PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 16. jūnija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	54,6
	204	28,9
	999	41,8
0707 00 05	052	124,8
	068	46,6
	999	85,7
0709 90 70	052	94,1
	999	94,1
0805 50 10	052	54,6
	388	73,0
	508	52,0
	528	56,1
	999	58,9
0808 10 80	388	99,1
	400	97,5
	404	101,4
	508	86,5
	512	74,9
	524	88,5
	528	92,4
	720	115,6
	804	110,7
	999	96,3
0809 10 00	052	219,8
	204	61,1
	624	135,7
	999	138,9
0809 20 95	052	343,6
	068	95,0
	999	219,3
0809 30 10, 0809 30 90	624	182,5
	999	182,5

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

PIELIKUMS

KOMISIJAS REGULAI PAR KONKURSA ATKLĀŠANU NOLŪKĀ PIEŠĶIRT SISTĒMAS A3 IZVEŠANAS ATĻAUJAS AUGĻU UN DĀRZEŅU NOZARĒ (TOMĀTI, APELSĪNI, CITRONI, GALDA VĪNOGAS, ĀBOLI UN PERSIKI)

Piedāvājumu iesniegšanas periods: no 2006. gada 3. jūlija līdz 2006. gada 4. jūlijam.

Produktu kods (1)	Galamērķis (2)	Orientējošā kompensāciju summa (EUR/t tīrsvara)	Paredzētie daudzumi (t)
0702 00 00 9100	F08	30	5 333
0805 10 20 9100	F08	39	20 000
0805 50 10 9100	F08	60	3 333
0806 10 10 9100	F08	22	33 333
0808 10 80 9100	F04, F09	33	46 667
0809 30 10 9100 0809 30 90 9100	F03	16	26 667

---

(1)  Produktu kodi definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

(2)  A sērijas galamērķu kodi definēti Regulas (EEK) Nr. 3846/87 II pielikumā. Skaitliskie galamērķu kodi definēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Pārējie galamērķi definēti šādi:

F03	:	Visi galamērķi, izņemot Šveici, Rumāniju un Bulgāriju.
F04	:	Honkonga, Singapūra, Malaizija, Šrilanka, Indonēzija, Taizeme, Taivāna, Papua-Jaungvineja, Laosa, Kambodža, Vjetnama, Japāna, Urugvaja, Paragvaja, Argentīna, Meksika, Kostarika.
F08	:	Visi galamērķi, izņemot Rumāniju un Bulgāriju.
F09	:	Šādi galamērķi: Norvēģija, Islande, Grenlande, Farēru salas, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Dienvidslāvija (Serbija un Melnkalne), Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahija, Kirgīzija, Moldāvija, Krievija, Tadžikija, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Ukraina, Saūda Arābija, Bahreina, Katara, Omāna, Apvienotie Arābu Emirāti (Abū Dabī, Dubaija, Sārdža, Ajmana, Ummalkavaina, Rāselheima un Fudžaira), Kuveita, Jemena, Sīrija, Irāna, Jordānija, Bolīvija, Brazīlija, Venecuēla, Peru, Panama, Ekvadora un Kolumbija, Āfrikas valstis un teritorijas, izņemot Dienvidāfriku, galamērķi, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. pantā (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts	Klasifikācija (KN kods)	Pamatojums
(1)	(2)	(3)
Drošības ierīce, kas paredzēta, lai piekļūtu datu ierakstiem automātiskās datu apstrādes iekārtā (ADAI). Tā sastāv no šķidro kristālu displeja (LCD), iespiestās plates un baterijas, kas iestrādāti plastmasas ietvarā, kuru var piekarināt uz atslēgas riņķa. Ierīce ģenerē konkrētam lietotājam raksturīgus secīgus sešciparu skaitļus, tādējādi nodrošinot lietotājam piekļuvi ierakstiem, kas saglabāti ADAI. Ierīci nevar savienot ar ADAI, un tā darbojas neatkarīgi.	8543 89 97	Klasifikācija noteikta, ievērojot Kombinētās nomenklatūras interpretācijas 1. un 6. vispārīgo noteikumu un KN kodu 8543, 8543 89 un 8543 89 97 aprakstu. Ierīce nav klasificējama pozīcijā 8470, jo tai nav manuālas datu ievades iespēju un tā nav aprīkota ar skaitīšanas funkciju šīs pozīcijas nozīmē (skatīt šīs pozīcijas HS skaidrojumus). Tā nav klasificējama pozīcijā 8471, jo tā nav brīvi programmējama saskaņā ar lietotāja prasībām (skatīt 84. nodaļas 5.A.a.2) piezīmi) un tā nav automātiskās datu apstrādes iekārtas daļa, jo to nevar pievienot centrālā procesora blokam (skatīt 84. nodaļas 5.B.b piezīmi). Šo ierīci klasificē pozīcijā 8543, jo tā ir elektriska ierīce ar īpašām funkcijām, kas citur nav minētas un iekļautas.

PIELIKUMS

Minimālās pārdošanas cenas sviestam un pārstrādes garantijas 11. individuālajā uzaicinājumā uz pastāvīgo konkursu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1898/2005

(EUR/100 kg)
Formula			A		B
Iekļaušanas procedūra			Ar marķieri	Bez marķiera	Ar marķieri	Bez marķiera
Minimālā pārdošanas cena	Sviests ≥ 82 %	Nepārveidots	—	210	—	210
		Koncentrēts	—	—	—	—
Pārstrādes garantijas		Nepārveidots	—	79	—	79
		Koncentrēts	—	—	—	—

PIELIKUMS

Maksimālais atbalsta apjoms par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu, kā arī pārstrādes garantijas 11. individuālajam uzaicinājumam uz saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1898/2005 paredzēto pastāvīgo konkursu

(EUR/100 kg)
Formula		A		B
Iekļaušanas procedūra		Ar marķieri	Bez marķiera	Ar marķieri	Bez marķiera
Maksimālais atbalsts	Sviests ≥ 82 %	23,5	20	23,5	20
	Sviests < 82 %	—	19,5	—	19,5
	Koncentrēts sviests	28	24,5	28	24,5
	Krējums	—	—	12	8,5
Pārstrādes garantijas	Sviests	26	—	26	—
	Koncentrēts sviests	31	—	31	—
	Krējums	—	—	13	—

PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2006. gada 17. jūnija piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un KN koda 1702 90 99 produktiem

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	29,48	2,44
1701 11 90 (1)	29,48	6,79
1701 12 10 (1)	29,48	2,31
1701 12 90 (1)	29,48	6,36
1701 91 00 (2)	36,79	6,84
1701 99 10 (2)	36,79	3,30
1701 99 90 (2)	36,79	3,30
1702 90 99 (3)	0,37	0,30

---

(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma II punktā (OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.).

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma I punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.

PIELIKUMS

ES atbalsts SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

1.   APRAKSTS

Starptautiskā sabiedrība, jo īpaši Starptautiskajā konferencē par kodoldrošību “Vispārējas nostādnes nākotnei”, kas 2005. gada martā notika Londonā, ir atzinusi, ka vēl joprojām pastāv liels veiksmīgi veiktu kodolterorisma darbību risks. Starptautiskās sabiedrības reakcija ir bijusi nepārprotama, un tā ir ierosinājusi vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu nonākšanu noziedznieku un teroristu rokās.

Tikmēr SAEA pārbaudes joprojām ir neaizstājams līdzeklis, lai saistībā ar kodolieroču neizplatīšanas pasākumiem veicinātu uzticību dalībvalstu starpā un sekmētu kodolmateriālu izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem.

Nesenu starptautisko notikumu rezultātā radies jauns un stiprināts tādu starptautisku juridisku instrumentu kopums, kas ir saistīti ar kodoldrošību un pārbaudi: Puses 2005. gada jūlijā pieņēma grozījumus CPPNM; 2005. gada septembrī atklāja parakstīšanai Konvenciju par kodolterorisma novēršanu; un 2004. gada aprīlī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pieņēma Rezolūciju 1540, kurā izskatīti masu iznīcināšanas ieroču un nevalstisko dalībnieku jautājumi. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2001. gada Rezolūcijā 1373 visas valstis aicinātas, cik ātri vien iespējams, kļūt par līgumslēdzējam pusēm attiecīgām ar terorismu saistītām starptautiskām konvencijām un protokoliem.

Līdz šim 80 valstis ir uzņēmušās politiskas saistības, lai īstenotu Radioaktīvo avotu drošības kodeksu (1). Turklāt 2005. gadā Vispārējā konferencē un SAEA valdē pieņēma vairākas rezolūcijas un lēmumus, lai stiprinātu SAEA drošības pasākumu sistēmu (2).

Šo starptautisko instrumentu īstenošanu valstīs cita starpā var ievērojami sekmēt ar palīdzību, kas paredzēta SAEA Kodoldrošības plānā 2006.–2009. gadam, kuru SAEA valde apstiprināja 2005. gada septembrī (3). Tas ir turpinājums 2003.–2005. gada darbības plānam aizsardzībai pret kodolterorismu (4). Jaunajā Kodoldrošības plānā ietvertas trīs darbības jomas: 1) vajadzību novērtējums, analīze un saskaņošana, 2) profilakse un 3) atklāšana un novēršana. Tajā iekļauta arī daļa, ko dēvē par “Kodoldrošības atbalsta darbības”, kurā izklāstītas darbības, ko sākotnēji identificēja kā tādas, kas veicinātu drošības un drošības pasākumu mērķu sasniegšanu, taču tās atzītas arī saistībā ar ieguldījumu kodoldrošības jomā.

Starptautiskie drošības pasākumi, ko īsteno SAEA, ir galvenie līdzekļi, lai pārbaudītu to, kā valstis ievēro konkrētās neizplatīšanas saistības un pienākumus. Ir ļoti svarīgi, lai būtu spēkā vajadzīgie valsts tiesību akti vispārējo drošības pasākumu nolīgumu ar SAEA īstenošanai, un, vajadzības gadījumā, Papildprotokols (5). Īstenošanai vajadzīgs, lai ikviena šādu nolīgumu Līgumslēdzēja valsts uzturētu efektīvu valsts kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmu (SSAC). SAEA valde 2005. gada septembrī lūdza, lai SAEA sekretariāts ar pieejamajiem resursiem palīdzētu izveidot un uzturēt šādas SSAC valstīm, kuru vispārējiem drošības nolīgumiem bija pievienoti mazo daudzumu protokoli, tostarp tām valstīm, kas nav aģentūras dalībvalstis.

Kodoldrošības plānā 2006.–2009. gadam paredzēti līdzīgi mērķi dažiem elementiem ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai. Tie gan īstermiņā, gan ilgtermiņā paredz vispusīgu pieeju kodoldrošības jautājumiem, tostarp kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu regulatīvās kontroles, uzskaiti un aizsardzību, šos materiālus “no šūpuļa līdz kapam” izmantojot, uzglabājot un transportējot. Taču attiecībā uz gadījumiem, kad aizsardzība izrādās nepietiekama, ir jāparedz rezerves pasākumi, lai atklātu zādzību vai mēģinājumus slepus izvest materiālus pāri starptautiskām robežām un novērstu iespējamās ļaunprātīgās darbības, kas saistītas ar kodolmateriāliem un citiem radioaktīviem materiāliem.

SAEA drīz beigs īstenot Padomes Vienoto rīcību 2004/495/KĀDP un tā īsteno Padomes Vienoto rīcību 2005/574/KĀDP. Izmantojot ES iemaksas, SAEA ir uzsākusi nozīmīgas darbības, lai atbalstītu Kaukāza, Centrālāzijas, Dienvidaustrumeiropas un Balkānu reģiona, kā arī Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu Vidusjūras reģiona saņēmējvalstu centienus stiprināt kodoldrošību un īstenot starptautiskos drošības pasākumus šajās valstīs.

Atbalsts šādiem centieniem joprojām ir ļoti pieprasīts SAEA dalībvalstīs, kā arī valstīs, kas nav SAEA dalībvalstis. Valstis, kam ir tiesības saņemt atbalstu:

—	Dienvidaustrumeiropā: Turcija, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija un Melnkalne, Moldovas Republika un bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija,

—	Centrālāzijas reģionā: Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna,

—	Kaukāza reģionā: Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija,

—	Tuvo Austrumu Vidusjūras reģionā: Izraēla, Jordānija, Libāna un Sīrijas Arābu Republika, kā arī

—	Āfrikā (6): Ir paredzēts, ka kopumā 20–25 Āfrikas valstis dažādos projektos saņems atbalstu kodoldrošības uzlabošanai. Vēl citas valstis var iesaistīt reģionāla mēroga mācību pasākumos.

Galīgo to Āfrikas valstu atlasi, kuras saņems pabalstu, veiks, pamatojoties uz vajadzību novērtēšanas fāzi, kuru veidos galvenajā mītnē izvērtējot novērtējuma misijas un jau esošo informāciju. Ikviena projekta atbalsta darbības koncentrēs uz tām reģiona valstīm, kurām ir lielākas aktivitātes ikvienā projekta jomā:

—	paredzēta fiziskas aizsardzības uzlabošana 4–6 no astoņām reģiona valstīm, kurās ir kodolreaktori; ir paredzēta radioaktīvo avotu drošības stiprināšana 5–7 no desmit valstīm, kurās izmanto un uzglabā riskam īpaši pakļautus radioaktīvos avotus,

—

atbalsta sniegšana, lai uzlabotu spējas atklāt kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu nelegālu tirdzniecību, ir paredzēta 5–6 valstīs, kurās, pamatojoties uz SAEA rīcībā esošo informāciju, ir vislielākais nelegālas tirdzniecības risks, ņemot vērā kodolmateriālu un radioaktīvo avotu esamību valstī un tās kaimiņvalstīs,

—	novērtējuma pakalpojumu un atbalsta sniegšana saistībā ar radiācijas un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošo infrastruktūru ir paredzēta divpadsmit valstīs, kurās ir visvairāk vajadzīgi uzlabojumi reglamentējošā infrastruktūrā. Tiesību aktu jomā ir paredzēts sniegt atbalstu sešās valstīs,

—	Āfrikā, atkarībā no pieejamajiem līdzekļiem, pēc iespējas lielākam skaitam dalībnieku piedāvātu mācības reģionālā mērogā.

Lai noteiktu atbalsta prioritātes, sākotnēji to, vai vajadzētu uzlabot kodoldrošību, izvērtēs valstīs, kas apzinātas ES Vienotajā rīcībā. Šajā nolūkā atzītu ekspertu grupa novērtēs tās kodoldrošības sistēmas faktisko stāvokli, kura jau ir šajās valstīs, un sniegs ieteikumus par vajadzīgajiem uzlabojumiem. Ieteikumus ņems par pamatu, lai noteiktu turpmākos palīdzības pasākumus, kas aptvers faktisko stāvokli un vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz tādu ļaunprātīgu darbību profilaksi, atklāšanu un novēršanu, kas saistītas ar kodoliekārtām, kā arī ar kodolmateriāliem un citiem radioaktīviem materiāliem, tostarp materiāliem, kurus izmanto jomās, kas nav kodolenerģētika. Veidos prioritātes, lai noteiktu valstis katram projektam, ko finansēs no budžeta, kurš pieejams ar ES atbalstu. Cilvēkresursu attīstīšanu īstenos kā daļu no SAEA izveidotās mācību programmas, kura lielā mērā ir balstīta uz reģionālu pieeju. Atkarībā no pieejamajiem finanšu resursiem atbalstīs ekspertu līdzdalību, kuri pārstāvēs pēc iespējas lielāku to valstu skaitu, kam ir tiesības saņemt atbalstu.

Līdz ar to izvēlētajās valstīs īstenos projektus trīs jomās:

1.   Palīdzība tiesību aktu izstrādē un reglamentācijā

Lielu daļu kodoldrošības tiesiskā pamata veido starptautiskie instrumenti un atzīti principi (līgumi, konvencijas, nolīgumi, normas, SAEA standarti, rīcības kodeksi un norādījumu dokumenti, ka arī rekomendācijas), ko īsteno valsts iestādes, lai kontrolētu kodolmateriālus un citus radioaktīvus avotus. Šis plašais normu klāsts (daudzas no normām izstrādātas SAEA aizbildnībā) veido pamatu, lai droši lietotu kodolmateriālus, citas radioaktīvas vielas vai ar tām saistītas iekārtas – gan tās, uz kurām attiecas lielas kodolprogrammas, gan tās, kurās veic tikai ierobežotus pasākumus saistībā ar kodolmateriāliem.

Veiksmīga kodoldrošības režīma nosacījums ir pienācīgu valsts tiesību aktu esamība un reglamentējoša kontroles infrastruktūra. Īstenošanas tiesību aktos valstij būtu jāparedz principu un vispārīgu noteikumu sistēma, kas dotu iespēju pilnvarotām valsts organizācijām pildīt vajadzīgās regulatīvās funkcijas un kura reglamentētu attiecīgajās reglamentētajās darbībās iesaistītās personas. Daudzās valstīs šādi tiesību akti ir nepiemēroti un reglamentējošās infrastruktūras vai nu nav, vai tā ir nepiemērota. Šādi trūkumi, kopā ar neefektīvu reglamentējošās kontroles infrastruktūru novājina globālās drošības režīmu. Tāpēc vajadzētu stiprināt vai izveidot pienācīgu valsts tiesību aktu un reglamentēšanas sistēmu un efektīvi piemērot attiecīgus pasākumus.

Radioaktīvos materiālus bieži izmanto jomās, kas nav kodolenerģētika, piemēram, medicīnā vai rūpniecībā. Daži no šiem avotiem ir ļoti radioaktīvi un ietilpst 1.–3. kategorijā, kā tas ir paredzēts SAEA dokumentā “Radioaktīvo avotu klasifikācija”. Ja šie avoti netiek atbilstīgi kontrolēti un aizsargāti, tie var nonākt nepareizās rokās, un tos var izmantot ļaunprātīgām darbībām. Radiācijas un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošai infrastruktūrai ir jābūt efektīvai un ir jādarbojas pareizi saskaņā ar starptautiskiem standartiem, Radioaktīvo avotu drošības kodeksu, saistītiem importa/eksporta norādījumiem un paraugprakses piemēriem.

Drošības pasākumu nolīgumu un Papildprotokolu noslēgšana ar SAEA ir efektīvs pasākums, kas veicina stingru valsts un starptautisko kodolmateriālu un ar tiem saistīto tehnoloģiju kontroli. Ir svarīgi, lai īstenošanas tiesību aktos valsts skaidri apzinātu ar kodoldrošību saistītās darbības, infrastruktūru, iekārtas un materiālus, kam piemēros drošības pasākumus. Turklāt valstīm, kas noslēgušas Papildprotokolu, ir jānodrošina īstenošanas tiesību aktu papildinājums, lai attiecīgai valstij dotu iespēju izpildīt saskaņā ar Papildprotokolu uzliktos papildu pienākumus. Jo īpaši būtu jāpārskata valsts tiesību akti, lai paplašinātu pienākumus un pilnvaras regulējošai struktūrai, kas norīkota īstenot un piemērot noslēgtos drošības pasākumu nolīgumus.

Kļūstot par CPPNM līgumslēdzējām pusēm, ratificējot grozījumu CPPNM un kļūstot par Kodolterorisma Konvencijas līgumslēdzējām pusēm, valstis arī uzņemas saistības ar kodoldrošību saistītu starptautisko normu izpildē. Turklāt Apvienoto Nāciju Drošības Padomes Rezolūcija 1540 (2004) liek visām valstīm izveidot vietējās kontroles, tostarp izveidot piemērotu to materiālu kontroli, kas saistīti ar kodolieročiem.

Valstu saistības, kas ietvertas minētajos starptautiskajos instrumentos kodoldrošības jomā, ir radījušas stāvokli, ka salīdzina saistības, kas attiecas uz kodolmateriālu un kodoliekārtu, kā arī citu radioaktīvu avotu drošību. Šajās saistībās ietverti pasākumi, lai izveidotu radiācijas un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošu infrastruktūru; uzskaites un kontroles sistēmu; fiziskas aizsardzības pasākumus; importa un eksporta kontroli, kā arī atzītu nelikumīgas darbības par kriminālnoziegumiem.

2.   Kodolmateriālu citu radioaktīvu materiālu drošības un kontroles stiprināšana

Materiāli, ko izmanto vai uzglabā kodoliekārtās un kodolmateriālu atrašanās vietās, ir atbilstīgi jāuzskaita un jāaizsargā, lai novērstu zādzību vai sabotāžu. Ar efektīvas reglamentējošas sistēmas palīdzību būtu jāidentificē elementi, kas jāievieš attiecīgi valsts līmenī un operatoru līmenī.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai spēcīgi, riskam pakļauti radioaktīvi avoti, ko izmanto ārpus kodolenerģētikas jomas, to izmantošanas vai uzglabāšanas procesā tiktu fiziski pasargāti no ļaunprātīgām darbībām, un, kad tie vairs nav vajadzīgi, tāpat kā radioaktīvie atkritumi tie būtu jādemontē un jāapglabā drošā glabātuvē.

Visām valstīm, kuras ir noslēgušas vispārējus drošības pasākumu nolīgumus, ir jāizveido un jāuztur SSAC, uz ko attiecas drošības pasākumi. Tomēr SAEA lēš, ka daudzās SAEA dalībvalstīs, kas ir šādu nolīgumu līgumslēdzējas puses, šādas sistēmas trūkst vai tās ir nepiemērotas. Šāds stāvoklis īpaši raksturīgs apmēram 120 valstīs, kuras nelieto kodoliekārtas.

3.   Valstu spēju stiprināšana attiecībā uz kodolmateriālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanu un novēršanu

Nelikumīga tirdzniecība ir saistīta ar kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu nesankcionētu saņemšanu, sagādi, izmantošanu, pārvešanu vai apglabāšanu neatkarīgi no tā, vai to veic ar nodomu vai bez tā un vai tā ietver starptautisku robežu šķērsošanu vai nē.

Teroristu izgatavotas neapstrādātu kodolmateriālu sprādzienierīces vai radiācijas izplatīšanas ierīces nav iespējams izgatavot bez materiāliem, kas iegūti nelikumīgas tirdzniecības ceļā. Turklāt ar nelikumīgas tirdzniecības palīdzību var iegūt arī attiecīgas iekārtas un tehnoloģijas, lai ražotu bīstamus materiālus, ko izmanto neapstrādātu kodolmateriālu sprādzienierīču izgatavošanai. Var uzskatīt, ka ir vajadzīga materiālu vai tehnoloģiju aprite pāri valstu robežām, lai materiāli sasniegtu savu galamērķi. Lai apkarotu radioaktīvu materiālu nelikumīgu tirdzniecību, valstīm tādējādi vajag ieviest reglamentējošas sistēmas, kā arī tehnoloģiskas sistēmas (tostarp lietotājiem draudzīgus instrumentus), un padarīt procedūras un informāciju pieejamu robežpunktos, lai palīdzētu atklāt mēģinājumus slepeni izvest radioaktīvus materiālus (tostarp skaldāmos radioaktīvos materiālus) vai bīstamu iekārtu un tehnoloģiju nelikumīgas tirdzniecības mēģinājumus.

Tāpat ir vajadzīgi iedarbīgi pasākumi, lai novērstu šādas darbības, kā arī jebkādu radioaktīvu materiālu nelikumīgu iegūšanu. Tiesību aizsardzības iestāžu (muitas, policijas, utt.) personāls bieži vien nav apmācīts rīkoties ar uztveršanas iekārtām, un tādējādi tas var nepazīt apdraudētās iekārtas un tehnoloģijas. Tādēļ būtiskas ir šo darbinieku mācības, lai veiksmīgi noritētu to pasākumu īstenošana, kuri ieviesti radioaktīvu materiālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanai. Dažādu kategoriju darbiniekiem būtu jānodrošina atšķirīgas mācības gan par uztveršanas instrumentu lietošanu, gan par šo instrumentu sniegtās informācijas izpratni, lai būtu iespējams pieņemt lēmumu par turpmākiem pasākumiem.

Atbalsts šajā jomā ir ļoti vajadzīgs, jo radusies lielāka izpratne par iespējamajiem draudiem, kā arī iekārtu un metodoloģijas pieejamību, lai uzlabotu robežu uzraudzības spējas.

2.   MĒRĶI

Vispārējais mērķis: nostiprināt kodoldrošību izraudzītajās valstīs.

2.1.   Novērtēšanas fāze: Starptautisko kodoldrošības misiju finansēšana

Novērtēšanu veiks SAEA, lai noteiktu vajadzības, kas saistītas ar kodoldrošības nostiprināšanu katrā no iesaistītajām valstīm, kurās novērtēšana nav pabeigta. Citās iesaistītajās valstīs atjauninās agrāk veiktu novērtēšanu. Vajadzības gadījumā novērtēšana aptvers kodolenerģētikas un citu jomu fizisko aizsardzību, esošos pasākumus kodolmateriālu nelegālas tirdzniecības apkarošanā, kā arī vajadzīgo tiesību un reglamentējošo infrastruktūru. Kopējos novērtēšanas rezultātus izmantos, lai izvēlētos valstis, kurās īstenos projektus.

Minētie projekti palīdzēs:

—

katrā valstī veikt kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu fiziskā aizsardzības stāvokļa novērtēšanu, kā arī citu kodolierīču vai kodolpētīšanas iekārtu kompleksu vai šādu materiālu izmantošanas vai uzglabāšanas vietas aizsardzības novērtēšanu. Apzināt tās iekārtas un vietas, kur atrodas šādi materiāli un kuras izvēlēsies, lai tur veiktu turpmākus uzlabojumus un atbalsta pasākumus,

—

katrā valstī novērtēt vajadzību uzlabot radioaktīvo avotu drošību. Apzināt tās nepilnības un neatbilstības starptautiskajiem standartiem un Rīcības kodeksam, kuru novēršanai nepieciešami reglamentējošās infrastruktūras uzlabojumi, un noteikt vajadzību nodrošināt papildu aizsardzību spēcīgiem, riskam pakļautiem avotiem. Novērtējuma gaitā noteikt arī īpašās ierīces, kas vajadzīgas aizsardzības nodrošināšanai,

—	katrā valstī novērtēt pašreizējās spējas cīnīties ar nelikumīgu tirdzniecību un apzināt vajadzību pēc nepieciešamiem uzlabojumiem.

—	katrā valstī novērtēt SSAC stāvokli un noteikt to, vai vajadzīgi uzlabojumi.

2.2.   Konkrētu darbību īstenošana, kas novērtēšanas fāzē definētas kā prioritāras

1. projekts:

Palīdzība tiesību aktu izstrādē un reglamentācijā

Projekta mērķis:

—	stiprināt ar kodolmateriāliem un citiem radioaktīviem materiāliem saistītu valsts tiesisko un reglamentējošo infrastruktūru, ņemot vērā attiecīgus starptautiskus instrumentus un atzītus principus kodoldrošības jomā, kā arī esošo sinerģiju ar valsts radiācijas drošības sistēmām,

—	stiprināt valstu tiesību aktu sistēmas, lai īstenotu drošības kontroles nolīgumus un Papildprotokolus, ko valstis noslēgušas ar aģentūru,

—	stiprināt valsts radiācijas un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošo infrastruktūru.

Projekta rezultāti:

—	vispusīgu, saskaņotu un efektīvu valsts tiesību aktu izstrāde un pieņemšana, lai sekmētu saskaņotākas, stiprākas un vispārīgākas kodoldrošības sistēmas izveidi,

—	to valsts tiesību aktu izstrāde un pieņemšana (attiecīgajā valsts valodā), kas vajadzīgi, lai dotu valstij iespēju izpildīt saskaņā ar aģentūras drošības pasākumu nolīgumiem un Papildprotokoliem uzliktās saistības,

—

attiecīgās valsts radiācijas un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošās infrastruktūras izveidošana/uzlabošana, izmantojot radiācijas un radioaktīvo avotu drošības noteikumus, infrastruktūras izvērtēšanas mehānismu (RaSSIA), konsultāciju pakalpojumus, ierīces un mācības saskaņā ar starptautiskiem standartiem, Radioaktīvo avotu drošības rīcības kodeksa pamatnostādnes un paraugprakses piemērus.

2. projekts:

Kodolmateriālu citu radioaktīvu materiālu drošības un kontroles stiprināšana

Projekta mērķis:

—	stiprināt kodolmateriālu un citu kodolenerģētikas jomā izmantoto radioaktīvu materiālu fizisko aizsardzību izvēlētajās valstīs,

—	stiprināt ārpus kodolenerģētikas jomas izmantoto radioaktīvo materiālu fizisko aizsardzību un kontroli izvēlētajās valstīs, un

—	stiprināt valsts kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas, lai īstenotu drošības kontroles nolīgumus un Papildprotokolus, tostarp valstīs ar “mazu daudzumu protokoliem”.

Projekta rezultāti:

—	atjaunināta kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu fiziskā aizsardzība izraudzītajās kodoliekārtās un vietās,

—	aizsargāti vai vajadzības gadījumā demontēti un uz drošu glabātuvi pārvietoti ārpus kodolenerģētikas jomas izmantotie riskam pakļauti radioaktīvi avoti izvēlētajās valstīs,

—	ar fizisko aizsardzību saistītās valsts reglamentējošās infrastruktūras uzlabošana ar ekspertu palīdzību,

—	efektīvu valsts kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmu izveidošana un uzturēšana, lai varētu īstenot drošības kontroles nolīgumus un Papildprotokolus, tostarp valstīs ar “mazu daudzumu protokoliem”,

—	personāla mācības valstīs, kam ir tiesības saņemt atbalstu.

3. projekts:

Valstu spēju stiprināšana attiecībā uz kodolmateriālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanu un novēršanu

Projekta mērķis:

—	stiprināt valsts spējas kodolmateriālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanā un novēršanā izvēlētajās valstīs.

Projekta rezultāti:

—

pilnīgākas informācijas par kodolmateriālu nelikumīgu tirdzniecību nodrošināšana un analīze, izmantojot gan publiskus avotus, gan valstu oficiālos informācijas avotus, lai uzlabotu zināšanas par šādu nelikumīgu tirdzniecību un ar to saistītiem apstākļiem. Šāda informācija atvieglos dažādu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai paredzēto pasākumu prioritātes noteikšanu,

—	valsts programmu izveidošana ar ekspertu palīdzību, lai apkarotu nelikumīgu tirdzniecību un uzlabotu radioaktīvo materiālu, bīstama kodolaprīkojuma un kodoltehnoloģiju pārrobežu kustības kontroles valsts koordināciju izvēlētajās valstīs,

—	robežu uzraudzības ierīču uzlabošana izvēlētajos robežpunktos,

—	tiesību sargājošo iestāžu darbinieku mācības valstīs, kam ir tiesības saņemt atbalstu.

3.   ĪSTENOŠANAS LAIKS

Novērtēšanu veiks trīs mēnešos pēc ieguldījumu nolīguma starp Komisiju un SAEA stāšanās spēkā. Turpmākajos 12 mēnešos paralēli īstenos trīs projektus.

Paredzētais vienotās rīcības īstenošanas laiks ir 15 mēneši.

4.   SAŅĒMĒJI

Saņēmēji ir valstis, kurās veiks novērtēšanu un īstenos turpmākos projektus. To iestādēm sniegs palīdzību, lai noteiktu vājos punktus, un tām sniegs atbalstu, lai rastu risinājumu un palielinātu drošību. Kritērijus, ko izmanto, izvēloties valstis projektiem, definē, saņēmējus galīgi izvēlas un vajadzības, kas jāapmierina izvēlētajās valstīs, apzinās, organizācijai, kurai tiks uzticēta projektu īstenošana, un prezidentvalstij, kam palīdz ĢS/AP, savstarpēji apspriežoties un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju kompetentajā Padomes darba grupā. Šie lēmumi vajadzības gadījumā pamatojas uz priekšlikumiem, ar ko nāk klajā organizācija, kurai tiks uzticēta projektu īstenošana, atbilstīgi šīs vienotās rīcības 2. panta 1. punktam.

5.   ORGANIZĀCIJA, KURAI TIKS UZTICĒTA PROJEKTU ĪSTENOŠANA

Projektu īstenošana tiks uzticēta SAEA. Starptautiskās kodoldrošības misijas veiks SAEA un dalībvalstu eksperti saskaņā ar SAEA misiju darbības standartmodeli. Trīs projektu īstenošanu veiks tieši SAEA darbinieki, SAEA dalībvalstu izvēlēti eksperti vai darbuzņēmēji. Ja projektu īstenošanu uztic apakšuzņēmējiem, jebkuru preču, būvdarbu vai pakalpojumu nodrošināšana, ko SAEA veic atbilstīgi šai vienotajai rīcībai, notiek saskaņā ar SAEA spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām, kā paredzēts Eiropas Kopienas ieguldījumu nolīgumā, kas noslēgts ar SAEA.

6.   TREŠO PERSONU DALĪBNIEKI

Šos projektus 100 % apjomā finansē šī vienotā rīcība. SAEA dalībvalstu ekspertus var uzskatīt par trešo personu dalībniekiem. Viņi strādās saskaņā ar SAEA ekspertu darbības standartnoteikumiem.

7.   ĪPAŠI NOSACĪJUMI SAISTĪBĀ AR LĪGUMIEM UN IEPIRKUMIEM

Dažos gadījumos, lai uzlabotu to kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu, piemēram, radioaktīvu avotu drošības pasākumus, ko sākotnēji piegādāja Krievijas Federācija, preču, darba un pakalpojumu iepirkuma līgumus varētu piedāvāt Krievijas Federācijas piegādātājiem, kuri pārzina Krievijas tehnoloģiju.

8.   VAJADZĪGO LĪDZEKĻU APLĒSE

Ar ES ieguldījumu finansēs trīs projektu novērtēšanu un īstenošanu, kā aprakstīts 2.2. punktā. Paredzētās izmaksas ir šādas:

Kodoldrošības novērtēšana, tostarp misijas	EUR 140 000
1. projekts	EUR 1 200 000
2. projekts	EUR 3 070 000
3. projekts	EUR 2 385 000

Papildus ir paredzēta rezerve neparedzētiem izdevumiem 3 % apjomā no kompensējamiem izdevumiem (ar kopējo summu EUR 200 000).

9.   FINANŠU BĀZES SUMMA PROJEKTA IZMAKSU SEGŠANAI

Projekta kopējās izmaksas ir EUR 6 995 000.

---

(1)  GOV/2003/49-GC(47)/9. Arī dokumentā: “Pasākumi, lai stiprinātu starptautisku sadarbību kodoldrošības, radiācijas un transporta drošības vadībā un atkritumu pārstrādes apsaimniekošanā: tādas efektīvas un ilgtspējīgas valsts reglamentējošas infrastruktūras veicināšana, ar ko kontrolēt radiācijas avotus” (GOV/2004/52-GC(48)/15) – šajā dokumentā ir daļas, kas ir būtiskas SAEA un ES sadarbībai saskaņā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai. Šīs darbības ir atspoguļotas arī “Kodoldrošības atbalsta darbības” SAEA Kodoldrošības plānā 2006.–2009. gadam.

(2)  Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) valde 2005. gada septembrī nolēma, ka, lai stiprinātu drošības pasākumu sistēmu, tā dēvēto “mazo daudzumu protokolu” (SQP) Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) drošības pasākumu nolīgumos vajadzētu saglabāt kā aģentūras drošības pasākumu daļu, uz to attiektos grozījumi standarta tekstā un izmaiņas SQP kritērijos; 2005. gadā SAEA Vispārējā konferencē pieņēma rezolūciju, kurā inter alia norādīja, ka gadījumā, ja tā ir valsts ar vispārējo drošības pasākumu nolīgumu, ko papildina spēkā esošs Papildu protokols, šie pasākumi atspoguļo palielinātu pārbaudes standartu šai valstij.

(3)  GOV/2005/50-GC(49)/17.

(4)  GOV/2002/10.

(5)  Skatīt SAEA publicēto Aģentūras Rīcības plānu drošības pasākumu nolīgumu un papildprotokola noslēgšanas veicināšanai.

(6)  Alžīrija, Angola, Benina, Botsvāna, Burkinafaso, Burundija, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidāfrika, Džibutija, Ekvatoriālā Gvineja, Eritreja, Etiopija, Ēģipte, Gabona, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Kamerūna, Kenija, Komoru salas, Kongo (Brazavilla), Kongo Demokrātiskā Republika, Lesoto, Libērija, Lībijas Arābu Džamahīrija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Maroka, Mauritānija, Maurīcija, Mozambika, Namībija, Nigēra, Nigērija, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Seišelu salas, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Svazilenda, Tanzānijas Savienotā Republika, Togo, Tunisija, Uganda, Zaļā Raga salas, Zambija, Ziloņkaula Krasts, Zimbabve.

PIELIKUMS

ES ATBALSTS APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS DROŠĪBAS PADOMES REZOLŪCIJAS 1540 (2004) ĪSTENOŠANAI

1.   Apraksts

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2004. gada 28. aprīlī vienprātīgi pieņēma Rezolūciju 1540 (2004), kas ir pirmais starptautiskais instruments, kurā integrētā un vispusīgā veidā uzmanība pievērsta masu iznīcināšanas ieročiem, to piegādei un ar tiem saistītajiem materiāliem. Visas ES dalībvalstis strikti atbalstīja šo ieroču neizplatīšanas instrumentu. Rezolūcijā paredzēja izveidot Drošības padomes komiteju, kurai uzticēja ziņot Drošības padomei par rezolūcijas īstenošanu, informāciju gūstot no valstu ziņojumiem. Valstu ziņojumos vajadzētu ietvert pasākumus, ko valstis veikušas vai paredz veikt, lai īstenotu rezolūciju.

ES ir veikusi diplomātiskus pasākumus attiecībā uz trešām valstīm, lai veicinātu valstu ziņojumu iesniegšanu atbilstīgi ANO DP Rezolūcijai 1540 (2004). Minētajā Rezolūcijā konstatēts, ka dažām valstīm varētu būt vajadzīga palīdzība, lai īstenotu rezolūcijas noteikumus. Tādēļ tehniska palīdzība un dalīšanās pieredzē, kas gūta valstu ziņojumu izstrādē un pasākumu pieņemšanā, lai īstenotu ANO DP Rezolūciju 1540 (2004), var tieši veicināt atbilstīgi rezolūcijai noteikto ziņošanas pienākumu plašāku ievērošanu un tās faktisku īstenošanu.

ANO Drošības padome 2006. gada 27. aprīlī vienprātīgi pieņēma ANO DP Rezolūciju 1673 (2006), kurā nolēma, ka 1540 Komitejai vajadzētu pastiprināt centienus, lai veicinātu ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) pilnīgu īstenošanu, izmantojot ietekmes pasākumus, palīdzību un sadarbību. 1540 Komiteja 2006. gada aprīļa ziņojumā secināja, ka – tā kā 62 valstīm, kam vēl jāiesniedz to pirmais valsts ziņojums, un 55 valstīm, kas gan ir to izdarījušas, bet kam vēl jāiesniedz papildu informācija un precizējumi, atrodas trīs ģeogrāfiskos apgabalos (Āfrikā, Karību jūras un Klusā okeāna reģionā), un tā kā atšķirībām valstu ziņojumos ir konkrēts ģeogrāfisks modelis – pasākumus, lai palīdzētu valstīm izpildīt ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanas prasības, vajadzētu koncentrēt uz reģioniem un apgabaliem, kur konstatētas īpašas vajadzības.

2.   Projekta apraksts

ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanas atbalstam paredzētie projekti ir vērsti uz trīs īstenošanas aspektiem – informētību palielināšanu attiecībā uz prasībām un saistībām, kas noteiktas rezolūcijā, palīdzību stiprināt valstu spēju trīs reģionos (Āfrikā, Latīņamerikas un Karību jūras reģionā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā), valstu ziņojumu izstrādāšanu par ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanu, kā arī dalīšanos pieredzē par pasākumu pieņemšanu, īstenojot rezolūciju.

Projektos vajadzētu ņemt vērā saskaņā ar rezolūciju nodibinātās Drošības padomes komitejas secinājumus un ieteikumus, īpaši saistībā ar valsts vajadzībām un atšķirībām ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanā, kā arī vajadzības gadījumā – dažu valstu lūgumu sniegt tehnisko palīdzību. Oficiālās interešu deklarācijas par ietekmes pasākumu veikšanu kādā no mērķa reģioniem Drošības padomes komiteja uzskata par priekšnoteikumu, lai saņemtu ES atbalstu.

Projekts Āzijas un Klusā okeāna reģionam

Projekts galvenokārt ietver ietekmes pasākumu organizēšanu semināra veidā, kurā palielinās izpratni par pienākumiem, kas noteikti ANO DP Rezolūcijā 1540 (2004), un palīdzēs stiprināt valstu spēju, lai mērķa valstīs īstenotu rezolūciju. Seminārā varētu noteikt nepieciešamo palīdzību, ko sīkāk varēs aptvert turpmākajās ES ierosmēs tehniskās palīdzības jomā. Saņēmējvalstīs koncentrēsies uz dalībniekiem politikas veidošanas līmenī. Ietekmes pasākuma darba kārtībā vajadzētu atspoguļot reģionālās īpatnības ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanā, un tai vajadzētu ievērot vispārējos Vienotās rīcības mērķus.

Ķīna Drošības padomes komitejā ir norādījusi, ka tā vēl pirmajā 2006. gada pusē vēlētos rīkot reģionālu semināru par ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanu, īpaši pievēršoties eksporta kontrolei.

Projekts Āfrikai

Projekts galvenokārt ietver ietekmes pasākumu organizēšanu semināra veidā, kurā palielinās izpratni par pienākumiem, kas noteikti ANO DP Rezolūcijā 1540 (2004), un palīdzēs stiprināt valstu spēju, lai mērķa valstīs īstenotu rezolūciju. Seminārā varētu noteikt nepieciešamo palīdzību, ko sīkāk aptvert turpmākās ES ierosmēs tehniskās palīdzības jomā. Saņēmējvalstīs koncentrēsies uz dalībniekiem politikas veidošanas līmenī. Ietekmes pasākuma darba kārtībā vajadzētu atspoguļot reģionālās īpatnības ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanā un tai vajadzētu ievērot vispārējos Vienotās rīcības mērķus.

Gana ir pozitīvi izskatījusi Drošības padomes komitejas lūgumu agrākais līdz 2006. gada beigām rīkot reģionālu semināru par ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanu.

Projekts Latīņamerikai un Karību jūras reģionam

Projekts galvenokārt ietver ietekmes pasākumu organizēšanu semināra veidā, kurā palielinās izpratni par pienākumiem, kas noteikti ANO DP Rezolūcijā 1540 (2004), un palīdzēs stiprināt valstu spēju, lai mērķa valstīs īstenotu rezolūciju. Seminārā varētu noteikt nepieciešamo palīdzību, kura sīkāk varēs aptvert turpmākās ierosmēs tehniskās palīdzības jomā. Saņēmējvalstīs koncentrēsies uz dalībniekiem politikas veidošanas līmenī. Ietekmes pasākuma darba kārtībā vajadzētu atspoguļot reģionālās īpatnības ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanā un tai vajadzētu ievērot vispārējos Vienotās rīcības mērķus.

Peru ir izteikusi vēlmi līdz 2006. gada beigām organizēt reģionālu semināru par ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanu.

Projekta rezultāti:

—	mērķa valstīs un reģionos palielināt izpratni par to saistībām, kas noteiktas ANO DP Rezolūcijā 1540 (2004), kā arī par tehniskās palīdzības iespējām,

—	palīdzēt stiprināt valsts pārvaldes spēju mērķa valstīs un reģionos, lai ziņotu par ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanu,

—	sniegt kopsavilkumu par ietekmes pasākumu gaitu, piemēram, semināriem, kā arī ziņot par novērtēšanas dokumentiem saistībā ar tehniskās palīdzības vajadzībām.

3.   Ilgums

Kopējais paredzētais projektu ilgums būs 24 mēneši.

4.   Ieguvēji

No semināra ieguvējas būs galvenokārt tās valstis trīs mērķa reģionos, kuras nav iesniegušas valsts ziņojumus par ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanu. Vajadzētu pievērsties arī tām valstīm, kuras jau ir izpildījušas ziņošanas saistības saskaņā ar rezolūciju, taču nav iesniegušas papildu informāciju vai paskaidrojumus, ko prasījusi Drošības padomes komiteja.

Ieguvēju galīgo izvēli veiks prezidentvalsts, kurai palīdzēs ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ar Personīgā pārstāvja masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā starpniecību, saņemot priekšlikumus no īstenotājstruktūras saskaņā ar šīs vienotās rīcības 2. panta 3. punktu.

Arī reģionālie un ārpus reģiona esošie iespējamie palīdzības sniedzēji, kā arī atbilstīgas starptautiskas, reģionālas un apakšreģionālas organizācijas ir aicinātas piedalīties seminārā.

5.   Īstenotājstruktūra

Projektu tehnisko īstenošanu uztic ANO Sekretariātam (Atbruņošanās jautājumu departamentam), un politisko koordināciju veic ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ar Personīgā pārstāvja masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā starpniecību. ANO Sekretariāts (AJD) noslēgs uzņēmējvalsts atbalsta nolīgumu ar valstīm, kuras noteiks par uzņēmējvalstīm. Uzņēmējvalsts piedalīsies projekta īstenošanā. Jebkuru preču, būvdarbu vai pakalpojumu iepirkums, ko ANO Sekretariāts (Atbruņošanās jautājumu departaments) veic atbilstīgi šai vienotajai rīcībai, notiks saskaņā ar ANO spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām, kā noteikts Nolīgumā par ES ieguldījumu, kas noslēgts ar ANO Sekretariātu (AJD).

6.   Paredzētais ES finanšu ieguldījums

Projektus līdzfinansē ES un citi līdzekļu sniedzēji. ES vajadzētu koncentrēties uz izdevumiem, kas saistīti ar mērķa valstu piedalīšanos semināros, konferenču izmaksām, un izmaksām, kas saistītas ar ekspertu darbu. Izdevumus, kas radušies atbilstīgu reģionālu un apakšreģionālu organizāciju dēļ, arī var segt, ja tie ir tieši saistīti ar piedalīšanos projektos un to pasākumu rīkošanu. ANO Sekretariāts (AJD) vispārēji koordinēs iemaksas, ko veikuši citi līdzekļu sniedzēji, kuri finansēs atlikušās projektu izmaksas. Daži līdzekļu sniedzēji var sniegt projekta īstenošanai paredzētās iemaksas tieši uzņēmējvalstij. Paredzētās kopējās ES finanšu iemaksas projektu īstenošanai Āzijas un Klusā okeāna reģionā, Āfrikā, kā arī Latīņamerikas un Karību jūras reģionā ir EUR 195 000. Ir atļauti iemaksu pārskaitījumi, ja tos attaisno īpašas prasības izvēlētajos reģionos.

Papildus ir paredzēta rezerve neparedzētiem izdevumiem 3 % apjomā no atbilstīgajiem izdevumiem (ar kopējo summu EUR 3 395).

7.   Finanšu atsauces summa projektu izmaksu segšanai

Projekta kopējās izmaksas ir EUR 195 000.

  翻译：

查看mercari原页面

收藏该商品

立即下单