Eiropas Savienības L 320/2006

18.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1662/2006

(2006. gada 6. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (1), jo īpaši tās 10. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma noteikumus, pārtikas ražošanas uzņēmumiem jānodrošina, lai katram dzīvnieku izcelsmes produktam būtu identifikācijas atzīme atbilstīgi minētās regulas II pielikuma I iedaļas noteikumiem. Ja nav skaidri norādīts un kontrolei vajadzīgs, tad dzīvnieku izcelsmes produktiem jābūt ne vairāk kā vienai identifikācijas atzīmei.

(2)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I iedaļā ir noteikumi par mājas nagaiņu gaļas ražošanu un laišanu tirgū. Izņēmumi pilnīgai ādas novilkšanai no liemeņa un citām cilvēku pārtikai paredzētām ķermeņa daļām noteikti IV nodaļas minētās iedaļas 8. punktā. Jānosaka, ka šie izņēmumi attiecas arī uz liellopu purnu un lūpām, ar nosacījumu, ka tie atbilst tiem pašiem nosacījumiem, kas attiecas uz aitu un kazu galvām.

(3)	Mandeles filtrē visas indīgās vielas, kas nokļūst dzīvnieka mutes dobumā, un mājas nagaiņu kaušanas procesā tās jāizņem higiēnas un drošības apsvērumu dēļ. Tā kā mājas cūku mandeļu obligāta izņemšana bija nejauši izlaista, jāieliek prasība par cūku mandeļu izņemšanu.

(4)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII iedaļa nosaka prasības par cilvēku pārtikai paredzētu zivju produktu ražošanu un laišanu tirgū. Zivju eļļa ietilpst zvejniecības produktu definīcijā. Tādēļ jānosaka īpašas prasības cilvēku pārtikai paredzētās zivju eļļas ražošanai un laišanai tirgū. Jānosaka arī pārejas pasākumi, kas dotu iespēju uzņēmumiem trešās valstīs pielāgoties jaunajai situācijai.

(5)

Jaunpienu uzskata par dzīvnieku izcelsmes produktu, bet uz to neattiecas definīcija par svaigpienu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikumā. Jaunpienu ražo līdzīgā veidā, un var uzskatīt, ka tas cilvēka veselībai rada līdzīgu risku kā svaigpiens. Tādēļ jaunpiena ražošanai jāievieš īpaši higiēnas noteikumi.

(6)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XV iedaļa nosaka prasības kolagēna ražošanai. Tā nosaka, ka kolagēns jāražo procesā, kas nodrošina, ka izejvielas pakļauj apstrādei, kurā ietilpst mazgāšana, pH līmeņa regulēšana, izmantojot skābi vai sārmu, ar sekojošu vienu vai vairākām skalošanām, filtrāciju un ekstrūziju, vai līdzvērtīgā apstiprinātā procesā. EFSA novērtēšanai bija iesniegts citāds process, kura rezultātā ieguva hidrolizētu kolagēnu, kuru nevar ekstrudēt. EFSA2005. gada 26. janvārī pieņēma atzinumu par kolagēna drošumu un kolagēna ražošanas metodi. Tā secināja, ka iepriekš piedāvātais ražošanas process nodrošina līdzīgu vai augstāku veselības drošumu cilvēku pārtikai paredzētajam kolagēnam, salīdzinot ar drošumu, ko panāk, izmantojot XV iedaļā minētos standartus. Tādēļ jāmaina kolagēna ražošanas apstākļi.

(7)	Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 853/2004.

(8)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 853/2004 groza šādi:

1.	II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2.	III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. novembrī.

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Labots ar OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2076/2005 (OV L 338, 22.12.2005., 83. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I iedaļas A daļas 2. punktu aizstāj ar šo:

“2.	Bet, ja produktam noņem iepakojumu un/vai iesaiņojumu vai to tālāk apstrādā citā uzņēmumā, uz produkta jāliek jauna atzīme. Šādos gadījumos jaunajai atzīmei jānorāda tā uzņēmuma apstiprinājuma numurs, kur notiek apstrāde.”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu groza šādi:

Šādus grozījumus izdara IV nodaļas I iedaļā:

8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.	Liemeņiem un citām ķermeņa daļām, kas paredzētas izmantošanai cilvēku pārtikā, jābūt ar pilnīgi novilktu ādu, izņemot cūkām, aitu un kazu un teļu galvām, liellopu purniem un lūpām, aitu un kazu kājām. Galvas, ieskaitot purnus un lūpas, un kājas jāapstrādā tā, lai novērstu inficēšanu.”;

16. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	liellopu, cūku un nepārnadžu mandeles higiēniski jāizņem;”.

III nodaļas VIII iedaļu papildina ar šādu E daļu:

“E. PRASĪBAS ZIVJU EĻĻAI, KAS PAREDZĒTA CILVĒKU PĀRTIKAI

Pārtikas uzņēmumiem jānodrošina, lai izejmateriāli, no kā gatavo zivju eļļu cilvēku pārtikai, atbilstu šādām prasībām:

1)	tiem jābūt iegūtiem no zivju produktiem, kas atzīti par piemērotiem cilvēku pārtikai;

2)	tiem jānāk no uzņēmumiem, ieskaitot kuģus, kas apstiprināti atbilstīgi šai regulai;

3)	līdz pārstrādei tos jātransportē un jāuzglabā higiēniskos apstākļos.”

IX iedaļu aizstāj ar šādu:

“IX IEDAĻA: SVAIGPIENS, JAUNPIENS, PIENA PRODUKTI UN PRODUKTI UZ JAUNPIENA BĀZES

Šajā iedaļā:

1.	“Jaunpiens” nozīmē šķidrumu, ko izdala piena lopu piena dziedzeri līdz 3–5 dienām pēc atnešanās, kurā ir daudz antivielu un minerālu, un kas ievada svaigpiena veidošanos.

2.	“Produkti uz jaunpiena bāzes” nozīmē apstrādātus produktus, kas rodas pēc jaunpiena pārstrādes vai šādu pārstrādātu produktu tālākas apstrādes.

I NODAĻA: SVAIGPIENS UN JAUNPIENS – PIRMĒJĀ APSTRĀDE

Pārtikas ražošanas uzņēmumi, kas ražo vai attiecīgi savāc svaigpienu un jaunpienu, nodrošina atbilstību šīs nodaļas prasībām.

I. VESELĪBAS PRASĪBAS SVAIGPIENA UN JAUNPIENA PRODUKCIJAI

Svaigpienam un jaunpienam jābūt no dzīvniekiem:

a)	kam nav pazīmju, kas liecinātu par infekcijas slimībām, kuras ar pienu un jaunpienu var tikt pārnestas uz cilvēku;

b)	kam ir labs vispārējais veselības stāvoklis, nav tādu slimības pazīmju, kas var inficēt pienu un jaunpienu, īpaši, kas necieš no dzimumorgānu sistēmas infekcijas ar izdalījumiem, enterīta ar caureju un drudzi vai redzama tesmeņa iekaisuma;

c)	kam nav tesmeņa savainojumu, kuri varētu ietekmēt pienu un jaunpienu;

d)	kam nav ievadītas neatļautas vielas vai produkti un kas Direktīvas 96/23/EK nozīmē nav ārstēti nelikumīgi;

e)	attiecībā uz kuriem, ja tiem ir ievadīti atļauti produkti vai vielas, ievērots šiem produktiem vai vielām noteiktais nogaidīšanas laiks.

Īpaši attiecībā uz brucelozi svaigpienam un jaunpienam jābūt no:

i)	govīm vai bifeļmātēm, kas pieder pie ganāmpulka, kas Direktīvas 64/432/EEK (1) nozīmē ir brīvs vai oficiāli atzīts par brīvu no brucelozes;

ii)	aitām vai kazām, kas pieder pie saimniecības, kas Direktīvas 91/68/EEK (2) nozīmē ir brīva vai oficiāli atzīta par brīvu no brucelozes; vai

iii)	citu sugu mātītēm, ja suga ir uzņēmīga pret brucelozi, kas pieder pie tāda ganāmpulka, ko regulāri pārbauda atbilstīgi kompetentās iestādes apstiprinātam kontroles plānam;

attiecībā uz tuberkulozi svaigpienam un jaunpienam jābūt no:

i)	govīm vai bifeļmātēm, kas pieder pie ganāmpulka, kur oficiāli nav tuberkulozes Direktīvas 64/432/EEK nozīmē; vai

ii)	citu sugu mātītēm, ja suga ir uzņēmīga pret tuberkulozi, kas pieder pie ganāmpulka, ko regulāri pārbauda atbilstīgi kompetentās iestādes apstiprinātam kontroles plānam;

c)	ja kazas tur kopā ar govīm, tad šādas kazas pārbauda un testē attiecībā uz tuberkulozi.

Tomēr svaigpienu no dzīvniekiem, kas neatbilst 2. panta prasībām, var izmantot, ja ir kompetentās iestādes atļauja:

a)	gadījumā, ja govij vai bifeļmātei nav pozitīva reakcija uz tuberkulozes vai brucelozes testu, ne arī šo slimību simptomi, pēc termiskās apstrādes, kad ir negatīva reakcija uz bāziskās fosfatāzes testu;

gadījumā, ja aitai vai kazai nav pozitīva reakcija uz brucelozes testu, vai tā ir vakcinēta pret brucelozi slimības izskaušanas apstiprinātas programmas ietvaros, un nav šās slimības simptomu, vai nu:

i)	siera ražošanai, kura nogatavināšanās laiks ir vismaz divi mēneši; vai

ii)	pēc termiskās apstrādes, kad ir negatīva reakcija uz bāziskās fosfatāzes testu; un,

gadījumā, ja citu sugu mātītes, kam nav pozitīva reakcija uz tuberkulozes vai brucelozes testiem ne arī šo slimību simptomu, pieder pie ganāmpulka, kur pēc 2. punkta a) apakšpunkta iii) nodalījumā vai 2. punkta b) apakšpunkta ii) nodalījumā minētajām pārbaudēm ir atklāta bruceloze vai tuberkuloze, ja tas apstrādāts, lai nodrošinātu drošumu.

4.	Neviena dzīvnieka svaigpienu un jaunpienu, kas neatbilst attiecīgajām 1.–3. punkta prasībām, īpaši, ja dzīvniekam profilaktiskajās pārbaudēs individuāli ir pozitīva reakcija uz tuberkulozi vai brucelozi tā, kā noteikts Direktīvā 64/432/EEK un Direktīvā 91/68/EEK, nedrīkst lietot cilvēku pārtikā.

5.	Ar 1. vai 2. punktā minētajām slimībām inficēto vai par infekciju aizdomās turēto dzīvnieku izolācijai jābūt efektīvai, lai novērstu jebkādu negatīvu ietekmi uz citu dzīvnieku pienu un jaunpienu.

II. PIENA UN JAUNPIENA RAŽOTĀJU SAIMNIECĪBU HIGIĒNA

A. Prasības telpām un iekārtām

1.	Slaukšanas iekārtas un telpas, kur glabā, apstrādā vai dzesē pienu un jaunpienu, jāizvieto un jābūvē tā, lai ierobežotu piena un jaunpiena inficēšanās risku.

2.	Piena un jaunpiena glabāšanas telpas jāsargā no parazītiem, tām jābūt atbilstoši nodalītām no telpām, kur atrodas dzīvnieki un kur, lai izpildītu B daļas prasības, ir piemērotas saldēšanas iekārtas.

3.	Iekārtu virsmām, kuras paredzētas saskarei ar pienu un jaunpienu (instrumenti, trauki, tvertnes u. c., kas paredzētas slaukšanai, savākšanai, transportam), jābūt viegli tīrāmām un, ja vajag, dezinficējamām un uzturamām labā stāvoklī. Tādēļ jāizmanto gludi, mazgājami un netoksiski materiāli.

Pēc lietošanas šādas virsmas jānotīra un vajadzības gadījumā jādezinficē. Pēc katra brauciena vai braucienu virknes, ja laika posms starp iztukšošanu un nākamo iepildīšanu ir ļoti īss, bet jebkurā gadījumā vismaz vienu reizi dienā, konteineri un tvertnes, ko izmanto piena un jaunpiena transportēšanai, pirms atkārtotas izmantošanas pienācīgi jātīra un jādezinficē.

B. Higiēna slaukšanas, savākšanas un transportēšanas laikā

Slaukšana jāveic higiēniski, īpaši nodrošinot:

a)	lai pupi, tesmenis un tā tuvumā esošās ķermeņa daļas pirms slaukšanas sākuma būtu tīri;

b)	lai pienu un jaunpienu no katra dzīvnieka slaucenē pārbaudītu uz organoleptiskām vai fizikālķīmiskām novirzēm vai izmantojot metodi, ar ko panāk līdzīgus rezultātus, un lai piens un jaunpiens, kuram atrod šādas novirzes, netiktu izmantots cilvēku pārtikā;

c)	lai pienu un jaunpienu no dzīvniekiem, kas uzrāda tesmeņa saslimšanas klīniskos simptomus, nelietotu cilvēku pārtikā citādi kā saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem;

d)	lai būtu identificēti dzīvnieki, ko ārstē ar medikamentiem, kuri var pārnest atliekvielas pienā un jaunpienā un lai šo pienu un jaunpienu, kas iegūts no šādiem dzīvniekiem pirms aizlieguma perioda beigām, neizmantotu cilvēku pārtikā; un,

e)	lai pupu tīrīšanas šķīdumus vai smidzināmos izmantotu tikai pēc apstiprināšanas vai atbilstīgi procedūrai, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (3);

f)	lai jaunpienu slauktu atsevišķi un nesajauktu ar svaigpienu.

Tūlīt pēc slaukšanas pienu un jaunpienu novieto tīrā vietā, kas veidota un iekārtota tā, lai novērstu inficēšanos.

a)	Piens nekavējoties jāatdzesē līdz ne vairāk kā 8 oC, ja to savāc katru dienu, vai ne vairāk kā 6 oC, ja to nesavāc katru dienu;

b)	Jaunpiens jāglabā atsevišķi un nekavējoties jāatdzesē līdz ne vairāk kā 8 oC, ja to savāc katru dienu, vai ne vairāk kā 6 oC, ja to nesavāc katru dienu, vai jāsaldē.

3.	Pārvadāšanas laikā nepārtraukti jāuztur aukstums un, ierodoties galamērķa uzņēmumā, piena un jaunpiena temperatūra nedrīkst pārsniegt 10 oC.

Pārtikas uzņēmumiem nav jāizpilda 2. un 3. panta prasības par temperatūru, ja piens atbilst III daļas nosacījumiem un kādai no šim prasībām:

a)	pienu pārstrādā 2 stundu laikā pēc slaukšanas; vai

b)	dažu piena produktu ražošanai tehnoloģisku iemeslu dēļ vajag augstāku temperatūru un kompetenta iestāde ir to apstiprinājusi.

C. Personāla higiēna

1.	Slaucējiem un svaigpiena un jaunpiena apstrādātājiem jāvalkā piemērotas, tīras drēbes.

2.	Slaucējiem jāuztur augsts personīgās tīrības līmenis. Netālu no slaukšanas vietas jābūt pieejamām atbilstošām ērtībām, lai slaucēji un svaigpiena apstrādātāji varētu nomazgāt rokas visā garumā.

III. KRITĒRIJI SVAIGPIENAM UN JAUNPIENAM

a)	Kamēr nav noteikti piena un piena produktu kvalitātes standarti sakarā ar tiesību aktiem par piena un piena produktu kvalitāti, uz svaigpienu attiecas tālāk izklāstītie kritēriji;

b)	valstu kritērijus jaunpienam, attiecībā uz mikroorganismu veģetatīvo šūnu un somatisko šūnu skaitu vai antibiotiku atliekvielām, piemēro, kamēr nav noteikti Kopienas īpašie tiesību akti.

Svaigpiena un jaunpiena paraugi, kas nejaušas izlases veidā savākti piena ražošanas uzņēmumos, reprezentatīvā skaitā jāpārbauda attiecībā uz atbilstību 3. un 4. punktam svaigpiena gadījumā un atbilstību valsts kritērijiem, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā jaunpiena gadījumā. Pārbaudes var izdarīt šādi uzņēmumi vai to uzdevumā:

a)	piena ražošanas pārtikas uzņēmums;

b)	piena savākšanas vai pārstrādes pārtikas uzņēmums;

c)	pārtikas uzņēmumu koncerns; vai

d)	valsts vai reģiona kontroles shēmas kontekstā.

Pārtikas uzņēmumiem jāierosina procedūras, kas nodrošina, ka svaigpiens atbilst šādiem kritērijiem:

govs svaigpienam:

Dzīvotspējīgo šūnu skaits 30 oC temperatūrā (1 ml)	≤ 100 000 (4)
Somatisko šūnu skaits (1 ml)	≤ 400 000 (5)

ii)

citu sugu dzīvnieku svaigpienam:

Dzīvotspējīgo šūnu skaits 30 oC temperatūrā (1 ml)

≤ 1 500 000 (6)

tomēr, ja citas sugas, nevis govs, svaigpiens paredzēts tādu piena produktu ražošanai no svaigpiena, kur procesā nav termiskās apstrādes, tad pārtikas uzņēmumam jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka izmantotais svaigpiens atbilst šādiem kritērijiem.

Dzīvotspējīgo šūnu skaits 30 oC temperatūrā (1 ml)

≤ 500 000 (7)

Neierobežojot Direktīvu 96/23/EK, pārtikas uzņēmumiem jāuzsāk procedūras, lai nodrošinātu, ka svaigpienu nelaiž tirgū, ja ir kāds no šiem gadījumiem:

a)	tā sastāvā ir antibiotisku vielu atliekvielas tādā daudzumā, kas attiecībā uz jebkuru no Regulas (EEK) Nr. 2377/90 (8) I un III pielikumā minētajām vielām pārsniedz minētajā regulā atļauto līmeni; vai

b)	antibiotisko vielu atliekvielu kopējais daudzums pārsniedz kādu no atļautajiem maksimālajiem daudzumiem.

5.	Ja svaigpiens neatbilst 3. un 4. punkta prasībām, pārtikas uzņēmumam jāinformē kompetentā iestāde un jāveic pasākumi stāvokļa uzlabošanai.

II NODAĻA: PRASĪBAS PRODUKTIEM UZ PIENA UN JAUNPIENA BĀZES

I. PRASĪBAS TEMPERATŪRAI

Pārtikas uzņēmumam jānodrošina, ka, pieņemot pārstrādes uzņēmumā,

a)	pienu ātri atdzesē līdz ne vairāk kā 6 oC;

b)	jaunpienu ātri atdzesē līdz ne vairāk kā 6 oC vai to patur saldētu;

un glabā šādā temperatūrā līdz pārstrādei.

Tomēr pārtikas uzņēmums var glabāt pienu un jaunpienu augstākā temperatūrā, ja:

a)	pārstrādi sāk tūlīt pēc slaukšanas vai 4 stundu laikā pēc pieņemšanas pārstrādes uzņēmumā; vai

b)	kompetenta iestāde apstiprina augstāku temperatūru dažu produktu uz piena vai jaunpiena bāzes ražošanai tehnoloģisku iemeslu dēļ.

II. PRASĪBAS TERMISKAJAI APSTRĀDEI

Kad svaigpiens, produkti uz piena vai jaunpiena bāzes tiek termiski apstrādāti, pārtikas uzņēmumam jānodrošina Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI nodaļas prasību ievērošana. Īpaši jānodrošina atbilstība minētajām specifikācijām, ja izmanto šādus procesus:

pasterizāciju panāk ar apstrādi, kas ietver:

i)	augstu temperatūru uz īsu laiku (vismaz 72 oC uz 15 sekundēm);

ii)	zemu temperatūru uz ilgu laiku (vismaz 63 oC uz 30 minūtēm); vai

iii)	jebkuru laika un temperatūras kombināciju, kas dod līdzvērtīgu rezultātu,

tā, lai produkti attiecīgā gadījumā būtu ar negatīvu reakciju uz bāziskās fosfatāzes testu uzreiz pēc tādas termiskās apstrādes;

apstrādi sevišķi augstā temperatūrā (UHT) panāk ar apstrādi,

kas ietver nepārtrauktu karstuma plūsmu ar augstu temperatūru īsu laiku (ne mazāk kā 135 oC apvienojumā ar piemērotu izturēšanas laiku) tā, lai nepaliktu dzīvotspējīgi mikroorganismi vai sporas, kas spētu vairoties apstrādātajā produktā, ja to glabā aseptiskā slēgtā tarā apkārtējās vides temperatūrā, un

ii)	kas ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka produkti paliek mikrobioloģiski stabili pēc 15 dienu izturēšanas 30 oC temperatūrā slēgtā tarā vai 7 dienas 55 oC temperatūrā slēgtā tarā, vai ar citu metodi pierādot, ka ir izmantota piemērota termiskā apstrāde.

Izlemjot, vai pakļaut svaigpienu un jaunpienu termiskajai apstrādei, pārtikas uzņēmumiem:

a)	jāņem vērā procedūras, kas izstrādātas pēc HACCP principiem atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 852/2004; un

b)	jāizpilda visas prasības, ko kompetentā iestāde var uzņēmumiem šajā sakarā izvirzīt, kad uzņēmumu apstiprina vai pārbauda atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 854/2004.

III. KRITĒRIJI GOVS SVAIGPIENAM

Pārtikas uzņēmumiem, kas ražo piena produktus, jāuzsāk procedūras, lai nodrošinātu, ka tieši pirms apstrādes:

a)	govs svaigpienam, ko izmanto piena produktu gatavošanai, dzīvotspējīgo šūnu skaits 30 oC temperatūrā 1 ml ir mazāks par 300 000; un

b)	apstrādātam govs svaigpienam, ko izmanto piena produktu gatavošanai, dzīvotspējīgo šūnu skaits 30 oC temperatūrā 1 ml ir mazāks par 100 000.

2.	Ja piens neatbilst 1. punkta prasībām, pārtikas uzņēmumam jāinformē kompetentā iestāde un jāveic pasākumi stāvokļa uzlabošanai.

III NODAĻA: IESAIŅOJUMS UN IEPAKOJUMS

Patērētājiem paredzētais iepakojums jāaizdara tūlīt pēc piepildīšanas uzņēmumā, kurā notiek šķidro uz piena un jaunpiena bāzēto produktu pēdējā termiskā apstrāde, ar noslēgšanas ierīci, kas novērš inficēšanos. Noslēgšanas sistēmai jābūt tā veidotai, lai pēc atvēršanas būtu skaidri redzams un viegli pārbaudāms, ka tā atvērta.

IV NODAĻA: MARĶĒJUMS

Papildus Direktīvas 2000/13/EK prasībām, izņemot gadījumus, kas paredzēti minētās Direktīvas 13. panta 4. un 5 punktā, marķējumā skaidri jānorāda:

a)	gadījumā, ja svaigpiens paredzēts tiešai izmantošanai cilvēku pārtikā, vārds “svaigpiens”;

b)	gadījumā, ja no svaigpiena gatavotu produktu ražošanas procesā nav ietverta termiskā apstrāde vai kāda fiziska vai ķīmiska apstrāde, vārdi “gatavots no svaigpiena”;

c)	jaunpiena gadījumā vārds “jaunpiens”;

d)	gadījumā, ja produkts gatavots no jaunpiena, vārdi “gatavots no jaunpiena”.

2.	Prasības, kas minētas 1. pantā, attiecas uz mazumtirdzniecībai paredzētiem produktiem. Termins “marķēšana” ietver visus iepakojumus, dokumentus, paziņojumus, etiķetes, gredzena vai apkakles veida etiķetes, kas pavada vai attiecas uz šādiem produktiem.

V NODAĻA: IDENTIFIKĀCIJAS APZĪMĒJUMI

Atkāpjoties no II pielikuma I daļas prasībām:

1)	identifikācijas apzīmējums var nevis norādīt uzņēmuma apstiprinājuma numuru, bet norādi, kur uz iesaiņojuma vai iepakojuma norādīts uzņēmuma apstiprinājuma numurs;

2)	gadījumā, ja pudeles ir atkārtoti lietojamas, identifikācijas apzīmējumā var būt tikai nosūtītājvalsts apzīmējums ar lielajiem burtiem un uzņēmuma apstiprinājuma numurs.

XV iedaļas III nodaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Kolagēnam jābūt ražotam procesā, kas nodrošina, ka izejvielas pakļauj apstrādei, kurā ietilpst mazgāšana, pH līmeņa regulēšana ar skābi vai sārmu, kam seko viena vai vairākas skalošanas, filtrācija un ekstrūzija, vai apstiprinātā līdzvērtīgā procesā. Ekstrūzijas posmu var neveikt, ja ražo mazas molekulmasas kolagēnu no izejvielām, kuru izcelsme nav no atgremotājiem.”

(1) Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopiem un cūkām (OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 21/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

(2) Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/68/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar aitām un kazām (OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2005/932/EK (OV L 340, 23.12.2005., 68. lpp.).

(3) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/50/EK (OV L 142, 30.5.2006., 6. lpp.).

(4) Vidējais ģeometriskais, aptverot divu mēnešu periodu, kura laikā ņemti vismaz divi paraugi mēnesī.

(5) Vidējais ģeometriskais, aptverot trīs mēnešu periodu, kura laikā ņemts vismaz viens paraugs mēnesī, ja vien kompetentā iestāde nenosaka citu metodi, lai ievērotu ražošanas līmeņa sezonas atšķirības.

(6) Vidējais ģeometriskais, aptverot divu mēnešu periodu, kura laikā ņemti vismaz divi paraugi mēnesī;

(7) Vidējais ģeometriskais, aptverot divu mēnešu periodu, kura laikā ņemti vismaz divi paraugi mēnesī.

(8) Padomes 1990. gada 26. jūnija Regula (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro medikamentu maksimāli pieļaujamā atlieku līmeņa noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp.) Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1231/2006 (OV L 225, 17.8.2006., 3. lpp.).”

18.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/13

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1664/2006

(2006. gada 6. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz īstenošanas pasākumiem saistībā ar noteiktiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un atceļ dažus īstenošanas pasākumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (1), un jo īpaši tās 9. un 11. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (2), un jo īpaši tās 16. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (3), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulā (EK) Nr. 2074/2005 (4) izklāstīti Regulas (EK) Nr. 853/2004, Regulas (EK) Nr. 854/2004 un Regulas (EK) Nr. 882/2004 īstenošanas pasākumi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 2074/2005 VI pielikumā noteikti veselības sertifikātu paraugi dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu importam. Šie sertifikāti izstrādāti atbilstīgi Komisijas ieviestās ekspertu sistēmas TRACES prasībām, lai sekotu jebkurai dzīvnieku un no tiem iegūtu produktu kustībai ES teritorijā un no trešām valstīm. Sīkāka informācija par šo produktu aprakstu ir nesen atjaunināta. Tādēļ spēkā esošajos veselības sertifikātu paraugos jāizdara attiecīgi grozījumi.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (5) un Regulā (EK) Nr. 853/2004 izklāstīti noteikumi lietošanai pārtikā paredzētu zvejniecības produktu, dzīvu gliemeņu un medus ražošanai. Regulā (EK) Nr. 2074/2005 jāparedz īpašas prasības attiecībā uz produktu importu no trešām valstīm, tostarp veselības sertifikātu paraugi. Tādēļ spēkā esošie lēmumi, kuros izstrādāti importa sertifikāti, jāatceļ pēc noteikta laika, lai dotu trešām valstīm iespēju pielāgot savus tiesību aktus.

(4)

Tāpat ir lietderīgi vienkāršot sertifikācijas procedūru zvejniecības produktiem un dzīvām gliemenēm un lietošanai pārtikā paredzēto produktu sūtījumiem piemērot dzīvnieku veselības sertifikācijas prasības, kuras izklāstītas Komisijas 2003. gada 14. novembra Lēmumā 2003/804/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un sertifikācijas prasības attiecībā uz mīkstmiešu [gliemeņu], to olšūnu un gametu ievešanu tālākai audzēšanai, nobarošanai, izklāšanai jaunā vietā vai lietošanai cilvēku uzturā [pārtikā] (6), un Komisijas 2003. gada 21. novembra Lēmumā 2003/858/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un sertifikācijas prasības audzēšanai paredzētu dzīvu zivju, to ikru un gametu, kā arī cilvēku uzturam [lietošanai pārtikā] paredzētu akvakultūras [izcelsmes] zivju un to produktu ievedumiem (7).

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 11. panta 4. punkta noteikumiem jānosaka metodes piena un piena produktu analīzēm un pārbaudēm. Šai saistībā Kopienas references laboratorija ir sastādījusi atjauninātu references metožu sarakstu, ko savā 2005. gada sanāksmē apstiprināja valstu references laboratorijas. Tādēļ Regulā (EK) Nr. 2074/2005 jāiekļauj pēdējais saskaņotais analīžu un pārbaužu references metožu saraksts, kas jāizmanto, lai kontrolētu atbilstību prasībām, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 853/2004. Tādēļ jāatceļ Komisijas 1991. gada 14. februāra Lēmums 91/180/EEK, ar ko nosaka dažas svaigpiena un termiski apstrādāta piena analīžu un testu metodes (8). Dalībvalstīm jādod laiks jauno metožu ieviešanai.

(6)

Regulā (EK) Nr. 2074/2005 ir noteiktas analītiskās metodes paralītiskās gliemeņu indes (PSP) satura noteikšanai molusku ēdamajā daļā (visā kopumā vai atsevišķi kādā ēdamajā daļā). Tā sauktā Lorensa metode, kas publicēta kā AOAC oficiālā metode 2005.06 (“Paralītiskās gliemeņu indes toksīni gliemenēs”), jāizvērtē kā alternatīva metode PSP noteikšanai gliemenēs. Tās izmantošana jāpārskata, ņemot vērā analītisko darbu, kas pašlaik tiek veikts jūras biotoksīnu Kopienas references laboratorijā.

(7)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2074/2005.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2074/2005 groza šādi:

Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Veselības sertifikātu paraugi noteiktu dzīvnieku izcelsmes produktu importam Regulas (EK) Nr. 853/2004 mērķiem

Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie veselības sertifikātu paraugi, kas jāizmanto, ievedot šīs regulas VI pielikumā uzskaitītos dzīvnieku izcelsmes produktus, ir minētajā VI pielikumā.”

Iekļauj šādu 6.a pantu:

“6.a pants

Pārbaudes metodes svaigpienam un termiski apstrādātam pienam

Kompetentās iestādes un vajadzības gadījumā uzņēmēji pārtikas jomā izmanto šīs regulas VIa pielikumā izklāstītās analītiskās metodes, lai pārbaudītu atbilstību ierobežojumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas III daļā, un lai nodrošinātu atbilstīgu pasterizācijas procesa piemērošanu piena produktiem, kā noteikts minētās regulas III pielikuma IX sadaļas II nodaļas II daļā.”

3)	Regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

4)	Regulas VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

5)	Regulas VIa pielikumu iekļauj saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

2. pants

No 2007. gada 1. maija atceļ lēmumus, kas iekļauti šīs regulas IV pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas III pielikumu piemēro ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. novembrī.

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2076/2005 (OV L 338, 22.12.2005., 83. lpp.).

(2) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2076/2005

(3) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 776/2006 (OV L 136, 24.5.2006., 3. lpp.).

(4) OV L 338, 22.12.2005., 27. lpp.

(5) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(6) OV L 302, 20.11.2003., 22. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/409/EK (OV L 139, 2.6.2005., 16. lpp.).

(7) OV L 324, 11.12.2003., 37. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/680/EK (OV L 279, 11.10.2006., 24. lpp.).

(8) OV L 93, 13.4.1991., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2074/2005 III pielikuma I nodaļu aizstāj ar šādu:

“I NODAĻA

PARALĪTISKĀS GLIEMEŅU INDES (PSP) NOTEIKŠANAS METODE

Paralītiskās gliemeņu indes (PSP) saturs molusku ēdamajā daļā (visā kopumā vai atsevišķi kādā ēdamajā daļā) ir jānosaka saskaņā ar bioloģisko testa metodi vai jebkuru citu starptautiski atzītu metodi. Toksīnu noteikšanai kā alternatīvu metodi var izmantot arī tā saukto Lorensa metodi atbilstīgi AOAC publicētajai oficiālajai metodei 2005.06 (“Paralītiskās gliemeņu indes toksīni gliemenēs”).

2.	Ja rezultāti tiek apstrīdēti, references metode ir bioloģiskā metode.

3.	Šīs nodaļas 1. un 2. punkts tiks pārskatīts, kad jūras biotoksīnu Kopienas references laboratorija būs sekmīgi pabeigusi Lorensa metodes ieviešanas pasākumu saskaņošanu.”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2074/2005 VI pielikumu aizstāj ar šādu:

“VI PIELIKUMS

VESELĪBAS SERTIFIKĀTU PARAUGI DAŽU LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTU DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IEVEŠANAI

I SADAĻA

VARŽU KĀJIŅAS UN GLIEMEŽI

Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem veselības sertifikātiem varžu kājiņu un gliemežu ievešanai jāatbilst paraugiem, kas atrodami attiecīgi šā pielikuma I papildinājuma A un B daļā.

II SADAĻA

ŽELATĪNS

Neskarot citus īpašus Kopienas tiesību aktus, jo īpaši tiesību aktus par transmisīvām sūkļveida encefalopātijām un hormoniem, Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem veselības sertifikātiem želatīna un želatīna ražošanas izejvielu importam jāatbilst paraugiem, kas atrodami attiecīgi šā pielikuma II papildinājuma A un B daļā.

III SADAĻA

KOLAGĒNS

Neskarot citus īpašus Kopienas tiesību aktus, jo īpaši tiesību aktus par transmisīvām sūkļveida encefalopātijām un hormoniem, Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem veselības sertifikātiem kolagēna un kolagēna ražošanas izejvielu importam jāatbilst paraugiem, kas atrodami attiecīgi šā pielikuma III papildinājuma A un B daļā.

IV SADAĻA

ZVEJNIECĪBAS PRODUKTI

Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajam veselības sertifikātam zvejniecības produktu importam jāatbilst paraugam, kas atrodams šā pielikuma IV papildinājumā.

V SADAĻA

DZĪVAS GLIEMENES

Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajam veselības sertifikātam dzīvu gliemeņu importam jāatbilst paraugam, kas atrodams šā pielikuma V papildinājumā.

VI SADAĻA

MEDUS UN CITI DRAVNIECĪBAS PRODUKTI

Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajam veselības sertifikātam medus un citu dravniecības produktu importam jāatbilst paraugam, kas atrodams šā pielikuma VI papildinājumā.

VI pielikuma I papildinājums

A DAĻA

PĀRTIKĀ LIETOJAMU ATDZESĒTU, SALDĒTU VAI SAGATAVOTU VARŽU KĀJIŅU IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

B DAĻA

PĀRTIKĀ LIETOJAMU ATDZESĒTU, SALDĒTU, ATČAULOTU, VĀRĪTU, SAGATAVOTU VAI KONSERVĒTU GLIEMEŽU IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

II pielikuma VI papildinājums

A DAĻA

PĀRTIKĀ LIETOJAMA ŽELATĪNA IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

B DAĻA

PĀRTIKĀ LIETOJAMA ŽELATĪNA RAŽOŠANAI PAREDZĒTU IZEJVIELU IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

VI pielikuma III papildinājums

A DAĻA

PĀRTIKĀ LIETOJAMA KOLAGĒNA IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

B DAĻA

PĀRTIKĀ LIETOJAMA KOLAGĒNA RAŽOŠANAI PAREDZĒTU IZEJVIELU IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

VI pielikuma IV papildinājums

PĀRTIKĀ LIETOJAMU ZVEJNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

VI pielikuma V papildinājums

A DAĻA

PĀRTIKĀ LIETOJAMU DZĪVU GLIEMEŅU IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

B DAĻA

PAPILDU VESELĪBAS APLIECINĀJUMA PARAUGS ACANTHOCARDIA TUBERCULATUM SUGAS PĀRSTRĀDĀTĀM GLIEMENĒM

Valsts pilnvarots inspektors ar šo apliecina, ka Acanthocardia tuberculatum sugas pārstrādātas gliemenes, kas apliecinātas veselības sertifikātā ar atsauces nr. …

1)	ir iegūtas ražošanas zonās, kuras kompetenta iestāde, pildot Komisijas Lēmumu 2006/766/EK (1), ir skaidri noteikusi, uzraudzījusi un atļāvusi, un PSP līmenis šo gliemeņu ēdamajā daļā ir zemāks par 300μg uz 100g;

2)	ir pārvadātas kompetentas iestādes aizzīmogotos konteineros vai transportlīdzekļos tieši uz uzņēmumu: … … (uzņēmuma nosaukums un oficiālā apstiprinājuma numurs, kam kompetentā iestāde īpaši atļāvusi veikt apstrādi);

3)	ir transportētas uz šo uzņēmumu ar pievienotu kompetentas iestādes izsniegtu dokumentu, kurā atļauta to transportēšana, apliecināts produkta raksturojums un daudzums, izcelsmes vieta un galamērķa uzņēmums;

4)	ir pakļautas termiskai apstrādei saskaņā ar Lēmuma 96/77/EK pielikumu;

5)	nesatur ar biotestu konstatējamu PSP līmeni, ko apliecina veikto testu ziņojums(-i), kas pievienots(-i) katrai produktu partijai, uz kuru attiecas šis apliecinājums.

Valsts pilnvarots inspektors ar šo apliecina, ka kompetentā iestāde ir pārbaudījusi to, ka pašu veiktās sanitārās pārbaudes, kas īstenotas 2. punktā norādītajā uzņēmumā, tiek īpaši piemērotas 4. punktā minētajai termiskajai apstrādei.

Apakšā parakstījies valsts pilnvarots inspektors ar šo apliecina, ka ir informēts par Lēmuma 96/77/EK noteikumiem un ka pievienotais(-ie) testa ziņojums (-i) atbilst testam, kas veikts produktiem pēc pārstrādes.

Valsts pilnvarots inspektors

Vārds/uzvārds (ar lielajiem burtiem):

Datums:

Paraksts:

Kvalifikācija un amata nosaukums:

Zīmogs:

VI pielikuma VI papildinājums

PĀRTIKĀ LIETOJAMA MEDUS UN CITU DRAVNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

(1) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 50. lpp.

III PIELIKUMS

Regulai (EK) Nr. 2074/2005 tiek pievienots šāds VIa pielikums par svaigpiena un termiski apstrādāta piena testēšanas metodēm:

“VIA PIELIKUMS

SVAIGPIENA UN TERMISKI APSTRĀDĀTA PIENA TESTĒŠANAS METODES

I NODAĻA

DZĪVOTSPĒJĪGU ŠŪNU SKAITA UN SOMATISKO ŠŪNU SKAITA NOTEIKŠANA

Veicot pārbaudi iepretim kritērijiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas III daļā, kā atsauces metodes jāpiemēro šādi standarti:

a)	EN/ISO 4833 dzīvotspējīgu šūnu skaita noteikšanai 30 oC temperatūrā;

b)	ISO 13366-1 somatisko šūnu skaita noteikšanai.

Alternatīvu analītisko metožu izmantošana ir pieļaujama:

Dzīvotspējīgu šūnu skaita noteikšanai 30 oC temperatūrā, ja metodes ir apstiprinātas attiecībā pret atsauces metodi, kas norādīta 1. punkta a) apakšpunktā, saskaņā ar protokolu, kas izklāstīts standartā EN/ISO 16140, vai citiem līdzīgiem starptautiski atzītiem protokoliem.

Jo īpaši konversijas attiecība starp alternatīvo metodi un atsauces metodi, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, ir noteikta saskaņā ar standartu ISO 21187;

Somatisko šūnu skaita noteikšanai, ja metodes ir apstiprinātas attiecībā pret atsauces metodi, kas norādīta 1. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar protokolu, kas izklāstīts standartā ISO 8196, un ja darbības veiktas saskaņā ar ISO standartu 13366-2 vai citiem līdzīgiem starptautiski atzītiem protokoliem.

II NODAĻA

BĀZISKĀS FOSFATĀZES AKTIVITĀTES NOTEIKŠANA

1.	Nosakot bāziskās fosfatāzes aktivitāti, kā atsauces metode jāpiemēro standarts ISO 11816-1.

2.	Bāziskās fosfatāzes aktivitāte ir izteikta kā fermenta milivienību aktivitāte uz litru (mv/l). Bāziskās fosfatāzes aktivitātes vienība ir bāziskās fosfatāzes fermentu daudzums, kas katalizē 1 mikromolu substrāta minūtē.

3.	Bāziskās fosfatāzes testa rezultāts uzskatāms par negatīvu, ja govs pienā mērītā aktivitāte nepārsniedz 359 mv/l.

4.	Alternatīvu analītisko metožu izmantošana ir pieļaujama, ja metodes ir apstiprinātas attiecībā pret atsauces metodi, kas minēta 1. punktā saskaņā ar starptautiski atzītiem protokoliem.”

IV PIELIKUMS

1.	Komisijas 1991. gada 14. februāra Lēmums 91/180/EEK, ar ko nosaka dažas svaigpiena un termiski apstrādāta piena analīžu un testu metodes (1).

2.	Komisijas 1999. gada 10. decembra Lēmums 2000/20/EK, ar ko ievieš veselības sertifikātus, lai no trešām valstīm importētu pārtikas želatīnu un izejvielas pārtikas želatīna ražošanai (2).

Lēmumi, kuros izstrādāti importa noteikumi zvejniecības produktiem:

1)	Komisijas 1993. gada 30. jūnija Lēmums 93/436/EEK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Čīles izcelsmes zvejniecības produktu ievešanu (3).

2)	Komisijas 1993. gada 30. jūnija Lēmums 93/437/EEK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus attiecībā uz Argentīnas izcelsmes zvejniecības produktu importu (4).

3)	Komisijas 1993. gada 23. jūlija Lēmums 93/494/EEK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Farēru salu izcelsmes zvejniecības produktu ievešanu (5).

4)	Komisijas 1993. gada 26. jūlija Lēmums 93/495/EEK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Kanādas izcelsmes zvejniecības produktu ievešanu (6).

5)	Komisijas 1994. gada 7. aprīļa Lēmums 94/198/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Brazīlijas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu (7).

6)	Komisijas 1994. gada 7. aprīļa Lēmums 94/200/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Ekvadoras izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu (8).

7)	Komisijas 1994. gada 8. aprīļa Lēmums 94/269/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Kolumbijas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu (9).

8)	Komisijas 1994. gada 19. maija Lēmums 94/323/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādu zvejniecības produktu importu, kuru izcelsme ir Singapūrā (10).

9)	Komisijas 1994. gada 19. maija Lēmums 94/324/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus Indonēzijas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu importam (11).

10)	Komisijas 1994. gada 19. maija Lēmums 94/325/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Taizemes izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu importu (12).

11)	Komisijas 1994. gada 20. jūnija Lēmums 94/448/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kuri regulē Jaunzēlandes izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu (13).

12)	Komisijas 1994. gada 21. novembra Lēmums 94/766/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kuri regulē Taivānas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktus (14).

13)	Komisijas 1995. gada 10. februāra Lēmums 95/30/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Marokas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu (15).

14)	Komisijas 1995. gada 17. marta Lēmums 95/90/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, ar kuriem reglamentē Albānijas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu (16).

15)	Komisijas 1995. gada 7. marta Lēmums 95/173/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Peru izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu (17).

16)	Komisijas 1995. gada 17. maija Lēmums 95/190/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Filipīnu izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu importu (18).

17)	Komisijas 1995. gada 23. oktobra Lēmums 95/454/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādu zvejniecības un akvakultūras produktu ievedumus, kuru izcelsme ir Korejas Republikā (19).

18)	Komisijas 1995. gada 6. decembra Lēmums 95/538/EK par īpašiem nosacījumiem, kas reglamentē zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu no Japānas (20).

19)	Komisijas 1996. gada 30. maija Lēmums 96/355/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Senegālas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu (21).

20)	Komisijas 1996. gada 30. maija Lēmums 96/356/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Gambijas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu (22).

21)	Komisijas 1996. gada 28. jūnija Lēmums 96/425/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Mauritānijas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu (23).

22)	Komisijas 1996. gada 11. oktobra Lēmums 96/606/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādu zvejniecības un akvakultūras produktu importu, kuru izcelsme ir Urugvajā (24).

23)	Komisijas 1996. gada 11. oktobra Lēmums 96/607/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz Dienvidāfrikas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu importu (25).

24)	Komisijas 1996. gada 11. oktobra Lēmums 96/608/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādu zvejniecības un akvakultūras produktu importu, kuru izcelsme ir Malaizijā (26).

25)	Komisijas 1996. gada 14. oktobra Lēmums 96/609/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Kotdivuāras izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu (27).

26)	Komisijas 1997. gada 16. janvāra Lēmums 97/102/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz Krievijas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu importu (28).

27)	Komisijas 1997. gada 25. jūnija Lēmums 97/426/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus, kuri reglamentē Austrālijas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu (29).

28)	Komisijas 1997. gada 6. novembra Lēmums 97/757/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādu zvejniecības un akvakultūras produktu importu, kuru izcelsme ir Madagaskarā (30).

29)	Komisijas 1997. gada 23. decembra Lēmums 97/876/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kuri regulē tādu zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu, kuru izcelsme ir Indijā (31).

30)	Komisijas 1998. gada 13. februāra Lēmums 98/147/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri regulē zvejniecības un akvakultūras Bangladešas izcelsmes produktu importu (32).

31)	Komisijas 1998. gada 30. jūnija Lēmums 98/420/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri regulē Nigērijas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu importu (33).

32)	Komisijas 1998. gada 30. jūnija Lēmums 98/421/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri regulē Ganas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu importu (34).

33)	Komisijas 1998. gada 30. jūnija Lēmums 98/422/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri regulē Tanzānijas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu importu (35).

34)	Komisijas 1998. gada 30. jūnija Lēmums 98/423/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kas regulē Folklenda salu izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu importu (36).

35)	Komisijas 1998. gada 30. jūnija Lēmums 98/424/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kuri regulē Maldīvijas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu importu (37).

36)	Komisijas 1998. gada 6. oktobra Lēmums 98/568/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Gvatemalas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu importu (38).

37)	Komisijas 1998. gada 7. oktobra Lēmums 98/570/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Tunisijas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu importu (39).

38)	Komisijas 1998. gada 12. oktobra Lēmums 98/572/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Kubas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievedumus (40).

39)	Komisijas 1998. gada 24. novembra Lēmums 98/695/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Meksikas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu importu (41).

40)	Komisijas 1999. gada 26. marta Lēmums 1999/245/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas attiecas uz tādu zvejniecības un akvakultūras produktu importu, kuru izcelsme ir Seišeļu salās (42).

41)	Komisijas 1999. gada 23. aprīļa Lēmums 1999/276/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Maurīcijas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievedumus (43).

42)	Komisijas 1999. gada 14. jūlija Lēmums 1999/526/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Panamas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievedumus (44).

43)	Komisijas 1999. gada 14. jūlija Lēmums 1999/527/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Omānas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu (45).

44)	Komisijas 1999. gada 14. jūlija Lēmums 1999/528/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Jemenas izcelsmes zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu (46).

45)	Komisijas 1999. gada 16. novembra Lēmums 1999/813/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus attiecībā uz Vjetnamas Sociālistiskās Republikas izcelsmes zvejniecības produktu importu (47).

46)	Komisijas 1999. gada 21. decembra Lēmums 2000/83/EK, ar kuru paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādu zvejniecības un akvakultūras produktu ievešanu, kuru izcelsme ir Pakistānā (48).

47)	Komisijas 1999. gada 21. decembra Lēmums 2000/86/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Ķīnas izcelsmes zvejniecības produktu ievedumus, un ar ko atceļ Lēmumu 97/368/EK (49).

48)	Komisijas 2000. gada 20. oktobra Lēmums 2000/672/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kas regulē Venecuēlas izcelsmes zvejniecības produktu importu (50).

49)	Komisijas 2000. gada 20. oktobra Lēmums 2000/673/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kas reglamentē Namībijas izcelsmes zvejniecības produktu importu (51).

50)	Komisijas 2000. gada 20. oktobra Lēmums 2000/675/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kas reglamentē Irānas Islāma Republikas izcelsmes zvejniecības produktu importu (52).

51)	Komisijas 2000. gada 22. decembra Lēmums 2001/36/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Jamaikas izcelsmes zvejniecības produktu ievešanu (53).

52)	Komisijas 2001. gada 16. augusta Lēmums 2001/632/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Nikaragvas izcelsmes zvejniecības produktu importu (54).

53)	Komisijas 2001. gada 16. augusta Lēmums 2001/633/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Ugandas izcelsmes zvejniecības produktu importu (55).

54)	Komisijas 2001. gada 16. augusta Lēmums 2001/634/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē tādu zvejniecības produktu importu, kuru izcelsmes valsts ir Gvineja (56).

55)	Komisijas 2002. gada 11. janvāra Lēmums 2002/25/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Horvātijas Republikas izcelsmes produktu ievešanu (57).

56)	Komisijas 2002. gada 11. janvāra Lēmums 2002/26/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Gabonas Republikas izcelsmes zvejniecības produktu ievedumus (58).

57)	Komisijas 2002. gada 11. janvāra Lēmums 2002/27/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Turcijas Republikas izcelsmes zvejniecības produktu importu (59).

58)	Komisijas 2002. gada 20. jūnija Lēmums 2002/472/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz zvejniecības produktu importu no Bulgārijas Republikas (60).

59)	Komisijas 2002. gada 29. oktobra Lēmums 2002/854/EK, ar ko paredz nosacījumus zvejniecības produktu importam no Kostarikas (61).

60)	Komisijas 2002. gada 29. oktobra Lēmums 2002/855/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejniecības produktu importam no Jaunkaledonijas (62).

61)	Komisijas 2002. gada 29. oktobra Lēmums 2002/856/EK, ar ko paredz īpašos nosacījumus zvejniecības produktu importam no Grenlandes (63).

62)	Komisijas 2002. gada 29. oktobra Lēmums 2002/857/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejniecības produktu importam no Surinamas (64).

63)	Komisijas 2002. gada 29. oktobra Lēmums 2002/858/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejniecības produktu importam no Mozambikas (65).

64)	Komisijas 2002. gada 29. oktobra Lēmums 2002/859/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejniecības produktu importam no Papua-Jaungvinejas (66).

65)	Komisijas 2002. gada 29. oktobra Lēmums 2002/860/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejniecības produktu importam no Šveices (67).

66)	Komisijas 2002. gada 29. oktobra Lēmums 2002/861/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejniecības produktu importam no Hondurasas (68).

67)	Komisijas 2002. gada 29. oktobra Lēmums 2002/862/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejniecības produktu importam no Kazahijas (69).

68)	Komisijas 2003. gada 25. aprīļa Lēmums 2003/302/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejniecības produktu importam no Šrilankas (70).

69)	Komisijas 2003. gada 18. augusta Lēmums 2003/608/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē zvejniecības produktu importu no Majotas (71).

70)	Komisijas 2003. gada 18. augusta Lēmums 2003/609/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē zvejniecības produktu importu no Senpjēras un Mikelonas (72).

71)	Komisijas 2003. gada 15. oktobra Lēmums 2003/759/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Belizas izcelsmes zvejniecības produktu ievedumus (73).

72)	Komisijas 2003. gada 15. oktobra Lēmums 2003/760/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Franču Polinēzijas izcelsmes zvejniecības produktu ievedumus (74).

73)	Komisijas 2003. gada 15. oktobra Lēmums 2003/761/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Apvienoto Arābu Emirātu izcelsmes zvejniecības produktu ievedumus (75).

74)	Komisijas 2003. gada 15. oktobra Lēmums 2003/762/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Nīderlandes Antiļu izcelsmes zvejniecības produktu ievedumus (76).

75)	Komisijas 2003. gada 15. oktobra Lēmums 2003/763/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Kaboverdes izcelsmes zvejniecības produktu ievedumus (77).

76)	Komisijas 2003. gada 23. decembra Lēmums 2004/37/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē zvejniecības produktu ievedumus no Serbijas un Melnkalnes (78).

77)	Komisijas 2003. gada 23. decembra Lēmums 2004/38/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē zvejniecības produktu ievešanu no Ēģiptes (79).

78)	Komisijas 2003. gada 23. decembra Lēmums 2004/39/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē zvejniecības produktu ievedumus no Kenijas, un ar ko atceļ Lēmumu 2000/759/EK (80).

79)	Komisijas 2003. gada 23. decembra Lēmums 2004/40/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē zvejniecības produktu importu no Gajānas (81).

80)	Komisijas 2004. gada 13. aprīļa Lēmums 2004/360/EK, kas paredz īpašus nosacījumus zvejniecības produktu ievešanai no Zimbabves (82).

81)	Komisijas 2004. gada 13. aprīļa Lēmums 2004/361/EK, kas paredz īpašus nosacījumus zvejniecības produktu ievešanai no Rumānijas (83).

82)	Komisijas 2005. gada 28. janvāra Lēmums 2005/72/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Antigvas un Barbudas izcelsmes zvejniecības produktu importu (84).

83)	Komisijas 2005. gada 28. janvāra Lēmums 2005/73/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Honkongas izcelsmes zvejniecības produktu importu (85).

84)	Komisijas 2005. gada 28. janvāra Lēmums 2005/74/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Salvadoras izcelsmes zvejniecības produktu importu (86).

85)	Komisijas 2005. gada 11. marta Lēmums 2005/218/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Saūda Arābijas izcelsmes zvejniecības produktu importu (87).

86)	Komisijas 2005. gada 12. jūlija Lēmums 2005/498/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Alžīrijas izcelsmes zvejniecības produktu importu (88).

87)	Komisijas 2005. gada 12. jūlija Lēmums 2005/499/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē zvejniecības produktu importu no Bahamu salām (89).

88)	Komisijas 2005. gada 12. jūlija Lēmums 2005/500/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē zvejniecības produktu importu no Grenādas (90).

Lēmumi, kuros izstrādāti gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu importa noteikumi.

1)	Komisijas 1993. gada 7. jūnija Lēmums 93/387/EEK, ar ko paredz īpašus nosacījumus Marokas izcelsmes gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu ievešanai (91).

2)	Komisijas 1994. gada 30. novembra Lēmums 94/777/EK par īpašiem nosacījumiem dzīvu Turcijas izcelsmes gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu ievešanai (92).

3)	Komisijas 1995. gada 23. oktobra Lēmums 95/453/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus dzīvu Korejas Republikas izcelsmes gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu ievešanai (93).

4)	Komisijas 1996. gada 25. novembra Lēmums 96/675/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus tādu dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu importam, kuru izcelsmes valsts ir Čīle (94).

5)	Komisijas 1997. gada 25. jūnija Lēmums 97/427/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādu dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu importu, kuru izcelsme ir Austrālijā (95).

6)	Komisijas 1997. gada 28. jūlija Lēmums 97/562/EK, ar ko nosaka īpašus ievešanas nosacījumus attiecībā uz gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem un jūras gliemežiem, kuru izcelsme ir Taizemē (96).

7)	Komisijas 1998. gada 6. oktobra Lēmums 98/569/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Tunisijas izcelsmes dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu importu (97).

8)	Komisijas 2000. gada 25. aprīļa Lēmums 2000/333/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādu dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu ievešanu, kuru izcelsme ir Vjetnamas Sociālistiskā Republika (98).

9)	Komisijas 2000. gada 22. decembra Lēmums 2001/37/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz Jamaikas izcelsmes jūras gliemežu ievešanu (99).

10)	Komisijas 2002. gada 11. janvāra Lēmums 2002/19/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus Urugvajas izcelsmes gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu ievešanai (100).

11)	Komisijas 2002. gada 20. jūnija Lēmums 2002/470/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus pārstrādātu vai saldētu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu ievešanai no Japānas (101).

12)	Komisijas 2003. gada 23. decembra Lēmums 2004/30/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz apstrādātu un saldētu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu importu no Peru un atceļ Lēmumus 2001/338/EK un 95/174/EK (102).

(1) OV L 093, 13.4.1991., 1. lpp.

(2) OV L 006, 11.1.2000., 60. lpp.

(3) OV L 202, 12.8.1993., 31. lpp.

(4) OV L 202, 12.8.1993., 42. lpp.

(5) OV L 232, 15.9.1993., 37. lpp.

(6) OV L 232, 15.9.1993., 43. lpp.

(7) OV L 093, 12.4.1994., 26. lpp.

(8) OV L 093, 12.4.1994., 34. lpp.

(9) OV L 115, 6.5.1994., 38. lpp.

(10) OV L 145, 10.6.1994., 19. lpp.

(11) OV L 145, 10.6.1994., 23. lpp.

(12) OV L 145, 10.6.1994., 30. lpp.

(13) OV L 184, 20.7.1994., 16. lpp.

(14) OV L 305, 30.11.1994., 31 lpp.

(15) OV L 42, 24.2.1995., 32. lpp. Labotā redakcija OV L 48, 3.3.1995.

(16) OV L 70, 30.3.1995., 27. lpp.

(17) OV L 116, 23.5.1995., 41 lpp.

(18) OV L 123, 3.06.1995., 20. lpp.

(19) OV L 264, 7.11.1995., 37. lpp.

(20) OV L 304, 16.12.1995., 52. lpp.

(21) OV L 137, 8.6.1996., 24. lpp.

(22) OV L 137, 8.6.1996., 31. lpp.

(23) OV L 175, 13.7.1996., 27. lpp.

(24) OV L 269, 22.10.1996, 18. lpp.

(25) OV L 269, 22.10.1996, 23. lpp.

(26) OV L 269, 22.10.1996, 32. lpp.

(27) OV L 269, 22.10.1996, 37. lpp.

(28) OV L 035, 5.2.1997, 23. lpp.

(29) OV L 183, 11.7.1997, 21. lpp.

(30) OV L 307, 12.11.1997, 33. lpp.

(31) OV L 356, 31.12.1997, 57. lpp.

(32) OV L 046, 17.2.1998, 13. lpp.

(33) OV L 190, 4.7.1998, 59. lpp.

(34) OV L 190, 4.7.1998, 66. lpp.

(35) OV L 190, 4.7.1998., 71. lpp.

(36) OV L 190, 4.7.1998., 76. lpp.

(37) OV L 190, 4.7.1998., 81. lpp.

(38) OV L 277, 14.10.1998., 26. lpp. Labotā redakcija OV L 325, 3.12.1998.

(39) OV L 277, 14.10.1998., 36. lpp.

(40) OV L 277, 14.10.1998., 44. lpp.

(41) OV L 33, 8.12.1998., 9. lpp.

(42) OV L 091, 7.4.1999., 40. lpp.

(43) OV L 108, 27.4.1999., 52. lpp.

(44) OV L 203, 3.8.1999., 58. lpp.

(45) OV L 203, 3.8.1999., 63. lpp.

(46) OV L 203, 3.8.1999., 68. lpp.

(47) OV L 315, 9.12.1999., 39. lpp.

(48) OV L 26, 2.2.2000., 13. lpp.

(49) OV L 26, 2.2.2000., 26. lpp.

(50) OV L 280, 4.11.2000., 46. lpp.

(51) OV L 280, 4.11.2000., 52. lpp.

(52) OV L 280, 4.11.2000., 63. lpp.

(53) OV L 10, 13.1.2001., 59. lpp.

(54) OV L 221, 17.8.2001., 40. lpp.

(55) OV L 221, 17.8.2001., 45. lpp.

(56) OV L 221, 17.8.2001., 50. lpp.

(57) OV L 11, 15.1.2002., 25. lpp.

(58) OV L 11, 15.1.2002., 31. lpp.

(59) OV L 11, 15.1.2002., 36. lpp.

(60) OV L 163, 21.6.2002., 24. lpp.

(61) OV L 301, 5.11.2002., 1. lpp.

(62) OV L 301, 5.11.2002., 6. lpp.

(63) OV L 301, 5.11.2002., 11. lpp.

(64) OV L 301, 5.11.2002., 19. lpp.

(65) OV L 301, 5.11.2002., 24. lpp.

(66) OV L 301, 5.11.2002., 33. lpp.

(67) OV L 301, 5.11.2002., 38. lpp.

(68) OV L 301, 5.11.2002., 43. lpp.

(69) OV L 301, 5.11.2002., 48. lpp.

(70) OV L 110, 3.5.2003., 6. lpp.

(71) OV L 210, 20.8.2003., 25. lpp.

(72) OV L 210, 20.8.2003., 30. lpp.

(73) OV L 273, 24.10.2003., 18. lpp.

(74) OV L 273, 24.10.2003., 23. lpp.

(75) OV L 273, 24.10.2003., 28. lpp.

(76) OV L 273, 24.10.2003., 33. lpp.

(77) OV L 273, 24.10.2003., 38. lpp.

(78) OV L 8, 14.1.2004., 12. lpp.

(79) OV L 8, 14.1.2004., 17. lpp.

(80) OV L 8, 14.1.2004., 22. lpp.

(81) OV L 8, 14.1.2004., 27. lpp.

(82) OV L 113, 20.4.2004., 48. lpp.

(83) OV L 113, 20.4.2004, 54. lpp.

(84) OV L 28, 1.2.2005, 45. lpp.

(85) OV L 28, 1.2.2005, 54. lpp.

(86) OV L 28, 1.2.2005, 59. lpp.

(87) OV L 69, 16.3.2005. 50 lpp.

(88) OV L 183, 14.7.2005, 92. lpp.

(89) OV L 183, 14.7.2005, 99. lpp.

(90) OV L 183, 14.7.2005, 104. lpp.

(91) OV L 166, 8.7.1993, 40. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 96/31/EK.

(92) OV L 312, 6.12.1994, 35. lpp.

(93) OV L 264, 7.11.1995, 35. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2001/676/EK.

(94) OV L 313, 3.12.1996., 38. lpp.

(95) OV L 183, 11.7.1997., 38. lpp.

(96) OV L 232, 23.8.1997., 9. lpp.

(97) OV L 277, 14.10.1998., 31. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2002/819/EK.

(98) OV L 114, 13.5.2000., 42. lpp.

(99) OV L 10, 13.1.2001., 64. lpp.

(100) OV L 10, 12.1.2002., 73. lpp.

(101) OV L 163, 21.6.2002., 19. lpp.

(102) OV L 6, 10.1.2004., 53. lpp.

18.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/47

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1666/2006

(2006. gada 6. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regula (EK) Nr. 2076/2005 (3) nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai (4). Ir jāgroza atsevišķi noteikumi.

(2)

Komisijas Lēmumā 2006/766/EK (5) izveidots trešo valstu saraksts, kuras atbilst Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. panta 4. punktā minētajiem nosacījumiem un kuras tādējādi var garantēt to, ka uz Kopienu eksportētās gliemenes, tunikāti, adatādaiņi, jūras gliemeži un zvejniecības produkti atbilst sanitārajiem nosacījumiem, kas noteikti Kopienas tiesību aktos, lai aizsargātu patērētāju veselību.

(3)

Ar Komisijas Lēmumu 97/20/EK (6) un 97/296/EK (7) konkrētām trešām valstīm, kam vēl nav veikta Kopienas kontrole, tika atļauts dzīvu gliemeņu un zvejniecības produktu eksports Kopienā ar konkrētiem nosacījumiem. Šie lēmumi tika atcelti ar Komisijas Lēmumu 2006/765/EK (8). Šāda iespēja nav paredzēta Regulā (EK) Nr. 854/2004. Lai izvairītos no tradicionālā tirdzniecības modeļa kropļošanas, šāda iespēja pagaidām jāsaglabā.

(4)	Nosacījumiem, kurus piemēro gliemeņu, tunikātu, adatādaiņu, jūras gliemežu un zvejniecības produktu ievedumiem no minētajām trešām valstīm vai teritorijām, jābūt vismaz līdzvērtīgiem tiem nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas produktu ražošanu un laišanu tirgū.

(5)

Neierobežojot vispārīgo principu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 854/2004 II pielikuma II nodaļas A daļas 4. punktā, par to, ka dzīvas gliemenes no B klasei piederīgām teritorijām nedrīkst pārsniegt 4 600 E.coli uz 100 gramiem audu masas un iekšējā šķidruma, attiecībā uz dzīvu gliemeņu paraugiem no šīm teritorijām jāpieļauj 10 % pielaide. Tā kā 10 % pielaide paraugiem nerada sabiedrības veselības apdraudējumu un lai kompetentajām iestādēm ļautu pakāpeniski pielāgoties attiecīgo Regulas (EK) Nr. 854/2004 noteikumu piemērošanas jomai attiecībā uz B teritoriju klasifikāciju, šo teritoriju klasificēšanai jāpiešķir pārejas periods.

(6)	Regula (EK) Nr. 2076/2005 ir attiecīgi jāgroza.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2076/2005 groza šādi:

Regulas 7. pantā iekļauj turpmāko 3. un 4. punktu:

“3. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas III nodaļas E daļas, līdz 2007. gada 31. oktobrim pārtikas uzņēmumi var turpināt importēt zivju eļļu no trešo valstu uzņēmumiem, kas apstiprināti šim nolūkam, līdz spēkā stājas Komisijas Regula (EK) Nr. 1664/2006 (9).

4. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2074/2005 VI pielikuma, šajā pielikumā minētos produktus, par kuriem vajadzības gadījumā izsniegti attiecīgie importa sertifikāti saskaņā ar harmonizētajiem Kopienas noteikumiem, kas ir spēkā līdz 2006. gada 1. janvārim, un pārējos gadījumos saskaņā ar valsts noteikumiem, kurus dalībvalstis īstenoja līdz šim datumam, var importēt Kopienā līdz 2007. gada 1. maijam.

Regulas 17. pantam pievieno turpmāko 2. punktu:

“2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. panta 1. punkta, dalībvalstis var atļaut importēt gliemenes un zvejniecības produktus no valstīm, kas attiecīgi uzskaitītas šīs regulas I un II pielikumā, ar nosacījumu, ka:

a)	trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde attiecīgajai dalībvalstij ir sniegusi garantiju, ka attiecīgie produkti ir iegūti ar nosacījumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kas reglamentē Kopienas produktu ražošanu un laišanu tirgū, un

trešās valsts kompetentā iestāde vai teritorija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šiem importētajiem produktiem ir pievienots veselības sertifikāta paraugs, kas noteikts Komisijas Lēmumā 95/328/EK (10) un 96/333/EK (11), un tos realizē tikai importētājas dalībvalsts iekšējā tirgū vai to dalībvalstu iekšējā tirgū, kuras atļauj līdzīgu importu.

Regulā iekļauj turpmāko 17.a pantu:

“17.a pantu

Produktu un dzīvo gliemeņu izklāšanas teritoriju klasifikācija

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 854/2004 II pielikuma II nodaļas A daļas 4. punkta, kompetentā iestāde var klasificēt kā piederīgas B klasei teritorijas, kurām 90 % paraugu nav pārsniegts attiecīgais 4 600 E.coli limits uz 100 gramiem.”

4.	Regulai pievieno I un II pielikumu saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. novembrī.

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2076/2005 (OV L 338, 22.12.2005., 83. lpp.).

(2) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2076/2005.

(3) OV L 338, 22.12.2005., 83. lpp.

(4) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 776/2006 (OV L 136, 24.5.2006., 3. lpp.).

(5) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 53. lpp.

(6) OV L 6, 10.1.1997., 46. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2002/469/EK (OV L 163, 21.6.2002., 16. lpp.).

(7) OV L 122, 14.5.1997., 21. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/200/EK (OV L 71, 10.3.2006., 50. lpp.).

(8) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 50. lpp.

(9) OV L 320, 18.11.2006., 13 lpp.”

(10) OV L 191, 12.8.1995., 32. lpp.

(11) OV L 127, 25.5.1996., 33. lpp.”

PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

Trešo valstu un teritoriju saraksts, no kurām var atļaut gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu ievedumus jebkādā veidā un kas paredzēti lietošanai pārtikā

CA –	KANĀDA
GL –	GRENLANDE
US –	AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS

II PIELIKUMS

Trešo valstu un teritoriju saraksts, no kurām var atļaut zvejniecības produktu ievedumus jebkādā veidā un kas paredzēti lietošanai pārtikā

AO —	ANGOLA
AZ —	AZERBAÏDJAN (1)
BJ –	BENINA
CG –	KONGO REPUBLIKA (2)
CM –	KAMERŪNA
ER –	ERITREJA
FJ –	FIDŽI
IL –	IZRAĒLA
MM –	MJANMA
SB –	ZĀLAMANA SALAS
SH –	SV. HELĒNAS SALA
TG –	TOGO

”

(1) Atļauts ievest tikai kaviāru.

(2) Atļauts ievest tikai zvejniecības produktus, kas nozvejoti, saldēti un galīgā iepakojumā iepakoti, esot jūrā.

18.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/50

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 6. novembris),

ar ko atceļ dažus īstenošanas tiesību aktus par pārtikas higiēnu un veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanu un laišanu tirgū

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5175)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/765/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

Noteikumi par higiēnas prasībām un dzīvnieku veselību attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanu un laišanu tirgū ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3), Regulā (EK) Nr. 853/2004 un Regulā (EK) Nr. 854/2004.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/41/EK (4) atcēla dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanu un laišanu tirgū, kā arī precizēja, ka izpildes pasākumi, kas veikti pamatojoties uz šīm direktīvām, būs spēkā līdz netiks aizstāti. Tiesiskās noteiktības dēļ oficiāli ir jāatceļ izpildes pasākumi, kuri ir tikuši aizstāti ar šādiem tiesību aktiem:

—	Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (5),

—

Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2074/2005, ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Eiropas parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 (6),

—	Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2075/2005, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā (7).

(3)	Iepriekš minētās regulas sāka piemērot 2006. gada 11. janvārī.

(4)	Padome, pēc veterinārijas komitejas nelabvēlīga atzinuma saņemšanas, pieņēma Padomes 1994. gada 20. jūnija Lēmumu 94/371/EK, ar ko nosaka īpašus sabiedrības veselības aizsardzības nosacījumus dažu veidu olu laišanai tirgū (8). Tomēr Komisija saglabā savas izpildpilnvaras.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No 2006. gada 11. janvāra ir atceltas šādas direktīvas un lēmumi:

1.	Komisijas 1983. gada 12. aprīļa Direktīva 83/201/EEK, ar ko nosaka izņēmumus Padomes Direktīvas 77/99/EEK noteikumos attiecībā uz dažiem produktiem, kuros ir citi pārtikas produkti un tikai neliels gaļas vai gaļas produktu daudzums (9).

2.	Komisijas 1984. gada 3. jūlija Lēmums 84/371/EEK, ar ko nosaka Direktīvas 64/433/EEK 5.a pantā minētā īpašā marķējuma svaigai gaļai raksturlielumus (10).

3.	Komisijas 1987. gada 28. aprīļa Lēmums 87/260/EEK, ar ko piešķir atbrīvojumu Nīderlandei un nosaka līdzvērtīgas veselības prasības, kas jāievēro attiecībā uz svaigas gaļas sadalīšanu (11).

4.	Komisijas 1987. gada 8. maija Lēmums 87/266/EEK, ar ko tiek atzīts, ka Nīderlandes iesniegtā personāla veselības pārbaudes kārtība piedāvā līdzvērtīgas garantijas (12).

5.	Komisijas 1987. gada 24. novembra Lēmums 87/562/EEK par izņēmuma pieļaušanu attiecībā uz Vācijas Federatīvo Republiku un ekvivalentu veselības nosacījumu paredzēšanu, kas jāievēro attiecībā uz svaigas gaļas izciršanu (13).

6.	Komisijas 1988. gada 7. marta Lēmums 88/235/EEK, ar ko piešķir atkāpi Dānijai un ar ko nosaka līdzvērtīgas veselības prasības, kas jāievēro attiecībā uz svaigas gaļas sadalīšanu (14).

7.	Komisijas 1988. gada 13. jūnija Lēmums 88/363/EEK par atkāpes piešķiršanu Apvienotajai Karalistei un līdzvērtīgu veselības prasību noteikšanu, kuras jāievēro svaigas gaļas sadalīšanā (15).

8.	Komisijas 1990. gada 10. janvāra Lēmums 90/30/EEK, ar kuru Spānijai piešķir atkāpi un nosaka līdzvērtīgas veselības prasības, kuras jāievēro, sadalot svaigu gaļu (16).

9.	Komisijas 1990. gada 10. janvāra Lēmums 90/31/EEK, ar ko Francijai piešķir izņēmuma statusu un nosaka līdzvērtīgas veselības prasības, kuras jāievēro, sadalot svaigu gaļu (17).

10.	Komisijas 1990. gada 5. septembra Lēmums 90/469/EEK, ar ko Itālijai piešķir atkāpes tiesības, kā arī nosaka līdzvērtīgas veselības prasības attiecībā uz svaigas gaļas izciršanu (18).

11.	Komisijas 1990. gada 25. septembra Lēmums 90/514/EEK, ar ko atzīst, ka Dānijas iesniegtā personāla veselības pārbaudes kārtība piedāvā līdzvērtīgas garantijas (19).

12.	Komisijas 1990. gada 9. janvāra Lēmums 92/92/EEK, kurā noteiktas prasības dzīvu gliemeņu nosūtīšanas un attīrīšanas centru aprīkojumam un uzbūvei, kuriem drīkst paredzēt atkāpes (20).

13.	Komisijas 1993. gada 19. janvāra Lēmums 93/140/EEK, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz vizuālo pārbaudi, kuras mērķis ir noteikt parazītus zvejniecības produktos (21).

14.	Komisijas 1993. gada 21. decembra Lēmums 94/14/EK kurā uzskaitīti Kopienas uzņēmumi, kam paredzētas īslaicīgas un ierobežotas atkāpes no atsevišķām higiēnas prasībām svaigas gaļas tirdzniecībai Kopienā (22).

15.	Komisijas 1994. gada 17. februāra Lēmums 94/92/EK par Kopienas finansiālo palīdzību Kopienas Jūras biotoksīnu references laboratorijas darbībai (Laboratorio del Ministerio de Sanidad y Consumo, Vigo, Spānija) (23).

16.	Komisijas 1994. gada 20. maija Lēmums 94/356/EK, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Direktīvu 91/493/EEK attiecībā uz zvejniecības produktu patstāvīgām veselības pārbaudēm (24).

17.	Padomes 1994. gada 20. jūnija Lēmums 94/371/EK, ar ko nosaka īpašus sabiedrības veselības aizsardzības nosacījumus dažu veidu olu laišanai tirgū (25).

18.	Komisijas 1994. gada 3. jūnija Lēmums 94/383/EK par kritērijiem, kas jāpiemēro uzņēmumiem, kuri ražo gaļas produktus, bet kuriem nav rūpnieciskas struktūras vai ražošanas jaudas (26).

19.	Komisijas 1994. gada 16. decembra Lēmums 94/837/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus Padomes Direktīvā 77/99/EEK minēto pārfasēšanas centru apstiprināšanai un noteikumus tajos fasēto produktu tirdzniecībai (27).

20.	Komisijas 1995. gada 8. marta Lēmums 95/149/EK, ar ko nosaka robežlielumus kopējā gaistošā bāziskā slāpekļa (TVB-N) saturam attiecībā uz dažām zivsaimniecības produktu kategorijām un precizē izmantojamās analīzes metodes (28).

21.	Komisijas 1995. gada 4. maija Lēmums 95/165/EK, ar ko izveido vienotus kritērijus, ar kādiem piešķir atbrīvojumus dažiem uzņēmumiem, kas ražo piena produktus (29).

22.	Komisijas 1996. gada 29. jūlija Lēmums 96/536/EK, ar ko izveido piena produktu sarakstu, kuriem dalībvalstis drīkst piešķirt individuāla vai vispārēja rakstura atkāpes saskaņā ar Direktīvas 92/46/EEK 8. panta 2. punktu, un par to atkāpju raksturu, kas attiecas uz šo produktu ražošanu (30).

23.	Komisijas 1996. gada 13. novembra Lēmums 96/658/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus vairumtirgos izvietoto uzņēmumu apstiprināšanai (31).

24.	Komisijas 1998. gada 9. jūlija Lēmums 98/470/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 89/662/EEK attiecībā uz informāciju par veterinārajām pārbaudēm (32).

25.

Komisijas 2001. gada 8. jūnija Lēmums 2001/471/EK, ar ko paredz noteikumus par vispārējās higiēnas regulārajām pārbaudēm, kuras uzņēmumu vadītāji veic saskaņā ar Direktīvu 64/433/EEK par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai un Direktīvu 71/118/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē svaigas mājputnu gaļas ražošanu un laišanu tirgū (33).

26.	Komisijas 2002. gada 15. marta Lēmums 2002/225/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/492/EEK īstenošanai attiecībā uz konkrētu jūras biotoksīnu maksimālo pieļaujamo daudzumu un analīzes metodēm gliemenēs, adatādaiņos, tunikātos un jūras gliemežos (34).

27.	Komisijas 2002. gada 20. jūnija Lēmums 2002/477/EK, ar ko nosaka sabiedrības veselības aizsardzības prasības attiecībā uz svaigu gaļu un svaigu mājputnu gaļu, ko ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Lēmumu 94/984/EK (35).

28.	Komisijas 2003. gada 22. maija Lēmums 2003/380/EK, ar ko Zviedrijai piešķir atbrīvojumu no Padomes Direktīvas 64/433/EEK un nosaka līdzvērtīgas higiēnas prasības, kas jāievēro attiecībā uz svaigas gaļas izciršanu (36).

29.	Komisijas 2003. gada 30. oktobra Lēmums 2003/774/EK, ar ko apstiprina noteiktus apstrādes veidus, lai aizkavētu patogēnu mikroorganismu attīstību gliemenēs un jūras gliemežos (37).

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 6. novembrī.

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2076/2005 (OV L 338, 22.12.2005., 83. lpp.).

(2) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2076/2005.

(3) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(4) OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.

(5) OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.

(6) OV L 338, 22.12.2005., 27. lpp.

(7) OV L 338, 22.12.2005., 60. lpp.

(8) OV L 168, 2.7.1994., 34. lpp.

(9) OV L 112, 28.4.1983., 28. lpp.

(10) OV L 196, 26.7.1984., 46. lpp.

(11) OV L 123, 12.5.1987., 8. lpp.

(12) OV L 126, 15.5.1987., 20. lpp.

(13) OV L 341, 3.12.1987., 35. lpp.

(14) OV L 105, 26.4.1988., 20. lpp.

(15) OV L 177, 8.7.1988., 57. lpp.

(16) OV L 16, 20.1.1990., 35. lpp.

(17) OV L 16, 20.1.1990., 37. lpp.

(18) OV L 255, 19.9.1990., 16. lpp.

(19) OV L 286, 18.10.1990., 29. lpp.

(20) OV L 34, 11.2.1992., 34. lpp.

(21) OV L 56, 9.3.1993., 42. lpp.

(22) OV L 14, 17.1.1994., 1. lpp.

(23) OV L 46, 18.2.1994., 63. lpp.

(24) OV L 156, 23.6.1994., 50. lpp.

(25) OV L 168, 2.7.1994., 34. lpp.

(26) OV L 174, 8.7.1994., 33. lpp.

(27) OV L 352, 31.12.1994., 15. lpp.

(28) OV L 097, 29.4.1995., 84. lpp.

(29) OV L 108, 13.5.1995., 84. lpp.

(30) OV L 230, 11.9.1996., 12. lpp.

(31) OV L 302, 26.11.1996., 22. lpp.

(32) OV L 208, 24.7.1998., 54. lpp.

(33) OV L 165, 21.6.2001., 48. lpp.

(34) OV L 75, 16.3.2002., 62. lpp.

(35) OV L 164, 22.6.2002., 39. lpp.

(36) OV L 131, 28.5.2003., 18. lpp.

(37) OV L 283, 31.10.2003., 78. lpp.

18.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/53

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 6. novembris),

ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5171)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/766/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 854/2004 ir noteikti īpaši nosacījumi gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu, jūras gliemežu un zvejniecības produktu importam no trešām valstīm.

(2)

Komisijas Lēmumā 97/20/EK (2) ir noteikts to trešo valstu saraksts, kuras ievēro līdzvērtības nosacījumus attiecībā uz gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu audzēšanu un laišanu tirgū, un ar Komisijas Lēmumu 97/296/EK (3) ir izveidots to trešo valstu saraksts, no kurām ir atļauts ievest zvejniecības produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā.

(3)

Jāizveido to trešo valstu un teritoriju saraksts, kuras atbilst Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem un kuras tādējādi var garantēt, ka gliemenes, tunikāti, adatādaiņi, jūras gliemeži un zvejniecības produkti, ko eksportē uz Kopienu, atbilst sanitārajiem nosacījumiem, kas noteikti, lai aizsargātu patērētāju veselību. Tomēr ķemmīšgliemeņu (pectinidae) pievilcējmuskuļu imports, izņemot akvakultūras dzīvnieku, kas pilnībā atdalīti no iekšējiem orgāniem un gonādām, ir jāatļauj arī no tām trešām valstīm, kas nav minētas šādā sarakstā.

(4)	Austrālijas, Jaunzēlandes un Urugvajas kompetentās iestādes ir sniegušas atbilstošas garantijas, ka piemērotie nosacījumi attiecībā uz dzīvām gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem un jūras gliemežiem ir līdzvērtīgi Kopienas tiesību aktos minētajiem nosacījumiem

(5)	Armēnijas, Baltkrievijas un Ukrainas kompetentās iestādes ir sniegušas atbilstošas garantijas, ka piemērotie nosacījumi attiecībā uz zvejniecības produktiem ir līdzvērtīgi Kopienas tiesību aktos minētajiem nosacījumiem

(6)	Tāpēc Lēmumi 97/20/EK un 97/296/EK ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu lēmumu

(7)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU

1. pants

Gliemeņu, tunikātu, adatādaiņu un jūras gliemežu imports

1. Šā lēmuma I pielikumā ir noteikts to trešo valstu saraksts, no kurām drīkst ievest gliemenes, tunikātus, adatādaiņus un jūras gliemežus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. panta 1. punktā.

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. panta 1. punkta, 1. punkts neattiecas uz ķemmīšgliemeņu (pectinidae) pievilcējmuskuļiem, ko drīkst ievest no trešām valstīm, kas nav norādītas 1. punktā minētajā sarakstā, izņemot akvakultūras dzīvniekus, kas pilnībā atdalīti no iekšām un gonādām.

2. pants

Zvejniecības produktu imports

Šā lēmuma II pielikumā ir noteikts to trešo valstu un teritoriju saraksts, no kurām drīkst ievest zvejniecības produktus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. panta 1. punktā.

3. pants

Atcelšana

Lēmumu 97/20/EK un Lēmumu 97/296/EK atceļ.

Atsauces uz atceltajiem lēmumiem uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 6. novembrī.

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2076/2005 (OV L 338, 22.12.2005., 83. lpp.).

(2) OV L 6, 10.1.1997., 46. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2002/469/EK (OV L 163, 21.6.2002., 16. lpp.).

(3) OV L 122, 14.5.1997., 21. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/200/EK (OV L 71, 10.3.2006., 50. lpp.).

I PIELIKUMS

To trešo valstu saraksts, no kurām ir atļauts ievest jebkāda veida gliemenes, adatādaiņus, tunikātus un jūras gliemežus lietošanai pārtikā

(Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. pantā minētās valstis un teritorijas)

AU –	AUSTRĀLIJA
CL –	ČĪLE (1)
JM –	JAMAIKA (2)
JP –	JAPĀNA (1)
KR –	DIENVIDKOREJA (1)
MA –	MAROKA
NZ –	JAUNZĒLANDE
PE –	PERU (1)
TH –	TAIZEME (1)
TN –	TUNISIJA
TR –	TURCIJA
UY –	URUGVAJA
VN –	VJETNAMA (1)

(1) Tikai saldētas vai pārstrādātas gliemenes, adatādaiņi, tunikāti un jūras gliemeži.

(2) Tikai jūras gliemeži.

II PIELIKUMS

To valstu un teritoriju saraksts, no kurām ir atļauts ievest jebkāda veida zvejniecības produktus lietošanai pārtikā

(Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. pantā minētās valstis un teritorijas)

AE –	APVIENOTIE ARĀBU EMIRĀTI
AG –	ANTIGVA UN BARBUDA (1)
AL –	ALBĀNIJA
AM –	ARMĒNIJA (2)
AN –	NĪDERLANDES ANTIĻAS
AR –	ARGENTĪNA
AU –	AUSTRĀLIJA
BD –	BANGLADEŠA
BG –	BULGĀRIJA (3)
BR –	BRAZĪLIJA
BS –	BAHAMU SALAS
BY –	BALTKRIEVIJA
BZ –	BELIZA
CA –	KANĀDA
CH –	ŠVEICE
CI –	KOTDIVUĀRA
CL –	ČĪLE
CN –	ĶĪNA
CO –	KOLUMBIJA
CR –	KOSTARIKA
CU –	KUBA
CV –	KABOVERDE
DZ –	ALŽĪRIJA
EC –	EKVADORA
EG –	ĒĢIPTE
FK –	FOLKLENDA SALAS
GA –	GABONA
GD –	GRENĀDA
GH –	GANA
GL –	GRENLANDE
GM –	GAMBIJA
GN –	GVINEJA-KONAKRI (4) (5)
GT –	GVATEMALA
GY –	GAJĀNA
HK –	HONKONGA
HN –	HONDURASA
HR –	HORVĀTIJA
ID –	INDONĒZIJA
IN –	INDIJA
IR –	IRĀNA
JM –	JAMAIKA
JP –	JAPĀNA
KE –	KENIJA
KR –	DIENVIDKOREJA
KZ –	KAZAHSTĀNA
LK –	ŠRILANKA
MA –	MAROKA (6)
MG –	MADAGASKARA
MR –	MAURITĀNIJA
MU –	MAURĪCIJA
MV –	MALDIVU SALAS
MX –	MEKSIKA
MY –	MALAIZIJA
MZ –	MOZAMBIKA
NA –	NAMĪBIJA
NC –	JAUNKALEDONIJA
NG –	NIGĒRIJA
NI –	NIKARAGVA
NZ –	JAUNZĒLANDE
OM –	OMĀNA
PA –	PANAMA
PE –	PERU
PG –	PAPUA-JAUNGVINEJA
PH –	FILIPĪNAS
PF –	FRANČU POLINĒZIJA
PM –	SENPJĒRA UN MIKELONA
PK –	PAKISTĀNA
RO –	RUMĀNIJA (3)
RU –	KRIEVIJA
SA –	SAŪDA ARĀBIJA
SC –	SEIŠELU SALAS
SG –	SINGAPŪRA
SN –	SENEGĀLA
SR –	SURINAMA
SV –	SALVADORA
TH –	TAIZEME
TN –	TUNISIJA
TR –	TURCIJA
TW –	TAIVĀNA
TZ –	TANZĀNIJA
UA –	UKRAINA
UG –	UGANDA
US –	AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS
UY –	URUGVAJA
VE –	VENECUĒLA
VN –	VJETNAMA
XM –	MELNKALNE (7)
XS –	SERBIJA (7) (8)
YE –	JEMENA
YT –	MAJOTA
ZA –	DIENVIDĀFRIKA
ZW –	ZIMBABVE

(1) Tikai dzīvi vēžveidīgie.

(2) Tikai dzīvi, saimniecībā neaudzēti vēži.

(3) Piemēro, līdz pievienošanās valsts kļūst par Kopienas dalībvalsti.

(4) Tikai zivis, kurām nav veiktas nekādas citādas sagatavošanas vai pārstrādes darbības, kā vien galvas atdalīšana, iekšu izņemšana, dzesināšana vai sasaldēšana.

(5) Nepiemēro Komisijas Lēmuma 94/360/EK (OV L 158, 25.6.1994., 41. lpp.) nosacījumu par to, cik bieži veic fiziskās pārbaudes

(6) Apstrādātām Acanthocardia tuberculatum sugas gliemenēm jāpievieno: a) papildu veselības novērtējums saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2074/2005 (OV L 338, 22.12.2005., 27. lpp.) VI pielikuma V papildinājuma B daļā izklāstīto paraugu; un b) pārbaudes analīžu rezultāti, kas apliecina, ka moluski nesatur tādu paralītiskās gliemeņu indes (PSP) toksīnu līmeni, ko var noteikt ar bioloģisku metodi.

(7) Tikai veselas un svaigas zivis, kas nozvejotas jūrā.

(8) Izņemot Kosovu, kā definēts Apvienoto Nāciju Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244.

18.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/58

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 6. novembris),

ar ko groza Lēmumu 2003/804/EK un Lēmumu 2003/858/EK attiecībā uz sertifikācijas prasībām dzīviem mīkstmiešiem, dzīvām akvakultūras zivīm un produktiem, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5167)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/767/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīvu 91/67/EEK, kura attiecas uz dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 19. panta 1. punktu, 20. panta 1. punktu un 21. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (2) izklāstīti vispārējie noteikumi pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem par pārtikas produktu higiēnu.

(2)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), ir noteiktas īpašas higiēnas prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4), ir noteikti īpaši noteikumi par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu.

(4)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 2074/2005 (5) noteikti ieviešanas pasākumi noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšana saskaņā ar (EK) Nr. 854/2004 un Regulu (EK) Nr. 882/2004 (6), izņēmumi Regulai (EK) Nr. 852/2004 un izdarīti grozījumi Regulā (EK) Nr. 853/2004 un Regulā (EK) Nr. 854/2004.

(5)	Ar Padomes Direktīvu 95/70/EK (7) ievieš Kopienas obligātos pasākumus noteiktu gliemeņu slimību kontrolei.

(6)	Direktīvā 91/67/EEK noteikti dzīvnieku veselības nosacījumi, kas reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgu.

(7)

Ar Komisijas 2003. gada 14. novembra Lēmumu 2003/804/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un sertifikācijas prasības attiecībā uz mīkstmiešu, to olšūnu un gametu ievešanu tālākai audzēšanai, nobarošanai, izklāšanai jaunā vietā vai lietošanai cilvēku uzturā (8), un ar Komisijas 2003. gada 21. novembra Lēmumu 2003/858/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un sertifikācijas prasības audzēšanai paredzētu dzīvu zivju, to ikru un gametu, kā arī cilvēku uzturam paredzētu akvakultūras zivju un to produktu ievedumiem (9), ir noteiktas sertifikācijas prasības dzīviem mīkstmiešiem, dzīvām akvakultūras zivīm un produktiem, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā.

(8)

Lai vienkāršotu sertifikācijas procedūru minētajiem produktiem, dzīvnieku veselības sertifikācijas prasības, kas noteiktas šajos lēmumos, ir iekļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 izveidotajos veselības sertifikātos, kas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā.

(9)	Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Lēmums 2003/804/EK un Lēmums 2003/858/EK, ņemot vērā Padomes Direktīvu KOM(2005) 362 par dzīvnieku veselības prasībām akvakultūras dzīvniekiem un šo dzīvnieku produktiem un lai novērstu un uzraudzītu noteiktas ūdens dzīvnieku slimības (10).

(10)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU

1. pants

Lēmuma 2003/804/EK grozījumi

Lēmumu 2003/804/EK groza šādi:

Lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Ievešanas nosacījumi attiecībā uz dzīviem mīkstmiešiem, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā

1. Dalībvalstis atļauj savā teritorijā ievest dzīvus mīkstmiešus, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā, tikai tad, ja:

a)	nosūtīšanas trešā valsts ir sarakstā, kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2006/766/EK (11);

b)	sūtījumam ir pievienots kopējais sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības sertifikāts, kas izveidots atbilstīgi paraugam, kas noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 2074/2005;

c)	sūtījums atbilst iepakošanas un etiķetēšanas prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 853/2004.

2. Ja mīkstmiešus ir paredzēts atkārtoti izklāt jaunā vietā vai ielaist Kopienas ūdeņos, sūtījumam arī jāatbilst 3. panta 1. punkta noteikumiem”.

Lēmuma 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Papildu ievešanas nosacījumi attiecībā uz noteiktiem dzīviem mīkstmiešiem, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā

1. Papildus 4. pantā minētajām prasībām to mīkstmiešu sugu, kas ir uzņēmīgas pret vienu vai vairākām slimībām, kas minētas Direktīvas 95/70/EK D pielikumā, sūtījumiem ir jābūt:

a)	no tāda avota, kur nav neizskaidrotas virsnormas mirstības, un attiecībā uz kuru izcelsmes trešās valsts kompetentā iestāde apstiprina, ka tajā nav sastopama neviena minētā slimība saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vai attiecīgo OIE (Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija) standartu; vai

b)	ievestiem kā pārstrādātiem vai neapstrādātiem produktiem, kā definēts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punktā; vai

c)	sūtītiem tieši uz apstiprinātu ievešanas centru, kur mīkstmiešus turpina pārstrādāt, neskarot Regulas (EK) Nr. 853/2004 VII sadaļas III pielikumu un Regulas (EK) Nr. 854/2004 6. pantu.

2. Papildus 4. pantā noteiktajām prasībām to mīkstmiešu sugu, kas ir uzņēmīgas pret Bonamia ostrea un/vai Marteilia refringens, ievestas dalībvalstīs vai zonās, kas ir deklarētas kā slimību neskartas vai ir iekļautas programmā šāda statusa iegūšanai saskaņā ar Direktīvas 91/67/EEK 5. un 10. pantu, sūtījumiem jābūt:

a)	no avota, kuru izcelsmes trešās valsts kompetentā iestāde apstiprina, ka tajā nav sastopama neviena minētā slimība saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vai attiecīgo OIE (Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija) standartu; vai

b)	ievestiem kā pārstrādātiem vai neapstrādātiem produktiem, kā definēts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punktā; vai

c)	sūtītiem tieši uz apstiprinātu ievešanas centru, kur mīkstmiešus turpina pārstrādāt, neskarot Regulas (EK) Nr. 853/2004 VII sadaļas III pielikumu un Regulas (EK) Nr. 854/2004 6. pantu.

3. Šo pantu nepiemēro, ja mīkstmieši ir iepakoti un marķēti pārdošanai gala patērētājam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004.”

Lēmuma V pielikuma A daļas 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.	Dzīvus mīkstmiešus drīkst izvest no ievešanas centriem, ja tie ir iepakoti un marķēti pārdošanai gala patērētājam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004.”

2. pants

Lēmuma 2003/858/EK grozījumi

Lēmumu 2003/858/EK groza šādi:

Lēmuma 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Ievešanas nosacījumi attiecībā uz akvakultūras zivju produktiem, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā

1. Dalībvalstis atļauj savā teritorijā ievest akvakultūras zivju produktus, ko paredzēts lietot cilvēku uzturā, tikai tad, ja:

a)	nosūtīšanas trešā valsts ir sarakstā, kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2006/766/EK (12);

b)	sūtījumam ir pievienots kopējais sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības sertifikāts, kas izveidots atbilstīgi paraugam, kas noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 2074/2005;

c)	sūtījums atbilst iepakošanas un etiķetēšanas prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 853/2004”.

Lēmuma 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Papildu ievešanas nosacījumi attiecībā uz noteiktiem akvakultūras zivju produktiem, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā

1. Papildus 5. pantā minētajām prasībām to zivju sugu, kuras ir uzņēmīgas pret ISA un/vai EHN, sūtījumiem ir jābūt:

a)	no avota, kuru izcelsmes trešās valsts kompetentā iestāde apstiprina, ka tas ir attiecīgo slimību neskarts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vai attiecīgo OIE (Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija) standartu; vai

b)	zivīm, kurām jābūt izķidātām pirms nosūtīšanas; vai

c)	tādam sūtījumam, ko sūta tieši uz apstiprinātu ievešanas centru, kur zivis tiek tālāk pārstrādātas.

2. Papildus 5. pantā noteiktajām prasībām to zivju sugu, kas ir uzņēmīgas pret VHS un/vai IHN, ievestas dalībvalstīs vai zonās, kas ir deklarētas kā slimību neskartas, vai atbilstīgi programmai saņemti šādi dati saskaņā ar Direktīvas 91/67/EEK 5. un 10. pantam, sūtījumiem jābūt:

a)	no avota, kuru izcelsmes trešās valsts kompetentā iestāde apstiprina, ka tajā nav sastopama neviena minētā slimība saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vai attiecīgo OIE (Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija) standartu; vai

b)	zivīm, kurām jābūt izķidātām pirms nosūtīšanas; vai

c)	tādam sūtījumam, ko sūta tieši uz apstiprinātu ievešanas centru, kur zivis tiek tālāk pārstrādātas.”

3.	Svītro IV un V pielikumu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā septītajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 6. novembrī.

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 46, 19.2.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(3) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2076/2005 (OV L 338, 22.12.2005., 83. lpp.).

(4) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2076/2005

(5) OV L 338, 22.12.2005., 27. lpp.

(6) OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 776/2006 (OV L 136, 24.5.2006., 3. lpp.).

(7) OV L 332, 30.12.1995., 33. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(8) OV L 302, 20.11.2003., 22. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/409/EK (OV L 139, 2.6.2005., 16. lpp.).

(9) OV L 324, 11.12.2003., 37. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/742/EK (OV L 279, 22.10.2005., 71. lpp.).

(10) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(11) OV L 320, 18.11.2006., 53. lpp.

(12) OV L 320, 18.11.2006., 53. lpp.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 320

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	49. sējums 2006. gada 18. novembris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1662/2006 (2006. gada 6. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku ( 1 )	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1663/2006 (2006. gada 6. novembris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu ( 1 )	11
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1664/2006 (2006. gada 6. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz īstenošanas pasākumiem saistībā ar noteiktiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un atceļ dažus īstenošanas pasākumus ( 1 )	13
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1665/2006 (2006. gada 6. novembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2075/2005, ar kuru nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā ( 1 )	46
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1666/2006 (2006. gada 6. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai ( 1 )	47

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 6. novembris), ar ko atceļ dažus īstenošanas tiesību aktus par pārtikas higiēnu un veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanu un laišanu tirgū (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5175) ( 1 )	50
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 6. novembris), ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5171) ( 1 )	53
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 6. novembris), ar ko groza Lēmumu 2003/804/EK un Lēmumu 2003/858/EK attiecībā uz sertifikācijas prasībām dzīviem mīkstmiešiem, dzīvām akvakultūras zivīm un produktiem, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5167) ( 1 )	58


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ