23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/1

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/3

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jāparedz pasākumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnībā vai daļēji pamatojas uz KN vai papildina to ar papildu apakšnodaļām un kura izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem, lai piemērotu tarifu vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. slejā aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem jāklasificē saskaņā ar KN kodiem, kas norādīti minētās tabulas 2. slejā, atbilstīgi 3. slejā noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistoša izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā snieguši dalībvalstu muitas dienesti, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus, pamatojoties uz 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/5

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā ir paredzēts, ka starpību starp minētās regulas I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienas tirgū var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli piena un piena produktu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162., 163., 164., 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Saskaņā ar Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu un Dominikānas Republiku par sausā piena ievešanas aizsardzību Dominikānas Republikā (2), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/486/EK (3), par noteiktu daudzumu Kopienas piena produktu, ko eksportē uz Dominikānas Republiku, var saņemt muitas nodokļa samazinājumu. Tāpēc no eksporta kompensācijām par produktiem, kurus eksportē saskaņā ar šo shēmu, jāatskaita noteikta procentuālā daļa.

(5)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/9

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka eksporta kompensācijas maksimālais apjoms attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 20. janvāris.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/11

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka eksporta kompensācijas maksimālais apjoms attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 20. janvārī.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/12

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XV daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli liellopu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā un 167. līdz 170. pantā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktu eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem ir jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Nosacījumi 7. panta 2. punkta trešajā daļā Komisijas 2007. gada 21. novembra Regulā (EK) Nr. 1359/2007, ar ko paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai noteiktiem atkaulotas liellopu gaļas izcirtņiem (5), paredz samazināt izmaksājamo īpašo kompensāciju, ja eksportējamais atkaulotās gaļas daudzums nepārsniedz 95 %, bet ir ne mazāks par 85 % no kopējā izcirtņu svara.

(6)

Tāpēc Komisijas Regula (EK) Nr. 1044/2008 (6) ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/16

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XVII daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cūkgaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktu eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem ir jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/18

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XIX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli olu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuri atbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), kā arī marķēšanas noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A punktā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/20

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli mājputnu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācija ir jāpiešķir tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir identifikācijas marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004 par īpašiem higiēnas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Tāpat šiem produktiem jāatbilst prasībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/22

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (2) tika noteikti sīki izstrādāti noteikumi par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. Tāpēc reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Ņemot vērā stāvokli tirgū, šis grozījums ir jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/24

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta s) apakšpunktā un I pielikuma XIX daļā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas minētās regulas XX pielikuma V daļā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma V daļā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)

Lauksaimniecības nolīguma, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, 11. pantā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/26

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta p) apakšpunktā un I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas uzskaitītas minētās regulas XX pielikuma IV daļā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I Pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/1999 XX pielikuma IV daļā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr.1043/2005 14. panta otrās daļas a) punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)

Lauksaimniecības nolīguma, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, 11. pantā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Tomēr gadījumā, kad dažus piena produktus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, rodas risks, ka augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana var apdraudēt saistības, kas noslēgtas attiecībā uz šīm kompensācijām. Lai izvairītos no šā riska, jāveic attiecīgi piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētu kompensācijas likmju noteikšana kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt abus šos mērķus.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. punktā paredzēts, ka, nosakot kompensācijas likmi, vajadzības gadījumā jāņem vērā ražošanas kompensācijas, atbalsts vai citi pasākumi ar līdzvērtīgām sekām, ko visās dalībvalstīs saskaņā ar regulu par attiecīgā produkta kopīgā tirgus organizāciju piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā minētajiem pamatproduktiem vai pielīdzinātiem produktiem.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 100. panta 1. punktā paredzēts atbalsts par Kopienā ražotu vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā, ja šāds piens un no tā ražots kazeīns atbilst attiecīgajiem standartiem.

(8)

Komisijas 2005. gada 9. novembra Regula (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 īstenošanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (3), nosaka, ka nozarēm, kas ražo konkrētas preces, par pazeminātām cenām jādara pieejams sviests un krējums.

(9)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/29

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/74/EK (1996. gada 16. decembris) par tekstilmateriālu nosaukumiem (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Tā kā tajā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad minēto direktīvu būtu lietderīgi pārstrādāt.

(2)

Savstarpējas atšķirības dalībvalstu noteikumos par tekstilizstrādājumu nosaukumiem, sastāvu un marķēšanu varētu kaitēt pareizai iekšējā tirgus darbībai.

(3)

Šos šķēršļus var novērst, ja tekstilizstrādājumu laišanu tirgū Kopienas mērogā pakļauj vienotiem noteikumiem. Tādēļ ir jāsaskaņo tekstilšķiedru nosaukumi un informācija, ko norāda etiķetēs, marķējumos un dokumentos, kuri pievienoti tekstilizstrādājumiem dažādos to ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos.

(4)

Būtu jāparedz noteikumi arī attiecībā uz dažiem tādiem izstrādājumiem, ko neražo pilnībā tikai no tekstilmateriāliem, bet kur tekstils ir izstrādājuma satura būtiska daļa vai arī tam ražotāji, pārstrādātāji vai tirgotāji pievērsuši īpašu uzmanību.

(5)

Pielaide attiecībā uz “pārējām šķiedrām”, kas jau ir noteikta attiecībā uz tīriem izstrādājumiem, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz jauktiem izstrādājumiem.

(6)

Lai sasniegtu mērķi, uz ko vērsti valstu noteikumi šajā jomā, marķēšanai būtu jābūt obligātai.

(7)

Gadījumos, kad ir tehniski sarežģīti noteikt kāda izstrādājuma sastāvu ražošanas laikā, etiķetē var uzrādīt tobrīd zināmās šķiedras, ja tās ir noteiktā procentuālā daudzumā gatavajā izstrādājumā.

(8)

Lai novērstu piemērošanas atšķirības Kopienā, ir lietderīgi noteikt precīzas metodes dažu tādu tekstilizstrādājumu marķēšanai, kuri sastāv no diviem vai vairākiem komponentiem, kā arī tos tekstilizstrādājumu komponentus, kas marķēšanā un analīzē nav jāņem vērā.

(9)

Tekstilizstrādājumi, uz kuriem attiecas vienīgi prasības par kopīgu etiķetējumu, un tādi, ko pārdod kā metrāžpreces vai garumojumus, būtu jāpiedāvā pārdošanai tādā veidā, lai patērētājs pats varētu pilnībā iepazīties ar datiem, kas norādīti uz kopējā iepakojuma vai baķa. Dalībvalstu ziņā ir lemt par pasākumiem, kas jāpieņem šim nolūkam.

(10)

Tādu aprakstu vai nosaukumu izmantošana, kuriem ir īpaša reputācija lietotāju un patērētāju vidū, būtu jāpakļauj dažiem nosacījumiem.

(11)

Ir jānosaka paraugošanas un tekstiliju analīzes metodes, lai novērstu jebkādu iespēju izteikt iebildumus par izmantotajām metodēm. Tomēr to valsts metožu pagaidu saglabāšana, kas šobrīd ir spēkā, nekavē vienotu noteikumu piemērošanu.

(12)

V pielikumā, ar ko nosaka saskaņotos resorbātu pieļāvumus, kas jāpiemēro katras šķiedras sausnes masai, analītiski nosakot tekstilizstrādājuma šķiedru saturu, 1., 2. un 3. pozīcijā ir norādīti divi atšķirīgi saskaņotie pieļāvumi, lai aprēķinātu kārsto vai ķemmēto šķiedru sastāvu, kas satur vilnu un/vai dzīvnieku matšķiedras. Laboratorijas ne vienmēr spēj atšķirt, vai izstrādājums ir kārsts vai ķemmēts, un tādējādi, piemērojot šo noteikumu, var rasties pretrunīgi rezultāti, veicot Kopienā tekstilizstrādājumu atbilstības pārbaudes. Tādēļ būtu jāatļauj laboratorijām šaubu gadījumā piemērot vienotu saskaņotu pieļāvumu.

(13)

Nav ieteicams visus noteikumus, ko piemēro šādiem izstrādājumiem, saskaņot kādā atsevišķā direktīvā par tekstilizstrādājumiem.

(14)

III un IV pielikumam tajos pieminēto pozīciju izņēmuma rakstura dēļ būtu jāattiecas arī uz citiem izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas marķēšana, jo īpaši “vienreizlietojamiem” izstrādājumiem vai izstrādājumiem, kuriem tiek prasīts vienīgi kopīgs etiķetējums.

(15)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(16)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot I un V pielikumu tehnikas attīstībai un pieņemt jaunās kvantitatīvās analīzes metodes bināriem un ternāriem maisījumiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(17)

Šajā direktīvā iekļautie jaunie elementi attiecas vienīgi uz komitejas procedūru. Tādēļ dalībvalstīm tie nav jātransponē.

(18)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz VI pielikuma B daļā minētajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

a)

kas ir paredzēti eksportam uz trešām valstīm;

b)

ko ieved dalībvalstīs muitas uzraudzībā tranzīta nolūkos;

c)

ko ieved no trešām valstīm pārstrādei;

d)

ko pēc līguma nodod mājražotājiem vai patstāvīgiem uzņēmumiem tālākai materiālu apstrādei, nemainot materiāla īpašnieku.

a)

“tekstilizstrādājumi” ir jebkādi neapstrādāti, daļēji apstrādāti, apstrādāti, daļēji pārstrādāti, rūpnieciski ražoti, daļēji gatavi vai gatavi izstrādājumi, kas sastāv vienīgi no tekstilšķiedrām, neatkarīgi no metodēm, kas izmantotas to maisīšanai vai saistīšanai;

b)

“tekstilšķiedra” ir:

a)

izstrādājumus, kuru sastāvā ir vismaz 80 % tekstilšķiedru no svara;

b)

mēbeļu, lietussargu un saulessargu pārvalkus, kuru sastāvā ir vismaz 80 % tekstila komponentu no svara; tāpat arī tekstila komponentus daudzslāņu grīdsegās, matračos un piederumos tūrismam un siltās oderes apavos, cimdos, pirkstaiņos un dūraiņos, ja gatavajā izstrādājumā šādi komponenti vai odere veido vismaz 80 % no svara;

c)

tekstilmateriālus, kas iekļauti citos izstrādājumos un veido to neatņemamu sastāvdaļu, ja ir noteikts to sastāvs.

a)

visa vilna minētajā maisījumā atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām;

b)

šāda vilna veido ne mazāk kā 25 % no maisījuma kopējā svara;

c)

nedalāma maisījuma gadījumā vilnai ir piemaisīta tikai viena kāda cita šķiedra.

a)

ar iepriekš minētās šķiedras nosaukumu, pēc kura norāda tās svara procentuālo daudzumu;

b)

ar iepriekš minētās šķiedras nosaukumu, pēc kura norāda “vismaz 85 %”; vai

c)

ar izstrādājuma pilnu procentuālo sastāvu.

a)

šķiedras, kas katra atsevišķi nesasniedz 10 % no izstrādājuma kopējā svara, var kopīgi apzīmēt ar vārdkopu “pārējās šķiedras”, pēc kuras norāda to kopējo procentuālo daudzumu no svara;

b)

ja ir norādīts nosaukums tādai šķiedrai, kura nesasniedz 10 % no izstrādājuma kopējā svara, tad norāda šāda izstrādājuma pilnu procentuālo sastāvu.

a)

pieļauj svešu šķiedru daudzumu līdz 2 % no tekstilizstrādājuma kopējā svara, ja šāds daudzums ir tehniski attaisnojams un to nepievieno regulāri; šo pielaidi palielina līdz 5 % kārstu izstrādājumu gadījumā, un tā nav pretrunā 5. panta 3. punktā minētajai pielaidei;

b)

pieļauj ražošanas pielaidi starp norādītajiem šķiedras procentuālajiem daudzumiem un analīzē iegūtajiem procentuālajiem daudzumiem 3 % apmērā no etiķetē norādītā šķiedru kopējā svara; šo pielaidi piemēro arī tādām šķiedrām, kas atbilstīgi 2. punkta noteikumiem uzskaitītas dilstošā secībā atkarībā no svara, neuzrādot to procentuālo daudzumu. Šī pielaide attiecas arī attiecībā uz 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

a)

šādu korsešizstrādājumu šķiedru sastāvu norāda, uzrādot visa izstrādājuma vai turpmāk uzskaitīto komponentu sastāvu kopumā vai atsevišķi:

Šķiedru sastāvu tādiem korsešu izstrādājumiem, kas nav uzskaitīti pirmajā daļā, norāda, uzrādot visa izstrādājuma sastāvu vai – kopumā vai atsevišķi – izstrādājumu dažādo komponentu sastāvu; šāda etiķetēšana nav obligāta attiecībā uz komponentiem, kas veido mazāk nekā 10 % izstrādājuma kopējā svara.

Minēto korsešu izstrādājumu dažādo daļu atsevišķo etiķetēšanu veic tādā veidā, lai galapatērētājs varētu viegli saprast, uz kuru izstrādājuma daļu attiecas etiķetē norādītie dati;

b)

izkodinātu tekstiliju šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā, un to var norādīt, atsevišķi uzrādot pamatnes drānas un izkodinājumraksta daļu sastāvu. Jānorāda šo komponentu nosaukums;

c)

izšūto tekstiliju šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā, un to var norādīt, atsevišķi uzrādot pamatnes drānas un izšuvuma diega sastāvu; jānorāda šo komponentu nosaukums; ja izšūtā daļa aizņem mazāk par 10 % izstrādājuma virsmas, jānorāda tikai pamatnes drānas sastāvs;

d)

stiegrotajiem pavedieniem, kas sastāv no atšķirīgu šķiedru serdeņa un tā aptinuma un kas tiek piedāvāti pārdošanai patērētājam šādā veidā, šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā un var uzrādīt serdenim un tinumam atsevišķi; jānorāda šo komponentu nosaukums;

e)

samta un plīša vai pēc izskata tiem līdzīgām tekstilijām šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā, un, ja izstrādājuma pamatslānim un lietojumvirsmai ir atšķirīgs šķiedru sastāvs, to var uzrādīt atsevišķi abām sastāvdaļām, pieminot to nosaukumus;

f)

grīdsegām un paklājiem, kuriem ir atšķirīgs pamatslāņa un lietojumvirsmas šķiedru sastāvs, var uzrādīt tikai virsmas šķiedru sastāvu, pieminot šīs sastāvdaļas nosaukumu.

a)

tādu III pielikumā uzskaitītu tekstilizstrādājumu gadījumā, kas atrodas kādā no 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem posmiem, dalībvalstis nevar pieprasīt, lai būtu etiķetējums vai marķējums, kurā norādīts nosaukums vai sastāvs. Tomēr 8. un 9. pantu piemēro tad, ja šādiem izstrādājumiem ir etiķete vai marķējums, kurā norādīts nosaukums vai sastāvs, vai preču zīme vai uzņēmuma nosaukums, kurā iekļauts – atsevišķi vai kā īpašības vārds vai vārda sakne – vai nu kāds no I pielikumā uzskaitītajiem nosaukumiem, vai nosaukums, ar ko to varētu sajaukt;

b)

ja tekstilizstrādājumi, kas uzskaitīti IV pielikumā, ir viena veida un tiem ir vienāds sastāvs, tos var kopā piedāvāt pārdošanai ar kopīgu etiķeti, kurā norādīti šajā direktīvā noteiktie dati attiecībā uz sastāvu;

c)

tādu tekstilizstrādājumu sastāvs, kurus tirgo kā metrāžpreces, jānorāda vienīgi pārdošanai piedāvātajam garumam vai baķim.

a)

visiem tekstilizstrādājumiem: netekstildaļas, eģes, etiķetes un zīmotnes, apdarmalojumi un dekordetaļas, kuras neveido izstrādājuma neatņemamu sastāvdaļu, pogas un sprādzes, kas apvilktas ar tekstilmateriālu, piederumi, rotājumi, neelastīgas lentes, elastīgi pavedieni un joslas, kas pievienotas noteiktās un ierobežotās izstrādājuma vietās, un – atkarībā no 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem – saskatāmas, atdalāmas šķiedras, kurām ir vienīgi dekoratīva nozīme, un antistatiskas šķiedras;

b)

grīdsegām un paklājiem: visi komponenti, kas nav lietojumvirsma;

c)

mēbeļaudumiem: saistošie un aizpildošie velki un audi, kas neveido daļu no lietojumvirsmas;

d)

priekškariem un aizkariem: saistošie un aizpildošie velki un audi, kas neveido daļu no auduma labās puses;

e)

citiem tekstilizstrādājumiem: pamatnes vai apakšslāņa drānas, stingrinātāji un pastiprinātāji, starplikas un paaudeklojumi, šujamdiegi un saistdiegi, ja vien tie neaizstāj auduma velkus un/vai audus, pildījumi, kuriem nepiemīt siltumizolācijas funkcijas, un – atbilstīgi 9. panta 1. punktam – oderes.

Šā punkta izpratnē:

f)

taukvielas, saistvielas, smadzinātāji, smites un apreti, impregnētāji un palīgvielas, kas izmantotas krāsošanā, drukāšanā un citos tekstiliju apstrādes procesos. Ja nav Kopienas noteikumu, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie vienumi nav tādos daudzumos, kas var maldināt patērētājus.