9.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/1

(1)

Padomes Direktīvā 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (3), Padomes Direktīvā 92/49/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (4), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (5) ir izklāstīti noteikumi tiešās apdrošināšanas darbību uzsākšanai un veikšanai Kopienā.

(2)

Šīs direktīvas paredz tiesisko regulējumu apdrošināšanas uzņēmumu darbībai iekšējā tirgū gan atbilstoši tiesībām veikt uzņēmējdarbību, gan saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, lai apdrošināšanas uzņēmumiem, kuru galvenie biroji atrodas Kopienā, atvieglotu saistību izpildi Kopienā un dotu iespēju apdrošinājuma ņēmējiem izmantot ne tikai savas valsts apdrošinātāju pakalpojumus, bet arī to apdrošinātāju pakalpojumus, kuru galvenie biroji atrodas Kopienā un kuri ir reģistrēti citās dalībvalstīs.

(3)

Šajās direktīvās noteikto režīmu piemēro tiešās apdrošināšanas uzņēmumiem attiecībā uz visiem to darījumiem gan tiešajā apdrošināšanā, gan pārapdrošināšanā ar risku pārņemšanu; savukārt pārapdrošināšanas darījumiem, ko veic specializēti pārapdrošināšanas uzņēmumi, šis režīms netiek piemērots un uz tiem neattiecas arī citi Kopienas tiesību aktu noteikumi.

(4)

Pārapdrošināšana ir nozīmīgs finanšu darbības veids, jo tā veicina plašāku risku sadali visā pasaulē, tādējādi ļaujot tiešās apdrošināšanas uzņēmumiem paaugstināt saistību kapacitāti, piedāvāt labāku apdrošināšanas segumu un arī samazināt savas kapitāla izmaksas; turklāt pārapdrošināšanai ir nozīmīga loma finansiālās stabilitātes nodrošināšanā, jo tā ir būtisks elements tiešās apdrošināšanas tirgu finansiālās precizitātes un stabilitātes nodrošināšanā, kas ietekmē arī finanšu sistēmu kopumā kā nozīmīgs finanšu starpnieks un institucionālais ieguldītājs.

(5)

Ar Padomes Direktīvu 64/225/EEK (1964. gada 25. februāris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību pārapdrošināšanas un retrocesijas jomā (6) tika atcelti tie ierobežojumi brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kas saistīti ar pārapdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja valstisko piederību vai atrašanās vietu. Tā tomēr neatcēla ierobežojumus, ko rada atšķirības valstu tiesību aktos par pārapdrošināšanas piesardzīgu uzraudzību. Šāda situācijas rezultātā izveidojās būtiskas atšķirības pārapdrošināšanas uzņēmumu uzraudzībā Kopienā, kas radīja šķēršļus pārapdrošināšanas darījumiem, tādus kā pārapdrošināšanas uzņēmumu pienākums dot aktīvus kā nodrošinājumu, lai segtu savu daļu tiešās apdrošināšanas uzņēmumu tehniskajās rezervēs, kā arī nepieciešamība pārapdrošināšanas uzņēmumiem pildīt dažādus uzraudzības noteikumus dažādās dalībvalstīs, kur tie veic savu darbību, vai arī pārapdrošināšanas uzņēmuma netiešā uzraudzība dažādos aspektos, ko veic tiešo apdrošināšanas uzņēmumu kompetentās iestādes.

(6)

Finanšu pakalpojumu rīcības plānā pārapdrošināšana ir atzīta kā nozare, kurā nepieciešama rīcība Kopienas līmenī, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidošanu finanšu pakalpojumu jomā. Turklāt galvenie finanšu forumi, tādi kā Starptautiskais Valūtas fonds un Starptautiskā Apdrošināšanas uzraudzību asociācija (SAUA), ir uzsvēruši, ka Kopienas līmenī nav saskaņotu pārapdrošināšanas uzraudzības noteikumu un tas ir nopietns trūkums finanšu pakalpojumu regulējumā, kas noteikti jānovērš.

(7)

Šīs direktīvas mērķis ir pienācīgu reglamentējošu noteikumu izveidošana pārapdrošināšanas darījumiem Kopienā. Tā veido daļu no Kopienas tiesību aktu kopuma apdrošināšanas jomā, kas veido iekšējo tirgu apdrošināšanas nozarē.

(8)

Šī direktīva ir saskanīga ar starptautisko organizāciju darbu pārapdrošināšanas uzraudzības noteikumu jomā, jo īpaši ar SAUA veikto.

(9)

Šai direktīvai ir tādi pati koncepcija kā Kopienas tiesību aktiem tiešās apdrošināšanas jomā, īstenojot saskaņošanu, kas ir būtiska, nepieciešama un pietiekama, lai nodrošinātu licenču un pienācīgas kontroles sistēmu savstarpēju atzīšanu, tādējādi ļaujot piešķirt vienotu licenci, kas ir spēkā Kopienā, un piemērot principu, ka uzraudzību veic piederības dalībvalsts.

(10)

Tāpēc jānosaka prasība, ka pārapdrošināšanas darījumu sākšanai un veikšanai vajadzīga vienota licence, ko izsniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā atrodas pārapdrošināšanas uzņēmuma galvenais birojs. Šāda licence uzņēmumam dod tiesības darboties visā Kopienā, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību. Filiāles dalībvalsts vai dalībvalsts, kurā tiek sniegti pakalpojumi, vairs nedrīkst likt iegūt jaunu licenci pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kas šajā dalībvalstī vēlas veikt pārapdrošināšanas darījumus un jau ir saņēmuši licences piederības dalībvalstī. Turklāt pārapdrošināšanas uzņēmumam, kas jau ir saņēmis licenci piederības dalībvalstī, nedrīkst noteikt papildu uzraudzību vai pārbaudes, kas saistītas ar tā finansiālo stabilitāti un ko veic tā apdrošināšanas uzņēmuma kompetentās iestādes, kurš ir pārapdrošināts minētajā pārapdrošināšanas uzņēmumā. Turklāt dalībvalstis nedrīkst pieprasīt Kopienā licencētam pārapdrošināšanas uzņēmumam dot aktīvus kā nodrošinājumu, lai segtu tā daļu cedenta tehniskajās rezervēs. Jādefinē šādas licences piešķiršanas vai atsaukšanas nosacījumi. Kompetentās iestādes nedrīkst izsniegt licenci vai atļaut turpināt darbību pārapdrošināšanas uzņēmumam, kas nepilda šīs direktīvas nosacījumus.

(11)

Šo direktīvu piemēro pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kas veic tikai pārapdrošināšanas darījumus un nav iesaistīti tiešajā apdrošināšanā; to piemēro arī tā saucamajiem “kaptīvajiem” pārapdrošināšanas uzņēmumiem, ko izveidojuši vai kas pieder vai nu finanšu uzņēmumiem, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumi vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu grupas, kam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/78/EK (1998. gada 27. oktobris) par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību (7), vai vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas nav finanšu uzņēmumi un kuru darbības mērķis ir nodrošināt pārapdrošināšanas segumu riskiem, kas saistīti tikai ar tiem uzņēmumiem, kuriem tie pieder. Šajā direktīvā terminam “pārapdrošināšanas uzņēmums” būtu jāietver kaptīvus pārapdrošināšanas uzņēmumus, ja nav dota īpaša norāde par kaptīviem pārapdrošināšanas uzņēmumiem. Kaptīvi pārapdrošināšanas uzņēmumi nesedz riskus, ko izraisa grupai piederoša apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma ārēja tieša apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbība. Turklāt finanšu konglomerātā ietilpstošiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumiem nedrīkst piederēt kaptīvs uzņēmums.

(12)

Tomēr šo direktīvu nepiemēro apdrošināšanas uzņēmumiem, kuriem jau piemēro Direktīvu 73/239/EEK vai Direktīvu 2002/83/EK; tomēr, lai nodrošinātu to apdrošināšanas uzņēmumu finansiālo stabilitāti, kas veic arī pārapdrošināšanas darījumus, un to, ka šo darījumu īpatnības tiek ņemtas vērā, aprēķinot šo apdrošināšanas uzņēmumu kapitāla prasības, šajā direktīvā minēto maksātspējas normu pārapdrošināšanas uzņēmumiem piemēro šo apdrošināšanas uzņēmumu pārapdrošināšanas darījumiem, ja to pārapdrošināšanas darījumi veido būtisku daļu to kopējā darījumu apjomā.

(13)

Šī direktīva neattiecas uz pārapdrošināšanas segumu, ko būtisku sabiedrības interešu vārdā sniedz vai pilnībā garantē dalībvalsts kā pārapdrošinātājs pēdējā instancē, it sevišķi tad, ja īpašas tirgus situācijas dēļ pienācīga komerciāla seguma iegūšana nav iespējama; šajā sakarā “pienācīga komerciāla seguma” trūkums galvenokārt nozīmē tirgus nespēju, ko raksturo piemērota līmeņa apdrošināšanas piedāvājumu nepārprotams trūkums, turklāt prēmiju pārmērīgums vēl neliecina par šī komerciālā seguma nepietiekamību. Šīs direktīvas 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts attiecas arī uz vienošanos starp apdrošināšanas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 73/239/EEK vai Direktīva 2002/83/EK un kuru mērķis ir apvienot finansiālās prasības, kuras izraisa lieli riski, piemēram, terorisms.

(14)

Pārapdrošināšanas uzņēmuma darbības mērķiem jāattiecas tikai uz pārapdrošināšanas darījumiem un saistītām operācijām. Šis noteikums ļauj pārapdrošināšanas uzņēmumam veikt tādas darbības kā statistikas vai aktuāru konsultācijas, riska analīzi vai pētījumus savu klientu uzdevumā. Tas var ietvert arī kontrolakciju sabiedrības funkciju un darbības attiecībā uz finanšu sektora darbībām 2. panta 8. punkta nozīmē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (8). Jebkurā gadījumā šī prasība neļauj turpināt ar pamatdarbību nesaistītu banku vai finanšu darbību.

(15)

Šai direktīvai jāprecizē kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras un līdzekļi. Pārapdrošināšanas uzņēmuma piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm jāatbild par šī uzņēmuma finansiālās stabilitātes uzraudzību, tostarp attiecībā uz maksātspēju, pietiekamu tehnisko rezervju un izlīdzināšanas rezervju izveidošanu un šo uzkrājumu un rezervju nodrošinājumu ar augstas kvalitātes aktīviem.

(16)

Dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā jābūt nepieciešamajiem uzraudzības līdzekļiem, kas nodrošinātu to, ka visā Kopienā pārapdrošināšanas uzņēmumi darījumus izpilda rūpīgi, neatkarīgi no tā, vai tie izmanto tiesības veikt uzņēmējdarbību vai brīvību sniegt pakalpojumus. Jo īpaši, tām jābūt tiesīgiem noteikt attiecīgus drošības pasākumus vai piemērot sankcijas nolūkā novērst neatbilstību un pārapdrošināšanas uzraudzības noteikumu pārkāpumus.

(17)

Normām, kas nosaka portfeļu nodošanu, jābūt saskaņā ar šajā direktīvā minēto vienoto licencēšanu. Tās jāpiemēro dažāda veida portfeļu nodošanām starp pārapdrošināšanas uzņēmumiem, piemēram, portfeļu nodošanai, ko izraisa pārapdrošināšanas uzņēmumu apvienošanās vai citas darbības, kuras nosaka komerctiesību akti, vai pieteikto, bet neizmaksāto zaudējumu portfeļa nodošanai citam pārapdrošināšanas uzņēmumam. Turklāt normās, kas nosaka portfeļu nodošanu, jāiekļauj normas, kas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad citam pārapdrošināšanas uzņēmumam tiek nodots tādu līgumu portfelis, kas noslēgti, pamatojoties uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību.

(18)

Jāparedz informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm un iestādēm vai organizācijām, kuru darbība veicina finanšu sistēmas stabilitāti. Lai saglabātu sniegtās informācijas konfidencialitāti, šim adrešu sarakstam jābūt stingri ierobežotam. Tāpēc ir nepieciešams precizēt nosacījumus, atbilstoši kuriem ir atļauta iepriekš minētā informācijas apmaiņa; turklāt, ja ir noteikts, ka informāciju var izpaust tikai ar kompetento iestāžu skaidru piekrišanu, vajadzības gadījumā tās var šo atļauju saistīt ar stingru nosacījumu izpildi. Ņemot vērā šo apstākli un nepieciešamību nodrošināt pienācīgu pārapdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību kompetentajās iestādēs, šī direktīva paredz noteikumus, kas dalībvalstīm ļauj noslēgt līgumus par informācijas apmaiņu ar trešajām valstīm, paredzot, ka izpaužamai informācijai piemēro atbilstošas dienesta noslēpuma garantijas.

(19)

Lai stiprinātu pārapdrošināšanas uzņēmumu piesardzīgu uzraudzību, jānosaka, ka revidentam ir pienākums nekavējoši ziņot kompetentajām iestādēm par visos šajā direktīvā paredzētajos gadījumos noteiktiem faktiem, kas varētu nopietni ietekmēt pārapdrošināšanas uzņēmuma finansiālo situāciju vai pārvaldes un grāmatvedības organizāciju, ja šādi fakti ir atklājušies, tam veicot savus darba pienākumus. Ņemot vērā direktīvas mērķus, ir vēlams, lai dalībvalstis paredzētu, ka šāds pienākums jāpiemēro visos apstākļos, kad revidents atklāj šos faktus, veicot savus darba pienākumus uzņēmumā, kuram ir ciešas attiecības ar pārapdrošināšanas uzņēmumu. Revidentu pienākums vajadzības gadījumā ziņot kompetentajām iestādēm par faktiem un lēmumiem, kas attiecas uz pārapdrošināšanas uzņēmumu un kurus viņi ir atklājuši, veicot savus darba pienākumus uzņēmumā, kas nav pārapdrošināšanas uzņēmums, nemaina ne viņu uzdevumu raksturu šajā uzņēmumā, ne arī veidu, kā tie izpilda savus pienākumus šajā uzņēmumā.

(20)

Jāparedz noteikumi par to, kā šo direktīvu piemēro esošajiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kuriem jau atļauja vai tiesības veikt pārapdrošināšanas darījumus saskaņā ar dalībvalstu noteikumiem ir piešķirtas pirms šīs direktīvas piemērošanas.

(21)

Lai pārapdrošināšanas uzņēmums varētu izpildīt savas saistības, piederības dalībvalstij jāpieprasa, lai pārapdrošināšanas uzņēmums izveidotu atbilstošas tehniskās rezerves. Šādu tehnisko rezervju apjomu nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (9), un attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu piederības dalībvalsts var paredzēt īpašus noteikumus saskaņā ar Direktīvu 2002/83/EK.

(22)

Pārapdrošināšanas uzņēmumam, kas veic pārapdrošināšanas darījumus kredītu apdrošināšanas jomā, ja šiem kredītu apdrošināšanas darījumiem salīdzinoši ar kopējo darījumu apjomu ir ievērojams apjoms, jāizveido atsevišķa izlīdzināšanas rezerve, kas nav maksātspējas normas daļa; šo rezervi aprēķina pēc vienas no metodēm, kas izklāstītas Direktīvā 73/239/EEK un uzskatāmas par ekvivalentām; turklāt šī direktīva ļauj piederības dalībvalstij pieprasīt, lai pārapdrošināšanas uzņēmumi, kuru galvenie biroji atrodas to teritorijā, izveido izlīdzināšanas rezerves arī citiem risku veidiem saskaņā ar noteikumiem, kādi ir spēkā piederības dalībvalstī. Pēc starptautiskā finanšu pārskatu standarta (IFRS 4) ieviešanas šai direktīvai jāprecizē arī to izlīdzināšanas rezervju piesardzīgais režīms, kuras izveidotas saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr, tā kā pārapdrošināšanas uzraudzība tiks no jauna izvērtēta Solvency II projektā, tad šī direktīva iepriekš nenosaka, kādai jābūt turpmākajai pārapdrošināšanas uzraudzībai saskaņā ar Solvency II.

(23)

Pārapdrošināšanas uzņēmuma rīcībā jābūt aktīviem tehnisko rezervju un izlīdzināšanas rezervju segumam, attiecībā uz kuriem jāņem vērā tā veikto darījumu veidus, jo īpaši paredzamo atlīdzību maksājumu raksturs, apjoms un ilgums, lai nodrošinātu ieguldījumu pietiekamību, likviditāti, drošību, kvalitāti, ienesīgumu un saskaņotību; uzņēmumam jānodrošina, lai ieguldījumi būtu daudzveidīgi un pietiekami izkliedēti un dotu uzņēmumam iespēju pareizi reaģēt uz mainīgiem ekonomiskiem apstākļiem, jo īpaši finanšu tirgus attīstību un nekustāmā īpašuma tirgiem vai lielām katastrofām.

(24)

Nepieciešams, lai papildus tehniskajām rezervēm pārapdrošināšanas uzņēmumi izveidotu papildu rezervi, ko sauc par maksātspējas normu un kas sastāv no brīviem līdzekļiem un, ar kompetentās iestādes piekrišanu, citiem pieļaujamiem līdzekļiem, kuriem jāveido nodrošinājumu pret nelabvēlīgām svārstībām darījumos. Šī prasība ir piesardzīgas uzraudzības būtisks elements. Līdz esošā maksātspējas normas režīma pārskatīšanai, ko Komisija veic kā projektu Solvency II, pārapdrošināšanas uzņēmumu maksātspējas normas aprēķināšanai izmanto noteikumus, ko paredz spēkā esošie tiesību akti tiešās apdrošināšanas jomā.

(25)

Ņemot vērā līdzību starp dzīvības pārapdrošināšanu, kas sedz mirstības risku, un nedzīvības pārapdrošināšanu, it īpaši apdrošināšanas risku segšanu un dzīvības pārapdrošināšanas līgumu ilgumu, vajadzīgā maksātspējas norma dzīvības pārapdrošināšanai jānosaka saskaņā ar šīs direktīvas normām, kas nosaka, kā aprēķināt prasīto maksātspējas normu nedzīvības pārapdrošināšanai; piederības dalībvalstij tomēr jāļauj piemērot Direktīvā 2002/83/EK paredzētos noteikumus, lai izveidotu vajadzīgo maksātspējas normu attiecībā uz dzīvības pārapdrošināšanas darbībām, kas saistītas ar ieguldījumu fondiem vai līdzdalības līgumiem.

(26)

Lai ņemtu vērā īpatnības atsevišķos pārapdrošināšanas līgumu veidos vai atsevišķos darījumu veidos, jāparedz noteikumi, ka prasītās maksātspējas normas aprēķināšanai iespējams noteikt pielāgojumus; šos pielāgojumus, īstenojot tai ar Līgumu piešķirtās pilnvaras, veic Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/9/EK (10).

(27)

Šos pasākumus būtu jāpieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas paredzēta 5. pantā Padomes Lēmumā 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11).

(28)

Elementu uzskaitījumam, kas var veidot šajā direktīvā noteikto pieejamo maksātspējas normu, ir jābūt tādam pašam, kā to paredz Direktīva 73/239/EEK un Direktīva 2002/83/EK.

(29)

Pārapdrošināšanas uzņēmuma rīcībā jābūt arī garantijas fondam, lai nodrošinātu attiecīgu resursu pieejamību un to, ka turpmākajos darījumos maksātspējas norma nekādā gadījumā nebūs zemāka par minimālo drošības līmeni; tomēr, ņemot vērā kaptīvo pārapdrošināšanas uzņēmumu īpatnības, jāparedz noteikums, kas ļauj piederības dalībvalstij noteikt mazāku summu kaptīvās pārapdrošināšanas uzņēmumu minimālajiem garantijas fondiem.

(30)

Atsevišķi šīs direktīvas noteikumi definē obligātos standartus. Piederības dalībvalstij jābūt tiesīgai noteikt stingrākas normas pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kuriem tās kompetentās iestādes izsniedz licenci, jo īpaši attiecībā uz maksātspējas normas prasībām.

(31)

Šai direktīvai jābūt piemērojamai ierobežotām pārapdrošināšanas darbībām; tāpēc šās direktīvas piemērošanai ir nepieciešama ierobežotas pārapdrošināšanas definīcija; šā pārapdrošināšanas veida specifisko īpašību dēļ piederības dalībvalstij jādod iespēja ierobežotas pārapdrošināšanas darbībām noteikt īpašas normas. Šīs normas var atšķirties no šīs direktīvas vispārējā režīma vairākos īpašos jautājumos.

(32)

Šajā direktīvā jāparedz pasākumi attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas pārņem riskus no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumiem. Šādu īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kuras nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumi, specifisko īpašību dēļ dalībvalstīs būtu jāievieš īpašas normas. Turklāt šai direktīvai jānodrošina prasība piederības dalībvalstij ieviest detalizētākus noteikumus, lai radītu apstākļus, kuros īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību nesamaksātās summas var izmantot kā aktīvus, kas sedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma tehniskās rezerves. Šai direktīvai arī jāparedz, ka no īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības atgūstamās summas var uzskatīt par summām, kas atskaitāmas no pārapdrošināšanas vai retrocesijas līgumiem šajā direktīvā noteiktajās robežās, ja apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums iesniedz kompetentajai iestādei pieteikumu un saņem no tās piekrišanu.

(33)

Jāparedz noteikumi gadījumiem, kad pārapdrošināšanas uzņēmumam finansiālā stāvokļa dēļ var rasties grūtības pildīt parakstītās saistības. Īpašos gadījumos ir nepieciešams, lai kompetentās iestādes būtu pilnvarotas iejaukties pietiekami savlaicīgi, taču, īstenojot šīs pilnvaras, kompetentajām iestādēm jāinformē pārapdrošināšanas uzņēmumi par šo uzraudzības darbību iemesliem saskaņā ar stabilas pārvaldības un noteiktas kārtības principiem. Tiklīdz rodas šāda situācija, kompetentajām iestādēm jāatturas no apliecinājuma, ka pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspējas norma ir pietiekama.

(34)

Nepieciešams paredzēt sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu to, ka pārapdrošināšanas uzņēmums, kas veic savu darbību saskaņā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, izpilda uzņēmējas dalībvalsts noteiktās prasības.

(35)

Nepieciešams paredzēt uzņēmumu tiesības griezties tiesā, ja tiem atsaka licences izsniegšanu vai atsauc licenci.

(36)

Ir svarīgi nodrošināt, lai uz pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kuru galvenie biroji atrodas ārpus Kopienas un kuri veic pārapdrošināšanas darījumus Kopienā, neattiektos noteikumi, kuru rezultātā tie atrastos izdevīgākā situācijā nekā pārapdrošināšanas uzņēmumi, kuru galvenie biroji atrodas dalībvalstī.

(37)

Lai ņemtu vērā pārapdrošināšanas starptautiskos aspektus, jāparedz iespēja noslēgt starpvalstu līgumus ar trešām valstīm, kuru mērķis ir definēt līdzekļus to pārapdrošināšanas uzņēmumu uzraudzībai, kas veic darījumus līgumslēdzēju pušu teritorijā.

(38)

Jāparedz elastīga procedūra uzraudzības principu saskaņošanai ar trešajām valstīm Kopienas līmenī, lai uzlabotu pārapdrošināšanas pakalpojumu liberalizāciju trešās valstīs, kas tiek sniegti, dibinot uzņēmumu vai kā pārrobežu pakalpojumu sniegšana. Šim mērķim direktīvā būtu jāparedz procedūras sarunām ar trešām valstīm.

(39)

Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt īstenošanas pasākumus, ar nosacījumu, ka tie nemaina šīs direktīvas būtiskus elementus. Šiem īstenošanas pasākumiem jāļauj Kopienai ņemt vērā pārapdrošināšanas turpmāko attīstību. Direktīvas izpildei nepieciešamos pasākumus pieņem atbilstoši Lēmumam 1999/468/EK.

(40)

Esošais Kopienas tiesiskais regulējums apdrošināšanas jomā jāpielāgo, ņemot vērā jauno uzraudzības režīmu pārapdrošināšanas sabiedrībām, ko nosaka šī direktīva, un lai nodrošinātu konsekventu tiesisko regulējumu visai apdrošināšanas nozarei. Jo īpaši jāpielāgo esošie noteikumi, kas ļauj kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par tiešās apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību, veikt pārapdrošināšanas uzņēmumu “netiešo uzraudzību”. Turklāt ir nepieciešams atcelt esošos noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm jebkādā veidā pieprasīt dot apdrošināšanas uzņēmuma tehnisko rezervju seguma aktīvus kā nodrošinājumu, ja apdrošināšanas uzņēmums ir pārapdrošināts pārapdrošināšanas uzņēmumā, kas licencēts saskaņā ar šo direktīvu, vai apdrošināšanas uzņēmumā. Visbeidzot, jāparedz, ka maksātspējas normu apdrošināšanas uzņēmumiem, kas veic pārapdrošināšanas darbības un kuriem šīs darbības sastāda būtisku daļu viņu darījumos, aprēķina saskaņā ar pārapdrošināšanas uzņēmumu maksātspējas noteikumiem, ko paredz šī direktīva. Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 73/239/EEK, 92/49/EEK un 2002/83/EK.

(41)

Direktīva 98/78/EK jāgroza, lai garantētu, ka pārapdrošināšanas uzņēmums, kas ietilpst apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu grupā, ir pakļauts papildu uzraudzībai tāpat kā apdrošināšanas uzņēmumi, kas ietilpst apdrošināšanas grupā.

(42)

Padomei saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12) būtu jāiesaka dalībvalstīm gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļo atbilstību starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(43)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, tiesiskā regulējuma izveidošanu pārapdrošināšanas darbību uzsākšanai un veikšanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(44)

Tā ka šī direktīva paredz obligātos standartus, dalībvalstis var pieņemt stingrākus noteikumus,

a)

apdrošināšanas uzņēmumiem, kuriem piemēro Direktīvu 73/239/EEK vai Direktīvu 2002/83/EK;

b)

darbībām un organizācijām, kas minētas Direktīvas 73/239/EEK 2. un 3. pantā;

c)

darbībām un organizācijām, kas minētas Direktīvas 2002/83/EK 3. pantā;

d)

pārapdrošināšanas darbībām, ko veic vai pilnībā garantē dalībvalsts valdība, ja tā būtisku sabiedrības interešu vārdā rīkojas kā pārapdrošinātājs pēdējā instancē, tostarp apstākļos, kuros šāda funkcija tai jāuzņemas tirgus situācijā, kad pienācīga komerciāla seguma iegūšana tirgū nav iespējama.

a)

“pārapdrošināšana” ir darbība, ko veic pārapdrošināšanas uzņēmums, pieņemot cedētos riskus no apdrošināšanas uzņēmuma vai cita pārapdrošināšanas uzņēmuma. Tādas riska parakstītāju asociācijas gadījumā, kas pazīstama kā Lloyd's, pārapdrošināšana ir arī darbība, ko veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums, kas nav riska parakstītāju asociācija, kura pazīstama kā Lloyd's, pieņemot cedētos riskus no jebkura Lloyd's locekļa;

b)

“kaptīvs pārapdrošināšanas uzņēmums” ir pārapdrošināšanas uzņēmums, kas pieder vai nu finanšu uzņēmumam, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu grupa, kuru darbību regulē Direktīva 98/78/EK, vai uzņēmumam, kas nav finanšu uzņēmums, un kura mērķis ir nodrošināt pārapdrošināšanas segumu tikai tiem riskiem, kas attiecas uz uzņēmumu vai uzņēmumu grupu, kurai kaptīvais pārapdrošinātājs pieder vai kurā tas ietilpst;

c)

“pārapdrošināšanas uzņēmums” ir uzņēmums, kas ir saņēmis licenci saskaņā ar 3. pantu;

d)

“filiāle” ir pārapdrošināšanas uzņēmuma pārstāvniecība vai filiāle;

e)

“uzņēmums” ir pārapdrošināšanas uzņēmuma galvenais birojs vai d) apakšpunktā minētā filiāle;

f)

“piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā atrodas pārapdrošināšanas uzņēmuma galvenais birojs;

g)

“filiāles dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā atrodas pārapdrošināšanas uzņēmuma filiāle;

h)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā pārapdrošināšanas uzņēmumam ir filiāles vai kurā pārapdrošināšanas uzņēmums sniedz pakalpojumus;

i)

“kontrole” ir mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma attiecības, kas definētas Direktīvas 83/349/EEK (13) 1. pantā, vai līdzīgas attiecības starp fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

j)

“būtiska līdzdalība” ir tieša vai netieša līdzdalība uzņēmumā, kas ir vismaz 10 % no tā kapitāla vai balsstiesībām vai ļauj ievērojami ietekmēt pārvaldību uzņēmumā, kurā līdzdalība iegūta;

k)

“mātesuzņēmums” ir Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā definētais mātesuzņēmums;

l)

“meitasuzņēmums” ir Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā definētais meitasuzņēmums;

m)

“kompetentas iestādes” ir valsts iestādes, kuras ar likumu vai noteikumiem ir pilnvarotas uzraudzīt pārapdrošināšanas uzņēmumus;

n)

“ciešas attiecības” ir situācija, kurā divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas ir saistītas ar:

o)

finanšu uzņēmums ir viens no šādiem uzņēmumiem:

p)

“īpašam nolūkam dibināta sabiedrība” ir jebkurš iekļauts vai neiekļauts uzņēmums, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums, kas uzņemas riskus no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumiem un kas savu pakļautību šādiem riskiem pilnībā finansē ar ieņēmumiem no aizdevumu izsniegšanas vai no kāda cita finansēšanas mehānisma, ja šāda aizdevuma sniedzēja atmaksas tiesības vai cits finansēšanas mehānisms ir pakļauts šādas sabiedrības pārapdrošināšanas saistībām;

q)

“ierobežota pārapdrošināšana” ir pārapdrošināšana, kurā tiešais maksimālais zaudējumu potenciāls, kas izteikts kā maksimālais nodotais ekonomiskais risks, ko izraisa gan nozīmīga parakstīšanas riska, gan laika riska nodošana, pārsniedz prēmiju visā līguma darbības laikā par ierobežotu, bet nozīmīgu summu, kopā ar vismaz vienu no šādām divām īpašībām:

—

jebkuru meitasuzņēmuma meitasuzņēmumu uzskata par tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumu, kas vada šo uzņēmumu grupu,

—

situāciju, kurā divas vai vairākas personas ir pastāvīgi saistītas ar vienu un to pašu personu ar kontroles attiecībām, arī uzskata par tādu, kas rada ciešas attiecības starp šādām personām.

a)

uzņēmumi, kas reģistrē galveno biroju šajās valstīs;

b)

pārapdrošināšanas uzņēmumi, kas ir saņēmuši licenci un vēlas uzsākt citus pārapdrošināšanas darījumus, kas ir atšķirīgi no tiem, kuru veikšanai jau ir saņemta licence.

a)

ierobežot savu darbību ar pārapdrošināšanas darījumiem un ar tiem saistītām darbībām; tas var ietvert arī kontrolakciju sabiedrības funkciju un darbības attiecībā uz finanšu nozares darbībām Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 8. punkta nozīmē;

b)

iesniegt darbības plānu saskaņā ar 11. pantu;

c)

izveidot minimālo garantiju fondu, kas paredzēts 40. panta 2. punktā;

d)

tie efektīvi jāvada personām ar labu reputāciju un attiecīgu profesionālo kvalifikāciju vai pieredzi.

a)

riskiem, kurus pārapdrošināšanas uzņēmums paredz segt;

b)

pārapdrošināšanas līgumu veidiem, kurus pārapdrošināšanas uzņēmums vēlas noslēgt ar cedentiem;

c)

galvenajiem retrocesijas principiem;

d)

elementiem, kas veido minimālo garantiju fondu;

e)

aprēķiniem par izdevumiem, kas saistīti ar administratīvo dienestu izveidošanu un darījumu drošību, kā arī finanšu līdzekļiem, no kuriem paredzēts tos segt.

a)

aprēķinus par pārvaldības izdevumiem, kas nav dibināšanas izmaksas, proti, kārtējie vispārējie izdevumi un komisijas;

b)

aprēķinus par prēmijām vai maksājumiem un atlīdzību aprēķinus;

c)

paredzamo bilanci;

d)

finanšu avotu aprēķinus, kas paredzēti parakstīto saistību segšanai un maksātspējas normas nodrošināšanai.

a)

meitasuzņēmums apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam, kas licencēts citā dalībvalstī; vai

b)

meitasuzņēmums uzņēmumam, kas ir mātesuzņēmums apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam, kas licencēts citā dalībvalstī; vai

c)

uzņēmums, kuru kontrolē viena un tā pati fiziska vai juridiska persona, kas kontrolē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu, kas licencēts citā dalībvalstī.

a)

meitasuzņēmums Kopienā licencētai kredītiestādei vai ieguldījumu sabiedrībai; vai

b)

meitasuzņēmums uzņēmumam, kas ir mātesuzņēmums Kopienā licencētai kredītiestādei vai ieguldījumu sabiedrībai; vai

c)

uzņēmums, kuru kontrolē viena un tā pati fiziska vai juridiska persona, kas kontrolē Kopienā licencētu kredītiestādi vai ieguldījumu sabiedrību.

a)

sīki izpētīt pārapdrošināšanas uzņēmuma stāvokli un visus darījumus, tostarp, vācot informāciju vai pieprasot iesniegt pārapdrošināšanas un retrocesijas darījumu dokumentus, un veicot pārbaudes uz vietas pārapdrošināšanas uzņēmuma teritorijā;

b)

noteikt attiecībā uz pārapdrošināšanas uzņēmumu, tā direktoriem vai vadītājiem, vai personām, kas to kontrolē, piemērotus un nepieciešamus pasākumus, lai nodrošinātu šāda pārapdrošināšanas uzņēmuma darbības atbilstību normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pārapdrošināšanas uzņēmumam jāievēro katrā dalībvalstī;

c)

nodrošināt šo pasākumu izpildi, vajadzības gadījumā piespiedu kārtā un attiecīgā gadījumā izmantojot tiesas iestāžu palīdzību.

a)

pārbaudot, vai ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē darbības sākšanu pārapdrošināšanas jomā, un atvieglojot šādas uzņēmējdarbības uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz tehnisko rezervju, maksātspējas normas, administratīvo un grāmatvedības procedūru un iekšējās kontroles mehānismu uzraudzību;

b)

uzliekot sankcijas;

c)

sakarā ar kāda kompetentās iestādes lēmuma pārsūdzēšanu administratīvā kārtā vai

d)

tiesvedībā, kas ierosināta saskaņā ar 53. pantu vai īpašiem noteikumiem, kuri paredzēti šajā direktīvā un citās direktīvās, kas attiecas uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumiem.

a)

iestādēm, kas atbild par kredītiestāžu un citu finanšu organizāciju valsts uzraudzību, un iestādēm, kas atbild par finanšu tirgu uzraudzību;

b)

struktūrām, kas iesaistītas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumu likvidēšanā, bankrota procedūrā un tamlīdzīgās procedūrās, un

c)

personām, kas atbild par likumā noteikto revīziju apdrošināšanas uzņēmumos, pārapdrošināšanas uzņēmumos un citās finanšu iestādēs,

a)

iestādēm, kas atbild par pārapdrošināšanas uzņēmumu likvidēšanā, bankrota procedūrā un tamlīdzīgās procedūrās iesaistīto struktūru pārraudzību, vai

b)

iestādēm, kuras atbild par to personu pārraudzību, kas veic likumā noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumos, kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs, vai

c)

neatkarīgiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu aktuāriem, kas veic šo uzņēmumu juridisko uzraudzību, un struktūrām, kas pārrauga šos aktuārus.

a)

šī informācija ir izmantojama, lai veiktu pirmajā daļā minēto pārraudzību vai juridisko uzraudzību;

b)

uz šādu informāciju attiecas dienesta noslēpuma nosacījumi, kā paredzēts 24. pantā;

c)

ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to nedrīkst izpaust bez skaidras to kompetento iestāžu piekrišanas, kas to sniegušas, un to attiecīgā gadījumā drīkst izpaust tikai tiem nolūkiem, kam šīs iestādes devušas piekrišanu.

a)

šī informācija ir paredzēta pirmajā daļā minētā uzdevuma veikšanai;

b)

uz šādu informāciju attiecas dienesta noslēpuma nosacījumi, kā paredzēts 24. pantā;

c)

ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to nedrīkst izpaust bez skaidras to kompetento iestāžu piekrišanas, kas to sniegušas, un to drīkst izpaust tikai tiem nolūkiem, kam šīs iestādes devušas piekrišanu.

a)

būtiski pārkāpt normatīvos vai administratīvos aktus, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē licencēšanu, vai kuri īpaši reglamentē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu darbību, vai

b)

ietekmēt pārapdrošināšanas uzņēmuma darbības nepārtrauktību, vai

c)

būt pamatā atteikumam apstiprināt grāmatvedības datus vai atrunām.

a)

aktīvi ņem vērā pārapdrošināšanas uzņēmuma darbības veidu, it īpaši sagaidāmo atlīdzību maksājumu veidu, apjomu un ilgumu, lai garantētu ieguldījumu pietiekamību, likviditāti, drošību, kvalitāti, ienesīgumu un saskaņotību;

b)

pārapdrošināšanas uzņēmums nodrošina, lai aktīvi ir daudzveidīgi un pietiekami izkliedēti un ļauj uzņēmumam pareizi reaģēt uz mainīgiem ekonomiskiem apstākļiem, jo īpaši finanšu tirgu un nekustamā īpašuma tirgu attīstību, kā arī lielām katastrofām. Uzņēmums novērtē nepastāvīgu tirgus izmaiņu ietekmi uz tā aktīviem un dažādo aktīvus tā, lai samazinātu šādu ietekmi;

c)

ieguldījumus aktīvos, kas netiek tirgoti regulētā finanšu tirgū, jebkurā gadījumā uztur piesardzīgā līmenī;

d)

ieguldījumi atvasinātos finanšu instrumentos ir pieļaujami, ja tie veicina ieguldījumu risku samazināšanu vai sekmē efektīvu portfeļa pārvaldīšanu. Tos vērtē piesardzīgi, ņemot vērā pakārtotos aktīvus, un tos iekļauj uzņēmuma aktīvu novērtējumā. Uzņēmums arī izvairās no pārmērīga riska attiecībā uz vienu darījuma partneri un citiem darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem;

e)

aktīvus pareizi dažādo, lai nepieļautu pārmērīgu atkarību no kāda viena konkrēta aktīva, emitenta vai uzņēmumu grupas, un nepieļautu portfeļa kopējā riska uzkrāšanu. Ieguldījumi aktīvos, ko emitējis viens emitents vai emitenti, kas pieder vienai grupai, nedrīkst pakļaut uzņēmumu pārmērīgai riska koncentrācijai.

a)

kopējo tehnisko rezervju ieguldījumi citās valūtās, kuras nav tās, kurās ir noteiktas tehniskās rezerves, nepārsniedz 30 %;

b)

kopējo tehnisko rezervju ieguldījumi akcijās un citos apgrozāmos vērtspapīros, kam ir akciju, obligāciju un parāda vērtspapīru īpašības un ko netirgo regulētā tirgū, nepārsniedz 30 %;

c)

piederības dalībvalsts var pieprasīt katram pārapdrošināšanas uzņēmumam ieguldīt ne vairāk kā 5 % no kopējām tehniskajām rezervēm kapitāldaļās un citos apgrozāmos vērtspapīros, kam ir akciju, obligāciju, parāda vērtspapīru īpašības, un tā paša uzņēmuma naudas un kapitāla tirgus instrumentos, un ieguldīt ne vairāk kā 10 % no tā kopējām tehniskajām rezervēm kapitāldaļās un citos apgrozāmos vērtspapīros, kam ir akciju, obligāciju, parāda vērtspapīru īpašības, kā arī to uzņēmumu naudas un kapitāla tirgus instrumentos, kas pieder tai pašai grupai.

a)

samaksātais akciju kapitāls vai, savstarpējas pārapdrošināšanas uzņēmuma gadījumā, faktiskais sākumfonds, ko papildina dalībnieku fondi, kas atbilst visiem šiem kritērijiem:

b)

obligātās un brīvās rezerves, kas neatbilst parakstītajām saistībām un nav klasificētas kā izlīdzināšanas rezerves;

c)

iepriekšējo gadu peļņa vai zaudējumi pēc izmaksājamo dividenžu atskaitīšanas.

a)

pārapdrošināšanas uzņēmuma dalība šādos uzņēmumos:

b)

katrs no šiem posteņiem, ko pārapdrošināšanas uzņēmums tur attiecībā uz a) apakšpunktā definētajām juridiskajām personām, kurās tam ir dalība:

a)

kumulatīvs priekšrocību akciju kapitāls un subordinētais aizņēmuma kapitāls līdz 50 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas, izvēloties mazāko robežu, kur ne vairāk kā 25 % sastāv no subordinētajiem aizņēmumiem ar noteiktu termiņu vai noteikta termiņa kumulatīva priekšrocību akciju kapitāla, ja pastāv saistošas vienošanās, saskaņā ar kurām pārapdrošināšanas uzņēmuma bankrota vai likvidācijas gadījumā subordinētā aizņēmuma kapitāls vai priekšrocību akciju kapitāls ierindojams pēc visu citu kreditoru prasījumiem un nav atmaksājams, iekams nav atmaksāti visi citi šajā laikā nenokārtotie parādi.

Subordinētais aizņēmuma kapitāls atbilst šādiem nosacījumiem:

b)

beztermiņa vērtspapīrus un citus instrumentus, tostarp kumulatīvās priekšrocību kapitāldaļas, izņemot tās, kas minētas a) apakšpunktā, līdz 50 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas, izvēloties mazāko summu, šādu vērtspapīru kopsummai un subordinētajam aizņēmuma kapitālam, kas minēts a) apakšpunktā, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

puse no nesamaksātā daļu kapitāla vai sākumfonda, tiklīdz samaksātā daļa sasniedz 25 % no šā daļu kapitāla vai fonda, līdz 50 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas, izvēloties mazāko summu;

b)

nedzīvības savstarpējās apvienībās vai savstarpēja veida apvienībās ar mainīgiem ieguldījumiem – visas prasības pret to biedriem sakarā ar papildieguldījumu piesaistīšanu finanšu gada laikā līdz pusei no maksimālo ieguldījumu un faktiski saņemto ieguldījumu starpības, līdz robežai 50 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas, izvēloties mazāko summu. Valsts kompetentās iestādes nosaka pamatnostādnes, kurās izklāstīti nosacījumi, kādos var pieņemt papildieguldījumus;

c)

jebkādas slēptās tīrās rezerves, kas atklājas aktīvu novērtēšanā, ciktāl šādām slēptām tīrajām rezervēm nav izņēmuma raksturs.

a)

līdz 2009. gada 31. decembrim summa, kas vienāda ar 50 % no uzņēmuma paredzamās peļņas, bet nepārsniedz 25 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas, izvēloties mazāko summu; paredzamās peļņas apjomu iegūst, reizinot paredzēto gada peļņu ar koeficientu, kas atbilst vidējam atlikušajam apdrošināšanas polišu derīguma termiņam; izmantotais koeficients nedrīkst būt lielāks par “seši”; paredzētā gada peļņa nepārsniedz vidējo aritmētisko no pēdējos piecos finanšu gados gūtās peļņas Direktīvas 2002/83/EK 2. panta 1. punktā uzskaitītajās darbības jomās.

Kompetentās iestādes var vienīgi piekrist tam, ka šādu summu iekļauj pieejamajā maksātspējas normā:

b)

gadījumā, ja rezerves veidošanā netiek izmantota cilmerēšana, vai gadījumā, ja cilmerētā rezerve nesasniedz uzkrājumu no klientu piesaistes izmaksām, kas iekļautas prēmijā, var iekļaut starpību starp cilmerētu vai daļēji cilmerētu matemātisko rezervi un matemātisku rezervi, kas cilmerēta, piemērojot likmi, kas līdzvērtīga prēmijā iekļauto klientu piesaistes izmaksu uzkrājumam. Šī summa tomēr nevar pārsniegt 3,5 % no summas, ko iegūst, summējot starpības starp attiecīgajiem dzīvības apdrošināšanas kapitāliem un matemātiskajām rezervēm visām tām polisēm, attiecībā uz ko var piemērot cilmerēšanu. No starpības atrēķina kā aktīvus iegrāmatotās neamortizētās klientu piesaistes izmaksas.

a)

izmaksātās prēmijas aprēķina, pamatojoties uz slimības tabulām saskaņā ar apdrošināšanā izmantojamo matemātisko metodi;

b)

izveido rezerves vecuma palielināšanās faktoram;

c)

iekasē papildu prēmiju, lai izveidotu pietiekama apjoma tehniskās rezerves;

d)

apdrošināšanas uzņēmums var anulēt līgumu tikai līdz trešā apdrošināšanas gada beigām;

e)

līgumā paredz prēmiju palielināšanas vai maksājumu samazināšanas iespēju pat jau noslēgtos līgumos.

a)

vadības izdevumu provizorisks novērtējums, jo īpaši kārtējie vispārējie izdevumi un komisijas naudas;

b)

detalizēts ienākumu un izdevumu aprēķinu plāns attiecībā uz pieņemtās pārapdrošināšanas līgumiem un pārapdrošināšanas cesiju;

c)

plānotā bilance;

d)

parakstīto saistību segšanai un pieprasītās maksātspējas normas nodrošināšanai paredzēto finanšu avotu aprēķini;

e)

vispārējā retrocesijas politika.

a)

retrocesijas līgumu raksturs vai kvalitāte kopš pēdējā finanšu gada ir ievērojami mainījusies;

b)

nav pārnestu risku saskaņā ar retrocesijas līgumiem, vai arī riska pārnešana ir ierobežota.

a)

nav izmantojis licenci 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no tās vai pārtraucis darījumus uz laiku ilgāku par 6 mēnešiem, ja vien šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts nav paredzējusi licences derīguma termiņa izbeigšanos;

b)

vairs nepilda licences piešķiršanas nosacījumus;

c)

atvēlētajā laikā nav spējis veikt pasākumus, kas iekļauti 42. pantā minētajā sanācijas plānā vai finanšu plānā;

d)

rupji pārkāpj pienākumus, kas paredzēti noteikumos, kuri uz to attiecas.

—

obligātiem nosacījumiem, kas ietverami visos noslēgtajos līgumos;

—

stabilām administratīvām un grāmatvedības procedūrām, piemērotiem iekšējās kontroles mehānismiem un riska vadības prasībām;

—

grāmatvedības, piesardzības un statistiskās informācijas prasībām;

—

tehnisko rezervju izveidošanu, lai nodrošinātu to atbilstību, drošību un objektivitāti;

—

tehnisko rezervju segumam paredzēto aktīvu ieguldījumiem, lai nodrošinātu, ka tiek ņemts vērā pārapdrošināšanas uzņēmuma darbības veids, it īpaši sagaidāmo atlīdzību maksājumu raksturs, apjoms un ilgums, lai garantētu aktīvu pietiekamību, likviditāti, drošību, ienesīgumu un saskaņotību;

—

noteikumiem, kas attiecas uz pieejamo maksātspējas normu, pieprasīto maksātspējas normu un minimālo garantijas fondu, kuru pārapdrošināšanas uzņēmums uztur attiecībā uz ierobežotas pārapdrošināšanas darbībām.

—

pilnvaru apjomu;

—

obligātiem nosacījumiem, kas ietverami visos noslēgtajos līgumos;

—

īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības vadītāju labu reputāciju un piemērotu profesionālo kvalifikāciju;

—

piemērotām un atbilstošām prasībām, kas izvirzītas dalībniekiem vai biedriem, kam ir būtiska līdzdalība īpašam nolūkam dibinātā sabiedrībā;

—

stabilām administratīvām un grāmatvedības procedūrām, piemērotu iekšējās kontroles mehānismu un riska vadības prasībām;

—

grāmatvedības, piesardzības un statistiskās informācijas prasībām;

—

īpašam nolūkam dibināto sabiedrību maksātspējas prasībām.

a)

pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kuru galvenie biroji atrodas trešā valstī un kas veic pārapdrošināšanu Kopienā;

b)

pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kuru galvenie biroji atrodas Kopienā un kas veic pārapdrošināšanu trešā valstī.

a)

dalībvalstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu pārapdrošināšanas uzņēmumu uzraudzībai, kuru galvenie biroji atrodas Kopienā un kuri darbojas attiecīgās trešās valsts teritorijā;

b)

trešo valstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu pārapdrošināšanas uzņēmumu uzraudzībai, kuru galvenie biroji atrodas to teritorijā un kuri darbojas Kopienā.

a)

par visām licencēm, kas piešķirtas tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, kura viena vai vairāku mātesuzņēmumu darbību regulē trešās valsts tiesību akti;

b)

par gadījumiem, kad šāds mātesuzņēmums iegūst līdzdalību kādā Kopienas apdrošināšanas uzņēmumā, pārvēršot to par savu meitasuzņēmumu.

a)

direktīvas I pielikumā paredzēto juridisko formu paplašināšana;

b)

direktīvas 36. pantā uzskaitīto maksātspējas normas posteņu precizēšana, ņemot vērā jaunu finanšu instrumentu izveidošanu;

c)

prēmiju vai atlīdzību, ko izmanto 37. panta 3. un 4. apakšpunktā paredzētās pieprasītās maksātspējas normas aprēķināšanai attiecībā uz citām nozarēm, izņemot Direktīvas 73/239/EEK pielikuma A punktā uzskaitīto 11., 12. un 13. nozari, palielināšana par līdz pat 50 % no īpašām pārapdrošināšanas darbībām vai īpašiem līguma veidiem, lai ņemtu vērā šo darbību vai līgumu specifiku,

d)

direktīvas 40. panta 2. punktā paredzētā minimālo garantiju fonda mainīšana, ņemot vērā ekonomikas un finanšu jomas attīstību;

e)

direktīvas 2. panta definīciju precizēšana, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu visā Kopienā.

1.

Direktīvas 12.a panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   Pirms licences piešķiršanas nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumam jāapspriežas ar citu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ja apdrošināšanas uzņēmums ir:

2.   Pirms licences piešķiršanas nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumam jāapspriežas ar citu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par kredītiestāžu vai ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, ja apdrošināšanas uzņēmums ir:

2.

Direktīvas 13. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Apdrošināšanas uzņēmuma pārapdrošināšanas līgumu ar tādu pārapdrošināšanas uzņēmumu, kas licencēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/68/EK (2005. gada 16. novembris) par pārapdrošināšanu (24), vai ar tādu apdrošināšanas uzņēmumu, kas licencēts saskaņā ar šo direktīvu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (25), apdrošināšanas uzņēmuma piederības dalībvalsts nenoraida uz tādu apsvērumu pamata, kas tieši saistīti ar attiecīgā pārapdrošināšanas uzņēmuma vai attiecīgā apdrošināšanas uzņēmuma finansiālo stabilitāti.

3.

Direktīvas 15. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“2.   Piederības dalībvalsts pieprasa visiem apdrošināšanas uzņēmumiem tehniskās rezerves un šīs direktīvas 15. a pantā minēto izlīdzināšanas rezervi segt ar atbilstīgiem aktīviem saskaņā ar Direktīvas 88/357/EEK 6. pantu. Attiecībā uz riskiem, kas atrodas Kopienā, šiem aktīviem jābūt izvietotiem Kopienā. Dalībvalstis apdrošināšanas uzņēmumiem neizvirza prasību izvietot aktīvus kādā konkrētā dalībvalstī. Tomēr piederības dalībvalsts var atļaut brīvākus aktīvu izvietošanas noteikumus.

3.   Dalībvalstis nepatur un neievieš tehnisko rezervju izveidošanai tādu sistēmu, kurā paredzēta bruto rezervēšana, kas pieprasa dot aktīvus kā nodrošinājumu nenopelnīto prēmiju un atlikto apdrošināšanas atlīdzības prasību segšanai no pārapdrošinātāja puses, ja pārapdrošinātājs ir pārapdrošināšanas uzņēmums, kas licencēts saskaņā ar Direktīvu 2005/68/EK, vai apdrošināšanas uzņēmums kas licencēts saskaņā ar šo direktīvu vai Direktīvu 2002/83/EK.

Ja piederības dalībvalsts atļauj nodrošināt tehniskās rezerves ar prasījumiem pret pārapdrošinātāju, kas nav saskaņā ar Direktīvu 2005/68/EK licencēts pārapdrošināšanas uzņēmums un nav saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar Direktīvu 2002/83/EK licencēts apdrošināšanas uzņēmums, tā nosaka šādu prasījumu pieņemšanas noteikumus.”

4.

16. panta 2. punktu groza šādi:

5.

16.a pantu groza šādi:

6.

Iekļauj šādu pantu:

“17.b pants

1.   Dalībvalstis pieprasa katram apdrošināšanas uzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas tās teritorijā un kas veic pārapdrošināšanas darbību, izveidot attiecībā uz visu tā darbību minimālo garantijas fondu saskaņā ar Direktīvas 2005/68/EK 40. pantu, ja iestājas viens no šādiem nosacījumiem:

2.   Katra dalībvalsts var izvēlēties piemērot šādiem apdrošināšanas uzņēmumiem, kas minēti šī panta 1. punktā un kuru galvenie biroji atrodas tās teritorijā, Direktīvas 2005/68/EK 34. panta noteikumus attiecībā uz to pārapdrošināšanas pieņemšanas darbībām, ja iestājas viens no minētajā 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Šajā gadījumā attiecīgā dalībvalsts pieprasa, lai visi aktīvi, kurus šis pārapdrošināšanas uzņēmums izmanto tehnisko rezervju segšanai saistībā ar tā pieņemto pārapdrošināšanu, tiktu nošķirti, pārvaldīti un organizēti atsevišķi no apdrošināšanas uzņēmuma tiešās apdrošināšanas darbības un lai nebūtu nekādu iespēju tos pārvietot. Šajā gadījumā un tikai attiecībā uz pārapdrošināšanas pieņemšanas darbībām apdrošināšanas uzņēmumiem nepiemēro Direktīvas 92/49/EEK (26) 20., 21. un 22. pantā un Direktīvas 88/357/EEK 1. pielikumā minētos noteikumus.

Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentās iestādes kontrolē otrajā daļā minēto nošķiršanu.

3.   Ja Komisija saskaņā ar Direktīvas 2005/68/EK 56. panta c) punktu nolemj palielināt apjomus, ko izmanto, aprēķinot pieprasīto maksātspējas normu, kas minēta direktīvas 37. panta 3. un 4. punktā, tad katra dalībvalsts šī panta 1. punktā minētajiem apdrošināšanas uzņēmumiem piemēro direktīvas 35. līdz 39. panta noteikumus attiecībā uz tā pārapdrošināšanas pieņemšanas darbībām.

7.

Direktīvas 20.a panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes būtu pilnvarotas pazemināt samazinājumu, kas pamatojas uz pārapdrošināšanu, līdz 16.a pantā noteiktajai maksātspējas normai, ja:

1.

Direktīvas 15. panta 1.a punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1a.   Ja šā panta 1. punktā minētās līdzdalības ieguvējs ir apdrošināšanas uzņēmums, apdrošināšanas uzņēmums, kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība, kas licencēta kādā citā dalībvalstī, vai šāda uzņēmuma mātesuzņēmums, vai fiziska vai juridiska persona, kas kontrolē šo uzņēmumu, un ja šādas iegādes rezultātā tas uzņēmums, kurā ieguvējs gatavojas iegūt būtisku līdzdalību, kļūst par ieguvēja meitasuzņēmumu vai nonāk tā kontrolē, iegūšanu novērtē, iepriekš apspriežoties, kā noteikts Direktīvas 73/239/EEK 12.a pantā.”

2.

Direktīvas 16. panta 4., 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“4.   Kompetentās iestādes, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar 1. vai 2. punktu, drīkst to izmantot vienīgi savu uzdevumu izpildē:

5.   Šā panta 1. un 4. punkta noteikumi neliedz apmainīties ar informāciju kādas dalībvalsts divām vai vairākām kompetentajām iestādēm vai dalībvalstu starpā, vai starp kompetentajām iestādēm un:

veicot uzraudzības uzdevumus un izpaužot struktūrām, kas vada piespiedu likvidācijas procesu vai garantiju fondu, informāciju, kas ir vajadzīga to pienākumu izpildei. Uz informāciju, ko šīs iestādes, struktūras un personas saņem, attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, kā norādīts 1. punktā.

6.   Neatkarīgi no 1. līdz 4. punkta noteikumiem, dalībvalstis var atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un:

Dalībvalstis, kuras izmanto pirmajā daļā paredzēto iespēju, pieprasa vismaz šādu nosacījumu izpildi:

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to iestāžu, personu un struktūru nosaukumus, kas drīkst saņemt informāciju saskaņā ar šo punktu.”

3.

Direktīvas 21. panta 1. punktu ar šo groza šādi:

4.

Direktīvas 22. panta 1. punkta ievaddaļas tekstu aizstāj ar šādu:

1.

Nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/78/EK (1998. gada 27. oktobris) par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību.”

2.

Direktīvas 1. pantu ar šo groza šādi:

3.

Direktīvas 2., 3. un 4. pantu aizstāj šādi:

“2. pants

Apdrošināšanas uzņēmumu un pārapdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzības piemērošanas gadījumi

1.   Papildus noteikumiem Direktīvā 73/239/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (30) un Direktīvā 2005/68/EK, kurās noteikti apdrošināšanas uzņēmumu un pārapdrošināšanas uzņēmumu uzraudzības noteikumi, dalībvalstis paredz to apdrošināšanas uzņēmumu un pārapdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību, kas ir dalībuzņēmumi vismaz vienā apdrošināšanas uzņēmumā, pārapdrošināšanas uzņēmumā, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmumā vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmumā, papildināt saskaņā ar šīs direktīvas 5., 6., 8. un 9. pantu.

2.   Uz visiem tādiem apdrošināšanas uzņēmumiem un pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kuru mātesuzņēmums ir apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums, attiecināma papildu uzraudzība atbilstoši 5. panta 2. punkta un 6., 8. un 10. panta noteikumiem.

3.   Uz visiem tādiem apdrošināšanas uzņēmumiem un pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kuru mātesuzņēmums ir jauktas darbības apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, attiecināma papildu uzraudzība atbilstoši 5. panta 2. punkta un 6. un 8. panta noteikumiem.

3. pants

Papildu uzraudzības darbības joma

1.   Papildu uzraudzība saskaņā ar 2. pantu nekādi nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm būtu atsevišķi jāņem uzraudzībā trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums, trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums, apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība vai jauktas darbības apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība.

2.   Papildu uzraudzībā ņem vērā šādus uzņēmumus, kas minēti 5., 6., 8., 9. un 10. pantā:

3.   Neskarot I pielikuma 2.5. punktu un II pielikuma 4. punktu, dalībvalstis var pieņemt lēmumu 2. pantā minētajai papildu uzraudzībai nepakļaut uzņēmumus ar juridisko adresi trešā valstī, ja pastāv juridiski šķēršļi vajadzīgās informācijas nodošanai.

Turklāt kompetentās iestādes, kas atbild par papildu uzraudzību, var atsevišķos gadījumos pieņemt lēmumu nepakļaut uzņēmumu 2. punktā minētajai papildu uzraudzībai šādos gadījumos:

4. pants

Kompetentās iestādes, kas veic papildu uzraudzību

1.   Papildu uzraudzību veic tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums ir saņēmis licenci saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu vai Direktīvas 2002/83/EK 4. pantu, vai Direktīvas 2005/68/EK 3. pantu.

2.   Ja viena un tā pati apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums, trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums vai jauktas darbības apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība ir mātesuzņēmums tādiem apdrošināšanas uzņēmumiem vai pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kam licences piešķirtas divās vai vairāk dalībvalstīs, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes var vienoties par to, kura no tām īstenos papildu uzraudzību.

3.   Ja dalībvalstī apdrošināšanas uzņēmumu un pārapdrošināšanas uzņēmumu uzraudzība ir vairāk nekā vienas iestādes kompetencē, dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus minēto iestāžu koordinācijai.

4.

Direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Dalībvalstis nosaka, ka kompetentās iestādes prasa, lai katra papildu uzraudzībai pakļauta apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma rīcībā būtu piemēroti iekšējās kontroles mehānismi tādu datu un informācijas uzrādīšanai, kas atbilst šādas papildu uzraudzības mērķiem.”

5.

Direktīvas 6., 7. un 8. pantu aizstāj šādi:

“6. pants

Piekļuve informācijai

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentajām iestādēm, kuras atbild par papildu uzraudzību, būtu pieejama visa informācija, kam var būt nozīme šādai papildu uzraudzībai pakļauta apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma uzraudzībā. Kompetentās iestādes pašas var tieši vērsties pie attiecīgajiem 3. panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem pēc vajadzīgās informācijas tikai tad, ja šāda informācija attiecīgajam apdrošināšanas uzņēmumam vai pārapdrošināšanas uzņēmumam ir lūgta, bet tas to nav sniedzis.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā attiecīgās kompetentās iestādes pašas vai ar to personu starpniecību, ko tās norīkojušas šajā uzdevumā, var veikt 1. punktā minētās informācijas pārbaudi uz vietas:

3.   Ja, piemērojot šo pantu, kādas dalībvalsts kompetentās iestādes īpašos gadījumos vēlas pārbaudīt svarīgas ziņas par kādu uzņēmumu, kas atrodas citā dalībvalstī, kurš ir papildu uzraudzībai pakļautā apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma saistītais apdrošināšanas uzņēmums, saistītais pārapdrošināšanas uzņēmums, meitasuzņēmums, mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, šādu pārbaudi veikt tām jālūdz šīs citas dalībvalsts kompetentās iestādes. Iestādēm, kas saņem šādu lūgumu, savas kompetences ietvaros ir jāreaģē uz to, pašām veicot pārbaudi vai ļaujot to darīt iestādēm, kas izteikušas šādu lūgumu, vai kādam revidentam vai ekspertam.

Ja šo lūgumu izteikusī kompetentā iestāde pati neveic pārbaudi, tā, ja vēlas, var piedalīties pārbaudē.

7. pants

Kompetento iestāžu sadarbība

1.   a apdrošināšanas uzņēmumi vai pārapdrošināšanas uzņēmumi, kas reģistrēti dažādās dalībvalstīs, ir tieši vai netieši saistīti vai tiem ir kopīgs dalībuzņēmums, katras dalībvalsts kompetentās iestādes pēc lūguma viena otrai nodod visu attiecīgo informāciju, kas var darīt iespējamu vai atvieglināt uzraudzības īstenošanu saskaņā ar šo direktīvu, un pēc savas iniciatīvas dara zināmu pārējām kompetentajām iestādēm informāciju, kas tām varētu būt būtiska.

2.   Ja apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums un kredītiestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (31) nozīmē vai ieguldījumu sabiedrība Padomes Direktīvas 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā (32) nozīmē, vai abas ir tieši vai netieši saistītie uzņēmumi vai tiem ir kopīgs dalībuzņēmums, kompetentās iestādes un iestādes, kas atbild par šo citu uzņēmumu uzraudzību, cieši sadarbojas. Neierobežojot savus attiecīgos pienākumus, šīs iestādes sniedz cita citai informāciju, kas var vienkāršot to uzdevumu izpildi, jo īpaši, īstenojot šo direktīvu.

3.   Uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo direktīvu, un jo īpaši uz šajā direktīvā paredzēto informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, kas definēts Padomes Direktīvas 92/49/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) (33) 16. pantā, Direktīvas 2002/83/EK 16. pantā un Direktīvas 2005/68/EK 24. līdz 30. pantā.

8. pants

Grupas iekšējie darījumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes īsteno tādu darījumu vispārīgu uzraudzību, kuri notiek:

Šie darījumi jo īpaši attiecas uz:

2.   Dalībvalstis prasa, lai apdrošināšanas uzņēmumiem un pārapdrošināšanas uzņēmumiem būtu pienācīgas riska pārvaldības procedūra un iekšējās kontroles mehānismi, ieskaitot pareizas atskaites un grāmatvedības procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu, uzraudzītu un kontrolētu 1. punktā paredzētos darījumus. Dalībvalstis arī prasa, lai vismaz reizi gadā apdrošināšanas uzņēmumi un pārapdrošināšanas uzņēmumi kompetentajām iestādēm ziņotu par nozīmīgiem darījumiem. Kompetentās iestādes pārskata šīs procedūras un šos mehānismus.

Ja no šās informācijas tiek secināts, ka apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspēja ir apdraudēta vai var būt apdraudēta, kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma līmenī.

6.

Direktīvas 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Ja 1. punktā minētā aprēķina rezultāti uzrāda negatīvu koriģēto maksātspēju, kompetentās iestādes veic attiecīgus pasākumus attiecīgā apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma līmenī.”

7.

Direktīvas 10. pantu ar šo groza šādi:

8.

Direktīvas 10.a pantu groza šādi:

9.

Direktīvas 98/78/EK I un II pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas II pielikuma tekstu.

1.

Direktīvas 1. panta 1. punktam pievieno šādu s) apakšpunktu:

2.

Iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Iepriekšējas konsultēšanās ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm

1.   Pirms licences piešķiršanas dzīvības apdrošināšanas uzņēmumam jākonsultējas ar citu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ja dzīvības apdrošināšanas uzņēmums ir:

2.   Pirms licences piešķiršanas dzīvības apdrošināšanas uzņēmumam jākonsultējas ar citu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par kredītiestāžu vai ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, ja dzīvības apdrošināšanas uzņēmums ir:

3.   Attiecīgās kompetentās iestādes, kas minētas 1. un 2. punktā, jo īpaši konsultē viena otru, novērtējot akcionāru piemērotību un tās pašas uzņēmumu grupas cita uzņēmuma vadībā iesaistīto vadītāju reputāciju un pieredzi. Tās informē viena otru par visiem apstākļiem, kas attiecas uz akcionāru piemērotību un vadītāju reputāciju un pieredzi un kas ir svarīga citām kompetentajām iestādēm, kuras nodarbojas ar licenču piešķiršanu, kā arī darbības nosacījumu izpildes pastāvīgu novērtējumu.”

3.

Direktīvas 10. panta 2. punktam pievieno šādu otro daļu:

“Apdrošināšanas uzņēmuma pārapdrošināšanas līgumu ar tādu pārapdrošināšanas uzņēmumu, kas licencēts saskaņā ar Direktīvu 2005/68/EK, vai ar tādu apdrošināšanas uzņēmumu, kas licencēts saskaņā ar Direktīvu 73/239/EEK vai šo direktīvu, apdrošināšanas uzņēmuma piederības dalībvalsts neatraida uz tādu apsvērumu pamata, kas tieši saistīti ar pārapdrošināšanas uzņēmuma vai apdrošināšanas uzņēmuma finansiālo stabilitāti.”

4.

Direktīvas 15. pantā iekļauj šādu punktu:

“1a.   Ja šā panta 1. punktā minētās līdzdalības ieguvējs ir apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums, kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība, kas licencēta kādā citā dalībvalstī, vai šāda uzņēmuma mātesuzņēmums, vai fiziska vai juridiska persona, kas kontrolē šo uzņēmumu, un ja šādas iegādes rezultātā tas uzņēmums, kurā ieguvējs gatavojas iegūt būtisku līdzdalību, kļūst par ieguvēja meitasuzņēmumu vai nonāk tā kontrolē, iegūšana jānovērtē, iepriekš apspriežoties, kā noteikts 9.a pantā.”

5.

Direktīvas 16. pantu ar šo groza šādi:

6.

Direktīvas 20. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Dalībvalstis nepatur un neievieš tehnisko rezervju izveidošanai tādu sistēmu, kurā paredzēta bruto rezervēšana, kas pieprasa dot aktīvus kā nodrošinājumu nenopelnīto prēmiju un atlikto apdrošināšanas atlīdzības prasību segšanai no pārapdrošinātāja puses, kas licencēts saskaņā ar Direktīvu 2005/68/EK, ja pārapdrošinātājs ir pārapdrošināšanas uzņēmums vai apdrošināšanas uzņēmums, licencēts saskaņā ar Direktīvu 73/239/EEK vai saskaņā ar šo direktīvu.

Ja piederības dalībvalsts atļauj nodrošināt tehniskās rezerves ar prasījumiem pret pārapdrošinātāju, kas nav saskaņā ar Direktīvu 2005/68/EK licencēts pārapdrošināšanas uzņēmums un nav saskaņā ar Direktīvu 73/239/EEK vai saskaņā ar šo direktīvu licencēts apdrošināšanas uzņēmums, tā nosaka šādu prasījumu pieņemšanas noteikumus.”

7.

Direktīvas 23. pantu ar šo groza šādi:

8.

Direktīvas 27. panta 2. punktam pievieno šādas daļas:

“No pieejamās maksātspējas normas atrēķina arī šādus posteņus:

Ja citu kredītiestāžu, ieguldījumu sabiedrību, finanšu iestāžu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības akcijas ir turējumā uz laiku finansiālas palīdzības nolūkā, lai reorganizētu vai glābtu attiecīgo iestādi, kompetentā iestāde var atteikties no noteikuma par trešās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem atskaitījumiem.

Dalībvalstis saviem pārapdrošināšanas uzņēmumiem kā alternatīvu to trešās daļas a) un b) apakšpunktā minēto posteņu atrēķināšanai, ko apdrošināšanas uzņēmums tur kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un finanšu iestādēs, var atļaut mutatis mutandis piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (39) I pielikumā paredzēto 1., 2. vai 3. metodi. No tām 1. metodi (konsolidēto uzskaiti) piemēro vienīgi tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta par integrētās vadības un iekšējās kontroles līmeni attiecībā uz tiem subjektiem, kas būtu jākonsolidē. Izvēlēto metodi lieto konsekventi.

Dalībvalstis var noteikt, ka maksātspējas normas aprēķināšanai, kā noteikts šajā direktīvā, apdrošināšanas uzņēmumiem, kas pakļauti papildu uzraudzībai saskaņā ar Direktīvu 98/78/EK vai papildu uzraudzībai saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK, nav jāatrēķina šā panta trešās daļas a) un b) apakšpunktā minētie posteņi, ko tur kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās, finanšu iestādēs, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumos vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās, uz ko tiek attiecināta papildu uzraudzība. Šajā punktā minēto dalību atrēķināšanai dalība nozīmē dalību Direktīvas 98/78/EK 1. panta f) punkta nozīmē.

9.

Direktīvas 28. panta 2. punktu groza šādi:

10.

Iekļauj šādu 28.a pantu:

“28.a pants

Maksātspējas norma apdrošināšanas uzņēmumiem, kas veic pārapdrošināšanas darbības

1.   Katra dalībvalsts attiecībā uz tiem apdrošināšanas uzņēmumiem, kuru galvenie biroji atrodas tās teritorijā, piemēro Direktīvas 2005/68/EK 35.–39. panta noteikumus attiecībā uz to darbību ar pieņemtās pārapdrošināšanas līgumiem, ja iestājas kāds no šiem nosacījumiem:

2.   Katra dalībvalsts var izvēlēties piemērot attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem apdrošināšanas uzņēmumiem, kuru galvenie biroji atrodas tās teritorijā, Direktīvas 2005/68/EK 34. panta noteikumus par to pārapdrošināšanas pieņemšanas darbībām, ja iestājas kāds no minētajā 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Šajā gadījumā attiecīgā dalībvalsts pieprasa, lai visi aktīvi, kurus šis pārapdrošināšanas uzņēmums izmanto tehnisko rezervju segšanai saistībā ar tā pieņemto pārapdrošināšanu, tiktu nošķirti, pārvaldīti un organizēti atsevišķi no apdrošināšanas uzņēmuma tiešās apdrošināšanas darbības un lai nebūtu nekādu iespēju tos pārvietot. Šajā gadījumā un tikai attiecībā uz pārapdrošināšanas pieņemšanas darbību uz apdrošināšanas uzņēmumiem neattiecas šīs Direktīvas 22. līdz 26. pants.

Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentās iestādes kontrolē otrajā daļā minēto nošķiršanu.”

11.

Direktīvas 37. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes būtu pilnvarotas, pazemināt samazinājumu, kas pamatojas uz pārapdrošināšanu, līdz 28. pantā noteiktajai maksātspējas normai, ja:

9.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/51

(1)

Riepu ražošanai izmanto pildeļļas, kuru sastāvā dažādā līmenī var būt netīši pievienoti policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO). Ražošanas procesā šos ogļūdeņražus var iestrādāt gumijas matricā. Tādēļ to daudzums galaproduktā var būt dažāds.

(2)

Benzo(a)pirēns (BaP) var kalpot par kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju attiecībā uz PAO saturu produktā. BaP un citi PAO ir klasificēti kā kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas. Turklāt šo PAO klātbūtnes dēļ vairākas pildeļļas ir klasificētas kā par kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvajai sistēmai toksiskas.

(3)

Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskā komiteja (CSTEE) ir apstiprinājusi zinātniskos pētījumos iegūtos datus, kuros ir konstatēta PAO nelabvēlīgā ietekme uz veselību.

(4)

BaP un citu PAO emisija vidē ir cik vien iespējams jāsamazina. Lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides augstu aizsardzības līmeni un lai atbilstīgi 1998. gada protokolam par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, kas pievienots 1979. gada Konvencijai par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos, veicinātu PAO kopējās gada emisijas samazināšanos, ir jāierobežo augsta PAO satura pildeļļu un maisījumu, kurus izmanto kā pildeļļas riepu ražošanā, laišana tirgū un izmantošana.

(5)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Padomes Direktīva 76/769/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (3).

(6)

Neskarot Eiropas Savienības noteikumu prasības, šī direktīva attiecas uz vieglo automomašīnu (4), nelielu furgonu un smagsvara kravas automašīnu riepām (5), lauksaimniecības tehnikas riepām (6) un motociklu riepām (7).

(7)

Lai izpildītu nepieciešamās drošības prasības un it īpaši, lai nodrošinātu riepām augstas pakāpes saķeri ar mitru ceļu, ir vajadzīgs pārejas periods, kura laikā riepu ražotāji izstrādās un testēs jauna veida riepas, kas ražotas bez augsti aromātiskajām pildeļļām. Saskaņā ar pašreiz pieejamo informāciju šī izstrāde un testēšana aizņems ievērojamu laiku, jo ražotājiem būs jāveic daudzas izmēģinājuma braucienu sērijas, lai jaunajām riepām varētu garantēt vajadzīgā augstā līmeņa saķeri ar mitru ceļu. Tāpēc šī direktīva uzņēmējiem jāpiemēro no 2010. gada 1. janvāra.

(8)

Ir jāpieņem saskaņotas pārbaudes metodes, lai šo direktīvu piemērotu attiecībā uz PAO saturu pildeļļās un riepās. Šādu pārbaudes metožu pieņemšana nedrīkst aizkavēt šīs direktīvas stāšanos spēkā. Pārbaudes metodi vēlams izstrādāt Eiropas vai starptautiskā līmenī, un attiecīgā gadījumā to veic Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) vai Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Komisija var publicēt atsauces uz attiecīgajiem CEN vai ISO standartiem vai vajadzības gadījumā noteikt šādas metodes saskaņā ar Direktīvas 76/769/EEK 2.a pantu.

(9)

Šī direktīva neietekmē Kopienas tiesību aktus, kuros noteiktas obligātās prasības darba ņēmēju aizsardzībai, piemēram, Padomes Direktīvu 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (8), kā arī atsevišķas direktīvas, kuras uz to balstās, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (9) un Padomes Direktīvu 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (Četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (10).

(10)

Direktīvas mērķis nav ierobežot pirms 2010. gada 1. janvāra ražotu riepu laišanu tirgū saskaņā ar 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu Padomes Direktīvā 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (11), tādējādi to krājumus var pārdot pēc šī termiņa. Riepu ražošanas datumu var viegli noteikt pēc pašreizējā obligātā “ražošanas datuma” marķējuma uz riepas, kā paredzēts Direktīvā 92/23/EEK. Visas riepas, ko atjauno pēc 2010. gada 1. janvāra, ir jāatjauno ar jaunu protektoru, kurā izmantotas jaunās pildeļļas ar zemu PAO saturu,

9.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/55

(1)

Robežvērtību, ko piemēro dažu pakalpojumu līgumiem, kurus subsidē vairāk nekā 50 % apmērā, jāturpina pielīdzināt tai robežvērtībai, ko piemēro pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes, izņemot centrālās pārvaldes iestādes, kā bija paredzēts noteikt, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (3).

(2)

Šis pielīdzinājums jāsaglabā arī robežvērtību pārskatīšanā, kas paredzēta Direktīvas 2004/18/EK 78. pantā.

(3)

Sakarā ar ieviesušos būtisku kļūdu Direktīvas 2004/18/EK 78. pants šobrīd nenodrošina vajadzīgo pielīdzinājumu. Tādēļ 78. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts būtu jālabo, atsauci uz 8. panta pirmās daļas b) punktu pārvietojot no 78. panta 2. punkta b) apakšpunkta uz 78. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

“b)

robežvērtību, kas paredzēta 67. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pielīdzina pārskatītajai robežvērtībai attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas IV pielikumā minētās līgumslēdzējas iestādes;

c)

robežvērtības, kas paredzētas 8. panta pirmās daļas b) punktā un 67. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, pielīdzina pārskatītajai robežvērtībai attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes, kas nav IV pielikumā minētās līgumslēdzējas iestādes.”

9.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/57

(1)

Līguma 151. panta 4. punktā noteikts, ka, rīkojoties atbilstīgi Līguma noteikumiem, Kopienai jāņem vērā kultūras aspekti, jo īpaši lai respektētu un veicinātu tās kultūru daudzveidību.

(2)

Kinematogrāfija ir mākslas forma, kurā izmanto neizturīgu nesēju, tādēļ, lai to saglabātu, nepieciešama valsts iestāžu pozitīva rīcība. Kinematogrāfiski darbi ir būtisks kultūrmantojuma elements un tādēļ tiem ir vajadzīga pilnīga aizsardzība.

(3)

Papildu kinematogrāfisko darbu kultūras vērtībai, tie ir arī vēsturiskas informācijas avots par Eiropas sabiedrību. Tie ir vispusīgas vēstures liecības par Eiropas kultūras identitāšu bagātību un tās tautu daudzveidību. Kinematogrāfiski attēli ir svarīgs elements pagātnes iepazīšanai un sabiedrības refleksijai par mūsu civilizāciju.

(4)

Šī ieteikuma mērķis ir sekmēt Eiropas filmu mantojuma industriālā un kultūras potenciāla labāku izmantošanu, veicinot jauninājumu, pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumu izstrādi kinematogrāfisko darbu saglabāšanas un restaurācijas jomā. Še turpmāk ieteikto pasākumu mērķis ir nodrošināt, ka pastāv Kopienas filmu industrijas konkurētspējai nepieciešamie nosacījumi un ka tie paaugstina tās konkurētspēju.

(5)

Filmu mantojums ir svarīga filmu industrijas daļa, un tā saglabāšanas, restaurācijas un izmantošanas veicināšana var uzlabot šīs industrijas konkurētspēju.

(6)

Eiropas filmu industrijas attīstība ir Eiropai ļoti nozīmīga, ņemot vērā tās ievērojamo potenciālu kultūras pieejamības, ekonomikas attīstības un darba vietu radīšanas jomā. Filmu nozarei Eiropā ir liels potenciāls darba vietu radīšanā un ekonomikas izaugsmes veicināšanā. Tas attiecas ne tikai uz filmu ražošanu un rādīšanu, bet arī uz kinematogrāfisko darbu vākšanu, kataloģizāciju, saglabāšanu un restaurāciju. Ir jāuzlabo konkurētspējas nosacījumi šīm industriālajām darbībām, kas saistītas ar filmu mantojumu, it īpaši attiecībā uz tehnoloģisko sasniegumu, piemēram, digitalizācijas, labāku izmantošanu.

(7)

Lai pilnībā izmantotu šo potenciālu, filmu industrijai Kopienā ir jādarbojas sekmīgi un novatoriski. To var sekmēt, uzlabojot filmu mantojuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas nosacījumus, kā arī novēršot šķēršļus industrijas attīstībai un pilnīgai konkurētspējai, jo īpaši krājot, kataloģizējot, saglabājot un atjaunojot filmu mantojumu un padarot to pieejamu izglītības, kultūras, pētniecības un citiem līdzīgiem nekomerciāliem mērķiem, vienmēr ievērojot autortiesības un blakustiesības.

(8)

Filmu industrijas vispārējā konkurētspēja uzlabosies, radot vidi, kurā jautājumos par filmu mantojuma saglabāšanu un aizsardzību tiek veicināta sadarbība starp izraudzītām struktūrām, kas varētu būt Eiropas mēroga, dalībvalstu vai reģionāli arhīvi, filmu institūti vai līdzīgas struktūras.

(9)

Padomes 2000. gada 26. jūnija Rezolūcijā par Eiropas kinematogrāfiskā mantojuma saglabāšanu un vairošanu (4) dalībvalstis aicinātas sadarboties, atjaunojot un saglabājot kinematogrāfisko mantojumu, šim nolūkam izmantojot, arī, digitālās tehnoloģijas, apmainīties ar labu praksi šajā jomā, veicināt pakāpenisku tīklojuma izveidi starp Eiropas arhīvu datubāzēm un apsvērt iespējas šos krājumus izmantot izglītības nolūkos.

(10)

Eiropas Konvencija par audiovizuālā mantojuma aizsardzību paredz, ka katrai tās līgumslēdzējai valstij, izmantojot tiesību aktus vai citus attiecīgus pasākumus, ir jāievieš saistības glabāt kustīgu attēlu materiālu, kas ir tās audiovizuālā mantojuma daļa un ir radīts vai daļēji radīts attiecīgās līgumslēdzējas valsts teritorijā.

(11)

Komisija 2001. gada 26. septembra Paziņojumā par dažiem tiesiskajiem aspektiem saistībā ar kinematogrāfiskiem un citiem audiovizuāliem darbiem (5) analizēja jautājumu par audiovizuālu darbu obligāto eksemplāru valsts un reģionālā līmenī kā vienu no iespējām saglabāt un aizsargāt Eiropas audiovizuālo mantojumu, un uzsāka procesu, lai apzinātu situāciju saistībā ar kinematogrāfisko darbu uzglabāšanu dalībvalstīs.

(12)

2001. gada 5.novembra Padomē (kultūras/audiovizuālajā jomā) tās priekšsēdētājs norādīja, ka Padome ir atzinīgi uzņēmusi Komisijas paziņojuma saturu.

(13)

Eiropas Parlaments 2002. gada 2. jūlija rezolūcijā (6) par Komisijas paziņojumu tāpat uzsvēra kinematogrāfiskā mantojuma saglabāšanas nozīmi un atbalstīja Eiropas Konvencijā par audiovizuālā mantojuma aizsardzību pausto pieeju, kas ir svarīga atsauce būtisku tehnoloģisko izmaiņu laikā. Pakāpeniska pāreja uz ciparu tehnoloģiju ļaus Eiropas filmu industrijai kļūt konkurētspējīgākai un ilgtermiņā veicinās to izmaksu samazināšanu, kas saistītas ar audiovizuālo darbu kataloģizāciju, uzglabāšanu, saglabāšanu un atjaunošanu. Tas arī radīs iespējas ieviest jauninājumus filmu mantojuma aizsardzības jomā.

(14)

Padomes 2003. gada 24. novembra Rezolūcijā par kinematogrāfisko darbu uzglabāšanu Eiropas Savienībā (7) dalībvalstis aicinātas valsts arhīvos, filmu institūtos vai līdzīgās struktūrās izveidot efektīvu sistēmu to kinematogrāfisko darbu uzglabāšanai un saglabāšanai, kas ir to audiovizuālā mantojuma sastāvdaļa, ja šādu sistēmu vēl nav.

(15)

Visās dalībvalstīs jau ir sistēmas to kinematogrāfisko darbu savākšanai un aizsardzībai, kas ir to audiovizuālā mantojuma sastāvdaļa. Četras piektās daļas no šīm sistēmām balstās uz tiesiskām vai līgumu saistībām nodot glabāšanā visas filmas, vai vismaz tās filmas, kuras ir saņēmušas valsts atbalstu.

(16)

“Kustīgu attēlu materiāls” ir jebkāds kustīgu attēlu kopums, kurš ar jebkādiem līdzekļiem ierakstīts uz jebkāda nesēja, kurš ir ar skaņas pavadījumu vai bez tā un kas ir spējīgs radīt kustības iespaidu.

(17)

“Kinematogrāfisks darbs” ir jebkāda ilguma kustīgu attēlu materiāls, jo īpaši, tādi kinematogrāfiskie darbi kā mākslas, animācijas un dokumentālās filmas, kuras ir paredzētas demonstrēšanai kinoteātros.

(18)

“Kinematogrāfiskie darbi, kas ir daļa no audiovizuāla mantojuma” ir filmu ražojumi, to skaitā kopražojumi ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm, kurus dalībvalstis vai to izraudzītas struktūras par tādiem uzskata, pamatojoties uz objektīviem, pārskatāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem. Dalībvalstu audiovizuālais mantojums kopumā veido Eiropas audiovizuālo mantojumu.

(19)

Lai nodrošinātu Eiropas filmu mantojuma nodošanu nākamajām paaudzēm, tas ir sistemātiski jāvāc, jākataloģizē, jāsaglabā un jārestaurē vienmēr saskaņā ar autortiesībām un blakustiesībām.

(20)

Eiropas filmu mantojums jādara plašāk pieejams izglītības, kultūras, pētniecības vai citiem līdzīgiem nekomerciāliem mērķiem vienmēr saskaņā ar autortiesībām un blakustiesībām.

(21)

Kinematogrāfiskus darbu nodošana glabāšanā arhīvu iestādēm nenozīmē, ka tām jānodod autortiesības un blakustiesības.

(22)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (8) 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka dalībvalstis var pieļaut izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz specifiskām reproducēšanas darbībām, kuras veic publiski pieejamas bibliotēkas vai arhīvi un kuru nolūks nav gūt tiešu vai netiešu saimniecisku vai komerciālu labumu,

1.

Apsvērt iespēju uzlikt par pienākumu ES līdzekļu saņēmējiem nodot glabāšanai vismaz vienā valsts arhīvā vienu tās Eiropas filmas kopiju, kura ir saņēmusi ES finansējumu;

2.

Atbalstīt sadarbību starp izraudzītajām struktūrām;

3.

Apsvērt pētniecības projektu finansēšanu filmu ilgtermiņa uzglabāšanas un atjaunošanas jomā;

4.

Veicināt Eiropas standartu ieviešanu filmu kataloģizēšanā, kuru mērķis ir uzlabot datubāzu savstarpēju izmantojamību, tostarp līdzfinansējot standartizācijas projektus un sekmējot apmaiņu ar labāko praksi, vienlaicīgi ņemot vērā valodu daudzveidību;

5.

Sekmēt sarunas par tādu standarta līgumu Eiropas līmenī starp izraudzītajām struktūrām un tiesību turētājiem, kuros būtu paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem izraudzītās struktūras iesniegtos kinematogrāfiskos darbus var padarīt publiski pieejamus;

6.

Novērot un izvērtēt, cik efektīvi darbojas šajā ieteikumā izklāstītie pasākumi, un apsvērt vajadzību pēc turpmākas darbības.

1.

Sekmējot Eiropas filmu mantojuma industriālā un kultūras potenciāla pastiprinātu izmantošanu, sistemātiski veicot saglabāšanas un restaurācijas pasākumus un atbalstot novatorisma, pētniecības un tehnoloģijas attīstības pasākumus kinematogrāfisko darbu saglabāšanas un restaurācijas jomā;

2.

Līdz 2007. gada 16. novembrī pieņemot atbilstīgus tiesību aktus un administratīvos vai citus attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka kinematogrāfiskos darbus, kuri veido daļu no šo dalībvalstu audiovizuālā mantojuma, sistemātiski vāc, kataloģizē, saglabā, restaurē un padara pieejamus izglītības, kultūras, pētniecības un citiem līdzīgiem nekomerciāliem mērķiem vienmēr atbilstoši autortiesībām un blakustiesībām;

3.

Izraugoties iepriekš minētās atbilstīgās struktūras, kas neatkarīgi un profesionāli veiktu 2. punktā minētos uzdevumus saistībā ar sabiedrības interesēm, un nodrošinot, ka tām ir piešķirti vislabākie pieejamie finansiālie un tehniskie līdzekļi;

4.

Mudinot izraudzītās struktūras, vienojoties vai noslēdzot līgumu ar tiesību turētājiem, paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem iesniegtos kinematogrāfiskos darbus var padarīt pieejamus sabiedrībai;

5.

Apsverot valsts kino akadēmiju vai līdzīgu struktūru izveidi vai atbalstīšanu, lai jo īpaši veicinātu filmu mantojumu;

6.

Pieņemot attiecīgus pasākumus, lai kinematogrāfiskos darbu vākšanā, kataloģizēšanā, saglabāšanā un restaurēšanā palielinātu digitālo un jauno tehnoloģiju izmantošanu;

7.

Veicot sistemātisku to kinematogrāfisko darbu vākšanu, kuri veido daļu no valsts audiovizuālā mantojuma, tiesiski vai ar līgumu nosakot vismaz vienas šāda kinematogrāfiska darba augstas kvalitātes kopijas obligātu iesniegšanu izraudzītajām struktūrām. Nosakot iesniegšanas nosacījumus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka:

8.

Nosakot attiecīgus pasākumus (kuru īstenošanas gaitā varētu izstrādāt filmu ražošanas arhivēšanas kodeksu), lai veicinātu iesniegto kinematogrāfisko darbu kataloģizēšanu un indeksēšanu, un veicināt tādu datu bāžu izveidi, kurās apkopo informāciju par filmām, izmantojot Eiropas un starptautiskus standartus;

9.

Veicinot standartizāciju Eiropas līmenī un filmogrāfijas datu bāzu savstarpēju izmantojamību un sabiedrības piekļuvi tām, piemēram, ar interneta starpniecību, jo īpaši aktīvi iesaistoties izraudzītajām struktūrām;

10.

Izpētot iespēju kopā ar attiecīgām organizācijām, jo īpaši Eiropas Padomi (Eurimages un Eiropas Audiovizuālo observatoriju), izveidot datu bāzu tīklu, kurā apkopo Eiropas audiovizuālo mantojumu;

11.

Aicinot arhīvu iestādes piešķirt krājumiem vērtību, sistematizējot tos ES mēroga kolekcijās, piemēram, pēc tēmas, autora un laika posma;

12.

Pieņemot tiesību aktus vai izmantot citas metodes atbilstīgi valstu pieredzei, lai nodrošinātu iesniegto kinematogrāfisko darbu saglabāšanu. Saglabāšanas pasākumiem vajadzētu ietvert jo īpaši:

13.

Ieviešot visus nepieciešamos pasākumus, lai saskaņā ar tiesību aktiem būtu atļauta iesniegto kinematogrāfisko darbu reproducēšana restaurācijas nolūkos, vienlaicīgi ļaujot tiesību turētājiem, visām ieinteresētajām pusēm savstarpēji vienojoties, gūt labumu no viņu darbu uzlabotā industriālā potenciāla, kas radies restaurācijas rezultātā;

14.

Veicinot vecu filmu vai filmu ar augstu kultūras vai vēsturisko vērtību restaurācijas projektus;

15.

Pieņemot vajadzīgos tiesību aktus vai administratīvos pasākumus, lai izraudzītās struktūras varētu iesniegtos kinematogrāfiskos darbus darīt pieejamus izglītības, kultūras, pētniecības vai citiem līdzīgiem nekomerciāliem mērķiem, vienmēr ievērojot autortiesības un blakustiesības;

16.

Pieņemot pasākumus, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir piekļuve iesniegtajiem kinematogrāfiskajiem darbiem, vienmēr ievērojot autortiesības un blakustiesības;

17.

Veicinot profesionālo izglītību visās jomās, kas saistītas ar filmu mantojumu, lai sekmētu filmu mantojuma industriālā potenciāla pastiprinātu izmantošanu;

18.

Veicināt filmu mantojuma izmantošanu Eiropas dimensijas stiprināšanā izglītībā un kultūru daudzveidības popularizēšanā;

19.

Veicināt un sekmēt izglītību vizuālo plašsaziņas līdzekļu un filmu jomā, kā arī zināšanas par plašsaziņas līdzekļiem visos izglītības līmeņos, profesionālās izglītības programmās un Eiropas programmās;

20.

Sekmēt ciešu, ar izglītības mērķiem saistītu sadarbību starp producentiem, izplatītājiem, raidorganizācijām un filmu institūtiem, ievērojot autortiesības un blakustiesības;

21.

Apsverot iespēju izveidot sistēmu, kādā brīvprātīgi iesniedz vai obligāti jāiesniedz:

22.

Veicinot un sniedzot atbalstu izraudzītajām struktūrām informācijas apmaiņas nolūkā un koordinējot to darbību valstu un Eiropas mērogā, lai, piemēram:

23.

Ik pēc diviem gadiem informējot Komisiju par darbībām, kas veiktas saistībā ar šo ieteikumu.