejas valstīm normālvērtība ir jānosaka, balstoties uz cenu vai salikto vērtību analoga valstī.

(30)

Regulā, ar kuru tika sākta šī pārskatīšana, Komisija norādīja uz savu nodomu izmantot Indonēziju par piemērotu analoga valsti normālvērtības noteikšanai ĶTR un aicināja ieinteresētās personas par to izteikt savus apsvērumus. Indonēzija jau bija izmantota par analoga valsti sākotnējā izmeklēšanā.

(31)

Pret šo izvēli neviena ieinteresētā persona neiebilda. Indonēzijas ražotājs, kurš bija līdzdarbojies sākotnējā izmeklēšanā, iesaistījās arī pašreizējā izmeklēšanā un aizpildīja Komisijas anketu.

(32)

Ir arī jānorāda, ka pirms lēmuma pieņemšanas par vislabāk piemērotās analoga valsts atlasi anketas tika izsūtītas arī ražotājiem Korejas Republikā, Taivānā un Japānā, taču šie ražotāji neiesaistījās sadarbībā.

(33)

Ņemot vērā iepriekš teikto, jo īpaši to, ka Indonēzija tika izmantota par analoga valsti sākotnējā izmeklēšanā un ka nekas neliecina par to, ka Indonēzijas kā analoga valsts piemērotība būtu mainījusies, tiek secināts, ka Indonēzija ir piemērota analoga valsts saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(34)

Iesniedzējs par diskriminējošu metodikas maiņu, salīdzinot sākotnējo izmeklēšanu un pašreizējo pārskatīšanu, uzskatīja to, ka pārskatīšanas laikā Indonēzijas ražotāja telpās netika izdarīts pārbaudes apmeklējums, bet tāds tika izdarīts sākotnējās izmeklēšanas laikā. Pie tam iesniedzējs par diskrimināciju uzskatīja nepārbaudītu faktu izmantošanu normālvērtības aprēķināšanai ražotājam eksportētājam no valsts, kurā nav tirgus ekonomikas, ja tas pats nenotiek pārskatīšanā sakarā ar “jaunu eksportētāju” attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem tirgus ekonomikas valstīs. Iesniedzējs, balstoties uz ziņām nekonfidenciālajos dokumentos, iebilda, ka atbilde uz Indonēzijas ražotāja anketu esot acīmredzami neadekvāta un tajā esot tikai tādas ziņas, pēc kurām iespējams salikto normālvērtību aprēķināt aptuveni.

(35)

Saskaņā ar Pamatregulas 16. pantu pārbaudes apmeklējumi nav obligāti. Tādēļ pārbaudes apmeklējuma neizdarīšanu nevar uzlūkot par diskrimināciju. Turklāt tas, ka pārskatīšanas laikā Indonēzijas ražotāja telpās netika izdarīts pārbaudes apmeklējums, nenozīmē, ka sniegtās ziņas nebūtu rūpīgi izanalizētas. Indonēzijas ražotāja sniegtās ziņas bija saskaņā ar sākotnējā izmeklēšanā sniegtajām, kas bija pārbaudītas uz vietas, un ar dokumentārajām liecībām, kas bija sniegtas atbildē uz anketu. Ar šīm ziņām pietika, lai detalizēti aprēķinātu salikto normālvērtību, kā parādīts tālāk. Tas, ka iesniedzējs nekonfidenciālajos dokumentos nevarēja identificēt visas Indonēzijas ražotāja sniegto ziņu konfidenciālās detaļas, nepadara šādas ziņas par nepiemērotām normālvērtības aprēķināšanai. Visbeidzot, iesniedzējs nav apgalvojis, ka nekonfidenciālajos dokumentos trūktu pietiekami detalizētu kopsavilkumu, pēc kuriem būtu iespējams izprast konfidenciāli sniegto ziņu būtību.

(36)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, iesniedzēja piezīmes par pārbaudes apmeklējumu un nepietiekamām ziņām bija jānoraida.

(37)

Izpildot Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālvērtību abiem saistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem noteica, pamatojoties uz ziņām, kas bija saņemtas no ražotāja analoga valstī. Lai gan šā ražotāja produkcijas un eksporta preču pārdošanas apjomi bija ievērojami, tā noiets klientiem Indonēzijas tirgū tika uzskatīts par nepietiekami apjomīgu. Tādēļ normālvērtība bija jānosaka, balstoties uz salikto vērtību tādu veidu izstrādājumiem, kas ir salīdzināmi ar tiem, ko iesniedzējs ieved Kopienā, t. i., balstoties uz Indonēzijā izgatavoto MIES ražošanas izmaksām, pierēķinot pamatotu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izdevumu (“SGA”) un peļņas summu.

(38)

Tika izmantotas tās SGA izmaksas, kas bija radušās Indonēzijas ražotājam, kā arī vienam saistītam uzņēmumam, kas bija iesaistīts tā realizācijā vietējā tirgū.

(39)

Lai aprēķinātu peļņas normu, kad nebija pietiekamu Indonēzijas ražotāja nesaistītiem klientiem vietējā tirgū pārdoto apjomu, bija jāizmanto sākotnējās izmeklēšanas dati. Tika nolemts ņemt peļņas normu, kas tika izmantota normālvērtības sastādīšanai sākotnējā izmeklēšanā attiecībā uz MIES ievedumu no Taivānas. Šī norma tika uzskatīta par pieņemamu, jo trūka citādu ziņu par līdzīga Indonēzijā pārdota izstrādājuma ienesīgumu. Ir arī jāpiezīmē, ka Taivānas ražotāju eksportētāju Taivānas vietējā tirgū pārdotie MIES visi bija zemākā tirgus segmenta MIES, un tas pats sakāms par MIES, kurus ražotājs izgatavo analoga valstī.

(40)

Iesniedzējs iebilda, ka saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 9. punktu normālvērtības noteikšanā būtu bijis jāizmanto tā pati metodika, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, pārdošanas cenas. Tas arī iebilda, ka nav nekādu liecību par to, ka sākotnējā izmeklēšanā būtu iekļautas saistītā uzņēmuma SGA, jo sākotnējā regulā nav norādes uz šo jautājumu. Tādējādi iznāktu, ka sākotnējā izmeklēšanā izmantotā metodika ir mainīta, kaitējot iesniedzējam. Tas arī iebilda, ka sākotnējā izmeklēšanā parasti neizraugās tāda tirgus ienesīgumu, kas nav analoga valsts tirgus.

(41)

Attiecībā uz šiem argumentiem, kā izklāstīts iepriekš 37. apsvērumā, saliktā normālvērtība ar peļņu no vietējās realizācijas sākotnējās izmeklēšanas laikā Taivānā tika izmantota tāpēc, ka vietējās pārdošanas apjoms Indonēzijas tirgū izmeklēšanas periodā tika uzskatīts par nepietiekamu normālvērtības noteikšanai uz pārdošanas cenas pamata. Taču citādi bija sākotnējās izmeklēšanas laikā, kad tika izmantotas pārdošanas cenas, nevis saliktā vērtība. Šā iemesla dēļ sākotnējā regulā nebija datu par SGA izmaksām. Bez tam jāpiezīmē, ka tādā gadījumā, ja būtu izmantotas nedaudzo MIES pārdevumu cenas Indonēzijas tirgū, tādā veidā noteiktā normālvērtība būtu augstāka. Tas pats būtu noticis, ja normālvērtības sastādīšanā būtu izmantota peļņas norma no šiem nedaudzajiem vietējiem pārdevumiem Indonēzijā. Tādēļ nav pareizi apgalvot, ka metodika mainījusies, kaitējot iesniedzējam.

(42)

Abi saistītie Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdeva savus MIES uz Kopienu caur saistītiem uzņēmumiem (tirgotājiem), kas reģistrēti Samoa un Taivānā. Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pirmā neatkarīgā pircēja Kopienā maksātajām vai maksājamajām tālākpārdošanas cenām.

(43)

Normālvērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu, tajā pašā tirdzniecības līmenī. Gādājot par taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punktu vērā tika ņemtas to faktoru atšķirības, par kuriem tika pierādīts, ka tie iespaido cenas un cenu salīdzināmību. Uz tāda pamata attiecīgos gadījumos tika izdarītas korekcijas attiecībā uz atšķirībām fiziskajās īpašībās, transporta izmaksās, pārkraušanas izmaksās un komisijas maksā.

(44)

Normālvērtība tika koriģēta, lai netiktu iekļautas printeru saskarņu vērtības. Bez tam, tā kā dažiem modeļiem, ko abi saistītie Ķīnas ražotāji eksportētāji caur saviem saistītajiem tirdzniecības uzņēmumiem pārdeva uz Kopienu, ir statīvs, normālvērtībai tika izdarīta korekcija, ņemot vērā statīva vērtību.

(45)

Tā kā Ķīnas ražotāju eksportētāju saistītajiem tirgotājiem ir līdzīgas funkcijas kā pārstāvjiem, kas darbojas uz komisijas maksas pamata, tika izdarīta eksporta cenas korekcija attiecībā uz komisijas maksu saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Komisijas maksas apmērs tika aprēķināts, balstoties uz tiešiem šādu funkciju esības pierādījumiem. Šajā sakarā, aprēķinot komisijas maksu, tika ņemtas vērā SGA izmaksas, kas saistītajiem tirgotājiem radušās, lai pārdotu abu saistīto Ķīnas ražotāju izgatavoto attiecīgo izstrādājumu.

(46)

Iesniedzējs iebilda, ka analoga valstī pārdotajam modelim bijušas augstākas specifikācijas un tas iespaidojis cenu salīdzināmību.

(47)

Tā kā iesniedzējs neminēja nevienu piemēru varbūtējām augstākām specifikācijām un to varbūtējam iespaidam uz cenu salīdzināmību, šis iebildums nebija pieņemams.

(48)

Iesniedzējs apgalvoja, ka dažas ziņas, kas tika iesniegtas pēc atbildēm uz anketu, būtu bijis jāizmanto, aprēķinot eksporta cenas korekciju attiecībā uz transporta un pārkraušanas izmaksām.

(49)

Šī prasība tika pieņemta, un eksporta cena tika koriģēta uz augšu.

(50)

Iesniedzējs iebilda, ka normālvērtība būtu koriģējama, ievērojot izmaksas pēc pārdošanas, garantijas un kredīta izmaksas. Tas arī pieprasīja, lai no normālvērtības atskaitītu izmaksas, kas rodas no līguma, ko parakstījis viens no Indonēzijas ražotāja saistītajiem uzņēmumiem ar izplatītāju Indonēzijā.

(51)

Šīs prasības bija jānoraida, jo iesniedzēja minētās izmaksas nebija iekļautas ne ražošanas izmaksās, ne SGA izmaksās, ko izmantoja normālvērtības sastādīšanai. Tādēļ nav pamata šādas izmaksas atskaitīt no normālvērtības.

(52)

Kā minēja iesniedzējs, Pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts neļauj atskaitīt komisijas maksu no saistīto uzņēmumu eksporta cenām, jo faktiski nekāda komisijas maksa nav maksāta. Katrā ziņā, izdarot šādu eksporta cenas korekciju, līdzīgu korekciju būtu bijis jāizdara normālvērtībai, jo ar Indonēzijas ražotāju saistītais uzņēmums veica tādas pašas funkcijas kā iesniedzēja saistītie uzņēmumi. Bez tam attiecībā uz tirdzniecību caur Taivānu iesniedzējs iebilda, ka korekcijas aprēķināšanā bija iekļautas izmaksas, kas saistās ar ražošanu un vadību. Sadalījuma metodei būtu bijis jābalstās uz to darbinieku skaitu, kas strādā MIES izplatīšanā un pārdošanā Taivānas uzņēmumā, nevis uz kopējo izplatīšanā un pārdošanā strādājošo darbinieku skaitu.

(53)

Pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts neprasa, lai faktiski būtu samaksāta komisijas maksa uzcenojuma veidā, it sevišķi gadījumā, kad tirgotājs saistīts ar ražotāju eksportētāju, ja tirgotāja funkcijas ir līdzīgas tādām funkcijām, kādas ir pārstāvim, kas darbojas uz komisijas pamata. Korekcija attiecībā uz komisijas maksām ir jāizdara tad, kad puses nerīkojas, pamatojoties uz principāla un pārstāvja attiecībām, bet sasniedz to pašu ekonomisko rezultātu, rīkojoties kā pircējs un pārdevējs. Iesniedzēja saistītie uzņēmumi iesniedza rēķinus par visiem eksporta preču pārdevumiem nesaistītiem klientiem un noteica pārdošanas cenas, bet pēdējie izdarīja tiem pasūtījumus. Citādi notika ar uzņēmumu, kas saistīts ar Indonēzijas ražotāju, kura SGA izmaksas tika izmantotas normālvērtības sastādīšanai. Faktiski pārdošanu Indonēzijas tirgū izdarīja cits saistīts uzņēmums un, kā jau izskaidrots 51. apsvērumā iepriekš, šā uzņēmuma SGA izmaksas netika izmantotas normālvērtības sastādīšanā. Tādēļ nebūtu bijis pareizi izdarīt šādu normālvērtības korekciju un iesniedzēja prasības nebija pieņemamas.

(54)

Saistībā ar korekcijas aprēķināšanu attiecībā uz komisijas maksu jāuzsver, ka iesniedzējs – lai gan tam tas tika konkrēti lūgts – nav iesniedzis pietiekamus datus, pēc kuriem būtu bijis iespējams citādi iedalīt tā SGA izmaksas. Šajā sakarā iesniedzēja prasība par korekcijas aprēķināšanu attiecībā uz komisijas maksu bija jānoraida.

(55)

Atbilstīgi Pamatregulas 2. panta 11. punktam katra izstrādājuma veida vidējo svērto normālvērtību salīdzināja ar attiecīgā izstrādājuma veida vidējo svērto eksporta cenu.

(56)

Salīdzinājums uzrādīja dempinga esamību. Saskaņā ar Kopienas konsekvento praksi abiem saistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir aprēķināta viena dempinga starpība. Šī dempinga starpība, izteikta procentos no Kopienas brīvas robežpiegādes tīrās cenas pirms nodokļu nomaksas, saistītajiem uzņēmumiem Shanghai Adeptech Precision Co. Ltd un Shanghai Excell M&E Enterprise Co. Ltd ir 52,6 %.

(57)

Vadoties pēc izmeklēšanas rezultātiem, uzskatāms, ka iesniedzējam piemērojams galīgais antidempinga maksājums konstatētās dempinga starpības apjomā. Šī starpība ir zemāka par valsts vienoto kaitējuma novēršanas līmeni, kas ĶTR noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(58)

Šādos apstākļos MIES importam no Shanghai Adeptech Precision Co. Ltd un Shanghai Excell M&E Enterprise Co. Ltd piemērojamais grozītais antidempinga maksājums ir 52,6 %.

(59)

Vadoties pēc iepriekš konstatētā, iesniedzējam piemērojamo antidempinga maksājumu ar atpakaļejošu datumu uzliek attiecīgā izstrādājuma importam, uz kuru ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1408/2004 3. pantu attiecināta reģistrācija.

(60)

Visas attiecīgās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots iesniedzēja MIES importam piemērot grozītu galīgo antidempinga maksājumu un šo maksājumu ar atpakaļejošu datumu uzlikt reģistrācijai pakļautajam importam. To apsvērumi tika izskatīti un, attiecīgos gadījumos, ņemti vērā.

(61)

Šī pārskatīšana neietekmē datumu, no kura saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 2. punktu vairs nav spēkā ar Regulu (EK) Nr. 2605/2000 noteiktie pasākumi,

3.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/8

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

3.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/10

(1)

Komisijas 1996. gada 30. jūlija Regula (EK) Nr. 1555/96 par noteikumiem papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanai augļiem un dārzeņiem (2) paredz tās pielikumā uzskaitīto produktu importa uzraudzību. Šo uzraudzību veic atbilstīgi kārtībai, kas paredzēta 308.d pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(2)

Lai piemērotu 5. panta 4. punktu Līgumā par lauksaimniecību (4), kas noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas ietvaros, un pamatojoties uz pēdējiem pieejamajiem datiem par 2002., 2003., un 2004. gadu, ir jāgroza sliekšņa līmenis papildnodokļa uzlikšanai par gurķiem un ķiršiem, izņemot skābos ķiršus.

(3)

Attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1555/96.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

3.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/12

(1)

2001. gada 16. oktobrī Padome pilnvaroja Komisiju apspriest ar Lihtenšteinas Firstisti nolīgumu, kas ļautu šai valstij pieņemt līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri jāpiemēro Kopienā, lai nodrošinātu procentu ienākumu no uzkrājumiem efektīvu aplikšanu ar nodokli.

(2)

Nolīguma teksts, kas izriet no šīm sarunām, atbilst sarunu pamatnostādnēm, kuras pieņēmusi Padome. Šim tekstam pievienots starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, noslēgtais Saprašanās memorands, kura teksts ir pievienots Padomes 2004. gada 29. novembra Lēmumam 2004/897/EK (2).

(3)

Direktīvas 2003/48/EK (3) noteikumu piemērošana ir atkarīga no tā, kā Lihtenšteinas Firstiste piemēro līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti minētajā direktīvā, saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinas Firstisti.

(4)

Saskaņā ar Lēmumu 2004/897/EK un ar nosacījumu, ka tiks pieņemts lēmums par nolīguma noslēgšanu, nolīgums Eiropas Kopienas vārdā parakstīts 2004. gada 7. decembrī.

(5)

Šis nolīgums būtu jāapstiprina.

(6)

Jāparedz vienkārša un ātra procedūra, lai varētu pielāgot nolīguma I un II pielikumu,

3.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/14

(1)

Regulas (EEK) Nr. 729/70 5. pants, Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. pants, kā arī 8. panta 1. un 2. punkts Komisijas 1995. gada 7. jūlija Lēmumā (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 729/70 attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (3), nosaka, ka Komisija veic nepieciešamās pārbaudes, dalībvalstīm dara zināmus pārbaužu rezultātus, iepazīstas ar dalībvalstu izdarītajiem novērojumiem, sasauc divpusējas apspriedes, lai panāktu vienošanos ar visām iesaistītām dalībvalstīm, un formāli dara zināmus dalībvalstīm savus secinājumus, atsaucoties uz Komisijas 1994. gada 1. jūlija Lēmumu 94/442/EK, kas izveido saskaņošanas procedūru saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Garantijas nodaļas grāmatojumu noskaidrošanu (4).

(2)

Dalībvalstīm bija iespēja lūgt vienošanās procedūras uzsākšanu. Šī iespēja atsevišķos gadījumos tika izmantota, un procedūras noslēgumā sagatavoto ziņojumu izskatīja Komisija.

(3)

Regulas (EEK) Nr. 729/70 2. un 3. pants, kā arī Regulas (EK) Nr. 1258/1999 2. pants nosaka, ka tiek finansētas vienīgi kompensācijas eksportam uz trešām valstīm un intervences, kas ir paredzētas, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgu, ko veic saskaņā ar Kopienas noteikumiem lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas sistēmā.

(4)

Veiktās pārbaudes, divpusējo apspriežu rezultāti un vienošanās procedūras atklāja, ka daļa no dalībvalstu deklarētajiem izdevumiem neatbilst izvirzītajām prasībām un tādēļ tos nevar finansēt no ELVGF Garantiju nodaļas līdzekļiem.

(5)

Ir jānosaka summas, kuras neatbilst ELVGF Garantiju nodaļas finansējumam un kuras neattiecas uz izdevumiem, kas ir veikti divdesmit četrus mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma attiecīgajām dalībvalstīm par šo pārbaužu rezultātiem.

(6)

Attiecībā uz gadījumiem, kurus skar šis lēmums, Komisija sava kopsavilkuma ziņojumā darīja zināmu dalībvalstīm nefinansējamo summu novērtējumu, ņemot vērā to neatbilstību Kopienas noteikumiem.

(7)

Šis lēmums neskar finansiālas sekas, kuras Komisija varētu noteikt, balstoties uz Tiesas spriedumiem lietās, kas 2004. gada 31. oktobrī ir bijušas neizlemtas un skar jautājumus, uz kuriem attiecas šis lēmums,

3.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/20

(1)

Padome 2005. gada 12. aprīlī pieņēma Kopējo nostāju 2005/304/KĀDP, kas attiecas uz konfliktu novēršanu, pārvaldīšanu un atrisināšanu Āfrikā un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2004/85/KĀDP (1).

(2)

Padome 2004. gada 22. novembrī apstiprināja rīcības plānu EDAP atbalstam mieram un drošībai Āfrikā. Padome 2004. gada 13. decembrī apstiprināja pamatnostādnes šā plāna īstenošanai.

(3)

Padome 2004. gada 13. decembrī savos secinājumos atzīmēja ES vēlmi sniegt ieguldījumu drošības sektora reformā Kongo Demokrātiskajā Republikā.

(4)

Padome 2004. gada 28. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/530/KĀDP (2), ar ko pagarināja pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim (ESĪP) Āfrikas Lielo ezeru reģionā Aldo Ajello kungam un grozīja viņa pilnvaras.

(5)

Padome 2004. gada 9. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2004/847/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju Kinšasā (KDR) attiecībā uz Integrētu policijas vienību (EUPOL“Kinshasa”) (3).

(6)

Ar globālo un visaptverošo nolīgumu, ko Pretorijā 2002. gada 17. decembrī parakstīja Kongo konfliktā iesaistītās puses un kurai sekoja Sansitijā 2003. gada 2. aprīlī parakstītais Nobeiguma akts, ir panākta pārejas procesa īstenošana KDR, tostarp pārstrukturētu un integrētu valsts bruņoto spēku izveide.

(7)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2005. gada 30. martā pieņēma Rezolūciju 1592 (2005.) par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, ar kuru tā cita starpā vēlreiz apstiprina atbalstu pārejas procesam KDR un aicina nacionālās vienotības un pārejas valdību īstenot drošības sektora reformu, un nolemj pagarināt pilnvaras Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvniecībai Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUC), kā tā noteikta Rezolūcijā 1565 (2004.).

(8)

KDR valdība 2005. gada 26. aprīlī nosūtīja oficiālu aicinājumu Ģenerālsekretāram/Augstajam pārstāvim, kurā pausts lūgums Savienībai sniegt palīdzību, izveidojot konsultāciju un palīdzības vienību Kongo iestādēs saistībā ar drošības sektora reformu.

(9)

Pašreizējais KDR drošības stāvoklis varētu pasliktināties un radīt nopietnas sekas demokrātijas, tiesiskuma un starptautiskās un reģionālās drošības stiprināšanas procesam. Savienības turpmākais politiskais atbalsts un resursi palīdzēs nodrošināt stabilitāti reģionā.

(10)

Padome 2005. gada 12. aprīlī apstiprināja pamatkoncepciju par konsultāciju un palīdzības misijas īstenošanu saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā.

(11)

Par misijas statusu notiks apspriešanās ar KDR valdību, kas vērsta uz to, lai nolīgumu par EUPOL “Kinshasa” misijas statusu piemērotu misijai un tās personālam,

a)

birojs Kinšasā, kurā darbojas misijas vadītājs un personāls, kas nav piesaistīts Kongo varas iestādēm;

b)

eksperti, kas inter alia iecelti galvenos amatos Kongo valsts pārvaldē:

—

misijas vadītājs vada konsultāciju un palīdzības vienību, nodrošina ikdienas pārvaldi un ar ES Īpašā pārstāvja (ESĪP) starpniecību atskaitās Ģenerālsekretāram/Augtajam pārstāvim (ĢS/AP);

—

ESĪP atskaitās Politikas un drošības komitejai (PDK) un Padomei ar ĢS/AP starpniecību;

—

ĢS/AP sniedz norādes misijas vadītājam ar ESĪP starpniecību;

—

PDK nodrošina politisko kontroli un stratēģisko virzību.

a)

izdevumus pārvalda saskaņā ar Eiropas Kopienas noteikumiem un procedūrām, ko piemēro budžetam, taču nekāds iepriekšējs finansējums nepaliek Kopienas īpašumā. Trešo valstu pilsoņi var piedalīties piedāvājumu konkursos;

b)

misijas vadītājs ir Komisijas pārraudzībā un ziņo Komisijai par pilnīgi visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar viņa līgumu.