8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (3) Padome uzlika galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (“PET”) plēves ar KN kodu ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90 importam (“galīgie kompensācijas pasākumi”). Šie pasākumi izpaudās kā procentuālais nodoklis robežās no 3,8 % līdz 19,1 % importam no atsevišķi nosauktiem eksportētājiem un nodokļa likme 19,1 %, kas piemērojama visu citu uzņēmumu importam.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (4) Padome noteica galīgos antidempinga maksājumus par PET plēvi, kuru izcelsme cita valstu starpā ir Indijā. Šie pasākumi izpaudās kā procentuālais nodoklis robežās no 0 % līdz 62,6 % (“galīgie antidempinga pasākumi”) Indijas izcelsmes PET plēves importam, izņemot importu no pieciem Indijas uzņēmumiem (Ester Industries Limited (“Ester”), Flex Industries Limited (“Flex”), Garware Polyester Limited (“Garware”), MTZ Polyfilms Limited (“MTZ”) un Polyplex Corporation Limited (“Polyplex”)), kuru cenu labojumi tika pieņemti ar Komisijas Lēmumu 2001/645/EK (5), ar ko pieņem cenu labojumus, kas piedāvāti saistībā ar antidempinga procedūru attiecībā uz tādas polietilēntereftalāta plēves importu, kuras izcelsme ir, inter alia, Indijā.

(3)

Padome ar Regulām (EK) Nr. 1975/2004 un (EK) Nr. 1976/2004 attiecināja galīgos kompensācijas un antidempinga pasākumus Indijas izcelsmes PET plēves importam uz tā paša izstrādājuma sūtījumiem no Brazīlijas un Izraēlas neatkarīgi no tā, vai tiem tiek deklarēta Brazīlijas vai Izraēlas izcelsme vai ne.

(4)

Komisija 2005. gada 4. janvārī (6) sāka Regulas (EK) Nr. 1676/2001 daļēju starpposma pārskatīšanu, kurā skatīja tikai galīgo antidempinga pasākumu apmēru. Šī pārskatīšana noslēdzās ar Padomes Regulu (EK) Nr. 366/2006 (7), kas grozīja galīgo antidempinga pasākumu apmēru.

(5)

Komisija 2004. gada 10. decembrī (8) sāka galīgo kompensācijas pasākumu pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos. Šī pārskatīšana noslēdzās ar Padomes Regulu (EK) Nr. 367/2006 (9), kas paturēja spēkā galīgos kompensācijas pasākumus.

(6)

2002. gadā daļēju starpposma pārskatīšanu tikai attiecībā uz kompensācijas pasākumu formu vienam uzņēmumam pieprasīja Polyplex – Indijas ražotājs eksportētājs, kura cenu labojumi jau tika pieņemti ar Lēmumu 2001/645/EK sakarā ar spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem. Polyplex sniedza informāciju, ka tāda paša rakstura cenu labojumi likvidētu subsidizācijas kaitējošo iedarbību un tos būtu iespējams uzraudzīt. Tādējādi bija pamats pārskatīt kompensācijas pasākuma formu.

(7)

2003. gada oktobrī pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā tikai uz antidempinga pasākumu formu iesniedza šādi Kopienas ražotāji: Du Pont Teijin Films, Mitsubishi Polyester Film GmbH un Nuroll SpA (“iesniedzēji”). Iesniedzēji pārstāv Kopienas PET plēves ražošanas apjoma lielāko daļu. Toray Plastics Europe, gan nebūdams formāls iesniedzējs, pauda atbalstu šim pieprasījumam.

(8)

Iesniedzēji apgalvoja, ka pasākumu forma (t. i., esošie cenu labojumi, kas pieņemti ar Lēmumu 2001/645/EK) vairs nav efektīva, lai pretotos kaitējošajam dempingam. Iesniedzēji apgalvoja, ka kopš esošo cenu labojumu pieņemšanas, pamatojoties uz viszemākajām importa cenām, ir paplašinājies pārdodamo izstrādājumu klāsts, it sevišķi, papildinoties ar tehniski sarežģītākām plēvēm, un tādēļ viszemākās cenas, pēc kurām dažus izstrādājumus var klasificēt, vairs neatspoguļo to patieso vērtību un līdz ar to pasākumu mehānisms vairs nav piemērots, ņemot vērā pārmaiņas tehnoloģijā. Līdz ar to cenu labojumi vairs neesot atbilstīgi, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi.

(9)

Komisija 2002. gada 28. jūnijā ar paziņojumu par pārskatīšanas uzsākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (10) izsludināja antisubsidēšanas pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu tikai attiecībā uz Indijas ražotāja eksportētāja Polyplex piedāvāto cenu labojumu pieņemamību saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 19. pantu.

(10)

Tā kā antisubsidēšanas pasākumu formas (t. i., esošo pasākumu) daļēja starpposma pārskatīšana tika sākta 2003. gada novembrī, kā minēts tālāk 12. un 13. apsvērumā, jautājums par Polyplex cenu labojumu piedāvājuma pieņemamību tika atstāts atklāts, lai abas izskatīšanas pabeigtu vienā laikā. Komisija oficiāli informēja Polyplex par saviem nodomiem šajā sakarā. Šajā sakarā nekādas iesniedzēja piezīmes netika saņemtas.

(11)

Komisija 2003. gada 22. novembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (11) publicētu paziņojumu par pārskatīšanas uzsākšanu izsludināja daļējas starpposma pārskatīšanas sākumu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(12)

Pārskatīšana attiecās tikai uz pieciem Indijas ražotājiem eksportētājiem, kuru cenu labojumi tika pieņemti, piemērojamo pasākumu formu. Izmeklēšanas periods bija no 2002. gada 1. oktobra līdz 2003. gada 30. septembrim (“pašreizējais IP”).

(13)

Komisija oficiāli paziņoja ražotājiem eksportētājiem, izvešanas valsts pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem par to, ka tiek sākta pārskatīšana. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(14)

Lai iegūtu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu izmeklēšanai, Komisija izsūtīja aptaujas anketas attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kas visi sadarbojās, atbildot uz aptaujas jautājumiem. Pārbaudes apmeklējumus izdarīja šādu ražotāju eksportētāju telpās Indijā:

(15)

Saskaņā ar sākotnējās izmeklēšanas noteikto definīciju attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (“PET”) plēves, kuras parasti klasificē ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90.

(16)

PET plēvēm ir specifiskas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, kuru starpā minams biezums, pārklājuma īpatnības, virsmas apstrāde un, cita starpā, mehāniskās īpašības, kuru dēļ veidojas dažādi PET plēvju veidi atšķirīgā pamatplēvju apstrādē ražošanas procesā vai pēc tā, ieskaitot apstrādi ar koronu, metalizāciju vai ķīmisko apstrādi. Tādēļ tās pastāv daudzās atšķirīgās formās un veidos. Tā kā pastāv liels skaits dažādu izstrādājuma noformējumu (“izstrādājuma veidu”) un tāpēc, lai būtu vieglāk uzraudzīt cenu labojumu izpildi, izstrādājumi tika sagrupēti atšķirīgās kategorijās (“grupās”) pēc to tehniskajām īpašībām. Šīs grupas bija pamats cenu labojumos izklāstīto viszemāko importēšanas cenu (“VIC”) noteikšanai. Sākotnējā izmeklēšanā uz šo grupu pamata noteikto VIC skaits katram eksportētājam bija robežās no 10 līdz 32.

(17)

Pašreizējās pārskatīšanas ietvaros grupās tika izdarīta noteiktu modeļu veidu klāsta un cenu atšķirību salīdzināšana starp sākotnējā izmeklēšanā izmantoto izmeklēšanas periodu (“sākotnējais IP”) un pašreizējo IP.

(18)

Analīze parādīja, ka paraugu veidu klāsts, ko pārdod dažās izstrādājumu grupās, kopš cenu labojumu pieņemšanas brīža ir mainījušies. Vairākiem aplūkojamajiem uzņēmumiem šīs pārmaiņas ir bijušas ļoti ievērojamas, pat tādā mērā, ka dažās grupās vairums IP laikā Kopienā eksportējamo izstrādājuma noformējuma veidu vairs neatbilst izstrādājumiem, kas tika eksportēti sākotnējā IP laikā. Grupās vērojamās pārmaiņas, piemēram, bija zemākas vērtības izstrādājumu atmešana, jaunu acīmredzami augstākas vērtības izstrādājumu pievienošana un reizēm abas darbības.

(19)

Analīze arī parādīja, ka dažām izstrādājumu grupām cenu dažādība (izstrādājumu vērtību līmenis) grupā ir būtiski mainījusies kopš cenu labojumu pieņemšanas. Tādēļ arī jānorāda, ka pēc cenu labojumu pieņemšanas notikušas arī būtiskas pārdošanas modeļa izmaiņas attiecībā uz dažādām izstrādājumu grupām. Jo īpaši vērojama tendence koncentrēt pārdošanu uz grupām ar zemāku minimālo cenu.

(20)

Tā kā VIC un cenu labojumi tika noteikti, pamatojoties uz izstrādājumu veidu klāstu un to attiecīgajām vērtībām izstrādājumu grupā sākotnējā IP laikā, ir skaidrs, ka pārmaiņas attiecībā uz faktisko izstrādājumu klāstu un vērtībām šajās izstrādājumu grupās ir cēlonis tam, ka šīs konkrētās VIC un tādēļ arī cenu labojumi ir kļuvuši nepiemēroti, lai pretotos dempinga kaitējošajai iedarbībai.

(21)

Pārskatīšanā, kura attiecas vienīgi uz Polyplex piedāvāto cenu labojumu pieņemamību, analīze parādīja, ka minētā uzņēmuma korporatīvās struktūras dēļ cenu labojumu uzraudzība būtu sarežģīta un cenu labojumi nebūtu izmantojami par efektīvu kompensācijas pasākumu. Sarežģītību rada fakts, ka attiecīgo izstrādājumu ražo arī ar Polyplex saistīts uzņēmums trešā valstī (Taizemē), un tas rada cenu šķērskompensācijas risku, ja arī Taizemes uzņēmums eksportētu attiecīgo ražojumu uz Kopienu. Uzraudzība un līdz ar to izpilde būtu pārāk grūta, lai garantētu cenu labojumu pareizu darbību.

(22)

Cenu labojumi to esošajā veidā, kad VIC pamatā ir izstrādājumu grupa, pieļauj lielu brīvību eksportētājiem grupas ietvaros mainīt izstrādājuma tehniskās īpašības. Attiecīgais ražojums aptver vairākas mainīgas diferencējošas īpašības, kas lielā mērā ietekmē pārdošanas cenas. Šo īpašību maiņa līdz ar to būtiski ietekmē cenas. Vienīgais reālais veids, kā grupas padarīt homogēnākas fizikālo īpašību un cenu ziņā, būtu grupas iedalīt sīkāk. Tomēr sekas būtu grupu savairošanās, kas padarītu uzraudzību neīstenojamu, it sevišķi muitas dienestiem importēšanas brīdī būtu grūti noteikt ražojuma veidu atšķirības un to klasifikāciju pēc grupas. Bez tam grupu skaits katram uzņēmumam varētu palielināties reizes 5 līdz 11, salīdzinot ar cenu labojumos minēto, ja nolūkā iegūt precīzāku klasifikāciju tiktu ņemts vērā vairāk dažādu ražojuma veidu īpašību. Patlaban ražojuma veidi jau sadalīti vairāk nekā vairākos simtos sīku grupu, un cenu labojumi jau nedarbojas. Ražojuma īpašībām vēl vairāk mainoties, šis skaits varētu palielināties.

(23)

Dažiem aplūkojamajiem uzņēmumiem paraugu veidi, ko pārdod konkrētās ražojuma grupās, kopš cenu labojumu pieņemšanas brīža nav ievērojami mainījušies. Taču turpmāku pārmaiņu dēļ, kas minētas iepriekš 22. apsvērumā, ražojuma grupu sagaidāmais pieaugums var rasties jebkurā posmā nākotnē un jebkuram ražotājam eksportētājam.

(24)

Tādēļ var secināt, ka cenu labojumu efektīvas uzraudzības vajadzībām ražojumu grupām fizikālo īpašību un cenu ziņā ir jābūt ievērojami homogēnākām. Šīm īpašībām visā cenu labojumu darbības laikā jābūt stabilām. Izmeklēšana apstiprināja, ka attiecībā uz PET plēvēm tā nav bijis.

(25)

Ņemot vērā iepriekš minētos faktus un apsvērumus, tiek atzīts, ka cenu labojumi nav piemēroti, lai pretotos dempinga kaitējošajai iedarbībai, jo tās saistās ar ievērojamām grūtībām uzraudzībā un izpildē un nepieņemamu risku. Šādos apstākļos pieņemtie piecu Indijas ražotāju cenu labojumi, uz kuriem attiecās antidempinga pasākumu formas pārskatīšana, ir atceļami.

(26)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija pieņemts lēmums atcelt spēkā esošos cenu labojumus, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(27)

Papildus sniegtajai informācijai, dažas personas norādīja, ka tās uzskata, ka nepastāvēja grūtības veikt uzraudzību vai piemērošanu attiecībā uz cenu labojumiem, un tādēļ nepastāvēja risks, kas saistīts ar pasākumu formu. Turklāt daudzi ražotāji eksportētāji norādīja, ka nav pārkāpuši vienošanos par cenu labojumiem. Viens attiecīgais ražotājs eksportētājs norādīja, ka paziņojums par pārskatīšanas uzsākšanu attiecās uz jaunu izstrādājumu veidu attīstības nozīmi, bet laikposmā no esošo cenu labojumu piedāvāšanas līdz pašreizējam IP ES netika ieviests jauns izstrādājuma veids.

(28)

Attiecībā uz tehniskajiem aspektiem šā izstrādājuma dažādību galīgais skaits apvienojumā ar izstrādājuma attīstības iespējām ir par iemeslu tam, ka šis izstrādājums neatbilst cenu labojumiem, jo, lai attīstītu šo izstrādājumu, būtu pastāvīgi jākoriģē VIC, kas nav iespējams (skatīt 22. apsvērumu). Tādēļ jāatgādina, ka pamatregulas 8. panta 3. punkts nosaka, ka piedāvātie cenu labojumi nav jāpieņem, ja iestādes to pieņemšanu neuzskata par praktisku, piemēram, ja faktisko vai iespējamo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai citu iemeslu dēļ. Attiecībā uz eksportētāju iebildumiem, ka viņi nav pārkāpuši cenu labojumu nosacījumus, nav norādes, ka pārkāpums būtu noticis. Lēmums atcelt cenu labojumus pamatojas uz pierādījumiem, kas iegūti izmeklēšanas laikā, norādot, ka izstrādājumu klāsta izmaiņu dēļ cenu labojumi ir nepiemēroti un šā izstrādājuma pārdošanas uzraudzība nesaskan ar vienošanos par cenu labojumiem (skatīt 18., 20. un 22. apsvērumu). Visbeidzot, izmeklēšanā noskaidroja, ka patlaban Kopienā saskaņā ar cenu labojumiem plaši pārdod tādas plēves, kas atšķiras no to izstrādājumu klāsta, uz kuru pamata noteica VIC, un tādējādi ir iespējams, ka šo izstrādājumu skaits un dažādība varētu pieaugt. Tādējādi tirgus situācija, uz kuru pamatojoties tika noteikti cenu labojumi attiecībā uz pārdoto izstrādājumu, pašreizējā pārskatīšanā vairs nav atbilstoša un tādēļ VIC cenu labojumi ir kļuvuši nepiemēroti.

(29)

Saistībā ar šo fakts, ka viens ražotājs eksportētājs vēl nav ieviesis jaunus izstrādājuma veidus, nemaina to, ka cenu labojumi attiecībā uz attiecīgo izstrādājumu ir atzīti par nepiemērotiem un to uzraudzība par neiespējamu, kā paskaidrots iepriekš 28. apsvērumā.

(30)

Turklāt daži ražotāji eksportētāji norādīja uz Nolīguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) VI panta īstenošanu, turpmāk – “PTO antidempinga nolīgums”, 15. pantu un tajā izklāstītajām prasībām par to, ka attīstītajām valstīm jāpalīdz jaunattīstības valstīm, norādot, ka ražotājiem eksportētājiem jādod iespēja piedāvāt jaunu cenu labojumu vienošanos. Tika norādīts, ka cenu labojumu atcelšana notiek spekulatīvu un nepamatotu iemeslu dēļ, kas savukārt ir pretrunā PTO antidempinga vienošanās 15. panta būtībai, un cenu labojumu atcelšana ir proporcionalitātes principa pārkāpums.

(31)

PTO antidempinga nolīguma 15. pantā ir norādīts, ka nepieciešams rast konstruktīvus risinājumus pirms antidempinga maksājumu piemērošanas. Esošie cenu labojumi tika pieņemti, meklējot konstruktīvu risinājumu kaitējošā dempinga novēršanai. Tomēr jāatgādina, ka PTO antidempinga nolīguma 8. panta 3. punktā ir norādīts, ka piedāvātie cenu labojumi nav jāpieņem, ja iestādes to pieņemšanu neuzskata par praktisku, piemēram, ja faktisko vai iespējamo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai citu iemeslu dēļ. Cenu labojumu atcelšana nebūt nenotiek spekulatīvu iemeslu dēļ, jo izmeklēšanā atklāja, ka izstrādājumi, kuriem Indijas ražotāji piekrita noteikt cenu labojumu cenas (t. i., VIC), būtiski atšķiras no tiem izstrādājumiem, kurus patlaban pārdod Kopienā. Tādēļ cenu labojumu atcelšana nav neproporcionāla, bet gan apdomīgs risinājums attiecībā uz notikumiem tirgū, ko izraisījuši paši ražotāji eksportētāji.

(32)

Antidempinga pasākumu formas pārskatīšanas secinājumi, ka cenu labojumi nav piemēroti, lai pretotos dempinga kaitējošajai iedarbībai, jo tās saistās ar ievērojamām grūtībām uzraudzībā un izpildē un nepieņemamu risku, tādā pašā mērā attiecas uz kompensācijas pasākumiem. Tika arī konstatēts, ka koncerna Polyplex korporatīvā struktūra radītu uzraudzības un izpildes grūtības attiecībā uz cenu labojumiem. Tādēļ cenu labojumu pieņemšana tiek uzskatīta par neīstenojamu antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 3. punkta nozīmē.

(33)

Ņemot vērā iepriekš teikto, tika secināts, ka antisubsidēšanas pasākumu formas pārskatīšana, kas attiecās vienīgi uz Polyplex piedāvāto cenu labojumu pieņemamību, ir izbeidzama, un konkrētie cenu labojumi nav pieņemami, jo nav izpildīti antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 1. punkta nosacījumi cenu labojumu pieņemšanai.

(34)

Iesniedzējam tika paziņoti iemesli, kuru dēļ piedāvātos cenu labojumus nebija iespējams pieņemt,

8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/6

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (2) piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu par tādas polietilēntereftalāta (“PET”) plēves importu, kura atbilst KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90 un kuras izcelsme ir Indijā (“galīgie kompensācijas pasākumi”). Pasākumi bija ad valorem nodevas veidā, kuru 3,8 % līdz 19,1 % apjomā uzliek importam, ko veic atsevišķi nosaukti eksportētāji, un atlikusī likme 19,1 % apjomā, ko uzliek visu pārējo uzņēmumu veiktajam importam.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (3) Padome noteica galīgos antidempinga maksājumus par PET plēves importu, kuras izcelsme ir, inter alia, Indijā (“galīgie antidempinga pasākumi”). Indijas ražotājiem eksportētājiem piemēroja pārbaudi izlases veidā, un individuālus maksājumus no 0 % līdz 62,6 % noteica atlasē iekļautajiem uzņēmumiem, turpretim pārējiem atlasē neiekļautajiem uzņēmumiem noteica maksājumu, pamatojoties uz vidējo svērto dempinga starpību 57,7 % apjomā, ko samazināja par šo uzņēmumu individuālu eksporta subsīdiju normu. Visiem pārējiem uzņēmumiem piemēroja maksājumu 53,3 % apjomā. Sākotnējās izmeklēšanas periods bija no 1999. gada 1. aprīļa līdz 2000. gada 31. martam (“sākotnējais IP”).

(3)

Komisija 2001. gada 22. augustā ar Lēmumu 2001/645/EK (4) pieņēma piecu Indijas ražotāju piedāvātās saistības: Ester Industries Limited (“Ester”), Flex Industries Limited (“Flex”), Garware Polyester Limited (“Garware”), MTZ Polyfilms Limited (“MTZ”) un Polyplex Corporation Limited (“Polyplex”). Komisija 2005. gada 17. februārī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, informēja par MTZ nosaukuma maiņu (5).

(4)

Ar Regulām (EK) Nr. 1975/2004 un (EK) Nr. 1976/2004 Padome attiecināja galīgos kompensācijas un antidempinga pasākumus, ko piemēro Indijas izcelsmes PET plēves importam, uz tā paša izstrādājuma sūtījumiem no Brazīlijas un Izraēlas neatkarīgi no tā, vai tiem tiek vai netiek deklarēta Brazīlijas vai Izraēlas izcelsme.

(5)

Komisija 2002. gada 28. jūnijā (6) sāka Regulas (EK) Nr. 2597/1999 daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz galīgo kompensācijas maksājumu formu, un jo īpaši lai izskatītu to viena Indijas ražotāja eksportētāja piedāvāto saistību pieņemamību saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Šī izmeklēšana noslēdzās ar Regulu (EK) Nr. 365/2006 (7).

(6)

Komisija 2003. gada 22. novembrī (8) sāka Regulas (EK) Nr. 1676/2001 daļēju starpposma pārskatīšanu tikai attiecībā uz galīgo antidempinga pasākumu formu. Šī pārskatīšana noslēdzās ar Regulu (EK) Nr. 365/2006, ar ko grozīja Regulu (EK) Nr. 1676/2001.

(7)

Komisija 2004. gada 10. decembrī (9) sāka galīgo kompensācijas pasākumu pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos. Šī pārskatīšana noslēdzās ar Padomes Regulu (EK) Nr. 367/2006 (10), kas paturēja spēkā galīgos kompensācijas pasākumus.

(8)

Komisija 2005. gada 23. augustā (11) uzsāka Regulu (EK) Nr. 1975/2004 un (EK) Nr. 1976/2004 pārskatīšanu, lai Izraēlas ražotājam piemērotu atbrīvojumu no paplašinātajiem pasākumiem. Šo izmeklēšanu noslēdza ar Padomes Regulu (EK) Nr. 101/2006 (12).

(9)

Šādi Kopienas ražotāji 2004. gada 5. novembrī iesniedza pieprasījumu veikt Regulas (EK) Nr. 1676/2001 daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz dempinga līmeni: Du Pont Teijin Films, Mitsubishi Polyester Film GmbH un Nuroll SpA (turpmāk “pieteikuma iesniedzēji”). Pieteikuma iesniedzēji saražo lielāko daļu no Kopienas PET plēves produkcijas. Toray Plastics Europe izteica savu atbalstu pieprasījumam, lai gan formāli tas nebija pieteikuma iesniedzējs.

(10)

Pieteikuma iesniedzēji apgalvoja, ka attiecībā uz PET plēves importam, ko veica pieci Indijas ražotāji, kuru saistības tika pieņemtas ar Lēmumu 2001/645/EK, esošo pasākumu apjoms vairs nav atbilstošs, lai pretotos kaitējošajam dempingam.

(11)

Konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, un apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, Komisija 2005. gada 4. janvārī ar paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (13) paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(12)

Šī pārskatīšana attiecas vienīgi uz to piecu Indijas ražotāju eksportētāju dempinga izmeklēšanu, kuru saistības ir pieņemtas, un attiecībā uz atlikušā maksājuma apjomu, lai novērtētu nepieciešamību turpināt, atcelt vai grozīt esošo pasākumu apjomu. Izmeklēšanas periods bija no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim.

(13)

Komisija oficiāli paziņoja ražotājiem eksportētājiem, eksportētājvalsts pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem par to, ka tiek sākta daļēja starpposma pārskatīšana. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski paust savu viedokli un pārskatīšanas sākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu.

(14)

Lai iegūtu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu izmeklēšanai, Komisija izsūtīja aptaujas anketas attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kas visi sadarbojās, atbildot uz aptaujas jautājumiem. Pārbaudes nolūkā tika apmeklēti šādi Indijas ražotāji eksportētāji to atrašanās vietā:

(15)

Saskaņā ar sākotnējā izmeklēšanā noteikto definīciju attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēve, kuru parasti deklarē ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90.

(16)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, konstatēja, ka PET plēvei, kas ražota un pārdota vietējā tirgū Indijā, un PET plēvei, kas no Indijas eksportēta uz Kopienu, ir vienādas pamata fizikālās un tehniskās īpašības un izmantojamība. Tāpēc minētie ražojumi ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(17)

Lai noteiktu normālvērtību, vispirms pārbaudīja, vai katra ražotāja eksportētāja kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, proti, vai tas ir vismaz 5 % vai vairāk no attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma, ko eksportē uz Kopienu. Visiem uzņēmumiem kopējais pārdošanas apjoms bija reprezentatīvs.

(18)

Komisija pārliecinājās, vai katra ražojuma veida pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir 5 % vai vairāk no kopējā pārdošanas apjoma tādam pašam ražojuma veidam, ko eksportē uz Kopienu. Attiecībā uz diviem uzņēmumiem konstatēja, ka tie pārdod otrās klases plēvi vietējā tirgū, bet nepārdod to Kopienā. Tā kā otrās klases plēve nav tieši salīdzināma ar pirmās klases plēvi, otrās klases plēve netika iekļauta normālvērtības aprēķināšanā. Cits uzņēmums pārdeva trīs dažādu klašu plēvi vietējā tirgū, bet tikai labākās kvalitātes plēvi – Kopienā. Pārdodot šo triju klašu plēvi, uzņēmums bieži pārdeva pirmās un otrās klases plēvi kopā ar trešās klases plēvi, bet visu veidu plēvi par trešās klases plēves cenu. To skaidroja kā krājumu izpārdošanu. Arī šie pārdevumi netika iekļauti aprēķinos.

(19)

Viens uzņēmums tirgotājiem vietējā tirgū pārdeva preces, kas bija paredzētas eksportam. Bija viegli noteikt, ka preces ir paredzētas eksportam, jo tām piemēroja citādu nodokļu režīmu nekā parastiem pārdevumiem vietējā tirgū. Uzņēmums nevarēja norādīt, vai preču galamērķis ir Kopiena vai trešā valsts. Tādēļ šie pārdevumi netika iekļauti aprēķinos.

(20)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir 5 % vai vairāk no tāda paša ražojuma veida pārdošanas apjoma, ko eksportē uz Kopienu, pēc tam pārbaudīja, vai parastajā tirdzniecības apritē ir bijis pietiekošs pārdošanas apjoms saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Gadījumos, ja katra ražojuma veida vietējie pārdošanas apjomi, kas bija pārdoti par pārdošanas neto cenu, kas ir vienāda vai lielāka par aprēķinātām ražošanas izmaksām, ir vairāk nekā 80 % no kopējā šā ražojuma veida pārdošanas apjoma, un tajos gadījumos, ja vidējā svērtā cena šim ražojuma veidam bija vienāda vai lielāka par vienas vienības ražošanas izmaksām, normālvērtību noteica, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, ko faktiski maksāja par visiem šā veida vietējiem pārdevumiem, neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bija vai nebija rentabla. Tiem ražojuma veidiem, kuriem rentablās pārdošanas apjoms bija vienāds vai mazāks nekā 80 %, bet ne mazāks kā 10 % no pārdošanas apjoma, vai šā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālvērtības pamatā bija vidējā svērtā cena, ko faktiski maksāja tikai par šā veida iekšzemes rentablo pārdošanu.

(21)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru ražotāja eksportētāja noteiktās cenas vietējā tirgū nevarēja izmantot, lai noteiktu normālvērtību nepietiekamas reprezentativitātes dēļ vai tāpēc, ka nenotika tirdzniecība parastajā tirdzniecības apritē, normālvērtību noteica, pamatojoties uz Kopienā importēto ražojuma veidu ražošanas izmaksām, kas rodas attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, tām pieskaitot sapratīgas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas (“TV un A izmaksas”), un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu TV un A izmaksu pamatā ir tās izmaksas, kuras radušās ražotājiem eksportētājiem saistībā ar attiecīgā ražojuma pārdevumiem vietējā tirgū un kuras tika atzītas par reprezentatīvām. Peļņas normu aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto peļņas normu uzņēmumam attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kurus parastajā tirdzniecības apritē vietējā tirgū pārdod pietiekamos daudzumos.

(23)

Pēc informācijas paziņošanas viens ražotājs eksportētājs apstrīdēja korekciju cenai, ko maksā par vienu konkrētu izejvielu. Apstrīdētā korekcija tika pārskatīta, un pēc tam korekcijas līmenis tika labots un dempinga starpība attiecīgi pārrēķināta.

(24)

Cits uzņēmums iebilda, ka plēve, kas nav augstākās kvalitātes izstrādājums, būtu jāiekļauj aprēķinos un ka būtu jāveic “korekcijas”, lai šo plēvi varētu pielīdzināt pirmās klases plēvei. Tika arī minēts, ka pēc šo darījumu iekļaušanas būs nepieciešama peļņas normas pārrēķināšana.

(25)

Aprēķinos neiekļautās otrās un trešās klases plēves pārdošanas apjoms ir mazāk nekā 3 % no kopējā pārdošanas apjoma vietējā tirgū. Atlikušos iekšzemes darījumus uzskata par pietiekami reprezentatīviem, lai precīzi aprēķinātu normālvērtību. Tādēļ nav nepieciešams pārrēķināt peļņas normu.

(26)

Ražotāji eksportētāji saņēma informāciju par aprēķiniem, un tie iesniedza dažas piezīmes. Komisija ņēma vērā šīs piezīmes un, ja konstatēja, ka tās ir pamatotas, attiecīgi veica aprēķinu korekcijas.

(27)

Attiecībā uz eksporta cenu noteikšanu jāņem vērā, ka pašreizējās izmeklēšanas mērķis ir noteikt, vai dempinga apjoms ir mainījies un vai šīs pārmaiņas var uzskatīt par ilgstošām. Saistībā ar šo, nosakot eksporta cenas, nepietiek tikai ar eksportētāju iepriekšējās darbības izvērtēšanu, bet arī jāizskata iespējamā eksporta cenu attīstība turpmāk. Proti, jānosaka, vai iepriekšējās eksporta cenas ir ticami rādītāji iespējamām turpmākām eksporta cenām. Šādā gadījumā un ņemot vērā faktu, ka saistības tika pieņemtas, jo īpaši pārbaudīja, vai šīs saistības ir ietekmējušas iepriekšējās eksporta cenas, padarot tās neuzticamas turpmākā eksporta režīma noteikšanai.

(28)

Lai noteiktu, vai eksporta cenas uz Kopienu bijušas ticamas, un ņemot vērā pastāvošās saistības, eksporta cenas uz Kopienu tika analizētas attiecībā pret saistībās noteikto viszemāko importa cenu (“VIC”). Bija nepieciešams pārliecināties, vai eksporta cenas uz Kopienu konkrētā līmenī noteica galvenokārt saistībās paredzētās VIC pastāvēšanas dēļ un vai tās ir vai nav stabilas. Tādēļ, pamatojoties uz vidējo svērto lielumu katram uzņēmumam, apsvēra, vai pārdošanas cenas Kopienas tirgū ir vai nav ievērojami augstākas par VIC, ņemot vērā attiecīgā ražojuma īpatnības un tirgus, kuros tas ir pārdots IP laikā, kā arī to, kā šīs cenas ir saistītas ar eksporta cenām uz trešām valstīm. Ja eksporta cenas uz Kopienu bija ievērojami augstākas par VIC uzņēmuma līmenī, uzskatīja, ka šīs eksporta cenas ir noteiktas samērā neatkarīgi no saistībām, un tādēļ tās ir ticams tā cenu noteikšanas režīma rādītājs, ko eksportētāji varētu piemērot turpmāk. Turpretim, ja eksporta cenas uz Kopienu vidēji nebija ievērojami augstākas par VIC un turklāt ievērojami augstākas par eksporta cenām uz trešām valstīm, uzskatīja, ka saistības ir ietekmējušas eksporta cenas un tādēļ tās nav pietiekami ticamas dempinga aprēķināšanai atbilstoši pamatregulas 2. panta 8. punktam saistībā ar starpposma pārskatīšanu.

(29)

Attiecībā uz diviem Indijas eksportētājiem – Flex un Polyplex – tika konstatēts, ka to eksporta cenas uz Kopienu ir ievērojami augstākas par VIC. Tādēļ šīs eksporta cenas uz Kopienu uzskatīja par ticamām un izmantoja dempinga aprēķinos.

(30)

Attiecībā uz pārējiem trim eksportētājiem – Ester, Garware un MTZ – tika konstatēts, ka eksporta cenas uz Kopienu ir ļoti tuvas VIC. Turklāt arī tika konstatēts, ka šo triju uzņēmumu eksporta cenas uz trešām valstīm, pamatojoties uz ražojuma veidu, bija ievērojami zemākas par cenām uz Kopienu, tādējādi pieļaujot varbūtību, ka, nepastāvot saistībām, šīs cenas eksportam uz Kopienu būtu pielīdzinātas cenām par tāda paša ražojuma veidu uz citām trešām valstīm. Tādēļ secināja, ka šo triju uzņēmumu eksporta cenas uz Kopienu nevar izmantot, lai noteiktu ticamas cenas pamatregulas 2. panta 8. punkta nozīmē saistībā ar pašreizējo starpposma pārskatīšanu.

(31)

Tomēr uzskatīja, ka šajā gadījumā pastāvošo saistību rezultātā trūkst ticamas cenas šiem trim Indijas eksportētājiem, bet tādēļ nevajadzētu pārtraukt pārskatīšanu attiecībā uz šiem eksportētājiem, ja tomēr ilglaicīgas apstākļu izmaiņas attiecībā uz šo uzņēmumu dempinga režīmu, jo īpaši attiecībā uz eksporta cenām, var noteikt citādi. Tādēļ, ņemot vērā to, ka ražotāji eksportētāji pārdod attiecīgo ražojumu pasaules tirgū, nolēma noteikt eksporta cenu, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai jāmaksā visām trešām valstīm par ražojuma veidiem, ko pārdod Kopienā.

(32)

Pēc būtisku faktu un apsvērumu publiskošanas, uz kuru pamata plānoja ierosināt grozījumus Regulai (EK) Nr. 1676/2001, vairākas personas izteica piezīmes.

(33)

Vairāki Indijas ražotāji eksportētāji un Indijas valdība uzskatīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu vai 2. panta 9. punktu nav juridiska pamata, lai balstītu eksporta cenas uz cenām uz trešām valstīm. Tie iebilda, ka pastāv eksporta cenas uz Kopienu un ka nav pietiekamu pierādījumu tam, ka ir attiecīgs pamats atteikumam izmantot šīs eksporta cenas. Tie apgalvoja, ka eksporta cenas uz Kopienu ir ticamas un ka tās jāizmanto to cenu vietā, kas noteiktas eksportam uz trešām valstīm.

(34)

Attiecībā uz to eksporta cenu izmantošanu, kas noteiktas eksportam uz trešām valstīm, jānorāda, ka šīs pārskatīšanas mērķis saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu ir noteikt, vai joprojām pastāvīgi jāpiemēro pasākumi, lai novērstu dempingu. Izskatot attiecīgo eksportētāju dempinga līmeni, jāpārbauda tā pārmaiņas, salīdzinot ar sākotnējiem konstatējumiem. Jānorāda, ka pamatregulas 2. panta 8. un 9. punkta piemērošana nav pamats, lai izmantotu cenas uz trešām valstīm, nevis cenas uz Kopienu attiecībā uz trim Indijas ražotājiem eksportētājiem. Kā paskaidrots 27. un 28. apsvērumā, to pamato ar nepieciešamību novērtēt, vai šīs cenas eksportam uz Kopienu varētu saglabāties turpmāk un vai tā rezultātā varētu atkārtoties dempings.

(35)

Šā novērtējuma rezultātā secināja, ka attiecībā uz trim Indijas ražotājiem eksportētājiem cenas eksportam uz Kopienu ietekmēja VIC, jo tās tika noteiktas ļoti tuvu VIC. Tādējādi šīs cenas nenoteica tikai tirgus spēku dēļ un nepastāvēja varbūtība, ka tās varētu saglabāt šādā pašā līmenī arī turpmāk. Tādēļ uzskatīja, ka nepastāv cenas eksportam uz Kopienu, kuras varētu izmantot dempinga aprēķināšanai. Tā kā nav eksporta cenu uz Kopienu, uzskatīja, ka cenas uz trešām valstīm ir precīzs un pieņemams alternatīvs pamats eksporta cenu noteikšanai izmeklēšanas periodā un dempinga aprēķināšanai.

(36)

Viens Indijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā pārdošanas cenu uz Kopienu noraidīšana un tā cenu uz trešām valstīm izmantošana ir diskriminējoša attieksme, salīdzinot ar tiem eksportētājiem, kuriem izmantoja to faktiskās pārdošanas cenas uz Kopienu.

(37)

Attiecībā uz šo jāņem vērā, ka, nosakot eksporta cenas, diskriminācija nav notikusi, jo attiecībā uz visiem Indijas eksportētājiem tika īstenota vienāda pieeja. Lai aprēķinātu dempingu, attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju novērtēja, vai pastāv atbilstošas cenas eksportam uz Kopienu. To veica, salīdzinot katra ražotāja eksportētāja eksporta cenas uz Kopienu ar VIC, lai noteiktu, vai var vai nevar uzskatīt, ka šīs cenas ir noteiktas neatkarīgi no VIC. Kā paskaidrots 28. apsvērumā, gadījumos, kad šīs cenas ir ievērojami augstākas par VIC, secināja, ka VIC tās nav ietekmējušas, un šīs cenas var izmantot dempinga aprēķināšanai, jo tās ir ticams cenu noteikšanas režīma rādītājs, ko ražotājs eksportētājs varētu izmantot turpmāk.

(38)

Ja konstatēja, ka VIC ir ietekmējusi cenas uz Kopienu, šīs cenas neuzskatīja par ticamu cenu noteikšanas režīma rādītāju, ko ražotājs eksportētājs varētu izmantot turpmāk, kā arī tās neizmantoja dempinga aprēķināšanai, kā alternatīvu izmantojot cenas uz trešām valstīm. Tādēļ faktiskās eksporta cenas izmantošana vieniem eksportētājiem, bet eksporta cenas uz trešām valstīm citiem eksportētājiem nav diskriminējoša attieksme pret eksportētājiem.

(39)

Vairāki Indijas ražotāji eksportētāji nepiekrita atzinumam, ka to eksporta cenas uz Kopienu ir ļoti tuvas VIC un ka tādēļ tās nevar izmantot dempinga aprēķināšanai. Tie uzskatīja, ka to cenas ir ievērojami augstākas par VIC, un norādīja, ka saskaņā ar cenu saistībām tie nedrīkstēja pārdot par cenu, kas zemāka par VIC. Viens eksportētājs iebilda, ka salīdzinājums ar VIC nav atbilstošs pamats, lai noteiktu, vai cenas uz Kopienu ir vai nav pamatotas un ticamas, un ka salīdzinājums ar citu Indijas ražotāju eksportētāju vai Kopienas ražošanas nozares cenām būtu piemērotāks.

(40)

Attiecībā uz šo, kā paskaidrots 30. apsvērumā, Kopienas iestādes konstatēja, ka triju ražotāju eksportētāju cenas nav ievērojami augstākas par VIC līmeni, lai norādītu, ka tās ir noteiktas neatkarīgi no VIC. Tādēļ šīs cenas nav atbilstošs pamats dempinga aprēķināšanai. Tādēļ faktu, ka saskaņā ar cenu saistībām ražotāji eksportētāji nedrīkstēja pārdot par cenu, kas zemāka par VIC, ne tikai apstrīdēja, bet arī uzskatīja par neatbilstošu šāda veida analīzē.

(41)

Lemjot par to, vai VIC ir vai nav ietekmējusi cenas uz Kopienu, jāņem vērā, ka, pastāvot saistībām, ir nepieciešams apsvērt, vai eksporta cenas ir vai nav atbilstīgs pamats dempinga starpību aprēķināšanai. Ja cenas uz Kopienu neietekmē tirgus spēki, bet gan citi faktori, piemēram, saistību VIC, šīs cenas neuzskata par pamatotām un ticamām. Šādā gadījumā jānorāda, ka salīdzinājums ar katra ražotāja eksportētāja cenu uz trešām valstīm, kā minēts 28. apvērumā, lai noteiktu konkrēta ražotāja eksportētāja cenu noteikšanas režīmu, tika uzskatīts par piemērotāku, nekā salīdzinājums ar citu Indijas ražotāju eksportētāju vai Kopienas ražošanas nozares cenām, nodrošinot labāku ieskatu individuāla ražotāja eksportētāja uzņēmējdarbības režīmā.

(42)

Kopienas ražošanas nozare iebilda, ka, ņemot vērā saistību VIC traucējošo ietekmi, būtu jānoraida faktiskās pārdošanas cenas uz Kopienu un jāizmanto cenas uz trešām valstīm attiecībā uz visiem Indijas ražotājiem eksportētājiem. Tika izteiktas bažas, ka tie Indijas ražotāji eksportētāji, kuriem ir neliela dempinga starpība, kas aprēķināta, izmantojot eksporta cenas uz Kopienu, nesaglabās tādas pašas cenas turpmāk.

(43)

Attiecībā uz šo argumentu un kā paskaidrots 32. apsvērumā, šo pašu pieeju īstenoja attiecībā uz visiem Indijas ražotājiem eksportētājiem. Lēmums par to, vai izmantot vai neizmantot katra eksportētāja cenas uz Kopienu, tika pamatots uz novērtējuma rezultātu par to, vai šīs cenas ietekmēja vai neietekmēja VIC pastāvēšana, un uz atšķirību starp cenu uz Kopienu un eksporta cenām uz trešām valstīm, kā paskaidrots 28. apsvērumā.

(44)

Kopienas ražošanas nozare arī apgalvoja, ka vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājums ar VIC, lai noteiktu, vai cenas uz Kopienu atbilst turpmākam režīmam un ir ticamas dempinga aprēķināšanai, ir pretrunā pasākumu formas pārskatīšanā gūtajiem konstatējumiem, ka VIC vairs nav atbilstoša.

(45)

Saistībā ar šo jānorāda, ka antidempinga pasākumu pārskatīšanā ir radies jautājums par to, vai cenu saistības aizvien ir vai nav atbilstošas vai piemērotas (tām būtu tāds pats efekts kā antidempinga maksājumu piemērošanai) izstrādājumiem, ko eksportē saskaņā ar šīm saistībām (skatīt 8. apsvērumu Regulā (EK) Nr. 365/2006). Šajā pārskatīšanā konstatēja, ka dažām izstrādājumu grupām faktisko cenu uz Kopienu diapazons ir būtiski mainījies (paplašinājies vai sašaurinājies) kopš sākotnējās izmeklēšanas, un secināja, ka īpašas VIC, kas pamatotas uz sākotnējām cenām, nav piemērotas, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi uz pašreizējiem pārdevumiem. Saskaņā ar šo pārskatīšanu jautājums bija par to, vai saistību VIC ietekmē vai neietekmē cenas uz Kopienu, t. i., vai tās ir vai nav noturīgas. Tiek apgalvots, ka gadījumā, ja cenas ir ievērojami augstākas nekā VIC, tad VIC šīs cenas neietekmē. Šo piemēro neatkarīgi no tā, vai cenu saistības ir atbilstīgas izstrādājumam. Tādēļ šajā gadījumā cenas nosaka tirgus spēki, un tās ir atbilstošs pamats dempinga režīma novērtēšanai. Tādēļ šis arguments tika noraidīts.

(46)

Normālvērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Tika paredzēta pietiekama rezerve korekciju veidā attiecībā uz atšķirībām, kas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Tāpēc attiecīgi tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības attiecībā uz atlaidēm, transporta, apdrošināšanas, apstrādes, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakošanu, kredītiem un komisijas maksām, vajadzības gadījumā nodrošinot pārbaudītus pierādījumus. Eksporta cenas korekcijas tika veiktas arī dažiem Ester, Garware un MTZ produkcijas veidiem attiecībā uz trešo valstu tirgū pārdotā ražojuma un Kopienā pārdotā ražojuma fizikālo īpašību atšķirībām atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktam.

(47)

Divi ražotāji eksportētāji pieprasīja arī eksporta cenas korekciju atsevišķiem eksportiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, pamatojoties uz saņemtajiem atvieglojumiem attiecībā uz eksportu saskaņā ar pēceksporta piešķīrumu shēmu ievedmuitas maksājumiem (“DEPB”). Saistībā ar šo konstatēja, ka saskaņā ar šo shēmu par attiecīgā ražojuma eksportēšanu saņemtos kredītus var izmatot, lai kompensētu muitas nodokļus par jebkuru preču importu, vai tos var brīvi pārdot citiem uzņēmumiem. Turklāt nepastāv ierobežojumi, kādēļ importētās preces būtu jāizmanto vienīgi eksportēto preču ražošanai. Tādēļ ražotāji nepierādīja, ka atvieglojumi pēceksporta DEPB shēmas ietvaros ietekmē cenu salīdzināmību un jo īpaši ka klienti pastāvīgi maksā dažādas cenas vietējā tirgū DEPB ietvaros saņemto atvieglojumu dēļ. Tāpēc šo prasību noraidīja.

(48)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālvērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu. Ja eksporta cenas balstījās uz cenām uz trešām valstīm, atbilstošas CIF vērtības tika aprēķinātas, palielinot ražotāja cenu uz trešām valstīm par vidējo svērto starpību starp ražotāja un CIF līmeņa cenām uz Kopienu pēc ražojuma veida.

(49)

Ņemot vērā būtisku individuālās dempinga starpības samazinājumu, salīdzinot ar sākotnējiem pasākumiem, tika arī uzskatīts par vajadzīgu grozīt atlikušo maksājumu. Atlikušo maksājumu noteica atbilstoši pamatregulas 11. panta 9. punktam, pamatojoties uz augstāko dempinga starpību, kas noteikta pieciem Indijas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas pašreizējā pārskatīšana, jo tika uzskatīts, ka pieci attiecīgie uzņēmumi attiecībā uz eksporta apjomu pārstāv atlasē iekļautos ražotājus, kas sadarbojās, pēc kuriem aprēķināja sākotnējo atlikušo maksājumu.

(50)

Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika veikta analīze par to, vai apstākļi attiecībā uz dempingu ir ievērojami mainījušies un vai to maiņa uzskatāma par noturīgu.

(52)

Saistībā ar šo jāatzīmē, ka normālvērtību noteica, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēju izmaksām un cenām. Eksportētājiem ir ievērojams attiecīgā ražojuma vietējais tirgus, un cenas vietējā tirgū ir palielinājušās, salīdzinot ar sākotnējo izmeklēšanu. Nav norādes par to, ka šīs pārskatīšanas laikā noteikto normālvērtību nevarētu uzskatīt par noturīgu.

(53)

Varētu iebilst, ka izejmateriālu cenu attīstība, kas ir cieši saistīta ar naftas cenām, ir būtiski ietekmējusi normālvērtību. Tomēr uzskatīja, ka cenu paaugstināšana ietekmētu visus tirgus dalībniekus un tādējādi ietekmētu arī normālvērtību un eksporta cenu, jo izejmateriāli ir preces, kuru cenas nosaka starptautiskā līmenī.

(54)

Kā jau minēts 22. un 23. apsvērumā, ņemot vērā pastāvošās saistības, lai noteiktu, vai eksporta cenas uz Kopienu varētu vai nevarētu uzskatīt par ilglaicīgām, tās jāanalizē attiecībā pret saistībās noteiktajām VIC. Turklāt tika salīdzinātas attiecīgā ražojuma cenas, izmeklēšanas periodā pārdodot to eksportam uz Kopienu un trešām valstīm. Kā paskaidrots 23. apsvērumā, gadījumā, ja eksporta cenas uz Kopienu nav pietiekami pārsniegušas VIC un ir bijušas ievērojami augstākas par eksporta cenām uz trešām valstīm, eksporta cenas uz Kopienu netika uzskatītas par ticamu tā cenu noteikšanas režīma rādītāju, ko eksportētāji varētu piemērot turpmāk. Lai noteiktu turpmākās eksporta cenas, kuras varētu uzskatīt par noturīgām, tā vietā izmantoja eksporta cenas uz trešām valstīm.

(55)

Pamatojoties uz šo, secināja, ka mainītos apstākļus attiecībā uz sākotnējo izmeklēšanu par dempingu var pamatoti uzskatīt par noturīgiem, īpaši norādot, ka trijiem Indijas eksportētājiem, kā minēts 26. apsvērumā, noturīga apstākļu maiņa attiecībā uz dempinga režīmu, un jo īpaši uz eksporta cenām, jānosaka, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām uz trešām valstīm par šiem veidiem, ko pārdod Kopienā, un nevis pamatojoties uz to eksporta cenu uz Kopienu.

(56)

Būtisku atlasē iekļauto uzņēmumu individuālo dempinga starpību samazinājumu, salīdzinot ar sākotnējiem pasākumiem, un to noturību var uzskatīt par reprezentatīvu arī visiem pārējiem uzņēmumiem. Tādēļ attiecīgi jāgroza atlikušais maksājums, kā paskaidrots 30. apsvērumā.

(57)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu un mainīto apstākļu ilglaicīgumu, kā arī secinājumus Regulā (EK) Nr. 365/2006 attiecībā uz antidempinga pasākumu formu (spēkā esošo saistību atcelšanu), antidempinga pasākumi attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, kura izcelsme ir Indijā, ir jāgroza, lai sniegtu jauno konstatēto dempinga starpību pārskatu.

(58)

Tā kā saskaņā ar pamatregulas 14. panta 1. punktu ražojumam nevar piemērot gan antidempinga, gan kompensācijas maksājumus, lai risinātu vienu un to pašu stāvokli, kas rodas dempinga vai eksporta subsidēšanas rezultātā, spēkā esošo kompensācijas maksājumu, kas atbilst eksporta subsīdijām, atskaitīja no piemērojamā antidempinga maksājuma. Attiecībā uz atlikušo maksājumu samazinājums atbilst uzņēmuma eksporta subsīdijas normai, uz kuru pamatojoties tika noteikta atlikusī dempinga starpība.

(59)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un ņemot vērā kompensācijas maksājumu termiņa beigu pārskatīšanā konstatētos faktus (Regula (EK) Nr. 367/2006), ierosinātie maksājumi, kas izteikti kā CIF cena uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šādi:

(60)

Kā izklāstīts 4. apsvērumā, pašreizējie antidempinga pasākumi tika papildus paplašināti attiecībā uz PET plēves importu no Brazīlijas un Izraēlas neatkarīgi no tā, vai tai tiek vai netiek deklarēta Brazīlijas vai Izraēlas izcelsme. Grozītie antidempinga pasākumi, kā norādīts 59. apsvērumā, aizvien jāpiemēro PET plēves importam no Brazīlijas un Izraēlas neatkarīgi no tā, vai tai tiek vai netiek deklarēta Brazīlijas vai Izraēlas izcelsme. Brazīlijas un Izraēlas ražotāji eksportētāji, kuri bija atbrīvoti no pasākumiem, ko paplašināja ar Regulu (EK) Nr. 1975/2004 un grozīja ar Regulu (EK) Nr. 101/2006, būtu jāatbrīvo arī no pasākumiem, kā tie grozīti ar šo regulu.

(61)

Visas attiecīgās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja ierosināt Regulas (EK) Nr. 1676/2001 grozījumu, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(62)

Šajā regulā minētās individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējā izmeklēšanā konstatētajiem faktiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas laikā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes (salīdzinājumā ar valsts mēroga maksājumu, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrēti minētas juridiskās personas. Importētie ražojumi, kurus ražo jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav atsevišķi minēti šīs regulas normatīvajā daļā, tostarp personas, kas ir saistītas ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tām attiecas maksājuma likme, kas ir piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(63)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jānosūta Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Atbilstošos gadījumos Regulu (EK) Nr. 1676/2001 attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam noteikti individuāli maksājumi.

(64)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikušo maksājuma likmi piemēro ne tikai eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī tiem uzņēmumiem, kuri neeksportēja IP laikā.

(65)

Būtu jāņem vērā, ka Indijas eksportētājs MTZ ir mainījis adresi no 2005. gada jūlija, nemainot uzņēmuma īpašumtiesības, struktūru un darbību. Tādēļ būtu jāgroza uzņēmuma adrese.

(66)

Pārredzamības nolūkos un ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 365/2006, kas pieņemta vienā dienā ar šo regulu un arī attiecas uz galīgo antidempinga pasākumu pārskatīšanu, šīs regulas normatīvajā daļā jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1676/2001 1. panta konsolidēta versija,

8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/15

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (2) noteica galīgo kompensācijas maksājumu polietilēnteraftalāta (PET) plēves importam, uz ko attiecas KN kodi ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90 un kuras izcelsmes valsts ir Indija (“galīgie kompensācijas pasākumi”). Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 3,8 % līdz 19,1 % apmērā un piemēroja importam no atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet importam no visiem pārējiem uzņēmumiem piemēroja atlikušo maksājuma likmi 19,1 % apmērā.

(2)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu Indijas un Korejas Republikas izcelsmes PET plēves importam. Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 0 % līdz 62,6 % apmērā Indijas izcelsmes PET plēves importam (turpmāk “galīgie antidempinga pasākumi”), izņemot importu no pieciem Indijas uzņēmumiem (Ester Industries Limited (turpmāk “Ester”), Flex Industries Limited (turpmāk “Flex”), Garware Polyester Limited (turpmāk “Garware”), MTZ Polyesters Limited (turpmāk “MTZ”) un Polyplex Corporation Limited (turpmāk “Polyplex”)), no kuriem ar Komisijas Lēmumu (2001/645/EK) (4) pieņēma saistības.

(3)

Jānorāda, ka uzņēmums, kurš agrāk bija pazīstams ar nosaukumu MTZ Polyesters Limited, ir mainījis nosaukumu. Tā jaunais nosaukums ir MTZ Polyfilms Limited. Šī nosaukuma maiņa nekādi nav ietekmējusi Regulā (EK) Nr. 2597/1999 konstatētos faktus un uzņēmuma tiesības gūt labumu no individuālās maksājuma likmes, ko tam piemēroja, kad tam bija iepriekšējais nosaukums. Komisija 2005. gada 17. februārī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5), paziņoja par MTZ nosaukuma maiņu. Turpmāk jānorāda, ka MTZ no 2005. gada jūlija mainīja savu adresi, taču nekādu citu izmaiņu attiecībā uz uzņēmuma īpašumtiesībām, struktūru un darbību nebija. Tāpēc būtu jāmaina uzņēmuma adrese.

(4)

Padome ar Regulām (EK) Nr. 1975/2004 (6) un (EK) Nr. 1976/2004 (7) Indijas izcelsmes PET plēves importam piemērotos galīgos kompensācijas un antidempinga pasākumus attiecināja arī uz tāda paša ražojuma importu, kas sūtīts no Brazīlijas un Izraēlas neatkarīgi no tā, vai muitas deklarācijā kā ražojuma izcelsmes valsts ir vai nav minēta Brazīlija vai Izraēla.

(5)

Komisija 2002. gada 28. jūnijā (8) sāka daļēju starpposma pārskatu tikai par galīgo kompensācijas pasākumu veidu, īpaši izskatot tikai viena Indijas ražotāja eksportētāja piedāvātā pasākuma pieņemamību atbilstīgi pamatregulas 19. pantam. Šī izmeklēšana ir pabeigta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 365/2006 (9).

(6)

Komisija 2003. gada 22. novembrī (10) sāka daļēju starpposma pārskatu tikai par galīgo antidempinga pasākumu veidu. Šī izmeklēšana ir noslēgusies ar Padomes Regulu (EK) Nr. 365/2006.

(7)

Komisija 2005. gada 4. janvārī (11) sāka daļēju starpposma pārskatu tikai par galīgo antidempinga pasākumu līmeni. Šī izmeklēšana ir noslēgusies ar Padomes Regulu (EK) Nr. 365/2006, kas grozīja galīgo antidempinga pasākumu līmeni.

(8)

Komisija 2005. gada 23. augustā (12) sāka pārskatīt Regulas (EK) Nr. 1975/2004 un (EK) Nr. 1976/2004 sakarā ar kāda Izraēlas ražotāja iesniegto pieprasījumu par atbrīvošanu no paplašinātajiem pasākumiem. Šī izmeklēšana ir noslēgusies ar Padomes Regulu (EK) Nr. 101/2006.

(9)

Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par gaidāmo galīgo spēkā esošo kompensācijas pasākumu termiņa beigšanos (13), Komisija no tamlīdzīga ražojuma Kopienas ražotājiem, proti, no DuPont Teijin Films, Mitsubishi Polyester Film GmbH, Nuroll SpA un Toray Plastics Europe (turpmāk “pieprasījuma iesniedzēji”), saņēma lūgumu sākt Padomes Regulas (EK) Nr. 2597/1999 pārskatīšanu saistībā ar termiņa beigšanos saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Pieprasījuma iesniedzēji pārstāv ievērojamu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 % no kopējā Kopienā saražotās PET plēves daudzuma.

(10)

Pieprasījums pamatojās uz to, ka pasākumu izbeigšanās, iespējams, izraisītu subsidēšanas un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos Kopienas ražošanas nozarē.

(11)

Pirms pārskatīšanas saistībā ar termiņa beigšanos uzsākšanas un saskaņā ar pamatregulas 10. panta 9. punktu un 22. panta 1. punktu Komisija informēja Indijas valdību (turpmāk “IV”) par pienācīgi dokumentēta pārskatīšanas lūguma saņemšanu un uzaicināja to apspriesties, lai noskaidrotu situāciju sakarā ar sūdzības saturu un panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu. Tomēr Komisija no Indijas valdības nav saņēmusi atbildi attiecībā uz piedāvājumu apspriesties.

(12)

Komisija pārbaudīja pieprasījuma iesniedzēju sniegtos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai uzsāktu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija uzsāka Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/1999 noteikto pārskatīšanu saistībā ar termiņa beigšanos, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (14).

(13)

Izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim (turpmāk “izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Tendenču pārbaude kaitējuma kontekstā aptvēra laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

(14)

Par izmeklēšanas uzsākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, izejvielu ražotājus, lietotājus un Indijas valdību. Ieinteresētajām personām bija iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kuras to pieprasīja un kuras pierādīja, ka ir konkrēti iemesli, kādēļ tās būtu jāuzklausa. Personu rakstiski un mutiski sniegtie komentāri tika izskatīti un vajadzības gadījumā ņemti vērā.

(15)

Ņemot vērā pieprasījumā minēto acīmredzami lielo PET plēves ražotāju eksportētāju skaitu Indijā, paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 27. pantu bija minēts, ka subsidēšanas izmeklēšanā ir paredzēts izmantot parauga atlases metodes. Lai izlemtu, vai atlase būs vajadzīga un, ja būs, tad lai to veiktu, visiem ražotājiem eksportētājiem lūdza pietiekties un, kā norādīts paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību attiecībā uz minēto ražojumu izmeklēšanas periodā. Pēc sniegtās informācijas pārbaudes, ievērojot lielo to ražotāju eksportētāju skaitu, kuri izteica vēlēšanos sadarboties, tika nolemts, ka izlase ir vajadzīga.

(16)

Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām ieinteresētajām personām vai tām personām, kuras bija pieteikušās pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumā minētajā termiņā. Atbildes tika saņemtas no četriem Kopienas ražotājiem, astoņiem ražotājiem eksportētājiem, viena importētāja/lietotāja, viena izejvielu piegādātāja un Indijas valdības.

(17)

No astoņiem Indijas ražotājiem eksportētājiem četrus uzņēmumus (Ester, Flex, Garware un Jindal Poly Films Limited (turpmāk “Jindal”)) izvēlējās paraugam. Attiecībā uz tiem konstatēja, ka tie pārstāv lielāko PET plēves produkcijas, pārdošanas un eksporta apjomu uz Kopienu, un tos pamatoti varēja izpētīt pieejamajā laikposmā atbilstīgi pamatregulas 27. panta 1. punktam.

(18)

Komisija ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (15) publicētu paziņojumu paziņoja, ka uzņēmums, kas iepriekš bija pazīstams ar nosaukumu Jindal Polyester Limited, ir mainījis adresi. Tāpēc būtu jāmaina uzņēmuma adrese.

(19)

Komisija ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (16) publicētu paziņojumu paziņoja, ka uzņēmums, kas iepriekš bija pazīstams ar nosaukumu Jindal Polyester Limited, ir mainījis nosaukumu, un tagad tā nosaukums ir Jindal Poly Films Limited. Tāpēc būtu jāmaina uzņēmuma nosaukums.

(20)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu subsidēšanu un kaitējumu, kā arī lai noteiktu, vai ir iespējama subsidēšanas un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās, un vai pasākumu saglabāšana būtu Kopienas interesēs. Pārbaudes nolūkā tika apmeklēti zemāk minēto ieinteresēto personu uzņēmumi:

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 30. pantu Indijas valdību un pārējās ieinteresētās personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem paredzēts ierosināt pasākumu turpināšanu. Tām tika dots pietiekami daudz laika komentāru sniegšanai. Dažas personas komentārus sniedza rakstiski. Turklāt Indijas valdībai piedāvāja un tā pieņēma apspriešanos atbilstīgi pamatregulas 10. panta 11. punktam. Visu iesniegto informāciju un komentārus attiecīgi ņēma vērā.

(22)

Ražojums, uz kuru attiecas šis pārskats, ir tas pats ražojums, uz kuru attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 2597/1999, proti, Indijas izcelsmes PET plēve ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90 (turpmāk “attiecīgais ražojums”).

(23)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, attiecīgajam ražojumam un PET plēvei, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū Indijā, kā arī PET plēvei, ko Kopienas ražotāji ražo un pārdod Kopienā, ir tādas pašas fizikālās pamatīpašības un tādi paši lietošanas veidi, tādēļ tie ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 5.punkta izpratnē.

(24)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, tika pētītas turpmāk minētās shēmas, kuras, kā domājams, ietver subsīdiju piešķiršanu:

(25)

Iepriekšējā punkta a) līdz e) apakšpunktā minētās shēmas pamatojas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (1992. gada Nr. 22), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (turpmāk “Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums ļauj Indijas valdībai izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Eksporta un importa politikas” dokumentos, ko ik pēc 5 gadiem izdod un regulāri atjaunina Tirdzniecības ministrija. Viens eksporta un importa politikas dokuments ir svarīgs šīs izskatāmās lietas izmeklēšanas perioda sakarā, t. i., piecu gadu plāns laikposmam no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (turpmāk “EXIM politikas 2002–2007 dokuments”). Bez tam Indijas valdība arī izklāsta EXIM politikas 2002–2007 dokumenta izpildes kārtību izdevumā “Procedūras rokasgrāmata laikposmam no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 31. martam, I sējums” (turpmāk “HOP I 2002–2007”) (17). Arī Procedūras rokasgrāmatas saturs tiek regulāri atjaunināts.

(26)

Shēma f) pamatojas uz 1961. gada Likuma par ienākuma nodokli, kurā ar Finanšu likumu katru gadu ievieš grozījumus.

(27)

Shēma g) pamatojas uz 1949. gada Banku darbības likuma 21. un 35. A iedaļas, kura atļauj Indijas Rezervju Bankai (turpmāk “RBI”) dot norādījumus komercbankām par eksporta kredītiem.

(28)

Shēma h) ir neplānota subsidēšana, kurai Indijas likumos juridisku pamatojumu nevarēja atrast.

(29)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, Komisija arī pētīja vairākas subsidēšanas shēmas, kuras, iespējams, atļauj izmantot reģionālās pārvaldes vai iestādes dažos Indijas štatos.

(30)

Shēma ir sīkāk aprakstīta EXIM politikas 2002–2007 dokumenta 4.1.1.–4.1.14. punktā un HOP I 2002–2007 4.1.–4.30. nodaļā.

(31)

ALS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk aprakstītas 32. apsvērumā. Šīs apakšshēmas cita starpā atšķiras izmantošanas iespēju ziņā. ALS fiziskā eksporta iespējas un ALS ikgadējo pieprasījumu var izmantot ražotāji eksportētāji un eksporta produkcijas tirgotāji, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem. ALS pusfabrikātu piegādēm var izmantot ražotāji eksportētāji, kas ražojumu piegādā galīgajam eksportētājam. Eksportam paredzēto ALS var izmantot galvenie uzņēmēji, kas ir “eksportam domāto” kategoriju piegādātāji, kā minēts dokumenta EXIM politikas 2002–2007 dokumenta 8.2. punktā, piemēram, tie, kas apgādā uz eksportu orientētas ražotnes (turpmāk “EOR”). Visbeidzot, pusfabrikātu piegādātājiem, kas apgādā eksporta ražotājus, ir tiesības izmantot “domātā eksporta” priekšrocības atbilstīgi ARO apakšshēmām un apmaiņas pirkumus ar iekšzemes kredītvēstuli.

(32)

Iepriekšējas atļaujas var izsniegt šādiem mērķiem:

(33)

No četriem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem tikai viens izmeklēšanas periodā izmantoja ALS. Precīzāk būtu teikt, ka šis eksporta produkcijas ražotājs izmantoja divas apakšshēmas, respektīvi, i) un ii) punktā iepriekš minētās. Šis eksportētājs, kurš sadarbojās, paskaidroja, ka, lai gan tas 1999. gadā galīgo kompensācijas pasākumu piemērošanas laikā izmantoja Nodokļu tiesību reģistra grāmatu (turpmāk “DEPB”, kopš tā laika viņš nolēma pārtraukt DEPB izmantošanu un tā vietā izmantot ALS.

(34)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, atļaujas īpašniekam ir juridisks pienākums uzturēt “pareizu un atbilstīgu atskaiti par importētu preču patēriņu un izmantošanu, kas saistās ar atļaujas izmantošanu” konkrēti norādītā veidā (kā noteikts dokumenta HOP I 2002–2007 4.30. nodaļā) (turpmāk “patēriņa reģistrs”). Pārbaudē tika gūti pierādījumi tam, ka uzņēmums patēriņa reģistru uztur pareizi.

(35)

Attiecībā uz i) punktā minēto apakšshēmu gan atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, gan eksportēšanas pienākumu (arī attiecībā uz domātu eksportu) Indijas valdība ir noteikusi pēc apjoma un vērtības, kas arī tiek dokumentēts atļaujā. Turklāt importēšanas vai eksportēšanas brīdī valsts amatpersonām attiecīgie darījumi ir jādokumentē atļaujā. Šajā shēmā atļautā importa apjomu nosaka Indijas valdība, pamatojoties uz resursu un ražojumu standarta normām (turpmāk “SION”). Tādas standarta normas ir noteiktas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam, un tiek publicētas dokumentā HOP I 2002–2007.

(36)

Iepriekš 32. apsvēruma ii) punktā minētās apakšshēmas gadījumā (ALS ikgadējam pieprasījumam) atļaujā dokumentē tikai ievedmuitas atvieglojumu pēc vērtības. Atļaujas īpašnieka pienākums ir “uzturēt importēto resursu ciešu saistību ar saražoto produkciju” (HOP I 2002–2007 4.24.A c) punkts).

(37)

Importētos materiālu resursus nevar pārvest uz citu vietu, un tie ir jāizmanto paredzētās eksporta produkcijas izgatavošanai. Eksportēšanas pienākums ir jāizpilda noteiktā laikā pēc atļaujas izsniegšanas (18 mēnešu laikā ar iespēju divas reizes šo termiņu pagarināt uz 6 mēnešiem.)

(38)

Pārbaudē tika iegūti pierādījumi, ka uzņēmuma konkrētais galveno izejvielu patēriņš viena kilograma PET plēves saražošanai, kā minēts 18. papildinājuma reģistrā, bija mazāks nekā attiecīgā SION. Citiem vārdiem, attiecīgajam eksportētājam saskaņā ar SION bija atļauts bez ievedmuitas nodokļa importēt vairāk konkrēto izejvielu nekā tiek faktiski patērēts ražošanas procesā. Uzņēmums apgalvoja, ka Indijas valdība šo iegūto pārpalikumu noregulēs, kad būs pagājis atļauju derīguma termiņš, t. i., 30 mēneši pēc tās izsniegšana, jo parasti praksē tiek izmantota iespēja to divas reizes pagarināt uz 6 mēnešiem – skat. iepriekš 37. punktu. Tomēr, ja pirmā licence uzņēmumam ir izsniegta 2003. gada 31. janvāri, uzņēmums Komisijas dienestu veiktās pārbaudes vietā un laikā, t. i., 2005. gada maijā, nevarētu pamatot savu apgalvojumu. 2005. gada decembrī, kad uzņēmums sniedza komentārus par konstatētajiem faktiem, tas nesniedza nevienu pierādījumu tam, ka pārmaksātie nodokļi ir koriģēti. SION nepārprotami rada pārmērīgas muitas nodokļu atlaides. Indijas valdība nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka tā pēc atļaujas derīguma termiņa izbeigšanās sistemātiski koriģē pārmērīgās atlaides, kā arī nepierādīja, vai ir kāda racionāla sistēma pārmērīgu atlaižu regulēšanai.

(39)

Papildus konstatētajiem faktiem Indijas valdība norādīja, ka 2005. gadā trīs gadījumos tā bija izmainījusi ALS, lai cita starpā labāk kontrolētu, kā ražotāji eksportētāji to izmanto, un ka izmaiņas un kontroles metožu uzlabošana neizraisītu muitas nodokļa pārsnieguma atmaksu. Tāpēc tika apgalvots, ka nebūtu jākompensē ALS radītās un aprēķinā iekļautās subsīdijas.

(40)

Būtu jānorāda, ka minētās ALS izmaiņas notika pēc izmeklēšanas perioda beigām un pēc Komisijas dienestu veiktā pārbaudes apmeklējuma, tāpēc nebija iespējams pārbaudīt praksē. Turklāt ar publisku paziņojumu, ko publicēja 2005. gada 10. oktobrī, HOP I 2002–2007 4.26. punktu papildināja ar šādu tekstu: “licencēšanas iestāde arī uzsāk rīcību pret licences saņēmēju, ja netiek iesniegts pienācīgi aizpildīts 23. pielikumā minētais dokuments (vēl viens patēriņa reģistra nosaukums)”. Taču nav nekādas norādes par to, kāda šī rīcība varētu būt.

(41)

Tāpēc uzskata, ka nav pārbaudīts, kā iepriekšminētās izmaiņas, ko ieviesa Indijas iestādes, tika īstenotas praksē. Jo īpaši nav norādīts, kādas ir bijušas sekas tam, ka netika iesniegts patēriņa reģistrs. Tāpēc turpmāk izklāstītie secinājumi balstās uz konstatētajiem faktiem, kas atklāti izmeklēšanas periodā.

(42)

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta izpratnē, t. i., Indijas valdības finansiāls ieguldījums, kas dod labumu izmeklēšanā iesaistītajiem eksportētājiem.

(43)

Turklāt ALS fiziskam eksportam un ALS ikgadējam pieprasījumam ir nepārprotama saistība ar likumu par eksportēšanas darbību, tādēļ šī licencēšana ir uzskatāma par specifisku un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Bez apņemšanās ražojumu eksportēt uzņēmums nevar izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības.

(44)

Šajā gadījumā izmantotās apakšshēmas nevar uzskatīt par pieļaujamām eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas sistēmām vai šīs sistēmas aizvietotājām pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Apakšshēmas neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas ietverti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojošas atmaksāšanas definīcija un noteikumi). Indijas valdība nav efektīvi piemērojusi savu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apliecinātu, vai un kādā apjomā resursi ir patērēti eksporta produkcijas ražošanai (pamatregulas II pielikuma II.4) punkts un aizvietojošu atmaksāšanas shēmu gadījumā pamatregulas III pielikuma II.2) punkts). Attiecīgā ražojuma SION nebija pietiekami precīzas. SION pašas par sevi nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo šo pārāk dāsno standarta normu uzbūve nedod iespēju Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, cik resursu ir patērēts eksporta produkcijas ražošanā. Turklāt Indijas valdība neveic efektīvu kontroli, pamatojoties uz patēriņa reģistru.

(45)

Tāpēc apakšshēmām ir kompensācijas raksturs.

(46)

Eksportētāja saņemtā subsīdija ALS izmantošanas gadījumā tika aprēķināta šādi. Aprēķinā dalāmais lielums norāda nesaņemtos ievedmuitas nodokļus (muitas pamatnodokli un īpašo muitas papildnodokli) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar abām ALS apakšshēmām un izmantoti attiecīgajam ražojumam izmeklēšanas periodā (dalāmais lielums). Kā noteikts pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, maksājumus, kas bijuši jākārto subsīdijas iegūšanai, atskaita no subsīdijas apjoma, ja par to saņemts pamatots pieprasījums. Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, summas dalītājs aprēķinā rāda attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā.

(47)

Uzņēmums, kas izmantoja šo shēmu, izmeklēšanas periodā ieguva subsīdiju 6,0 % apmērā.

(48)

DEPB ir sīkāk aprakstīta EXIM politikas 2002–2007 dokumenta 4.3. punktā un HOP I 2002–2007 dokumenta 4. nodaļā. Sākotnējās izmeklēšanas laikā bija divu veidu DEPB – pirmseksporta un pēceksporta shēma. 2000. gada aprīlī pirmseksporta shēma vairs netika veikta, tādēļ iespējamā subsidēšana tika pētīta tikai pēceksporta stadijā.

(49)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai eksporta produkcijas tirgotājam ir tiesības šo shēmu izmantot. Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā trīs uzņēmumi izmanto šīs shēmas piedāvātas priekšrocības.

(50)

Eksportētājs, kam ir tiesības izmantot DEPB, var lūgt DEPB kredītu, ko aprēķina procentos no šajā shēmā ietverto eksportēto ražojumu vērtības. Šādas DEPB procentu likmes Indijas iestādes ir noteikušas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam. Likmes pamatojas uz SION, ņemot vērā paredzēto importēto resursu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodevas piekritību šādam paredzētam importam neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodoklis faktiski ir vai nav maksāts.

(51)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma brīdī eksportētājs jāsagatavo deklarācija, kas iesniedzama Indijas iestādēm, norādot, ka eksports notiek saskaņā ar piešķīruma shēmu ievedmuitas maksājumiem. Lai preci varētu eksportēt, nosūtīšanas procedūras gaitā Indijas muitas iestādes izsniedz eksportpreču transportēšanas izziņu. Šajā dokumentā cita starpā tiek parādīts DEPB kredīta apjoms, kas eksportētājam jāsaņem par šo eksporta darījumu. Šajā brīdī eksportētājs zina, kādu labumu tas iegūs. Kad muitas iestādes ir izsniegušas eksportpreču transportēšanas izziņu, Indijas valdība nevar lemt par DEPB kredīta izsniegšanu. Attiecīgā DEPB kredīta likme, no kā aprēķina iegūto labumu, ir tā, kas tiek piemērota eksporta deklarācijas noformēšanas brīdī. Tādēļ nav iespējams ar atpakaļejošu datumu grozīt iegūtā labuma līmeni.

(52)

Tika arī konstatēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPB kredītu var iegrāmatot komercdarbības atskaitēs kā ienākumu uzkrājumu, kad ir izpildīts eksportēšanas pienākums. Šādu kredītu var izmantot muitas nodokļu maksāšanai par vēlākām importa operācijām, importējot preces, ko var importēt bez ierobežojumiem, izņemot ražošanas līdzekļus. Preces, kas importētas par šādiem kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšējā tirgū (maksājot mazumtirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi. DEPB kredītus var brīvi pārskaitīt, un tie ir spēkā 12 mēnešus pēc izsniegšanas dienas.

(53)

DEPB kredīti var attiekties uz līdz pat 25 eksporta darījumiem un, tos kārtojot elektroniski, tajos var ietvert neierobežotu skaitu eksporta darījumu. Faktiski nav nekādu stingri noteiktu termiņu DEPB kredīta pieprasīšanai, jo laikposmu, kas minēts HOP I 2002–2007 dokumenta 4.47. nodaļā, vienmēr sāk skaitīt, sākot ar pēdējo DEPB pieteikumā minēto eksporta darījumu.

(54)

Indijas valdība un viens eksportētājs Komisijas dienestiem norādīja, ka šo shēmu drīz vairs neizmantos un aizstās ar shēmu, kas it kā esot “atbilstīga PTO”. Sākumā bija plānots, ka DEPB darbība izbeigsies 2005. gada 1. aprīlī. Tomēr, tā kā aizstājoša shēma nebija sagatavota ieviešanai, DEPB darbību pagarināja līdz 2006. gada 1. aprīlim. Ja līdz minētajai dienai jaunā shēma nebūs gatava ieviešanai, DEPB paliks spēkā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

(55)

Pēc faktu konstatēšanas Indijas valdība un divi eksportētāji, kuri izmantoja šīs shēmas priekšrocības, komentēja iepriekš izklāstīto DEPB analīzi. Viņi i) apgalvoja, ka, iespējams, DEPB kredītu summu var iegūt tikai tad, ja ievedmuitas nodokli piemēro eksportētu preču izejvielām, ii) apstrīdēja Komisijas izmantoto nodokļa aprēķināšanas metodiku, kuras pamatā bija “uzkrājumu” princips, salīdzinot ar iepriekš 1999. gada procedūrā izmantoto metodiku, kuras rezultātā noteica galīgos kompensācijas pasākumus un kas balstījās uz “saņemšanas” principu, iii) pieprasīja nekavējoties pārtraukt DEPB piemēroto procedūru, pamatojoties uz to, ka Indijas valdība bija paziņojusi par tās pārtraukšanu no 2006. gada 1. aprīļa, un iv) apgalvoja, ka tā neizslēgšana no aprēķina būtu ASCM 27. pantā ietverto noteikumu pārkāpums par labu jaunattīstības valstīm.

(56)

Ne Indijas valdība, ne eksportētāji nav sīkāk pamatojuši i) iedaļā izteikto apgalvojumu. Tas katrā ziņā ir pretrunā izmeklēšanā konstatētajiem faktiem, kā minēts 50. līdz 53. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(57)

Attiecībā uz ii) iedaļā minēto apgalvojumu šajā izmeklēšanā izmantotās metodikas mērķis ir labāk atspoguļot to, kā subsidēšana ietekmēja eksportētāju, kuri sadarbojās, finansiālo stāvokli attiecīgajā izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā uzskatīja, ka labums tiek piešķirts saņēmējam brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu tiek veikts eksporta darījums. To cita starpā apstiprina DEPB kredītu summu iegrāmatošana pēc uzkrāšanas principa saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem. Turklāt jānorāda, ka Komisijas dienesti šo metodiku ir izmantojuši jau vairākkārt, galvenokārt grafīta elektrodu sistēmas gadījumā (18) un ka šīs metodikas rezultātā nenotiek pilnīga shēmas pārvērtēšana, par kuru konstatēts, ka tai patiesi ir kompensējams raksturs. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(58)

Attiecībā uz iii) iedaļā izteikto apgalvojumu patiesi tika konstatēts, ka Indijas valdība agrāk ir paziņojusi par DEPB atcelšanu. Tā bija jāpārtrauc 2005. gada 31. martā, taču Indijas valdība to pagarināja līdz 2005. gada 30. septembrim. Pēc tam tā šīs shēmas darbības termiņu pagarināja līdz 2006. gada 1. aprīlim. Šādos apstākļos joprojām nav skaidrs, vai DEPB patiesi no 2006. gada 1. aprīļa tiks atcelts (skatīt 123. apsvērumu).

(59)

Kas attiecas uz iv) iedaļā izteikto apgalvojumu, netiek pārkāpti jaunattīstības valstīm paredzētie noteikumi, kas ietverti ASCM 27. pantā. Minētais pants patiesībā neliedz PTO loceklim veikt kompensējošu darbību, kas novērstu zaudējušus radošo ietekmi, ko izraisa kāda cita locekļa īstenota subsidēšana. Tā kā ir konstatēts, ka DEPB ir kompensējošs raksturs, tad šis apgalvojums tiek noraidīts.

(60)

DEPB nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta izpratnē. DEPB kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu vēlāk izmanto ievedmuitas nodokļa atmaksāšanai, tādā veidā samazinot Indijas valdības ieņēmumus no muitas nodokļiem, kas citā gadījumā būtu saņemami. Bez tam DEPB kredīts dod labumu eksportētājam, jo tas uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(61)

Turklāt DEPB ir saistīta ar eksportēšanas darbību, tādēļ minētā shēma uzskatāma par specifisku un kompensējamu, kā noteikts pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

(62)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai šīs sistēmas aizvietotāju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas ietverti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojošas atmaksāšanas shēmas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajiem resursiem. Turklāt nav sistēmas vai procedūras, kas apliecinātu, kuri resursi ir patērēti eksportējamās produkcijas ražošanas procesā un vai ir bijis pārmaksāts ievedmuitas nodoklis tādā nozīmē, kā to nosaka pamatregulas I pielikuma i) punkts, II pielikums un III pielikums. Visbeidzot jāsaka, ka eksportētājam ir tiesības iegūt labumu no DEPB neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē kādus resursus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti materiālu resursi. Tātad pat tiem eksportētājiem, kas sagādā visus vajadzīgos resursus uz vietas un neimportē nekādas preces ražošanas resursu vajadzībām, arī ir tiesības izmantot DEPB sava labuma iegūšanai.

(63)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamu subsīdiju lielums tika aprēķināta kā labums, ko gūst saņēmējs, kas arī tika konstatēts izskatāmās lietas izmeklēšanas laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā brīdī Indijas valdībai ir tiesības atcelt muitas nodokli, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē.

(64)

Ievērojot tikko teikto, ir uzskatāms, ka no DEPB izmantošanas iegūto labumu būtu pareizi vērtēt kā summu, kas kredītu veidā nopelnīta par visiem eksporta darījumiem, kas notikuši, izmeklēšanas periodā izmantojot šo shēmu.

(65)

Ja tika saņemts pamatots pieprasījums, maksājumi, kas bijuši jākārto subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti no apstiprinātā kredīta apjoma, un subsidētās summas parādās kā dalāmais lielums atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

(66)

Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šo subsīdiju apjoms ir piešķirts par visu kopējā eksporta apgrozījumu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdijas ir saistītas ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirtas, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Šīs shēmas piedāvātas priekšrocības izmeklēšanas periodā izmantoja trīs uzņēmumi, iegūstot subsīdijas 9,0 % līdz 11,0 % apmērā.

(67)

Šīs shēmas ir sīkāk aprakstītas 6. nodaļā (EOR) un 7. nodaļā (SEZ) attiecīgi EXIM politikas 2002–2007 un HOP I 2002–2007 dokumentos.

(68)

Izņemot uzņēmumus, kas nodarbojas tikai ar tirdzniecību, katrs uzņēmums, kas principā apņemas eksportēt visas savas saražotās preces vai pakalpojumus, var piederēt pie SEZ vai EOR shēmas. Izmeklēšanas periodā tika atklāts, ka viens uzņēmums izmanto EOR shēmas piedāvātās priekšrocības.

(69)

SEZ ir īpaši iezīmēta beznodokļu teritorija, un saskaņā ar EXIM politikas 2002–2007 dokumentu, aplūkojot tirdzniecības operācijas, muitas nodokli un citus nodokļus, tādu zonu uzskata par ārvalstu teritoriju.

(70)

Savukārt EOR ir elastīgākas ģeogrāfiskās robežas, un šādas ražotnes var izveidot jebkurā Indijas vietā. EOR ir shēma, kas papildina SEZ.

(71)

Lai pieteiktos EOR vai SEZ statusa iegūšanai, ir sīki jāraksturo nākamo piecu gadu laikposms, tostarp plānotais produkcijas daudzums, paredzētā eksporta vērtība, importa pieprasījums un vietējo resursu pieprasījums. Ja pārvaldes iestādes apstiprina uzņēmuma pieteikumu, uzņēmumam tiek paziņoti ar šo apstiprinājumu saistītie noteikumi un nosacījumi. Nolīgums, ar kuru uzņēmums tiek atzīts par SEZ/EOR, ir spēkā piecus gadus. Nolīgumu var atjaunot atkārtotam termiņam.

(72)

EXIM politikas 2002–2007 dokumentā ir noteikts svarīgs EOR vai SEZ pienākums – sasniegt ārējā tirdzniecības bilancē neto (turpmāk “NFE”) ieņēmumus, t. i., pārskata periodā (5 gados) eksporta kopvērtībai jābūt lielākai par importēto preču kopvērtību.

(73)

EOR/SEZ ražotnēm pienākas šādas priekšrocības:

(74)

Ražotnes, kas darbojas saskaņā ar šīm shēmām, uzrauga muitas ierēdņi, kā noteikts Muitas likuma 65. iedaļā. Ar likumu ir noteikts, ka šādām ražotnēm īpašā formātā atbilstīgi jāatskaitās par visiem importa darījumiem, par visu importēto materiālu patēriņu, izmantošanu un par eksportu. Šo atskaišu dokumenti pēc pieprasījuma būtu periodiski jāiesniedz kompetentām iestādēm (turpmāk “ceturkšņa un pusgada darba atskaites”). Tomēr “nevienā brīdī [EOR vai SEZ ražotnei] nedrīkst pieprasīt katra importa sūtījuma korelāciju ar eksportu, pārvešanu uz citām ražotnēm, tirdzniecību iekšzemes tarifa teritorijā (DTA) vai uzkrājumiem”, kā noteikts HOP I 2002–2007 14.-I pielikuma 10.2. punktā un 14.-II pielikuma 13.2. punktā.

(75)

Iekšzemes pārdošanas apjomi tiek nosūtīti un reģistrēti uz pašsertificēšanas pamata. EOR eksporta sūtījumus uzrauga muitas/akcīzes amatpersona, kas ir EOR pastāvīgs darbinieks.

(76)

Izskatāmajā gadījumā EOR shēmu kādu laiku no izmeklēšanas perioda izmantoja tikai viens eksportētājs, kurš sadarbojās. Tā kā SEZ shēmu neizmantoja, tad nav jāanalizē šīs shēmas kompensēšanas iespēja. Eksportētājs, kurš sadarbojās, izmantoja EOR, lai importētu izejvielas un ražošanas līdzekļus bez ievedmuitas nodokļa un lai tam tiktu atmaksāts centralizētais mazumtirdzniecības nodoklis, kas samaksāts par vietēji iepirktām precēm. Šis eksportētājs neizmantoja atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem par izejvielām, jo EOR ražotnē, lai iegūtu PET plēvi, kā izejvielas izmanto PET granulas. Tās ražo citā šā uzņēmuma filiālē no izejvielām, kas iegādātas atbilstīgi ALS. Tādā veidā uzņēmums izmantoja iepriekš 73. punkta i) un iii) apakšpunktā minētās priekšrocības.

(77)

Viens uzņēmums, kurš izmantoja EOR piedāvātās priekšrocības, sniedza komentārus par dažiem precizējumiem atbilstīgās subsīdijas normas aprēķināšanā. Gadījumos, kad šie komentāri tika atzīti par pamatotiem, aprēķinus attiecīgi koriģēja.

(78)

EOR atbrīvojums no divu veidu ievedmuitas nodokļiem (turpmāk “muitas pamatnodoklis” un “īpašais muitas papildnodoklis”), kā arī centralizētā mazumtirdzniecības nodokļa atmaksāšana, ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Valdība nesaņēma ieņēmumus, kas būtu saņemami, ja netiktu izmantota šī shēma, turklāt EOR tiek piešķirts labums pamatregulas 2. panta 2. punkta izpratnē, jo uzņēmums ietaupīja likvīdos līdzekļus tāpēc, ka nebija jāmaksā parasti maksājamie nodokļi.

(79)

Tādējādi atbrīvojums no muitas pamatnodokļa un īpašā muitas papildnodokļa, kā arī mazumtirdzniecības nodokļa atmaksāšana ir subsidēšana pamatregulas 2. panta izpratnē. Šie labumi ir saistīti ar Likumu par eksporta darbību, tādēļ uzskatāmi par specifiskiem un kompensējamiem, kā noteikts pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā. EOR mērķis produkciju eksportēt, kā paskaidrots EXIM politikas 2002–2007 dokumenta 6.1. punktā, ir obligāts nosacījums (sine qua non), lai varētu izmantot šādus stimulus.

(80)

Bez tam tika apstiprināts, ka Indijas valdībai nav efektīvas pārbaudes sistēmas vai procedūras, kas ļautu apstiprināt, vai bez muitas nodokļa un/vai bez mazumtirdzniecības nodokļa sagādātie resursi tiek patērēti eksporta produkcijas ražošanā un kādā daudzumā tie tiek patērēti (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts, bet aizvietojošu nodokļa atmaksāšanas shēmu gadījumā – III pielikuma II daļas 2. punkts). Turklāt atbrīvojums no muitas nodokļiem par ražošanas līdzekļiem noteikti nav pieļaujama ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas shēma.

(81)

Indijas valdība nav veikusi sīkāku izpēti, pamatojoties uz faktiski iesaistītajiem resursiem, lai gan to normāli vajadzētu darīt, ja nav efektīvas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts), un Indijas valdība arī nav pierādījusi, ka ir notikusi nodokļa pārmērīga atlaišana.

(82)

Kompensējamais labums attiecīgi ir visu ievedmuitas nodokļu (muitas pamatnodokļa un īpašā muitas papildnodokļa) atlaišana, kas parasti jāmaksā importēšanas gadījumā, kā arī mazumtirdzniecības nodokļa atmaksāšana, un abi gadījumi bija sastopami pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(83)

Dalāmais lielums tika aprēķināts šādi. Subsīdijas lielums, ko saņēma eksportētājs saskaņā ar šo shēmu, tika aprēķināts, pamatojoties uz atmaksāto mazumtirdzniecības nodokli par pirkumiem ražošanas sektora vajadzībām, t. i., tostarp par detaļām un iesaiņošanas materiāliem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Subsīdijas iegūšanai vajadzīgie maksājumi tika atskaitīti, kā noteikts pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(84)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa ir piešķirta par eksporta apgrozījumu, kas radies visu eksporta preču pārdošanas rezultātā izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas izteikts kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbību un to nepiešķīra, atsaucoties uz saražotajiem, apstrādātajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem. Tādā veidā iegūtās subsīdijas norma bija 0,02 %.

(85)

Ievērojot pamatregulas 7. panta 3. punktu, labums, ko uzņēmums ir guvis, izmantojot šo shēmu, ir aprēķināts, pamatojoties uz nesamaksātā muitas nodokļa lielumu par importētajiem ražošanas līdzekļiem un atmaksāto mazumtirdzniecības nodokli par pirktajiem ražošanas līdzekļiem, un abi gadījumi attiecas uz periodu, kura laikā attiecīgās produkcijas ražošanas nozarē šādi ražošanas līdzekļi parasti tiek amortizēti. Tādā veidā aprēķinātais daudzums, kas attiecināms uz IP, ir koriģēts, pieskaitot uz šo periodu attiecināmos procentus, lai atspoguļotu iegūtā labuma vērtību laikposmā un tādā veidā noteiktu pilnu labuma apjomu, ko saņēmējs ir guvis šīs shēmas izmantošanas rezultātā. Subsīdijas iegūšanai vajadzīgie maksājumi no šīs summas tika atskaitīti, kā noteikts pamatregulas 7. panta 1.punkta a) apakšpunktā, iegūstot subsīdijas apjomu kā aprēķinā dalāmo summu. Ievērojot pamatregulas 7. panta 2. punktu un 3. punktu, šis subsīdijas apjoms ir piešķirts par eksporta apgrozījumu ražošanas nozarē izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā un ir izsakāms kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darījumiem un tā netika piešķirta, atsaucoties uz saražotajiem, apstrādātajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem. Tādā veidā iegūtās subsīdijas norma bija 5,0 %.

(86)

Tāpēc kopējā subsīdijas norma, attiecīgajam uzņēmumam izmantojot EOR shēmu, ir 5,0 %.

(87)

EPCG sīkāks apraksts atrodams EXIM politikas 2002–2007 dokumenta 5. nodaļā un HOP I 2002–2007 dokumenta 5. nodaļā.

(88)

Ražotāji eksportētāji un eksporta produkcijas tirgotāji, kas ir “sasaistīti” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ir tiesīgi izmantot šo shēmu. Atklājās, ka četri no atlasītajiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā izmantoja šo shēmu.

(89)

Ja uzņēmumam ir jāizpilda noteikums par eksportēšanu, tas drīkst importēt ražošanas līdzekļus (jaunus, bet pēc 2003. gada 1. aprīļa arī lietotus, kas nav vecāki par 10 gadiem), maksājot par tiem samazinātas likmes muitas nodokli. Šim nolūkam Indijas valdība uz pieprasījuma pamata un par samaksu izsniedz EPCG. Kopš 2000. gada aprīļa šī shēma nodrošina ievedmuitas nodokļa samazinājumu 5 % apmērā, kas tiek piemērots visiem ražošanas līdzekļiem, kas importēti saskaņā ar šo shēmu. Līdz 2000. gada 31. martam bija spēkā 11 % muitas tarifs (kas ietvēra 10 % virsmaksu), un, ja tika importētas preces ar lielu vērtību, tika piemērots nulles tarifs. Lai izpildītu eksportēšanas pienākumu, importētie ražošanas līdzekļi noteiktā laikposmā ir jāizmanto noteikta daudzuma eksportpreču ražošanai.

(90)

Pēc faktu konstatēšanas Indijas valdība apgalvoja, ka, pievienojot procentus, lai noteiktu pilnu priekšrocību summu, nav pamata pieņēmumam, ka uzņēmums, izmantojot aizdevumus, būtu finansējis visu papildu muitas nodokļu summu, un ka tāpēc jāņem vērā katra uzņēmuma parādu – pašu kapitāla attiecība izmeklēšanas periodā, bet aprēķināšanai jāizmanto tikai proporcionālā summa.

(91)

Uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai uzņēmums bija aizņēmies naudu vai izmantoja savus līdzekļus savu saistību finansēšanai, tas jebkurā gadījumā radītu maksu. Saistībā ar aizņēmumiem šī maksa ir procenti, kas par tiem ir jāmaksā. Attiecībā uz pašu līdzekļiem maksa uzņēmumam ir iepriekš paredzēti procenti par investīcijām. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(92)

Trīs uzņēmumi, kuri izmantoja EPCG shēmas piedāvātās priekšrocības, sniedza komentārus par dažiem precizējumiem atbilstīgās subsīdijas normas aprēķināšanā. Gadījumos, kad šie komentāri tika atzīti par pamatotiem, aprēķinus attiecīgi koriģēja.

(93)

EPCG nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta izpratnē. Muitas nodokļa samazinājums ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina tās ieņēmumus, kas būtu saņemami citā gadījumā. Bez tam muitas nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo ievedmuitas nodokļu ietaupījums uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(94)

Turklāt EPCG shēma ir atkarīga no likuma par eksporta darbību, jo šādas atļaujas nevar iegūt bez apņemšanās veikt eksportu. Tādēļ tā ir uzskatāma par specifisku un kompensējamu pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

(95)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai aizvietojošu sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļi netiek patērēti eksporta produkcijas ražošanā.

(96)

Dalāmā summa tika aprēķināta, kā paskaidrots zemāk. Subsīdijas lielumu aprēķināja, kā noteikts pamatregulas 7. panta 3. punktā, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem periodā, kas PET plēves ražošanas nozarē sakrīt ar šādu ražošanas līdzekļu parasto amortizācijas periodu. Šim lielumam tika pieskaitīti procenti, lai parādītu laika gaitā iegūtā labuma kopējo vērtību. Maksājumi, kas bija jākārto subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti, kā noteikts pamatregulas 7. panta 1.punkta a) apakšpunktā.

(97)

Ievērojot pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu, šis subsīdijas apjoms ir piešķirts eksporta apgrozījuma periodā, kamēr notika izskatāmās lietas izmeklēšana, un aprēķinā periods parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsidēšana ir atkarīga no eksporta darbības. Četru paraugam izvēlēto uzņēmumu iegūto subsīdiju apjoms bija 1,3 % līdz 2,7 %.

(98)

Šīs shēmas juridiskais pamats ir paskaidrots EXIM politikas 2002–2007 dokumenta 4.2.1.–4.2.7. punktā un HOP I 2002–2007 dokumenta 4.31.–4.36. punktā.

(99)

Tā kā neviens no četriem atlasītajiem uzņēmumiem no BDPA neieguva labumu, BDPA darbības kompensēšanas iespēja nav sīkāk jāanalizē.

(100)

Šīs shēmas juridiskais pamats ir ietverts 1961. gada Likumā par ienākuma nodokli (turpmāk “LIN”), kurā ar Finanšu likumu katru gadu ievieš grozījumus. Finanšu likums katru gadu nosaka iekasējamo nodokļu bāzi, kā arī dažādus pieprasītos izņēmuma gadījumus un nodokļu samazinājumus. Eksportējoši uzņēmumi var prasīt atbrīvojumu no ienākuma nodokļa, ievērojot minēta likuma 10.A, 10.B un 80.HHC iedaļu.

(101)

Tā kā neviens no četriem paraugam izvēlētajiem uzņēmumiem neieguva labumu atbilstīgi LIN 10.A un 10.B iedaļai, šajās iedaļās ietverto normu darbības kompensēšanas iespēja nav sīkāk jāanalizē.

(102)

Divi no izmeklēšanā ietvertajiem eksportētājiem norādīja, ka tie ir guvuši labumu no daļēja atbrīvojuma no ieņēmuma nodokļa par eksporta tirdzniecībā iegūtu peļņu izmeklēšanas periodā, kā noteikts LIN 80.HHC iedaļā. Tomēr, ievērojot, ka šī LIN ietvertā norma ir atcelta, sākot ar finanšu gadu, kas sākas 2004. gada 1. aprīlī un beidzas 2005. gada 31. martā, kā arī turpmāk, pieteikuma iesniedzējam pēc 2004. gada 31. marta vairs nebūs iespējams no tās gūt labumu. Labuma gūšana, izmantojot LIN 80.HHC iedaļu, netiks kompensēta, kā noteikts pamatregulas 15. panta 1. punktā.

(103)

Šī shēma ir sīkāk aprakstīta Indijas Centrālās Bankas (turpmāk “RBI”) galvenajā apkārtrakstā IECD Nr. 5/04.02.01/2002-03 (Eksporta kredīts ārvalstu valūtā) un galvenajā apkārtrakstā IECD Nr. 10/04.02.01/2003-04 (Rūpiju eksporta kredīts), kas adresēts visām Indijas komercbankām.

(104)

Ražotājiem eksportētājiem un eksportētājiem tirgotājiem ir tiesības izmantot šo shēmu. Tika konstatēts, ka no tās izmeklēšanas periodā labumu guva trīs uzņēmumi.

(105)

Izmantojot šo shēmu, RBI stingri nosaka augstāko procentu likmju robežu, kas attiecināma uz eksporta kredītiem gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā, un komercbankas var piemērot eksportētājam šīs procentu likmes, “lai piedāvātu eksportētājiem kredītus par starptautiski konkurētspējīgām likmēm”. EKS sastāv no divām apakšshēmām – pirmseksporta (“iesaiņošanas kredīta”) EKS, kas ietver eksportētājam izsniegtos kredītus pirkuma, pārstrādes, apstrādes, saiņošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un pēceksporta kredīta shēmas, kas nodrošina darba kapitāla aizdevumus eksporta norēķinu finansēšanai. RBI arī norāda, cik lielu neto kreditēšanas apjomu katra banka var piešķirt eksporta darbības finansēšanai.

(106)

Kā norādīts RBI galvenajos apkārtrakstos, eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar izdevīgākiem procentiem, salīdzinot ar parastiem komercdarbības kredītiem (“skaidrās naudas kredītiem”), ko nosaka vienīgi tirgus apstākļi.

(107)

Divi uzņēmumi, kuri varēja izmantot eksporta kredītu shēmas piedāvātās priekšrocības, sniedza komentārus par dažiem precizējumiem atbilstīgās subsīdijas normas aprēķināšanā. Gadījumos, kad šie komentāri tika atzīti par pamatotiem, aprēķinus attiecīgi koriģēja.

(108)

Pirmkārt, samazinot finansēšanas izmaksas salīdzinājumā ar tirgus procentu likmēm, iepriekš aprakstītās labvēlīgās procentu likmes šādam eksportētājam dod labumu pamatregulas 2. panta 2. punkta izpratnē. Neraugoties uz to, ka saskaņā ar EKS piedāvātos izdevīgos kredītus izsniedz komercbankas, iegūtais labums ir valdības finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta iv) apakšpunkta izpratnē. RBI ir valsts organizācija, kura pēc definīcijas pieder pie valsts pārvaldes sistēmas, kā paskaidrots pamatregulas 1. panta 3. punktā, un RBI sniedz norādījumus komercbankām par labvēlīgu finanšu kredītu izsniegšanu eksportējošiem uzņēmumiem. Šāda izdevīga finansēšana ir pielīdzināma subsidēšanai, kas uzskatāma par specifisku un kompensējamu, jo šīs labvēlīgās procentu likmes ir saistītas ar eksporta darbību, kā norādīts pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

(109)

Subsīdija ir aprēķināta, balstoties uz starpību, ko veido par izmeklēšanas periodā izmantoto eksporta kredītu maksātie procenti un summa, kas būtu jāmaksā, ja būtu noteikta tāda pati procentu likme kā par parastiem atsevišķu uzņēmumu izmantotiem komerckredītiem. Šāda subsīdija (dalāmais lielums) ir piešķirta par visu kopējo eksporta apgrozījumu periodā izskatāmās lietas izmeklēšanas laikā, kas izteikts kā attiecīgās summas dalītājs saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbību un nav piešķirta, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem apjomiem. Četri atlasītie uzņēmumi izmantoja eksporta kredītu shēmas piedāvātās priekšrocības. Subsīdijas, ko tie ieguva, bija 0,01 %–1,3 % apmērā.

(110)

Tā kā neviens no paraugam izvēlētajiem četriem uzņēmumiem neizmantoja šo īpašo shēmu savā labā, kompensēšanas iespējas nav jāanalizē sīkāk.

(111)

Tika konstatēts, ka neviens eksporta produkcijas ražotājs neizmanto Utārpradešas štata pārvaldes komplekso stimulu shēmu.

(112)

Lai veicinātu ražošanas nozaru ienākšanu štata mazāk attīstītajās teritorijās, GOM kopš 1964. gada ir piešķīrusi stimulus jaunām ražotnēm, kas tiek izveidotas štata jaunattīstības reģionos, izmantojot shēmu, ko parast dēvē par “Komplekso stimulu shēmu”. Kopš shēmas ieviešanas tajā vairākas reizes ir izdarīti grozījumi un “1993. gada shēma” ir bijusi spēkā no 1993. gada 1. oktobra līdz 2001. gada 31. martam, bet jaunākā versija – 2 001. gada shēma – sāka darboties 2001. gada 31. martā un būs spēkā līdz 2006. gada 31. martam. GOM ieviestā KSS sastāv no vairākām apakšshēmām, no kurām galvenās ir: i) atbrīvojums no vietējā mazumtirdzniecības nodokļa un ii) pašvaldības teritorijā ievesto pārtikas un mājsaimniecības preču nodokļa atmaksāšana.

(113)

Lai uzņēmums varētu šo shēmu izmantot, tam ir jāiegulda līdzekļi vājāk attīstītā teritorijā, izveidojot jaunu ražošanas uzņēmumu vai ar lieliem kapitālieguldījumiem paplašinot vai daudzveidojot esoša ražošanas uzņēmuma darbību. Vājāk attīstītās teritorijas ir iedalītas kategorijās atkarībā no to ekonomiskās attīstības pakāpes (piem., vāji attīstīta, vājāk attīstīta, visvājāk attīstīta). Stimulu apjoma noteikšanā galvenais kritērijs ir tas, kurā teritorijā darbojas vai darbosies uzņēmums, kā arī tiek ņemts vērā uzņēmuma ieguldīto līdzekļu apjoms.

(114)

Atbrīvojums no vietējā mazumtirdzniecības nodokļa – preces parasti apliek ar centralizēto mazumtirdzniecības nodokli (tirdzniecības darījumos starp pavalstīm) vai ar štata tirdzniecības nodokli (darījumos vienas štata robežās), un šī nodokļa lielums ir atkarīgs no štata(-iem), kur notiek darījumi. Preču importa un eksporta darījumus neapliek ar tirdzniecības nodokli, bet saskaņā ar noteiktu likmi tāds nodoklis ir jāmaksā par iekšzemes tirgus darījumiem. Izmantojot nodokļa atbrīvojuma shēmu, īpaši noteiktām ražotnēm nav jāmaksā tirdzniecības nodoklis par saviem tirgus darījumiem. Tāpat īpaši noteiktas ražotnes ir atbrīvotas no vietējā mazumtirdzniecības nodokļa, ja tās pērk preces no piegādātāja, kuram pašam ir tiesības šo shēmu izmantot. Lai gan tirdzniecības darījumā nevar gūt labumu īpašā ražotne, kas preci pārdod, labumu šajā darījumā gūst īpašā ražotne, kas preci pērk. Diviem no paraugam izvēlētajiem uzņēmumiem piederēja katram viena ražotne, kam bija tiesības izmeklēšanas periodā izmantot GOM piedāvāto KSS. Saskaņā ar šo shēmu abas ražotnes bija atbrīvotas no tirdzniecības nodokļa par noteiktiem iekšzemes pirkumiem no piegādātājiem, kuriem pašiem bija tiesības izmantot šo nodokļa atbrīvojuma shēmu.

(115)

Pilsētas muitas nodokļa atmaksāšana – tas ir nodoklis, ko uzliek Indijas pašvaldības, t. sk. GOM, par precēm, kas tiek ievestas pilsētas vai rajona teritorijā. Rūpniecības uzņēmumiem ir tiesības saņemt atpakaļ samaksāto pilsētas muitas nodokli no GOM, ja uzņēmums atrodas attiecīgās štata īpaši norādītā pilsētā vai rajonā. Atmaksājamās summas kopējais lielums nedrīkst pārsniegt 100 % no ieguldīto ražošanas līdzekļu vērtības. Tika konstatēts, ka no abiem uzņēmumiem, kuriem katram ir pa vienai ražotnei, kam bija tiesības izmeklēšanas periodā izmantot GOM piedāvāto KSS, tikai viens uzņēmums izmantoja GOM atmaksāto pilsētas muitas nodokli.

(116)

Viens uzņēmums, kurš izmantoja Indijas valdības piedāvātās PSI shēmas sniegtās priekšrocības, sniedza komentārus par dažiem precizējumiem atbilstīgās subsīdijas normas aprēķināšanā. Gadījumos, kad šie komentāri tika atzīti par pamatotiem, aprēķinus attiecīgi koriģēja.

(117)

GOM piedāvātā KSS nodrošina subsīdijas Pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Abas iepriekš aprakstītās apakšshēmas ir GOM finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina GOM ieņēmumus, kas citā gadījumā būtu saņemami. Bez tam šis atbrīvojums/atmaksāšana dod labumu uzņēmumam, jo uzlabo tā likviditāti.

(118)

Šo shēmu var izmantot tikai tie uzņēmumi, kas ir ieguldījuši līdzekļus īpaši norādītās ģeogrāfiskās teritorijās Maharaštras štata jurisdikcijā. Shēmu nevar izmantot uzņēmumi, kas atrodas ārpus šīm teritorijām. Gūtā labuma apjoms ir atkarīgs no konkrētā rajona. Šī shēma ir specifiska, kā noteikts pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 3. panta 3. punktā, tādēļ ir kompensējama.

(119)

Attiecībā uz atbrīvojumu no mazumtirdzniecības nodokļa, subsīdija tika aprēķināta, pamatojoties uz parasti maksājamā tirdzniecības nodokļa lielumu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, bet nodoklis netika maksāts, izmantojot minēto shēmu. Tāpat attiecībā uz pilsētas muitas nodokli eksportētāja gūtais labums tika aprēķināts kā izmeklēšanas periodā atmaksātā pilsētas muitas nodokļa summa. Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šie subsīdijas apjomi (aprēķinā dalāmais lielums) ir piešķirti par visu tirdzniecības apjomu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas tiek izteikts kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdija nav saistīta ar eksportu un netika piešķirta, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem apjomiem. Šajā periodā divi uzņēmumi guva labumu no šīs shēmas. Tie abi ieguva subsīdijas 1,6 % apmērā.

(120)

Kompensējamo subsīdiju lielums, kas noteikts saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, un izteikts atbilstīgi preces vērtībai, apskatītajiem ražotājiem eksportētājiem svārstās no 11,7 % līdz 15,2 %. Šie subsidēšanas apjomi pārsniedz minimālo robežu, kas minēta pamatregulas 14. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā.

(121)

Tāpēc uzskata, ka, ievērojot pamatregulas 18. pantu, izmeklēšanas periodā subsidēšana turpinājās.

(122)

Ievērojot pamatregulas 18. panta 2. punktu, tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu termiņa izbeigšanās radītu iespējamību, ka subsidēšana turpināsies vai atkārtosies.

(123)

Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā atlasītie attiecīgā ražojuma eksportētāji Indijā joprojām izmanto kompensējamo subsīdiju piedāvātās priekšrocības, ko nodrošināja Indijas iestādes. Izņemot vienu uzņēmumu, pārskatīšanas laikā konstatētās subsīdijas normas bija lielākas nekā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Kaut gan dažas programmas, kurām bija kompensējošs raksturs, 1999. gadā (piem., DEPB pirms eksporta) tika pārtrauktas, citām programmām, kas 1999. gadā nebija spēkā (piem., ALS), bija kompensējošs raksturs, kā pierādījās šajā izmeklēšanā. Iepriekš analizētās subsīdiju shēmas dod atkārtotu labumu. Izņemot DEPB (sk. 54. apsvērumu), nav norādījumu par to, ka šo programmu darbība tuvākajā laikā tiks pakāpeniski izbeigta vai mainīta. Kā apgalvo Indijas valdība, DEPB aizstājošu shēmu ir plānots ieviest ne agrāk kā 2006. gada 1. aprīlī. Apstākļi, kas veidosies, to aizstājot ar shēmu, kas it kā esot “atbilstīga PTO”, bet par kuru Komisijai trūkst informācijas, savlaicīgi būs jāvērtē. Turklāt jānorāda, ka viens eksportētājs, kurš sadarbojās un kurš agrāk izmantoja DEPB shēmas piedāvātās priekšrocības, šīs izmeklēšanas periodā vairs to nevarēja izmantot (skatīt 33. apsvērumu). Šis eksportētājs tomēr pašreizējās izmeklēšanas periodā izmantoja ALS piedāvātas priekšrocības, kas arī savā ziņā ir nodokļu atmaksas shēma. Ja DEPB bija paredzēts atcelt 2006. gada 1. aprīlī un ja pēc šīs dienas eksportētājiem vairs nebija paredzētas nekādas priekšrocības, tiek uzskatīts, ka, izmantojot alternatīvu kompensējošu subsīdiju shēmu (ALS), iespējams, subsidēšana turpināsies gandrīz tādā pašā apjomā, kāds tika konstatēts attiecībā uz DEPB. Tikmēr attiecīgā ražojuma eksportētāji joprojām saņems kompensējamas subsīdijas. Turklāt jāatgādina, ka visiem attiecīgā ražojuma eksportētājiem ir tiesības izmantot vairākas apskatītas programmas. Šādos apstākļos uzskatīja par pamatotu secināt, ka subsidēšana droši vien arī turpinātos.

(124)

Tā kā bija liecības tam, ka subsidēšana turpinājās pārskata laikā un, iespējams, turpināsies arī nākotnē, jautājumam par atkārtotas subsidēšanas atkārtošanās iespējamību vairs nav būtiskas nozīmes.

(125)

Kopienā līdzīgu ražojumu izgatavo 10 ražotāji, kas veido Kopienas produkcijas kopapjomu pamatregulas 9. panta 1. punkta izpratnē.

(126)

Jāatzīmē, ka sākotnējā izmeklēšanā Kopienas ražošanas nozarē konstatēja astoņus ražotājus. Jaunajās dalībvalstīs darbojas vēl divi ražotāji. Seši no šiem uzņēmumiem neatbalstīja iesniegto lūgumu un nesadarbojās ar Komisiju minētajā izmeklēšanā. Iesniegto sūdzību uzturēja četri ražotāji, kas arī piekrita sadarboties:

(127)

Šie uzņēmumi pilnā mērā izmeklēšanas gaitā sadarbojās ar Komisiju. Izmeklēšanas periodā tie pārstāvēja 86 % no Kopienas produkcijas kopapjoma.

(128)

Tāpēc uzskatāms, ka iepriekš minētie četri Kopienas ražotāji pārstāv lielāko daļu no Kopienā ražotās līdzīgās produkcijas kopapjoma. Tādēļ tiek uzskatīts, ka iepriekš minētie četri Kopienas ražotāji pārstāv visu Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta un 10. panta 8. punkta izpratnē un turpmāk tiks saukti par “Kopienas ražošanas nozari”.

(129)

Tālāk aprakstītās cenu tendences pamatojas uz Eurostat minētajām importa cenām un ietver gan parastos muitas nodokļus, gan antidempinga maksājumus, ja tādi ir spēkā, kā arī aprēķinātās pēcimporta izmaksas.

(130)

Ražojuma patēriņš Kopienā tika noteikts, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdotajiem apjomiem Kopienas tirgū, uz Eurostat datiem par visu ES importu un citu Kopienā strādājošu ražotāju pārdošanas apjomiem Kopienas tirgū.

(131)

No 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam Kopienā patēriņš samazinājās par 7 %. Konkrētāk runājot, tas 2001.–2002. gadā kopumā saglabājās stabils, 2002.–2003. gadā un visbeidzot izmeklēšanas periodā samazinājās par vienu procentu punktu.

(132)

Importa apjoms, kura izcelsme ir attiecīgās valsts, attiecīgā periodā ir palielinājies par 107 % un sasniedzis 12 679 tonnas izmeklēšanas periodā, kas atbilst 5,0 % tirgus daļai. Sākotnējās izmeklēšanas perioda laikā attiecīgās valsts tirgus daļa bija 9,6 %, bet 2001. gadā pēc attiecīgu pasākumu ieviešanas tā bija samazinājusies līdz 2,3 %.

(133)

Importa cenas, izvedot ražojumu no attiecīgās valsts, nedaudz palielinājās, respektīvi, par 2 procentu punktiem, 2001.–2003. gadā, t. i., kad tika ieviesti noteikti kompensācijas pasākumi, taču pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās par 5 procentu punktiem.

(134)

Pamatojoties uz modeļu salīdzinājumu, izmeklēšana parādīja, ka izmeklēšanas periodā atkarībā no eksportētāja, kurš sadarbojās, imports no attiecīgās valsts izmeklēšanas periodā bija par 2 līdz 21 % lētāks nekā imports no Kopienas ražošanas nozares. Šo salīdzinājumu veica, balstoties uz eksportētāju, kuri sadarbojās, faktiskajām eksporta cenām uz Kopienu. Izmeklēšanas gadījumi, kas minēti 5., 6. un 7. apsvērumā, liecināja par to, ka liela daļa eksporta cenu uz Kopienu tika noteikta nedaudz augstāk par viszemākajām importa cenām (turpmāk “VIC”), ko noteica, ievērojot saistības, kas pieņemtas galīgo antidempinga pasākumu kontekstā (skatīt 2. apsvērumu) un ka Indijas eksporta cenas uz citām trešām valstīm bija ievērojami zemākas par cenām uz Kopienu. Tāpēc, ja aprēķini par cenu samazināšanu būtu veikti, pamatojoties uz eksporta cenām uz citām trešām valstīm, cenu samazinājuma starpības būtu lielākas nekā tikko iepriekš minētās.

(135)

Izmeklēšanā, kas minēta 6. apsvērumā, tika secināts, ka pasākumi nebija piemēroti attiecīgajam ražojumam un ka tie būtu jāatceļ. Šie apstākļi lielā mērā izskaidro iepriekšminētās novērotās tendences attiecībā uz importu no Indijas un to, kādēļ Kopienas ražošanas nozare nav pilnā mērā atguvusies no agrākās subsidēšanas (sk. 161. apsvērumu).

(136)

Kā minēts 4. apsvērumā, atklājās arī sākotnējo pasākumu apiešana saistībā ar importu no Indijas, un tas notika, ražojumu importējot caur Brazīliju un Izraēlu. Tāpēc pasākumus, kurus noteica importam, kura izcelsme bija Indijā, 2004. gada novembrī attiecināja arī uz tādas pašas PET plēves importu no Brazīlijas un Izraēlas neatkarīgi no tā, vai muitas deklarācijā kā izcelsmes valsts bija vai nebija minēta Brazīlija vai Izraēla, izņemot ražojumus, ko patiesi ražoja Brazīlijas vai Izraēlas uzņēmējs. Kā minēts 8. apsvērumā, no paplašināto pasākumu darbības tika atbrīvots otrs Izraēlas ražotājs. Divas iepriekš minētās procedūras liecināja, ka ļoti neliela daļa no Kopienā no Brazīlijas un Izraēlas importētā ražojuma importa 2003. gadā patiesi bija attiecināmas uz Brazīlijas uzņēmēju (aptuveni 10 tonnas) un Izraēlas uzņēmēju (aptuveni 180 tonnas). Jāatgādina, ka iepriekš minēto antidempinga pasākumu paplašināšanas un kompensācijas pasākumu ieviešana notika pēc tam, kad atklājās 137. un 138. apsvērumā aprakstītās tendences.

(137)

Importa apjoms no Brazīlijas 2001.–2002. gadā divkāršojās, 2003. gadā nedaudz samazinājās un visbeidzot izmeklēšanas periodā vēl samazinājās gandrīz līdz 2001. gada līmenim, kas, iespējams, notika tādēļ, ka 2004. gadā sākās iepriekš minētā pasākumu apiešanas izmeklēšana. Tāpat importa tirgus daļa, importējot produkciju no Brazīlijas, palielinājās no 0,5 % 2001. gadā līdz 0,9 % 2002. gadā, bet pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 0,5 %. 2001. gadā Brazīlijas importa cenas bija ļoti zemas. Šīs importa cenas palielinājās visā izmeklēšanas periodā un sasniedza aptuveni EUR 1 800 par tonnu, kas ir nedaudz mazāk nekā importa cenas, produkciju importējot no Indijas.

(138)

Importa apjoms no Izraēlas stabili pieauga no aptuveni 3 600 tonnām 2001. gadā līdz aptuveni 4 800 tonnām izmeklēšanas periodā. Importa tirgus daļa, importējot produkciju no Izraēlas, palielinājās no 1,3 % 2001. gadā līdz 1,9 % izmeklēšanas periodā. Izraēlas importa cenas samazinājās no aptuveni EUR 2 000 par tonnu 2001. gadā līdz aptuveni EUR 1 800 par tonnu izmeklēšanas periodā. Arī Izraēlas eksporta cena izmeklēšanas periodā ir bijusi nedaudz zemāka par importa cenu, produkciju importējot no Indijas.

(139)

Kā minēts 2. apsvērumā, Padome 2001. gadā ieviesa galīgus antidempinga pasākumus attiecībā uz Korejas Republikas izcelsmes PET plēves importu, un šie pasākumi bija no preces vērtības aprēķināta (ad valorem) muitas nodokļa likme 0 līdz 13,4 % apmērā. No Korejas Republikas Kopienā importētās PET plēves daudzums samazinājās no aptuveni 34 000 tonnām 2001. gadā līdz aptuveni 23 200 tonnām izmeklēšanas periodā, kad tika ieviesti iepriekš minētie pasākumi. Korejas ražojuma tirgus daļa arī samazinājās par aptuveni 3 procentu punktiem no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam laikam. Korejas ražojumu cenas samazinājās par 7 % 2001.–2002. gadā, palielinājās par 3 procentu punktiem 2003. gadā un vēl par vienu procentu punktu izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem, Korejas eksporta cenas nemainīgi bija augstākas par Indijas eksporta cenām, tomēr zemākas par Kopienas ražošanas nozares piedāvātajām cenām.

(140)

Importa apjoms no citām iepriekš neminētām trešajām valstīm samazinājās no aptuveni 41 000 tonnām 2001. gadā, kas atbilst 15 % tirgus daļai, līdz aptuveni 40 000 tonnām izmeklēšanas periodā, kas atbilst 16 % tirgus daļai. Tirgus daļa pieauga, jo patēriņš (summas dalītājs) samazinājās vairāk nekā iepriekš minētais imports (dalāmais lielums). Vidējās importa cenas no iepriekš neminētām trešajām valstīm vispirms palielinājās no aptuveni EUR 5 300 par tonnu 2001. gadā līdz aptuveni EUR 6 000 par tonnu 2002. gadā, bet pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās līdz aptuveni EUR 4 800 par tonnu. Šādas cenas ir ievērojami augstākas par Indijas un Kopienas ražošanas nozares cenām. No šīm trešajām valstīm lielākā atsevišķā eksportētājvalsts, kas importēja produkciju Kopienā, bija ASV un tās eksportētās produkcijas apjomi izmeklēšanas periodā bija aptuveni 17 500 tonnas. Importējot Kopienā produkciju no ASV, cenas (aptuveni EUR 6 700 par tonnu izmeklēšanas periodā) arī bija ievērojami augstākas par cenām, importējot produkciju no attiecīgās valsts, un augstākas par Kopienā piedāvātajām cenām izmeklēšanas periodā.

(141)

Kā noteikts pamatregulas 8. panta 5. punktā, Komisija izskatīja visus svarīgos ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(142)

Kopienas ražošanas nozares produkcija 2002. gadā palielinājās par 10 %, salīdzinot ar 2001. gadu, bet pēc tam samazinājās, turpmākajos gados paliekot 2001. gada līmenī.

(143)

Ražošanas jauda nedaudz (par 3 %) samazinājās no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam. Tā kā produkcijas apjoms palika stabils, bet tajā pat laikā jaudas nedaudz kritās, rezultātā nedaudz uzlabojās jaudas izmantošana.

(144)

Materiālu uzkrājumi pārskata perioda beigās Kopienas ražošanas nozarē pēc 2002. gada ievērojamā pieauguma, salīdzinot ar 2001. gadu, ir nepārtraukti kritušies. Izmeklēšanas periodā uzkrājumu līmenis bija jau par 28 % zemāks nekā 2001. gadā. Tomēr, tā kā tamlīdzīgus ražojumus parasti izgatavo pēc pasūtījuma, uzkrāto materiālu līmenis nav sevišķi nozīmīgs.

(145)

Kopienas ražošanas nozares nesaistītiem klientiem pārdotie apjomi Kopienas tirgū vispirms 2002. gadā ieviesto pasākumu rezultātā palielinājās, bet tad no 2002. gada līdz izmeklēšanas periodam laikam samazinājās par 12 procentu punktiem.

(146)

Kopienas ražošanas nozarei piederošā tirgus daļa no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās aptuveni par 2 procentu punktiem. Konkrēti Kopienas ražošanas nozare 2002. gadā ieguva apmēram 4 procentu punktus pēc tam, kad tika ieviesti gan kompensācijas, gan antidempinga pasākumi, zaudēja gandrīz 5 procentu punktus 2003. gadā un visbeidzot izmeklēšanas periodā zaudēja vēl 1 procentu punktus. Tendence un sasniegtais līmenis liecināja par zināmu uzlabošanos attiecībā uz to, kas bija vērojams pirms kompensācijas pasākumu ieviešanas, kad Kopienas ražošanas nozarei piederošā tirgus daļa no aptuveni 57 % bija kritusies līdz aptuveni 50 %.

(147)

Kopienas patēriņš no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 7 %. Kopienas ražošanas nozare zaudēja apmēram 2 procentu punktus no tirgus daļas, kamēr attiecīgais imports ieguva 2,7 procentu punktus no tirgus daļas.

(148)

Nodarbinātības līmenis Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 8 % no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(149)

Kopienas ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā gada laikā vienas personas saražoto produkciju, no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 8 %.

(150)

Vidējās cenas par pārdoto produkcijas vienību Kopienas ražošanas nozarē no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam ir palielinājušās par 4 %. Šī cenu dinamika vispār sakrīt ar ražošanas izmaksu un galveno izejvielu sadārdzinājumu, kas bija vērojams attiecīgā periodā.

(151)

No 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam laikam vidējā darba alga palielinājās par 12 % un tas ir vairāk par vidējo nominālo darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu (6 %), kas bija vērojams tajā pašā laikposmā Kopienas ekonomikā kopumā.

(152)

Ikgadējā Kopienas investīciju plūsma attiecībā uz aplūkojamo ražojumu kopš 2002. gada ir nemitīgi samazinājusies. 2002. gadā vērojamo investīciju palielinājumu var izskaidrot ar investēšanu iekārtās un mašīnās viena ražotāja labā un ar investīcijām, lai atvieglotu cita ražotāja dažu ražošanas līniju slēgšanu.

(153)

Kopienas ražošanas nozares ienesīgums, lai arī tas attiecīgā periodā pakāpeniski uzlabojās, joprojām bija negatīvs no 2001. gada (–5,2 %) līdz izmeklēšanas periodam (–2,5 %). Atdevei no ieguldījuma (ROI), kas izteikta kā peļņa procentos no iegrāmatotās investīciju neto vērtības, visā izmeklēšanas periodā kopumā bija raksturīgas tādas pašas tendences kā ienesīgumam.

(154)

Skaidrās naudas plūsmas situācija pasliktinājās no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam, un tas notika galvenokārt sakarā ar citādām operācijām, piemēram, līdzekļu amortizēšanu un inventāra kustību.

(155)

Izmeklēšana pierādīja, ka Kopienas ražotāju kapitāla pieprasījumu ir nelabvēlīgi ietekmējusi to grūtā finansiālā situācija. Lai gan vairāki uzņēmumi pieder pie lielākiem uzņēmumiem, kapitāla pieprasījums netiek vienmēr apmierināts vēlamajā pakāpē, jo finanšu resursi parasti tiek piešķirti visienesīgākajiem uzņēmumiem grupā. Relatīvo nespēju iegūt kapitālu var saistīt ar samazināto ieguldījumu apjomu, kas dokumentēts 152. apsvērumā.

(156)

Analizējot faktisko subsīdiju normu ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari un ievērojot no attiecīgās valsts importētos apjomus un importa cenas, šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu, jo īpaši attiecīgā ražojuma tirgū, kas ir caurskatāms un tādēļ viegli ietekmējams ar cenām.

(157)

Lai gan iepriekš apskatītie rādītāji liecina par nelielu ekonomikas un finanšu situācijas uzlabošanos Kopienas ražošanas nozarē, ņemot vērā noteikto kompensācijas pasākumu ieviešanu 1999. gadā un antidempinga pasākumu ieviešanu 2001. gadā, šie rādītāji arī liecina, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām ir vāja un viegli ietekmējama.

(158)

Kā redzams 132.–135. apsvērumā, importa apjoms no attiecīgās valsts no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam ir divkāršojies. Ņemot vērā, ka patēriņš tajā pašā periodā samazinājās par 7 %, Indijas eksportētāju tirgus daļa izmeklēšanas periodā strauji pieauga no 2,3 % 2001. gadā līdz 5,0 % izmeklēšanas periodā. Tajā pašā laikā Indijas eksporta cenas, izvedot ražojumu uz Kopienu, joprojām bija relatīvi stabilas – aptuveni EUR 2 000 par tonnu, un līdz ar to Indija piedāvāja ievērojami zemākas cenas, salīdzinot ar Kopienas ražošanas nozares cenām.

(159)

No 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam vairāki rādītāji veidojās pozitīvi: uzlabojās jaudu izmantošana un darba ražīgums Kopienas ražošanas nozarē, samazinājās materiālu un gatavās produkcijas uzkrājumi pārskata perioda noslēgumā. Cena par pārdoto ražojuma vienību pieauga atbilstīgi izejvielu cenas pieaugumam no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam, uzlabojās rentabilitāte, taču tas izmeklēšanas periodā joprojām bija negatīvs tāpat kā atdeve no ieguldījuma. Pozitīvi veidojās darba algu rādītāji.

(160)

Tam var pretnostatīt citus rādītājus, kas veidojās negatīvi: Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa nedaudz samazinājās, kritās produkcijas un ražošanas jaudu līmenis, pārdotie apjomi un nodarbinātības līmenis; kopējā skaidrās naudas plūsma un investīcijas sašaurinājās. Tādēļ var teikt, ka Kopienas ražošanas nozarē kopš 2001. gada izpaudās jauktas tendences – daži rādītāji veidojās pozitīvi, bet vairāki citi rādīja negatīvu tendenci.

(161)

Ja salīdzinām tikko aprakstītās tendences ar tām, kas aprakstītas Regulā, ar ko tiek noteikti pagaidu un galīgie kompensācijas pasākumi, atkal iegūstam jauktu vērtējumu. Attiecībā uz tirgus daļu Kopienas ražošanas nozare no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam zaudēja apmēram 2 procentu punktus, tomēr četros gados pirms noteiktu kompensācijas pasākumu ieviešanas tā bija zaudējusi gandrīz 7 procentu punktus. Tāpēc var uzskatīt, ka ar pasākumiem ir panākts viens paredzētais mērķis, proti, ir palēnināta tirgus daļas sašaurināšanās. No otras puses, Kopienas ražošanas nozares ienesīgums izmeklēšanas periodā ir pasliktinājies, salīdzinot ar laiku, kad vēl nebija ieviesti noteikti kompensācijas pasākumi. Ja ar importu caur Brazīliju un Izraēlu šie pasākumi nebūtu apieti, situācija varbūt būtu labvēlīgāka. Ir arī jāatceras, ka šo pasākumu efektivitāti un līdz ar to kompensējošo ietekmi uz Kopienas ražošanas nozarei kaitējošo situāciju nopietni traucēja tas, ka šie pasākumi labi nefunkcionēja, kā minēts 135. apsvērumā.

(162)

Tādēļ ir jāsecina, ka situācija Kopienas ražošanas nozarē nav uzlabojusies tādā mērā, kā varēja gaidīt pēc galīgu kompensācijas un antidempinga pasākumu ieviešanas. Tādēļ Kopienas ražošanas nozarē situācija joprojām ir vāja.

(163)

Līdztekus sākotnēji noteikto pasākumu apiešanai un tam, ka pasākums nedeva vēlamo rezultātu, analizēti tika arī citi faktori, piemēram, imports no citām valstīm un iespējamā Kopienas ražošanas nozares vājā rentabilitāte, ar ko varētu izskaidrot tās nemainīgi vājo finansiālo situāciju. Izrādījās, ka šajā jautājumā nevar izslēgt iespēju, ka imports no Korejas Republikas un patēriņa samazināšanās kaut kādā ziņā ir ietekmējis šo vājo situāciju. Tomēr ar šiem diviem faktoriem vien nevar izskaidrot Kopienas ražošanas nozares pašreizējo stāvokli. Vēl daudz svarīgāks jautājums ir tas, kā Kopienas ražošanas nozare attīstīsies, kad kompensācijas pasākumi būs atcelti, un vai ir iespējama kaitējuma atkārtošanās. Šis jautājums ir apskatīts turpmākajā nodaļā.

(164)

Pēc faktu konstatēšanas divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka imports no ASV, algu paaugstināšana Kopienas ražošanas nozarē un patēriņa apjoma samazināšanās Kopienā ir faktori, kas būtiski ietekmē nestabilo stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Attiecībā uz importu no ASV jāatgādina (skatīt 145. apsvērumu), ka vidēji importa cenas no šīs valsts bija ievērojami augstākas par importa cenām no attiecīgās valsts un arī augstākas par Kopienas ražošanas nozares cenām izmeklēšanas periodā. Turklāt tika konstatēts, ka importa cenas no šīs valsts ir ievērojami augstākas nekā cenas, kas minētas iepriekš visā pārbaudes periodā. Tāpēc var secināt, ka šim faktoram nebija nelabvēlīgas ietekmes uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Jānorāda, ka attiecībā uz algu izmaksām uz vienu nodarbināto attiecīgajā laikposmā (12 %) šā faktora negatīvo ietekmi uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē lielā mērā līdzsvaro paralēli notiekošais nodarbinātības līmeņa kritums pārbaudes periodā, kas ietekmēja algu izmaksas tikai par 3,3 %. Tāpēc apgalvojumu par to, ka šis faktors būtiski ietekmēja stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, nevar pieņemt. Iepriekš patiesi tiek atzīts, ka attiecībā uz patēriņa apjoma samazināšanos šim faktoram var būt zināma ietekme uz nestabilo stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Tomēr to nevar uzskatīt par nozīmīgu, ņemot vērā to, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu samazināšanās nesaistītiem pasūtītājiem veidoja tikai 2 % iepretim 7 %, kas bija patēriņa apjoma samazinājums. Ievērojot F un G nodaļā minētos konstatētos faktus un pamatojoties uz iepriekš minēto, jāsecina, ka imports no ASV nav varējis negatīvi ietekmēt stāvokli Kopienas ražošanas nozarē un ka diviem pārējiem iepriekšminētajiem faktoriem labākajā gadījumā varētu būt bijusi maznozīmīgāka loma.

(165)

Kā jau bija redzams, kompensācijas pasākumu ieviešana ļāva Kopienas ražošanas nozarei tikai kaut kādā mērā atgūties no nodarītā kaitējuma. Ievērojot vairākus jau minētos elementus, situācija nozarē joprojām ir vāja un nedroša. Tādēļ tika aplūkoti vairāki faktori, lai noteiktu, vai situācija Kopienas ražošanas nozarē paliks nemainīga vai pasliktināsies, ja tiktu atļauts pasākumus vairs neievērot.

(166)

Analizējot jautājumu par to, vai ir iespējama kaitējuma turpināšanās un/vai atkārtošanās, ja tiktu atcelti pasākumi, īpaši tika izmantota izmeklēšanā iesaistīto eksporta produkcijas ražotāju sniegtā informācija. Tika pētīta arī pārējo eksportētāju importa cenu informācija, kas pamatojās uz Eurostat datiem. Tika analizēta arī izmeklēšanā iesaistīto eksporta produkcijas ražotāju cenu noteikšanas politika, vedot ražojumu uz citām valstīm, eksporta cenas, vedot ražojumu uz Kopienu, ražošanas jaudas un materiālu uzkrājumi. Visbeidzot tika vērtēta pasākumu atcelšanas iespējamā ietekme uz citu importa darījumu cenām.

(167)

Tika konstatēts, ka vidējā pārdošanas cena eksporta gadījumā uz valsti, kas nav ES dalībvalsts, ir ievērojami zemāka par vidējo eksporta cenu, ja ražojumu ved uz Kopienu, un arī zemāka par cenām iekšzemes tirgū. Uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tiek vesti lieli eksporta preču daudzumi, kas veido 73 % no eksporta kopapjoma. Tādēļ tika uzskatīts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā eksportētājiem būs stimuls pārvietot ievērojamu daļu eksporta no trešajām valstīm uz pievilcīgāko Kopienas tirgu, izmantojot cenas, kuras, pat ja tās palielinātos, joprojām būtu zemākas par pašreizējām cenām, eksportējot ražojumu uz Kopienu.

(168)

Izmeklēšanā iesaistītajiem Indijas ražotājiem vidēji bija ievērojami lielas brīvās jaudas, kas gandrīz trīs reizes pārsniedza uz Kopienu eksportētos apjomus izmeklēšanas periodā. Tāpat gatavās produkcijas vidējie uzkrājumi ir ievērojami lieli, kas IP beigās bija 16 % no apjomiem, kas eksportēti uz Kopienu. Tādēļ ir jaudas, kas ļauj ievērojami palielināt uz Kopienu eksportētos apjomus, īpaši tādēļ, ka nav pazīmju, ka trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu absorbēt papildu produkcijas daudzumus. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka diez vai Indijas iekšējais tirgus, ievērojot vismaz četru citu konkurējošo ražotāju klātbūtni, varētu absorbēt šo četru izmeklēšanā iesaistīto eksporta produkcijas ražotāju visas neizmantotās jaudas.

(169)

Ražotājiem attiecīgā valstī ir potenciāls, lai palielinātu un/vai pārorientētu savus eksporta apjomus uz Kopienas tirgu. Izmeklēšana pierādīja, ka, pamatojoties uz salīdzināmu ražojumu veidiem, izmeklēšanā iesaistītie eksporta produkcijas ražotāji pārdod aplūkojamo ražojumu par zemāku cenu nekā Kopienas ražošanas nozare (cenu pazeminājuma līmenis ir 2–21 %). Ļoti iespējams, ka šīs zemās cenas būtu spēkā vai pat vēl samazinātos tādēļ, ka citur pasaulē tiek piedāvātas vēl zemākas cenas, kā minēts 134. apsvērumā, arī lai atgūtu tirgus daļu, kas ražotājam piederēja pirms pasākumu ieviešanas. Šāda cenu politika, ievērojot arī attiecīgās valsts eksportētāju spēju piegādāt ievērojami lielu attiecīgā ražojuma daudzumu Kopienas tirgum, visticamāk pastiprinātu cenu depresijas tendenci tirgū un negaidīti varētu negatīvi ietekmēt Kopienas ražošanas nozares ekonomikas situāciju.

(170)

Kā norādīts iepriekš, Kopienas ražošanas nozarē situācija joprojām ir vāja un nedroša. Domājams, ka Kopienas ražošanas nozarē, tai saskaroties ar augošiem importa preču apjomiem no attiecīgās valsts par subsidētām cenām, samazinātos preču noiets, tirgus daļa, pārdošanas cenas un rezultātā pasliktinātos tās finansiālā situācija līdz līmenim, kāds atklājās sākotnējā izmeklēšanā. Ievērojot to, ir jāsecina, ka pasākumu atcelšanas rezultātā visticamāk pasliktinātos jau tā vājā situācija, un atkārtotos Kopienas ražošanas nozarei vēl vairāk kaitējoši apstākļi.

(171)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu tika pētīts, vai spēkā esošo kompensācijas pasākumu saglabāšana būtu pretēja Kopienas interesēm kopumā. Kopienas intereses tika noteiktas, vērtējot visas ar šo lietu saistītās dažādās intereses.

(172)

Ir jāatceras, ka sākotnējā izmeklēšanā pasākumu ieviešana netika uzskatīta par pretēju Kopienas interesēm. Turklāt tas, ka patlaban veiktā izmeklēšana kalpo lietas izskatīšanai, tātad tiek analizēta situācija, kad kompensācijas pasākumi jau bija spēkā, dod iespēju novērtēt jebkādu neparedzētu negatīvu ietekmi uz iesaistītajām pusēm, ko varēja radīt kompensācijas pasākumi.

(173)

Pamatojoties uz to, tika pētīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par kaitējošas subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana šajā konkrētajā gadījumā nav Kopienas interesēs.

(174)

Kopienas ražošanas nozare ir pierādījusi, ka tā ir strukturāli dzīvotspējīga. To apstiprināja tās eksports, kas ir palicis stabili augstā līmenī kopš 2001. gada, un tās ekonomiskā stāvokļa pozitīvā attīstība, kas bija vērojama pēc kompensācijas pasākumu ieviešanas 1999. gadā. Īpaši tas, ka Kopienas ražošanas nozare vairs faktiski nezaudēja savu tirgus daļu dažus gadus pirms IP, krasi atšķiras no situācijas pirms pasākumu ieviešanas. Bez tam Kopienas ražošanas nozare pieredzēja zaudējumu samazināšanos no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam. Turklāt jāatceras, ka tika atklāta pasākumu apiešana ar importu caur Brazīliju un Izraēlu un ka pasākumi nefunkcionēja kā paredzēts. Ja nebūtu šādu notikumu, situācija Kopienas ražošanas nozarē būtu pat labvēlīgāka.

(175)

Var pamatoti gaidīt, ka Kopienas ražošanas nozarei joprojām nāks par labu patlaban spēkā esošie pasākumi un tā turpmāk atveseļosies, droši vien atgūstot tirgus daļu un uzlabojot ienesīgumu. Ja pasākumus nesaglabātu, domājams, ka Kopienas ražošanas nozarei vēl lielāku kaitējumu nodarītu pieaugošais imports par subsidētām cenām no attiecīgās valsts un ka tās patlaban sliktā finansiālā situācija vēl vairāk pasliktinātos.

(176)

Kā norādīts 20. apsvērumā, tikai viens importa uzņēmums, kurš ir arī attiecīgā ražojuma lietotājs, pilnā mērā sadarbojās ar Komisiju šīs izmeklēšanas gaitā. Lai ievērotu konfidencialitāti, šeit nevar atklāt precīzos skaitļus, kas raksturo šo importētāju/lietotāju. Tomēr, tā kā šī importētāja/lietotāja kopējā apgrozījuma apjoms ir relatīvi liels, ir uzskatāms, ka tas pārstāv situāciju, kādā atrodas pārējie importētāji/lietotāji Kopienā. Šis importētājs iegādājas PET plēvi no dažādiem avotiem, tostarp no Indijas un no Kopienas ražošanas nozares. Šī uzņēmuma otrreizējās pārdošanas darījumu apjoms IP, pārdodot Indijā iegūtu attiecīgo ražojumu, bija mazāks par 20 % no tā kopējā apgrozījuma. Izmeklēšanā iesaistītā importētāja/lietotāja rentabilitātes rādītājs bija 5–10 % IP realizētā apgrozījuma.

(177)

Turpmāk jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu ieviešanu manāmi nejustu ne ražojuma importētāji, ne lietotāji. Neraugoties uz to, ka pasākumi bija spēkā piecus gadus, Kopienas importētāji/lietotāji joprojām saņēma materiālu piegādes, tostarp arī no Indijas. Netika arī izteikti nekādi norādījumi par to, ka būtu grūti atrast citus piegādes avotus. Turklāt jāatceras, ka attiecībā uz ieviesto pasākumu ietekmi uz lietotājiem, sākotnējā izmeklēšanā radās secinājums, ka, ievērojot PET plēves izmaksu niecīgo daļu plēves izmantotāju nozarēs, nebūtu domājams, ka jebkāds izmaksu sadārdzinājums ievērojami ietekmētu izmantošanas nozari. Pēc pasākumu ieviešanas arī nekas neliecināja par pretējo. Tādēļ tiek secināts, ka kompensācijas pasākumu saglabāšana acīmredzot nopietni neskars importētājus/lietotājus, kas darbojas Kopienā.

(178)

Sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozares piegādātāji gūtu labumu no pasākumu ieviešanas. Kā norādīts iepriekš, tikai viens piegādātājs bija gatavs iesaistīties šajā izmeklēšanā un apstiprināja šo faktu, jo šis piegādātājs piegādā materiālus gandrīz vienīgi Kopienas ražotājiem, un tas ciestu, ja pasliktinātos Kopienas ražotāju finansiālais stāvolis. Tādēļ jāuzskata, ka pasākumu turpināšana pozitīvi ietekmētu piegādātājus.

(179)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka saistībā ar Kopienas interesēm nav nepārvaramu iemeslu, lai nesaglabātu patlaban spēkā esošos kompensācijas pasākumus.

(180)

Visām personām tika darīti zināmi svarīgākie fakti un apsvērumi, kas dod pamatu ieteikt esošo pasākumu saglabāšanu. Personām arī bija piedāvāts laiks, kurā pēc šīs informācijas saņemšanas tās varēja izteikt savas pretenzijas.

(181)

No iepriekš minētā jāsecina, ka, ievērojot pamatregulas 21. panta 2. punktu, ir jāsaglabā kompensācijas pasākumi attiecībā uz Indijas izcelsmes PET plēves importu. Jāatgādina, ka pie šiem pasākumiem pieder procentuālie nodokļi.

(182)

Kā paskaidrots 4. apsvērumā, spēkā esošo kompensācijas maksājumu papildus tika attiecināta arī uz PET plēves importu, ja sūtījums nāk no Brazīlijas vai Izraēlas neatkarīgi no tā, vai muitas deklarācijā kā izcelsmes valsts ir vai nav norādīta Brazīlija vai Izraēla. Kompensācijas pasākumiem, kas jāsaglabā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, kā paskaidrots 181. apsvērumā, vajadzētu būt tādiem pasākumiem, kurus attiecinātu arī uz PET plēves importu, kas tiek sūtīta no Brazīlijas vai Izraēlas neatkarīgi no tā, vai muitas deklarācijā kā ražojuma izcelsmes valsts ir vai nav minēta Brazīlija vai Izraēla. Brazīlijas un Izraēlas ražotāji eksportētāji, kas bija atbrīvoti no tādu paplašināto pasākumu piemērošanas, kas bija noteikti ar Regulu (EK) Nr. 1976/2004 un kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 101/2006, arī jāatbrīvo no tādu pasākumu piemērošanas, kas ieviesti ar šo regulu.

(183)

Uzņēmumiem individuāli noteiktās kompensācijas maksājuma likmes, kas minētas šajā regulā, atspoguļo pārskatīšanā konstatēto situāciju attiecībā uz eksportētājiem, kuri sadarbojās. Tāpēc šīs likmes attiecas vienīgi uz šo uzņēmumu, t. i., uz konkrēti nosauktas juridiskas personas, saražotā attiecīgā ražojuma importu. Cita, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosauktas adreses un nosaukuma uzņēmuma, tostarp ar tādu uzņēmumu saistītas juridiskas personas, saražota ražojuma importa gadījumā nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(184)

Visi lūgumi piemērot šīs individuāli noteiktās kompensācijas maksājuma likmes (piem., ja mainās juridiskās personas nosaukums vai tiek izveidota jauna ražotne vai tirdzniecības centrs), jāadresē Komisijai (19), pievienojot attiecīgo informāciju, īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, iekšzemes un eksporta tirdzniecību, ja, piemēram, tādā sakarā mainās nosaukums vai ražošanas vai tirdzniecības objekti. Ja vajadzīgs, pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju regula tiks grozīta, attiecīgi ieviešot labojumus to uzņēmumu sarakstā, kuriem ir individuāli noteiktas maksājumu likmes.

(185)

Lai nodrošinātu kompensācijas maksājuma pareizu piemērošanu, atlikušā maksājuma līmenis jāpiemēro ne vien izmeklēšanā neiesaistītiem eksportētājiem, bet arī tiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanas periodā nav neko eksportējuši. Tomēr šie uzņēmumi, ja tie atbilst pamatregulas 20. panta prasībām, tiek aicināti iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi minētajam pantam, lai to situāciju izskatītu individuāli,

8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/37

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (2) noteica galīgos antidempinga maksājumus polietilēntereftalāta (PET) plēvei, kuras izcelsme, cita starpā, ir Indijā. Pasākumi izpaudās kā 0 % līdz 62,6 % procentuālais nodoklis Indijas izcelsmes PET plēves importam.

(2)

Komisija 2001. gada 22. augustā ar Lēmumu 2001/645/EK (3) pieņēma piecu Indijas ražotāju piedāvātās saistības: Ester Industries Limited (“Ester”), Flex Industries Limited (“Flex”), Garware Polyester Limited (“Garware”), MTZ Polyfilms Limited (“MTZ”) un Polyplex Corporation Limited (“Polyplex”).

(3)

Komisija 2003. gada 22. novembrī (4) sāka Regulas (EK) Nr. 1676/2001 daļēju starpposma pārskatīšanu tikai par galīgo antidempinga pasākumu veidu. Šī pārskatīšana noslēdzās ar Padomes Regulu (EK) Nr. 365/2006 (5), ar ko grozīja Regulu (EK) Nr. 1676/2001.

(4)

Kā noteikts Regulas (EK) Nr. 365/2006 22. līdz 25. apsvērumā un, apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām, ar pašreizējiem pasākumiem nevar novērst zaudējumus radošā dempinga sekas, jo tie ir saistīti ne tikai ar ievērojamiem uzraudzības un īstenošanas grūtībām, bet arī ar neattaisnojamu risku. Pamatojoties uz to, un arī saskaņā ar attiecīgo saistību atbilstošajām klauzulām, kas Komisijai ļauj vienpusēji atcelt šādas saistības, Komisija ir nolēmusi tās atcelt.

(5)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 365/2006 informēja Indijas iestādes un attiecīgos Indijas ražotājus eksportētājus, ka tā ir ierosinājusi atsaukt pašreiz pieņemtās saistības. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja izteikt savu viedokli.

(6)

Šie viedokļi ir minēti Regulas (EK) Nr. 365/2006 27. līdz 31. apsvērumā.

(7)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatceļ Lēmums 2001/645/EK, ar ko pieņem saistības no Ester Industries Limited (“Ester”), Flex Industries Limited (“Flex”), Garware Polyester Limited (“Garware”), MTZ Polyfilms Limited (“MTZ”) un Polyplex Corporation Limited (“Polyplex”).

(8)

Papildus šim lēmumam Padome ar Regulu (EK) Nr. 366/2006 (6) ir noteikusi galīgos antidempinga maksājumus Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (“PET”) plēves importam Kopienā,

8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/39