28.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/1

(1)

Kopš 1987. gada konkurences noteikumu piemērošanu jūras pārvadājumu nozarē reglamentē Regula (EEK) Nr. 4056/86 (3). Sākotnēji minētajai regulai bija divi uzdevumi. Pirmkārt, tā ietvēra procedūras noteikumus Eiropas Kopienas konkurences noteikumu piemērošanai jūras pārvadājumu nozarē. Otrkārt, ar to noteica dažas īpašas konkurences materiālās normas jūrniecības nozarei un jo īpaši grupas atbrīvojumu līnijpārvadātāju konferencēm, ļaujot tām ar zināmiem nosacījumiem noteikt cenas un regulēt kuģu kravnesību, pilnībā tehnisku nolīgumu izslēgšanu no Līguma 81. panta 1. punkta piemērošanas jomas un procedūru konfliktu risināšanai starptautisko tiesību jomā. To nepiemēroja jūras pārvadājumu pakalpojumiem starp ostām vienā un tajā pašā dalībvalstī (kabotāža) vai starptautiskiem līgumreisu kuģu pakalpojumiem.

(2)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (4), grozīja Regulu (EEK) Nr. 4056/86, lai vispārējos visām nozarēm piemērojamos konkurences īstenošanas noteikumus no 2004. gada 1. maija attiecinātu uz jūras pārvadājumiem, izņemot kabotāžu un starptautiskos līgumreisu kuģu pakalpojumus. Tomēr īpašas konkurences materiālās normas, kas attiecas uz jūrniecības nozari, joprojām ir Regulas (EEK) Nr. 4056/86 darbības jomā.

(3)

Līnijpārvadātāju konferenču grupas atbrīvojums, kas noteikts Regulā (EEK) Nr. 4056/86, no Līguma 81. panta 1. punkta aizlieguma atbrīvo vienas vai vairāku tādu līnijpārvadātāju konferenču visu vai dažu dalībnieku nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem. Pamatojot līnijpārvadātāju konferenču grupas atbrīvojumu, būtībā tiek pieņemts, ka konferences nodrošina stabilitāti, sniedzot eksportētājiem uzticamus pakalpojumus, ko nav iespējams panākt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Tomēr nozares rūpīga pārbaude, ko veica Komisija, apliecināja, ka līnijsatiksme nav unikāla, jo tās izmaksu struktūra būtiski neatšķiras no citu nozaru izmaksu struktūras. Tādējādi nav pierādījumu tam, ka nozare ir jāaizsargā no konkurences.

(4)

Pirmais nosacījums atbrīvojumam saskaņā ar Līguma 81. panta 3. punktu prasa, lai ierobežojošais nolīgums palīdzētu uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicinātu tehnisku vai saimniecisku attīstību. Attiecībā uz konferenču radīto efektivitāti līnijpārvadātāju konferences vairs nespēj piemērot konferences tarifu, kaut gan tās joprojām var noteikt maksas un papildmaksas, kas ir pārvadāšanas cenas daļa. Tāpat nav pierādījumu tam, ka konferenču sistēma nodrošina stabilākas kravu pārvadājumu likmes vai uzticamākus pārvadājumu pakalpojumus nekā pilnīgas konkurences tirgus gadījumā. Arvien biežāk konferenču dalībnieki piedāvā pakalpojumus, izmantojot individuālus pakalpojumu līgumus, ko slēdz ar individuāliem eksportētājiem. Turklāt konferences nepārvalda pieejamo kuģu kravnesību, jo par to katrs pārvadātājs lemj atsevišķi. Pašreizējos tirgus apstākļos cenu stabilitāti un pakalpojumu uzticamību nodrošina individuāli pakalpojumu nolīgumi. Tādējādi konstatētā tiešā likumsakarība starp ierobežojumiem (cenu noteikšanu un piegādes regulēšanu) un apgalvoto efektivitāti (uzticamiem pakalpojumiem) šķiet pārāk niecīga, lai atbilstu Līguma 81. panta 3. punkta pirmajam nosacījumam.

(5)

Saskaņā ar Līguma 81. panta 3. punkta otro atbrīvojuma nosacījumu patērētājiem ir jākompensē negatīvās sekas, ko rada konkurences ierobežojumi. Ievērojamu ierobežojumu, piemēram, horizontālas cenu noteikšanas, gadījumā, kas rodas, nosakot konferences tarifu un kopīgi nosakot maksas un papildmaksas, negatīvās sekas ir ļoti nopietnas. Tomēr nav konstatētas acīmredzamas pozitīvas sekas. Pārvadājumu lietotāji uzskata, ka konferences darbojas to dalībnieku labā, kuru efektivitāte ir vismazākā, un prasa tās atcelt. Konferences vairs neatbilst Līguma 81. panta 3. punkta otrajam nosacījumam.

(6)

Līguma 81. panta 3. punkta trešais atbrīvojuma nosacījums ir tāds, ka ierobežojoši nolīgumi neuzspiež attiecīgajiem uzņēmumiem ierobežojumus, kas nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu tā mērķus. Konsorciji ir sadarbības nolīgumi starp laineru kuģniecības līnijām, kas nav saistīti ar cenu noteikšanu un tādējādi ir mazāk ierobežojoši nekā konferences. Pārvadājumu lietotāji uzskata, ka tie nodrošina atbilstīgus, uzticamus un efektīvus regulāros jūrniecības pakalpojumus. Turklāt individuālu pakalpojumu nolīgumu izmantošana pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi. Paši par sevi šādi individuāli pakalpojumu nolīgumi neierobežo konkurenci un sniedz labumu eksportētājiem, jo tie ļauj pielāgot īpašus pakalpojumus. Turklāt pakalpojumu nolīgumi var veicināt cenu stabilitāti, jo cenu nosaka jau iepriekš un noteiktu laiku (parasti līdz vienam gadam) tā paliek nemainīga. Tādējādi nav konstatēts, ka konkurences ierobežojumi, kas atļauti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 4056/86 (cenu noteikšana un kuģu kravnesības regulēšana), ir obligāti, lai nodrošinātu uzticamus līnijsatiksmes pakalpojumus pārvadājumu lietotājiem, jo to var panākt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Tādējādi Līguma 81. panta 3. punkta trešais nosacījums nav izpildīts.

(7)

Visbeidzot Līguma 81. panta 3. punkta ceturtais nosacījums prasa, lai uz konferenci turpina attiekties faktiskas konkurences apstākļi. Pašreizējos tirgus apstākļos konferences darbojas gandrīz visās lielākajās pārvadājumu jomās, un tās konkurē ar pārvadātājiem, kas apvienojušies konsorcijos, kā arī ar neatkarīgām kuģu līnijām. Lai arī cenu konkurence, iespējams, pastāv attiecībā uz jūras pārvadājumu frakta likmēm saistībā ar konferenču sistēmas pavājināšanos, cenu konkurence attiecībā uz maksām un papildmaksām tikpat kā nepastāv. Tās nosaka konference, un pārvadātāji, kas darbojas ārpus konferencēm, bieži piemēro tāda paša līmeņa maksas. Turklāt pārvadātāji piedalās vienas un tās pašas tirdzniecības nozares konferencēs un konsorcijos, apmainoties ar komerciāli svarīgu informāciju, kā arī gūstot labumu gan no konferenču (cenu noteikšana un kuģu kravnesības regulēšana), gan konsorciju (operatīva sadarbība kopīgu pakalpojumu sniegšanai) grupas atbrīvojumiem. Tā kā arvien vairāk veidojas saiknes starp pārvadātājiem vienā tirdzniecības nozarē, tad noteikt, cik lielā mērā faktiska iekšējā un ārējā konkurence ietekmē atsevišķu konferenci, ir ļoti sarežģīts uzdevums, un to var paveikt, vienīgi skatot katru gadījumu atsevišķi.

(8)

Tādējādi līnijpārvadātāju konferences vairs neatbilst četriem kumulatīvajiem atbrīvojuma nosacījumiem saskaņā ar Līguma 81. panta 3. punktu, un tādēļ būtu jāatceļ grupas atbrīvojums attiecībā uz šādām konferencēm.

(9)

Tāpat ir lieki no Līguma 81. panta 1. punkta aizlieguma izslēgt pilnībā tehniskus nolīgumus un procedūru iespējamo normu kolīziju risināšanai. Tāpēc būtu jāsvītro arī minētie noteikumi.

(10)

Ievērojot iepriekš izklāstīto, Regula (EEK) Nr. 4056/86 būtu pilnībā jāatceļ.

(11)

Līnijpārvadātāju konferenču pastāvēšana tiek pieļauta vairākās tiesību sistēmās. Šajā nozarē, tāpat kā citās nozarēs, konkurences tiesību piemērošana visā pasaulē nenotiek vienādi. Ņemot vērā līnijsatiksmes nozares globālās iezīmes, Komisijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai sekmētu jebkur citur pastāvošā cenu noteikšanas atbrīvojuma atcelšanu līnijpārvadātāju konferencēm, vienlaikus saglabājot atbrīvojumu operatīvai sadarbībai starp kuģniecības līnijām, kas apvienotas konsorcijos un aliansēs, saskaņā ar OECD sekretariāta 2002. gada ieteikumiem.

(12)

Uz kabotāžas un starptautisko līgumreisu kuģu pakalpojumiem neattiecas Līguma 81. un 82. panta īstenošanas noteikumi, kas sākotnēji noteikti Regulā (EEK) Nr. 4056/86 un vēlāk – Regulā (EK) Nr. 1/2003. Tās pašlaik ir vienīgās nozares, uz kurām neattiecas Kopienas konkurences īstenošanas noteikumi. No reglamentācijas viedokļa efektīvu izpildes pilnvaru trūkums šajās nozarēs ir novirze.

(13)

Regula (EK) Nr. 1/2003 netika attiecināta uz līgumreisu kuģu pakalpojumiem, pamatojoties uz to, ka katrā atsevišķā gadījumā notiek brīva vienošanās par šo pakalpojumu tarifiem saskaņā ar piedāvājuma un pieprasījuma apstākļiem. Tomēr šādi tirgus apstākļi pastāv citās nozarēs, un Līguma 81. un 82. panta materiālās normas jau piemēro šiem pakalpojumiem. Nav norādīti nekādi pārliecinoši iemesli, lai arī turpmāk uz šiem pakalpojumiem neattiecinātu Līguma 81. un 82. panta īstenošanas noteikumus. Tāpat, kaut arī kabotāžas pakalpojumi bieži neietekmē Kopienas iekšējo tirgu, tas nenozīmē, ka tie jau sākotnēji būtu jāizslēdz no Regulas (EK) Nr. 1/2003 darbības jomas.

(14)

Tā kā Regulā (EK) Nr. 1/2003 paredzētie mehānismi ir atbilstīgi, lai konkurences noteikumus piemērotu visām nozarēm, tad būtu jāgroza minētās regulas darbības joma, lai iekļautu kabotāžas un līgumreisu kuģu pakalpojumus.

(15)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1/2003 būtu atbilstīgi jāgroza.

(16)

Tā kā dalībvalstīm, iespējams, vajadzēs pielāgot savas starptautiskās saistības, ņemot vērā konferenču sistēmas atcelšanu, Regulas (EEK) Nr. 4056/86 noteikumi līnijpārvadātāju konferenču grupas atbrīvojumu pārejas laikposmā būtu jāturpina piemērot konferencēm, kas šīs regulas spēkā stāšanās dienā atbilst Regulas (EEK) Nr. 4056/86 prasībām,

28.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/4

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

28.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/6

(1)

Saskaņā ar Kopienas starptautiskajām saistībām, kas noslēgtas Urugvajas cikla daudzpusējās tirdzniecības sarunās (2), ir jānodrošina apstākļi zināma daudzuma kukurūzas ievešanai Spānijā.

(2)

Komisijas 1995. gada 26. jūlija Regulā (EK) Nr. 1839/95, ar ko nosaka tarifu kvotu piemērošanas nosacījumus kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3), ir izstrādāti īpaši nosacījumi konkursu īstenošanai.

(3)

Ņemot vērā Spānijas tirgus pašreizējās vajadzības, jāatver konkurss par kukurūzas ievedmuitas nodokļa samazinājumu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

28.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/7

28.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/10

(1)

Saskaņā ar Pievienošanās akta 2. pantu tiesību akti, ko ES iestādes pieņēmušas pirms pievienošanās, ir saistoši Bulgārijai un Rumānijai un piemērojami šajās valstīs atbilstoši Līgumos un iepriekšminētajā aktā paredzētajiem nosacījumiem.

(2)

Pievienošanās akta 37. pantā Komisijai paredzēta iespēja veikt atbilstīgus pasākumus, ja Bulgārija vai Rumānija nav izpildījusi saistības, ko tās uzņēmušās pievienošanās sarunās, tādējādi radot ievērojamus traucējumus iekšējā tirgus darbībā vai to nopietnu risku.

(3)

17. pantā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (1), paredzēts, ka dalībvalstis izveido integrētu administrācijas un kontroles sistēmu, turpmāk tekstā – “IAKS”.

(4)

Bulgārijā un Rumānijā no pievienošanās dienas jādarbojas IAKS, lai kontrolētu lielu daļu no Kopienas atbalsta lauksaimniecībai šajās valstīs. Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko Bulgārija un Rumānija iesniedza līdz šīs regulas pieņemšanas dienai, un uz pašas veiktām pārbaudēm, ir secinājusi, ka pastāv reāls risks saistībā ar IAKS pastāvēšanu un darbotiesspēju šajās valstīs.

(5)

Būtiski trūkumi Bulgārijas vai Rumānijas IAKS darbībā varētu radīt situāciju, ka lauksaimniecības atbalsta maksājumu kontrole, kura jāveic saskaņā ar minēto sistēmu, netiek veikta vispār vai arī tā nav pienācīga. Tāpēc pastāvētu nopietns risks, ka ražotāji, kuri ne pilnībā, ne daļēji nav tiesīgi pretendēt uz lauksaimniecības atbalstu, saņemtu šādu atbalstu un tādējādi nonāktu labvēlīgākā situācijā, nekā paredzēts Kopienas tiesību aktos. Izdevumi, kuri katrai no šīm valstīm paredzēti tiešajiem maksājumiem un lauku attīstībai un kurus kontrolēs ar IAKS palīdzību, veidos aptuveni 80 % no kopējiem lauksaimniecības izdevumiem un būs saistīti ar ievērojamām summām vairāku simtu miljonu euro apmērā; tas liecina par IAKS pareizas darbības nozīmīgumu kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanai minētajās divās valstīs un Kopienas iekšējā tirgus netraucētai darbībai. Tā kā labvēlīgāka situācija kopā ar attiecīgajām summām var ietekmēt tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū, tā varētu radīt nopietnu šā tirgus darbības traucējumu risku.

(6)

Šo risku nevar pilnībā novērst, piemērojot vienīgi 17. un 27. pantu Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (2) attiecīgajos noteikumos paredzēto sistēmu un procedūru specifikas dēļ. Tāpēc jāizmanto Pievienošanās akta 37. pants, kurā Komisijai paredzēta iespēja veikt atbilstīgus pasākumus riska mazināšanai.

(7)

Pamatojoties uz neatkarīgas iestādes ziņojumu, gan Bulgārijai, gan Rumānijai pēc pievienošanās jāiesniedz Komisijai deklarācija, kurā norādīts, vai IAKS pastāv un vai tā ir spējīga darboties. Ja atklāti trūkumi, šīm valstīm tie nekavējoties jānovērš.

(8)

Ja Komisija, pamatojoties uz Bulgārijas vai Rumānijas sniegto deklarāciju vai neatkarīgas iestādes ziņojumu, vai uz pašas veiktas revīzijas rezultātiem, secina, ka joprojām pastāv trūkumi, kas ir tik būtiski, ka var ietekmēt IAKS aptverto lauksaimniecības izdevumu pārvaldības un kontroles vispārējās sistēmas pareizu darbību un to dēļ saglabājas nopietnu iekšējā tirgus darbības traucējumu risks, tā uz noteiktu viena gada laikposmu provizoriski samazina mēneša un starpposma maksājumus, kas Bulgārijai un Rumānijai paredzēti Regulas (EK) Nr. 1290/2005 14. un 26. pantā. Pagaidu samazinājumam jāatbilst procentu likmei, ko Komisija saskaņā ar tās pamatnostādnēm piemēro, īstenojot atbilstības pārbaudes procedūru, ja dalībvalsts kontroles sistēmai ir ievērojami trūkumi un ir pierādījumi par plaši izplatītiem pārkāpumiem. Šāds pagaidu samazinājums ir vajadzīgs, lai attiecīgā valsts novērstu IAKS trūkumus, lai būtu iespējams nepieļaut vai atklāt nelikumīgus maksājumus un krāpšanu un atgūt nelikumīgi izmantotos līdzekļus, tādējādi mazinot risku, ka tiks nopietni traucēta darbība Kopienas iekšējā tirgū.

(9)

Pēc divpadsmit mēnešiem Komisijai jāpārskata nepieciešamība turpināt mēneša un starpposma maksājumu pagaidu samazinājuma piemērošanu.

(10)

Pagaidu samazinājums jāpiemēro vienīgi attiecībā uz atbalsta pasākumiem, ko pārvalda un kontrolē ar IAKS palīdzību.

(11)

Pagaidu samazinājums jāizvērtē Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. pantā minētās atbilstības pārbaudes procedūras ietvaros, un tas nedrīkst skart lēmumus, kas jāpieņem šajā sakarā,

a)

valsts teritorijā atbilstīgi attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem ir izveidoti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 18. pantā minētie elementi, kas veido integrētu administrācijas un kontroles sistēmu, turpmāk tekstā – “IAKS”, un vai tie aptver Bulgārijai un Rumānijai piemērojamo atbalsta režīmu pārvaldību un kontroli;

b)

IAKS un citi elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs regulas 3. pantā minētā atbalsta pareizu izmaksāšanu, sekmīgi darbojas to attiecīgajā teritorijā.

a)

Bulgārija vai Rumānija nav izpildījušas 1. panta 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus;

b)

nav izveidoti 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie elementi;

c)

lai gan 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie elementi ir izveidoti, IAKS vai citiem elementiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 3. pantā minētā atbalsta pareizu izmaksāšanu, piemīt tik būtiski trūkumi, ka tie var ietekmēt vispārējās sistēmas pareizu darbību.

a)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b pantā paredzētais pārejas posma vienkāršotais ieņēmumu atbalsts lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs vai minētās regulas III un IV sadaļā noteiktie atbalsta režīmi;

b)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.c pantā paredzētie valsts tiešie papildu maksājumi, ko finansē saskaņā ar Pievienošanās akta VIII pielikuma I iedaļas E apakšiedaļu;

c)

maksājumi, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (3) 36. panta a) punkta i) līdz v) daļā un 36. panta b) punkta i) līdz v) daļā, izņemot maksājumus, kas saistīti ar minētās regulas 39. panta 5. punktā paredzētajiem pasākumiem un 36. panta b) punkta i) līdz iii) daļā paredzētajiem pasākumiem, ciktāl tie attiecas uz uzņēmējdarbības sākšanas izmaksām.

28.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/13

(1)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pašreizējo locekļu pilnvaru termiņš beidzas 2006. gada 20. septembrī (1). Tādēļ būtu jāieceļ minētās komitejas locekļi jaunam četru gadu laikposmam, sākot no 2006. gada 21. septembra.

(2)

Beļģijas, Grieķijas, Īrijas, Kipras, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes valdības ir iesniegušas sarakstus ar tik kandidātiem, cik šīm valstīm piešķirts saskaņā ar Līgumiem.

(3)

Itālijas valdība ir iesniegusi sarakstu ar diviem kandidātiem, lai papildinātu iepriekš iesniegto sarakstu ar divdesmit diviem kandidātiem un lai sasniegtu to vietu skaitu, kas Itālijai piešķirts saskaņā ar Līgumiem.

(4)

Padome 2006. gada 11. jūlijā jau ir pieņēmusi sarakstus, ko iesniegušas Čehijas, Vācijas, Igaunijas, Spānijas, Francijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas, Austrijas, Slovēnijas un Slovākijas valdības, kā arī sarakstu ar divdesmit diviem kandidātiem, ko iesniegusi Itālijas valdība (2),