Eiropas Savienības L 123/2007

12.5.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 519/2007

(2007. gada 7. maijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 527/2003, ar ko atļauj piedāvāt un piegādāt tiešam patēriņam pārtikā dažus no Argentīnas ievestus vīnus, kuru gatavošanā, iespējams, izmantoti Regulā (EK) Nr. 1493/1999 neparedzēti vīndarības procesi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 45. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 45. panta 1. punkta, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 527/2003 (2) atļauj importēt Kopienā Argentīnā ražotus vīnus, kuru gatavošanā izmantoti Kopienas noteikumos neparedzēti vīndarības procesi, jo īpaši ābolskābes pievienošana. Minētā atļauja zaudēja spēku 2006. gada 31. decembrī.

(2)	Ābolskābes izmantošana ir vīndarības prakse, ko apstiprinājusi Starptautiskā vīnkopības un vīna organizācija.

(3)	Patlaban norisinās sarunas starp Kopienu, ko pārstāv Komisija, un Mercosur, kuras dalībvalsts ir Argentīna, lai noslēgtu nolīgumu par vīna tirdzniecību. Minētās sarunas jo īpaši attiecas uz abu pušu attiecīgo vīndarības praksi, kā arī uz ģeogrāfisko norāžu aizsardzību.

(4)

Līdz dienai, kad stāsies spēkā jaunais Kopienas un Mercosur nolīgums par vīna tirdzniecību, ar kuru tiek abpusēji atzīta katras puses vīndarības prakse un tādējādi atvieglota to Argentīnas izcelsmes vīnu importēšana Kopienā, kam var būt pievienota ābolskābe, attiecīgā vīndarības prakse attiecībā uz Argentīnas izcelsmes vīniem būtu jāatļauj līdz dienai, kad minētais nolīgums stāsies spēkā, bet ne ilgāk kā līdz 2008. gada 31. decembrim.

(5)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 527/2003,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 527/2003 1. panta 1. punkta otrajā daļā datumu “2006. gada 31. decembris” aizstāj ar datumu “2008. gada 31. decembris”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 7. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. SEEHOFER

(1) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2) OV L 78, 25.3.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1912/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 1. lpp.).

12.5.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/3

PADOMES REGULA (EK) Nr. 520/2007

(2007. gada 7. maijs),

ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Kopiena ar Lēmumu 98/392/EK (1) ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kurā ir izklāstīti principi un noteikumi attiecībā uz jūras dzīvo resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu. Izpildot savas plaša mēroga starptautiskās saistības, Kopiena atbalsta centienus, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos.

(2)	Saskaņā ar Lēmumu 86/238/EEK (2) Kopiena kopš 1997. gada 14. novembra ir Starptautiskās konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu, turpmāk – “ICCAT konvencija”, līgumslēdzēja puse.

(3)

ICCAT konvencijā paredz reģionālu sadarbību, lai saglabātu un apsaimniekotu tunzivju un tunzivīm līdzīgās sugas Atlantijas okeānā un tam blakusesošajās jūrās, izveidojot Starptautisku Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisiju, turpmāk – “ICCAT”, un pieņemot tādus ieteikumus attiecībā uz saglabāšanu un apsaimniekošanu Konvencijas rajonā, kuri kļūst saistoši līgumslēdzējām pusēm.

(4)

ICCAT ir ieteikusi virkni tehnisku pasākumu attiecībā uz konkrētiem tālu migrējošu sugu krājumiem Atlantijas okeānā un Vidusjūrā, cita starpā nosakot zvejai atļauto zivju lielumu un svaru un ierobežojumus zvejot konkrētos apgabalos, laikposmos un ar noteiktiem zvejas rīkiem, kā arī ierobežojumus attiecībā uz ietilpību. Šie ieteikumi Kopienai uzliek saistības, un tādēļ tie būtu jāīsteno.

(5)

Kopiena ar Lēmumu 95/399/EK (3) ir apstiprinājusi Nolīgumu par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi. Šis nolīgums veido noderīgu sistēmu ciešākai starptautiskajai sadarbībai un tunzivju un tām radniecīgo sugu racionālai izmantošanai Indijas okeānā, izveidojot Indijas okeāna tunzivju komisiju, turpmāk – “IOTC”, un pieņemot tādus ieteikumus attiecībā uz saglabāšanu un apsaimniekošanu IOTC rajonā, kuri kļūst saistoši līgumslēdzējām pusēm.

(6)	IOTC ir ieteikusi dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumiem, īpaši zvejas intensitātes ierobežojumu. Attiecīgā rezolūcija Kopienai uzliek saistības, un tādēļ tā būtu jāīsteno.

(7)	Ar Lēmumu 2005/938/EK (4) Kopiena ir apstiprinājusi Nolīgumu par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu. Tādēļ Kopienai būtu jāpiemēro tajā nolīgumā izklāstītie noteikumi.

(8)	Nolīguma mērķi ietver pakāpeniski samazināt delfīnu mirstību tunzivju zvejā ar riņķa vadiem Klusā okeāna austrumu daļā līdz tādam līmenim, kas tuvojas nullei, nosakot gada limitus, un tunzivju krājumu ilgtspējīgu attīstību nolīguma rajonā.

(9)

Kopiena ir ieinteresēta zvejā Klusā okeāna austrumu daļā, un tā ir piedalījusies procesā, kura mērķis ir pieņemt Konvenciju par Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (turpmāk – “Antigvas Konvencija”) nostiprināšanu. Ar Lēmumu 2005/26/EK (5) Kopiena parakstīja Antigvas Konvenciju un sāka pievienošanās procedūru šai jaunajai konvencijai. Kamēr Antigvas Konvencija nav stājusies spēkā, tikmēr Kopiena kā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (turpmāk – “IATTC”) sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse, ir nolēmusi piemērot IATTC pieņemtos lēmumus. Tādēļ šie pasākumi būtu jāiekļauj Kopienas tiesību aktos.

(10)	Kopiena saskaņā ar Lēmumu 2005/75/EK (6) kopš 2005. gada 25. janvāra ir puse Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, turpmāk – “WCPFC konvencija”.

(11)	WCPFC konvencijā paredzēta reģionālās sadarbības sistēma, lai uz ilgu laiku saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu tālu migrējošu zivju krājumus Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, tālab izveidojot Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas Zvejniecības komisiju (WCPFC).

(12)	Tādēļ Kopienai būtu jāpiemēro gan Konvencijā paredzētie noteikumi, gan arī WCPFC pieņemtie tehniskie pasākumi.

(13)	Šo reģionālo zivsaimniecības organizāciju pieņemtie tehniskie pasākumi ir transponēti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 973/2001 (2001. gada 14. maijs), ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus tālu migrējošu sugu noteiktu krājumu saglabāšanai (7).

(14)	Šo organizāciju pieņemtie jaunie tehniskie pasākumi, kā arī kopš iepriekš minētās regulas pieņemšanas spēkā stājušos pasākumu atjaunināšana prasa atcelt Regulu (EK) Nr. 973/2001 un aizstāt to ar šo regulu.

(15)	Zvejas intensitātes ierobežojumus jānosaka saskaņā ar 20. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (8).

(16)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Šajā regulā paredzēti tehniski saglabāšanas pasākumi, ko piemēro I pielikumā minēto konkrēto tālu migrējošo zivju sugu krājumu nozvejai un lomu izkraušanai, kā arī nejauši zvejas rīkos iekļuvušo sugu zivju piezvejai.

2. pants

Darbības joma

Neskarot 9. pantu, šo regulu piemēro kuģiem, kas kuģo ar dalībvalstu karogiem un ir reģistrēti Kopienā (turpmāk – “Kopienas zvejas kuģi”).

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“tālu migrējošu zivju sugas” ir I pielikumā uzskaitītās sugas;

2)	“ICCAT minētās tunzivis un tām radniecīgās sugas” ir II pielikumā minētās sugas;

3)	“bojāgājušo delfīnu limits” ir Nolīguma par Starptautisko delfīnu saudzēšanas programmu V pantā noteiktais limits (10);

4)	“izklaides zveja” ir zvejas darbības, kam izmanto ūdeņu dzīvos resursus atpūtas vai sporta vajadzībām;

5)	“aptverošie tīkli” ir tīkli, ar ko ķer zivis, apņemot tās gan no sāniem, gan no apakšas; tiem var būt vai nebūt riņķa vada savilcējstrope;

“riņķa vadi” ir jebkurš aptverošs tīkls, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķa vada savilcējstropi, kas stiepjas caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai stropei, tādējādi ļaujot tīkla linumu savilkt un noslēgt. Riņķa vadus var lietot mazo pelaģisko sugu zivju, lielo pelaģisko sugu zivju un bentisko zivju zvejai;

“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas veidots no galvenās auklas, kurai atzaru auklām (pavadiņām) piekārti daudz dažāda garuma āķi ar tādām atstarpēm, kādas piemērotas attiecīgajai zivju sugai. Āķu jedas var izlikt gan vertikāli, gan horizontāli jūras ūdens virsmai; tās var izlikt vai nu uz grunts, vai tuvu gruntij (gruntsāķu jeda), vai arī peldus, ūdens vidusslānī vai tuvu ūdens virsmai (āķu jeda pelaģiskajai zvejai);

“āķi” ir saliekti, uzasināti tērauda stiepļu gabali, parasti ar atskabargām. Āķa gals var būt vai nu taisns, vai pat atliekts un saliekts. Kāts var būt dažāda garuma un veida, un šķērsgriezumā tas var būt apaļš (regulārs) vai saplacināts (izkalts). Āķa kopgarums ir visa kāta kopējais garums no tā āķa galotnes, ko lieto auklas stiprinājumam, kas parasti ir acs veida, līdz līkuma izliekuma tālākajam punktam. Āķa platumu mēra horizontāli vislielākajā atstatumā no kāta ārpuses līdz atskabargas ārpusei;

9)	“zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)” ir jebkura uz jūras ūdens peldoša ierīce, ar ko paredzēts pievilināt zivis;

10)	“tunzivju zvejas kuģis ar makšķerēm” ir kuģis, kam ir attiecīgās ierīces, lai zvejotu tunzivis ar makšķerēm.

4. pants

Zvejas apgabali

Šajā regulā lieto šādas jūras ūdeņu definīcijas:

1)	apgabals Nr. 1 – visi Atlantijas okeāna un tam blakus esošo jūru ūdeņi, uz kuriem attiecas ICCAT konvencija, kā noteikts tās 1. pantā;

2)	apgabals Nr. 2 – visi Indijas okeāna ūdeņi, uz kuriem attiecas Nolīgums par IOTC izveidi, kā noteikts tā 2. pantā;

3)	apgabals Nr. 3 – visi Klusā okeāna austrumu daļas ūdeņi, kā noteikts Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu 3. pantā;

4)	apgabals Nr. 4 – visi Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas ūdeņi, kā noteikts WCPFC konvencijas 3. pantā.

II SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 1. APGABALĀ

1. NODAĻA

Konkrētu tipu kuģu un zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi

5. pants

Lielacu tunzivs aizsardzība konkrētos tropisko ūdeņu rajonos

1. Zveja seineriem ar riņķa vadiem vai tunzivju zvejas kuģiem ar makšķerēm ir aizliegta laikposmā no 1. līdz 30. novembrim apgabalā, kura koordinātas ir šādas:

—	dienvidu robeža: 0° dienvidu platuma grādu,

—	ziemeļu robeža: 5° ziemeļu platuma grādi,

—	rietumu robeža: 20° rietumu garuma grādu,

—	austrumu robeža: 10° rietumu garuma grādu.

2. Dalībvalstis katru gadu vēlākais 15. augustā nosūta Komisijai ziņojumu par šā pasākuma īstenošanu un vajadzības gadījumā arī to pārkāpumu sarakstu, kurus izdarījuši kuģi, kas kuģo ar Kopienas dalībvalstu karogu un pret ko tiesiski vēršas šo valstu kompetentās iestādes.

6. pants

Zilās tunzivs zveja Vidusjūrā

1. Zilās tunzivs zveja ar riņķa vadu Vidusjūrā ir aizliegta no 16. jūlija līdz 15. augustam.

2. No 1. jūnija līdz 31. jūlijam ir aizliegts Vidusjūrā zvejot zilās tunzivis, izmantojot peldošās āķu jedas no kuģiem, kuru garums pārsniedz 24 metrus. Kuģu garumu nosaka saskaņā ar III pielikumu.

3. Laikā no 1. līdz 30. jūnijam aizliegts izmantot lidmašīnas un helikopterus zilo tunzivju zvejas atbalstam Vidusjūrā.

4. Laika posmus un apgabalus, kas minēti šajā pantā, un III pielikumā minētos kuģu garumus Komisija var grozīt atbilstīgi ICCAT ieteikumiem, kas Kopienai uzliek saistības, un saskaņā ar 30. pantā izklāstīto procedūru.

7. pants

Svītrainās tunzivs, lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs zveja konkrētos Portugāles ūdeņu rajonos

Ir aizliegts paturēt uz kuģa svītrainās, lielacu vai dzeltenspuru tunzivis, kas nozvejotas, izmantojot riņķa vadus ūdeņos, uz ko attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija, ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) X apakšrajonā uz ziemeļiem no 36°30′ Z vai CECAF (Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja) apgabalos uz ziemeļiem no 31° Z un uz austrumiem no 17°30′ R, vai arī – zvejot minētās sugas minētajos apgabalos ar minētajiem zvejas rīkiem.

2. NODAĻA

Minimālais pieļaujamais izmērs

8. pants

Izmērs

1. Ja zivs izmērs ir mazāks par IV pielikumā noteikto minimālo pieļaujamo izmēru, tad to uzskata par mazizmēra zivi.

2. Zivju izmēru, kas noteikts IV pielikumā, Komisija var grozīt saskaņā ar ICCAT ieteikumiem, kas Kopienai uzliek saistības, un saskaņā ar 30. pantā izklāstīto procedūru.

9. pants

Aizliegumi

1. Mazizmēra IV pielikumā uzskaitīto sugu zivis, kuras nozvejotas 1. apgabalā, nedrīkst turēt uz klāja vai pārkraut, izkraut, transportēt, uzglabāt, izlikt apskatei, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai laist tirgū. Šo sugu zivis ir nekavējoties atgriežamas atpakaļ jūrā.

2. Kopienā ir aizliegts laist brīvā apgrozībā vai tirgū trešās valsts izcelsmes IV pielikumā uzskaitīto sugu mazizmēra zivis, kas nozvejotas 1. apgabalā.

10. pants

Izmēra noteikšana

1. Visu sugu zivju, izņemot buruzivjveidīgo, garumu mēra līdz astes spuras sazarojuma vietai, tas ir, vertikālo attālumu, kurš savieno augšžokļa galu ar visīsāko astes spuras staru.

2. Buruzivīm izmēru nosaka, mērot no apakšžokļa gala līdz astes spuras sazarojumam.

11. pants

Paraugu ņemšana no zilajām tunzivīm sprostos

1. Katra dalībvalsts nosaka paraugu ņemšanas procedūru, ar ko novērtē nozvejoto zilo tunzivju skaitu sadalījumā pēc izmēra.

2. Lai iegūtu paraugu sprostos esošo zivju sadalījumam pēc izmēra, ņem 100 īpatņus no 100 tonnām dzīvu zivju vai 10 % no kopējā sprostā esošā zivju skaita. Izmēra paraugu ņem, izaudzētās zivis izzvejojot audzētavā, saskaņā ar ICCAT noteikto ar II uzdevumu saistīto datu paziņošanas metodi.

3. Ja zivis audzētas vairāk nekā gadu, izstrādā papildu metodes un paraugu ņemšanas paņēmienus.

4. Paraugus ņem no visiem sprostiem, izzvejojot izaudzētās zivis izlases kārtā. Par iepriekšējā gadā veikto paraugu ņemšanu gūtos datus paziņo ICCAT līdz 31. jūlijam.

3. NODAĻA

Kuģu skaita ierobežojumi

12. pants

Ziemeļatlantijas lielacu tunzivs un garspuru tunzivs

1. Padome saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā izklāstīto procedūru nosaka to Kopienas zvejas kuģu skaitu un kopējās bruto reģistrētās tonnas (BRT), kuru garums ir virs 24 metriem un kuri kā mērķa sugu 1. apgabalā zvejo lielacu tunzivis. To nosaka:

a)	kā tādu Kopienas zvejas kuģu vidējo skaitu un BRT tilpību, kuri laikposmā no 1991. līdz 1992. gadam 1. apgabalā kā mērķa sugu zvejoja lielacu tunzivis, kā arī

b)	pamatojoties uz ierobežojumu, kas attiecas uz to Kopienas kuģu skaitu, kuri 2005. gadā zvejoja lielacu tunzivis, un ko paziņoja Starptautiskajai Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijai 2005. gada 30. jūnijā.

2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā izklāstīto procedūru Padome nosaka to Kopienas zvejas kuģu skaitu, kuri kā mērķa sugu zvejo Ziemeļatlantijas garspuru tunzivis. Kuģu skaitu nosaka kā tādu Kopienas zvejas kuģu vidējo skaitu, kuri laikposmā no 1993. līdz 1995. gadam kā mērķa sugu zvejoja Ziemeļatlantijas garspuru tunzivis.

3. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā izklāstīto procedūru Padome pa dalībvalstīm sadala:

a)	saskaņā ar 1. punktu noteikto skaitu un BRT tilpību;

b)	saskaņā ar 2. punktu noteikto kuģu skaitu.

4. Katra dalībvalsts ar parastajiem datu pārvades līdzekļiem katru gadu līdz 15. maijam nosūta Komisijai:

a)	to lielacu tunzivju zvejas kuģu sarakstu, kuri kuģo ar tās karogu un kuri ir garāki par 24 metriem;

b)	to kuģu sarakstu, kuri kuģo ar tās karogu un piedalās Ziemeļatlantijas garspuru tunzivju zvejā.

Komisija katru gadu līdz 31. maijam nosūta šīs ziņas ICCAT sekretariātam.

5. Visos šajos 4. punktā minētajos sarakstos norāda kuģim piešķirto iekšējo zvejas flotes reģistra numuru saskaņā ar I pielikumu Komisijas Regulā (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (11), kā arī izmantotā zvejas rīka tipu.

4. NODAĻA

Sugas, kas nav mērķa sugas, un sporta un amatierzveja

13. pants

Marlinas

Dalībvalstis var veicināt to, ka lieto monošķiedras pavadiņu auklas ar šarnīra stiprinājumu, lai viegli varētu atbrīvot dzīvas zilās un baltās marlinas.

14. pants

Haizivis

1. Dalībvalstis veicina nejauši nozvejotu haizivju, īpaši to mazuļu, atbrīvošanu.

2. Dalībvalstis veicina haizivju izmetuma daudzuma samazināšanos, uzlabojot zvejas rīku selektivitāti.

15. pants

Jūras bruņurupuči

Dalībvalstis veicina nejauši noķerto jūras bruņurupuču atlaišanu atpakaļ jūrā.

16. pants

Sporta un amatierzveja Vidusjūrā

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai sporta un amatierzvejas laikā aizliegtu velkamo zvejas rīku, aptverošo tīklu, riņķvadu, dragu, žaunu tīklu, rāmju tīklu un āķu jedu izmantošanu tunzivju un tām radniecīgo sugu zivju zvejai Vidusjūrā.

2. Dalībvalsts nodrošina, lai sporta un amatierzvejas pasākumu laikā Vidusjūrā nozvejotās tunzivis un tām radniecīgo sugu zivis nelaistu tirgū.

17. pants

Ziņojums

Dalībvalstis katru gadu vēlākais 15. augustā nosūta Komisijai ziņojumu par šīs nodaļas noteikumu izpildi.

III SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 2. APGABALĀ

1. NODAĻA

Kuģu skaita ierobežojumi

18. pants

Atļautais kuģu skaits

1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā izklāstīto procedūru Padome nosaka to Kopienas zvejas kuģu skaitu, kuri ir garāki par 24 metriem un kuriem atļauts zvejot 2. apgabalā. Kopienas zvejas kuģu skaits atbilst tam, kas reģistrēts 2003. gadā Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) kuģu reģistrā. Kuģu skaita ierobežojumam jāatbilst bruto tilpībā (BT) izteiktajai kopējai tonnāžai; kuģus aizstājot ar citiem kuģiem, nedrīkst pārsniegt kopējo tonnāžu.

2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā izklāstīto procedūru Padome katrai dalībvalstij iedala noteiktu skaitu kuģu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

2. NODAĻA

Sugas, kas nav mērķa sugas

19. pants

Haizivis

1. Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai veicinātu nejauši nozvejoto haizivju, īpaši to mazuļu, atbrīvošanu.

2. Dalībvalstis veicina haizivju izmetuma daudzuma samazināšanos.

20. pants

Bruņurupuči

1. Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras bruņurupučiem, jo īpaši veicot 2., 3. un 4. punktā izklāstītos pasākumus.

2. Visus zvejas rīkus var izmantot ar šādiem nosacījumiem:

a)	rīkus attiecīgi lieto, rūpējoties arī par nejauši noķerto (ar āķiem var tīkliem) vai piezvejā noķerto jūras bruņurupuču atdzīvināšanu vai tūlītēju atlaišanu atpakaļ jūrā;

b)	uz klāja ir vajadzīgās ierīces, lai nodrošinātu nejauši vai piezvejā noķerto jūras bruņurupuču atbrīvošanu.

3. Riņķa vadu var izmantot ar šādiem nosacījumiem:

a)	ievēro pienākumu, cik vien iespējams, izvairīties no jūras bruņurupuču ietveršanas zvejas rīkā;

b)	attīsta un ievieš atbilstīgas zvejas rīku tehniskās īpašības, lai samazinātu jūras bruņurupuču piezveju;

c)	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atbrīvotu zvejas rīkos ietvertos vai sapītos jūras bruņurupučus;

d)	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārraudzītu zivju pievilināšanas ierīces, kurās var būt iekļuvuši jūras bruņurupuči, lai atbrīvotu sagūstītos bruņurupučus un savāktu neizmantotās zivju pievilināšanas ierīces.

4. Āķu jedu var izmantot ar šādiem nosacījumiem:

a)	attīsta un ievieš tādu āķu formas, ēsmas tipa, izmantojamā dziļuma kombināciju un tīklu veidojumu, kā arī tādu zvejas praksi, kas ļauj samazināt nejauši vai piezvejā noķerto jūras bruņurupuču skaitu un mirstību;

b)	lai nodrošinātu nejauši vai piezvejā noķerto jūras bruņurupuču atbrīvošanu, uz klāja ir vajadzīgās ierīces, tostarp instrumenti bruņurupuču noņemšanai no āķa vai auklu un izkraušanas tīklu pārgriešanai.

IV SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 3. APGABALĀ

21. pants

Pārkraušana

1. Palīgkuģu izmantošana to kuģu atbalstam, kuri zvejo ar zivju pievilināšanas ierīcēm, ir aizliegta.

2. Seineriem pārkraušana, atrodoties jūrā, ir aizliegta.

22. pants

Kuģu skaita ierobežojumi

1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā izklāstīto procedūru Padome nosaka, kāds ir to Kopienas seineru skaits, kuriem atļauts zvejot tunzivis 3. apgabalā. Nosaka tādu Kopienas zvejas kuģu skaitu, kāds 2002. gada 28. jūnijā ir bijis ierakstīts Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) kuģu reģistrā.

2. Katru gadu pirms 10. decembra katra dalībvalsts nosūta Komisijai to kuģu sarakstu, kuri kuģo ar tās karogu un kuri paredz zvejot tunzivis 3. apgabalā. Kuģus, kas nav iekļauti šajā sarakstā, uzskata par reaktīviem kuģiem, un tiem kārtējā gada laikā zveja nav atļauta.

3. Sarakstos norāda kuģim piešķirto iekšējo zvejas flotes reģistra numuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumu, kā arī izmantotā zvejas rīka tipu.

23. pants

Delfīnu aizsardzība

Tikai tādiem Kopienas zvejas kuģiem, kuri darbojas atbilstīgi Nolīgumā par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu izklāstītajiem nosacījumiem, kam ticis iedalīts bojāgājušo delfīnu limits (BDL), 3. apgabalā veicot dzeltenspuru tunzivju zveju, ir atļauts ietvert delfīnu barus vai grupas ar riņķa vadiem.

24. pants

BDL pieteikumi

Dalībvalstis katru gadu līdz 15. septembrim nosūta Komisijai:

a)	tādu kuģu sarakstu, kuri kuģo ar to karogiem, kuru kravnesība ir lielāka par 363 tonnām (400 tonnu neto) un kuri ir pieteikušies BDL saņemšanai visam nākamajam gadam;

b)	tādu kuģu sarakstu, kuri kuģo ar to karogiem, kuru kravnesība ir lielāka par 363 tonnām (400 tonnu neto) un kuri ir pieteikušies BDL saņemšanai par nākamā gada pirmo vai otro pusgadu;

c)	attiecībā uz katru kuģi, kas pieprasa BDL, sertifikātu, ar ko apliecināts, ka kuģim ir visi delfīnu aizsardzībai vajadzīgie rīki un tehnika un ka tā kapteinis ir pabeidzis apstiprinātu mācību kursu par delfīnu glābšanu un atbrīvošanu;

d)	tādu kuģu sarakstu, kas kuģo ar to karogiem un kas nākamajā gadā varētu darboties attiecīgajā apgabalā.

25. pants

BDL sadale

1. Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikumi BDL saņemšanai atbilstu nosacījumiem, kas izklāstīti Nolīgumā par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu, un IATTC pieņemtajiem saglabāšanas pasākumiem.

2. Komisija pārbauda sarakstus, pārliecinoties par to atbilstību Nolīgumam par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu un IATTC pieņemtajiem saglabāšanas pasākumiem, un nosūta tos IATTC direktoram. Ja Komisija pārbaudē atklāj, ka pieteikums neatbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tad tā tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti par neiespējamību pārsūtīt IATTC direktoram visu minēto pieteikumu vai tā daļu un norāda iemeslus.

3. Komisija nosūta katrai dalībvalstij kopējo BDL, kas jāsadala pa kuģiem, kuri kuģo ar tās karogu.

4. Katra dalībvalsts katru gadu līdz 15. janvārim nosūta Komisijai BDL sadalījumu pa kuģiem, kas kuģo ar tās karogu.

5. Komisija katru gadu līdz 1. februārim nosūta IATTC direktoram BDL sarakstu un to sadalījumu pa Kopienas zvejas kuģiem.

26. pants

Tādu citu sugu aizsardzība, kas nav mērķa sugas

1. Seineri zvejai ar riņķa vadu cik vien iespējams tūlīt atbrīvo visus jūras bruņurupučus, visas haizivis, svītrainās tunzivis, rajas, dorado un pārējās zivis, kas nav mērķa sugas.

2. Zvejniekus mudina attīstīt un izmantot tehniku un aprīkojumu, lai nodrošinātu ātru un drošu šādu dzīvnieku atlaišanu.

27. pants

Bruņurupuči

1. Ik reizi, kad pamana tīklā iekļuvušu jūras bruņurupuci, dara visu iespējamo, lai to glābtu no iepīšanās tīklā, vajadzības gadījumā izmantojot arī motorlaivu.

2. Ja bruņurupucis iekļuvis tīklā, tad tīkla uztīšanas iekārtu aptur, tiklīdz bruņurupucis parādās virs ūdens, un iekārtu neiedarbina, pirms bruņurupucis nav atbrīvots no tīkla un atlaists jūrā.

3. Ja jūras bruņurupuci izceļ uz kuģa, tad liek lietā visus līdzekļus, lai uzturētu to pie dzīvības pirms ielaišanas atpakaļ ūdenī.

4. Tunzivju zvejas kuģiem ir aizliegts mest jūrā sāls maisus vai citus plastmasas atkritumus.

5. Ja iespējams, atlaiž tos jūras bruņurupučus, kas sapinušies zivju pievilināšanas ierīcēs un citos zvejas rīkos.

6. Zivju pievilināšanas ierīces, ko neizmanto zvejai, savāc.

V SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 4. APGABALĀ

28. pants

Atkritumu samazināšana

Dalībvalstis veic pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu atkritumus, zivju izmetumus jūrā, zivju iekļūšanu nozaudētos vai pamestos zvejas rīkos, zvejas kuģu radīto piesārņojumu, neparedzēto sugu zivju un dzīvnieku zvejošanu, kā arī netiešu ietekmi uz saistītajām vai atkarīgajām sugām, īpaši uz sugām, kam draud izmiršana.

VI SADAĻA

VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

29. pants

Jūras zīdītājdzīvnieki

1. Ir aizliegts jebkuru jūras zīdītāju baru vai grupu ietvert ar riņķa vadiem.

2. Panta 1. punktu piemēro visiem Kopienas zvejas kuģiem, izņemot 23. pantā minētos kuģus.

VII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Komitoloģija

Pasākumus, kas jāveic saskaņā ar 6. panta 4. punktu un 8. panta 2. punktu, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 3. punktā izklāstīto procedūru.

31. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001.

32. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 7. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. SEEHOFER

(1) OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.

(2) OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.

(3) OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.

(4) OV L 348, 30.12.2005., 26. lpp.

(5) OV L 15,19.1.2005., 9. lpp.

(6) OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.

(7) OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 831/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 33. lpp.).

(8) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(9) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(10) OV L 348, 30.12.2005., 28. lpp.

(11) OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1799/2006 (OV L 341, 7.12.2006., 26. lpp.).

I PIELIKUMS

Tālu migrējošu zivju sugu saraksts

—	Garspuru tunzivs: Thunnus alalunga

—	Zilā tunzivs: Thunnus thynnus

—	Lielacu tunzivs: Thunnus obesus

—	Svītrainā tunzivs: Katsuwonus pelamis

—	Pelamīda: Sarda sarda

—	Dzeltenspuru tunzivs: Thunnus albacares

—	Melnspuru tunzivs: Thunnus atlanticus

—	Mazās tunzivis: Euthynnus spp.

—	Dienvidu tunzivs: Thunnus maccoyii

—	Fregates makreļtunzivis: Auxis spp.

—	Jūras plaužu dzimta: Bramidae

—	Marlinas: Tetrapturus spp.; Makaira spp.

—	Buruzivs: Istiophorus spp.

—	Zobenzivs: Xiphias gladius

—	Sairas: Scomberesox spp.; Cololabis spp.

—	Parastā korifena, mazā korifena: Coryphaena hippurus; Coryphaena equiselis

—	Haizivis: Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae Rhincodon typus; Carcharhinide; Sphyrnidae; Isuridae; Lamnidae

—	Vaļveidīgie (vaļi un cūkdelfīni): Physeteridae; Balenidae; Eschrichtiidae; Monodontidae; Ziphiidae; Delphinidae

II PIELIKUMS

ICCAT tunzivju un tām radniecīgo sugu saraksts

—	Zilā tunzivs: Thunnus thynnus

—	Dienvidu tunzivs: Thunnus maccoyii

—	Dzeltenspuru tunzivs: Thunnus albacares

—	Garspuru tunzivs: Thunnus alalunga

—	Lielacu tunzivs: Thunnus obesus

—	Melnspuru tunzivs: Thunnus atlanticus

—	Mazā tunzivs: Euthynnus alletteratus

—	Svītrainā tunzivs: Katsuwonus pelamis

—	Pelamīda: Sarda sarda

—	Fregates makreļtunzivs: Auxis thazard

—	Fregates makreļtunzivs: Auxis rochei

—	Vienkrāsas bonita: Orcynopsis unicolor

—	Neīstā makrele (vahu): Acanthocybium solandri

—	Austrumu plankumainā makrele: Scomberomorus maculatus

—	Karaliskā makrele: Scomberomorus cavalla

—	Rietumāfrikas spāņu makrele: Scomberomorus tritor

—	Dienvidatlantijas spāņu makrele: Scomberomorus brasilliensis

—	Krāsainā spāņu makrele: Scomberomorus regalis

—	Atlantijas buruzivs: Istiophorus albicans

—	Melnā marlina: Makaira indica

—	Zilā marlina: Makaira nigricans

—	Baltā marlina: Tetrapturus albidus

—	Zobenzivs: Xiphias gladius

—	Rietumatlantijas šķēpszivs: Tetrapturus pfluegeri

III PIELIKUMS

Kuģa garums (6. panta 2. punkts)

ICCAT šādi definējusi kuģa garumu:

—

pēc 1982. gada 18. jūlija uzbūvēta kuģa garums ir 96 % no kopējā garuma, mērot pa ūdenslīniju 85 % augstumā līdz zemākajai sānu malai no ķīļa augšējā punkta, vai arī garums, kāds izmērīts no vadņa priekšpuses līdz stūres asij pa šo ūdenslīniju, ja šāds rādītājs ir lielāks. Kuģiem, kuru konstrukcijā ir galsvere, ūdenslīnija, pa ko mēra šo garumu, ir paralēla konstrukcijas ūdenslīnijai,

—	pirms 1982. gada 18. jūlija uzbūvēta kuģa garums ir tas, kas ierakstīts valstu reģistros vai citā kuģu reģistrā.

IV PIELIKUMS

MINIMĀLIE PIEĻAUJAMIE IZMĒRI

(8. panta 1. punkts)

Dzīvnieku suga	Minimālie pieļaujamie izmēri
Ziemeļu tunzivs (Thunnus thynnus) (1)	6,4 kg vai 70 cm
Ziemeļu tunzivs (Thunnus thynnus) (2)	10 kg vai 80 cm
Zobenzivs (Xiphias gladius) (3)	25 kg vai 125 cm (zemākais apakšžoklis)

(1) Šo minimālo pieļaujamo izmēru piemēro vienīgi attiecībā uz Atlantijas okeāna austrumu daļu.

(2) Šo minimālo pieļaujamo izmēru piemēro vienīgi attiecībā uz Vidusjūru.

(3) Šo minimālo pieļaujamo izmēru piemēro vienīgi attiecībā uz Atlantijas okeānu.

12.5.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/14

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 521/2007

(2007. gada 11. maijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 12. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 11. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 11. maija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	39,4
	TN	110,8
	TR	113,3
	ZZ	87,8
0707 00 05	JO	171,8
	MK	35,1
	TR	115,6
	ZZ	107,5
0709 90 70	TR	107,0
0709 90 70	ZZ	107,0
0805 10 20	EG	43,2
	IL	62,2
	MA	44,8
	ZZ	50,1
0805 50 10	AR	50,0
0805 50 10	ZZ	50,0
0808 10 80	AR	86,7
	BR	79,9
	CL	81,7
	CN	96,5
	NZ	123,8
	US	127,6
	UY	88,5
	ZA	85,4
	ZZ	96,3

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

12.5.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/16

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 522/2007

(2007. gada 11. maijs),

ar ko nosaka minimālās pārdošanas cenas 31. individuālajam uzaicinājumam uz konkursu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1898/2005

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 9. novembra Regulu (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 ieviešanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (2), intervences aģentūras ar pastāvīga uzaicinājuma uz konkursu palīdzību var pārdot zināmus to rīcībā esošus sviesta intervences krājumus un var piešķirt atbalstu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Šīs regulas 25. pantā noteikts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus konkursam atbildē uz katru individuālo uzaicinājumu, nosaka minimālo pārdošanas cenu sviestam un maksimālo atbalsta apmēru krējumam, sviestam un koncentrētam sviestam. Tālāk tiek noteikts, ka cena vai atbalsts var atšķirties sakarā ar iecerēto sviesta izmantošanas veidu, tā tauku saturu un pārstrādes procedūrām. Atbilstīgi jānosaka Regulas (EK) Nr. 1898/2005 28. pantā paredzētais pārstrādes garantiju apjoms.

(2)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

31. individuālajam uzaicinājumam saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1898/2005, tiek noteiktas minimālās pārdošanas cenas sviestam un intervences krājumiem un tā pārstrādes garantiju apjoms, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 12. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 11. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 308, 25.11.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2107/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 20. lpp.).

PIELIKUMS

Minimālās pārdošanas cenas sviestam un pārstrādes garantijas 31. individuālajā uzaicinājumā uz pastāvīgo konkursu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1898/2005

(EUR/100 kg)
Formula			A		B
Iekļaušanas procedūra			Ar marķieri	Bez marķiera	Ar marķieri	Bez marķiera
Minimālā pārdošanas cena	Sviests ≥ 82 %	Nepārveidots	—	265,2	—	—
Minimālā pārdošanas cena	Sviests ≥ 82 %	Koncentrēts	—	—	—	—
Pārstrādes garantijas		Nepārveidots	—	30	—	—
Pārstrādes garantijas		Koncentrēts	—	—	—	—

12.5.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/18

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 523/2007

(2007. gada 11. maijs),

par 31. īpašo konkurso, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1898/2005 II nodaļā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 9. novembra Regulu (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 ieviešanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (2), intervences aģentūras pastāvīgos konkursos var pārdot zināmus to rīcībā esošus sviesta intervences krājumus, un var piešķirt atbalstu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Šīs regulas 25. pantā noteikts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, atbildot uz katru individuālo uzaicinājumu, nosaka minimālo pārdošanas cenu sviestam un maksimālo atbalsta apmēru par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Tālāk tiek noteikts, ka cena vai atbalsts var atšķirties sakarā ar iecerēto sviesta izmantošanas veidu, tā tauku saturu un pārstrādes procedūrām. Atbilstīgi jānosaka Regulā (EK) Nr. 1898/2005 paredzētais pārstrādes garantiju apmērs.

(2)	Saņemto piedāvājumu izvērtējums liecina par to, ka ir jāpieņem lēmums noraidīt visus piedāvājumus.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

31. individuālajam uzaicinājumam saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1898/2005 II nodaļā noraidīt visus piedāvājumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 12. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 11. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 308, 25.11.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2107/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 20. lpp.).

12.5.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/19

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 524/2007

(2007. gada 11. maijs)

par 31. īpašo konkurso, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1898/2005 III nodaļā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 9. novembra Regulu (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1255/1999 ieviešanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (2) intervences aģentūras ar pastāvīga uzaicinājuma uz konkursu palīdzību uzsāk konkursu par atbalsta piešķiršanu koncentrētam sviestam. Šīs regulas 54. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā piedāvājumus konkursam, kas saņemti atbildē uz katru individuālo uzaicinājumu, nosaka maksimālo atbalstu koncentrētam sviestam, kurā minimālais tauku saturs sasniedz 96 %.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1898/2005 53. panta 4. punktā paredzētā gala lietotāju drošība ir jāizvirza, lai nodrošinātu, ka koncentrēto sviestu pārņem mazumtirdzniecības tirgotāji.

(3)	Sanemto piedāvājumu izvērtējums liecina par to, ka ir jāpieņem lēmums noraidīt visus piedāvājumus.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 31. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulās (EK) Nr. 1898/2005 III nodaļā, noraidīt visus piedāvājumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 12. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 11. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 308, 25.11.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2107/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 20. lpp.).

12.5.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/20

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 525/2007

(2007. gada 11. maijs),

ar kuru nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu attiecībā uz 63. atsevišķo konkursa uzaicinājumu, kas izsludināts saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2771/1999 minēto pastāvīgo konkursu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 10. panta c) punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 21. pantu Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2771/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū (2), intervences aģentūras, izmantojot pastāvīgu konkursu, ir laidušas pārdošanā noteiktu to glabāšanā esošā sviesta daudzumu.

(2)	Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc katra atsevišķā konkursa uzaicinājuma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2771/1999 24.a pantu nosaka minimālo pārdošanas cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)	Ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, nosaka minimālo pārdošanas cenu.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

63. atsevišķajā konkursā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2771/1999, kurā termiņš konkursa piedāvājumu iesniegšanai beidzās 2007. gada 8. maijā, minimālo sviesta pārdošanas cenu nosaka 248,00 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 12. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 11. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 333, 24.12.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1802/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 3. lpp.).

12.5.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/21

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 526/2007

(2007. gada 11. maijs)

par sertifikātu piešķiršanu augstas kvalitātes svaigas, dzesinātas, saldētas liellopu gaļas importam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu gaļas nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1997. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 936/97 par tarifa kvotas augstas kvalitātes svaigai, dzesinātai vai saldētai liellopu gaļai un saldētai bifeļa gaļai noteikšanu un pārvaldību (2),

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 936/97 4. un 5. pantā ir izstrādāti noteikumi attiecībā uz sertifikātu pieprasījumiem un to izsniegšanu minētās regulas 2. panta f) punktā norādītās gaļas importam.

(2)	Regulas (EK) Nr. 936/97 2. panta f) punktā paredzēts, ka laikā no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam ar īpašiem nosacījumiem var importēt 11 500 tonnu, kas atbilst šajā regulā norādītajām prasībām augstas kvalitātes svaigas, dzesinātas vai saldētas liellopu gaļas.

(3)	Jāatzīmē, ka šajā regulā paredzētos sertifikātus visā to derīguma laikā var izmantot, tikai ievērojot veterinārajā jomā pastāvošos režīmus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Par katru pieprasījumu, kas iesniegts laikā no 2007. gada 1. līdz 5. maijam attiecībā uz augstas kvalitātes svaigu, dzesinātu vai saldētu liellopu gaļu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 936/97 2. panta f) punktā, importa sertifikātus izsniedz pilnā apjomā.

2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 936/97 5. pantu sertifikātu pieprasījumus var iesniegt pirmo piecu 2007. gada jūnija dienu laikā par 9 751,474 tonnām.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 12. maijs.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 11. maijs

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 137, 28.5.1997., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 317/2007 (OV L 84, 24.3.2007., 4 lpp.).

12.5.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/22

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 527/2007

(2007. gada 10. maijs),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot brosmes EK un starptautiskajos ūdeņos ICES V, VI un VII zonā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2007. gadam.

(2)	Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu.

(3)	Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2007. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 10. maijā

Komisijas vārdā —

zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors

Fokion FOTIADIS

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp. kurā jaunākie labojumi izdarīti OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.).

(3) OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 444/2007 (OV L 106, 24.4.2007., 22. lpp.).

PIELIKUMS

Nr.	06
Dalībvalsts	Spānija
Krājums	USK/567EI.
Suga	Brosme (Brosme brosme)
Zona	EK un starptautiskie ūdeņi ICES, V, VI un VII zona
Datums	2007. gada 31. marts

12.5.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/24

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 528/2007

(2007. gada 10. maijs),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Portugāles karogu, zvejot mencas Norvēģijas ūdeņos ICES I un II zonā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

(2)	Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu.

(3)	Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2007. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 10. maijā

Komisijas vārdā —

zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors

Fokion FOTIADIS

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp., labots ar OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.).

(3) OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 444/2007 (OV L 106, 24.4.2007., 22. lpp.).

PIELIKUMS

Nr.	07
Dalībvalsts	Portugāle
Krājums	COD/1N2AB.
Suga	Menca (Gadus morhua)
Zona	Norvēģijas ūdeņi ICES I un II zonā
Datums	2007. gada 13. aprīlis

12.5.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/26

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 529/2007

(2007. gada 11. maijs),

ar ko atver tarifa kvotu saldētai liellopu gaļai ar KN kodu 0202 un produktiem ar KN kodu 0206 29 91 un paredz tās pārvaldību (no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu, un jo īpaši tā 41. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Atbilstoši Pasaules Tirdzniecības organizācijas CXL grafikam Kopienai jāatver gada importa tarifa kvota 53 000 tonnām saldētas liellopu gaļas ar KN kodu 0202 un produktiem ar KN kodu 0206 29 91 (kārtas numurs 09.4003). Jānosaka īstenošanas noteikumi attiecībā uz 2007./2008. kvotu gadu, kas sākas 2007. gada 1. jūlijā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 29. panta 1. punktu ievešana Kopienā jāveic, izmantojot importa licences. Tomēr ir pamatoti šo kvotu pārvaldīt, vispirms piešķirot ievešanas tiesības un tad izsniedzot ievešanas atļaujas, kā to paredz 6. panta 3. punkts Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifa kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2). Tādējādi uzņēmēji, kas saņēmuši ievešanas tiesības, attiecīgā kvotas perioda gaitā atbilstīgi faktiskajai tirdzniecības plūsmai var nolemt, kad tie vēlas iesniegt pieteikumu ievešanas atļaujas saņemšanai. Minētā regula ierobežo licenču derīguma termiņu līdz importa tarifa kvotas perioda pēdējai dienai.

(3)

Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regula (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu (3), kā arī Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regula (EK) Nr. 1291/2000 ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (4), ir jāpiemēro saskaņā ar šo regulu izsniegtajām ievešanas atļaujām, ja vien nav noteiktas kādas atkāpes.

(4)

2006./2007. gada kvota tika pārvaldīta atbilstoši noteikumiem Komisijas 2006. gada 8. maija Regulā (EK) Nr. 704/2006, ar ko atver tarifa kvotu saldētai liellopu gaļai ar KN kodu 0202 un produktiem ar KN kodu 0206 29 91 un paredz tās pārvaldību (no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam) (5). Ar šo regulu ieviesa pārvaldības metodi, kuras pamatā ir importa darbības izpildes kritērijs, ar kuru nodrošina, ka kvota tiek piešķirta profesionāliem uzņēmējiem, kuri spēj importēt liellopu gaļu, neizmantojot nepamatotas spekulācijas.

(5)

Pieredze, kas gūta, piemērojot šo metodi, liecina, ka rezultāti ir pozitīvi, un tāpēc ir lietderīgi izmantot to pašu pārvaldības metodi kvotu gadam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam. Tādēļ ir lietderīgi noteikt atskaites periodu atļautiem ievedumiem, kas ir pietiekami ilgs, lai varētu veikt reprezentatīvu ievedumu apjoma izvērtējumu, un pietiekami īss, lai atspoguļotu jaunākās attīstības tendences tirdzniecības jomā.

(6)

Lai visiem pieteikumu iesniedzējiem Kopienā nodrošinātu vienādus darbības apstākļus, ir jāparedz pārejas posma pasākums attiecībā uz ievedumiem no Bulgārijas un Rumānijas pirms 2006. gada 31. decembra. Lai izpildītu kompetento valsts iestāžu prasības, iesniegtajos pieteikumos jāiekļauj pierādījums par to, ka izcelsme šiem ievedumiem, kas konkrētās kvotas nolūkos izmantoti kā references daudzums, ir iestādes un trešās valstis vai trešo valstu daļas, kas minētas Padomes Lēmuma 79/542/EEK (6) 9. pantā, Padomes Direktīvas 2002/99/EK (7) 8. panta 1. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 (8) 11. un 12. pantā.

(7)

Regulā (EK) Nr. 1301/2006 konkrēti noteikti sīki izstrādāti noteikumi par pieteikumiem ievešanas tiesību saņemšanai, pieteikuma iesniedzēju statusu un ievešanas atļauju izsniegšanu. No 2007. gada 1. jūlija Regulas (EK) Nr. 1301/2006 noteikumi jāpiemēro ievešanas atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šo regulu, neierobežojot šeit paredzētos papildu noteikumus.

(8)	Lai nepieļautu spekulatīvu darbību, atbilstīgi kvotai ir jānosaka nodrošinājums katram ievešanas tiesību pieteikuma iesniedzējam.

(9)

Lai motivētu uzņēmējus iesniegt ievešanas atļaujas pieteikumus attiecībā uz visām piešķirtajām ievešanas tiesībām, jānosaka, ka šis pienākums ir galvenā prasība saskaņā ar Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2220/85, kas nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (9).

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo attiecībā uz laika posmu no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam tiek atvērta importa tarifa kvota 53 000 tonnu apmērā saldētai liellopu gaļai ar KN kodu 0202 un produktiem ar KN kodu 0206 29 91 , kas izteikta ar atkaulotas gaļas svaru.

Tarifa kvotas kārtas numurs ir 09.4003.

2. Vienotā muitas tarifa nodeva, ko piemēro 1. punktā minētajai kvotai, ir 20 % ad valorem.

2. pants

1. Importa tarifa kvotu, kas minēta 1. panta 1. punktā, pārvalda, vispirms piešķirot ievešanas tiesības un tad izsniedzot ievešanas atļaujas.

2. Piemēro Regulu (EK) Nr. 1445/95, Regulu (EK) Nr. 1291/2000 un Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

3. pants

Šajā regulā:

a)	100 kilogrami gaļas ir ekvivalenti 77 kilogramiem atkaulotas gaļas;

b)	“saldēta gaļa” ir gaļa, kas ir sasaldēta un kuras iekšējā temperatūra, ievedot Kopienas muitas zonā, ir – 12 °C vai zemāka.

4. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1301/2006 5. panta piemērošanas nolūkā pieteikuma iesniedzējiem ievešanas tiesību saņemšanai jāpierāda, ka tie laikā no 2006. gada 1. maija līdz 2007. gada 30. aprīlim ir ieveduši konkrētu daudzumu liellopu gaļas ar KN kodiem 0201, 0202, 0206 10 95 vai 0206 29 91 (turpmāk tekstā “references daudzums”) vai ka šāds daudzums ir ievests viņu vārdā.

2. Uzņēmums, kas izveidots, apvienojoties uzņēmumiem, kuriem katram ir references daudzums, par pamatu pieteikumam var izmantot minēto references daudzumu.

3. Ja šie references daudzumi attiecas uz ievedumiem Bulgārijā un Rumānijā pirms 2006. gada 31. decembra, pieteikuma iesniedzējiem ievešanas tiesību saņemšanai jāpierāda, ka ievedumu izcelsme ir iestādes un trešās valstis vai trešo valstu daļas, kas minētas Padomes Lēmuma 79/542/EEK 9. pantā, Padomes Direktīvas 2002/99/EK 8. panta 1. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. un 12. pantā.

Kompetentā valsts iestāde izlemj, kāds dokumentāls apliecinājums atzīstams par atbilstīgu šā punkta pirmās daļas noteikumiem.

5. pants

1. Ievešanas tiesību pieteikumus iesniedz līdz 13.00 pēc Briseles laika, 2007. gada 1. jūnijā.

Kopējie daudzumi, par kuriem iesniegti ievešanas tiesību pieteikumi konkrētajā importa tarifa kvotas periodā, nedrīkst pārsniegt pieteikuma iesniedzēja references daudzumus. Kompetentās iestādes noraida pieteikumus, kas neatbilst šim noteikumam.

2. Iesniedzot pieteikumu ievešanas tiesību saņemšanai, iemaksā nodrošinājumu EUR 6 apmērā par 100 kg atkaulota ekvivalenta.

3. Līdz 13.00 pēc Briseles laika trešajā piektdienā pēc 1. punktā minētā pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām dalībvalstis paziņo Komisijai kopējos daudzumus, par kuriem iesniegti pieteikumi.

6. pants

1. Ievešanas tiesības piešķir laika posmā no septītās un ne vēlāk kā līdz sešpadsmitajai darbdienai pēc 5. panta 3. punktā minētā paziņojumu iesniegšanas termiņa beigām.

2. Ja, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktā minēto piešķīruma koeficentu, ievešanas tiesību pieteikumus apmierina par mazāku daudzumu, nekā prasīts, nekavējoties atmaksā proporcionālu saskaņā ar šīs regulas 5. panta 2. punktu iemaksātā nodrošinājuma daļu.

7. pants

1. Laižot brīvā apgrozībā daudzumus, kas piešķirti saskaņā ar 1. panta 1. punktā paredzēto kvotu, jāuzrāda ievešanas atļauja.

2. Ievešanas atļaujas pieteikumam jāattiecas uz visu piešķirto daudzumu. Minētais pienākums ir pamatprasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta nozīmē.

8. pants

1. Atļaujas pieteikumu drīkst iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir pieprasījis ar 1. panta 1. punktā minēto kvotu saistītās ievešanas tiesības un saņēmis tās.

Katras ievešanas atļaujas izsniegšana nozīmē to, ka attiecīgi jāsamazina iegūtās ievešanas tiesības un nekavējoties jāatmaksā proporcionāla saskaņā ar 5. panta 2. punktu iemaksātā nodrošinājuma daļa.

2. Ievešanas atļaujas izsniedz, pamatojoties uz pieteikumu, ko savā vārdā iesniedzis uzņēmējs, kam piešķirtas ievešanas tiesības.

3. Atļaujas pieteikumos un ievešanas atļaujās norāda

16. ailē – vienu no šādām KN kodu grupām:

—	0202 10 00, 0202 20

—	0202 30, 0206 29 91;

b)	20. ailē – kvotas kārtas numuru (09.4003) un vienu no šīs regulas pielikumā paredzētajiem ierakstiem.

9. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 11. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2007 (OV L 78, 17.3.2007., 17. lpp.).

(3) OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1965/2006 (OV L 408, 30.12.2006., 26. lpp.).

(4) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

(5) OV L 122, 9.5.2006., 8. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1965/2006 (OV L 408, 30.12.2006., 26. lpp.).

(6) OV L 146, 14.6.1979., 15. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(7) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(8) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(9) OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006.

PIELIKUMS

Regulas 8. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētie ieraksti

—	:	bulgāru valodā	:	Замразено говеждо или телешко месо [Регламент (ЕО) № 529/2007]
—	:	spāņu valodā	:	Carne de vacuno congelada [Reglamento (CE) no 529/2007]
—	:	čehu valodā	:	Zmrazené maso hovězího skotu (nařízení (ES) č. 529/2007)
—	:	dāņu valodā	:	Frosset oksekød (forordning (EF) nr. 529/2007)
—	:	vācu valodā	:	Gefrorenes Rindfleisch (Verordnung (EG) Nr. 529/2007)
—	:	igauņu valodā	:	Külmutatud veiseliha (määrus (EÜ) nr 529/2007)
—	:	grieķu valodā	:	Κατεψυγμένο βόειο κρέας [κανονισμός (EK) αριθ. 529/2007]
—	:	angļu valodā	:	Frozen meat of bovine animals (Regulation (EC) No 529/2007)
—	:	franču valodā	:	Viande bovine congelée [Règlement (CE) no 529/2007]
—	:	itāliešu valodā	:	Carni bovine congelate [Regolamento (CE) n. 529/2007]
—	:	latviešu valodā	:	Saldēta liellopu gaļa (Regula (EK) Nr. 529/2007)
—	:	lietuviešu valodā	:	Sušaldyta galvijų mėsa (Reglamentas (EB) Nr. 529/2007)
—	:	ungāru valodā	:	Szarvasmarhafélék húsa fagyasztva (529/2007/EK rendelet)
—	:	maltiešu valodā	:	Laħam iffriżat ta’ annimali bovini (Regolament (KE) Nru 529/2007)
—	:	holandiešu valodā	:	Bevroren rundvlees (Verordening (EG) nr. 529/2007)
—	:	poļu valodā	:	Mięso wołowe mrożone (Rozporządzenie (WE) nr 529/2007)
—	:	portugāļu valodā	:	Carne de bovino congelada [Regulamento (CE) n.o 529/2007]
—	:	rumāņu valodā	:	Carne de vită congelată [Regulamentul (CE) nr. 529/2007]
—	:	slovāku valodā	:	Mrazené hovädzie mäso [Nariadenie (ES) č. 529/2007]
—	:	slovēņu valodā	:	Zamrznjeno goveje meso (Uredba (ES) št. 529/2007)
—	:	somu valodā	:	Jäädytettyä naudanlihaa (asetus (EY) N:o 529/2007)
—	:	zviedru valodā	:	Fryst kött av nötkreatur (förordning (EG) nr 529/2007)

12.5.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/30

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 4. maijs),

ar ko atceļ aizliegumus konkrētu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai Kipras salā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 866/2004 un paredz nosacījumus šo produktu pārvietošanai

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1911)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/330/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 866/2004 par režīmu atbilstīgi Pievienošanās akta 10. protokola 2. pantam (1), un jo īpaši tās 4. panta 9. punktu,

tā kā:

(1)	Kamēr nav notikusi Kipras atkalapvienošanās, ar Pievienošanās akta 10. protokola 1. panta 1. punktu atlikta acquis piemērošana tajos Kipras Republikas apgabalos, kurus nekontrolē Kipras Republikas valdība.

(2)	Sabiedrības un dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ ar Regulu (EK) Nr. 866/2004 aizliegta dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošana pāri robežšķirtnei starp tiem Kipras Republikas apgabaliem, kurus Kipras valdība nekontrolē, un tiem apgabaliem, kurus tā kontrolē.

(3)	Sperot pirmo soli un ņemot vērā ražošanu tajos Kipras Republikas apgabalos, kurus Kipras Republikas valdība nekontrolē, var atcelt ierobežojumus attiecībā uz svaigām zivīm un medu.

(4)

Ir svarīgi nodrošināt, lai aizliegumu atcelšana neapdraudētu sabiedrības un dzīvnieku veselību. Tāpat ir svarīgi garantēt pārtikas nekaitīgumu saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1480/2004, ar ko nosaka īpašus noteikumus precēm, kuras no apgabaliem, kurus Kipras valdība nekontrolē, ieved apgabalos, kurus minētā valdība kontrolē (2). Tādēļ attiecīgo produktu tirdzniecībai jāpiemēro zināmi nosacījumi.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Aizliegumus atbilstīgi 4. panta 9. punktam Regulā (EK) Nr. 866/2004 par dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu pāri robežšķirtnei starp Kipras Republikas apgabaliem, kurus Kipras Republikas valdība nekontrolē, un apgabaliem, kurus tā kontrolē, vairs nepiemēro attiecībā uz šā lēmuma I un II pielikumā minētajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.

Šo produktu tirdzniecībai piemēro attiecīgajā pielikumā izstrādātos nosacījumus.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 4. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 161, 30.4.2004., 128. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1283/2005 (OV L 203, 4.8.2005., 8. lpp.).

(2) OV L 272, 20.8.2004., 3. lpp.

I PIELIKUMS

Svaigas zivis

A. Dzīvnieku izcelsmes produkts: svaigas zivis.

B. Nosacījumi

Svaigas zivis jāizkrauj tieši no zvejas kuģiem, uz kuriem lomi turēti ne vairāk kā 24 stundas. Šiem zvejas kuģiem jāzvejo saskaņā ar III pielikuma VIII sadaļas I nodaļas I punkta A nodalījumu un II punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (1).

Komisijas ieceltiem neatkarīgiem ekspertiem jāpārbauda kuģi un jānosūta Komisijai nosacījumiem atbilstīgo kuģu saraksts. Komisija ar šo sarakstu iepazīstina kompetento Kipras Republikas veterināro iestādi un publicē sarakstu savā tīmekļa vietnē.

Katram svaigu zivju sūtījumam jāpievieno saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1480/2004 2. panta noteikumiem izdots dokuments. Šo dokumentu drīkst izsniegt tikai Kipras turku tirdzniecības palāta, kuru šim nolūkam pienācīgi pilnvarojusi Komisija, vienojoties ar Kipras Republikas valdību, vai cita šādi pilnvarota iestāde, vienojoties ar minēto valdību. Minētais dokuments jāizsniedz saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 866/2004 4. panta 5. un 6. punktā, un tajā jābūt norādītam, ka zivis tiek tieši izkrautas no zvejas kuģiem, kas iekļauti 1. punktā minētajā atbilstīgo kuģu sarakstā, kurš attiecīgi tiks nodrošināts.

3.	Svaigām zivīm jābūt paredzētām mazumtirdzniecības veikaliem, restorāniem vai pārdošanai tieši patērētājiem.

(1) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

II PIELIKUMS

Medus lietošanai pārtikā

A. Dzīvnieku izcelsmes produkts: medus lietošanai pārtikā.

B. Nosacījumi

1.	Medu jābūt pilnībā ieguvušiem tādiem ražotājiem, kas dzīvo tajos Kipras Republikas apgabalos, kurus Kipras Republikas valdība nekontrolē.

Medum jābūt tikušam pārvadātam vai nu

a)	bez taras, vai

b)	iesaiņotā veidā atsevišķos traukos, kuri paredzēti tirdzniecībai uzņēmumā, kas aprīkots šim nolūkam saskaņā ar I pielikuma A daļas II iedaļu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (1).

Katram medus sūtījumam jāpievieno saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1480/2004 2. panta noteikumiem izdots dokuments. Šo dokumentu drīkst izsniegt tikai Kipras turku tirdzniecības palāta, kuru šim nolūkam pienācīgi pilnvarojusi Komisija, vienojoties ar Kipras Republikas valdību, vai cita šādi pilnvarota iestāde, vienojoties ar minēto valdību. Minētais dokuments jāizsniedz saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 866/2004 4. panta 5. un 6. punktā, un tajā jābūt norādītam, ka medus atbilst 1. punktā minētajiem nosacījumiem.

Pirms drīkst uzsākt medus tirdzniecību, Komisijas ieceltiem neatkarīgiem ekspertiem ražošanas procesā jāpaņem 10 paraugi, tie jāanalizē un analīzes rezultāti jānosūta Komisijai. Komisija ar rezultātiem iepazīstina kompetento Kipras Republikas veterināro iestādi un publicē tos savā tīmekļa vietnē.

Analīze jāveic apstiprinātā laboratorijā, kā noteikts Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvas 96/23/EK 2. panta f) punktā, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (2). Paraugu sadalījumam jābūt šādam:

a)	seši paraugi, lai noteiktu antibiotikas (B1 grupa), kā arī karbamātus un piretroīdus (B2 grupas vielas kaitēkļu apkarošanai);

b)	četri paraugi, lai noteiktu pesticīdus (B3a grupa attiecībā uz hlora organiskajiem savienojumiem, B3b grupa attiecībā uz fosfora organiskajiem savienojumiem) un smagos metālus (B3c grupa).

5.	Šā panta 4. punktā minētā paraugu ņemšana un analīze katru gadu jāatkārto.

6.	Medum, ko pārvieto atbilstīgi šim lēmumam, piemēro prasības, kuras noteiktas Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīvā 2001/110/EK par medu (3).

(1) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.

(3) OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.

12.5.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/33

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2007. gada 3. maijs)

par uzraudzību attiecībā uz akrilamīda koncentrāciju pārtikā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1873)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/331/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 211. panta otro ievilkumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, 2005. gada 19. aprīlī pieņēma nostādni par pārtikā esošu akrilamīdu, kurā apstiprināja riska novērtējumu par pārtikā esošu akrilamīdu, ko 2005. gada februārī veica Apvienotā FAO/PVO pārtikas piedevu ekspertu komiteja (APPEK). Šajā novērtējumā APPEK secināja, ka iedarbības sliekšņi uz vidusmēra un intensīviem patērētājiem bija zemi savienojumam, kas ir gan genotoksisks, gan kancerogēns, un ka tas var izraisīt draudus cilvēku veselībai. Tādēļ jāturpina īstenot attiecīgos pasākumus, lai samazinātu akrilamīda koncentrāciju pārtikā.

(2)

Pārtikas ražošanas nozare un dalībvalstis izpētīja dažādus akrilamīda veidošanās ceļus. Pārtikas ražošanas nozare izstrādāja brīvprātīgus pasākumus, kā, piemēram, tā dēvēto “instrumentu kopumu” (1), kurā sniegti norādījumi, kas palīdz ražotājiem un pārstrādātājiem noteikt akrilamīda pazemināšanas veidus to attiecīgajos produktos. Jau kopš 2002. gada tika veikts plašs pasākumu kopums, lai samazinātu akrilamīda koncentrāciju pārstrādātā pārtikā.

(3)

Jāsavāc ticami dati par akrilamīda koncentrāciju pārtikā vismaz attiecībā uz trīs gadu periodu visā Kopienā, lai iegūtu pilnīgu informāciju par akrilamīda koncentrāciju tādos pārtikas produktos, kuros konstatēta augsta akrilamīda koncentrācija un/vai kurus lielās devās uzņem visi iedzīvotāji un īpaši neaizsargātas iedzīvotāju grupas, kā, piemēram, zīdaiņi un mazi bērni.

(4)	Ir svarīgi, lai šie dati reizi gadā tiktu paziņoti EPNI, kas nodrošinās šo datu apkopošanu vienā datu bāzē.

(5)	Analīžu rezultāti tiks izvērtēti, lai novērtētu brīvprātīgu pasākumu efektivitāti. Šajā ieteikumā paredzētā uzraudzības programma var tikt pielāgota jebkurā laikā, ņemot vērā gūto pieredzi,

AR ŠO IESAKA.

1.	Saskaņā ar I pielikumu dalībvalstis 2007., 2008. un 2009. gadā ik gadus veic uzraudzības pasākumus attiecībā uz akrilamīda koncentrāciju šajā pielikumā minētajā pārtikā.

2.	Dalībvalstis ik gadus līdz 1. jūnijam nodrošina EPNI ar uzraudzības datiem par pagājušo gadu tādā veidā un ar tādu informāciju, kā noteikts II pielikumā, lai tos varētu apkopot vienā datu bāzē.

Lai īstenotu uzraudzības programmu, dalībvalstis ievēro paraugu ņemšanas procedūras, kas paredzētas B daļā pielikumā Komisijas 2007. gada 28. marta Regulai (EK) Nr. 333/2007 par paraugu ņemšanas un analīzes metodēm svina, kadmija, dzīvsudraba, neorganiskās alvas, 3-monohlorpropāndiola (3-MHPD) un benzopirēna satura oficiālai kontrolei pārtikas produktos (2), lai nodrošinātu reprezentatīvus paraugus pārbaudāmajā partijā.

Dalībvalstis veic akrilamīda analīzes atbilstoši kritērijiem, kas paredzēti III pielikuma 1. un 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (3).

Briselē, 2007. gada 3. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) “Instrumentu kopums” ietver 13 dažādus parametrus (“instrumentus”), kas sagrupēti četrās pamatkategorijās (“instrumentu kopuma segmenti”), ko izlases veidā var izmantot pārtikas ražotāji, ņemot vērā savas vajadzības, lai samazinātu akrilamīda koncentrāciju attiecīgajos produktos. Šie četri segmenti attiecas uz agronomiskiem faktoriem, produktu recepti, pārstrādi un galīgo sagatavošanu.

(2) OV L 88, 29.3.2007., 29. lpp.

(3) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

A. Paraugu ņemšanas vietas un metodes

1.	Produktu paraugu ņemšana jāveic mazumtirdzniecības līmenī (piemēram, lielveikalos, mazākos veikalos, maiznīcās, frī kartupeļu tirgotavās un restorānos), kur ir laba izsekojamība, vai arī ražotnēs. Ja vien iespējams, paraugi jāņem no produktiem ar izcelsmi dalībvalstīs (1).

2.	Paraugu ņemšana un analīzes jāveic pirms parauga derīguma termiņa beigām.

B. Produkti, paraugu skaits un ņemšanas biežums, analīžu prasības

Tabulā Nr. 1 sniegts pārskats par ieteicamo paraugu skaita minimumu, kas ik gadus jāanalizē katrā produktu kategorijā. Dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt pēc iespējas lielāku paraugu skaitu. Paraugu skaits katrā dalībvalstī balstās uz iedzīvotāju skaitu ar četriem minimāliem paraugiem katram produktam un dalībvalstij.

2.	Paraugu skaits attiecas uz minimālo paraugu skaitu, kas jāņem ik gadus. Īpaši nosacījumi katrai produkta grupai (piemēram, paraugu ņemšana divreiz gadā) precizēti I pielikuma C punktā.

Tā kā katrā produktu kategorijā iekļauts plašs produktu klāsts ar dažādām specifikācijām, jāsniedz papildu informācija par katru no produktiem, no kura ņemti paraugi (kā norādīts I pielikuma C punktā). Lai iegūtu informāciju par laika tendencēm, svarīgi, lai paraugus ik gadus ņem no produktiem pēc iespējas ar vienām un tādām pašām specifikācijām (piemēram, tas pats maizes veids, tas pats zīmols utt.). Ja iespējams, frī kartupeļu paraugi, kas ņemti mazās tirgotavās, jāņem tajās pašās tirgotavās ik gadus.

4.	Ja produktos ar tādu pašu specifikāciju atkārtoti iegūst rezultātus, kas ir zem kvantitatīvās noteikšanas robežas (LOQ), attiecīgo produktu var aizstāt ar citu produktu, ja vien tas atbilst tai pašai produktu kategorijai un produkta apraksts ir pieejams.

Lai nodrošinātu analīžu rezultātu salīdzināmību, jāizvēlas metodes, ar kuru palīdzību var sasniegt LOQ, kas ir vienāds ar 30 μg/kg (visintensīvākā jona/jona pāreja) maizē un zīdaiņu pārtikā, savukārt 50 μg/kg kartupeļu produktos, citos graudaugu produktos, kafijā un citos produktos. Paziņo rezultātus, kas koriģēti pēc atgūstamības.

1. tabula

Minimālais paraugu skaits katrai produktu kategorijai

Realizācijas valsts	Frī kartupeļi, kas gatavi lietošanai uzturā (1)	Kartupeļu čipsi (2)	Iepriekš termiski apstrādāti frī kartupeļi/kartupeļu produkti gatavošanai mājās apstākļos (3)	Maize (4)	Sausās brokastis (5)	Cepumi, t. sk. zīdaiņu cepumi (6)	Grauzdēta kafija (7)	Konservēta pārtika zīdaiņiem (8)	Apstrādāta graudaugu pārtika zīdaiņiem (9)	Citi produkti (10)	Kopā
AT	4	4	4	4	4	4	4	4	4	8	44
BE	4	4	4	4	4	4	4	4	4	8	44
CY	4	4	4	4	4	4	4	4	4	4	40
CZ	4	4	4	4	4	4	4	4	4	8	44
DE	24	24	24	24	24	24	24	24	24	14	230
DK	4	4	4	4	4	4	4	4	4	8	44
ES	14	14	14	14	14	14	14	14	14	14	140
EE	4	4	4	4	4	4	4	4	4	4	40
GR	4	4	4	4	4	4	4	4	4	8	44
FR	20	20	20	20	20	20	20	20	20	14	194
FI	4	4	4	4	4	4	4	4	4	8	44
HU	4	4	4	4	4	4	4	4	4	8	44
IT	20	20	20	20	20	20	20	20	20	14	194
IE	4	4	4	4	4	4	4	4	4	8	44
LU	4	4	4	4	4	4	4	4	4	4	40
LT	4	4	4	4	4	4	4	4	4	4	40
LV	4	4	4	4	4	4	4	4	4	4	40
MT	4	4	4	4	4	4	4	4	4	4	40
NL	6	6	6	6	6	6	6	6	6	8	62
PT	4	4	4	4	4	4	4	4	4	8	44
PL	14	14	14	14	14	14	14	14	14	14	140
SE	4	4	4	4	4	4	4	4	4	8	44
SI	4	4	4	4	4	4	4	4	4	4	40
SK	4	4	4	4	4	4	4	4	4	8	44
UK	20	20	20	20	20	20	20	20	20	14	194
BG	4	4	4	4	4	4	4	4	4	8	44
RO	8	8	8	8	8	8	8	8	8	8	80
Kopā	202	202	202	202	202	202	202	202	202	224	2 042

C. Minimālā papildu informācija, kas jāsniedz par katru no produktiem

Minimālā papildu informācija, kas jāsniedz par katru produktu, no kura ņemti paraugi, norādīta no 1. līdz 10. punktam. Dalībvalstis tiek aicinātas sniegt detalizētāku informāciju.

Frī kartupeļi, kas gatavi lietošanai uzturā: paraugu ņemšana divreiz gadā, martā un novembrī (2), iegūstot kopējo paraugu skaitu, kā norādīts tabulā. Gatavo produktu paraugu ņemšana jāveic frī kartupeļu tirgotavās, ātrās ēdināšanas ķēdēs un restorānos. Ja iespējams, paraugu ņemšanu ik gadus veic tajās pašās vietās.

Specifiska informācija, kas jāsniedz: izejviela svaigi kartupeļi vai pusfabrikāti; citu sastāvdaļu pievienošana.

Kartupeļu čipsi: paraugu ņemšana divreiz gadā, martā un novembrī (2), iegūstot kopējo paraugu skaitu, kā norādīts tabulā.

Specifiska informācija, kas jāsniedz: izejviela svaigi kartupeļi vai pusfabrikāti; citu sastāvdaļu, piedevu vai aromatizētāju pievienošana.

Iepriekš termiski apstrādāti frī kartupeļi/kartupeļu produkti gatavošanai mājās apstākļos: ieskaitot produktus, ko pārdot saldētus. Paraugu ņemšana divreiz gadā, martā un novembrī (2), iegūstot kopējo paraugu skaitu, kā norādīts tabulā. Paraugu analīze jāveic, pagatavojot produktu (piemēram, cepot eļļā vai krāsnī utt.). Produktu pagatavo laboratorijā saskaņā ar instrukcijām uz iepakojuma. Specifiska informācija, kas jāsniedz: izejviela kartupeļi vai pusfabrikāti; citu sastāvdaļu pievienošana; produktu pārdod svaigu vai saldētu; nosacījumi, kādos produktu gatavo, saskaņā ar informāciju uz iepakojuma.

Maize: specifiska informācija, kas jāsniedz: mīksta vai kraukšķīga maize; šķiedru saturs; graudu veids; fermentēta/nefermentēta; fermentācijas veids (piemēram, raudzēšana); citas sastāvdaļas. Maizes veidu, no kā ņem paraugus, izvēlas, pamatojoties uz ēšanas paradumiem katrā valstī.

Sausās brokastis, izņemot musli un auzu pārslu maisījumus: specifiska informācija, kas jāsniedz: graudu veids; citas sastāvdaļas (piemēram, cukurs, rieksti, medus, šokolāde).

Cepumi (tostarp zīdaiņu cepumi): specifiska informācija, kas jāsniedz: mīksti vai cieti; ikdienas lietotājiem vai diabētiķiem; saraksts ar visām sastāvdaļām.

Grauzdēta kafija: specifiska informācija, kas jāsniedz: grauzdēšanas pakāpe (piemēram, vidēji, tumši); ja pieejams, pupiņu šķirne; pārdošanā kā malta kafija vai pupiņas.

Konservēta pārtika zīdaiņiem: jāizvēlas pārtika, kas satur kartupeļus, sakņu dārzeņus vai graudaugus. Specifiska informācija, kas jāsniedz: trauka sastāvs.

Apstrādāta graudaugu pārtika zīdaiņiem: analizē pārdošanā esošos produktus.

Specifiska informācija, kas jāsniedz: graudu veids; citas sastāvdaļas.

10.

Citi produkti: Kategorijā iekļauj citus kartupeļu produktus, graudaugu produktus, kafijas produktus, kakao produktus un zīdaiņu pārtiku, kas nav precizēti kādā no iepriekš minētajām kategorijām (piemēram, kartupeļu kraukšķi, piparkūkas, kafijas aizvietotāji). Paraugi jāizvēlas, pamatojoties uz ēšanas paradumiem dalībvalstīs. Iespējams, tie ir jāanalizē pēc pagatavošanas saskaņā ar informāciju uz iepakojuma. Tādā gadījumā jāprecizē nosacījumi, kādos produkts pagatavots.

Specifiska informācija, kas jāsniedz: detalizēts produkta apraksts (piemēram, pamatsastāvdaļas), nosacījumi, kādos produkts pagatavots, saskaņā ar informāciju uz iepakojuma.

(1) Tikai izņēmuma gadījumos, kad produkts var būt pieejams tirgū, vienīgi importējot to no trešās valsts, var tikt ņemti importētā produkta paraugi.

(2) Gadījumā, ja produkti ražoti no kartupeļu pusfabrikātiem, paraugu ņemšana divreiz gadā nav vajadzīga.

II PIELIKUMS

A. Ziņojuma paraugs

B. Paskaidrojumi attiecībā uz ziņojuma paraugu

Ziņotājvalsts: dalībvalsts nosaukums, kurā veikta uzraudzība.

Gads: parauga ņemšanas gads.

Parauga kods: parauga kods, kas piešķirts laboratorijā.

Produkta klases numurs: produkta klases numurs saskaņā ar I pielikuma 1. tabulu (ierakstīt skaitļus no 1 līdz 10, piemēram, frī kartupeļi (1), kartupeļu čipsi (2) utt.).

Produkta nosaukums: iekļauj produkta nosaukumu angļu valodā un oriģinālvalodā.

Produkta apraksts: jāsniedz īss produkta apraksts, ņemot vērā vismaz to informāciju, kas norādīta I pielikuma C punktā.

Ražotājs: ja pieejams, ražotāja nosaukums.

Ražotājvalsts: ja pieejams. Izmantojiet ISO kodus ražotājvalsts noteikšanai (sk. ISO kodus I pielikuma 1. tabulas pirmajā kolonnā). Saskaņā ar I pielikuma A punktu, ja iespējams, produktam, no kura ņemti paraugi, jābūt ar izcelsmi kādā no dalībvalstīm (sk. I pielikuma 1. zemsvītras piezīmi).

Derīguma termiņš: kā norādīts uz iepakojuma. Sniedziet datumu formātā dd/mm/gg.

Ražošanas datums: ja ir, kā norādīts uz iepakojuma. Sniedziet datumu formātā dd/mm/gg.

Parauga ņemšanas datums: datums, kad tika ņemts paraugs. Sniedziet datumu formātā dd/mm/gg.

Paraugu ņemšanas vieta: vieta, kur tika ņemts paraugs, piemēram, lielveikals, mazs veikals, konditoreja, ātrās ēdināšanas ķēde utt.

Iepakojuma svars: tā produkta iepakojuma svars (g), no kura ņemti elementārparaugi (ja pieejams).

Parauga svars: kopparauga svars (g).

Pagatavošanas nosacījumi: jāprecizē pagatavošanas nosacījumi attiecībā uz iepriekš termiski apstrādātiem frī kartupeļiem vai citiem kartupeļu produktiem gatavošanai mājas apstākļos (3. produktu klase), no kuriem jāņem paraugi un jāanalizē pēc pagatavošanas. Jāievēro recepte uz iepakojuma, kā noteikts šajā laukā. Tas pats attiecas uz dažiem “Citiem produktiem” (10. produktu klase).

Analīzes veikšanas datums: ja paraugs tika homogenizēts un uzglabāts pirms analīzes veikšanas, jānorāda faktiskais analīzes sākuma datums. Šajā gadījumā jāsniedz sīkāka informācija par uzglabāšanas nosacījumiem.

Akreditētā metode: lūdzu, atbildiet ar “Jā”/“Nē”, vai analīžu rezultāti tika iegūti izmantojot metodi, kas ir akreditēta saskaņā ar EN ISO 17025.

Analīzes metode: lūdzu, norādiet, kura analīzes metode tika izmantota (GC-MS ar atvasināšanu, GC-MS bez atvasināšanas, LC-MS-MS vai cita) un sniedziet īsu parauga sagatavošanas aprakstu (piemēram, tīrīšanas procedūra utt.).

Informācija par kvalifikācijas pārbaudi: lūdzu, sniedziet informāciju par kvalifikācijas pārbaudes organizatoru, shēmas numuru, apļa numuru, matricu un iegūto standarta vērtību (z-score (1)) sekojošā formātā: organizators/shēma/aplis/matrica/z-score. (Piemērs: FAPAS/30/6/sausmaizītes/1,6.)

Akrilamīda koncentrācija: μg/kg vienībās, kas koriģētas pēc atgūstamības.

Kvalitatīvās noteikšanas robeža: μg/kg vienībās.

Kvantitatīvās noteikšanas robeža: μg/kg vienībās.

Mērījumu neprecizitāte: ja pieejams, lūdzu, sniedziet informāciju par mērījumu neprecizitāti (diapazons %).

(1) Ņemiet vērā, ka Z-scores izmantos vienīgi, lai izvērtētu datu kvalitāti. Datu konfidencialitāte tiks nodrošināta.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 123

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 12. maijs

Saturs		I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 519/2007 (2007. gada 7. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 527/2003, ar ko atļauj piedāvāt un piegādāt tiešam patēriņam pārtikā dažus no Argentīnas ievestus vīnus, kuru gatavošanā, iespējams, izmantoti Regulā (EK) Nr. 1493/1999 neparedzēti vīndarības procesi	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001	3
		Komisijas Regula (EK) Nr. 521/2007 (2007. gada 11. maijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	14
		Komisijas Regula (EK) Nr. 522/2007 (2007. gada 11. maijs), ar ko nosaka minimālās pārdošanas cenas 31. individuālajam uzaicinājumam uz konkursu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1898/2005	16
		Komisijas Regula (EK) Nr. 523/2007 (2007. gada 11. maijs), par 31. īpašo konkurso, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1898/2005 II nodaļā	18
		Komisijas Regula (EK) Nr. 524/2007 (2007. gada 11. maijs) par 31. īpašo konkurso, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1898/2005 III nodaļā	19
		Komisijas Regula (EK) Nr. 525/2007 (2007. gada 11. maijs), ar kuru nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu attiecībā uz 63. atsevišķo konkursa uzaicinājumu, kas izsludināts saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2771/1999 minēto pastāvīgo konkursu	20
		Komisijas Regula (EK) Nr. 526/2007 (2007. gada 11. maijs) par sertifikātu piešķiršanu augstas kvalitātes svaigas, dzesinātas, saldētas liellopu gaļas importam	21
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 527/2007 (2007. gada 10. maijs), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot brosmes EK un starptautiskajos ūdeņos ICES V, VI un VII zonā	22
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 528/2007 (2007. gada 10. maijs), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Portugāles karogu, zvejot mencas Norvēģijas ūdeņos ICES I un II zonā	24
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 529/2007 (2007. gada 11. maijs), ar ko atver tarifa kvotu saldētai liellopu gaļai ar KN kodu 0202 un produktiem ar KN kodu 02062991 un paredz tās pārvaldību (no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam)	26

	II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2007/330/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 4. maijs), ar ko atceļ aizliegumus konkrētu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai Kipras salā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 866/2004 un paredz nosacījumus šo produktu pārvietošanai (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1911) ( 1 )	30
	IETEIKUMI
	Komisija
	2007/331/EK
*	Komisijas Ieteikums (2007. gada 3. maijs) par uzraudzību attiecībā uz akrilamīda koncentrāciju pārtikā (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1873) ( 1 )	33


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ