22.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/1

(1)

Eiropadomes Barselonas 2002. gada 15. un 16. marta sanāksmes secinājumos ir uzsvērts, ka spēcīgi un integrēti enerģētikas un transporta tīkli ir Eiropas iekšējā tirgus pamatelements un ka esošo tīklu labāka izmantošana un trūkstošo posmu pabeigšana ļaus palielināt efektivitāti un konkurētspēju un garantēt atbilstošu kvalitātes līmeni, kā arī piesātinājuma punktu samazināšanu un tādējādi arī labāku ilgtermiņa dzīvotspēju. Šīs vajadzības iekļaujas stratēģijā, ko valstu un valdību vadītāji pieņēmuši Eiropadomes Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta sanāksmē un kas kopš tā laika ir regulāri pieminēta.

(2)

Eiropadomes Briseles 2003. gada 12. un 13. decembra sanāksmē ir apstiprināta Eiropas darbība izaugsmei, aicinot Komisiju vajadzības gadījumā pārorientēt izdevumus uz ieguldījumiem fiziskajā kapitālā, jo īpaši ieguldījumiem Eiropas komunikāciju tīklu infrastruktūrā, kuras prioritārie projekti ir nozīmīgi elementi, lai stiprinātu iekšējā tirgus kohēziju.

(3)

Nokavējumi efektīvu Eiropas savienojumu īstenošanā, jo īpaši pārrobežu posmos, var nopietni traucēt Savienības, dalībvalstu un perifēro reģionu konkurētspēju, kas nevarētu vai vairs nevarētu pilnībā izmantot iekšējā tirgus labvēlīgo ietekmi.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (3) tika lēsts, ka laikposmā no 2007. gada līdz 2020. gadam izmaksas Eiropas transporta tīkla pabeigšanai būs EUR 600 miljardi. Laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ieguldījumi tikai prioritārajiem projektiem vien minētā lēmuma III pielikuma nozīmē ir gandrīz EUR 160 miljardi.

(5)

Lai sasniegtu šos mērķus, Padome un Eiropas Parlaments ir uzsvēruši vajadzību stiprināt un pielāgot pastāvošos finanšu instrumentus, palielinot Kopienas līdzfinansējuma līmeni, paredzot iespēju piemērot lielāku Kopienas līdzfinansējuma likmi projektiem, jo īpaši projektiem, ko raksturo to pārrobežu iezīmes, tranzīta funkcija vai dabisko šķēršļu pārvarēšana.

(6)

Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par iekšējo ūdensceļu transporta veicināšanu (“NAIADES”) un ņemot vērā iekšējo ūdensceļu ilgstpējību, iekšējo ūdensceļu projektiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

(7)

Savā 2005. gada 8. jūnija Rezolūcijā par paplašinātās Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.–2013. gadam (4) Eiropas Parlaments ir uzsvēris transporta tīklu stratēģisko nozīmi iekšējā tirgus izveides pabeigšanā un ciešāku attiecību veidošanā ar kandidātvalstīm un valstīm, kas var par tādām kļūt, kā arī draudzīgajām kaimiņvalstīm. Turklāt Eiropas Parlaments ir izteicis vēlmi izvērtēt novatoriskus finansēšanas instrumentus, piemēram, aizdevumu garantijas, Eiropas koncesijas, Eiropas aizdevumus un procentu atlaižu fondu.

(8)

Ar summām, kas Eiropas komunikāciju tīkliem transporta un enerģētikas nozarēs (turpmāk attiecīgi – “TEN-T” un “TEN-E”) piešķirtas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam, ir neiespējami nodrošināt visas vajadzības, kas rodas saistībā ar to prioritāšu īstenošanu, kuras attiecībā uz TEN-T izklāstītas Lēmumā Nr. 1692/96/EK un – attiecībā uz TEN-E – Lēmumā Nr. 1364/2006/EK (5). Tādēļ, lai papildinātu valsts finansējumu gan no publiskiem, gan privātiem avotiem, ir lietderīgi šos līdzekļus koncentrēt noteiktu kategoriju projektiem, kas nodrošinās lielāko pievienoto vērtību tīkliem kopumā, jo īpaši pārrobežu posmiem, tostarp jūras automaģistrālēm, un projektiem, kuru mērķis ir novērst problemātiskus posmus, piemēram, dabiskos šķēršļus, lai tādējādi garantētu TEN-T un TEN-E infrastruktūras nepārtrauktību. Lai veicinātu noteiktu projektu koordinētu īstenošanu, saskaņā ar Lēmuma Nr. 1692/96/EK 17.a pantu var iecelt Eiropas koordinatorus.

(9)

Ņemot vērā to, ka atlikušie TEN-T ieguldījumi prioritāros projektos ir lēsti aptuveni EUR 250 miljardi un ka Eiropas finanšu atsauces summa transportam EUR 8 013 miljonu apjomā laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ir tikai niecīga daļa no budžeta, kas vajadzīgs prioritāro projektu pabeigšanai, Komisijai – izmantojot Eiropas koordinatoru palīdzību, ja tādi ir iecelti, – būtu jāveic pasākumi, lai atbalstītu un koordinētu dalībvalstu centienus plānoto TEN-T finansēt un pabeigt saskaņā ar noteikto grafiku. Komisijai būtu jāīsteno noteikumi par Eiropas koordinatoriem, kas minēti Lēmumā Nr. 1692/96/EK. Tāpat tai kopā ar dalībvalstīm būtu jāizpēta un jācenšas atrisināt ilgtermiņa finanšu problēmu saistībā ar visa TEN-T izveidi un darbību, paturot prātā to, ka izveides periods aptver vismaz divus septiņu gadu budžeta periodus un ka jaunās infrastruktūras paredzētais ekspluatācijas ilgums ir vismaz viens gadsimts.

(10)

Lēmumā Nr. 1364/2006/EK ir noteikti mērķi, darbības prioritātes un vispārējas intereses projekti TEN-E attīstīšanai, tostarp prioritārie projekti, un tajā atbilstīga prioritāte piešķirta Eiropas nozīmes projektiem. Ieguldījumi, kas vajadzīgi, lai visas dalībvalstis varētu pilnībā piedalīties iekšējā tirgū un lai pabeigtu starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm, laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam tikai prioritārajiem projektiem vien ir EUR 28 miljardi.

(11)

Tāpat Eiropadomes 2003. gada 12. un 13. decembra sanāksmē Komisija tika aicināta turpināt apzināt vajadzību izveidot īpašu Kopienas garantiju instrumentu, kas paredzēts, lai segtu noteiktus riskus, kas var rasties pēc būvniecības, īstenojot TEN-T projektus. Enerģētikas jomā Eiropadome aicināja Komisiju vajadzības gadījumā novirzīt izdevumus ieguldījumiem fiziskajā kapitālā, lai veicinātu izaugsmi.

(12)

Padomes Regula (EK) Nr. 2236/95 (1995. gada 18. septembris), ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā (6), jau ir faktisks progress, jo ar to atļauta augstāka 20 % finansējuma likme projektiem, kas pasludināti par prioritāriem. Tā tomēr joprojām ir atkarīga no īstenošanas noteikumiem, kuri jāvienkāršo, un no ierobežotajiem budžeta līdzekļiem. Tādēļ šķiet nepieciešami papildināt valstu publisko finansējumu un privāto finansējumu, palielinot Kopienas atbalstu gan apjoma, gan atbalsta likmes ziņā, lai veicinātu Kopienas līdzekļu sviras iedarbību, tādējādi ļaujot īstenot izvēlētos prioritāros projektus.

(13)

Ir lietderīgi ar šo regulu izveidot programmu, nosakot vispārīgos noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai TEN-T un TEN-E jomā. Minētajai programmai, kura jāīsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši vides jomā, būtu jāveicina iekšējā tirgus stiprināšana un jāstimulē Kopienas konkurētspēja un izaugsme Kopienā.

(14)

Papildus tam, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta projektiem vai projektu daļām ar vislielāko Eiropas pievienoto vērtību, Kopienas finansiālajam atbalstam no Eiropas komunikāciju tīklu izveidei paredzētā budžeta vajadzētu būt tādam, kas mudina iesaistītos dalībniekus paātrināt prioritāro projektu īstenošanu atbilstīgi Lēmumiem Nr. 1692/96/EK un Nr. 1364/2006/EK. Tāpat atbalstam vajadzētu nodrošināt iespēju finansēt citus Eiropas infrastruktūras vispārējas intereses projektus, kas noteikti minētajos lēmumos.

(15)

Kopienas finansiālo atbalstu piešķir, lai attīstītu projektus ieguldījumiem TEN-T un TEN-E, sniegtu stabilas finanšu saistības, mobilizētu institucionālos ieguldītājus un veicinātu publiskā un privātā sektora finansēšanas partnerību veidošanos. Enerģētikas nozarē finansiālais atbalsts galvenokārt ir paredzēts, lai palīdzētu pārvarēt finansiālos šķēršļus, kas var rasties projektu sagatavošanas laikā un izstrādes laikā pirms būvniecības sākuma, un tas būtu galvenokārt jāpiešķir attiecībā uz prioritāro projektu pārrobežu posmiem un starpsavienojumiem ar kaimiņvalstīm.

(16)

Savā 2005. gada 4. jūlija Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas dzelzceļa signalizācijas sistēmas ERTMS/ETCS izvietošanu Komisija uzsvēra to, cik nozīmīgi ir nodrošināt ātru un koordinētu pāreju uz šo sistēmu, lai nodrošinātu TEN-T savstarpēju izmantojamību. Šajā sakarā ir vajadzīgs mērķorientēts un laikā ierobežots Kopienas atbalsts gan saistībā ar sliežu ceļu iekārtām, gan vilcienos uzstādāmo aprīkojumu.

(17)

Dažos projektos attiecīgās dalībvalstis var pārstāvēt starptautiskas organizācijas. Dažos projektos Komisija īstenošanu var uzticēt kopuzņēmumiem Līguma 171. panta nozīmē. Šādas īpašas situācijas rada nepieciešamību šīs regulas vajadzībām paplašināt Kopienas finansiālā atbalsta saņēmēja jēdzienu.

(18)

Lai ņemtu vērā katra projekta īpašās prasības un palielinātu Kopienas finansiālā atbalsta efektivitāti un vērtību, šis atbalsts var būt vairāku veidu: subsīdijas izpētei un darbiem, pieejamības maksājumu subsīdijas, procentu likmju atlaides, aizdevumu garantijas vai dalība riska kapitāla fondos. Neatkarīgi no veida Kopienas finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7), un tās īstenošanas noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šajā regulā ir viennozīmīga atkāpe no minētajiem noteikumiem. Aizdevumu garantiju izsniegšanai un dalībai riska kapitāla fondos vajadzētu balstīties uz tirgus principiem, un tai vajadzētu būt vērstai uz pašfinansēšanos ilgtermiņā.

(19)

Lai īstenotu Kopienas finansiālo atbalstu liela mēroga projektiem vairāku gadu garumā, būtu vēlams atļaut Kopienai uzņemties daudzgadu saistības, tās diferencējot pēc finansētā projekta un saistību apropriācijām, ko apstiprina katru gadu. Vienīgi stabilas, interesi raisošas finansiālās saistības, kas Kopienai ir saistošas ilgtermiņā, ļaus samazināt neskaidrības, kas saistītas ar šo projektu pabeigšanu, un mobilizēt gan publiskā, gan privātā sektora ieguldītājus. Daudzgadu programmā iekļautie projekti atspoguļo augstākās prioritātes TEN-T attīstīšanā, kā minēts Lēmumā Nr. 1692/96/EK, un šiem projektiem ir nepieciešama nepārtraukta Kopienas darbība, lai nodrošinātu to raitu un efektīvu pabeigšanu.

(20)

Ir lietderīgi veicināt apvienotā publiskā un privātā finansējuma formas – institucionālas vai līgumiskas –, kas ir izrādījušās efektīvas, sniedzot juridiskas garantijas, kas ir saderīgas ar konkurences tiesību aktiem un iekšējo tirgu, un sekmēt labas prakses izplatīšanu starp dalībvalstīm.

(21)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu to Kopienas pasākumu efektīvai koordinēšanai, kuriem ir ietekme uz Eiropas komunikāciju tīkliem, jo īpaši finansējumam no struktūrfondiem un Kohēzijas fondiem, kā arī Eiropas Investīciju bankas (turpmāk – “EIB”) darbībām.

(22)

Ar šo regulu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (8).

(23)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(24)

Ņemot vērā attīstību katrā no TEN-T un TEN-E komponentiem un to raksturīgās iezīmes, kā arī efektīvākas pārvaldības nolūkā ir lietderīgi paredzēt vairākas atsevišķas regulas jomām, uz ko līdz šim attiecās Regula (EK) Nr. 2236/95.

(25)

Ar šo regulu būtu jāparedz vispārīgi noteikumi Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai TEN-T un TEN-E jomā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un politikas virzieniem, jo īpaši tādās jomās kā konkurence, vides aizsardzība, veselība, ilgtspējīga attīstība, publiskais iepirkums, un saskaņā ar efektīvu Kopienas politikas virzienu īstenošanu savstarpējās izmantojamības jomā.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, īstenot TEN-T un TEN-E – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka valstu pasākumu koordinēšanas dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

1)

“vispārējas intereses projekts” ir projekts vai projekta daļa, kas ir Kopienas vispārējās interesēs transporta jomā atbilstīgi Lēmumam Nr. 1692/96/EK vai enerģētikas jomā atbilstīgi Lēmumam Nr. 1364/2006/EK;

2)

“prioritārs projekts” transporta jomā ir vispārējas intereses projekts, kas ietverts kādā no prioritārajām asīm, vai jebkurš cits projekts, kas uzskaitīts Lēmuma Nr. 1692/96/EK III pielikumā, vai – enerģētikas jomā – vispārējas intereses projekts, kas ir uzskatāms par Kopienas prioritāti atbilstīgi Lēmumam Nr. 1364/2006/EK;

3)

“Eiropas nozīmes projekts” enerģētikas jomā ir pilnībā izstrādāts projekts, kurš ietverts kādā no prioritāro projektu asīm, kas minētas Lēmumā Nr. 1364/2006/EK, un kuram ir pārrobežu nozīme, vai kuram ir nozīmīga ietekme uz pārrobežu pārvades spēju;

4)

“projekta daļa” ir jebkura finansiāli, tehniski vai laikā neatkarīga darbība, kas veicina projekta pabeigšanu;

5)

“pārrobežu posms” ir Lēmuma Nr. 1692/96/EK 19.b pantā minētie pārrobežu posmi un pārrobežu posmi, kas caur trešo valsti nodrošina prioritāra projekta nepārtrauktību starp divām dalībvalstīm;

6)

“problemātisks posms” transporta jomā ir šķēršļi ātruma un/vai jaudas ziņā, kura dēļ nav iespējams garantēt transporta plūsmu nepārtrauktību;

7)

“atbalsta saņēmējs” ir viena vai vairākas dalībvalstis, starptautiskās organizācijas vai kopuzņēmumi Līguma 171. panta nozīmē, vai publiski vai privāti uzņēmumi vai struktūras, kas pilnībā atbild par projektu un kas projekta īstenošanā piedāvā ieguldīt pašu resursus vai trešo personu sniegtos līdzekļus;

8)

“pētījumi” ir darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu projektu īstenošanu, tostarp sagatavošanās, priekšizpētes, izvērtējuma un apstiprināšanas pētījumi, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi, kuri vajadzīgi, lai pilnībā noteiktu un izstrādātu projektu un pieņemtu lēmumu par tā finansēšanu, piemēram, izpētes darbi attiecīgajos objektos un finansējuma paketes sagatavošana;

9)

“darbi” ir sastāvdaļu, sistēmu un pakalpojumu iegāde, piegāde un uzstādīšana, būvniecības un uzstādīšanas darbu veikšana saistībā ar projektu, iekārtu pieņemšana un projekta sākšana;

10)

“projekta izmaksas” ir atbalsta saņēmēja kopējās izmaksas par izpēti un darbiem, kas tieši saistīti ar projekta īstenošanu un nepieciešami tai;

11)

“atbilstīgās izmaksas” ir projekta izmaksu daļa, ko Komisija ņem vērā Kopienas finansiālā atbalsta aprēķināšanai;

12)

“aizdevumu garantiju instruments” ir garantija, ko EIB izsniedz ārkārtas likviditātes mehānismam, kas tiek nodrošināts vispārējas intereses projektiem transporta jomā. Tas sedz parāda apkalpošanas riskus, kas radušies, ņemot vērā pieprasījuma trūkumu, un radušos neparedzētos ieņēmumu zaudējumus projekta sākotnējā darbības laikposmā. Aizdevumu garantiju instrumentu izmanto vienīgi projektiem, kuru finansiālās dzīvotspējas pamatā pilnīgi vai daļēji ir ieņēmumi, nodevas vai citi ienākumi, ko maksā lietotāji vai atbalsta saņēmēji vai ko maksā viņu vārdā;

13)

“pieejamības maksājumu shēmas” ir finansēšanas shēmas infrastruktūras projektiem, ko izstrādā un vada privāts ieguldītājs, kurš saņem periodiskus maksājumus pēc būvdarbu posma par sniegto infrastruktūras pakalpojumu. Maksājuma apjoms ir atkarīgs no tā, ciktāl ir sasniegti rezultāti, par kuru līmeni ir panākta vienošanās līgumā. Pieejamības maksājumus veic visā tā līguma laikā, kas noslēgts starp iestādi, kura piešķir līguma slēgšanas tiesības, un projekta īstenotāju, un tie ir paredzēti, lai segtu būvniecības, finansēšanas, uzturēšanas un darbības izmaksas.

a)

prioritāriem projektiem;

b)

projektiem, lai novērstu problemātiskus posmus, jo īpaši prioritāros projektos;

c)

projektiem, ko kopīgi iesniegušas vai atbalsta vismaz divas dalībvalstis, jo īpaši projektiem, kas saistīti ar pārrobežu posmiem;

d)

projektiem, kas veicina tīkla nepārtrauktību un tā jaudas optimizēšanu;

e)

projektiem, kas veicina TEN-T pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un kas, inter alia, ar darbībām infrastruktūras jomā veicina lietotāju drošību un drošumu un nodrošina valstu tīklu savstarpējo izmantojamību;

f)

projektiem, kas saistīti ar tādu dzelzceļa transporta, autotransporta, gaisa transporta, jūras transporta, iekšzemes ūdensceļu transporta un piekrastes transporta satiksmes vadības sistēmu izstrādi un izvietošanu, kuras nodrošina valstu tīklu savstarpējo izmantojamību;

g)

projektiem, kas veicina iekšējā tirgus izveides pabeigšanu; un

h)

projektiem, kas veicina transporta veidu sabalansēšanu, atbalstot videi visdraudzīgākos transporta veidus, piemēram, iekšzemes ūdensceļu transportu.

a)

tīkla attīstību, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, samazinot Kopienas mazāk labvēlīgo un salu reģionu izolētību;

b)

tīkla jaudas optimizēšanu un iekšējā enerģētikas tirgus izveides pabeigšanu, jo īpaši projektiem, kas saistīti ar pārrobežu posmiem;

c)

drošu energoapgādi, energoapgādes avotu dažādošanu un jo īpaši starpsavienojumus ar trešām valstīm;

d)

atjaunojamas enerģijas avotu piesaistīšanu; un

e)

savstarpēji savienoto tīklu drošību, uzticamību un savstarpējo izmantojamību.

a)

projekta izstrādes pakāpi;

b)

Kopienas iesaistes stimulējošo ietekmi uz publisko un privāto finansējumu;

c)

finanšu paketes stabilitāti;

d)

sociālekonomisko iespaidu;

e)

sekas saistībā ar vidi;

f)

nepieciešamību pārvarēt finansiālus šķēršļus; un

g)

projekta sarežģītību, piemēram, sarežģītību, kas izriet no nepieciešamības pārvarēt dabisko šķērsli.

a)

subsīdijas izpētei vai darbiem;

b)

transporta jomā – subsīdijas darbu veikšanai saskaņā ar pieejamības maksājumu shēmām;

c)

procentu likmju atlaides aizdevumiem, ko piešķir EIB vai citas publiskas vai privātas finanšu iestādes;

d)

finansiāls ieguldījums uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrums garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar aizdevumu garantiju instrumentu. Šādu garantiju ilgums nedrīkst pārsniegt piecus gadus pēc dienas, kad sāk projektu. Pienācīgi pamatotos gadījumos garantiju izņēmuma kārtā drīkst piešķirt uz laiku līdz septiņiem gadiem. Finansiālais ieguldījums no Eiropas Savienības vispārējā budžeta aizdevumu garantiju instrumentam nedrīkst pārsniegt EUR 500 miljonus. EIB iegulda tādu pašu summu. Kopienas atbildība attiecībā uz aizdevumu garantiju instrumentu, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, nepārsniedz Kopienas ieguldījuma summu aizdevumu garantiju instrumentā, un nevar izvirzīt nekādas citas saistības pret Eiropas Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus uzņemas EIB. Aizdevumu garantiju instrumenta galvenie noteikumi un procedūras ir izklāstītas pielikumā;

e)

riska kapitāla dalība ieguldījumu fondos vai līdzvērtīgos finanšu uzņēmumos, prioritāti piešķirot Eiropas komunikāciju tīklu projektu riska kapitāla nodrošināšanai un iesaistot būtiskus privātā sektora ieguldījumus; šāda dalība riska kapitālā nepārsniedz 1 % no 18. pantā paredzētajiem budžeta līdzekļiem;

f)

finansiāls ieguldījums kopuzņēmumu darbībām, kas saistītas ar projektiem.

a)

izpēte: 50 % no atbilstīgajām izmaksām, neatkarīgi no attiecīgā vispārējas intereses projekta;

b)

darbi:

c)

Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS):

d)

autotransporta, gaisa transporta, iekšzemes ūdensceļu transporta, jūras transporta un piekrastes transporta satiksmes vadības sistēmas: ne vairāk kā 20 % no darbu atbilstīgajām izmaksām.

a)

izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, atceļ finansiālo atbalstu, kas piešķirts projektiem vai projektu daļām, kuras nav sāktas divos gados pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās projekta sākšanas dienas;

b)

var apturēt, samazināt vai izbeigt finansiālo atbalstu:

c)

ņemot vērā visus attiecīgos faktorus, var pieprasīt atmaksāt piešķirto finansiālo atbalstu atmaksāšanu, ja četros gados pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās pabeigšanas dienas vēl nav pabeigta tā projekta vai tās projekta daļas īstenošana, kam saņemts finansiālais atbalsts.

a)

ja tas ir nepieciešams, proti, ja finansiālais atbalsts ir atcelts, izbeigts vai samazināts vai ja ir pieprasīta finansiālā atbalsta atmaksāšana; vai

b)

ja notiek Kopienas atbalsta kumulācija kādai projekta daļai.