10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/1

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1006/96 (2) Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes pulverveida aktīvās ogles importam piemēroja galīgo antidempinga maksājumu EUR 323 par tonnu (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar 11. panta 2. punktu Padome ar Regulu (EK) Nr. 1011/2002 (3) ĶTR izcelsmes pulverveida aktīvās ogles importam atjaunoja galīgo antidempinga maksājumu (“pirmā termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšana”).

(3)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (4) Komisija 2007. gada 12. martā saņēma termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(4)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (CEFIC) (“pieprasījuma iesniedzējs”) divu ražotāju vārdā, kas pārstāv ievērojamu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, pulverveida aktīvās ogles kopējā ražošanas apjoma Kopienā. Pieprasījums ir pamatots ar to, ka, beidzoties šo pasākumu termiņam, iespējams, turpināsies vai atkārtosies dempinga gadījumi, nodarot kaitējumu Kopienas rūpniecības nozarei.

(5)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu termiņa beigu pārskatīšanu, sāka šo pārskatīšanu, 2007. gada 13. jūnijā publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“paziņojums par sākšanu”) (5).

(6)

Par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja eksportētājiem ražotājiem, eksportētājvalsts pārstāvjiem, importētājiem, Kopienas piegādātājiem, ražotājiem, lietotājiem un pieprasījuma iesniedzējam. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmus savus apsvērumus un paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt, lai tās uzklausa. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(7)

Ievērojot lielo ĶTR ražotāju eksportētāju skaitu (pieteikumā minēti 132), tika uzskatīts, ka ir lietderīgi pārbaudīt, vai termiņa beigu pārskatīšanā būtu jāizmanto izlases veida pārbaude saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija spētu izlemt, vai izlases veida pārbaude patiešām ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ražotājiem eksportētājiem tika lūgts informēt par sevi 15 dienās pēc termiņa beigu pārskatīšanas sākšanas, kā arī sniegt Komisijai informāciju, kas prasīta paziņojumā par sākšanu. Tomēr neviens ražotājs eksportētājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un nekādā citā veidā neinformēja par sevi, atsaucoties uz paziņojumu par sākšanu, tādējādi izlases veida pārbaude nebija iespējama.

(8)

Ievērojot importētāju lielo skaitu Kopienā (pārskatīšanas pieprasījumā minēti 33), tika uzskatīts, ka ir lietderīgi pārbaudīt, vai termiņa beigu pārskatīšanā būtu jāizmanto izlases veida pārbaude saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija spētu izlemt, vai izlases veida pārbaude patiešām ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu importētājiem tika lūgts informēt par sevi 15 dienās pēc termiņa beigu pārskatīšanas sākšanas, un sniegt Komisijai informāciju, kas prasīta paziņojumā par sākšanu.

(9)

Tomēr no 33 importētājiem tikai trīs atbildēja uz atlases anketas jautājumiem un piekrita sadarboties, tāpēc tika pieņemts lēmums, ka šajā gadījumā izlases veida pārbaude nav pamatota.

(10)

Anketas tika nosūtītas pārstāvjiem eksportētājvalstī un visiem zināmajiem Kopienas importētājiem, piegādātājiem, ražotājiem un ražotājiem analogajā valstī Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV”) (skatīt 22. līdz 24. apsvērumu).

(11)

Pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim Kopienas ražošanas nozares izejmateriālu piegādātājiem, trim lietotājiem, diviem Kopienas ražotājiem, kas atbalsta pārskatīšanas pieprasījumu, viena cita ražotāja, kas iebilda pret procedūru, un viena ražotāja analogajā valstī. Sadarbībā neiesaistījās neviens ĶTR eksportētājs ražotājs.

(12)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu analīzes sagatavošanai, un veica pārbaudes apmeklējumus šādu uzņēmumu telpās:

(13)

Izmeklēšana attiecībā uz iespējamību, ka dempings un kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties, aptvēra laika posmu no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(14)

Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības noteikšanai būtisko tendenču izvērtējums attiecas uz laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(15)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā un tai sekojošajā termiņa beigu pārskatīšanā, proti, pulverveida aktīvā ogle (“PAO”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 3802 10 00. PAO ir mikroporaina oglekļa forma, kuru iegūst no dažādām izejvielām, piemēram, akmeņoglēm, brūnoglēm (lignīta), kūdras, koksnes, olīvu kauliņiem vai kokosriekstu čaumalām, ko aktivē ar ūdens tvaiku vai ķīmiskos procesos. PAO ir ļoti smalka pulvera veidā. Aktīvo ogli pārdod arī granulu veidā (aktīvā ogle granulās “AOG”), uz kuru spēkā esošie pasākumi un šī pārskatīšana neattiecas.

(16)

Iepriekšējā termiņa beigu pārskatīšanā ir apliecināts, ka saskaņā ar definīciju PAO sastāvā vismaz 90 % no masas (% m/m) ir daļiņas, kuru izmērs ir mazāks par 0,5 mm.

(17)

PAO galvenie izmantošanas veidi ir ūdens attīrīšana (dzeramā ūdens, kā arī notekūdeņu attīrīšana), gāzu un gaisa attīrīšana, šķīdinātāju reģenerācija, cukura, augu eļļu un tauku atkrāsošana, dažādu produktu dezodorācija un attīrīšana ķīmiskajā rūpniecībā (proti, organiskās skābes), farmācijā (proti, kuņģa un zarnu trakta kapsulas) un pārtikas rūpniecībā (proti, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni).

(18)

Šajā izmeklēšanā apstiprinājās, ka Kopienā ražotās un pārdotās PAO, no Ķīnas importētās PAO un analogajā valstī ASV ražotās un pārdotās PAO galvenās fizikālās un tehniskās īpašības ir vienādas. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu veikto pasākumu termiņa beigu pārskatīšanas mērķis ir noteikt, vai pasākumu izbeigšanās dēļ varētu turpināties vai atkārtoties dempings, kas rada kaitējumu.

(20)

Sākumā tika pārbaudīti PIP laikā uz Kopienu eksportētie apjomi. Būtu jāņem vērā, ka neviens ražotājs eksportētājs no Ķīnas un arī neviens importētājs Kopienā šajā izmeklēšanā nesadarbojās, tādēļ dati par eksportu tika iegūti saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, proti, izmantojot pieejamo informāciju. Šajā ziņā jāatgādina, ka arī pirmajā termiņa beigu pārskatīšanā nesadarbojās neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs vai Kopienas importētājs. Tomēr kopš galīgā antidempinga maksājuma noteikšanas 1996. gadā par PAO importu ir pieejami Eurostat statistikas dati. Šos datus apstiprina tirgus izpētes informācija, kuru sniedza Kopienas ražotāji. Pamatojoties uz to un trūkstot ticamākai informācijai, tika izmantoti šie statistikas dati. Tie liecina, ka PIP laikā Kopienā no ĶTR importētas 529 tonnas PAO. Šis apjoms, salīdzinot ar apjomu, ko Kopiena importējusi pirms pasākumu ieviešanas, ir neliels, bet tomēr atbilst vairāk nekā 1 % no Kopienas PAO patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tomēr tika veikts indikatīvs dempinga aprēķins.

(21)

Attiecībā uz dempinga iespējamo turpināšanos pārbaudīja, vai eksports no ĶTR pašlaik ir par dempinga cenām. Tas tika darīts tāpēc, ka gadījumā, ja arī pašlaik pastāv dempings, tā varētu būt nopietna norāde uz to, ka imports par dempinga cenām turpinātos, ja antidempinga pasākumi beigtos.

(22)

ĶTR ir valsts ar pārejas ekonomiku, tāpēc normālvērtību noteica, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta atbilstošā trešā valstī ar tirgus ekonomiku, kas izraudzīta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(23)

Sākotnējā izmeklēšanā un pirmajā termiņa beigu pārskatīšanā par atbilstošu analogo valsti izvēlējās ASV. Paziņojumā par uzsākšanu bija norādīts, ka arī šajā termiņa beigu pārskatīšanā Komisija par analogo valsti paredzējusi izmantot ASV. Šajā saistībā izmeklēšanā tika konstatēts, ka ASV ir piemērotākā analogā valsts šādu apsvērumu dēļ.

ASV ir vienas no pasaulē lielākajiem PAO ražotājiem. Dati, kurus sniedza ASV ražotājs, kas sadarbojās izmeklēšanā, un Kopienas ražotāji, kuri pieprasīja veikt pārskatīšanu, liecina par to, ka abu valstu ražošanas apjomi ir salīdzināmi lielumi. Turklāt, kā minēts 18. apsvērumā, ASV ražotā un pārdotā PAO ir līdzīgs ražojums PAO, kuru ražo Ķīnā un eksportē uz Kopienu. ASV ražotāja, kas sadarbojās izmeklēšanā, pārdošanas apjoms (pēc daudzuma) iekšzemes tirgū bija salīdzināms ar PAO eksporta apjomu no ĶTR uz Kopienu. Visbeidzot tika konstatēts, ka ASV ir ļoti liela konkurence. Patiesi, papildus konkurencei starp vairākiem ražotājiem ASV konkurenci vēl rada arī PAO imports (galvenokārt no ĶTR, Šrilankas un Filipīnām), kam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nepiemēroja nekādus kvantitatīvus ierobežojumus un ievedmuitu. Turklāt lielākais ASV PAO ražotājs piekrita sadarboties.

(24)

Ņemot vērā iepriekšminēto un tādēļ, ka par analogas valsts izvēli ne no vienas ieinteresētās personas nekādas piezīmes netika saņemtas, par piemērotāko analogo valsti tika izraudzītas ASV.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu tika novērtēts, vai PAO reprezentatīvi pārdevumi ASV iekšzemes tirgū, ņemot vērā prasītās cenas, ir uzskatāmi par veiktiem parastā tirdzniecības apritē. Šajā sakarā pārbaudīja, vai pārdevumi iekšējā tirgū bijuši rentabli. Tādēļ katras aktīvās ogles veida produkcijas vienības pilnas ražošanas izmaksas PIP laikā salīdzināja ar attiecīgo veidu pārdošanas cenām tajā pašā laika posmā. Tika atklāts, ka lielākoties tirdzniecības darījumi bijuši rentabli. Izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka viss apjoms pārdots neatkarīgiem klientiem. Tāpēc PAO normālvērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu tika izmantotas ASV iekšzemes tirgus cenas, ko parastā tirdzniecības apritē maksājuši vai maksās neatkarīgi pircēji.

(26)

Iepriekš jau ir minēts, ka neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs vai PAO importētājs Kopienā šajā termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cenu noteica, pamatojoties uz faktiem, kuri bija pieejami. Šīs regulas 20. apsvērumā jau minēts – ja nav nekādas citas ticamas informācijas, izmanto Eurostat (Taric) importa statistikas datus par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(27)

Lai nodrošinātu pareizu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, ņēma vērā to faktoru atšķirības, kuri, kā tika konstatēts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Šajā sakarā tika veiktas korekcijas, ņemot vērā pārvadājuma izmaksu, apdrošināšanu un iekšzemes transporta izmaksu atšķirības. Ķīnas ražotāji eksportētāji informāciju nav snieguši, tādēļ eksporta cenas pielāgojumu pamatā bija pieejamie dati, šajā gadījumā pārskatīšanas prasībā sniegtā attiecīgā informācija.

(28)

Visu veidu vidējās svērtās normālvērtības salīdzinājums ar vidējo svērto eksporta cenu liecina, ka PAO eksportam uz Kopienu PIP laikā raksturīga ievērojama dempinga starpība. Dempinga starpība ir summa, par kādu normālvērtība pārsniedz cenu eksportam uz Kopienu. Vidējā svērtā dempinga starpība bija lielāka par 20 %. Lai gan dempinga starpība Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ lielā mērā tika balstīta uz pieejamo informāciju, tā tomēr ataino Ķīnas eksporta pašreizējo situāciju. Ja Ķīnas ražotāji eksportētāji būtu sadarbojušies, aprēķins, protams, būtu precīzāks.

(29)

Tika arī pārbaudīts, kā, beidzoties pasākumiem, varētu mainīties PAO eksporta no ĶTR apjoms. Tādēļ tika noskaidrotas ĶTR neizmantotās ražošanas jaudas, eksporta apjoms un pārdevumu apjoms ĶTR iekšzemes tirgū, kā arī Ķīnas cenu politika citās trešās valstīs. Tā kā nav sadarbības ar ražotājiem eksportētājiem, tika izmantoti Kopienas ražošanas nozares iesniegtie dati par tirgus izpētes rezultātiem.

(30)

Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka ĶTR ir pasaulē lielākā aktīvās ogles (pulverveida un granulās) ražotāja un eksportētāja (aptuveni 300 ražotāji). Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā PAO aplēstais ražošanas apjoms Ķīnā bija apmēram 190 000 tonnas, no kurām apmēram 70 000 tonnu pārdeva vietējā tirgū un apmēram 60 000 tonnu eksportēja. Tādējādi bija apmēram 60 000 tonnu neizmantotās jaudas. Jānorāda, ka šī neizmantotā jauda pārsniedz Kopienas patēriņu pārskata izmeklēšanas periodā.

(31)

Ķīnas PAO galvenie eksporta tirgi ir Dienvidaustrumāzija, Japāna, Korejas Republika, ASV un Eiropa. Tomēr saskaņā ar Kopienas nozares sniegtajām liecībām papildu importētās pulverveida aktīvās ogles vajadzība trešās valstīs nebūs liela, un to iespējas absorbēt Ķīnas eksporta apjoma palielināšanos gandrīz nav vērā ņemamas. Turklāt būtu jāņem vērā, ka vairākos potenciālajos eksporta tirgos Āzijas reģionā, piemēram, Indijā un Indonēzijā, PAO piemēro lielus muitas tarifus.

(32)

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, tika aprēķināts, ka PAO patēriņa, ražošanas un ražošanas jaudas pieaugums ĶTR ir vismaz 5 % gadā. Ievērojot to, ka ASV 2007. gada aprīlī (tātad pēc IP) ieviesa antidempinga pasākumus attiecībā uz tvaikā aktivētu PAO no Ķīnas, eksporta apjoms var pat samazināties. Tādēļ nākotnē neizmantotā jauda noteikti nesamazināsies, bet, iespējams, pat palielināsies.

(33)

Turklāt saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju Ķīnas aktīvās ogles ražošanas nozarei pašlaik ir finansiālas problēmas, jo īpaši tādēļ, ka mazais jaudas izmantojums izraisa izmaksu palielināšanos. Tādējādi arī palielinās vēlme eksportēt par dempinga cenām, lai panāktu apjomradītus ietaupījumus.

(34)

Šajā gadījumā, ja pasākumus atceltu un Kopiena kļūtu par vilinošu eksporta tirgu, ļoti iespējams, ka Ķīnas ražotāji, lai eksportētu ievērojamus daudzumus, uzlabos jaudas izlietojuma rādītāju un tādējādi samazinās izmaksas un uzlabos finansiālo situāciju.

(35)

Analizējot Ķīnas eksportu uz citām valstīm, piemēram, ASV, redzams, ka PAO eksports arī tika veikts par ļoti zemām cenām, kam raksturīgas ievērojamas dempinga likmes (augstākas nekā šajā termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā konstatētā dempinga starpība, skatīt 28. apsvērumu iepriekš). Acīmredzot arī agrāk šis ražojums no Ķīnas importēts par dempinga cenām.

(36)

Tātad, ja antidempinga maksājumu atceltu, Kopienas tirgū, visdrīzāk, ieplūstu lieli Ķīnas PAO importa daudzumi par dempinga cenām. Šajā ziņā tāpat būtu jāņem vērā, ka pēc pasākumu ieviešanas 1996. gadā Ķīnas imports joprojām ir sastopams Kopienas tirgū, lai gan mazākos daudzumos, un, ja pasākumi tiktu atcelti, tas vienkāršotu importa apjoma palielinājumu.

(37)

Ķīnas PAO importa apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza de minimis līmeni, un imports joprojām bija par dempinga cenām. Konstatēts, ka dempings turpinājās un ir ļoti iespējams, ka tas turpināsies, beidzoties antidempinga pasākumiem. Turklāt šādā gadījumā ir ļoti iespējams, ka ievērojami palielināsies Ķīnas PAO eksporta apjoms uz Kopienu (vismaz līdz sākotnējā izmeklēšanā konstatētajam apjomam), jo ĶTR ir pieejams ievērojams daudzums neizmantotas jaudas. Šo papildu importa apjomu cenas, visdrīzāk, būs ievērojami samazinātas.

(38)

Izmeklēšana liecina, ka pašlaik PAO ražotāju skaits Kopienā ir ierobežots. Divi ražotāji, kas iesniedza pieprasījumu, un divi citi ražotāji, kas nesadarbojās izmeklēšanā, PAO iegūst aktivēšanas procesos, tradicionālā veidā sajaucot nepieciešamos izejmateriālus.

(39)

Atklāja, ka daži citi ražotāji Kopienā PAO ražo, samaļot no ĶTR importēto AOG. Pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares aplēsēm, no kopējā AOG daudzuma, kas importēts no ĶTR, aptuveni 10 000 tonnu ir samaltas, lai iegūtu PAO, Kopienā. Patiesi, viens ražotājs, kas sadarbojās ar Komisiju, izmeklēšanas laikā ražoja PAO, izmantojot šo metodi. Tomēr tāpat kā pirmajā pārskatīšanas izmeklēšanā šie daudzumi nav iekļauti Kopienas ražošanas apjoma aprēķinā un Kopienas patēriņā.

(40)

Izmeklēšanā sadarbojās abi Kopienas ražotāji, kuru vārdā bija iesniegta pārskatīšanas prasība. Viņi ražo 80 % no PAO Kopienas ražošanas kopapjoma, un tādēļ šie uzņēmumi saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu ir Kopienas ražošanas nozare.

(41)

Kopienas ražošanas nozare ir divi Kopienas ražotāji, tādēļ vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu konfidencialitāti, neizpaužami dati par Kopienas ražošanas nozari ir jāindeksē.

(42)

Patēriņu Kopienā (27 valstu ES) noteica, pamatojoties uz:

(43)

Jau 39. apsvērumā ir minēts, ka konkrēti PAO daudzumi ir saražoti, samaļot no Ķīnas importēto AOG, kas nav ņemta vērā Kopienas patēriņa aprēķinos.

(44)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Kopienas PAO patēriņš attiecīgajā periodā ir palielinājies par 7 %. Palielinājumam par 10 % laikā no 2003. gada līdz 2005. gadam sekoja neliels samazinājums 2006. gadā; pēc tam PIP laikā patēriņš saglabājās nemainīgs.

(45)

Pamatojoties uz Eurosta t informāciju, izmaiņas PAO importa apjomā no ĶTR un tā tirgus daļā ir izklāstītas turpmākajā tabulā. Importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā ir palielinājies par 55 %, bet tirgus daļa kopumā ir saglabājusies zem 2 %.

(46)

Saskaņā ar Eurostat datiem, kuriem pieskaitītas pēcimportēšanas izmaksas, muitas un antidempinga maksājumi, ĶTR izcelsmes PAO vidējām importa cenām attiecīgajā periodā bija raksturīgs mērens pieaugums par 8 %, kā redzams turpmākajā tabulā.

(47)

Detalizēta informācija par ĶTR ražotāju eksportētāju pārdevumiem nav pieejama, tādēļ Komisijai bija jāsalīdzina Eurostat koriģētās importa cenas ar vispārējām vidējām Kopienas ražošanas nozares EXW cenām, proti, nenošķirot dažādus PAO veidus. Šis salīdzinājums liecina, ka Ķīnas eksporta cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par 25–30 % mazākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas tajā pašā laikā.

(48)

PAO imports no valstīm, kas nav ĶTR, attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās – no 7 300 tonnām 2003. gadā līdz 10 000 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un attiecīgā tirgus daļa ir 19 % un 25 %. Lielākās eksportētājvalstis bija ASV, Malaizija, Indonēzija, Filipīnas un ASV.

(49)

Lai gan imports no ASV samazinājās uz pusi, imports no Malaizijas, Indonēzijas un Filipīnām palielinājās no 2 800 tonnām 2003. gadā līdz 6 200 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un šī kopējā Kopienas tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 15 %. Izmeklēšana liecina, ka dažos gadījumos imports no šīm trim valstīm bija no kokosriekstu čaumalām ražota PAO, ko Kopienas ražotāji nav spējīgi ražot paši, jo nav pieejami attiecīgie izejmateriāli. Tādējādi šo importu daļēji izraisījusi Kopienas ražošanas nozare, lai papildinātu Kopienas lietotājiem piedāvājamo PAO veidu klāstu.

(50)

Turklāt vidējās importa cenas no Malaizijas, Indonēzijas un Filipīnām Kopienā bija mazākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Malaizijas un Indonēzijas importa cenu līmenis bija līdzīgs ĶTR izcelsmes PAO importa cenām, lai gan attiecīgajā periodā ievērojami (par 37 %) palielinājās importa cenas no Filipīnām, un tās par 20 % pārsniedza Ķīnas importa cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(51)

ASV importa cenas izrādījās ievērojami mazākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Šis imports lielākoties bija PAO speciālām vajadzībām, ko Kopienas tirgū pārdeva par augstām cenām.

(52)

Kopumā izmeklēšana liecina, ka dažos gadījumos PAO imports no trešām valstīm papildina Kopienas ražošanas nozares ražojumu klāstu. Citreiz importa cenas ievērojami pārsniedza vidējās Kopienas ražošanas nozares cenas. Ir arī citāds imports par diezgan mazām cenām, kam varētu būt ietekme uz Kopienas tirgu. Tomēr, pamatojoties uz attiecīgajā periodā novērotajām tendencēm, šķiet, ka šī situācija nesaasināsies.

(53)

PAO ražošanas apjoms ir atkarīgs no ražošanas procesā izmantoto savienojumu – maz aktivētu (īsāku laiku krāsnī turētu) un stipri aktivētu (ilgāk krāsnī turētu) – īpatsvara. Turpmākajā tabulā norādītā jauda ir noteikta, pamatojoties uz maz aktivētas un stipri aktivētas PAO apvienojuma faktiski saražoto daudzumu.

(54)

Kopienas ražošanas nozares saražotās PAO apjoms attiecīgajā periodā bija nemainīgs, izņemot nelielas izmaiņas 2004. un 2005. gadā.

(55)

No 2003. līdz 2005. gadam uzstādīto ražošanas iekārtu jauda samazinājās. Šā samazinājuma iemesls bija vides tiesību akti, ko 2003. gadā pieņēma iestādes vienā dalībvalstī, kurā atrodas Kopienas ražošanas nozares rūpnīca. Tā rezultātā attiecīgajam Kopienas ražotājam šo vides prasību dēļ bija jāpārtrauc vienas aktivēšanas rūpnīcas darbība.

(56)

Nelielās pieejamās ražošanas jaudas tiešas sekas bija tas, ka palielinājās jaudas izmantojums.

(57)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot ar attiecīgā perioda sākumu, pārdošanas apjoms bija par 4 % mazāks. Kopienas patēriņš attiecīgajā periodā palielinājās par 7 % (skatīt 44. apsvērumu iepriekš), tādēļ Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Kaut arī tirgus daļas samazinājās, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā pārsniedza 50 %.

(58)

Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas Kopienas tirgū attiecīgajā periodā saglabājās diezgan nemainīgas. Nemainīgās pārdošanas cenas un vienlaikus pārdošanas apjomu samazinājums attiecīgajā periodā izraisīja negatīvu pieaugumu par 4 %, kas atainojās arī identiskā pārdošanas apjoma samazinājumā.

(59)

Ievērojot vienas ražošanas līnijas darbības traucējumus 2004. gadā (skatīt 55. apsvērumu iepriekš) un lai spētu nodrošināt savus klientus, Kopienas ražošanas nozarei bija uz laiku jāpalielina krājumu apjoms. Tomēr nākamajos gados krājumu apjoms atkal samazinājās līdz sākotnējam apjomam, kas ir 10–20 % no ražošanas apjoma.

(60)

Attiecīgajā periodā šajos rādītājos notika līdzīgas izmaiņas (lai gan citādā mērā), proti, straujš pieaugums no 2003. līdz 2004. gadam, kam sekoja pakāpenisks samazinājums līdz PIP beigām.

(61)

Rentabilitātes, ienākuma no ieguldījumiem un skaidras naudas plūsmas izmaiņas laikā no 2003. gada līdz 2004. gadam būtu jāskata, ievērojot to, ka 2003. gadā Kopienas ražošanas nozares finansiālais sniegums bija diezgan slikts un pārdevumu rentabilitāte nedaudz pārsniedza nulles līmeni. Kopienas ražošanas nozares sniegums 2003. gadā bija slikts tādēļ, ka tajā gadā vienam Kopienas ražotājam bija grūtības.

(62)

Peļņas samazināšanās iemesls laikā no 2005. gada līdz 2006. gadam daļēji ir izmaksas, kas Kopienas ražošanas nozarei radās, lai ievērotu dažas vides prasības (skatīt 55. apsvērumu iepriekš).

(63)

Otrs sadarbībā iesaistījies PAO ražotājs, kurš importēto AOG samaļot pārstrādā par PAO (skatīt 39. apsvērumu iepriekš), norādīja, ka laikā no 2003. gada līdz 2006. gadam Kopienas ražošanas nozare šķērssubsidēja AOG pārdevumus, lai palielinātu peļņu no PAO. Citiem vārdiem sakot, tas norādīja, ka uz PAO attiekusies aizsardzība, tādēļ Kopienas ražošanas nozare par PAO varējusi prasīt augstākas cenas, bet AOG pārdevumiem – mazākas cenas. Šā iemesla dēļ minētā persona iebilda pret pasākumu turpināšanu.

(64)

Attiecībā uz pieminēto Kopienas ražošanas nozares AOG un PAO šķērssubsidēšanu jānorāda, ka daļēji tā ir ārpus šīs pārskatīšanas darbības jomas, jo AOG pārdevumu rentabilitāte šajā izmeklēšanā netiek vērtēta. Attiecībā uz peļņas apjomu jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte strauji palielinājās no 2003. līdz 2004. gadam, pēc tam 2006. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – samazinājās. Kā norādīts iepriekš 61. apsvērumā, straujais palielinājums 2003. un 2004. gadā būtu jāskata saistībā ar Kopienas ražošanas nozares slikto finansiālo sniegumu 2003. gadā, nevis ar labo finansiālo sniegumu 2004. gadā. Turklāt attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte attiecībā uz PAO pārdevumiem Kopienas tirgū nepārsniedza 5,5 %. Tādējādi norādītā iespēja, ka rentabilitātes pieauguma apjoms attiecīgajā periodā bija tik liels, ka ļāva Kopienas ražošanas nozarei subsidēt citu ražojumu pārdevumus, bija jānoraida, jo PAO pārdevumu rentabilitāte attiecīgajā periodā bija pārāk zema, tādēļ pieņēmumiem par šķērssubsidēšanu nebija pamata.

(65)

Iepriekšējā tabulā redzams, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā samazināja darbinieku skaitu par apmēram 10 %. Vienlaikus faktiskais ražošanas apjoms nemainījās (skatīt 54. apsvērumu iepriekš), tādēļ ražošanas apjoma pieaugums atspoguļo abas tendences.

(66)

Turklāt attiecīgajā periodā algas gandrīz nemaz nemainījās.

(67)

Iepriekšējā tabula liecina, ka 2006. gadā un PIP Kopienas ražošanas nozare veica ievērojamus ieguldījumus. 55. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ šos ieguldījumus izraisīja vides prasības.

(68)

Kopienas ražošanas nozarei attiecīgajā periodā nebija grūtību piesaistīt kapitālu.

(69)

Kā redzams iepriekš, pieejamie fakti liecina par to, ka dempinga starpību var uzskatīt par ievērojamu.

(70)

Iepriekšējā termiņa beigu pārskatīšanā jau secināts, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu dēļ Kopienas ražošanas nozare daļēji ir spējusi atgūties no iepriekšējā dempinga, bet tās stāvoklis joprojām ir grūts.

(71)

Eksporta pārdevumu apjoms attiecīgajā periodā ir palielinājies, no 2003. gada līdz PIP – par apmēram 21 %.

(72)

Eksporta pārdevumu vidējās cenas 2003. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir vienādā līmenī. Lai gan 2004. gadā cenas samazinājās, pēc 2005. gada Kopienas ražošanas nozare savas cenas spēja palielināt.

(73)

Laikā no 2003. gada līdz PIP labvēlīgas pārmaiņas bija raksturīgas šādiem Kopienas ražošanas nozares rādītājiem: rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem, naudas plūsma, jaudas izmantojums un noslēguma krājumi. Vienības pārdošanas cena un ražošanas apjoms saglabājās diezgan nemainīgi. Turklāt ražīgums pieauga un Kopienas ražošanas nozare spēja veikt ieguldījumus, lai izpildītu dažas vides prasības.

(74)

Turpretī citiem rādītājiem – pārdošanas apjomam, tirgus daļai un nodarbinātībai – bija raksturīgas nelabvēlīgas pārmaiņas. Turklāt ražošanas apjoms iepriekšminēto vides prasību dēļ samazinājās.

(75)

Kopumā, lai gan situācija nav viennozīmīga, šķiet, ka labvēlīgo pārmaiņu ir vairāk nekā nelabvēlīgo pārmaiņu. Turklāt, ja salīdzina iepriekš minētās tendences ar tām, kas konstatētas sākotnējā izmeklēšanā, ir skaidri redzams, ka pastāvošie antidempinga pasākumi labvēlīgi ietekmējuši Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju. Tomēr būtu jāuzsver, ka pat tie rādītāji, kas liecina par labvēlīgām pārmaiņām, piemēram, jo īpaši rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem, joprojām nav tādā līmenī, kādu varētu gaidīt, ja Kopienas ražošanas nozare būtu pilnībā atguvusies no kaitējumu izraisošā dempinga.

(76)

Tādēļ jāsecina, ka, lai gan Kopienas ražošanas nozares stāvoklis salīdzinājumā ar laikposmu pirms pasākumu piemērošanas ir uzlabojies, tas joprojām ir nestabils.

(77)

Izmeklēšana liecina, ka ĶTR ir ievērojama neizmantotā jauda, kuras apjoms pārsniedz Kopienas patēriņu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Turklāt, ASV ieviešot antidempinga pasākumus pret tvaikā aktivētas PAO importu no ĶTR, beidzoties pasākumiem, radīsies nopietns to apjomu tirdzniecības pārvietošanās risks, kas iepriekš eksportēti no ASV. Risku pastiprina arī tas, ka cenas, par kurām PAO importē ASV, ir mazākas par importa cenām Kopienā.

(78)

Turklāt ir konstatēts, ka pašlaik PAO importē par dempinga cenām, kas ir ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām (un izmaksām).

(79)

Tādēļ tādu faktoru kā:

kopējā iedarbība liecina par nopietnu kaitējuma atkārtošanās iespējamību gadījumā, pasākumiem beidzoties.

(80)

Kā redzams iepriekš, kaut arī Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ir uzlabojies salīdzinājumā ar stāvokli, kas dominēja pirms spēkā esošo antidempinga pasākumu noteikšanas, tas joprojām ir nestabils. Iespējams, ka gadījumā, ja Kopienas ražošanas nozare saskartos ar vēl lielākiem ĶTR importa apjomiem par dempinga cenām, tās finansiālais stāvoklis pasliktinātos tādā mērā, kāds konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Pamatojoties uz tikko minēto, secināja, ka pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu to, ka atkārtojas kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(81)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu turpināšana kopumā būtu Kopienas interesēs. Kopienas intereses tika noteiktas, izvērtējot visas dažādās iesaistītās intereses. Šajā izmeklēšanā tika analizēta situācija, kurā antidempinga pasākumi ir darbojušies, un tā ļauj izvērtēt jebkuru neatbilstošu nelabvēlīgu ietekmi uz iesaistītajām personām spēkā esošo antidempinga pasākumu dēļ.

(82)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumus par kaitējumu radoša dempinga turpināšanos vai atkārtošanos, nav pārliecinošu iemeslu, kuru dēļ būtu jāsecina, ka saglabāt pasākumus šajā konkrētajā gadījumā nav Kopienas interesēs.

(83)

Šā iemesla dēļ anketas tika izsūtītas papildus trim 11. apsvērumā minētajiem ražotājiem, citiem ražotājiem (tostarp tie, kas, samaļot importēto AOG, pārstrādā to par PAO), četriem Kopienas piegādātājiem, trīs Kopienas importētājiem, kas piekrita sadarboties (skatīt 9. apsvērumu iepriekš) un 37 lietotājiem, kas minēti pieprasījumā un/vai zināmi Komisijai.

(84)

Saprātīgi spriežot, var gaidīt, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām gūs labumu no pasākumiem, ko piemēro pašlaik, un turpinās atgūties, palielinot tirgus daļu un uzlabojot rentabilitāti. Ja pasākumus nesaglabātu, iespējams, Kopienas ražošanas nozare atkal ciestu no kaitējuma, ko radīs palielinātais imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, un pēc tam pašreizējā nestabilā finansiālā situācija pasliktinātos.

(85)

Tādēļ, ņemot vērā to, ka Kopienas ražošanas nozare ražo lielāko daļu Kopienas ražošanas apjoma un ka abi Kopienas ražotāji, kas veido Kopienas ražošanas nozari, atbalsta pasākumu turpināšanu, var secināt, ka pasākumu turpināšana būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(86)

Komisija atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no trim Kopienas izejmateriālu (lignīta, kūdras un zāģskaidu) piegādātājiem. Visi trīs atbalstīja pasākumu turpināšanu un norādīja, ka, pārtraucot pasākumus, pastāv risks zaudēt ievērojamu daļu pārdevumu, tādējādi apdraudot finansiālo stabilitāti.

(87)

Tāpēc tika secināts, ka pasākumu turpināšana būtu Kopienas piegādātāju un Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(88)

Kā minēts 8. apsvērumā, Komisija sazinājās ar 33 pārskatīšanas prasībā uzskaitītajiem importētājiem. Tikai trīs importētāji piekrita sadarboties izmeklēšanā. Tomēr neviens no šiem trim importētājiem nesniedza atbildes uz Komisijas izsūtītās anketas jautājumiem.

(89)

Tādējādi sadarbības trūkums ar izmeklēšanu patiesi norāda uz to, ka gadījumā, ja pasākumi turpinātos, nopietni nebūtu skarta neviena PAO importētāja darbība.

(90)

Kā iepriekš minēts 83. apsvērumā, Komisija sazinājās ar 37 lietotājiem, no kuriem daudzi ir Kopienas ražošanas nozares klienti. Beigās tikai no trim lietotājiem tika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem.

(91)

Neviens no šiem trim lietotājiem nepiekrita tam, ka atbildes uz anketas jautājumiem pārbauda uz vietas. Tomēr, analizējot nepārbaudītus datus, atklāja, ka vidējā svērtā PAO atbilst ļoti nelielai attiecīgo lietotāju darbības izmaksu daļai.

(92)

Tādēļ secināja, ka pasākumu turpināšanās nopietni neskartu neviena PAO lietotāja darbību.

(93)

Ņemot vērā to personu intereses, kas izmeklēšanas laikā informēja par sevi, šķiet, ka nav pārliecinošu un ar Kopienas interesēm pamatotu iemeslu, kas neļautu turpināt esošos antidempinga pasākumus.

(94)

Visas iesaistītās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem pamatojoties bija plānots ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus attiecībā uz PAO importu. Tām tika arī dots laiks, lai izteiktu komentārus par izmeklēšanas secinājumiem.

(95)

No iepriekš minētā var secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ĶTR izcelsmes PAO importam piemērojamie antidempinga pasākumi.

(96)

Ņemot vērā secinājumus par dempinga turpināšanos, kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Kopienas interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes PAO importu, lai novērstu Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos importa dempinga dēļ.

(97)

Pamatojoties uz 38,6 % kaitējuma novēršanas pakāpi, pašlaik antidempinga maksājumu nosaka EUR 323 apmērā par tonnu (fiksētas likmes maksājums).

(98)

Attiecībā uz maksājuma apmēru viena ieinteresētā persona iebilda, ka dempinga starpībām jābūt mazākām, jo ir atcelta PVN atlaide, kas pienācās Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, eksportējot preces, kas iegūtas no iekšzemes tirgū iegādātām izejvielām.

(99)

Tomēr, ievērojot Ķīnas ražotāju eksportētāju pilnīgo nesadarbošanos un pamatojoties uz to, ka nav iesniegts pieprasījums par termiņa starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, minētās eksportēto preču ražošanas izmaksu izmaiņas nav pamatotas un tādēļ tās jānoraida,

10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/13

10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/15

(1)

Pēc tam, kad 2006. gada 13. decembrī pieņemta Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1995/2006, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), ir jāpielāgo Komisijas Regula (EK) Nr. 1653/2004 (4) atbilstoši 2002. gada 25. jūnija Padomes Regulai (EK) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk tekstā – Finanšu regula) (5).

(2)

Ņemot vērā pieredzi, ko guvušas esošās izpildaģentūras, kļuva vajadzīgi citi grozījumi.

(3)

Jāprecizē, ka pareizai finanšu pārvaldībai ir nepieciešama efektīva un rezultatīva iekšējā kontrole. Ir jādefinē iekšējās kontroles sistēmu galvenās iezīmes un mērķi.

(4)

Ir jāvienkāršo aģentūru administratīvā budžeta publicēšana, vienlaikus saglabājot budžeta lēmējinstitūcijas un Revīzijas palātas prerogatīvas.

(5)

Procedūra saistībā ar pārskaitījumu veikšanu, kas jāpieņem aģentūru direktoriem, praksē ir izrādījusies neskaidra un laikietilpīga. Tāpēc tā ir jāracionalizē un jāpaātrina.

(6)

Finanšu tipa regulā ir jāievieš arī skaidrojums attiecībā uz interešu konflikta situācijām, jauni noteikumi saistībā ar līdzīgu atsevišķu darījumu, kas attiecas uz dažiem kārtējiem izdevumu posteņiem, ex ante pārbaudēm, noteikumi par kredītrīkotāju atbildību un tiešā debeta sistēmas izmantošanu.

(7)

Lielāka pārredzamība attiecībā pret budžeta lēmējinstitūciju jānodrošina, nosakot jaunas informācijas prasības, kas ir saistošas aģentūrām, kuras piedalās budžeta procedūrā, īpaši attiecībā uz līgumdarbinieku skaitu un atteikšanos no noteikto debitoru parādu atgūšanas.

(8)

Lai nodrošinātu budžeta līdzekļu izlietojuma pārredzamību, ir jādara pieejama informācija par šo līdzekļu saņēmējiem, ievērojot noteiktos ierobežojumus, kas ir vajadzīgi, lai aizsargātu likumīgās sabiedriskās un privātās intereses.

(9)

Lai pastiprinātu Kopienas finanšu interešu aizsardzību, aģentūrām ir jāpiedalās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai krāpšanas novēršanas pasākumos.

(10)

Lai nodrošinātu, ka personas datus neglabā ilgāk, nekā tas ir nepieciešams nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā, ir jāparedz īpaša prasība attiecībā uz apliecinošiem dokumentiem.

(11)

Lai stiprinātu Kopienu finanšu interešu aizsardzību, aģentūrām ir jāizveido saraksts par debitoru parādiem, minot parādnieku nosaukumu un parāda summu, ja parādniekam parāda atmaksa ir pieprasīta ar tiesas lēmumu, kuram ir res judicata spēks, un ja viena gada laikā pēc tā pasludināšanas nav veikts neviens vai neviens nozīmīgs maksājums. Šis saraksts jāpublicē, ņemot vērā tiesību aktus, ko piemēro datu aizsardzībai.

(12)

Ir jāprecizē grāmatvežu atbildība par pārskatu apstiprināšanu, pamatojoties uz finanšu informāciju, ko saņem no kredītrīkotājiem. Šajā nolūkā grāmatvedim ir jāpiešķir pilnvaras pārbaudīt deleģētā kredītrīkotāja saņemto informāciju un vajadzības gadījumā izdarīt atrunas.

(13)

Ņemot vērā to, ka izpildaģentūras ir kredītrīkotāji, ko deleģē Komisija, iekšējās kontroles jautājumi, kas saistīti ar darbības apropriācijām, ko piešķir to direktori, ir ietverti ziņojumos, kurus sagatavo saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 86. panta 3. un 4. punktu. Lai racionalizētu ziņošanas mehānismus un izvairītos no liekām informācijas plūsmām, iekšējā revidenta ziņojums par izpildaģentūru administratīvajām apropriācijām ir jāiekļauj iekšējā revidenta ziņojumā saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 86. panta 3. punktu. Tā paša iemesla dēļ Komisijai savā ziņojumā, kuru nosūta iestādei, apstiprina budžeta izpildi, atbilstoši vispārējās Finanšu regulas 86. panta 4. punktam ir jāiekļauj ziņojumi, ko aģentūras sagatavojušas saskaņā ar 49. panta ceturto daļu Regulā (EK) Nr. 1653/2004.

(14)

Jāprecizē noteikumi, saskaņā ar kuriem izpildaģentūras izmanto Komisijas dienestu un biroju pakalpojumus, Eiropas starpiestāžu birojus un Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru, kas izveidotas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (6). Jāiekļauj noteikums par ekspertu atlasi, kas atbilst noteikumam, ko ieviesa vispārējā Finanšu regulā.

(15)

Lai stiprinātu Kopienu finanšu interešu aizsardzību un ņemot vērā to, ka aģentūras nevar īstenot dažas prerogatīvas, kas uzticētas vienīgi Kopienas iestādēm, aģentūrām ir jāpieprasa iekļaut līgumos, kas noslēgti ar trešām personām, īpašus noteikumus, kas ļauj tām īstenot noteiktas tiesības, tostarp apturēt un izbeigt līgumus un konkursa procedūras un noteikt noilguma termiņu.

(16)

Pārredzamības nolūkā attiecībā pret budžeta lēmējinstitūciju ir jāievieš informēšanas procedūra par projektiem, kuri būtiski ietekmē aģentūras administratīvo budžetu.

(17)

Regulas (EK) Nr. 58/2003 14. panta 3. punktā paredzēts, ka no atbildības saistībā ar budžeta izpildi atbrīvo ne vēlāk kā līdz N+2 gada 29. aprīlim, vienlaikus skaidri nosakot, ka šo atbrīvojumu piešķir kopā ar atbrīvojumu no atbildības par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi. Pēc tam, kad tika pārskatīta vispārējā Finanšu regula, kurā paredzēts atbrīvojums no atbildības par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi līdz N+2 gada 15. maijam, 14. panta 3. punkts Regulā (EK) Nr. 58/2003 kļuva neatbilstīgs. Tādēļ izpildaģentūru darbības budžeta izpildes apstiprināšanas datums ir jāsaskaņo ar vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanas datumu.

(18)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1653/2004,

1)

Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

Budžetu veido un izpilda saskaņā ar vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu pārvaldības principiem, kas prasa efektīvu un rezultatīvu iekšējo kontroli un pārredzamību, kā izklāstīts šajā regulā.”

2)

Ar šādu teikumu papildina 9. panta ceturto daļu:

“Vēlākais līdz N+1 gada 1. jūnijam aģentūra informē Komisiju par to piešķirto ieņēmumu realizēšanu, kas pārnesti no iepriekšējā gada.”

3)

Ar šādu tekstu aizstāj 10. panta otro daļu:

“Tomēr ar regulāro darbību saistītos pārvaldības izdevumus, sākot no katra gada 15. novembra, var veikt, lai segtu apropriācijas, kas paredzētas nākamajam finanšu gadam. Minētās saistības nevar pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijām, ko attiecīgajai budžeta pozīcijai pieņēmusi vadības komiteja pašreizējam finanšu gadam. Tās nevar būt saistītas ar jauniem izdevumiem, kuru princips vēl nebija atzīts pēdējā pienācīgi pieņemtajā budžetā.”

4)

Regulas 18. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Direktors pieņem lēmumus par apropriāciju pārvietošanu darbības budžeta ietvaros. Direktors iepriekš informē vadības komiteju, kura var iebilst pret minētajiem pārvietojumiem. Pēc tam, kad saņemts vadības komitejas apstiprinājums, vai, ja nav saņemta atbilde triju nedēļu laikā kopš informācijas sniegšanas, direktors var veikt plānoto pārvietošanu.”

5)

Regulas II sadaļas 7. nodaļā pievieno šādu 19.a pantu:

“19.a pants

1.   Budžetu izpilda saskaņā ar efektīvas un rezultatīvas iekšējās kontroles principiem.

2.   Lai nodrošinātu budžeta izpildi, iekšējā kontrole tiek definēta kā process, ko piemēro visos vadības līmeņos un kas ir paredzēts, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par turpmāk minēto mērķu sasniegšanu:

6)

Regulas 20. pantu groza šādi.

7)

Regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Aģentūra vēlākais līdz katra gada 5. martam nosūta Komisijai aģentūras direktora sagatavoto un vadības komitejas pieņemto tāmi par prognozētajiem ieņēmumiem un izdevumiem N+1 gadam un vispārīgos norādījumus, kas ir pamatā minētajai tāmei, kā arī savas darba programmas projektu.

Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmē iekļauj:

Novērtēšanas rezultātus ņem vērā un uz tiem atsaucas, minot kā pierādījumu iespējamam ieguvumam aģentūras ierosinātā darbības budžeta palielinājuma vai samazinājuma gadījumā salīdzinājumā ar tās darbības budžetu N gadā.”

8)

Regulas 22. pantu groza šādi:

9)

Regulas 23. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

10)

Regulas 24. panta 1. punkta otrajā daļā vārdkopu “zemākiem par A3 pakāpi” aizstāj ar “zemākiem par AD13 pakāpi”.

11)

Regulas 25. pantam pievieno šādu daļu:

“Neskarot kredītrīkotāja pienākumus saistībā ar krāpšanas un nelikumību novēršanu un atklāšanu, aģentūras piedalās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai krāpšanas novēršanas pasākumos.”

12)

Regulas 27. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Jebkurai šīs sadaļas 2. nodaļā minētajai finanšu dalībpersonai un jebkurai citai budžeta izpildē, pārvaldīšanā, revīzijā un kontrolē iesaistītai personai ir aizliegts pieņemt jebkādus pasākumus, kuru rezultātā varētu rasties konflikts starp tās un aģentūras vai Kopienu interesēm. Ja izveidojas šāda situācija, attiecīgajai personai ir jāatturas no tādu pasākumu veikšanas un jānodod jautājums savai vadībai. Direktoram par to ir jāziņo vadības komitejai.”

13)

Regulas 29. un 30. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“29. pants

1.   Kredītrīkotājs atbild par ieņēmumiem un izdevumiem saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un nodrošina likumību un pareizību. Par veiktajām operācijām tas uzglabā apliecinošus dokumentus piecus gadus, skaitot no datuma, kad pieņemts lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu. Apliecinošajos dokumentos ietvertos personas datus, ja iespējams, dzēš, ja šie dati nav vajadzīgi budžeta izpildes apstiprināšanai, kontrolei un revīzijai. Jebkurā gadījumā attiecībā uz informācijas plūsmas datu saglabāšanu piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 37. panta 2. punktu.

2.   Kredītrīkotājs izveido organizatorisko struktūru, iekšējās vadības un kontroles procedūras, kas piemērotas viņa pienākumu veikšanai, tostarp, ja nepieciešams, paredzot arī pēckontroles veikšanu, veidojot tās saskaņā ar obligātajiem standartiem, kurus Komisija noteikusi savām struktūrvienībām, un veltot pienācīgu vērību īpašiem riskiem, kas saistīti ar vadības apstākļiem un finansētās darbības raksturu.

Kredītrīkotājs, vadoties no tam uzticēto pienākumu rakstura un apjoma, savās struktūrvienībās izveido amatu, kas paredzēts speciālo zināšanu un konsultāciju sniegšanai, lai palīdzētu kontrolēt riskus, kas saistīti ar viņa darbību.

Pirms tiek dota atļauja veikt darbību, tās finanšu un darbības aspektus pārbauda darbinieki, kuri nav uzsākuši šo darbību.

Ex ante pārbaudes nolūkā vairākus līdzīgus individuālos darījumus, kas attiecas uz tādiem regulāriem izdevumiem kā algas, pensijas, komandējumu un medicīnisko izdevumu atmaksāšana, atbildīgais kredītrīkotājs var uzskatīt par vienu darbību. Šajā gadījumā atbildīgais kredītrīkotājs saskaņā ar viņa veikto riska novērtējumu veic atbilstīgu ex post pārbaudi.

Darbības ierosināšana un darbības ex ante un ex post pārbaude ir atsevišķas darbības.

3.   Saskaņā ar 9. panta 7. punktu Regulā (EK) Nr. 58/2003 kredītrīkotājs katru gadu līdz 15. martam ziņo vadības komitejai par savu pienākumu izpildi, iesniedzot gada darbības pārskatu kopā ar finanšu un vadības informāciju, apliecinot, ka ziņojumā ietvertā informācija sniedz patiesu un godīgu ieskatu, ja vien atrunās attiecībā uz konkrētām ieņēmumu un izdevumu jomām nav norādīts citādi.

30. pants

1.   Vadības komiteja ieceļ grāmatvedi, kas ir amatā norīkots ierēdnis vai pagaidu darbinieks, ko darbā tieši pieņēmusi aģentūra, un viņa pienākumi ir šādi:

2.   Pirms vadības komiteja apstiprina gada pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, apliecinot, ka ir guvis pietiekami patiesu un godīgu ieskatu par aģentūras finansiālo stāvoklī.

Tālab grāmatvedis pārliecinās, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar vispāratzītajiem grāmatvedības noteikumiem, metodēm un uzskaites sistēmām un ka pārskatos ir iegrāmatoti visi ieņēmumi un izdevumi.

Kredītrīkotājs nosūta grāmatvedim visu informāciju, kas vajadzīga viņa pienākumu pildīšanai.

Kredītrīkotājs ir pilnībā atbildīgs par viņa pārvaldīto līdzekļu pareizu izmantošanu, kā arī par viņa kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību.

Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas turpmākas pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.

Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šādu atrunu raksturu un jomu.

Grāmatvedis no kredītrīkotāja, kas garantē datu patiesumu, saņem visu nepieciešamo informāciju, lai sagatavotu aprēķinus par aģentūras aktīviem un budžeta izpildi.

3.   Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt skaidru naudu un naudas ekvivalentus. Grāmatvedis ir atbildīgs par to glabāšanu.”

14)

Regulas IV sadaļas 2. nodaļā pievieno šādu 30.a pantu:

“30.a pants

Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus saviem padotajiem, kuri ir pagaidu darbinieki.”

15)

Regulas 34. pantu groza šādi:

16)

Ar šādu daļu papildina 35. panta 1. punktu:

“Direktors gada darbības pārskatā anonīmi atsaucas uz komisijas viedokli un norāda veiktos papildu pasākumus.”

17)

Regulas 38. panta trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Līgumos, ko aģentūra noslēdz ar uzņēmējiem, paredz, ka jebkura parādsaistība, kas nav atmaksāta līdz debetnotā noteiktā termiņa beigām, ir apliekama ar procentiem saskaņā ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (8). Līgumos skaidri norāda nosacījumu, saskaņā ar kuru aģentūrai pienākas kavējuma procenti, tostarp kavējuma procentu likmi.

18)

Regulas 40. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja atbildīgais kredītrīkotājs nolemj atcelt vai daļēji atcelt konstatēta debitoru parāda atgūšanu, viņš nodrošina, ka tāda atcelšana ir pareiza un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principam. Par savu nodomu atcelt konstatētā debitoru parāda atgūšanu atbildīgais kredītrīkotājs ziņo vadības komitejai. Minēto atcelšanu izdara ar kredītrīkotāja lēmumu, kuram jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs šo lēmumu var pieņemt vienīgi par debitoru parādiem, kas ir mazāki par EUR 5 000. Atcelšanas lēmumā norāda, kāda darbība veikta, lai nodrošinātu atgūšanu, un likuma pantus un faktus, uz kuriem tas pamatojas.”

19)

Regulas 42. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“42. pants

Grāmatvedis, saskaņojot ar atbildīgo kredītrīkotāju, maksāšanas termiņu var pagarināt vienīgi tajā gadījumā, ja par to iepriekš ir saņemts motivēts debitora lūgums, kā arī debitora apņemšanās nomaksāt procentus par visu viņam piešķirto laika periodu, sākot no debetnotā norādītā datuma, un, lai garantētu aģentūras tiesības, viņš sniedz finanšu garantiju, kas segtu gan parāda pamatsummu, gan procentus.”

20)

Regulas IV sadaļas 4. nodaļā pievieno šādu 42.a un 42.b pantu:

“42.a pants

Grāmatvedis sastāda sarakstu par atgūstamajām summām. Aģentūras prasījumus sarakstā grupē pēc iekasēšanas rīkojuma izdošanas datuma. Grāmatvedis arī norāda lēmumus par atteikšanos vai daļēju atteikšanos no konstatēto debitoru parādu atgūšanas. Sarakstu pievieno aģentūras ziņojumam par budžeta un finanšu pārvaldību. Aģentūra izveido sarakstu par aģentūras prasījumiem saistībā ar tās administratīvo budžetu, minot parādnieku nosaukumu un parāda summu, ja parādniekam parāda atmaksa ir pieprasīta ar tiesas lēmumu, kuram ir res judicata spēks, un ja viena gada laikā pēc tā pasludināšanas nav izdarīts neviens vai neviens nozīmīgs maksājums. Sarakstu publicē, ņemot vērā attiecīgos tiesību aktus par datu aizsardzību.

42.b pants

Uz aģentūras prasījumiem pret trešām personām un uz trešo personu prasījumiem pret aģentūru attiecas piecu gadu noilguma periods. Noilguma periodu paredz līgumos, ko noslēdz aģentūra.”

21)

Regulas 47. pantā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Ja par sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm veic periodiskus maksājumus un kredītrīkotājam tiem ir jāpiemēro riska analīze, viņš var likt piemērot tiešā debeta sistēmu.”

22)

Regulas 49. pantu groza šādi:

23)

Regulas 50. pantu aizstāj ar šādu:

“50. pants

1.   Attiecībā uz aģentūras darbības nodrošināšanu piemēro vispārējās Finanšu regulas un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 noteikumus saskaņā ar šā panta 3. līdz 5. punktu.

2.   Izpildaģentūras var lūgt līgumslēdzējas iestādes statusu attiecībā uz Komisijas vai starpiestāžu līgumu piešķiršanu.

3.   Ja preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai darbu izpildi var nodrošināt Komisija, starpiestāžu dienesti vai Tulkošanas centrs, aģentūras vispirms vēršas pie minētajām struktūrām. Tas ir spēkā arī tad, ja minētās struktūras var nodrošināt šo uzdevumu izpildi, noslēdzot līgumus ar uzņēmējiem, un sniegt būtiskus papildu pakalpojumus, kas pārsniedz vienkārša starpnieka vai konsultanta pakalpojumus. Aģentūra slēdz nolīgumus ar minētajām struktūrām.

4.   Vispārējās Finanšu regulas 101. panta piemērošanas nolūkā uzaicinājumā uz konkursu paredz, ka, kamēr līgums nav parakstīts, aģentūra var vai nu atteikties no iepirkuma vai atcelt līguma piešķiršanas procedūru, turklāt kandidātiem vai pretendentiem nav tiesību pieprasīt kompensāciju.

5.   Vispārējās Finanšu regulas 103. panta piemērošanas nolūkā uzaicinājumos uz konkursu, ko izsludinājusi aģentūra, paredz, ka tā var apturēt procedūru un veikt visus vajadzīgos pasākumus, ieskaitot procedūras atcelšanu, saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

Vispārējās Finanšu regulas 103. panta piemērošanas nolūkā līgumos, ko noslēgusi aģentūra, paredz, ka tā var veikt minētajā pantā paredzētos pasākumus saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem.”

24)

Regulā iekļauj šādu VA un VB sadaļu.

“VA SADAĻA

PROJEKTI, KAS BŪTISKI IETEKMĒ BUDŽETU

50.a pants

Vadības komiteja iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot jebkuru projektu, kurš varētu būtiski ietekmēt darbības budžeta finansējumu, jo īpaši par jebkuriem projektiem, kuri attiecas uz īpašumu, piemēram, noma un ēku iegāde. Vadības komiteja par šādiem projektiem informē Komisiju.

Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijām plāno sniegt atzinumu, tā divās nedēļās pēc tam, kad saņēmusi informāciju par projektu, paziņo attiecīgajai aģentūrai par nodomu sniegt šādu atzinumu. Ja atbildes nav, aģentūra var veikt plānotās darbības.

Šo atzinumu nosūta attiecīgajai aģentūrai un Komisijai divu nedēļu laikā pēc paziņošanas saskaņā ar otro daļu.

VB SADAĻA

EKSPERTI

50.b pants

Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 265.a pantu piemēro mutatis mutandis, lai izvēlētos ekspertus, kuriem maksā noteiktu summu par aģentūrai sniegto palīdzību, jo īpaši izvērtējot priekšlikumu un dotāciju pieteikumus vai piedāvājumus iepirkumu procedūrās, kā arī par tehnisko palīdzību turpmākajā un galīgajā projektu izvērtēšanā. Aģentūras var izmantot arī ekspertu sarakstus, ko sagatavojusi Komisija.”

25)

Regulas 51. pantu aizstāj ar šādu:

“51. pants

Aģentūras gada pārskati ietver finanšu pārskatus un ziņojumus par budžeta izpildi. Tiem pievieno pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību tajā gadā, kurā inter alia sniedz atskaiti par apropriāciju īstenošanas līmeni līdz ar kopsavilkuma informāciju par apropriāciju pārvietošanu dažādu budžeta posteņu starpā.”

26)

Regulas 57. pantu groza šādi:

27)

Regulas 66. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, Padomei pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N+2 gada 15. maijam atbrīvo direktoru no atbildības par N gada administratīvā budžeta izpildi. Direktors informē vadības komiteju par Eiropas Parlamenta apsvērumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu.”

28)

Regulas 68. pantu svītro.

10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/23

(1)

Pēc izdarītajiem grozījumiem Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (turpmāk tekstā “vispārējā Finanšu regula”), kas tika izdarīti ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (3), ir jāpielāgo Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (4), lai to saskaņotu ar vispārējo Finanšu regulu. Ņemot vērā Kopienas struktūru gūto pieredzi, radās vajadzība pēc dažiem grozījumiem.

(2)

Attiecībā uz atšķirību starp termiņu budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumiem par Kopienas struktūrām un vispārējā Finanšu regulā vispārējam budžetam paredzēto termiņu šai regulai jāievēro termiņš, kas noteikts pamata tiesību aktos, ar kuriem izveido Kopienas struktūras, un no kura tā nevar novirzīties. Tāpēc konkrētai iestādei un attiecīgā gadījumā Kopienas struktūrām praksē jācenšas izvairīties no grūtībām un nākotnē jācenšas saskaņot šos pamata tiesību aktus.

(3)

Jāprecizē, ka pareizai finanšu vadībai ir nepieciešama efektīva un lietderīga iekšējā kontrole. Ir jādefinē iekšējās kontroles sistēmu galvenās iezīmes un mērķi.

(4)

Lielāka pārredzamība attiecībā uz budžeta lēmējinstitūciju jānodrošina ar jaunām informācijas prasībām Kopienas struktūrām budžeta procedūrā, jo īpaši attiecībā uz līgumdarbinieku skaita aplēsēm, pārpalikumiem, piešķirtajiem ieņēmumiem un atteikumiem atgūt noteiktos debitoru parādus.

(5)

Lai nodrošinātu, ka personas dati netiek uzglabāti ilgāk, nekā tas ir nepieciešams mērķiem, kādiem dati tika vākti vai kādiem tos tālāk apstrādā, jānosaka īpašas prasības attiecībā uz attaisnojošiem dokumentiem.

(6)

Lai stiprinātu Kopienu finanšu interešu aizsardzību, katrai Kopienas struktūrai jāizveido debitoru parādu saraksts, norādot parādnieku nosaukumu un parāda summu, ja parādniekam parāda atmaksa ir noteikta ar tiesas lēmumu, kuram ir res judicata spēks, un ja viena gada laikā pēc tā pasludināšanas nav izdarīts neviens vai neviens nozīmīgs maksājums. Šis saraksts jāpublicē, ņemot vērā piemērojamos tiesību aktus par datu aizsardzību.

(7)

Lai nodrošinātu to budžeta līdzekļu izlietošanas pārredzamību, ir lietderīgi noteikt Kopienas struktūru vispārēju pienākumu darīt pieejamu informāciju par šo līdzekļu saņēmējiem.

(8)

Piešķirto ieņēmumu posteņu saraksts nav pilnīgs, tāpēc tas attiecīgi jāpapildina saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 18. panta 1. punktu.

(9)

Ir jāvienkāršo Kopienas struktūru budžeta publicēšana, vienlaikus saglabājot budžeta lēmējinstitūcijas un Revīzijas palātas prerogatīvas.

(10)

Procedūra attiecībā uz pārvietojumiem, kas jāpieņem Kopienas struktūru direktoriem, ir piemērota nekonsekventi, tāpēc tā ir jāprecizē. Jo īpaši budžeta lēmējinstitūcija jāinformē par nozīmīgiem pārvietojumiem.

(11)

Maksājumu pieprasījumiem Komisijai ir jābūt pamatotiem un balstītiem uz naudas līdzekļu stingru vadību, lai izvairītos no pārpalikumiem gada beigās.

(12)

Ir jāprecizē nepilnās slodzes ietekme uz štata plānu, lai atvieglotu tās izmantošanu, jo īpaši mazās Kopienas struktūrās.

(13)

Lai stiprinātu Kopienu finanšu interešu aizsardzību, Kopienas struktūrām jāpiedalās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai krāpšanas novēršanas darbībās.

(14)

Lai ietvertu visas personas, kas ir iesaistītas iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūrās, ir lietderīgi precizēt interešu konflikta situācijas.

(15)

Līdzīgu atsevišķu pārvietojumu procedūra, kas attiecas uz dažiem kārtējo izdevumu posteņiem, ir jāvienkāršo attiecībā uz iepriekšējas pārbaudes pienākumu.

(16)

Kredītrīkotāju finansiālā atbildība ir skaidri jāattiecina uz rupjas nolaidības un tīša pārkāpuma gadījumiem.

(17)

Lai atsevišķos gadījumos atvieglotu darījumu veikšanu, Kopienas iestādēm ir jābūt iespējai izmantot tiešā debeta sistēmu.

(18)

Ņemot vērā to, ka Kopienas struktūras direktors, kas ir kredītrīkotājs, ir grāmatveža hierarhiskais priekšnieks, ir skaidri jānosaka grāmatveža funkcionālā neatkarība viņa pienākumu pildīšanā.

(19)

Ir jāprecizē grāmatveža atbildība par pārskatu apstiprināšanu, pamatojoties uz finanšu informāciju, ko viņš saņem no kredītrīkotāja. Tālab grāmatvedim ir jāpiešķir pilnvaras vajadzības gadījumā pārbaudīt no deleģētā kredītrīkotāja saņemto informāciju un ierakstīt atrunas.

(20)

Ir jāizveido noteikumu kopums attiecībā uz Kopienas struktūru iekasētajām maksām un atlīdzību, lai apmierinātu atsevišķu Kopienas struktūru vajadzības, kuras tiek finansētas no šādiem ieņēmumiem.

(21)

Kopienas struktūrām jābūt iespējai izmantot Komisijas specializētās Finanšu pārkāpumu komisijas zināšanas, kura ir izveidota saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 66. panta 4. punktu un kuras kompetencē tiek automātiski ietvertas Kopienas struktūras, ja vien tās neizlemj izveidot atsevišķu komisiju vai piedalīties apvienotā komisijā, ko ir izveidojušas vairākas Kopienas struktūras.

(22)

Jāprecizē noteikumi, saskaņā ar kuriem Kopienas struktūras izmanto Komisijas dienestus un birojus, Eiropas starpiestāžu birojus un Tulkošanas centru to Eiropas Savienības struktūru vajadzībām, kas izveidotas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 (1994. gada 28. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (5), un ar uzņemošām dalībvalstīm kopīgās iepirkumu procedūras, lai pastiprinātu iestāžu sadarbību un sadarbību Kopienas struktūru starpā un ar uzņemošām dalībvalstīm.

(23)

Lai stiprinātu Kopienu finanšu interešu aizsardzību un ņemot vērā to, ka Kopienas struktūras nevar izmantot atsevišķas prerogatīvas, kas ekskluzīvi piešķirtas Kopienas iestādēm, tām jāiekļauj īpaši līguma noteikumi līgumos un dotāciju līgumos, kurus noslēdz ar trešām personām, tādējādi ļaujot tām izmantot atsevišķas tiesības, tostarp līgumu un konkursa procedūru pārtraukšanu un izbeigšanu un noilguma noteikšanu.

(24)

Pārredzamības attiecībā uz budžeta lēmējinstitūciju nolūkā jāievieš informēšanas procedūra projektiem, kuriem ir nozīmīga ietekme uz Kopienas struktūras administratīvo budžetu.

(25)

Ir jāparedz īpaša ekspertu atlases procedūra atbilstīgi tai, ko ieviesa vispārējā Finanšu regulā.

(26)

Jāpastiprina saziņa un sadarbība starp Kopienas struktūras direktoru un valdi budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā.

(27)

Saskaņā ar vispārējās finanšu regulas 185. panta 1. punktu jāparedz, ka, ja Kopienas struktūra pieņems noteikumus, lai īstenotu finanšu regulu, šo noteikumu pieņemšanai ir nepieciešama Komisijas iepriekšēja piekrišana.

(28)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002,

1)

Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

Kopienas struktūras budžeta (turpmāk tekstā “budžets”) izveide un īstenošana atbilst vienotības un budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu vadības, kurai ir vajadzīga efektīva un lietderīga iekšējā kontrole, un pārredzamības principiem, kā noteikts šajā regulā.”.

2)

Ar šādu punktu aizstāj 8. panta 1. punktu:

“1.   Budžetā iekļauj nediferencētas apropriācijas un, ja to nosaka darbības vajadzības, diferencētas apropriācijas. Diferencētās apropriācijas ietver saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas.”.

3)

Regulas 10. pantu groza šādi.

4)

Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“13. pants

1.   Katru gadu no 15. novembra parasto administratīvo izdevumu saistības var uzņemties iepriekš no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam saimnieciskajam gadam. Tādas saistības tomēr nevar pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijām attiecīgajai budžeta pozīcijai, ko pieņēmusi valde pašreizējam saimnieciskajam gadam. Tās nevar attiecināt uz tāda veida jauniem izdevumiem, kas pēdējā pieņemtajā budžetā vēl nav bijuši apstiprināti principā.

2.   Izdevumi, kas jāmaksā avansā, piemēram, nomas maksa, var būt par pamatu tam, ka maksājumus no 1. decembra un vēlāk maksā no budžeta apropriācijām nākamajam saimnieciskajam gadam. Šajā gadījumā 1. punktā minēto ierobežojumu nepiemēro.”.

5)

Regulas 15. pantu groza šādi.

6)

Regulas 16. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Kopienas struktūras vēlākais līdz N gada 31. martam sniedz aplēsi par darbības pārpalikumu no N-1 gada, kas jāatdod Kopienas budžetam vēlāk N gadā, lai papildinātu informāciju, kas jau ir pieejama par N-2 gada pārpalikumu. Komisija pienācīgi ņem vērā šo informāciju, novērtējot Kopienas struktūru finanšu vajadzības N+1 gadam.”.

7)

Regulas 19. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“19. pants

1.   Šādus ieņēmumu posteņus izmanto, lai finansētu īpašus izdevumu posteņus:

1.a.   Piemērojamā pamatdokumentā var noteikt arī ieņēmumus, kurus paredz īpašiem izdevumu posteņiem.

2.   Visi ieņēmumu posteņi 1. punkta a) līdz d) apakšpunkta nozīmē ietver visus tiešos vai netiešos izdevumus, kas rodas saistībā ar attiecīgo darbību vai mērķi.

3.   Budžetā izveido pozīcijas, kur kārtot piešķirtos ieņēmumus, kas minēti 1. punktā un 1.a punktā, un, kur vien iespējams, norāda summas.”.

8)

Regulas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Var veikt šādus atskaitījumus no maksājumu pieprasījumiem, faktūrrēķiniem vai aprēķiniem, ko pēc tam iesniedz tīrās summas maksājumam:

9)

Regulas 23. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“23. pants

1.   Direktors var izdarīt pārvietojumus no vienas nodaļas uz citu un no viena panta uz citu bez ierobežojuma, un no vienas sadaļas uz citu maksimums 10 % apmērā no tā saimnieciskā gada apropriācijām, kurš norādīts pozīcijā, no kuras tiek izdarīts pārvietojums.

2.   Ja pārvietojums pārsniedz 1. punktā minēto limitu, direktors var iesniegt valdei priekšlikumu par apropriāciju pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu. Valde trīs nedēļu laikā izsaka iebildumus pret tādu pārvietošanu. Pēc šā termiņa pārvietojumus uzskata par pieņemtiem.

3.   Pārvietošanas priekšlikumiem un pārvietojumiem, ko izdara saskaņā ar 1. un 2. punktu, pievieno attiecīgus sīki izstrādātus apliecinošus dokumentus, kur norādīta apropriāciju izmantošana un pieprasījumu tāmes līdz saimnieciskā gada beigām gan par kreditējamām pozīcijām, gan pozīcijām, no kurām apropriācijas saņem.

4.   Direktors cik vien drīz iespējams informē valdi par visiem izdarītajiem pārvietojumiem. Viņš informē budžeta lēmējinstitūciju par visiem pārvietojumiem, kas veikti saskaņā ar 2. punktu.”.

10)

Regulas II sadaļas 7. nodaļā iekļauj šādu 25.a pantu:

“25.a pants

1.   Budžetu izpilda saskaņā ar efektīvas un lietderīgas iekšējās kontroles principiem.

2.   Lai nodrošinātu budžeta izpildi, iekšējā kontrole tiek definēta kā process, ko piemēro visos vadības līmeņos un kas ir paredzēts, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par turpmāk minēto mērķu sasniegšanu:

11)

Regulas 26. pantu groza šādi.

12)

Regulas 27. pantu aizstāj ar šādu pantu.

“27. pants

1.   Budžetu veido saskaņā ar Kopienas struktūras izveides akta noteikumiem.

2.   Kopienas struktūra nosūta Komisijai savu ieņēmumu un izdevumu tāmes provizorisko projektu un vispārējās pamatnostādnes, kas ir šās tāmes pamatā, līdz katra gada 10. februārim un tāmes galīgo projektu – līdz izveides aktā noteiktajam datumam.

3.   Kopienas struktūras ieņēmumu un izdevumu tāme ietver:

Vērtēšanas rezultātus ņem vērā un uz tiem atsaucas kā uz pierādījumiem par Kopienas struktūras ierosinātā budžeta palielinājuma vai samazinājuma iespējamām vērtībām salīdzinājumā ar tās budžetu N gadam.

4.   Kopienas struktūra ik gadu vēlākais līdz 31. martam nosūta Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai:

5.   Vispārējā budžeta pieņemšanas procedūrā Komisija nosūta Kopienas struktūras tāmju pārskatu budžeta lēmējinstitūcijai un ierosina Kopienas struktūrai piešķiramās dotācijas apmēru un darbinieku skaitu, kāds pēc tās ieskata ir struktūrai vajadzīgs. Komisija nodrošina Kopienas struktūru štatu saraksta projektu un tāmi par līgumdarbinieku skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, kuriem ierosinātas apropriācijas.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Kopienas struktūras štatu sarakstu un jebkādus turpmākus grozījumus tajā saskaņā ar 32. panta 1. punktu. Štatu sarakstu publicē pielikumā vispārējā budžeta III sadaļai – Komisija.

7.   Budžetu un štatu sarakstu pieņem valde. Tie kļūst galīgi pēc vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā, kas nosaka dotācijas summu un štatu sarakstu, un nepieciešamības gadījumā budžetu un štatu sarakstu attiecīgi pielāgo.”.

13)

Regulas 32. pantu groza šādi.

14)

Regulas 33. pantu papildina ar šādu daļu:

“Neierobežojot kredītrīkotāja pienākumus attiecībā uz krāpšanas un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, Kopienas struktūra piedalās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai krāpšanas novēršanas pasākumos.”.

15)

Regulas 34. panta 1. punktā vārdus “regulas un noteikumi par Eiropas Kopienu ierēdņiem un citiem darbiniekiem (še turpmāk “Civildienesta noteikumi”)” aizstāj ar “Civildienesta noteikumi”.

16)

Regulas 35. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   Jebkuram šīs sadaļas 2. nodaļā minētajam finanšu dalībniekam un jebkurai citai budžeta izpildē, pārvaldīšanā, revīzijā un kontrolē iesaistītajai personai ir aizliegts veikt jebkādus pasākumus, kā rezultātā varētu rasties interešu konflikts starp viņu interesēm un Kopienas struktūras interesēm. Ja tāda situācija izveidojas, attiecīgajai personai jāatturas no šādu pasākumu veikšanas un jānodod jautājums kompetentajai iestādei.

2.   Interešu konflikts ir tad, ja 1. punktā minētas personas funkciju objektīvu izpildi negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko vai valstisko piederību, mantiskajām vai jebkādām citām dalītām interesēm, kas tai ir kopīgas ar saņēmēju.”.

17)

Regulas 38. panta 6. punktam pievieno šādus teikumus:

“Apliecinošajos dokumentos ietvertos personas datus, ja iespējams, dzēš, ja šie dati nav vajadzīgi budžeta izpildes apstiprināšanai, kontrolei un revīzijai. Jebkurā gadījumā attiecībā uz informācijas plūsmas datu saglabāšanu piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 37. panta 2. punktu.”.

18)

Regulas 39. panta 3. punktam pievieno šādas daļas:

“Iepriekšējas pārbaudes nolūkā vairākus līdzīgus individuālos darījumus, kas attiecas uz tādiem regulāriem izdevumiem kā algas, pensijas, komandējumu un medicīnisko izdevumu atmaksāšana, atbildīgais kredītrīkotājs var uzskatīt par vienu darbību.

Otrajā daļā minētajā gadījumā atbildīgais kredītrīkotājs saskaņā ar viņa veikto riska novērtējumu veic attiecīgu paveiktā pārbaudi saskaņā ar 4. punktu.”.

19)

Ar šādu punktu aizstāj 40. panta 1. punktu:

“1.   Kredītrīkotājs ziņo valdei par savu pienākumu izpildi, iesniedzot gada darbības pārskatu kopā ar finanšu un vadības informāciju, apliecinot, ka pārskatā ietvertā informācija sniedz patiesu un godīgu ieskatu, ja vien atrunās attiecībā uz konkrētām ieņēmumu un izdevumu jomām nav norādīts citādi.

Gada darbības pārskatā izklāsta viņa veikto darbību rezultātus, atsaucoties uz nospraustajiem mērķiem, ar šīm darbībām saistītajiem riskiem, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un lietderību. Iekšējais revidents 71. panta nozīmē pieņem zināšanai gada darbības pārskatu un citus materiālus, kuros ietverta noteikta informācija.”.

20)

Regulas 43. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“43. pants

1.   Valde ieceļ grāmatvedi, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi un kurš savu pienākumu veikšanā ir funkcionāli neatkarīgs. Viņš Kopienas struktūrā atbild par:

2.   Visu informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu pārskatus, kas dod patiesu priekšstatu par Kopienas struktūras aktīviem un budžeta izpildi, grāmatvedis iegūst no kredītrīkotāja, kurš galvo par tās ticamību.

2.a.   Pirms direktors pieņem gada pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, apliecinot, ka viņam ir pietiekama pārliecība, ka pārskati sniedz patiesu un godīgu ieskatu par Kopienas struktūras finansiālo stāvokli.

Tālab grāmatvedis pārliecinās, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar vispāratzītajiem grāmatvedības noteikumiem, metodēm un uzskaites sistēmām un ka pārskatos ir ierakstīti visi ieņēmumi un izdevumi.

Kredītrīkotājs norsūta grāmatvedim visu informāciju, kas vajadzīga viņa pienākumu pildīšanai.

Kredītrīkotājs ir pilnībā atbildīgs par viņa pārvaldīto līdzekļu pareizu izmantošanu, kā arī par viņa kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību.

2.b.   Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas turpmākas pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.

Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šādu atrunu raksturu un jomu.

2.c.   Kopienas struktūras grāmatvedis paraksta savus gada pārskatus un nosūta tos Komisijas grāmatvedim.

3.   Saskaņā ar šā panta 4. punktu un 44. pantu vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt naudu un naudas ekvivalentus. Viņš ir atbildīgs par to glabāšanu.

4.   Pildot savus pienākumus, grāmatvedis, ja tas nepieciešams viņa pienākumu izpildei, var deleģēt konkrētus uzdevumus saviem padotajiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi.

5.   Deleģēšanas dokumentā nosaka uzdevumus, ko uztic deleģētajām personām, kā arī viņu tiesības un pienākumus.”.

21)

Regulas 44. pantam pievieno šādu daļu:

“Maksājumus no avansu kontiem var izdarīt ar bankas pārskaitījumu, izmantojot tostarp arī 66. panta 1.a punktā minēto tiešā debeta sistēmu, čeku vai citu maksājuma līdzekli atbilstoši grāmatveža dotajiem norādījumiem.”.

22)

Ar šādu virsrakstu aizstāj IV sadaļas 3. nodaļas 2. iedaļas virsrakstu:

“2.   iedaļa

Noteikumi, ko piemēro kredītrīkotājam un kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras”

23)

Regulas 47. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“47. pants

1.   Kredītrīkotājam jāmaksā kompensācija, kā noteikts Civildienesta noteikumos.

1.a.   Prasību maksāt kompensāciju jo īpaši piemēro, ja:

2.   Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras un kurš uzskata, ka lēmums, kura pieņemšana ietilpst viņa pienākumos, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem, rakstveidā par to informē deleģētāju iestādi. Ja tādā gadījumā deleģētāja iestāde kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, rakstveidā dod pamatotu norādījumu īstenot minēto lēmumu, kredītrīkotājam tas jāīsteno, un viņu nevar saukt pie atbildības.

3.   Deleģēšanas gadījumā kredītrīkotājs aizvien atbild par izveidotās iekšējās vadības un kontroles sistēmas efektivitāti un lietderību, kā arī par to, kāda persona ir izraudzīta par deleģēto kredītrīkotāju.

4.   Specializētā finanšu pārkāpumu komisija, kuru Komisija ir izveidojusi saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 66. panta 4. punktu, izmanto attiecībā pret Kopienas struktūru tādas pašas pilnvaras kā attiecībā pret Komisijas struktūrvienībām, ja vien valde neizlemj izveidot atsevišķu komisiju vai piedalīties apvienotā komisijā, ko ir izveidojušas vairākas Kopienas struktūras. Lietām, kas iesniegtas Kopienas struktūrām, specializētajā finanšu pārkāpumu komisijā, kuru izveidojusi Komisija, ir viens Kopienas struktūras darbinieks.

Pamatojoties uz šīs komisijas atzinumu, direktors izlemj, vai ierosināt disciplinārlietu vai tiesvedību par kompensācijas samaksu. Ja komisija atklāj sistemātiskas problēmas, tā iesniedz kredītrīkotājam un Komisijas iekšējam revidentam ziņojumu ar ieteikumiem. Ja atzinumā norādīts, ka pārkāpumos iesaistīts direktors, komisija nosūta šo atzinumu valdei un Komisijas iekšējam revidentam. Direktors anonīmā veidā atsaucas uz komisijas atzinumiem savā gada darbības pārskatā un norāda veiktos pēckontroles pasākumus.

5.   Jebkuram darbiniekam var pieprasīt, lai viņš pilnīgi vai daļēji atlīdzinātu jebkurus zaudējumus, kas Kopienas struktūrai radušies smaga pārkāpuma rezultātā, ko viņš nodarījis savu pienākumu izpildes gaitā vai to sakarā.

Attiecīgā iestāde, kas iecēlusi šo darbinieku amatā, pieņem pamatotu lēmumu pēc tam, kad izpildītas formalitātes, kas Civildienesta noteikumos paredzētas attiecībā uz disciplinārlietām.”.

24)

Regulas 50. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“50. pants

Kopienas struktūra saskaņā ar tādiem noteikumiem un tādos termiņos, par kādiem ir vienošanās ar Komisiju, iesniedz Komisijai maksājuma pieprasījumus par visu vai daļu no Kopienas dotācijas saskaņā ar 15. panta 5. punktu.”.

25)

Regulas 53. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Kopienas struktūras noslēgtie līgumi un dotāciju līgumi nosaka, ka par jebkuru parādu, kas nav atmaksāts parādzīmē noteiktajā termiņā, aprēķina procentus saskaņā ar Komisjas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (7). Nosacījumu, ar ko Kopienas struktūrai pienākas sodanauda, tostarp soda procentu likme, skaidri norāda līgumos un dotāciju līgumos.

26)

Regulas 55. panta 3. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām daļām:

“Ja atbildīgais kredītrīkotājs gatavojas atteikties vai daļēji atteikties atgūt konstatētu debitoru parādu, viņš nodrošina, ka atteikums ir likumīgs un atbilst pareizas finanšu vadības un proporcionalitātes principam.

Šādu atteikumu sniedz ar kredītrīkotāja pienācīgi pamatotu lēmumu. Kredītrīkotājs šo lēmumu var pieņemt vienīgi par kredītsaistībām, kuras ir mazākas par EUR 5 000.”.

27)

Regulas 58. panta a) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

28)

Regulas IV sadaļas 4. nodaļas 5. iedaļā iekļauj šādu 58.a un 58.b pantu:

“58.a pants

Grāmatvedis sastāda sarakstu par atgūstamajām summām, sagrupējot Kopienas struktūras prasījumus pēc iekasēšanas rīkojumu izdošanas datumiem. Viņš norāda arī lēmumus par atteikšanos vai daļēju atteikšanos atgūt konstatētas summas. Sarakstu pievieno Kopienas struktūras pārskatam par budžeta un finanšu vadību.

Kopienas struktūra izveido sarakstu par struktūras prasījumiem, minot parādnieku nosaukumu un parāda summu, ja parādniekam parāda atmaksa ir pieprasīta ar tiesas lēmumu, kuram ir res judicata spēks, un ja viena gada laikā pēc tā pasludināšanas nav izdarīts neviens nozīmīgs maksājums. Sarakstu publicē, ņemot vērā attiecīgos tiesību aktus par datu aizsardzību.

58.b pants

Uz Kopienas struktūras prasījumiem pret trešām personām un uz trešo personu prasījumiem pret Kopienas struktūru attiecas piecu gadu noilguma periods, kuru nosaka Kopienas struktūras noslēgtos līgumos un dotāciju līgumos.”.

29)

Regulas 59. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“59. pants

Ja Kopienas struktūra iekasē maksas un atlīdzību, kas minētas 5. panta a) apakšpunktā, katra saimnieciskā gada sākumā sastāda kopēju provizorisku tāmi par šādām maksām un atlīdzībām.

Ja maksas un atlīdzības ir pilnībā noteiktas tiesību aktos vai valdes lēmumos, kredītrīkotājs var neizdot iekasēšanas rīkojumu, bet sagatavo parādzīmi, tiklīdz ir konstatēts debitora parāds; šādā gadījumā reģistrē Kopienas struktūras prasījuma visus datus. Grāmatvedis veido visu parādzīmju sarakstu un norāda parādzīmju skaitu un kopējo summu Kopienas struktūras ziņojumā par budžeta un finanšu vadību.

Ja Kopienas struktūra lieto atsevišķu faktūrrēķinu pārvaldības sistēmu, grāmatvedis regulāri, vismaz reizi mēnesī, iegrāmato saņemto maksu un atlīdzību summu.

Saskaņā ar parasto kārtību Kopienas struktūra pakalpojumus sniedz atbilstīgi tai uzticētajiem uzdevumiem tikai pēc tam, kad attiecīgā maksa vai atlīdzība samaksāta pilnīgi. Ja izņēmuma kārtā pakalpojums sniegts, iepriekš par to nesaņemot attiecīgo atlīdzību vai maksu, piemēro šīs nodaļas 3., 4. un 5. iedaļu.”.

30)

Regulas 60. panta 3. punktam pievieno šādu teikumu: “Darba programmā norāda sīki izstrādātus mērķus un darbības rādītājus.”.

31)

Regulas 62. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“62. pants

1.   Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no budžeta, atbildīgajam kredītrīkotājam ir vispirms jāuzņemas budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām personām.

2.   Kopējās budžeta saistības sedz atbilstošo atsevišķo juridisko saistību kopējās izmaksas, kuras ir noslēgtas līdz N + 1 gada 31. decembrim.

Atsevišķas juridiskas saistības, kas attiecas uz atsevišķām vai provizoriskām budžeta saistībām, noslēdz līdz N gada 31. decembrim.

Pirmajā un otrajā daļā minētā termiņa beigās atbildīgais kredītrīkotājs šo budžeta saistību neizlietoto atlikumu atceļ.

3.   Juridiskajām saistībām, kas noslēgtas par darbībām, kuras ilgst vairāk nekā vienu saimniecisko gadu, un atbilstošajām budžeta saistībām, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem, ir galīgais izpildes termiņš, kas noteikts saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu.

Jebkuru tādu saistību daļu, kas nav izlietota sešus mēnešus pēc šā galīgā termiņa, atceļ saskaņā ar 11. pantu.

Budžeta saistību summu, kas atbilst juridiskām saistībām, atceļ, ja triju gadu laikā pēc juridisko saistību parakstīšanas nav veikts neviens maksājums 67. panta nozīmē.”.

32)

Regulas 66. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a.   Ja par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem, vai piegādātajām precēm veic periodiskus maksājumus un kredītrīkotājam tiem ir jāpiemēro riska analīze, viņš var likt piemērot tiešā debeta sistēmu.”.

33)

Regulas 72. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu punktu:

34)

Regulas 74. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“74. pants

1.   Attiecībā uz publisko iepirkumu piemēro attiecīgos vispārējās Finanšu regulas noteikumus, kā arī attiecīgos Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 noteikumus atbilstīgi šā panta 4. līdz 7. punktam.

2.   Kopienas struktūrai pēc tās lūguma var piešķirt līgumslēdzējas iestādes statusu attiecībā uz Komisijas vai starpiestāžu līgumu piešķiršanu un citu Kopienas struktūru līgumu piešķiršanu.

3.   Kopienas struktūra piedalās kopējā centrālajā datu bāzē, kuru izveidojusi un pārvalda Komisija, saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 95. pantu.

4.   Kopienas struktūra var noslēgt līgumu ar Komisiju, starpiestāžu birojiem un Eiropas Savienības tulkošanas centru, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 (8), par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai tulkošanas centra darbu veikšanu, neizmantojot publiskā iepirkuma procedūru.

5.   Kopienas struktūra var izmantot ar uzņemošās dalībvalsts līgumslēdzējām iestādēm kopīgas iepirkuma procedūras, lai nodrošinātu savas administratīvās vajadzības. Tādā gadījumā mutatis mutandis piemēro Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 125.c pantu.

6.   Vispārējās Finanšu regulas 101. panta piemērošanas nolūkā uzaicinājumā uz konkursu nosaka, ka Kopienas struktūra pirms līguma parakstīšanas var vai nu atteikties no iepirkuma, vai anulēt iepirkuma procedūru, un kandidātiem vai pretendentiem nav tiesību pieprasīt kompensāciju.

7.   Vispārējās Finanšu regulas 103. panta piemērošanas nolūkā Kopienas struktūras izsludinātos uzaicinājumos uz konkursu nosaka, ka tā var atlikt procedūru un var veikt jebkādus nepieciešamos pasākumus, tostarp procedūras anulēšanu saskaņā ar minētajā pantā noteiktajiem nosacījumiem.

Vispārējās Finanšu regulas 103. panta piemērošanas nolūkā līgumos, kurus Kopienas struktūra noslēdz ar uzņēmējiem, nosaka, ka tā var veikt minētajā pantā paredzētos pasākumus saskaņā ar tajā noteiktajiem nosacījumiem.

35)

Iekļauj šādu VA un VB sadaļu:

“VA   SADAĻA

PROJEKTI, KURIEM IR BŪTISKA IETEKME UZ BUDŽETU

74.a pants

Valde iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot jebkuru projektu, kurš varētu būtiski ietekmēt tās administratīvā budžeta finansējumu, jo īpaši par jebkuriem projektiem, kuri attiecas uz īpašumu, piemēram, ēku noma vai iegāde. Valde par šādiem projektiem informē Komisiju.

Ja kāda budžeta lēmējinstitūcija paredz sniegt atzinumu, tā attiecīgo Kopienas struktūru informē par šādu ieceri divu nedēļu laikā no brīža, kad saņemta informācija par projektu. Ja atbildes nav, Kopienas struktūra var veikt plānoto darbību.

Šo atzinumu nosūta Kopienas struktūrai četru nedēļu laikā no informēšanas brīža saskaņā ar otro daļu.

VB   SADAĻA

EKSPERTI

74.b pants

Ekspertu atlasei mutatis mutandis piemēro Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 265.a pantu. Šiem ekspertiem maksā noteiktu summu par Kopienas struktūrai sniegto palīdzību, jo īpaši priekšlikumu un dotāciju pieteikumu vai piedāvājumu izvērtēšanā iepirkumu procedūrās, kā arī par tehnisko palīdzību turpmākajā un galīgajā projektu izvērtēšanā. Kopienas iestāde var izmantot arī ekspertu sarakstus, ko sagatavojusi Komisija vai citas Kopienas struktūras.”.

36)

Regulas 75. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“75. pants

1.   Ja Kopienas struktūra var piešķirt dotācijas atbilstīgi izveides aktam vai Komisijas deleģētām pilnvarām saskaņā ar vispārējās Finanšu regula 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, piemēro vispārējās Finanšu regulas un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 attiecīgos noteikumus atbilstīgi šā panta 2. un 3. punktam.

2.   Par dotācijām noslēdz rakstiskus līgumus starp Kopienas struktūru un saņēmēju.

3.   Vispārējās Finanšu regulas 119. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā Kopienas struktūras noslēgtajos dotāciju līgumos nosaka, ka tā var atlikt, samazināt vai izbeigt dotāciju Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 183. pantā paredzētajos gadījumos pēc tam, kad saņēmējam ir bijusi dota iespēja izteikt apsvērumus.”.

37)

Regulas 76. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Kopienas struktūras pārskatiem pievieno pārskatu par budžeta un finanšu vadību gada laikā. Pārskatā, inter alia, sniedz atskaiti par apropriāciju īstenošanu kopā ar kopsavilkuma informāciju par apropriāciju pārvietošanu dažādu budžeta posteņu starpā.”.

38)

Regulas 82. un 83. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“82. pants

Grāmatvedis ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. martam iesniedz Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai savus provizoriskos pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu vadību gada laikā, kas minēts šīs regulas 76. pantā, lai Komisijas grāmatvedis var konsolidēt pārskatus tā, kā noteikts vispārējās Finanšu regulas 128. pantā.

Grāmatvedis nosūta pārskatu par budžeta un finanšu vadību Eiropas Parlamentam un Padomei vēlākais līdz nākamā gada 31. martam.

83. pants

1.   Revīzijas palāta saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 129. panta 1. punktu vēlākais līdz nākamā gada 15. jūnijam izsaka savus apsvērumus par Kopienas struktūras provizoriskajiem pārskatiem.

2.   Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par Kopienas struktūras provizoriskajiem pārskatiem, direktors uz savu atbildību sastāda Kopienas struktūras galīgos pārskatus saskaņā ar 43. pantu un iesniedz tos valdei, kas izsaka savu atzinumu par šiem pārskatiem.

3.   Direktors nosūta Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu vēlākais līdz nākamā gada 1. jūlijam.

4.   Kopienas struktūras galīgos pārskatus konsolidētus ar Komisijas pārskatiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim.

5.   Direktors iesniedz Revīzijas palātai atbildi uz apsvērumiem, kas izteikti par gada pārskatu, vēlākais līdz nākamā gada 30. septembrim. Kopienas struktūras atbildi vienlaicīgi nosūta arī Komisijai.”.

39)

Regulas 94. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“94. pants

1.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma līdz N+2 gada 15. maijam, ja izveides aktā nav paredzēts citādi, apstiprina direktoram N gada budžeta izpildi. Direktors informē valdi par Eiropas Parlamenta apsvērumiem, kuri iekļauti rezolūcijā, kas pievienota lēmumam par izpildi.

2.   Ja nav iespējams ievērot 1. punktā noteikto termiņu, Eiropas Parlaments vai Padome informē direktoru par termiņa pagarināšanas iemesliem.

3.   Ja Eiropas Parlaments atliek lēmumu par izpildes apstiprinājuma sniegšanu, direktors sadarbībā ar valdi veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz novērstu šķēršļus šā lēmuma pieņemšanai vai nodrošinātu šo šķēršļu novēršanu.”.

40)

Regulas 97. pantu svītro.

41)

Regulas 99. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“99. pants

Valde pēc direktora priekšlikuma, cik nepieciešams, ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu pieņem sīki izstrādātus noteikumus Kopienas struktūras Finanšu noteikumu izpildei.”.

10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/35

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 950/2006 vai Komisijas 2006. gada 13. decembra Regulu (EK) Nr. 1832/2006, ar ko nosaka pārejas pasākumus cukura nozarē sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos (3), kompetentajai iestādei laikā no 2008. gada 30. jūnija līdz 4. jūlijam tika iesniegti ievešanas atļauju pieteikumi par kopējo apjomu, kas ir vienāds vai lielāks par apjomu, kas pieejams saskaņā ar sērijas numuru 09.4340 (2007–2008).

(2)

Šādā gadījumā Komisijai ir jānosaka piešķiršanas koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam, un jāinformē dalībvalstis par to, ka ir sasniegta attiecīgā robeža,

10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/39

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2005/694/EK (1) pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu bija nolemts, ka Itālijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome atzīmēja, ka gan 2003., gan 2004. gadā valsts kopbudžeta deficīts pārsniedza atsauces vērtību, t. i., 3 % no IKP, tomēr paliekot tuvu tai, savukārt valsts kopējais parāds abos gados saglabājās aptuveni 106–107 % apmērā no IKP – nepārprotami virs Līgumā noteiktās atsauces vērtības, t. i., 60 % no IKP –, un pēdējos gados tas nav samazinājies pietiekami ātri.

(2)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta procedūras īstenošanu (2), 3. panta 4. punktu Padome 2005. gada 28. jūlijā pēc Komisijas ieteikuma pieņēma Itālijai adresētu ieteikumu, lai pārmērīgā budžeta deficīta situāciju novērstu vēlākais līdz 2007. gadam. Šis ieteikums tika publiskots.

(3)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu jāatceļ, ja pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī pēc Padomes ieskatiem ir novērsts.

(4)

Saskaņā ar Līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz procedūras īstenošanai vajadzīgos datus. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (3) divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valsts budžeta deficīta un parāda dati un citi saistītie rādītāji.

(5)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 3605/93 8.g panta 1. punktam sniegtajiem datiem pēc Itālijas paziņojuma līdz 2008. gada 1. aprīlim un uz Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus secinājumus:

(6)

Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts Itālijā ir novērsts un tāpēc Lēmums 2005/694/EK būtu jāatceļ,

10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/41

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2005/730/EK (1), pamatojoties uz Komisijas ieteikumu saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, tika noteikts, ka Portugālē pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome norādīja, ka vispārējās valdības deficīts 2005. gadā plānots 6,2 % apmērā no IKP, kas pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību, t. i., 3 % no IKP, savukārt vispārējās valdības kopējais parāds paredzams 66,5 % apmērā no IKP, pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību, t. i., 60 % no IKP.

(2)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2), Padome 2005. gada 20. septembrī, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Portugālei adresētu ieteikumu novērst pārmērīgo valsts budžeta deficītu vēlākais līdz 2008. gadam. Šis ieteikums tika publiskots.

(3)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu jāatceļ, ja pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī pēc Padomes ieskatiem ir novērsts.

(4)

Saskaņā ar Līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz procedūras īstenošanai nepieciešamos datus. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (3), divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valsts budžeta deficīta un parāda dati un citi saistītie rādītāji.

(5)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3605/93 8.g panta 1. punktu sniegtajiem datiem pēc Portugāles līdz 2008. gada 1. aprīlim paziņotās informācijas un uz Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozēm, var izdarīt šādus secinājumus:

(6)

Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts Portugālē ir novērsts un tāpēc Lēmums 2005/730/EK būtu jāatceļ,

10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/43

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2005/182/EK (1), pamatojoties uz Komisijas ieteikumu saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, tika noteikts, ka Slovākijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome norādīja, ka valsts kopbudžeta deficīts 2003. gadā bijis 3,6 % apmērā no IKP, kas pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību, t. i., 3 % no IKP.

(2)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2), Padome 2004. gada 5. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Slovākijai adresētu ieteikumu novērst pārmērīgo valsts budžeta deficītu vēlākais līdz 2007. gadam. Šis ieteikums tika publiskots.

(3)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 12. punktu, ja Padome atzīst, ka pārmērīgais budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts, tai jāatceļ savs lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu.

(4)

Saskaņā ar Līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz procedūras īstenošanai vajadzīgos datus. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (3), divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valsts budžeta deficīta un parāda dati un citi saistītie rādītāji.

(5)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3605/93 8.g panta 1. punktu sniegtajiem datiem pēc Slovākijas līdz 2008. gada 1. aprīlim paziņotās informācijas un uz Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozēm, var izdarīt šādus secinājumus:

(6)

Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts Slovākijā ir novērsts un tāpēc Lēmums 2005/182/EK būtu jāatceļ,

10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/45

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2005/185/EK (1) pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu bija nolemts, ka Čehijas Republikā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome atzīmēja, ka 2003. gadā valsts kopbudžeta deficīts bijis 12,9 % no IKP (5,9 % no IKP, atskaitot nozīmīgu vienreizēju operāciju, kas saistīta ar aprēķinātajām valsts garantijām), kas ievērojami pārsniedz Līguma atsauces vērtību – 3 % no IKP.

(2)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta procedūras īstenošanu (2), Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Čehijai adresētu ieteikumu pārmērīgā budžeta deficīta situācijas novēršanai vēlākais līdz 2008. gadam. Šis ieteikums tika publiskots.

(3)

(4)

Saskaņā Līguma 104. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu jāatceļ, ja pārmērīgais budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī pēc Padomes ieskatiem ir novērsts.

(5)

Saskaņā ar Līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz procedūras īstenošanai vajadzīgos datus. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valsts budžeta deficīta un parāda dati un citi saistītie rādītāji (4).

(6)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 3605/93 8.g panta 1. punktam sniegtajiem datiem pēc Čehijas paziņojuma līdz 2008. gada 1. aprīlim un uz Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozēm, var izdarīt šādus secinājumus:

(7)

Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts Čehijā ir novērsts un tāpēc Lēmums 2005/185/EK būtu jāatceļ,

10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/47

(1)

Spānija 1998. gada martā no BASF AG saņēma pieteikumu iekļaut darbīgo vielu profoksidimu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu. Ar Komisijas Lēmumu 1999/43/EK (2) apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(2)

Apstiprinājums par to, ka dokumentācija ir pilnīga, bija nepieciešams, lai dokumentus varētu rūpīgi pārbaudīt un lai atbilstoši Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 1. punkta nosacījumiem, un īpaši nosacījumam par darbīgo vielu un augu aizsardzības līdzekļa detalizētu novērtējumu, ņemot vērā minētajā direktīvā noteiktās prasības, dalībvalstis ne ilgāk kā uz trim gadiem varētu piešķirt pagaidu atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir attiecīgās darbīgās vielas.

(3)

Šīs vielas iedarbība uz cilvēka veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja paredzētajiem izmantošanas veidiem. Ziņotāja dalībvalsts 2001. gada 28. martā iesniegusi Komisijai novērtējuma ziņojuma projektu.

(4)

Kad ziņotāja dalībvalsts bija iesniegusi novērtējuma ziņojuma projektu, tika konstatēts, ka no pieteikuma iesniedzēja jāpieprasa papildu informācija un ziņotājai dalībvalstij šī informācija jāpārbauda un jāiesniedz savs novērtējums. Tāpēc dokumentācija joprojām tiek pārbaudīta un šo novērtēšanu Direktīvā 91/414/EEK paredzētajā termiņā pabeigt nebūs iespējams.

(5)

Novērtēšanas gaitā līdz šim nav bijis iemesla bažām un neatliekamai rīcībai, tāpēc, lai dokumentācijas izskatīšanu varētu turpināt, jādod dalībvalstīm iespēja saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 8. pantu par 24 mēnešiem pagarināt termiņu pagaidu atļaujām, kas piešķirtas augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir minētā darbīgā viela. Paredzams, ka novērtēšanas un lēmuma pieņemšanas process, pieņemot lēmumu par profoksidima iespējamo iekļaušanu I pielikumā, tiks pabeigts 24 mēnešos.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/49

(1)

Direktīvā 91/414/EEK paredzēts izstrādāt to Kopienas darbīgo vielu sarakstu, kuras atļauts izmantot augu aizsardzības līdzekļos.

(2)

FuturEco2005. gada 4. februārī Beļģijas iestādēm iesniedza dokumentāciju par darbīgās vielas Paecilomyces fumosoroseus celmu Fe 9901, pievienojot pieteikumu, kas vajadzīgs, lai panāktu minētās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. AGRAUXINE2007. gada 28. augustā Francijas iestādēm iesniedza dokumentāciju par Trichoderma atroviride celmu I-1237 kopā ar pieteikumu, kas vajadzīgs, lai panāktu minētās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(3)

Beļģijas un Francijas iestādes darījušas Komisijai zināmu, ka pēc sākotnējām pārbaudēm dokumentācija par minētajām darbīgajām vielām atzīstama par atbilstīgu Direktīvas 91/414/EEK II pielikumā noteiktajām datu un informācijas prasībām. Iesniegtā dokumentācija atbilst arī Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma datu un informācijas prasībām attiecībā uz vienu augu aizsardzības līdzekli, kurš satur attiecīgo darbīgo vielu. Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu pieteikuma iesniedzējs pēc tam dokumentāciju nosūtīja Komisijai un pārējām dalībvalstīm un informēja par to Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju.

(4)

Ar šo lēmumu Kopienas līmenī oficiāli jāapstiprina, ka dokumentācija principā atbilst II pielikumā noteiktajām datu un informācijas prasībām un Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma prasībām attiecībā uz vismaz vienu augu aizsardzības līdzekli, kas satur attiecīgo darbīgo vielu.

(5)

Šis lēmums nedrīkst ierobežot Komisijas tiesības pieprasīt no pieteikuma iesniedzēja papildu datus vai informāciju, lai precizētu konkrētus jautājumus dokumentācijā.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/52

(1)

Direktīvā 91/414/EEK paredzēts izstrādāt to Kopienas darbīgo vielu sarakstu, kuras atļauts izmantot augu aizsardzības līdzekļos.

(2)

Uzņēmums S&A Service und Anwendungstechnik GmbH2007. gada 11. oktobrī Vācijas iestādēm iesniedza dokumentāciju par darbīgo vielu fosfānu, pievienojot pieteikumu, kas vajadzīgs, lai panāktu minētās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Uzņēmums Bayer Crop Science2007. gada 13. aprīlī Apvienotās Karalistes iestādēm iesniedza dokumentāciju par tiēnkarbazonu, pievienojot pieteikumu, kas vajadzīgs, lai panāktu minētās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(3)

Vācijas un Apvienotās Karalistes iestādes darījušas Komisijai zināmu, ka pēc sākotnējām pārbaudēm dokumentācija par minētajām darbīgajām vielām atzīstama par atbilstīgu Direktīvas 91/414/EEK II pielikumā noteiktajām datu un informācijas prasībām. Dokumentācija, kas iesniegta par vienu augu aizsardzības līdzekli, kurš satur attiecīgo darbīgo vielu, atbilst arī Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma datu un informācijas prasībām. Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu pieteikuma iesniedzēji pēc tam dokumentāciju nosūtīja Komisijai un pārējām dalībvalstīm un informēja par to Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju.

(4)

Ar šo lēmumu Kopienas līmenī oficiāli jāapstiprina, ka dokumentācija principā atbilst II pielikumā noteiktajām datu un informācijas prasībām un, vismaz attiecībā uz vienu augu aizsardzības līdzekli, kas satur attiecīgo darbīgo vielu, Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma prasībām.

(5)

Šis lēmums nedrīkst ierobežot Komisijas tiesības pieprasīt no pieteikuma iesniedzēja papildu datus vai informāciju, lai precizētu konkrētus jautājumus dokumentācijā.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/55

(1)

Saskaņā ar Lēmumu 90/424/EEK Kopiena var uzņemties vai palīdzēt dalībvalstīm vai starptautiskām organizācijām uzņemties veikt tehniskos un zinātniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu Kopienas tiesību aktus veterinārijas jomā, kā arī lai pilnveidotu veterināro izglītību vai apmācību.

(2)

Kopienas rīcības plānā dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006.–2010. gadā vienā no piecām galvenajām darbības jomām konstatēta nepieciešamība turpināt atbalstīt un ierosināt turpmākas starptautiskās iniciatīvas, lai vairotu informētību un panāktu lielāku vienprātību dzīvnieku labturības jautājumā.

(3)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) ir starpvaldību organizācija, kas atbild par dzīvnieku veselības uzlabošanu visa pasaulē. OIE 2005. gadā pieņēma dzīvnieku labturības pamatprincipus par dzīvnieku pārvadāšanu ar sauszemes un jūras transportu, dzīvnieku nokaušanu lietošanai pārtikā un dzīvnieku humānu nogalināšanu, kontrolējot slimības. OIE plāno pilnveidot minētos pamatprincipus, pieņemt jaunus pamatprincipus un atbalstīt jau pieņemto pamatprincipu īstenošanu OIE dalībvalstīs, konkrēti, piedāvājot apmācību un ieteikumus.

(4)

OIE paredzētie apmācības un saziņas pasākumi ir vajadzīgi, lai pilnveidotu spēkā esošos tiesību aktus veterinārijas jomā, kā arī lai visas dalībvalstis pilnveidotu veterināro izglītību un apmācību. Uzlabojumi trešās valstīs ir cieši saistīti ar Kopienas veterinārijas jomas tiesību aktu pilnveidošanu un nepieciešamību, lai šādi tiesību akti efektīvi sasniegtu nospraustos mērķus. Turklāt paredzētā apmācība un saziņas pasākumi atbilst vairākuma Eiropas iedzīvotāju vēlmei (2), lai dzīvnieku labturības nosacījumi valstīs, kas eksportē uz Kopienu, būtu līdzvērtīgi tiem, ko piemēro Kopienā. Tādēļ Kopienai jāpalīdz finansēt minētos pasākumus.

(5)

Otrās OIE vispasaules konferences par dzīvnieku labturību – “OIE standartu izmantošana” – mērķis ir atbalstīt OIE pamatprincipu īstenošanu visā pasaulē attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanu ar sauszemes un jūras transportu, lauksaimniecības dzīvnieku nokaušanu lietošanai pārtikā un nogalināšanu, kontrolējot slimības. Konferences mērķis ir arī pievērst uzmanību dzīvnieku labturībai un rosināt veterinārārstus un veterināros dienestus uzņemties lielāku atbildību par dzīvnieku labturību.

(6)

Otrā OIE vispasaules konference par dzīvnieku labturību var būtiski ietekmēt Kopienas veterinārijas jomas tiesību aktu izstrādi. Tās mērķi atbilst mērķiem, kas izklāstīti Kopienas rīcības plānā dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006.–2010. gadā. Tādēļ ir lietderīgi sniegt Kopienas finansiālu atbalstu OIE konferencei.

(7)

Komisijas paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES jauno stratēģiju dzīvnieku veselības jomā (2007–2013) ES intervences noteikšana par prioritāti ir raksturota kā viens no pamatelementiem jaunajā stratēģijā dzīvnieku veselības jomā. Šajā kontekstā pētījums par dzīvnieku slimību uzraudzību un kategorizēšanu OIE sistēmā saskaņā ar vispasaules iniciatīvu dzīvnieku veselībai sniegs informāciju, kas palīdzēs kategorizēt dzīvnieku slimības un noteikt uzraudzības pasākumu prioritāti.

(8)

OIE de facto ir monopols šajā jomā, kā minēts 168. panta 1. punkta c) apakšpunktā Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3); tādējādi aicinājums iesniegt priekšlikumus nav vajadzīgs.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/57

(1)

Padome 2003. gada 27. un 28. novembra sanāksmē nolēma pilnvarot prezidentvalsti, kam palīdz ĢS/AP, saskaņā ar 24. un 38. pantu Līgumā par Eiropas Savienību sākt sarunas ar dažām trešām valstīm, lai Eiropas Savienība ar katru no tām noslēgtu nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

(2)

Saskaņā ar minēto pilnvarojumu sākt sarunas prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP, apsprieda ar Šveices Konfederāciju Nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

(3)

Minētais nolīgums būtu jāapstiprina,

10.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/62