30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 394/1

(1)

Daži divpusējie un reģionālie nolīgumi, kas noslēgti starp piekrastes valstīm, kā, piemēram, Helsinku un Barselonas konvencijas, kas noslēgtas attiecīgi 1992. un 1976. gadā, nodrošina savstarpēju palīdzību jūras piesārņojuma gadījumā.

(2)

Regula (EK) Nr. 1406/2002 (3) izveidoja Eiropas Jūras drošības aģentūru (turpmāk “Aģentūra”), lai visā Kopienā nodrošinātu augstu, vienveidīgu un efektīvu kuģošanas drošības un kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanas līmeni.

(3)

Regula (EK) Nr. 724/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1406/2002, noteica Aģentūrai jaunus uzdevumus kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanas un reaģēšanas uz piesārņojumu jomā, atbildot uz Kopienas ūdeņos nesen notikušām avārijām, konkrēti, negadījumiem ar naftas tankkuģiem “Erika” un “Prestige”.

(4)

Lai ieviestu šos jaunos uzdevumus piesārņojuma novēršanas un reaģēšanas uz piesārņojumu jomā, Aģentūras Administratīvā padome 2004. gada 22. oktobrī pieņēma gatavības un reaģēšanas pasākumu rīcības plānu, kas nosaka Aģentūras reaģēšanas pasākumus naftas piesārņojuma gadījumos un kas ir vērsts uz optimālu Aģentūras rīcībā esošo resursu izmantošanu (turpmāk “rīcības plāns”).

(5)

Aģentūras reaģēšanas pasākumi piesārņojuma gadījumos, kā noteikts rīcības plānā, attiecas uz pasākumiem informēšanas, sadarbības un koordinēšanas jomā un, galvenokārt, uz to, lai sniegtu operatīvo palīdzību dalībvalstīm, lai cīņai pret naftas piesārņojumu un citiem piesārņojuma veidiem, piemēram, bīstamu un kaitīgu vielu izraisītu piesārņojumu, pēc pieprasījuma nodrošinātu papildu kuģus piesārņojuma novēršanai. Aģentūrai ir jāpievērš īpaša uzmanību zonām, kuras ir atzītas par visjutīgākajām, neierobežojot palīdzību nevienai citai zonai, kam tā ir vajadzīga.

(6)

Aģentūras pasākumiem šajā jomā nebūtu jāatbrīvo piekrastes valstis no atbildības par atbilstīga piesārņojuma novēršanas mehānisma esamību, un tām būtu jāpilda pašreizējie sadarbības noteikumi starp dalībvalstīm vai dalībvalstu grupām šajā jomā. Jūras piesārņojuma gadījumā Aģentūrai jāsniedz palīdzība skartajai(-ām) dalībvalstij(-īm), kuras(-u) vadībā tiek veiktas tīrīšanas darbības.

(7)

Saskaņā ar rīcības plānu Aģentūrai ir jāpiešķir izšķiroša loma centralizētu pārraudzības satelītattēlu pakalpojumu izveidē, piesārņojuma agrīnā atklāšanā, un atbildīgo kuģu identificēšanā. Šī jaunā sistēma paaugstinās datu pieejamību un reaģēšanas efektivitāti uz kuģu izraisītu piesārņojumu.

(8)

Aģentūras nodrošināmais papildu līdzeklis būtu jādara pieejams dalībvalstīm ar Kopienas mehānismu civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā, tostarp nejaušas jūras piesārņošanas gadījumos, kā to nosaka Padomes Lēmums 2001/792/EK, Euratom  (4).

(9)

Lai nodrošinātu pilnīgu rīcības plāna ieviešanu un stiprinātu kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas un reaģēšanas pasākumus, paplašinot pašreizējos pasākumus piesārņojuma novēršanai, Aģentūras vajadzībām būtu jānodrošina dzīvotspējīga un ekonomiski izdevīga sistēma finansēšanai, jo īpaši attiecībā uz operatīvo palīdzību dalībvalstīm.

(10)

Tādējādi ir nepieciešams nodrošināt atbilstīgu finanšu nodrošinājumu Aģentūrai uzticēto uzdevumu reaģēšanas uz piesārņojumu jomā un citu saistīto darbību finansēšanai, balstoties uz daudzgadu saistībām. Kopienas ikgadējo iemaksu apjoms būtu jānosaka saskaņā ar spēkā esošajām procedūrām.

(11)

Summām, kas iemaksājamas reaģēšanas uz piesārņojumu pasākumu finansēšanai saskaņā jauno finanšu shēmu, būtu jāaptver laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam.

(12)

Būtu jāparedz finansējums rīcības plāna ieviešanai, kas aptver to pašu laikposmu.

(13)

Minētā finansējuma apjoms būtu jāuzskata par minimālo summu, kas vajadzīga, lai veiktu Aģentūras uzdevumus, reaģējot uz kuģu radīto piesārņojumu.

(14)

Lai optimizētu saistību asignējumu un ņemtu vērā jebkādas pārmaiņas saistībā ar reaģēšanas pasākumiem uz kuģu izraisītu piesārņojumu, ir nepieciešams nodrošināt konkrēto rīcības vajadzību nepārtrauktu pārraudzību, lai pieļautu ikgadēju finanšu saistību pielāgošanu.

(15)

Tādējādi Aģentūras Administratīvā pārvaldei būtu jāpārskata budžeta saistības, balstoties uz izpilddirektora sagatavoto ziņojumu, lai Aģentūras budžetā veiktu nepieciešamās korekcijas. Tādēļ Regula (EK) Nr. 1406/2002 būtu atbilstīgi jāgroza,

a)

“Aģentūra” ir Eiropas Jūras drošības aģentūra, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002;

b)

“reģionālie nolīgumi” ir divpusēji un reģionāli nolīgumi, kas noslēgti starp piekrastes valstīm, lai sniegtu savstarpēju palīdzību jūras piesārņojuma gadījumā;

c)

“nafta” ir jebkura veida nafta, tostarp jēlnafta, mazuts, nosēdumi, naftas pārstrādes produkti un rafinēti produkti, kā to nosaka 1990. gada Starptautiskā Konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumos;

d)

“bīstamas un kaitīgas vielas” ir jebkuras vielas, izņemot naftu, kuras, iekļūstot jūras vidē var radīt draudus cilvēka veselībai, kaitēt dzīvajiem resursiem un dzīvībai jūrā, nodarīt bojājumus iekārtām vai traucēt cita veida likumīgu jūras izmantošanu, kā to nosaka 2000. gada Protokols par gatavību, reaģēšanu un sadarbību bīstamu un kaitīgu vielu izraisīta piesārņojuma gadījumos.

a)

informēšanu un labākās prakses, veidu un inovāciju apkopošanu, analizēšanu un izplatīšanu, kā, piemēram, līdzekļus tilpņu iztukšošanas uzraudzībai, reaģēšanas jomā uz kuģu izraisītu piesārņojumu;

b)

sadarbību un koordinēšanu, un tehniskas un zinātniskas palīdzības sniegšanu dalībvalstīm un Komisijai attiecīgos reģionālos nolīgumos noteikto pasākumu ietvaros;

c)

operatīvo palīdzību un atbalstu, pēc pieprasījuma ar tādiem papildu līdzekļiem kā atbalsta kuģi un aprīkojums piesārņojuma novēršanai, dalībvalstu reaģēšanas uz piesārņojumu darbības gadījumos, kad rodas apzināts vai nejaušs kuģu izraisīts piesārņojums.

a)

10. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

b)

15. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 394/5

(1)

Mobilitāte izglītībā un apmācībā ir ar Līgumu aizsargātas pamatbrīvības – personu pārvietošanās brīvības – neatņemama daļa un viens no galvenajiem Eiropas Savienības rīcības mērķiem izglītības un arodmācību jomā, kas balstīta gan uz kopējām vērtībām, gan cieņu pret daudzveidību. Tā ir būtisks līdzeklis, lai izveidotu patiesu Eiropas mūžizglītības telpu, veicinātu nodarbinātību un samazinātu nabadzību, kā arī lai palīdzētu veicināt aktīvu pilsoniskumu Eiropā.

(2)

Mobilitāte tuvina pilsoņus un uzlabo savstarpējo sapratni. Tā sekmē solidaritāti, domu apmaiņu un labākas zināšanas par dažādām kultūrām, kas vieno Eiropu; tādējādi mobilitāte veicina ekonomisko, sociālo un reģionālo kohēziju.

(3)

Eiropas mobilitātes un apmaiņas pastiprināšana izglītības un apmācības nolūkā un tādiem pasākumiem kā 2006. –Eiropas darba ņēmēju mobilitātes gads ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Lisabonas mērķi līdz 2010. gadam padarīt Eiropu par visnovatoriskāko un konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku.

(4)

Labākas mobilitātes sistēmas nodrošināšana izglītības un apmācības mērķiem ES palīdzēs sniegt ieguldījumu uz zināšanām balstītas ekonomikas sasniegšanai, kas ir būtiski, lai sekmētu nodarbinātību, ilgspējīgu attīstību, pētniecību un inovācijas dalībvalstīs.

(5)

Lielāks visu iesaistīto pušu, arī valsts iestāžu atbalsts mobilitātei ES ir nepieciešams, lai uzlabotu izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti un efektivitāti Eiropā.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2001/613/EK (2001. gada 10. jūlijs) par studentu, apmācāmo personu, brīvprātīgo, skolotāju un pasniedzēju mobilitāti Kopienā (4) bija pirmais ieteikums, kas pieņemts nolūkā atvieglināt Kopienas rīcību mobilitātes veicināšanai.

(7)

Lai arī saskaņā ar minētā ieteikuma III punkta a) apakšpunktu izveidotās ekspertu grupas darbība un pirmais paveiktā darba pārbaudes ziņojums parādīja, ka gan valstu, gan Eiropas līmenī ir panākts progress attiecībā uz mobilitāti izglītības un apmācības nolūkā, tomēr atklāja nepieciešamību koncentrēties ne tikai uz mobilitātes kvantitatīvu palielināšanu, bet galvenokārt uz tās kvalitātes paaugstināšanu.

(8)

Uz šo mērķi var tiekties, inter alia, ieteikuma veidā pieņemot mobilitātes kvalitātes hartu, kas nosaka principu kopumu šajā jomā, kuri īstenojami pēc brīvprātības principa.

(9)

Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartā (turpmāk – “Harta”) būtu jāņem vērā invalīdu un mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu īpašās vajadzības.

(10)

Hartai būtu jāpalīdz palielināt apmaiņu, veicināt to posmu atzīšanu, kas paredzēti izglītībai vai apmācībai, kā arī zinātnisko grādu un kvalifikāciju atzīšanu, un radīt savstarpēju uzticību, tā lai uzlabotu un stiprinātu sadarbību starp attiecīgajām iestādēm, organizācijām un mobilitātes procesos ieinteresētajām personām. Uzmanība būtu jāpievērš jautājumam par aizdevumu, stipendiju un sociālās nodrošināšanas pabalstu pārnešanu.

(11)

Hartas mērķis ir papildināt, nevis aizstāt īpašus noteikumus, kas izklāstīti Erasmus Studentu hartā.

(12)

Valsts iestādēm būtu jānodrošina Hartas pieejamība visās atbilstošajās tās saņēmēju valodās visiem studentiem un personām, kuras apgūst apmācības kursus, kā arī citām ieinteresētajām pusēm, kas iesaistījušās izglītības un apmācības mobilitātē izcelsmes valstī vai uzņēmējvalstī, un Harta būtu jāuzskata par galveno pamatprincipu kopumu.

(13)

Mobilitātes priekšrocības lielā mērā atkarīgas no tās praktisko nosacījumu – informēšanas, sagatavošanas, atbalsta un dalībnieku iegūtās pieredzes un kvalifikāciju atzīšanas – kvalitātes. Iesaistītās personas un organizācijas var ievērojami palielināt tās vērtību ar rūpīgu plānošanu un piemērotu izvērtēšanu.

(14)

Europass  (5) ir īpaši noderīgs instruments, lai veicinātu pārredzamību un atzīšanu, tādējādi atbalstot mobilitāti.

(15)

Vēlams, lai Hartā paredzētie principi attiektos ne tikai uz pašu mobilitātes periodu, bet arī uz laikposmiem pirms un pēc mobilitātes perioda.

(16)

Laikus būtu jāizstrādā mācību plāns. Nepieciešama arī dalībnieku vispārēja sagatavošana, ņemot vērā lingvistisko sagatavošanu. Šajā sakarā atbildīgajām iestādēm un organizācijām būtu jānodrošina palīdzība.

(17)

Visi administratīvie un finanšu jautājumi, piemēram, kāds finansiāls atbalsts ir pieejams, kas segs izmaksa un apdrošināšanas segums uzņēmējvalstī, būtu jāatrisina pirms aizbraukšanas.

(18)

Ārvalstīs pavadāmajā laikposmā mobilitātes kvalitāti var palielināt, nodrošinot tādas programmas, kā, piemēram, dalībnieku konsultēšanu.

(19)

Sīki izstrādāts un skaidrs apraksts par uzņēmējvalstī pabeigtajiem jebkādiem kursiem vai apmācību, arī par apmācību ilgumu palīdzētu atvieglināt to atzīšanu pēc atgriešanās izcelsmes valstī.

(20)

Pārredzamības un labas pārvaldības labad skaidri jānosaka ieinteresētās puses katrā mobilitātes programmas posmā un pasākumā.

(21)

Lai nodrošinātu mobilitātes vispārējo kvalitāti, vēlams nodrošināt pārvietošanās brīvību visiem ES pilsoņiem un Hartā paredzētos principus un attiecīgos ieteikumus, cik iespējams, piemērot visiem mobilitātes veidiem mācību un profesionālās izaugsmes mērķiem: izglītībai vai apmācībai; formālajai vai neformālajai izglītībai, tostarp brīvprātīgajam darbam un projektiem; īsiem vai gariem mobilitātes laikposmiem; mācībām skolā, augstākajai izglītībai vai mācībām saistībā ar darbu; pasākumiem saistībā ar mūžizglītību.

(22)

Ņemot vērā mobilitātes pasākumu veidu un ilguma atšķirības, dalībvalstis var pielāgot Hartas īstenošanu atbilstīgi apstākļiem, proti, pielāgot to konkrētām situācijām un programmām. Dalībvalstis drīkst noteikt dažus punktus par obligātiem un citus – par neobligātiem.

(23)

Ņemot vērā to, ka šā ieteikuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šā ieteikuma mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā ieteikumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

1.

pieņemt pielikumā pievienoto Hartu un veicināt, lai to izmantotu kā līdzekli personīgās un profesionālās izaugsmes veicināšanai;

2.

sākot no otrā gada pēc šā ieteikuma pieņemšanas, ziņot par to, kā tās īsteno šo ieteikumu un jebkurus papildu pasākumus, kurus tās var izlemt veikt, lai veicinātu mobilitāti, it īpaši saistībā ar tās kvalitātes aspektiem, dalībvalstīm piedaloties darba programmā “Izglītība un apmācība 2010”;

3.

turpināt ciešu sadarbību un koordinēt to darbības, lai novērstu šķēršļus, kas tieši vai netieši kavē ES pilsoņu mobilitāti;

4.

nodrošināt pienācīgu atbalstu un piemērotu infrastruktūru izglītības un mācību mobilitātei, lai celtu valsts pilsoņu izglītības un mācību līmeni;

5.

veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu mobilitāti, nodrošinātu, ka visa būtiskā informācija ir viegli saprotama un pieejama ikvienam, piemēram, ar ievada rokasgrāmatu mobilitātes jautājumos vai atbalsta organizāciju sarakstu, kā arī uzlabot apstākļus mobilitātei.

1.

veicināt, lai Hartu izmantotu valstu aģentūras un citas organizācijas, kas darbojas izglītības, mācību un mobilitātes jomā;

2.

turpināt sadarbību ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, lai apmainītos ar lietderīgu informāciju un pieredzi par šajā ieteikumā atbalstīto pasākumu īstenošanu;

3.

ciešā sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm uzlabot statistiskas datus, kuros ņemts vērā dzimumu faktors, par mobilitāti izglītības un apmācības mērķiem;

4.

uzskatīt šo ieteikumu par tādu, kas veido vienotu veselumu ar Ieteikumu 2001/613/EK, un tādēļ tajā prasītos divgadu ziņojumus iekļaut darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” vispārējos ziņojumos.

30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 394/10

(1)

Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka Eiropai vajadzētu noteikt jaunas pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā, kā galveno pasākumu, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un veidojot uz zināšanām balstītu valstu ekonomiku, un uzsvēra to, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Kopš tā laika šie secinājumi ir regulāri atkārtoti, tostarp Briseles Eiropadomē 2003. gada 20. un 21. martā un 2005. gada 22. un 23. martā, kā arī atjaunotajā Lisabonas stratēģijā, ko apstiprināja 2005. gadā.

(2)

Eiropadomēs Stokholmā (2001. gada 23. un 24. marts) un Barselonā (2002. gada 15. un 16. marts) noteica konkrētus Eiropas izglītības un apmācības sistēmu nākotnes mērķus un darba programmu (darba programma “Izglītība un apmācība 2010”), ko jāsasniedz līdz 2010. gadam. Šie mērķi ietver prasmju attīstīšanu, kas nepieciešama zināšanu sabiedrībā, īpašus mērķus valodu mācīšanās veicināšanai un uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī vispārējo nepieciešamību uzsvērt Eiropas dimensiju izglītībā.

(3)

Komisijas paziņojumā “Par mūžizglītības Eiropas zonas izveidi” un vēlāk Padomes 2002. gada 27. jūnija Rezolūcijā par mūžizglītību (4) kā prioritāti noteica “jauno pamatprasmju” nodrošināšanu un uzsvēra, ka mūžizglītībai jāaptver laikposms no pirmskolas vecuma līdz pensijas vecumam un pēc tā.

(4)

Kopienas nodarbinātības rādītāju uzlabošanas nolūkā Eiropadomēs Briselē 2003. gada martā un 2003. gada decembrī uzsvēra nepieciešamību pilnveidot mūžizglītību, īpaši pievēršot uzmanību aktīviem un preventīviem pasākumiem saistībā ar nenodarbinātajām un neaktīvajām personām. Nodarbinātības īpašās komisijas ziņojumā, kurā uzsvēra to, ka ir nepieciešams, lai cilvēki spētu pielāgoties pārmaiņām, akcentēja iedzīvotāju integrācijas darba tirgū nozīmi un mūžizglītības izšķirošo lomu.

(5)

Padome 2003. gada maijā pieņēma Eiropas paraugkritērijus, tādējādi apņemoties ievērojami uzlabot Eiropas vidējos rādītājus. Paraugkritēriji ietver lasītprasmi, skolas nepabeigšanu, pabeigtu vidusskolas izglītību un pieaugušo mūžizglītību un ir cieši saistīti ar pamatprasmju pilnveidošanu.

(6)

Padomes ziņojumā par izglītības plašāku nozīmi, ko pieņēma 2004. gada novembrī, tika uzsvērts tas, ka izglītība veicina vispārējā kultūras pamata saglabāšanu un atjaunošanu sabiedrībā, kā arī tādu būtisku sociālo un pilsonisko īpašību apguvi kā pilsoniskums, līdztiesība, iecietība un cieņa, un ir īpaši nozīmīga laikā, kad dalībvalstīm jārisina jautājums, kā izturēties pret augošo sociālo un kultūras daudzveidību. Bez tam dot cilvēkiem iespēju ieiet un palikt darba dzīvē ir būtisks izglītības nozīmes aspekts sociālās kohēzijas nostiprināšanā.

(7)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gadā pieņemto ziņojumu par Lisabonas izglītības un apmācības mērķu sasniegšanas gaitu 15 gadus vecu jauniešu ar sliktu lasītprasmi procentuālā attiecība nav samazinājusies un pabeigtas vidējās izglītības rādītājs nav palielinājies. Bija samazinājies skolu nepabeigušo skaits, bet, ņemot vērā pašreizējos rādītājus, 2010. gada paraugkritēriji, ko Padome pieņēma 2003. gada maijā, netiks sasniegti. Dalība pieaugušo izglītībā nepieaug pietiekami ātri, lai sasniegtu 2010. gada paraugkritēriju, un dati liecina par to, ka mazkvalificētie iedzīvotāji mazāk piedalās turpmākā apmācībā.

(8)

Darbības plānā prasmju un kvalifikāciju attīstībai visas dzīves laikā, ko 2002. gada martā pieņēma Eiropas sociālie partneri, ir uzsvērta nepieciešamība uzņēmumiem arvien ātrāk pielāgot savas struktūras, lai saglabātu konkurētspēju. Pastiprināts komandas darbs, hierarhijas izlīdzināšana, pienākumu sadalījums un lielāka daudzuzdevumu nepieciešamība prasa mācību organizāciju attīstību. Šajā sakarā organizāciju spēja noteikt prasmes, mobilizēt un apzināties tās un veicinātu to attīstību visiem nodarbinātajiem, veido jauno konkurētspējas stratēģiju pamatu.

(9)

Māstrihtas pētījums par profesionālo izglītību un apmācību 2004. gadā norāda uz lielu plaisu starp izglītības līmeņiem, kas nepieciešami jaunajās darbavietās, un Eiropas darbaspēka sasniegtajiem līmeņiem. Šis pētījums parāda, ka vairāk nekā viena trešā daļa Eiropas darbaspēka (80 miljoni) ir ar zemu kvalifikāciju, tajā pašā laikā ir aplēsts, ka līdz 2010. gadam gandrīz 50 % jauno darbavietu būs nepieciešama trešā līmeņa kvalifikācija, gandrīz 40 % būs nepieciešama pilna vidējā izglītība, bet tikai 15 % būs piemērotas pamatskolu beigušajiem.

(10)

Padome un Komisija Apvienotajā ziņojumā par darba programmu “Izglītības un apmācības 2010”, ko pieņēma 2004. gadā, uzsvēra nepieciešamību nodrošināt to, lai visiem iedzīvotājiem būtu tās prasmes, kas tiem nepieciešamas dalībvalstu noteiktajās mūžizglītības stratēģijās. Lai veicinātu un vienkāršotu reformu, ziņojumā izvirzīti priekšlikumi kopīgu Eiropas paraugkritēriju un principu izstrādei un noteikta pamatprasmju sistēmas prioritāte.

(11)

Jaunatnes paktā, kas pievienots marta Briseles Eiropadomes (2005. gada 22.-23. marts) secinājumiem, ir uzsvērta nepieciešamība vecināt vispārējā galveno prasmju kopuma attīstīšanu.

(12)

Vajadzība nodrošināt jauniešiem nepieciešamās pamatprasmes un izglītības ieguves līmeņu uzlabošana ir 2005. gada jūnija Eiropadomes pieņemto Integrēto izaugsmes un nodarbinātības 2005.–2008. gada pamatnostādņu neatņemama sastāvdaļa. Jo īpaši Nodarbinātības pamatnostādnēs, atsaucoties uz jaunajām prasībām attiecībā uz prasmēm, aicina pielāgot izglītības un apmācības sistēmas, precīzāk nosakot profesiju vajadzības un pamatprasmes, kas ietvertas dalībvalstu reformu programmās. Turklāt Nodarbinātības pamatnostādnēs pausts aicinājums nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un dzimumu līdztiesību visās veiktajās darbībās un panākt, ka vidējais nodarbinātības rādītājs Eiropas Savienībā kopumā ir 70 % un sieviešu nodarbinātības rādītājs ir vismaz 60 %.

(13)

Ar šo ieteikumu būtu jāveicina kvalitatīvas un uz nākotni orientētas tādas izglītības un apmācības attīstība, kas pielāgota Eiropas sabiedrības vajadzībām, atbalstot un papildinot dalībvalstu pasākumus, ar kuriem tās nodrošina to, lai pamatizglītības un apmācības sistēmas visiem jauniešiem piedāvātu iespējas attīstīt pamatprasmes tādā līmenī, kas tos sagatavo pieaugušo dzīvei un veido pamatu turpmākām mācībām un darba dzīvei, un lai pieaugušie varētu attīstīt un atjaunināt savas pamatprasmes, izmantojot saskaņotas un vispusīgas mūžizglītības nodrošinājumu. Ar šo ieteikumu arī būtu jānodrošina kopīga Eiropas pamatprasmju paraugkritēriju sistēma politikas veidotājiem, izglītības un apmācības darbiniekiem, sociālajiem partneriem un izglītojamajiem, lai vienkāršotu valstu reformas un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju darba programmā “Izglītība un apmācība 2010” nolūkā sasniegt noteiktos Eiropas paraugkritērijus. Turklāt ar šo ieteikumu atbalsta citus saistītos politikas virzienus, piemēram, nodarbinātības un sociālo politiku un citus ar jaunatni saistītus politikas virzienus.

(14)

Ņemot vērā to, ka šā ieteikuma mērķus, proti, atbalstīt un papildināt dalībvalstu rīcību, izveidojot kopīgu atskaites punktu, kas veicina un vienkāršo valstu reformas un turpmāko sadarbību ar dalībvalstīm, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā ieteikumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai, ieteikuma īstenošanu atstājot dalībvalstu kompetencē,

1.

pamatizglītība un apmācība visiem jauniešiem piedāvātu iespējas attīstīt pamatprasmes tādā līmenī, kas tos sagatavotu pieaugušo dzīvei un veidotu pamatu turpmākām mācībām un darbam;

2.

tie jaunieši, kam nepietiekamas izglītības dēļ, kuras iemesls ir personiski, sociāli, kultūras vai ekonomiski apstākļi, nepieciešams īpašs atbalsts izglītības potenciāla realizēšanai, saņemtu attiecīgu nodrošinājumu;

3.

pieaugušie var attīstīt un atjaunināt savas pamatprasmes visas dzīves laikā un ka īpaša uzmanība tiek pievērsta mērķa grupām, kas noteiktas kā prioritātes valsts, reģionālā vai vietējā nozīmē, piemēram, personas, kurām jāatjaunina savas prasmes;

4.

būtu attiecīga infrastruktūra izglītības un apmācības turpināšanai, tostarp skolotāji un pasniedzēji, apstiprināšanas un novērtēšanas procedūras un pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi mūžizglītībai un darba tirgum, kā arī atbalsts izglītojamajiem, apzinoties pieaugušo mainīgās vajadzības un prasmes;

5.

pieaugušo izglītības un apmācības nodrošinājums atbilst atsevišķu iedzīvotāju vajadzībām, to cieši saistot ar nodarbinātības politiku, sociālo politiku, kultūras politiku, inovāciju politiku un citiem ar jaunatni saistītiem politikas virzieniem un sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām pusēm.

1.

atbalstīt dalībvalstu centienus izstrādāt to izglītības un apmācības sistēmas, ieviest un izplatīt šo ieteikumu, tostarp izmantojot Pamatprincipu kopumu kā avotu, lai veicinātu mācīšanos no līdzbiedriem un labas prakses apmaiņu un lai sekotu virzībai un ziņotu par sasniegto darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” divgadu progresa ziņojumos;

2.

kā avotu izmantot Pamatprincipu kopumu, īstenojot Kopienas izglītības un apmācības programmas, un nodrošināt, ka šīs programmas veicina pamatprasmju apgūšanu;

3.

veicināt plašu Pamatprincipu kopuma izmantošanu attiecīgajās Kopienas politikas jomās un īpaši nodarbinātības, jaunatnes, kultūras un sociālās politikas īstenošanā, un turpmāk attīstīt saikni ar sociālajiem partneriem un citām organizācijām, kas strādā šajās jomās;

4.

pārskatīt Pamatprincipu kopuma ietekmi darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” kontekstā un līdz 2010. gada 18. decembris ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par gūto pieredzi un saistību ar nākotni.