25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/3

(1)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 1. punktā paredzēts, ka starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienas tirgū var atlīdzināt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli piena un piena produktu tirgū, ir jānosaka eksporta kompensācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Saskaņā ar Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu un Dominikānas Republiku par sausā piena ievešanas aizsardzību Dominikānas Republikā (2), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/486/EK (3), noteiktam Kopienas piena produktu apjomam, ko eksportē uz Dominikānas Republiku, var piemērot samazinātus muitas nodokļus. Tādēļ par noteiktu procentuālo daļu ir jāsamazina eksporta kompensācijas, kas piešķirtas par produktiem, kurus eksportē atbilstīgi šim režīmam.

(5)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/7

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kas atbilst Regulā (EK) Nr. 318/2006 noteiktajām prasībām.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/9

(1)

Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 958/2006 par pastāvīgo konkursu 2006./2007. tirdzniecības gadam, lai noteiktu eksporta kompensācijas par balto cukuru (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 958/2006, 8. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 24. maijs, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/10

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta c) d) g) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kuri atbilst prasībām, kas paredzētas Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2).

(5)

Eksporta kompensācijas var noteikt, lai izlīdzinātu konkurētspējas atšķirību starp Kopienas un trešās valsts eksportu. Kopienas eksportam uz dažiem tuviem galamērķiem un uz trešām valstīm, kuras Kopienas produktiem piemēro preferenciālu importa režīmu, pašlaik ir īpaši labvēlīgi konkurētspējas apstākļi. Tādēļ kompensācijas par eksportu uz minētajiem galamērķiem jāatceļ.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/12

(1)

Čīles Republika ir iekļauta Kopienas vispārējo tarifa preferenču sistēmas saņēmējvalstu sarakstā, kas ir izklāstīts Regulas (EK) Nr. 980/2005 I pielikumā.

(2)

Saskaņā ar Kopienas vispārējo tarifa preferenču sistēmu visu Čīlei piešķirto tarifa preferenču iekļaušanu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, pabeidza ar konsolidāciju, kuru veica ar ES un Čīles Asociācijas Padomes 2006. gada 16. oktobra Lēmumu Nr. 2/2006 par nolīguma I pielikuma grozījumu (2).

(3)

Regulas (EK) Nr. 980/2005 3. panta 2. punkts paredz, ka valsti svītro no saņēmējvalstu saraksta regulas I pielikumā, ja tā gūst labumu no preferenciālas komercvienošanās, kas noslēgta ar Kopienu un kas aptver vismaz visas tās preferences, kuras šai valstij sniedz pašreizējā sistēma.

(4)

Tādēļ Regulas (EK) Nr. 980/2005 I pielikums attiecīgi ir jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vispārējo preferenču komitejas atzinumu,

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/13

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 297/2003 (2) atver un pārvalda ilggadējā laikposmā liellopu gaļas importa tarifu kvotu.

(2)

Ievešanas atļaujām importa tarifu kvotu periodā no 2007. gada 1. janvāra piemēro Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (3). Minētā regula ierobežo atļauju derīguma termiņu līdz importa tarifu kvotas perioda pēdējai dienai. Sākot ar 2007. gada 1. jūliju, Regulas (EK) Nr. 1301/2006 noteikumi jāpiemēro ievešanas atļaujām, kuras izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 297/2003, neskarot minētajā regulā izklāstītos papildu nosacījumus. Regulas (EK) Nr. 297/2003 noteikumi attiecīgi jāsaskaņo ar Regulu (EK) Nr. 1301/2006.

(3)

Daži Regulas (EK) Nr. 297/2003 noteikumi par pagājušu importa tarifu kvotu periodu ir novecojuši. Skaidrības labad šie noteikumi jāsvītro.

(4)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 297/2003 ir attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 1. pantā svītro 2. punktu.

2)

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Piemēro Regulu (EK) Nr. 1445/95, Regulu (EK) Nr. 1291/2000 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (4) III nodaļu, ja šajā regulā nav noteikts citādi.

3)

Regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ievešanas atļaujas ietver saistības importēt no norādītās valsts. Atļaujas pieteikuma un atļaujas 8. iedaļā norāda izcelsmes valsti un atzīmē aili ar norādi “ja”.”

4)

Regulas 4. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Autentiskuma sertifikāta oriģinālu un tā atbilstoši apliecinātu kopiju iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei (turpmāk tekstā – “kompetentā iestāde”) kopā ar sākotnējo ievešanas atļaujas pieteikumu saistībā ar autentiskuma sertifikātu.”

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/15

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 996/97 (2) atver un paredz pārvaldīt vairāku gadu importa tarifu kvotu saldētai liellopu plānajai diafragmai, kura atbilst KN kodam 0206 29 91.

(2)

Importa licencēm importa tarifu kvotu periodā no 2007. gada 1. janvāra piemēro Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (3).

(3)

Attiecībā uz ievedumiem, kuru izcelsme ir Argentīnā un ko no tās ieved, kā minēts Regulas (EK) Nr. 996/97 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā, importa licencēm, kas izsniegtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 996/97, no 2007. gada 1. jūlija piemēro Regulas (EK) Nr. 1301/2006 III nodaļu, neskarot papildu nosacījumus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 996/97.

(4)

Uz ievedumiem, kuru izcelsme ir citās trešās valstīs un ko no tām ieved, kā minēts Regulas (EK) Nr. 996/97 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1301/2006 noteikumus par ievešanas atļauju (importa licenču) pieteikumiem, pieteikumu iesniedzēju statusu un licenču izdošanu. Tāpēc no 2007. gada 1. jūlija Regulas (EK) Nr. 1301/2006 I un II nodaļa jāpiemēro importa licencēm, kuras attiecīgajiem ievedumiem izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 996/97, neskarot minētajā regulā izklāstītos papildu nosacījumus.

(5)

Vajadzības gadījumā Regulas (EK) Nr. 996/97 noteikumi jāsaskaņo ar Regulu (EK) Nr. 1301/2006. Minētā regula ierobežo licenču derīguma termiņu līdz importa tarifu kvotas perioda pēdējai dienai.

(6)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 996/97 ir attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 1. pantu groza šādi:

2)

Regulas 2. pantu groza šādi:

3)

Svītro 5. panta 2. punkta otro daļu.

4)

Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Lai pretendētu uz 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto importa režīmu, pieteikuma iesniedzēja licences pieteikums var attiekties ne vairāk kā uz 80 tonnām.”

5)

Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

1.   Licences pieteikumus, kas minēti 7. pantā, iesniedz tikai katra importa tarifu kvotas perioda pirmajās 10 dienās.

2.   Septītajā darba dienā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, ne vēlāk kā pulksten 16.00 pēc Briseles laika, dalībvalstis Komisijai paziņo pieteikumu aptverto kopējo daudzumu katrā izcelsmes valstī.

3.   Importa licences izsniedz laikposmā starp 7. un 16. (vēlākais termiņš) darbdienu pēc 2. punktā minētā paziņošanas perioda beigām.”

6)

Regulas 9. pantu svītro.

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/17

(1)

8. pantā Komisijas 2006. gada 17. augusta Regulā (EK) Nr. 1282/2006, ar ko nosaka īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām (2), noteikts izvešanas atļauju derīguma termiņš.

(2)

Kā piesardzības pasākums, lai novērstu nevajadzīgus izdevumus Kopienas budžetā un lai izvairītos no eksporta kompensāciju režīma spekulatīvas piemērošanas piena nozarē, Komisijas Regulā (EK) Nr. 210/2007 (3) noteikts, ka, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1282/2006, piena produktu izvešanas atļaujām, par kurām pieteikumi iesniegti no 2007. gada 1. marta, derīguma termiņš jāierobežo līdz 2007. gada 30. jūnijam.

(3)

Iekšējā tirgus un pasaules tirgus rūpīga uzraudzība liecināja, ka var pakāpeniski atjaunot ilgāku atļauju derīguma termiņu, neradot kopējā tirgus organizācijas pareizas darbības destabilizācijas risku. Tādēļ ir lietderīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 210/2007.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/18

(1)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 1. punktā paredzēts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta a), b), c), d), e) un g) punktā minēto produktu cenām pasaules tirgū un cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1255/1999 II pielikumā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punktu katru mēnesi ir jānosaka kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta.

(4)

Tomēr gadījumā, kad dažus piena produktus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, rodas risks, ka augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana var apdraudēt saistības, kas noslēgtas attiecībā uz šīm kompensācijām. Lai izvairītos no šā riska, jāveic attiecīgi piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētu kompensācijas likmju noteikšana kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt abus šos mērķus.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. punktā paredzēts, ka, nosakot kompensācijas likmi, vajadzības gadījumā jāņem vērā ražošanas kompensācijas, atbalsts vai citi pasākumi ar līdzvērtīgām sekām, ko visās dalībvalstīs saskaņā ar regulu par attiecīgā produkta kopīgā tirgus organizāciju piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā minētajiem pamatproduktiem vai pielīdzinātiem produktiem.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 12. panta 1. punktā paredzēts atbalsts par Kopienā ražotu vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā, ja šāds piens un no tā ražots kazeīns atbilst attiecīgajiem standartiem.

(7)

Komisijas 2005. gada 9. novembra Regula (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 īstenošanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta, un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (3), paredz, ka nozarēm, kas ražo noteiktas preces, sviests un krējums ir jāpiedāvā par pazeminātām cenām.

(8)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/21

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. panta 1. un 2. punktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta b), c), d) un g) apakšpunktā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas šīs regulas VII pielikumā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā Regulas (EK) Nr. 318/2006 V pielikumā minētās preces.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punkta pirmo daļu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi.

(4)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. panta 4. punktā noteikts, ka eksporta kompensācija par preces sastāvā esošu produktu nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šā produkta eksportu neapstrādātā veidā.

(5)

Kompensācijas, ko nosaka saskaņā ar šo regulu, var noteikt iepriekš, jo šobrīd nevar paredzēt tirgus situāciju turpmākajos mēnešos.

(6)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijās ir jāveic piesardzības pasākumi, nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/23

(1)

Komisijas 2007. gada 17. janvāra Regula (EK) Nr. 38/2007, ar ko izsludina pastāvīgu uzaicinājumu uz konkursu Beļģijas, Čehijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas un Zviedrijas intervences aģentūru rīcībā esošā cukura tālākai pārdošanai, lai to izvestu (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 38/2007, 4. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 23. maijs, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/24

(1)

Šī lieta ir saistīta ar DONG kontroles ieguvi pār Elsam, Energi E2, KE un FE.

(2)

DONG ir Dānijas valstij piederošs gāzes uzņēmums. Elsam un Energi E2 (E2) ir Dānijas elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, kas attiecīgi atrodas Rietumdānijā (Elsam) un Austrumdānijā (E2). KE un FE ir elektroenerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi Kopenhāgenas apgabalā.

(3)

Lēmumā ir secināts, ka darījums ievērojami kavē efektīvu konkurenci, jo īpaši nostiprinot dominējošo stāvokli šādos tirgos:

(4)

Lēmumā ir secināts, ka pušu ierosinātie centieni pietiekami nekompensē konstatētās konkurences problēmas. Attiecībā uz glabāšanas/elastīguma tirgu ierosinātie centieni visnozīmīgāk ietekmē krātuves atsavināšanu Lilletorupē, kam ir pozitīva ietekme uz konkurenci saistībā ar glabāšanu/elastīgumu Dānijā. Attiecībā uz gāzes vairumtirdzniecības un gāzes mazumtirdzniecības tirgiem lēmumā ir secināts, ka DONG piedāvātā gāzes izlaides programma kopā ar glabātavas atsavināšanu ir pietiekama, lai izkliedētu visas šaubas par konkurenci, kuras Komisija piedēvēja šiem tirgiem.

(5)

Rezultātā Komisija atzīst paziņoto darījumu par atbilstošu kopējam tirgum un EEZ līgumam saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu un EEZ līguma 57. pantu.

(6)

DONG ir Dānijas valstij piederošs uzņēmums, kas nodarbojas ar naftas un dabasgāzes ieguves izpēti, ražošanu, transportēšanu jūras piekrastes zonā un pārdošanu, kā arī dabasgāzes uzglabāšanu un piegādi. Tāpat arī tā darbības jomā nedaudz ir iekļauta elektroenerģijas ieguve no vēja enerģijas un elektroenerģijas un siltumapgāde.

(7)

Elsam un Energi E2 (E2) ir Dānijas elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, kas attiecīgi atrodas Rietumdānijā (Elsam) un Austrumdānijā (E2). Tie abi ražo un pārdod elektroenerģiju (finansiālo un fizisko) vairumtirdzniecības tirgū un nodrošina centrālo siltumapgādi. Kopš Elsam 2004. gadā iegādājās (Austrumdānijas) elektroenerģijas mazumtirgotāju NESA, tā nozīmīga darbības joma ir saistīta ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Elsam un E2, no vienas puses, būtībā pieder tikai vietējām iestādēm, bet, no otras puses, DONG un Vattenfall (uzņēmumā Elsam), kā arī NESA un KE (uzņēmumā E2) pieder nozīmīgas akciju paketes daļas.

(8)

KE un FE mājsaimniecībām un uzņēmējiem piegādā elektroenerģiju Kopenhāgenas apgabalā. Šie uzņēmumi pašlaik attiecīgi pieder Kopenhāgenai un Frederiksbergai.

(9)

Šajā lēmuma daļā ir raksturota ierosinātā darbība (koncentrācija), ar kuru DONG iegūst kontroli pār Elsam, E2, KE un FE, kā arī Elsam un E2 mazāk zināmiem ražošanas resursiem, kurus attiecinās uz Vattenfall. Vattenfall resursu ieguve tiek uzskatīta par atsevišķu koncentrāciju.

(10)

Lēmumā tiek apspriesti gāzei un elektroenerģijai piemērojamie reglamentējošie noteikumi.

(11)

Dānijas dabasgāzes tirgus konkurencei lielākajiem pircējiem pirmo reizi tika atvērts 2000. gada 1. jūlijā, iekļaujot visus pircējus, kas var izvēlēties piegādātāju kopš 2004. gada. Jūras piekrastes gāzes pārvades tīkls un pārvades sistēmas operators bija pilnīgi nesaistīti 2004. gadā, bet pašlaik tā pieder un to izmanto Energinet.dk, neatkarīga valsts korporācija, kas pieder Dānijai. Jūras piekrastes pārvades tīkla operācijas tiek veiktas saskaņā ar noteikumos ierobežotu trešo pušu piekļuvi (TPA). DONG pieder glabātavas un atklātā jūrā izvietoti cauruļvadi, kas savieno Ziemeļjūras Dānijas daļas apgabalus ar Dānijas sauszemi. Šīm infrastruktūrām var piekļūt, noslēdzot vienošanos par TPA. TPA noteikumus uzrauga Dānijas Energoresursu regulatīvā iestāde (DERA), neatkarīga uzraudzības iestāde enerģētikas nozarē.

(12)

Attiecībā uz attiecīgo ražojumu tirgiem gāzes jomā Komisijas tirgus izpēte ir pievērsusies gāzes glabāšanas/elastīguma, gāzes vairumtirdzniecības un gāzes piegādes tirgu definīcijai.

(13)

Attiecībā uz gāzes glabāšanu un/vai citiem gāzes elastīguma rīkiem faktiska šāda tirgus ražojumu tirgus definīcija lēmumā ir palikusi atklāta.

(14)

Puses ierosināja gāzes elastīguma ražojumu tirgu, iekļaujot glabāšanu tam paredzētās glabātavās, izmaiņas ražošanā, starptautisko tirdzniecību, cauruļvadu sistēmas ietilpīgumu, pārslēgšanos uz citām degvielām, pārtraucamiem līgumiem un tirgus centrus ar gaidāmajiem tirgiem.

(15)

Saskaņā ar Komisijas viedokli šos atšķirīgos elastīguma rīkus var iedalīt piecās grupās, proti:

(16)

Komisijas tirgus pētījumi atklāja, ka Dānijai neviena no četrām elastīguma alternatīvām saistībā ar iepriekšminēto uzglabāšanu tam paredzētās vietās nav apsvērta kā pilnīgi dzīvotspējīga vai kā pietiekamā mērā attīstīta elastīguma alternatīva. Tomēr Komisija uzskata, ka attiecīgo ražojumu tirgus jautājums (vai nu elastīgums, vai glabāšana) var palikt atklāts.

(17)

Attiecībā uz piegādi vairumā Dānijai lēmumā ir noteikts, ka Dānijai ir gāzes vairumtirdzniecības tirgus, kas ietver:

kas ļauj šiem patērētājiem piekļūt gāzes vairumtirdzniecībai Dānijā.

(18)

Komisijas tirgus izpēte nepārprotami norādīja uz dabasgāzes vairumtirdzniecības piegāžu atsevišķa tirgus esamību. Atbildē uz 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta lēmumu DONG atzina “gāzes pārdošanu un tirdzniecību vairumtirdzniecības līmenī” un neapstrīdēja šo vai iepriekšminēto ražojumu tirgus definīciju saistībā ar vairumtirdzniecības tirgu atbildē uz paziņojumu par iebildumiem.

(19)

Ierosinātais darījums ietekmē arī vairumtirdzniecību Zviedrijā. Lēmumā ir secināts, ka pastāv atsevišķs gāzes vairumtirdzniecības piegāžu tirgus, kas paredzēts patēriņam Zviedrijā. Iemesli ir tādi, ka tirgus situācija un nosacījumi piegādei vairumā Zviedrijā atšķiras no Dānijā esošajiem.

(20)

Lēmumā ir apsvērts, ka dabasgāzes piegāde centrālajiem TEC uzņēmumiem (t. i., lielām koģenerācijas stacijām) ir uzskatāma par atsevišķu tirgu, jo piegāde centrālajam TEC atšķiras no vairumtirdzniecības tirgus. Tomēr centrālās TEC energoresursu ražotājs var ienākt vairumtirdzniecības tirgū kā pircējs vai pārdevējs, un nav nepārvaramu šķēršļu tirgū ienākt tiem vairumtirgotājiem, kas vēlas apgādāt dažus centrālo TEC mazumpiegādes segmentus.

(21)

Piegāde centrālajām TEC atšķiras arī no citiem mazumtirdzniecības piegādes tirgiem tā augstā elastīguma un patēriņa līmeņa, atšķirīgo pieprasījuma modeļu, cenu un līgumu veidu, dažādo noteikumu dēļ, kā arī sakarā ar to, ka centrālās TEC var tieši piedalīties vairumtirdzniecības tirgū.

(22)

Lēmumā tiek uzskatīts, ka dabasgāzes piegāde decentralizētām TEC (t. i., mazām koģenerācijas stacijām) un dabasgāzes piegāde lieliem rūpnieciskiem patērētājiem ir uzskatāma par vienu vai diviem atšķirīgiem ražojumu tirgiem.

(23)

Mazie uzņēmēji šim ražojumu tirgum nav piederīgi atšķirību dēļ, cita starpā cenu, peļņas, tirdzniecības un izplatīšanas kanālu, glabāšanas izmaksu, tirgus struktūras, pārslēgšanās koeficientu un skaitītāju prasību atšķirību dēļ.

(24)

Lēmumā ir apsvērts, ka piegādei lieliem rūpnieciskiem patērētājiem un decentralizētām TEC ir sava veida līdzības (gāzes patēriņa līmenis, gāzes līgumu veidi), bet tāpat ir arī dažas atšķirības (pieprasījuma regularitāte, dažādā īpašumtiesību struktūra, patērētāju lojalitāte un pārslēgšanās koeficienti).

(25)

Lēmumā ir apsvērts, ka patērētājiem bez skaitītājiem, t. i., patērētājiem ar ikgadēju patēriņu, kas mazāks par 300 000 m3, pastāv viens vai divi atsevišķi tirgi. Tādējādi tirdzniecību maziem uzņēmējiem, kuru patēriņš ir mazāks par 300 000 m3, un mājsaimniecībām var attiecināt uz to pašu vai atšķirīgu ražojumu tirgu(iem).

(26)

Pieprasījuma un piedāvājuma nosacījumos attiecībā uz šiem divu veidu patērētājiem Dānijā ir redzamas daudzas līdzības (augstākas gāzes cenas, mazāka vēlme mainīt piegādātāju, patērētāju portfeļa vadības rīku prasības, standartizēti vispārēji piedāvājumi un zīmola tēla nozīmīgums, tirgus struktūra, glabāšanas izmaksas un lielāki šķēršļi ienākšanai tirgū). Tāpat ir arī daudzas atšķirības (vidējais patēriņa līmenis, cenas, izmaksas un peļņa, kā arī atšķirīgas tirdzniecības stratēģijas).

(27)

Konkurētspējas novērtējums paliek atklāts, jo šīs divas patērētāju grupas ievērojami neatšķiras neatkarīgi no tā, vai piegādes mājsaimniecībām vai mazajiem uzņēmējiem veido tā paša attiecīgā tirgus vai divu attiecīgo tirgu dažādus segmentus.

(28)

DONG piemetināja, ka attiecīgie gāzes elastīguma rīku ģeogrāfiskie tirgi ir plašāki tikai par Dānijas tirgu un aptver arī Zviedriju, Ziemeļvāciju un Nīderlandi.

(29)

Tomēr tirgus pētījumu rezultātos ir redzams, ka ģeogrāfiskais glabāšanas (vai elastīguma) tirgus neatkarīgi no attiecīgo ražojumu tirgus ir ierobežots tikai līdz Dānijas apmēriem. Šī secinājuma nozīmīgākie iemesli ir šādi:

(30)

Attiecībā uz Zviedrijas glabāšanas/citu elastīguma rīku tirgu lēmumā ir secināts, ka tirgus ir vai nu Zviedrijas, vai Dānijas un Zviedrijas pārklājumā.

(31)

DONG piemetināja, ka attiecīgais gāzes vairumtirdzniecības piegāžu ģeogrāfiskais tirgus iziet ārpus Dānijas (vai Dānijas un Zviedrijas) un arī aptver Vāciju.

(32)

Tirgus pētījumos ir skaidras norādes, ka vairumtirdzniecības piegāžu tirgus ir ierobežots līdz Dānijai. Lēmumā ir secināts, ka Zviedrija neiekļaujas tā paša ģeogrāfiskā tirgus daļā, kur Dānija; tā veido atsevišķu tirgu, kas ir Zviedrijas vai Dānijas un Zviedrijas pārklājumā, kopš vairumtirdzniecības piegādes Zviedrijā nerada spēcīgus konkurējošus šķēršļus vairumtirdzniecības piegādēm Dānijā. Līdzīgi ir secināts, ka Vācija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste (AK) neiekļaujas tā paša ģeogrāfiskā tirgus daļā, kur Dānija. Iemesli ir šādi:

(33)

DONG savā atbildē uz 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta lēmumu pamatoja, ka gāzes piegādes Dānijas ieejas/izejas robežpunktā Ellundā, Vācijas pusē, pieder Dānijas gāzes vairumtirdzniecības tirgum. Pamatojoties uz tirgus izpētes rezultātiem, lēmums atstāj atklātu jautājumu, vai šīs piegādes ir iekļaujamas Dānijas gāzes vairumtirdzniecības piegādes tirgus ģeogrāfiskajā pārklājumā.

(34)

Dabasgāzes piegādes tirgus centrālajiem TEC uzņēmumiem pārklājuma ziņā ir vairāk valstisks un var tikai iekļaut Dāniju un Zviedriju, jo tas nevar būt plašāks par vairumtirdzniecības tirgus ģeogrāfisko pārklājumu. Turklāt TEC nepieciešamās piegādes daļas var iegūt no kaimiņvalstīm.

(35)

Tā kā nav tieša importa, dabasgāzes piegādes decentralizētām TEC un lieliem rūpnieciskiem patērētājiem tirgus vai tirgu pārklājuma ziņā ir valstiskas. Turklāt tirgus struktūras kaimiņvalstīs nepārprotami atšķiras. Nozīmīga cenu atšķirība Dānijā, Vācijā, Zviedrijā un Nīderlandē apstiprina valsts tirgu esamību.

(36)

Lēmumā ir apsvērts, ka piegādes tirgus(i) uzņēmumiem un mājsaimniecībām Dānijā ir tikai valsts līmenī un iespējams reģionālā apmērā. Jautājums par tirgus(u) valsts vai reģionālo statusu var palikt atklāts. No vienas puses, tirdzniecībai šajā tirgū ir nepieciešams pārdošanas un pakalpojumu birojs, visi piegādātāji patērētājiem bez skaitītājiem Dānijā ir Dānijas uzņēmumi, kā arī pastāv lielas cenu atšķirības valsts tirgos. No otras puses, tikai mazāk par 1 % no patērētājiem līdz šim ir izlēmuši mainīt piegādātāju. Tāpēc reģionālajiem izplatīšanas uzņēmumiem joprojām ir lielas tirgus daļas to attiecīgajos apgabalos un cenas galapatērētājiem atšķiras trijos reģionālajos apgabalos. Liela tirgus daļu atšķirība, kā arī cenu atšķirība reģionos parasti norādītu uz to, ka reģionālie tirgi nav integrēti.

(37)

Lēmumā tiek uzskatīts, ka pastāv šādi attiecīgie tirgi:

(38)

Nozīmīgu elektroenerģijas vairumtirdzniecības pārdevumu un pirkumu daļu Ziemeļjūrā veic Ziemeļu elektroenerģijas apmaiņa Nord Pool Spot ASA (turpmāk tekstā – Nord Pool). Papildus šiem Nord Pool balstītajiem fiziskās elektroenerģijas tirdzniecības veidiem vairumtirdzniecības līmenī ražotāji/tirgotāji un patērētāji arī noslēdz divpusējus fiziskās elektroenerģijas vairumtirdzniecības līgumus.

(39)

Papildpakalpojumu tiešie patērētāji ir pārvades sistēmas operatori (PSO), kas ir atbildīgi par līdzsvara uzturēšanu tīklā un piegādes nodrošināšanu ārkārtas situācijās. Komisijas tirgus izmeklēšana ir skaidri norādījusi, ka papildpakalpojumi/sistēmas pakalpojumi nav viegli aizvietojami ar citu elektroenerģijas piegādi vairumtirdzniecības līmenī. Turklāt operatora regulēšanas jaudas daļa var laika gaitā ievērojami atšķirties bez jebkādas skaidri redzamas saistības ar tā pozīciju elektroenerģijas ražošanas tirgū.

(40)

Tomēr lēmumā ir apsvērts, ka šī tirgus/šo tirgu precīza definīcija var tikt atstāta atvērta. Divpusējas piegādes patērētājiem bez tiešas piekļuves Nord Pool var vai arī nevar būt atsevišķs ražojumu tirgus, un to pašu var teikt par papildpakalpojumiem.

(41)

Lēmumā tiek aplūkots atsevišķs finanšu elektroenerģijas tirgus, jo finanšu tirgus pamatā ir saistīts ar riska tirdzniecību, bet fiziskais tirgus – ar elektroenerģijas tirdzniecību patēriņam, tāpēc nav pilnīgi aizvietojams. Jautājums, vai noteikts CFD (jeb cenu starpības līgumu) finanšu produkts pieder tam pašam vai atsevišķam tirgum, paliek atklāts.

(42)

Lēmumā ir aplūkots atsevišķs piegāžu tirgus patērētājiem, kuriem ir nepieciešams stundu skaitītājs, un patērētājiem, kuriem tāds nav vajadzīgs. Tirgus pētījumā nepārprotami apstiprināja šo sadalījumu. Šīs patērētāju grupas maksā dažādas cenas, patērē dažādus produktus un iegādājas tos atšķirīgos veidos.

(43)

Lēmumā ir apsvērts, ka apvienošanās ietekme uz konkurētspēju jānovērtē atsevišķos Austrumdānijas/Rietumdānijas Nord Pool cenu apgabalos vai divu apgabalu apvienojumā plus Zviedrijā, tā kā pušu vietējās darbības tiek veiktas gandrīz tikai Dānijā. Ja koncentrācija nerada negatīvu ietekmi uz konkurētspēju šādos apgabalu apvienojumos, tad tā arī nevar radīt negatīvu ietekmi jebkādos plašākos cenu apgabalos.

(44)

Visi pārējie elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus ģeogrāfiskā tirgus definīciju jautājumi saistībā ar pašreizējo darbību paliek atklāti.

(45)

Lēmumā tiek ņemts vērā, ka papildpakalpojumi ir valsts mērogā, jo tie ir atkarīgi no tūlītējas un drošas pieejamības noteiktas cenas apgabalā un pastāv pārāk daudz pieslēguma mezglu.

(46)

Attiecībā uz elektroenerģijas atvasinātiem finanšu instrumentiem lēmumā ir apsvērts, ka tirgum ir jāietver vismaz visa Skandināvija, jo elektroenerģijas atvasinātu finanšu instrumentu tirdzniecība notiek Nord Pool, bet CFD varētu ietvert tikai konkrētu cenu apgabalu, jo uzņēmumi, kas tirgojas ar šiem produktiem, galvenokārt būs vairumtirdzniecības piegādātāji un patērētāji šajos cenu apgabalos.

(47)

Elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgos lēmumā ir apsvērts, ka tirgus patērētājiem ar skaitītājiem ir valstisks, bet bez skaitītājiem – valstiski reģionāls. Ārvalstu piegādes uzņēmumi šeit tieši neiekļūst, un patērētāji bez skaitītājiem lielākoties ir palikuši pie vietējā piegādātāja, kas pakļauts universālā pakalpojuma saistībām.

(48)

Lēmumā ir definēti šādi elektroenerģijas tirgi:

(49)

Daudzus citus tirgus ietekmē ierosinātā koncentrācija, kas tomēr neietekmē negatīvi konkurētspēju vai nu zemo tirgus daļu dēļ, vai arī tāpēc, ka nav notikusi ģeogrāfiskā pārklāšanās: pilsētu siltumcentrāles (vietēja), sodrēji (reģionālais pārklājums palika atklāts) un tirdzniecība attiecībā uz CO2 (iespējams, ES mērogā).

(50)

Lēmumā ir pārbaudīts DONG izvirzītais arguments par pirmsapvienošanās saišu ietekmi uz pusēm, kas apvienojas, kā arī uz pusēm, kas apvienojas, un trešajām pusēm, bet atklājās, ka jebkurā gadījumā visu šādu ietekmju apsvēršana nevar kompensēt negatīvo ietekmi, kas izriet no apvienošanās.

(51)

Balsoties uz šim gadījumam veikto tirgus pētījumu, Komisija secināja, ka pašlaik Dānijas glabāšanas/elastīguma tirgū dominē DONG.

(52)

Lēmumā ir apsvērts, ka ienākšana glabāšanas/elastīguma tirgū ir nozīmīgs papildinājums citām ar gāzi saistītām darbībām, un glabāšanas/elastīguma tirgus tiek uzskatīts par radniecīgu pārējiem gāzes tirgiem. Uzņēmumā DONG, pat izmantojot divas atsevišķas juridiskas personas, kas ir atbildīgas par glabāšanu, respektīvi, gāzes tirdzniecību, Komisija uzskata, ka abas šīs darbības ir veiktas, lai kāpinātu DONG grupas rentabilitāti, un analizēja ietekmi uz Dānijas glabāšanas/elastīguma tirgu, pamatojoties uz šo situāciju.

(53)

Tāpēc lēmumā tiek secināts, ka E2 un Elsam kā nozīmīgāko neatkarīgo elastīguma avotu ieguve Dānijā nodrošinās DONG iespējas un pamudinās samazināt tās glabāšanas vajadzības, aizvietojot pašas glabātavu izmantošanu ar E2 un Elsam kā elastīguma avotiem. Tajā pašā laikā tiks samazinātas elastīguma alternatīvas, kas ir pieejamas konkurējošiem gāzes piegādātiem. Tādējādi un sakarā ar Dānijas glabāšanas tarifu piemērošanas veidu citu gāzes piegādātāju glabāšanas izmaksas pieaugs, un tāpēc to iespējas īstenot konkurējošus ierobežojumus pret DONG samazināsies.

(54)

Šo iemeslu dēļ lēmumā ir secināts, ka darbība radītu nozīmīgus šķēršļus efektīvai konkurētspējai iespējamā Dānijas glabāšanas tirgū vai iespējamā Dānijas glabāšanas/elastīguma tirgū, jo īpaši nostiprinot DONG dominējošo stāvokli šādos tirgos.

(55)

Attiecībā uz Zviedrijas glabāšanas/elastīguma tirgu lēmumā ir secināts, ka iespējamo kaitējuma konstatāciju Dānijā principā var attiecināt arī uz Zviedriju, bet ka sīks konkrētu Zviedrijas tirgus iezīmju izvērtējums nav nepieciešams, ņemot vērā, ka no tā nav atkarīgs vispārējais darījuma novērtējums.

(56)

Izmeklēšanas laikā Komisija un DONG ieņēma atšķirīgas nostājas attiecībā uz gāzes vairumtirdzniecības piegāžu analīzes nozīmi pēc […] (3). DONG apšaubīja nepieciešamību lūkoties […] * gadu perspektīvā. Pēc Komisijas atzinuma gāzes tirgus ir padarīts nozīmīgs, izmantojot ilgtermiņa investīcijas infrastruktūrā un ilgtermiņa piegādes līgumus, ko pamato analīze, tai skaitā perspektīvā pēc […] *. Tomēr lēmumā ir secināts, ka, lai gan nav apsvērumu par tirgus situāciju perspektīvā pēc […] *, apvienošanai būs nozīmīga pretkonkurences ietekme uz Dānijas vairumtirdzniecības piegādēm, samazinot BGI projekta nospiedošo ietekmi, kā arī jāņem vērā fakts, ka konkurentu lēmumus par ienākšanu tirgū vadīs pārrunas par piegādes līgumiem ar Elsam un E2, kas tiks aizsāktas 2008. gadā.

(57)

Lēmumā ir secināts, ka DONG ir dominējošais stāvoklis Dānijas gāzes vairumtirdzniecības piegāžu tirgū, ņemot vērā, ka 2004. gadā uzņēmuma tirgus daļa bija [80–90 %] * (4). Komisija analizēja iespējamos konkurences šķēršļus saistībā ar DONG dominējošo stāvokli no šādiem pieciem avotiem:

(58)

Lēmumā ir secināts, ka šie konkurences šķēršļi nav izteikti vai nav pietiekami konkrēti, lai īstermiņā nopietni apdraudētu DONG tirgus stāvokli.

(59)

Tāpēc lēmumā tiek aplūkots, vai darījums nostiprinās DONG dominējošo stāvokli, likvidējot faktisko un/vai iespējamo konkurenci. Attiecībā uz E2 un Elsam komerciālajām interesēm kļūt par aktīviem Dānijas gāzes vairumtirdzniecības tirgus dalībniekiem DONG noliedza, ka E2 un Elsam būtu iespējamie konkurenti un ka tie DONG veidotu nozīmīgākos konkurences šķēršļus.

(60)

Ņemot vērā Komisijas minēto, ir pietiekami, ka E2 un Elsam veido nozīmīgus konkurences šķēršļus (un tiem nav jābūt nozīmīgākajiem), kuru likvidēšana radītu konkurences bažas.

(61)

Komisijas pētījumā un lēmumā ir secināts, ka ierosinātā koncentrācija likvidēs E2 kā faktisko DONG konkurentu, bet Elsam – kā ticamu iespējamo konkurentu. Dokumenta 57. punktā minēto piecu iespējamo konkurences šķēršļu Komisijas analīze negrozīs šo secinājumu. Turklāt lēmumā ir secināts, ka Vattenfall nelielu E2 un Elsam gāzes apkures elektrostaciju daļu iegāde neatsvērs E2 un Elsam integrēšanas DONG grupā radītā konkurences spiediena zudumu.

(62)

Papildus šai horizontālai iedarbībai lēmumā ir secināts, ka darījums novestu pie patērētāju tiesību liegšanas un rezultātā – pie nozīmīgiem efektīvas konkurences šķēršļiem sakarā ar vertikālu E2 un Elsam integrāciju DONG grupā, kas veido apmēram [20–30 %] * no Dānijas kopējā patēriņa. Tāpēc DONG konkurentiem būs grūtāk iekļūt Dānijas gāzes tirgos (gan kā vairumtirdzniecības piegādātājiem, gan kā piegādātājiem galapatērētājiem), tādējādi radot šķēršļus iekļūšanai šajos tirgos.

(63)

Puses piemetināja, ka līdz šim Elsam no trešajām pusēm resursus ir piesaistījis tikai nelielā apmērā, noslēdzot tikai dažus apmaiņas un īstermiņa pirkuma līgumus. Tomēr Komisija uzskata, ka DONG konkurentu piegādes Elsam veidotu iespējamus DONG rīcības ierobežojumus.

(64)

Lēmumā ir secināts, ka, pat ja ierobežo tiesību liegšanu ietekmi līdz pieprasījuma tiesību liegšanai no E2, šāda veida tiesību liegšana ievērojami stiprinātu DONG dominējošo stāvokli Dānijas vairumtirdzniecības tirgū, radot arī turpmāk nozīmīgus šķēršļus trešo pušu ienākšanai šajā tirgū. Tas tā ir tāpēc, ka gandrīz visu neatkarīgo (neierobežotu) trešo pušu pieprasījums Dānijai līdz šim ir pieaudzis ar E2 starpniecību. Rezultātā ierosinātā apvienošanās kāpinās ienākšanas šķēršļus Dānijas vairumtirdzniecības tirgū, jo tā likvidē uzņēmumu, kas iepirka ievērojamu dabasgāzes daudzumu vairumtirdzniecības tirgū, lai to izmantotu gan iekšēji, gan arī piegādātu dabasgāzi citiem lietotājiem.

(65)

Lēmumā ir secināts, ka ierosinātā koncentrācija DONG grupai Dānijas gāzes vairumtirdzniecības tirgū likvidē nozīmīgus konkurences šķēršļus. Pieņemot, ka DONG nostiprināja dominējošo stāvokli šajā tirgū, iespējams, ierosinātais darījums radīs ievērojamus šķēršļus efektīvai konkurencei, jo īpaši nostiprinot DONG dominējošo stāvokli.

(66)

Attiecībā uz vairumtirdzniecības piegādēm Zviedrijā DONG ir ļoti spēcīgas pozīcijas arī šajā tirgū (5). Lēmumā netiek konkretizēta DONG (vienota vai kopēja) dominējošais stāvoklis Zviedrijas vai Zviedrijas un Dānijas vairumtirdzniecības piegāžu tirgū, jo jebkāda kaitīga ietekme uz šiem tirgiem izrietētu no kaitīgās ietekmes, kas darbībai piemistu Dānijas vairumtirdzniecības tirgū.

(67)

Lēmumā ir apsvērts, ka patērētāju tiesību liegšana vai ievades tiesību liegšana dabasgāzes piegādes tirgos var rasties centrālajām TEC Dānijā un Zviedrijā, jo a) vismaz līdz 2009. gadam neviens centrālās TEC patērētājs neciestu zaudējumus Dānijas vai Zviedrijas piegādes tirgū centrālajām TEC un b) TEC pēc 2009. gada būtu pasargātas, ja vairumtirdzniecības tirgus darbību pastiprinātu ar pušu ierosināto gāzes izlaides programmu.

(68)

Attiecībā uz iespējamo konkurenci lēmumā ir secināts, ka maz ticams, ka E2 un/vai Elsam tiktu uzskatīti par potenciālajiem ienācējiem piegādes tirgū centrālajām TEC, jo šķiet neiespējami, ka pārējās centrālās TEC vēlētos saņemt gāzi no to tiešajiem konkurentiem.

(69)

Tāpēc lēmumā ir secināts, ka ne Dānijā, ne arī Zviedrijā koncentrācija neradīs nozīmīgus šķēršļus efektīvai konkurencei piegādes tirgos centrālajām TEC.

(70)

Lēmumā ir secināts, ka DONG, kura tirgus daļa 2004. gadā (par šo gadu ir pieejami jaunākie ticamie dati attiecībā uz tirgus daļu) bija [60–70 %] *, ieņem dominējošo stāvokli un to saglabās arī tuvākajā nākotnē. Nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā nākotnē DONG tirgus daļa nokristos zem 50 %.

(71)

DONG dominante pieaug gāzes vairumtirdzniecībā, glabāšanā, jūras piekrastē, kā arī importa cauruļvadi aizvien atbalsta DONG pozīciju šajā piegādes tirgū/šajos tirgos lieliem uzņēmējiem un decentralizētām TEC, kopš glabātavas un piekļuve gāzei ir nozīmīgi konkurences rādītāji šo patērētāju grupu piegāžu ziņā.

(72)

Turklāt DONG konkurenti nevar apdraudēt DONG dominanti, jo HNG/MN un Statoil Gazelle ir mazi uzņēmumi un HNG/MH ir finansiāli vājš konkurents, un starp DONG un HNG/MH ir spēcīgas saites.

(73)

Gan E.ON, gan arī Shell aizņem ļoti nelielas Dānijas tirgus daļas saistībā ar tirdzniecību lieliem uzņēmējiem un decentralizētām TEC, un, iespējams, E.ON vēlas apgūt Zviedrijas tirgu.

(74)

Tāpat arī lēmumā ir secināts, ka citi rādītāji, kas nostiprināja DONG dominējošo stāvokli pirms apvienošanās, ir šādi: nepārprotami DONG ir zemākais pārslēgšanās koeficients starp lielajiem tirgus dalībniekiem; DONG ir vislabākajā pozīcijā, lai piedāvātu divu veidu kurināmā produktus, un var veidot salīdzinoši tuvas saiknes ar daudzām decentralizētām TEC.

(75)

Lēmumā ir secināts, ka ierosinātā darbība nostiprinās DONG dominanti, kāpinot ienākšanas šķēršļus un samazinot iespējamo konkurenci.

(76)

Ierosinātā darbība palielina šķēršļus ienākšanai tirgū, jo citiem dalībniekiem būs grūtāk iegūt vajadzīgo apmēru gāzes piegādē, ja apmēram 20 % no kopējā Dānijas gāzes patēriņa ir pārvirzīti no tirgus. Turklāt apvienošanās rezultātā DONG jau tā privileģētā piekļuve decentralizētām TEC vēl tiks nostiprināta. Apvienošanās arī kāpina gāzes glabāšanas ievades tiesību liegšanas risku vai konkurentu glabāšanas izmaksu paaugstināšanos, kas turpmāk kāpinās šķēršļus ienākšanai tirgū. Turklāt, iespējams, koncentrācija kāpinās ienākšanas šķēršļus vairumtirdzniecības tirgos, tādējādi DONG konkurentiem kļūs aizvien grūtāk piesaistīt piegādes konkurētspējīgi. Arī pēc apvienošanās DONG būs privileģētā pozīcijā, piedāvājot divu veidu kurināmā produktus, turpretim pārējiem konkurentiem būs aizvien grūtāk ievērot DONG piedāvājumu.

(77)

Turklāt ierosinātā darbība nostiprinās DONG dominanti iespējamo konkurentu Elsam, E2, NESA un KE izslēgšanas dēļ.

(78)

Gan E2, gan arī Elsam ir piekļuve lieliem dabasgāzes daudzumiem par konkurētspējīgām cenām. Tiem ir arī piekļuve glabātavām un elastīguma rīkiem. Turklāt abiem ir nepieciešamais “enerģijas” zīmols. Komisijas tirgus izpētē nepārprotams respondentu vairākums paziņoja, ka Elsam un E2 tiem varētu pārdot īpaši lielu gāzes daudzumu. Visbeidzot, Komisija fiksēja acīmredzamu pierādījumu šādām E2 ienākšanas iespējām un nodomiem; 2003. un 2004. gadā uzņēmums jau iesniedza piedāvājumus vairumtirdzniecības reģionālās piegādes uzņēmumiem Zviedrijā un Dānijā.

(79)

NESA un KE ir spēcīgi energoresursu zīmoli, kas ar jaukta tipa kurināmā tirdzniecību var panākt izmaksu sinerģiju un kāpināt patērētāju lojalitāti. Tiem ir piekļuve lielam rūpniecisku patērētāju lokam. Tāpat arī DONG un Statoil Gazelle uzskata KE, Elsam un Energi E2 par iespējamiem konkurentiem Dānijas gāzes tirgos.

(80)

Šo iemeslu dēļ lēmumā ir secināts, ka ierosinātā darbība radīs nozīmīgus šķēršļus efektīvai konkurencei, jo īpaši sakarā ar dominējošā stāvokļa izveidi vai nostiprināšanu dabasgāzes piegādes tirgū vai tirgos lieliem uzņēmējiem un decentralizētām TEC.

(81)

Lēmumā ir secināts, ka DONG ieņem dominējošo stāvokli divos reģionālos apgabalos ar apmēram [90–100 %] * lielu tirgus daļu un ka šo dominanti pastiprina nozīmīgi ienākšanas tirgū šķēršļi, DONG kontrole pār glabāšanu un piekļuvi atklātā jūrā ņemtai gāzei, kā arī tā dominējošais stāvoklis vairumtirdzniecības tirgū.

(82)

Saistībā ar alternatīviem pieņēmumiem par valsts tirgu gan DONG, gan HNG/MH tiek uzskatīti par dominējošiem ar attiecīgi [25–35 %] * un [55–65 %] * lielu tirgus daļu. Starp šiem uzņēmumiem ir spēcīga saikne. Tirgus ir ļoti pārredzams, un tāpēc jebkāda atkāpšanās no oligopolas rīcības būtu viegli konstatējama. Produkts ir ļoti homogēns, tādēļ var saglabāties vārdiski neizteikta vienošanās. Pastāv ļoti augsts patērētāju lojalitātes līmenis, kas rada augstus šķēršļus ienākšanai tirgū. Turklāt pastāv efektīvi mehānismi, ar ko “sodīt” dalībniekus, kas atkāpjas no oligopolajiem principiem, kā arī pastāv liela kopīgā ieinteresētība esošā stāvokļa saglabāšanā.

(83)

Lēmumā ir secināts, ka DONG dominante tiks nostiprināta, kāpinot ienākšanas šķēršļus un noteiktā apmērā samazinot iespējamo konkurenci.

(84)

Koncentrācija kāpinās tirgū ienākšanas šķēršļus sakarā ar augstākām glabāšanas izmaksām un lielāku grūtības pakāpi, lai sasniegtu vajadzīgo apmēru un apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus, kas ir nepieciešami ienākšanai tirgū un kas būtu finansiāli dzīvotspējīgi. Turklāt darbības rezultātā lielie patērētāji aiziet no citiem tirgiem, kuru elastīgums varētu tikt līdzsvarots pret mājsaimniecību un mazo uzņēmumu patērētāju elastīguma prasībām. Visbeidzot iespējamā likviditātes samazināšana Dānijas vairumtirdzniecības gāzes tirgos kāpina DONG iespējas atņemt piekļuves tiesības vairumtirdzniecības gāzei tās konkurentiem.

(85)

Koncentrācijas dēļ no iespējamas konkurences tiks izslēgti KE un NESA, kas ir elektroenerģijas mazumtirgotāji un kas abi bāzējas lielākajā Kopenhāgenas apgabalā. Tiem jau ir pārdošanas biroji, liels pārdošanas personāls, IT aprīkojums un uzskaites sistēmas. Tiem ir lieli patērētāju portfeļi, kas varēja tikt izveidoti, lai iekļūtu gāzes mazumtirdzniecības tirgos. Abiem uzņēmumiem ir arī vērā ņemams zīmols gan valstiskā, gan arī īpaši reģionālā līmenī. Tādējādi NESA un KE nesaskaras ar lieliem ienākšanas tirgū šķēršļiem, ar kuriem saskaras citi. […] *.

(86)

No otras puses, daudziem KE patērētājiem pilsētas gāzes dienests piegādā gāzi, bet apkuri nodrošina centrālā siltumapgāde. Tāpat arī būtu jāņem vērā, ka NESA un KE elektroenerģijas patērētāja pamata apjoms varētu tikt tikai izmantots, lai konkurētu ar HNG/MH, kura gāzes izplatīšanas apgabals ģeogrāfiski pārklājas ar NESA un KE, bet ne ar DONG.

(87)

Lēmums arī apliecina, ka citi elektroenerģijas piegādes uzņēmumi varētu ienākt gāzes piegādes tirgū maziem uzņēmumiem un mājsaimniecības patērētājiem, bet secina, ka KE un NESA ir īpašā pozīcijā, kad tie iegūst piekļuvi gāzei, ko pārējiem elektroenerģijas uzņēmumiem būtu grūti panākt.

(88)

Šo iemeslu dēļ lēmumā ir secināts, ka ierosinātā apvienošanās ievērojami ietekmēs konkurenci gāzes piegādes tirgū vai tirgos mājsaimniecībām un mazo uzņēmumu patērētājiem neatkarīgi no tā, vai šie tirgi/šis tirgus ir definēts/i kā reģionāls/i vai valstisks/i, jo īpaši nostiprinot dominējošo stāvokli.

(89)

Lēmumā ir secināts, ka darījums ievērojami kavē efektīvu konkurenci, jo īpaši nostiprinot dominējošo stāvokli šādos produktu tirgos:

(90)

Lēmumā ir secināts, ka koncentrācija nerada konkurences bažas nevienā no elektroenerģijas tirgiem.

(91)

Lēmumā ir secināts, ka sākotnēji Elsam un E2 bija dominējošā stāvoklī to attiecīgajos Nord Pool apgabalos elektroenerģijas vairumtirdzniecībā, kaut gan šie apgabali ir izolēti no citiem Nord Pool apgabaliem, tā kā aktīvi ierobežojumi, kurus izraisīja apgabalā esošās vējdzirnavas un decentralizētas TEC, ir zemi.

(92)

Tomēr, domājams, ierosinātā darījuma horizontālu iedarbību ievērojami pārspēs tirgus daļas zudums Vattenfall dēļ, kas nosacīti saistīja elektrostaciju atsavināšanu ar Vattenfall gan Austrumdānijā, gan arī Rietumdānijā un kas apgabala uzņēmējiem rada efektīvu konkurentu, ievērojami samazinot to tirgus daļas. Lēmumā ir arī secināts, ka Elsam un E2 centieni ienākt savstarpējās teritorijās nav tikuši konstatēti un ka DONG atteicās ienākt elektroenerģijas ražošanas jomā, izmantojot gāzes apkures elektrostaciju. Tāpēc lēmumā ir secināts, ka konkrētāka un tūlītēja Vattenfall ienākšanas tirgū pozitīvā ietekme lielā mērā pārspēj jebkādu iespējamu horizontālu darbību.

(93)

Attiecībā uz vertikālu darbību lēmumā ir secināts, ka, iespējams, DONG palielinās konkurentu izmaksas (gāzes kā ievades) pēc apvienošanās. Modeļa imitācija apstiprināja, ka, lai jebkādā apmērā samazinātu produkciju, būtu nepieciešami ļoti nozīmīgi gāzes cenu kāpinājumi. Šādi cenu kāpinājumi, kas balstīti uz ar apvienošanu saistītām vertikālām darbībām, nebūtu reāli, ņemot vērā konkurences šķēršļus, kas, neraugoties uz to dominējošo stāvokli, nekad nepastāvētu DONG grupā pēc apvienošanās. Šo secinājumu nostiprina DONG piedāvātie līdzekļi, kas kāpinās alternatīvu gāzes avotu pieejamību decentralizētām TEC pēc apvienošanās. Turklāt, pat ja apvienotajiem uzņēmumiem pēc apvienošanās ir vēlme paaugstināt gāzes cenas decentralizētiem TEC, maz ticams, ka tas sekmētu elektroenerģijas cenu kāpumu, ņemot vērā paaugstināto konkurenci Austrumdānijā un Rietumdānijā, ko izraisīja elektrostaciju atsavināšana, tā ka tās nonāk Vattenfall īpašumā.

(94)

Tāpat arī maz ticams, ka DONG nākotnē varēs tieši ietekmēt decentralizētās TEC, tāpēc ka 2004. gada martā Elsam uzņēmās saistības pret Dānijas Konkurences iestādi par NESA iegādi, kur Elsam un NESA apņēmās atgūt visas savas investētās daļas no decentralizētās gāzes apkures TEC.

(95)

Tāpat arī pārbaudīja, kādu iespaidu apvienošanās atstās uz citādi pozitīvo Lielā Belta savienojuma ietekmi, kas savienos Austrumdāniju un Rietumdāniju un paredzams 2010. gadā. Tika secināts, ka bez apvienošanās konkurences spiediens, ko radītu šis savienojums, iespējams, 600 MW apmērā, jebkurā gadījumā ir mazāks par to konkurences spiedienu, kuru radīs Vattenfall ienākšana tirgū abos apgabalos. To apstiprināja arī simulācijas modelis.

(96)

Tāpat arī ierosinātās apvienošanās apsvērumi un slēdzieni par horizontālu un vertikālu iedarbību tiek piemēroti divpusējai elektroenerģijas vairumtirdzniecībai patērētājiem gan Austrumdānijā, gan arī Rietumdānijā, paredzot atsevišķu tirgu vairumtirdzniecības patērētājiem, kuriem nav tiešas pieejas Nord Pool vairumtirdzniecības tirgum.

(97)

Plašākā Nord Pool kontekstā pušu tirgus daļas ir mazākas par 10 % pat tajā tirgū, kas aptver tikai Zviedriju un abas Dānijas daļas.

(98)

Lēmumā ir secināts, ka pirms apvienošanās Elsam un E2 saskārās ar nelielu konkurenci attiecīgajos apgabalos, bet pēc apvienošanās DONG šajā apgabalā saskarsies ar nopietnu konkurentu – Vattenfall. Tāpēc apvienošanās neradīs konkurences problēmas iespējamos papildpakalpojumu tirgos Austrumdānijā un Rietumdānijā.

(99)

Skandināvijas elektroenerģijas atvasināto finanšu instrumentu tirgū pusēm, kas apvienojas, ir kombinēta tirgus daļa < 10 % apmērā. Šī mazā tirgus daļa izkliedē visas bažas šajā tirgū.

(100)

Attiecībā uz iespējamiem Austrumdānijas un Rietumdānijas CFD tirgu apgabaliem E2 un Elsam neapšaubāmi ir nozīmīgākie CFD pārdevēji savos attiecīgajos apgabalos. Tomēr ir gaidāms, ka ražošanas jaudu nodošana Vattenfall izraisīs to, ka Vattenfall kļūs par lielāko CFD pārdevēju gan Austrumdānijā, gan Rietumdānijā.

(101)

Lēmumā ir secināts, ka pašreizējais konkurences līmenis Dānijas elektroenerģijas piegāžu tirgū patērētājiem ar skaitītājiem ir augsts. Apvienotajam uzņēmumam būs kombinēta tirgus daļa [20–30 %] * apmērā. Apvienotais uzņēmums pēc apvienošanās plašā mērā aizpildīs intervālu līdz 1. lieluma dalībniekam – EnergiDanmark. Turklāt patērētāji daudzus pārējos konkurentus uzskata par dzīvotspējīgām alternatīvām.

(102)

Darbība arī sekmēs kādas tirgus daļas pārklāšanos mazumtirdzniecības elektroenerģijas piegādes maziem patērētājiem tirgū. Konkurences aina šajā Dānijas tirgū ir sadrumstalota – tajā ir tikai nedaudz mājsaimniecību, kas līdz šim mainījušas vietējo piegādes uzņēmumu. Valsts, Dānijas, tirgū DONG kļūs par lielāko uzņēmumu, kaut gan apmēram ar [25–30 %] * tirgus daļu.

(103)

Kaut arī NESA un KE ierindojas starp tiem uzņēmumiem, uz kuriem ir pārgājuši patērēji, tomēr arī citiem konkurentiem ir vērā ņemami patērētāju ieguves līmeņi.

(104)

Attiecībā uz reģionālajiem tirgiem lēmumā ir secināts, ka darbība īpaši nenostiprinātu NESA, KE un FE pozīcijas to attiecīgajos uzņēmumu apgabalos, tā kā trešo pušu konkurenti, piemēram, OK un EnergiDanmark, jau ir tikpat stabili konkurenti apgabalu uzņēmumiem kā pārējās apvienošanās puses.

(105)

Lēmumā ir secināts, ka koncentrācija neradīs īpašus šķēršļus efektīvai konkurencei, jo īpaši sakarā ar dominējošā stāvokļa izveidi vai nostiprināšanu jebkādā iespējami ietekmētā elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū, papildpakalpojumu, elektroenerģijas atvasinātu finanšu instrumentu, mazumtirdzniecības piegādes uzņēmējiem vai elektroenerģijas piegādes maziem uzņēmējiem tirgos.

(106)

Lai kliedētu konkurences bažas par glabāšanas/elastīguma tirgu, DONG apņēmās līdz 2007. gada 1. maijam atbrīvoties no savas lielākās gāzes glabātavas Lilletorupē Jitlandē. Tikai pircējs būs tiesīgs pārdot gāzes glabāšanas vietu Lilletorupes glabātavā 2007./2008. gadam, kas sākas 2007. gada 1. maijā un beidzas 2008. gada 30. aprīlī. DONG desmit gadus no pārdošanas dienas pircējam apņemas neiegūt tiešu vai netiešu kontroli ne pār visu glabātavu, ne tās daļu, kamēr Komisija to iepriekš nav apstiprinājusi.

(107)

Lai mazinātu vairumtirdzniecības tirgiem minētās konkurences bažas, DONG iesniedza Gāzes izlaides programmu, lai nodrošinātu trešajām pusēm piekļuvi dabasgāzei Dānijā. Izlaižamās gāzes apjoms būs 400 miljoni m3 gadā (kopā 2,4 miljardi m3), kas no 2006. līdz 2011. gadam tiks pārdots izsolē gāzes piegādei tajos gados, kas sekos ikvienai izsolei. Apjoms atbilst apmēram 10 % no Dānijas kopējā patēriņa 2005. gadā. Ja tirgus apstākļi ievērojami mainīsies, DONG noteiktos apstākļos var pieteikt Komisijai Gāzes izlaides programmas pagarinājumu attiecībā uz divām pēdējām izsolēm. Gāzes izlaides programma paredz divu posmu izsoles procesu: “Primārajā izsolē”DONG piedāvās gāzi faktiskā tirdzniecības punktā/centrā Dānijā un apmaiņā veiksmīgi solītāji piedāvā to pašu gāzes apjomu DONG vienā no četriem konkretizētiem gāzes centriem Ziemeļrietumeiropā. Daudzumus, kas nav pārdoti primārajā izolē, pārdos tradicionālā gāzes izlaides izsolē, kas notiks vēlāk tajā pašā gadā. Turklāt saistības paredz ievērot patērētāju izlaides noteikumus, saskaņā ar kuriem pašreizējie DONG tiešie patērētāji, kas piedalās izsolē vai iegādājas gāzi no tirgotāja/vairumtirgotāja, kurš izsolē ieguva noteiktas partijas, var samazināt savas līgumā noteiktās pirkuma saistības pret DONG.

(108)

Nozīmīgākā ierosināto saistību uz glabāšanas/elastīguma tirgu ietekme ir paredzama no glabātavas atsavināšanas Lilletorupē. Turklāt Gāzes izlaides programma palielinās Dānijas vairumtirdzniecības tirgus likviditāti un tādējādi nodrošina jaunus elastīguma avotus.

(109)

Lielākās no divām Dānijas glabātavām atsavināšana, kuras ietilpīgums ir apmēram 400 miljoni m3 bez tilpuma nodroses ilgāk nekā uz vienu gadu, radīs palielinātu konkurenci šajā tirgū – vai nu glabāšanas tirgū, vai plašākajā elastīguma tirgū. Šie glabāšanas/elastīguma apjomi veido vairāk nekā 57 % no Dānijas glabāšanas jaudas un līdz ar to ļoti lielu vispārēju Dānijā pieejamo elastīguma daļu.

(110)

Lilletorupes glabātavas atsavināšanu tirgus dalībnieki principā aplūko kā tādu, kas rada pozitīvu ietekmi uz konkurenci saistībā ar glabāšanu/elastīgumu Dānijā.

(111)

Dānijā pieejamā elastīguma pozitīvā ietekme arī izriet no Gāzes izlaides programmas, kas tādējādi papildina elastīgumu, ko tirgum piedāvā Lilletorupes glabātava.

(112)

Abas saistības, t. i., glabātavas atsavināšana un Gāzes izlaides programma, arī pozitīvi ietekmēs Zviedrijas tirgus. Konkurence DONG un nākamā Lilletorupes glabāšanas uzņēmuma starpā sniegs labumu Zviedrijas glabāšanas patērētājiem. Tas pats tiek attiecināts uz Gāzes izlaides programmas ietekmi.

(113)

Komisija secināja, ka DONG piedāvātā gāzes izlaides programma kopā ar glabātavas atsavināšanu ir pietiekama, lai kliedētu visas Komisijas konstatētās konkurences bažas saistībā ar vairumtirdzniecības tirgu.

(114)

Attiecībā uz gāzes izlaides programmu piedāvātais apjoms 400 miljoni m3 gadā, kas tiktu iemainīts vai pārdots vai nu primārajā, vai sekundārajā izsolē, veido apmēram 10 % no Dānijas pieprasījuma.

(115)

Pirmkārt, attiecībā uz patērētāju tiesību liegšanu šis apjoms kopā ar patērētāju izlaides nodrošināšanu kompensē apjomus, kurus E2 piesaistīja pēdējos gados īstermiņā Dānijas iekšienē un ārpus tās un kuri veidoja apmēram 5 % no Dānijas patēriņa. Izlaistie daudzumi arī kompensē jebkādus papildu apjomus, kurus iespējami pirktu Elsam un E2 pirms to ilgtermiņa līgumu termiņa beigām ar DONG 2009. gadā.

(116)

Otrkārt, daudzumi kompensēs iespējamo konkurences likvidēšanu no Elsam un jo īpaši E2 puses. Tomēr nav viegli droši secināt, kādi daudzumi būtu šiem uzņēmumiem jāpārdod tuvākajā nākotnē. Tomēr E2 veiktais imports un imports šim uzņēmumam plus konkurentu tirgus daļas (izņemot […] * kopā (t. i., visa neatkarīgā konkurence DONG kopumā) veidoja apmēram 10 % no Dānijas pieprasījuma 2004. gadā.

(117)

Tāpat arī jāņem vērā, ka šie daudzumi iekļaus elastīguma noteikumus, kas padarīs šo gāzi pievilcīgu visiem Dānijas vairumtirdzniecības tirgus mērķiem.

(118)

Īpaši nozīmīga ir patērētāju izlaides noteikumu nodrošināšana, kas stimulē šīs gāzes pircējus to izmantot Dānijā, sekmē ienākšanu tirgū un aplūko patērētāju tiesību liegšanas bažas.

(119)

Vairums tirgus dalībnieku gāzes izlaides programmas ilgumu un apjomu uzskata par pietiekamu, lai kompensētu nelabvēlīgo apvienošanās ietekmi uz Dānijas vairumtirdzniecības tirgu.

(120)

Tāpat glabātavas atsavināšanas kompensācijai būs pozitīva ietekme uz Dānijas vairumtirdzniecības tirgu. Tāpēc ka piekļuve nediskriminējošam glabāšanas tilpumam, kas nav atkarīgs no DONG, ir būtisks stimuls trešo pušu vairumtirdzniecības operācijām Dānijā.

(121)

Lēmumā ir secināts, ka gāzes izlaides programma kliedē visu veidu šaubas par ienākšanas šķēršļu kāpināšanu šajos tirgos.

(122)

Konkrētāk gāzes izlaides programma kliedē bažas par patērētāju tiesību liegšanas sekām un vajadzīgā apmēra sasniegšanu, izmantojot patērētāju izlaides programmas daļu. Izsolē pārdotais 400 miljonu m3 veido 17 % no piegāžu tirgus rūpnieciskiem patērētājiem un decentralizētām TEC un 45 % no piegāžu tirgus maziem uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

(123)

Ikgadējam izlaižamajam gāzes daudzumam būs nozīmīga ietekme uz likviditāti Dānijas vairumtirdzniecības gāzes tirgū, kā arī tas sekmēs aktīvu un tādu, kas vēlas kļūt aktīvi, konkurentu iespējas šajos tirgos piedāvāt jaukta tipa kurināmā dabasgāzes/elektroenerģijas piegādes, konkurējot ar DONG.

(124)

Visas bažas par centrālo TEC elastīguma zudumu kā piegādātāju un ievades tiesību liegšanas elastīguma prasību līdzsvarošanas iespējamību kliedēja gāzes izlaides programmas elastīguma noteikumi, kā arī Lilletorupes glabātavas atsavināšana, kas rada konkurenci starp divām Dānijas glabātavām.

(125)

Tāpēc lēmumā ir secināts, ka to centienu ietekme, kas tika veikti saistībā ar ienākšanas šķēršļiem, nebūs lielāka, salīdzinot ar laiku pirms apvienošanās.

(126)

Lēmumā ir secināts, ka vispārēja ienākšanas šķēršļu mazināšana šajos tirgos rezultātā kompensē iespējamās konkurences zudumu šajos tirgos.

(127)

Gāzes izlaides programmu īsteno divos veidos. Pirmkārt, uzlabota piekļuve gāzei gāzes izlaides programmas ietvaros ar saistītu elastīgumu sekmē citu iespējamu konkurentu iekļuvi tirgū. Otrkārt, patērētāju izlaides mehānisms nodrošina, ka iespējamajiem konkurentiem, kas ir ieguvuši gāzi, izmantojot izlaides programmu, un kas vēlas ienākt Dānijas gāzes tirgū(os), būs salīdzinoši viegla piekļuve patērētājiem.

(128)

Otrkārt, glabāšanas atsavināšanas kompensācija sekmēs ienākšanu, radot konkurenci starp divām Dānijas glabātavām, samazinot ievades tiesību liegšanas risku un nostiprinot vispārēju paļaušanos nediskriminējošai piekļuvei glabātavām.

(129)

Lēmumā ir secināts, ka ierosinātā koncentrācija ar iesniegtajām saistībām ievērojami nekavēs efektīvu konkurenci kopējā tirgū vai tā nozīmīgā daļā, jo īpaši dominējošā stāvokļa izveides vai nostiprināšanas rezultātā.

(130)

Rezultātā Komisija atzīst paziņoto darījumu par atbilstošu kopējam tirgum un EEZ līgumam saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu un EEZ līguma 57. pantu.

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/37

(1)

Direktīvā 2000/75/EK ir noteikti kontroles noteikumi un pasākumi, lai apkarotu infekciozo katarālo drudzi Kopienā, ieskaitot aizsardzības un uzraudzības zonu izveidi un aizliegumu izvest uzņēmīgo sugu dzīvniekus no šīm zonām.

(2)

Direktīvas 2000/75/EK 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka gadījumā, ja infekciozā katarālā drudža klātbūtne ir oficiāli apstiprināta, tad valsts pilnvarots veterinārārsts minētās direktīvas 4. pantā paredzētos pasākumus attiecina arī uz lauku saimniecībām, kas atrodas 20 kilometru rādiusā ap saimniecību, kurā konstatēta inficēšanās. Šo pasākumu mērķis ir saglabāt slimību tās sākotnējā stāvoklī pēc vīrusa ienešanas jaunā inficētā zonā.

(3)

Tomēr saskaņā ar 6. panta 2. punktu skartā dalībvalsts šos pasākumus var mainīt, pamatojoties uz riska novērtējuma pozitīvu rezultātu, ņemot vērā ģeogrāfiskos, epidemioloģiskos, ekoloģiskos, entomoloģiskos, meteoroloģiskos un vēsturiskos datus un aktīvas uzraudzības rezultātus, tostarp seropozitīvu dzīvnieku procentuālo daudzumu, izplatītā vīrusa serotipu un iespējamo vīrusu pārnēsātāju klātbūtni.

(4)

Tādēļ ir lietderīgi noteikt prasības par atbrīvojumu no pārvadāšanas aizlieguma attiecībā uz dzīvniekiem, ko izved no zonas, kas atrodas 20 kilometru rādiusā ap inficēto saimniecību, tostarp dzīvniekiem, kas paredzēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai un eksportam, pēc tam, kad ir saņemts galamērķa kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums.

(5)

Ar Komisijas 2005. gada 23. maija Lēmumu 2005/393/EK par aizsardzības un uzraudzības zonām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi un par nosacījumiem, ko piemēro pārvadājumiem no šīm zonām vai caur tām (2), ir paredzēts norobežot vispārējās ģeogrāfiskās teritorijas, kurās dalībvalstīm jāizveido aizsardzības un uzraudzības zonas (“aizliegtās zonas”) saistībā ar infekciozo katarālo drudzi.

(6)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Lēmumā 93/444/EEK par sīki izstrādātiem noteikumiem, ar ko reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar dažiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, kuri paredzēti izvešanai uz trešām valstīm (3), paredzēts, ka izvešanai paredzētajiem dzīvniekiem līdz izvešanas vietai no Kopienas jāpievieno sertifikāts, kurā vajadzības gadījumā ietvertas papildu garantijas, kuras paredzētas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz kaušanai domātiem dzīvniekiem. Attiecīgi eksportam paredzēto dzīvnieku sertifikātā jāietver atsauce uz jebkādu apstrādi ar insekticīdu, kas veikta atbilstoši Lēmumam 2005/393/EK.

(7)

Ir lietderīgi paredzēt nosacījumus to dzīvnieku un transportlīdzekļu apstrādei ar atļautiem insekticīdiem iekraušanas vietā, kas ievesti no aizliegtās zonas un paredzēti izvešanai uz teritoriju, kas ir ārpus aizliegtās zonas, vai šķērsojot šādu teritoriju. Ja, veicot tranzītpārvadājumu caur aizliegto zonu, ir paredzēts atpūtas periods kontroles vietā, dzīvnieki jāaizsargā no slimību pārnēsātājiem.

(8)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2005/393/EK.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma 2.a pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.a pants

Atkāpe no pārvadāšanas aizlieguma

1.   Atkāpjoties no Direktīvas 2000/75/EK 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, šādus dzīvniekus atbrīvo no pārvadāšanas aizlieguma 20 km zonā:

2)

Lēmuma 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

Dzīvnieku tranzīts

1.   Dzīvniekus no aizliegtās zonas, kas paredzēti izvešanai uz vai tranzītam caur teritoriju, kas ir ārpus aizliegtās zonas, un transportlīdzekļus, kuros tos transportē, apstrādā ar atļautiem insekticīdiem iekraušanas vietā vai, jebkurā gadījumā, pirms tos izved no aizliegtās zonas.

Dzīvniekus, kas nosūtīti tranzītā caur aizliegto zonu no teritorijas, kas ir ārpus aizliegtās zonas, un transportlīdzekļus, kuros tos transportē, apstrādā ar atļautiem insekticīdiem iekraušanas vietā vai, jebkurā gadījumā, pirms tos ieved aizliegtajā zonā.

Ja, veicot tranzītpārvadājumu caur aizliegto zonu, ir paredzēts atpūtas periods kontroles vietā, dzīvnieki jāaizsargā no slimību pārnēsātājiem.

2.   Šādu papildu teikumu pievieno atbilstošajos veterinārajos sertifikātos, kas minēti Padomes Direktīvā 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK, Kopienas iekšējās tirdzniecības gadījumā, vai veterinārajā sertifikātā, kas minēts Lēmumā 93/444/EEK, ja dzīvnieki ir paredzēti izvešanai:

“Apstrāde ar insekticīdu … (ierakstīt ražojuma nosaukumu) … (datums) … (laiks) atbilstoši Lēmumam 2005/393/EK.”

3.   Ja epidemioloģiski atbilstīgā aizliegto zonu teritorijā pēc slimības pārnēsātāja aktivitātes beigām ir pagājušas vairāk nekā 40 dienas, šā panta 1. un 2. punktu vairs nepiemēro.

Tomēr kompetentā iestāde nodrošina, ka šo atbrīvojumu vairs nepiemēro, ja, pamatojoties uz Direktīvas 2000/75/EK 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto slimību uzraudzības programmu, konstatē, ka slimības pārnēsātāja aktivitāte attiecīgajā aizliegtajā zonā ir atkal sākusies.”

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/40

(1)

Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā noteikts, ka 12 gadu laikā pēc minētās direktīvas izziņošanas dalībvalsts var atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kuru sastāvā ir šīs direktīvas I pielikuma sarakstā neiekļautas aktīvās vielas, kas pēc izziņošanas dienas ir pieejamas tirgū jau vismaz divus gadus, kamēr minētās vielas pakāpeniski pārbauda atbilstīgi darba programmai.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un (EK) Nr. 703/2001 (3), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas otrā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, un nosaka to aktīvo vielu sarakstu, kuras jāizvērtē attiecībā uz iespējamību tās iekļaut Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Karbarils ir minētajā sarakstā.

(3)

Karbarila iedarbība uz cilvēku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 451/2000 un (EK) Nr. 703/2001 noteikumiem par vairākiem izmantošanas veidiem, ko ierosinājis pieteikuma iesniedzējs. Turklāt minētajās regulās ir izraudzītas ziņotājas dalībvalstis, kuru pienākums ir iesniegt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI) attiecīgos novērtējuma ziņojumus un ieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 8. panta 1. punktu. Par karbarilu ziņotāja dalībvalsts bija Spānija, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2004. gada 29. aprīlī.

(4)

Dalībvalstu un EPNI speciālisti pārskatīja novērtējuma ziņojumu un 2006. gada 12. maijā iesniedza to Komisijai kā EPNI secinājumu par speciālistu veikto aktīvās vielas karbarila pesticīdu riska novērtējuma pārskatīšanu (4). Šo ziņojumu dalībvalstis un Komisija pārskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un tas tika pabeigts 2006. gada 29. septembrī kā Komisijas pārskata ziņojums par karbarilu.

(5)

Šīs aktīvās vielas novērtēšanas gaitā radās bažas par vairākiem aspektiem. Konkrēti, pamatojoties uz pieejamiem datiem, nav pierādīts, ka ietekme uz patērētāju ir pieļaujama. Pieejamā informācija rāda bažas par metabolītiem, kas ir ar tādu pašu toksiskuma līmeni kā aktīvā viela, un to klātbūtnes līmenis ir tāds, kas nevar izslēgt bažas par toksiskumu. Bez tam pastāv bažas par iespējamām kancerogēnām aktīvās vielas īpašībām. Pastāv arī ilgtermiņa risks kukaiņēdājiem putniem un augsts akūts risks zālēdājiem zīdītājiem, augsts akūts un ilgtermiņa risks ūdens organismiem un augsts risks derīgajiem posmkājiem.

(6)

Komisija aicināja ziņotāju dalībvalsti iesniegt komentārus par speciālistu veiktās pārskatīšanas rezultātiem un par to, vai darbīgo vielu turpmāk atļaut vai neatļaut. Ziņotāja dalībvalsts iesniedza komentārus, kas tika rūpīgi pārbaudīti. Tomēr par spīti minētajiem argumentiem šie jautājumi joprojām nav atrisināti, un EPNI speciālistu sanāksmēs, pamatojoties uz iesniegto un izvērtēto informāciju, veiktie novērtējumi neliecina, ka, ievērojot paredzētos lietošanas nosacījumus, karbarilu saturošie augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilstu Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām.

(7)

Tāpēc karbarils nav iekļaujams Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(8)

Jāveic pasākumi, lai atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir karbarils, noliktā laika posmā tiktu atsauktas un netiktu pagarinātas un tādiem augu aizsardzības līdzekļiem netiktu dotas jaunas atļaujas.

(9)

Papildlaiks, ko dalībvalstis piešķir augu aizsardzības līdzekļu, kuros ir karbarils, krājumu realizācijai, glabāšanai, laišanai tirgū un lietošanai, jāierobežo līdz 12 mēnešiem, ļaujot esošos krājumus izlietot viena augšanas perioda laikā.

(10)

Šis lēmums neierobežo iespēju iesniegt pieteikumus attiecībā uz karbarilu saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punkta noteikumiem ar nolūku to iekļaut tās I pielikumā.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

līdz 2007. gada 21. novembrīm tiktu atsauktas atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir karbarils;

b)

no šā lēmuma publicēšanas dienas netiktu piešķirtas un pagarinātas atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir karbarils.

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/42

(1)

Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā noteikts, ka 12 gadu laikā pēc minētās direktīvas izziņošanas dalībvalsts var atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kuru sastāvā ir šīs direktīvas I pielikuma sarakstā neiekļautas darbīgās vielas, kas jau ir pieejamas tirgū divus gadus pēc izziņošanas dienas, kamēr minētās vielas pakāpeniski pārbauda atbilstīgi darba programmai.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 703/2001 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otro posmu, un izveidots to darbīgo vielu saraksts, kuras jāizvērtē sakarā ar iespējamību tās iekļaut Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Trihlorfons ir minētajā sarakstā.

(3)

Trihlorfona iedarbība uz cilvēku veselību un vidi saistībā ar vairākiem pieteikuma iesniedzēju ierosinātajiem lietošanas veidiem ir novērtēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 un Regulas (EK) Nr. 703/2001 noteikumiem. Turklāt ar minētajām regulām ieceltas ziņotājas dalībvalstis, kuru pienākums ir iesniegt attiecīgos novērtējuma ziņojumus un ieteikumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 8. panta 1. punktu. Attiecībā uz trihlorfonu ziņotāja dalībvalsts bija Spānija, un visa vajadzīgā informācija tika iesniegta 2004. gada 23. augustā.

(4)

Dalībvalstu un EPNI speciālisti darba grupas novērtējumā pārskatīja novērtējuma ziņojumu un 2006. gada 12. maijā to iesniedza Komisijai kā EPNI atzinumu par speciālistu veikto darbīgās vielas trihlorfona pesticīdu riska novērtējuma pārskatīšanu (4). Šo ziņojumu dalībvalstis un Komisija pārskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un tas tika pabeigts 2006. gada 29. septembrī kā Komisijas pārskata ziņojums par trihlorfonu.

(5)

Nevarēja pierādīt, ka vielu izmantot ir droši, jo ievērojami trūkst apstiprinošu pētījumu. Nebija iespējams veikt riska analīzi par iedarbību uz patērētājiem, lietotājiem, darbiniekiem un apkārtējiem cilvēkiem, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Turklāt novērtējums par vielas izturēšanos vidē bija ierobežots, un tās ekoloģiski toksiskās īpašības nebija novērtētas pilnībā.

(6)

Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju četru nedēļu laikā sagatavot komentārus par speciālistu veikto novērtējuma ziņojumu un par to, vai vielu turpmāk atļaut vai neatļaut. Ziņotāja dalībvalsts iesniedza komentārus, kas tika rūpīgi pārbaudīti. Tomēr šie jautājumi joprojām nav atrisināti, lai gan ir minēti argumenti, un EPNI speciālistu sanāksmēs, pamatojoties uz iesniegto un izvērtēto informāciju, veiktie novērtējumi neliecina, ka, ievērojot paredzētos lietošanas nosacījumus, trihlorfonu saturošie augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilstu Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām.

(7)

Tādēļ trihlorfons nav jāiekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(8)

Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka pašreizējās atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur trihlorfonu, noteiktā periodā atsauc un neatjauno, un šiem līdzekļiem neizsniedz arī jaunas atļaujas.

(9)

Jebkurš dalībvalstu piešķirtais papildperiods pašreizējo, trihlorfonu saturošo augu aizsardzības līdzekļu likvidācijai, glabāšanai, laišanai tirgū un pašreizējo krājumu izmantošanai ir jānosaka ne ilgāks par 12 mēnešiem, lai ļautu izmantot pašreizējos krājumus ne ilgāk kā vienu veģetācijas periodu.

(10)

Šis lēmums neierobežo iespēju iesniegt pieteikumu attiecībā uz trihlorfonu saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punkta noteikumiem nolūkā iekļaut to minētās direktīvas I pielikumā.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

atļaujas trihlorfonu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem atsauc ne vēlāk kā 2007. gada 21. novembrī;

b)

no 2007. gada 25. maija atļaujas trihlorfonu saturošo augu aizsardzības līdzekļiem nepiešķir un neatjauno saskaņā ar atkāpi, kas paredzēta Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā.

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/44

(1)

Direktīvā 2000/75/EK ir noteikti kontroles noteikumi un pasākumi infekciozā katarālā drudža apkarošanai Kopienā, ieskaitot aizsardzības un uzraudzības zonu izveidi un aizliegumu izvest dzīvniekus no šīm zonām.

(2)

Ar Komisijas 2005. gada 23. maija Lēmumu 2005/393/EK par aizsardzības un uzraudzības zonām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi un par nosacījumiem, ko piemēro pārvadājumiem no šīm zonām vai caur tām (2), ir paredzēts norobežot vispārējās ģeogrāfiskās teritorijas, kurās dalībvalstīm jāizveido aizsardzības un uzraudzības zonas (“aizliegtās zonas”) saistībā ar infekciozo katarālo drudzi.

(3)

Pēc Beļģijas, Vācijas, Francijas un Nīderlandes paziņojuma 2006. gada augusta vidū un septembra sākumā par infekciozā katarālā drudža uzliesmojumiem Komisija vairākas reizes grozīja Lēmumu 2005/393/EK attiecībā uz noteikto aizliegto zonu norobežošanu.

(4)

Pēc Vācijas pamatota pieprasījuma ir lietderīgi mainīt Vācijas aizliegtās zonas robežas.

(5)

Tādēļ Lēmums 2005/393/EK ir attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/49

(1)

Vienotās rīcības 2006/304/KĀDP 6. pantā paredzēts, ka Padome pilnvaro Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt attiecīgus lēmumus saskaņā ar Līguma 25. pantu, tostarp pēc ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja ierosinājuma iecelt ES Plānošanas grupas (EUPT Kosova) vadītāju.

(2)

PDK 2006. gada 2. maijā pieņēma Lēmumu EUPT/1/2006 (2), ar ko Casper Klynge kungu ieceļ par ES Plānošanas grupas (EUPT Kosova) vadītāju.

(3)

Padome 2006. gada 11. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2006/918/KĀDP (3), ar ko groza un līdz 2007. gada 31. maijam pagarina Vienoto rīcību 2006/304/KĀDP.

(4)

PDK 2006. gada 12. decembrī pieņēma Lēmumu EUPT/2/2006 (4), ar ko Casper Klynge kunga kā ES Plānošanas grupas (EUPT Kosova) vadītāja pilnvaras pagarina līdz 2007. gada 31. maijam.

(5)

Padome 2007. gada 14. maijā pieņēma Vienoto rīcību 2007/334/KĀDP, ar ko groza un līdz 2007. gada 1. septembrim pagarina Vienoto rīcību 2006/304/KĀDP.

(6)

Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ir ierosinājis pagarināt Casper Klynge kunga pilnvaru termiņu ES Plānošanas grupas (EUPT Kosova) vadītāja amatā līdz EUPT Kosova pilnvaru beigām.

(7)

Tādēļ ES Plānošanas grupas (EUPT Kosova) vadītāja amata pilnvaru termiņš būtu jāpagarina līdz EUPT Kosova pilnvaru beigām,

25.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/51

(1)

Padome 2005. gada 25. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP, ar ko izveido Eiropas Savienības Robežu palīdzības misiju Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa) (1) 12 mēnešu laikposmam.

(2)

Padome 2006. gada 13. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2006/773/KĀDP, ar ko attiecībā uz misijas pilnvarām izdara grozījumus un tās pagarina līdz 2007. gada 24. maijam.

(3)

Gan Palestīnas pašpārvalde, gan Izraēlas valdība 2007. gada 15. un 16. maijā lūdza misijas darbības pagarināšanu uz 12 mēnešiem.

(4)

Politikas un drošības komiteja 2007. gada 21. maijā atzinīgi novērtēja pagarinājumu attiecībā uz ES RPM Rafa un ieteica misijas pilnvaras pagarināt vēl uz 12 mēnešiem.

(5)

Vienotā rīcība 2005/889/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,

1)

13. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:

“Bāzes finansējums, lai segtu izmaksas saistībā ar misiju, ir EUR 7 000 000 laikposmam no 2007. gada 25. maija līdz 2008. gada 24. maijam.”

2)

16. panta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Tā zaudē spēku 2008. gada 24. maijā.”

3)

17. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“17. pants

Šo vienoto rīcību pārskata vēlākais 2008. gada 31. martā.”