Eiropas Savienības L 154/2009

I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

17.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 154/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 491/2009

(2009. gada 25. maijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. un 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Lai vienkāršotu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) normatīvo vidi, ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (Vienotā TKO regula) (2) atcēla un ar vienu tiesību aktu aizstāja visas regulas, ko Padome bija pieņēmusi kopš KLP ieviešanas, izveidojot lauksaimniecības produktu un produktu grupu tirgu kopējās organizācijas.

(2)

Kā norādīts Vienotajā TKO regulā, vienkāršošanai nevajadzētu likt apšaubīt politikas lēmumus, kas gadu gaitā pieņemti KLP. Tāpēc tā neparedzēja noteikt nekādus jaunus juridiskos instrumentus vai pasākumus. Tādējādi Vienotā TKO regula atspoguļo politikas lēmumus, kas pieņemti līdz brīdim, kad Komisija iesniedza priekšlikumu par tās tekstu.

(3)

Vienlaikus ar sarunām un Vienotās TKO regulas pieņemšanu Padome sāka arī vest sarunas par politikas reformu vīna nozarē, kas šobrīd ir pabeigta, pieņemot Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2008 (2008. gada 29. aprīlis) par vīna tirgus kopējo organizāciju (3). Kā norādīts Vienotajā TKO regulā, sākotnēji Vienotajā TKO regulā tika iekļauti tikai tie vīna nozares noteikumi, uz kuriem neattiecas politikas reformas. Tās materiālās tiesību normas, uz kurām attiecās politikas grozījumi, bija jāiekļauj Vienotajā TKO regulā pēc to ieviešanas. Tā kā šādas materiālās tiesību normas tagad ir ieviestas, Vienotajā TKO regulā būtu pilnībā iekļaujama vīna nozare, iestrādājot Vienotajā TKO regulā politikas lēmumus, kas pieņemti ar Regulu (EK) Nr. 479/2008.

(4)

Šīs normas Vienotajā TKO regulā jāiestrādā, izmantojot tādu pašu pieeju, kas izmantota, pieņemot Vienoto TKO regulu, proti, neapšaubot politikas lēmumus, kas tika pieņemti, kad Padome pieņēma šīs normas, vai neapšaubot šīs politikas lēmumu pamatojumu, kas izteikts attiecīgo regulu atbilstīgajos apsvērumos.

(5)	Tādēļ Vienotā TKO regula būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Vienotā TKO regula iekļāva noteikumus attiecībā uz konkurences noteikumu piemērojamību saskaņā ar Līgumu attiecībā uz nozarēm, uz kurām tā attiecas. Šie noteikumi līdz šim bija iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 1184/2006 (2006. gada 24. jūlijs), ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai (4). Tāpēc Vienotā TKO regula pielāgoja Regulas (EK) Nr. 1184/2006 darbības jomu. Ņemot vērā vīna nozares pilnīgo iekļaušanu Vienotajā TKO regulā un minētajā regulā ietverto konkurences noteikumu attiecināšanu uz šo nozari, būtu jāparedz veids, kā izslēgt vīna nozari no Regulas (EK) Nr. 1184/2006 darbības jomas.

(7)

Jāpaskaidro, ka ikviens valsts atbalsta elements, ko var ietvert valsts atbalsta programmās, kuras minētas šajā regulā, jānovērtē, ievērojot Kopienas materiālās normas par valsts atbalstu. Tā kā procedūra, ko nosaka šī regula minēto atbalsta programmu apstiprināšanai, dod Komisijai iespēju nodrošināt, ka tiek ievērotas Kopienas materiālās normas par valsts atbalstu, un jo īpaši tās, kas ietvertas “Kopienas pamatnostādnēs valsts atbalstam lauksaimniecības un mežkopības nozarē laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam” (5), nebūtu vajadzīgas nekādas turpmākas norādes saskaņā ar Līguma 88. pantu vai Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (6).

(8)	Juridiskas noteiktības interesēs jāatgādina, ka Regulas (EK) Nr. 479/2008 atcelšana neskar jebkura tāda tiesību akta spēkā esamību, kas pieņemts, ņemot par pamatu minēto atcelto tiesību aktu.

(9)	Lai nodrošinātu, ka pāreja no Regulas (EK) Nr. 479/2008 noteikumiem uz noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā, netraucē kārtējo 2008./2009. vīna tirdzniecības gadu, šī regula būtu jāpiemēro no 2009. gada 1. augusta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1234/2007 ar šo groza šādi:

1.	Svītro 1. panta 2. punktu.

Regulas 3. panta pirmajā daļā iekļauj šādu apakšpunktu:

“ca)	no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam vīna nozarei;”.

Šādi groza 55. pantu:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: “55. pants Kvotu sistēma un ražošanas potenciāls”;

b)	iekļauj šādu punktu: “2.a Attiecībā uz vīna nozari noteikumus par ražošanas potenciālu attiecībā uz nelikumīgiem stādījumiem, pārejas posma stādīšanas tiesībām, kā arī izaršanas shēmu piemēro saskaņā ar IVa iedaļā izklāstītajiem noteikumiem.”

4.	Regulas II daļas I sadaļas III nodaļas IV iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

5.	Regulas 85. panta ievadvārdus aizstāj ar šādiem ievadvārdiem: “Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus I līdz IIIa iedaļas īstenošanai, kas var īpaši attiekties uz:”.

Regulas II daļas I sadaļas III nodaļai pievieno šādu iedaļu:

“IVa iedaļa

Ražošanas potenciāls vīna nozarē

I apakšiedaļa

Nelikumīgi stādījumi

85.a pants

Nelikumīgi stādījumi, kuri izveidoti pēc 1998. gada 31. augusta

1. Platības, kuras apstādītas ar vīnogulājiem pēc 1998. gada 31. augusta bez atbilstīgām stādīšanas tiesībām, attiecīgā gadījumā ražotāji izar, izmaksas sedzot paši.

2. Pēc izaršanas, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, vīnogas un produktus, kas saražoti no vīnogām, kuras audzētas 1. punktā minētajās platībās, drīkst laist apritē tikai destilēšanai tikai uz ražotāja rēķina. Destilēšanas produktus nedrīkst izmantot, lai gatavotu alkoholu, kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 80 % vai mazāka.

3. Neskarot dalībvalsts iepriekš noteiktās sankcijas, dalībvalstis atbilstīgā gadījumā ražotājiem, kuri nepilda šo prasību veikt izaršanu, piemēro sankcijas, kuras iedala pēc pārkāpuma smaguma, apjoma un ilguma.

4. Pārejas aizliegums veikt jaunus stādījumus, kura termiņš beidzas 2015. gada 31. decembrī, kā paredzēts 85.g panta 1. punktā, neskar šajā pantā paredzētos pienākumus.

85.b pants

Līdz 1998. gada 1. septembrim radītu nelikumīgu stādījumu obligātā legalizācija

1. Ražotāji, veicot attiecīgu maksājumu un ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī, atbilstīgā gadījumā legalizē platības, kuras apstādītas ar vīnogulājiem līdz 1998. gada 1. septembrim bez atbilstīgām stādīšanas tiesībām.

Neskarot procedūras, kas saistītas ar grāmatojumu noskaidrošanu, pirmo daļu nepiemēro platībām, kuras ir legalizētas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1493/1999 2. panta 3. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētā maksājuma summu nosaka dalībvalstis. Tā ir vismaz divas reizes lielāka nekā atbilstīgu stādīšanas tiesību vidējā vērtība attiecīgajā reģionā.

3. Līdz šā panta 1. punktā prasītajai legalizēšanai vīnogas vai produktus, kuri ražoti no vīnogām, kas audzētas 1. punktā minētajās platībās, drīkst laist apritē destilēšanai tikai uz ražotāja rēķina. Šādus produktus nedrīkst izmantot, lai ražotu alkoholu, kura faktiskā spirta koncentrācija ir 80 % vai mazāka.

4. Šā panta 1. punktā minētās platības, kuras apstādītas nelikumīgi un kuras saskaņā ar šo punktu līdz 2009. gada 31. decembrim nav legalizētas, attiecīgie ražotāji izar un izdevumus sedz paši.

Dalībvalstis nosaka sankcijas, kuras iedala pēc pārkāpuma smaguma, apjoma un ilguma, un piemēro tiem ražotājiem, kuri nepilda prasību veikt izaršanu.

Gaidot pirmajā daļā minēto izaršanu, 3. punktu piemēro mutatis mutandis.

5. Pārejas aizliegums veikt jaunus stādījumus, kurš beidzas 2015. gada 31. decembrī, kā noteikts 85.g panta 1. punktā, neskar šā panta 3. un 4. punktā paredzētos pienākumus.

85.c pants

Nelaišanas apritē vai destilācijas pārbaude

1. Saistībā ar 85.a panta 2. punktu un 85.b panta 3. un 4. punktu dalībvalstis pieprasa pierādījumu par to, ka attiecīgie produkti nav laisti apritē, vai, ja attiecīgie produkti ir destilēti, pieprasa iesniegt līgumus par destilāciju.

2. Dalībvalstis pārbauda, vai saskaņā ar šā panta 1. punktu produkti nav apritē vai ir destilēti. Ja konstatē neatbilstības, piemēro sankcijas.

3. Dalībvalstis informē Komisiju par platībām, uz kurām attiecina prasību par destilāciju, un par attiecīgajiem alkohola daudzumiem.

85.d pants

Papildu pasākumi

Attiecībā uz šīs regulas 85.b panta 1. punkta pirmajā daļā minētajām platībām līdz brīdim, kad tās tiek legalizētas, un attiecībā uz 85.a panta 1. punktā minētajām platībām nevar izmantot valsts vai Kopienas atbalsta pasākumu priekšrocības.

85.e pants

Īstenošanas pasākumi

Sīki izstrādātus noteikumus šīs apakšiedaļas īstenošanai pieņem Komisija.

Šajos noteikumos var iekļaut:

a)	sīkāku informāciju par ziņām, kuras dalībvalstis sniedz paziņojumā, tostarp informāciju par iespējamu budžeta piešķīruma samazinājumu, kā minēts Xb pielikumā, ja tiek konstatētas neatbilstības;

b)	sīkāku informāciju par sankcijām, ko dalībvalstis piemēro, ja tiek konstatēts, ka šīs regulas 85.a, 85.b un 85.c pantā noteiktie pienākumi nav izpildīti.

II apakšiedaļa

Stādīšanas tiesību pārejas režīms

85.f pants

Darbības ilgums

Šo apakšiedaļu piemēro līdz 2015. gada 31. decembrim.

85.g pants

Pārejas aizliegums stādīt vīnogulājus

1. Neskarot 120.a panta 1. līdz 6. punktu un jo īpaši tā 4. punktu, ir aizliegts stādīt vīna vīnogu šķirnes vīnogulājus, kas klasificējami saskaņā ar 120.a panta 2. punktu.

2. Ir aizliegts arī uzpotēt vīna vīnogulāju šķirnes, kas klasificējamas saskaņā ar 120.a panta 2. punktu, to vīna vīnogulāju šķirnēm, kuras nav minētas attiecīgajā pantā.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta ir atļauts veikt stādījumus un potēšanu, kā minēts attiecīgajos punktos, ja uz šīm darbībām attiecas:

a)	jaunās stādīšanas tiesības, kā paredzēts 85.h pantā;

b)	atkārtotās stādīšanas tiesības, kā paredzēts 85.i pantā;

c)	stādīšanas tiesības, kuras piešķir no rezervēm, kā paredzēts 85.j un 85.k pantā.

4. Šā panta 3. punktā minētās stādīšanas tiesības piešķir, mērot attiecīgo daudzumu hektāros.

5. Dalībvalstis var nolemt saglabāt savā teritorijā vai tās daļās 1. punktā minēto aizliegumu vēlākais līdz 2018. gada 31. decembrim. Tādā gadījumā attiecīgajā dalībvalstī tam atbilstīgi piemēro noteikumus, kas reglamentē stādīšanas tiesību pārejas režīmu, kā noteikts šajā apakšiedaļā, tostarp šajā pantā.

85.h pants

Jaunās stādīšanas tiesības

1. Dalībvalstis drīkst piešķirt jaunās stādīšanas tiesības ražotājiem attiecībā uz platībām, kuras:

a)	ir paredzētas jauniem stādījumiem, ko veic, ievērojot zemes apvienošanas pasākumus vai pasākumus, kuri attiecas uz obligātajiem pirkumiem sabiedrības interesēs un kas paredzēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)	ir paredzētas eksperimentāliem mērķiem;

c)	ir paredzētas potzaru audzētavām; vai

d)	no kurām vīns vai vīna produkti paredzēti vienīgi patēriņam vīna ražotāja mājsaimniecībā.

2. Jaunās stādīšanas tiesības drīkst izmantot:

a)	tikai ražotājs, kuram tās piešķirtas;

b)	līdz otrā vīna gada beigām pēc tā gada, kurā tiesības piešķirtas;

c)	tikai tiem mērķiem, kuriem tās piešķirtas.

85.i pants

Atkārtotas stādīšanas tiesības

1. Dalībvalstis piešķir atkārtotās stādīšanas tiesības tiem ražotājiem, kuri izaruši ar vīnogulājiem apstādītas platības.

Tomēr attiecībā uz platībām, par kurām saskaņā ar III apakšiedaļu ir piešķirta piemaksa par izaršanu, nevar piešķirt atkārtotās stādīšanas tiesības.

2. Dalībvalstis var piešķirt atkārtotās stādīšanas tiesības ražotājiem, kuri apņemas izart platību, kas apstādīta ar vīnogulājiem. Tādā gadījumā attiecīgās platības izaršanu veic vēlākais trešā gada beigās, pēc tam, kad ir iestādīti jaunie vīnogulāji, kuru stādīšanai tika piešķirtas atkārtotās stādīšanas tiesības.

3. Piešķirtās atkārtotās stādīšanas tiesības atbilst izartās platības ekvivalentam tīrās ražas izteiksmē.

4. Atkārtotās stādīšanas tiesības izmanto saimniecībā, kurai tās piešķirtas. Dalībvalstis vēlāk var noteikt, ka šādas atkārtotās stādīšanas tiesības drīkst izmantot tikai tajās platībās, kur vīnogulāji iepriekš ir izarti.

5. Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka atkārtotās stādīšanas tiesības pilnībā vai daļēji var nodot citai saimniecībai tajā pašā dalībvalstī šādos gadījumos:

a)	daļa saimniecības tiek nodota attiecīgajai citai saimniecībai;

platības minētajā citā saimniecībā ir paredzētas, lai:

i)	ražotu vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; vai

ii)	kultivētu potzaru audzētavas.

Dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā paredzēto atkāpju izmantošana nerada vispārēju ražošanas potenciāla pieaugumu to teritorijā, jo īpaši, ja tiesības nodod no neapūdeņotām platībām uz apūdeņotām platībām.

6. Šā panta 1. līdz 5. punktu mutatis mutandis piemēro tādām tiesībām, kas ir līdzvērtīgas atkārtotās stādīšanas tiesībām, kuras piešķirtas saskaņā ar iepriekšējiem Kopienas vai valstu tiesību aktiem.

7. Regulas (EK) Nr. 1493/1999 4. panta 5. punktā minētās atkārtotās stādīšanas tiesības var izmantot minētajā regulā paredzētā termiņā.

85.j pants

Stādīšanas tiesību valsts un reģionālā rezerve

1. Lai uzlabotu ražošanas potenciāla pārvaldību, dalībvalstis izveido stādīšanas tiesību valsts vai reģionālo rezervi.

2. Dalībvalstis, kuras ir izveidojušas stādīšanas tiesību valsts vai reģionālo rezervi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999, šīs rezerves var saglabāt tik ilgi, kamēr tās saskaņā ar šo apakšiedaļu piemēro stādīšanas tiesību pārejas režīmu.

3. Valstu vai reģionālajā stādīšanas tiesību rezervē var iekļaut šādas tiesības, ja vien tās nav jau izmantotas paredzētajā laikposmā:

a)	jaunās stādīšanas tiesības;

b)	atkārtotās stādīšanas tiesības;

c)	stādīšanas tiesības, kuras piešķir no rezerves.

4. Ražotāji atkārtotās stādīšanas tiesības var nodot valsts vai reģionālajā rezervē. Šādas tiesību nodošanas nosacījumus, vajadzības gadījumā paredzot samaksu no valsts līdzekļiem, nosaka dalībvalstis, ņemot vērā pušu likumīgās intereses.

5. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu neizveidot rezervju sistēmu, ja vien tās var pierādīt, ka visā attiecīgās dalībvalsts teritorijā pastāv efektīva alternatīva sistēma stādīšanas tiesību pārvaldībai. Šādā alternatīvā sistēmā vajadzības gadījumā var atkāpties no attiecīgajiem šīs apakšiedaļas noteikumiem.

Pirmo daļu attiecina arī uz tām dalībvalstīm, kuras izbeidz valsts vai reģionālās rezerves sistēmas darbību atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1493/1999.

85.k pants

Stādīšanas tiesības, kuras piešķir no rezervēm

1. Dalībvalstis var piešķirt tiesības no rezervēm:

a)	bez maksas ražotājiem, kuri jaunāki par 40 gadiem, kuriem piemīt atbilstīgā profesionālā prasme un kompetence, kuri pirmo reizi veido uzņēmumu un kuri ir šīs saimniecības vadītāji;

b)	par samaksu valsts un – attiecīgā gadījumā – reģionālajos fondos tiem ražotājiem, kuri paredz izmantot vīnogulāju stādīšanas tiesības un kuru saražotajai produkcijai ir nodrošināts noieta tirgus.

Dalībvalstis paredz kritērijus, lai noteiktu pirmās daļas b) apakšpunktā minēto summu, kura var mainīties atkarībā no plānotā galaprodukta attiecīgajā vīna dārzā, kā arī no atlikušā pārejas laika termiņa, kurā tiek piemērots 85.g panta 1. un 2. punktā noteiktais aizliegums veikt jaunus stādījumus.

2. Ja tiek izmantotas stādīšanas tiesības, ko piešķir no rezervēm, dalībvalstis nodrošina, ka:

a)	vieta, izmantotās šķirnes un kultivēšanas metodes garantē produkcijas pielāgošanu tirgus pieprasījumam;

b)	attiecīgās ražas ir tipiskas vidējās ražas reģionā, jo īpaši, ja stādīšanas tiesības neapūdeņotās platībās tiek nodotas izmantošanai apūdeņotās platībās.

3. Ja stādīšanas tiesības, kas piešķirtas no rezerves, netiek izmantotas līdz otrā vīna gada beigām pēc gada, kad tās piešķirtas, tās tiek zaudētas, un šādas tiesības atkārtoti iedala rezervē.

4. Stādīšanas tiesības, kuras iekļautas rezervē un kuras netiek piešķirtas līdz piektā vīna gada beigām pēc gada, kad tās piešķirtas, likvidē.

5. Ja dalībvalstī ir izveidota reģionālā rezerve, tad attiecīgā dalībvalsts drīkst izstrādāt noteikumus, kas ļauj nodot stādīšanas tiesības starp reģionālajām rezervēm. Ja dalībvalstī ir izveidotas gan valsts, gan reģionālās rezerves, dalībvalsts var arī atļaut nodot stādīšanas tiesības no vienas rezerves otrā.

Tiesību nodošanai var piemērot samazinājuma koeficientu.

85.l pants

De minimis

Šo apakšiedaļu nepiemēro dalībvalstīs, kur Kopienas stādīšanas tiesību režīmu nepiemēroja līdz 2007. gada 31. decembrim.

85.m pants

Stingrāki valstu noteikumi

Dalībvalstis var pieņemt stingrākus valsts noteikumus par jaunu stādīšanas tiesību vai atkārtotās stādīšanas tiesību piešķiršanu. Tās var prasīt, lai attiecīgajiem iesniegumiem un informācijai būtu pievienota papildu informācija, kas vajadzīga, lai uzraudzītu ražošanas potenciāla attīstību.

85.n pants

Īstenošanas pasākumi

Sīki izstrādātus noteikumus šīs apakšiedaļas īstenošanai pieņem Komisija.

Šajos pasākumos var jo īpaši iekļaut:

a)	noteikumus, lai novērstu pārmērīgas administratīvās izmaksas, piemērojot šajā apakšiedaļā paredzētos noteikumus;

b)	vīnogulāju līdzāspastāvēšanu saskaņā ar 85.i panta 2. punktu;

c)	šīs regulas 85.k panta 5. punktā minētā samazinājuma koeficienta piemērošanu.

III apakšiedaļa

Izaršanas shēma

85.o pants

Darbības ilgums

Šīs apakšiedaļas noteikumus piemēro līdz 2010./2011. vīna gada beigām.

85.p pants

Darbības joma un definīcija

Šajā apakšiedaļā izklāstīti nosacījumi, kurus izpildot vīnogulāju audzētāji saņem piemaksu par vīnogulāju izaršanu (turpmāk – “izaršanas piemaksa”).

85.q pants

Atbilstības nosacījumi

Izaršanas piemaksu var piešķirt tikai gadījumā, ja attiecīgā platība atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	par to nav saņemts Kopienas vai valsts atbalsts pārstrukturēšanai un konversijas veida pasākumiem pēdējo desmit vīna gadu laikā pirms izaršanas pieprasījuma;

b)	par to nav saņemts Kopienas atbalsts saskaņā ar kādu citu tirgus kopējo organizāciju pēdējo piecu vīna gadu laikā pirms izaršanas pieprasījuma;

c)	tā ir apstrādāta;

d)	tā nav mazāka par 0,1 hektāru. Tomēr minimālā platība var būt 0,3 hektāri, ja attiecībā uz dažiem tās administratīvajiem reģioniem tā ir nolēmusi dalībvalsts, kuras teritorijā vidēji ar vīnogulājiem apstāda vīna ražošanas saimniecības platības, kas ir lielākas par vienu hektāru;

e)	tā nav apstādīta, pārkāpjot kādu no piemērojamiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem; un

f)	tā ir apstādīta ar kādu no vīna vīnogu šķirnēm, kas klasificējamas saskaņā ar 120.a panta 2. punktu.

Neatkarīgi no pirmās daļas e) apakšpunkta par platībām, kuras legalizētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 2. panta 3. punktu un šīs regulas 85.b panta 1. punktu, var saņemt izaršanas piemaksu.

85.r pants

Izaršanas piemaksas summa

1. Piešķiramo izaršanas piemaksas apmēru nosaka Komisija.

2. Konkrēto izaršanas piemaksas summu nosaka dalībvalsts 1. punktā minētajā apmērā, pamatojoties uz ražām, kādas vēsturiski fiksētas attiecīgajā saimniecībā.

85.s pants

Procedūra un budžets

1. Lai saņemtu izaršanas piemaksu, ieinteresētie ražotāji iesniedz pieteikumu attiecīgajā dalībvalsts iestādē ne vēlāk kā katra gada 15. septembrī. Dalībvalstis var noteikt termiņu pirms 15. septembra, ja šis termiņš ir vēlāk par 30. jūniju un ja dalībvalstis vajadzības gadījumā pienācīgi ņem vērā savu 85.u pantā noteikto atbrīvojumu piemērošanu.

2. Dalībvalstis veic saņemto pieteikumu administratīvas kontroles, apstrādā derīgos pieteikumus un ik gadu līdz 15. oktobrim paziņo Komisijai platības kopējo lielumu un summas atbilstīgi pieteikumiem, sadalot datus pēc reģiona un ražas kategorijām.

3. Šīs regulas Xd pielikumā ir noteikts izaršanas shēmas maksimālais gada budžets.

4. Katru gadu līdz 15. novembrim Komisija nosaka vienotu daļu procentos, ko var piešķirt attiecībā uz paziņotajām summām, ja kopējais budžets, kuru dalībvalstis paziņo Komisijai, pārsniedz pieejamos budžeta līdzekļus, ja attiecīgos gadījumos ir ņemta vērā 85.u panta 2. un 3. punkta piemērošana.

5. Katru gadu līdz 1. februārim dalībvalstis pieņem šādus pieteikumus:

a)	ja Komisija nav noteikusi 4. punktā minēto procentuālo apjomu, – par platībām, par kurām kā par veselumu iesniegts atbilstīgs pieteikums; vai

ja 4. punktā minētais procentuālais apjoms tiek piemērots, – par platības daļu, kuru aprēķina, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un saskaņā ar šādām prioritātēm:

i)	dalībvalstis prioritāti piešķir tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru pieteikums izaršanas piemaksas saņemšanai attiecas uz visu vīna dārzu;

ii)	dalībvalstis otro prioritāti piešķir pieteikumu iesniedzējiem, kas ir vismaz 55 gadus veci vai vecāki, ja tā paredzēts dalībvalstīs.

85.t pants

Savstarpējā atbilstība

Lauksaimniekiem, kuriem konstatē, ka tie savā saimniecībā trīs gadu laikā, kopš veikts izaršanas piemaksas maksājums, nav ievērojuši likumā noteiktās pārvaldības prasības un labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 3. līdz 7. pantā, maksājuma apmēru, ja neatbilstību ir izraisījusi darbība vai nolaidība, kas tieši inkriminējama lauksaimniekam, daļēji vai pilnīgi samazina vai anulē atkarībā no pārkāpuma smaguma, apjoma, ilguma un biežuma, un lauksaimniekam attiecīgajā gadījumā var likt atlīdzināt saskaņā ar šajos noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem.

85.u pants

Izņēmumi

1. Dalībvalsts var pieņemt lēmumu noraidīt visus turpmākos pieteikumus, kas minēti 85.s panta 1. punktā, ja kopējā izartā platība tās teritorijā sasniedz 8 % no platības, kura apstādīta ar vīnogulājiem, atbilstīgi šīs regulas Xe pielikumā minētajam.

Dalībvalsts var pieņemt lēmumu noraidīt visus turpmākos pieteikumus, kas minēti 85.s panta 1. punktā, attiecībā uz reģionu, kur kopējā izartā platība sasniedz 10 % no reģiona platības, kura apstādīta ar vīnogulājiem.

2. Komisija var pieņemt lēmumu dalībvalstī pārtraukt piemērot izaršanas shēmu, ja, ņemot vērā neizskatītos pieteikumus, izaršanas turpinājums radītu kopējo izarto platību, kas pārsniedz 15 % no dalībvalsts kopējās platības, kura apstādīta ar vīnogulājiem saskaņā ar Xe pielikumu.

3. Komisija var pieņemt lēmumu dalībvalstī pārtraukt piemērot attiecīgajam gadam paredzēto izaršanas shēmu, ja, ņemot vērā neizskatītos pieteikumus, izaršanas turpinājums radītu izarto platību, kas pārsniedz 6 % no kopējās platības, kura dalībvalstī apstādīta ar vīnogulājiem saskaņā ar Xe pielikumu konkrētajā gadā, kad īsteno shēmu.

4. Dalībvalstis var noteikt, ka izaršanas shēmu neattiecina uz vīnogulāju platībām kalnos un stāvās nogāzēs atbilstīgi nosacījumiem, kurus paredz Komisija.

5. Dalībvalstis var noteikt platības, uz kurām neattiecina izaršanas shēmu, ja shēmas piemērošana nebūtu savietojama ar vides aizsardzības apsvērumiem. Ja šādu apsvērumu dēļ uz noteiktām platībām izaršanas shēmu neattiecina, to platība nedrīkst pārsniegt 3 % no kopējās platības, kura ir apstādīta ar vīnogulājiem, atbilstīgi šīs regulas Xe pielikumā minētajam.

6. Grieķija var deklarēt platības, kuras apstādītas ar vīnogulājiem Egejas salās un Grieķijas Jonijas salās, izņemot Krētu un Eiboju, uz kurām neattiecina izaršanas shēmu.

7. Šajā nodaļā izklāstīto izaršanas shēmu nepiemēro attiecībā uz Azoru salām, Madeiru un Kanāriju salām.

8. Dalībvalstis ražotājiem platībās, kas saskaņā ar 4. līdz 7. punktu ir neatbilstīgas vai kuras noteiktas par neatbilstīgām, piešķir priekšroku attiecībā uz tādu atbalsta pasākumu izmantošanu, kuri paredzēti ar šo regulu attiecībā uz vīna nozari, jo īpaši attiecīgā gadījumā uz pārstrukturēšanas un konversijas pasākumiem saskaņā ar atbalsta programmām un lauku attīstības pasākumiem.

85.v pants

De minimis

Šo apakšiedaļu nepiemēro tajās dalībvalstīs, kur vīna ražošana nepārsniedz 50 000 hektolitru vīna gadā. Produkcijas apjomu aprēķina, pamatojoties uz vidējo ražošanas daudzumu iepriekšējos piecos vīna gados.

85.w pants

Papildu valsts atbalsts

Dalībvalstis līdztekus jau piešķirtajām izaršanas piemaksām var piešķirt papildu valsts atbalstu, ja tas nepārsniedz 75 % no piemērojamās izaršanas piemaksas.

85.x pants

Īstenošanas pasākumi

Šīs apakšiedaļas īstenošanai vajadzīgos sīki izstrādātos noteikumus pieņem Komisija.

Šajos noteikumos var jo īpaši iekļaut:

a)	sīkāku informāciju par 85.q pantā minētajiem atbilstības nosacījumiem, jo īpaši par pierādījumu, ka platības ir atbilstīgi koptas 2006. un 2007. gadā;

b)	nosacījumus par piemaksas apmēriem un summām atbilstīgi 85.r pantā minētajam;

c)	izņēmumu kritērijus atbilstīgi 85.u pantā minētajam;

d)	dalībvalstu prasības par ziņošanu attiecībā uz izaršanas shēmas īstenošanu, tostarp informāciju par sankciju piemērošanu gadījumā, ja ziņojumu iesniegšana kavējas, un informāciju, kuru dalībvalstis sniedz ražotājiem par shēmas pieejamību;

e)	prasības par ziņojumu sniegšanu attiecībā uz papildu valsts atbalstu;

f)	maksājumu termiņus.”

Regulas II daļas I sadaļas IV nodaļā iekļauj šādu iedaļu:

“IVb iedaļa

Atbalsta programmas vīna nozarē

I apakšiedaļa

Ievada noteikumi

103.i pants

Darbības joma

Šajā iedaļā izklāstīti noteikumi, kas reglamentē Kopienas līdzekļu piešķiršanu dalībvalstīm un to, kā dalībvalstis ar valsts atbalsta programmu (turpmāk – “atbalsta programmas”) starpniecību šos līdzekļus izmanto, lai finansētu īpašus vīna nozares atbalsta pasākumus.

103.j pants

Saderība un saskaņotība

1. Atbalsta programmas ir saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem un ir saskaņotas ar Kopienas darbībām, politikas jomām un prioritātēm.

2. Dalībvalstis ir atbildīgas par atbalsta programmām un nodrošina, ka tās ir iekšēji saskaņotas un ka tās izstrādā un īsteno objektīvi, ņemot vērā attiecīgo ražotāju ekonomisko stāvokli un vajadzību novērst nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret ražotājiem.

Dalībvalstis ir atbildīgas par to, ka nosaka un izpilda vajadzīgās pārbaudes un sankcijas gadījumos, kad neievēro atbalsta programmas.

3. Atbalstu nepiešķir:

a)	pētniecības projektiem un pasākumiem, kas paredzēti pētniecības projektu atbalstam;

b)	pasākumiem, kuri ir ietverti dalībvalsts lauku attīstības programmās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005.

II apakšiedaļa

Atbalsta programmu iesniegšana un saturs

103.k pants

Atbalsta programmu iesniegšana

1. Visas Xb pielikumā minētās dalībvalstis iesniedz Komisijai piecu gadu atbalsta programmas projektu, kurā iekļauti pasākumi saskaņā ar šo iedaļu.

Atbalsta programmas, kuras sāka piemērot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 5. panta 1. punkta pirmo daļu, turpina piemērot saskaņā ar šo regulu.

Atbalsta programmas pasākumus izstrādā tādā ģeogrāfiskajā mērogā, kādu dalībvalstis uzskata par vispiemērotāko. Pirms iesniegšanas Komisijai atbalsta programmu apspriež ar kompetentajām iestādēm un organizācijām attiecīgajā teritoriālajā līmenī.

Katra dalībvalsts iesniedz vienu atbalsta programmas projektu, kurā var ņemt vērā reģionālās īpatnības.

2. Trīs mēnešus pēc iesniegšanas Komisijai atbalsta programmas var sākt piemērot.

Tomēr, ja iesniegtā atbalsta programma neatbilst šajā iedaļā noteiktajiem nosacījumiem, Komisija par to informē dalībvalsti. Šajā gadījumā dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu atbalsta programmu. Pārskatīto atbalsta programmu var sākt piemērot divus mēnešus pēc tam, kad par to ir paziņots, ja vien joprojām nepastāv neatbilstība, un tādā gadījumā piemēro šo daļu.

3. Dalībvalstu iesniegto atbalsta programmu grozījumiem mutatis mutandis piemēro 2. punktu.

4. Regulas 103.l pantu nepiemēro gadījumos, kad dalībvalsts vienīgais pasākums ir 103.o pantā minētās vienotā maksājuma shēmas pārņemšana. Šādā gadījumā 188.a panta 5. punktu piemēro tikai saistībā ar gadu, kurā notiek shēmas pārņemšana, un 188.a panta 6. punktu nepiemēro.

103.l pants

Atbalsta programmu saturs

Atbalsta programmās ir šādi elementi:

a)	sīks ierosināto pasākumu apraksts, kā arī skaitļos izteikti to mērķi;

b)	notikušo apspriešanos rezultāti;

c)	paredzamais tehniskās, ekonomiskās, ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes novērtējums;

d)	īstenojamo pasākumu grafiks;

e)	vispārēja finanšu tabula, kurā redzami izvietojamie resursi un paredzamais indikatīvais resursu sadalījums pasākumiem saskaņā ar Xb pielikumā minēto maksimālo apjomu;

f)	kritēriji un kvantitatīvie rādītāji, kas jāizmanto uzraudzībai un novērtējumam, kā arī pasākumi, kas veikti, lai atbalsta programmas īstenotu pienācīgi un efektīvi; un

g)	kompetentās iestādes un organizācijas, kas izraudzītas atbalsta programmas īstenošanai.

103.m pants

Atbilstīgi pasākumi

1. Atbalsta programmās ietver vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a)	vienotā maksājuma shēmas atbalsts saskaņā ar 103.o pantu;

b)	noieta veicināšana saskaņā ar 103.p pantu;

c)	vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana saskaņā ar 103.q pantu;

d)	priekšlaicīga ražas novākšana saskaņā ar 103.r pantu;

e)	kopējie fondi saskaņā ar 103.s pantu;

f)	ražas apdrošināšana saskaņā ar 103.t pantu;

g)	ieguldījumi saskaņā ar 103.u pantu;

h)	blakusproduktu destilācija saskaņā ar 103.v pantu;

i)	dzeramā alkohola destilācija saskaņā ar 103.w pantu;

j)	destilācija krīzes situācijā saskaņā ar 103.x pantu;

k)	koncentrētas vīnogu misas lietošana saskaņā ar 103.y pantu.

2. Atbalsta programmās ietverti tikai tie pasākumi, kas uzskaitīti 103.o līdz 103.y pantā.

103.n pants

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz atbalsta programmām

1. Pieejamo Kopienas līdzekļu, kā arī budžeta maksimālais apmērs paredzēts Xb pielikumā.

2. Kopienas atbalsts attiecas tikai uz attaisnotajiem izdevumiem, kas radušies pēc attiecīgās 103.k panta 1. punktā minētās atbalsta programmas iesniegšanas.

3. Dalībvalstis nepiedalās to pasākumu izmaksās, ko saskaņā ar atbalsta programmām finansējusi Kopiena.

4. Atkāpjoties no 3. punkta, dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu 103.p, 103.t un 103.u pantā minētajiem pasākumiem.

Maksimālo atbalsta likmi, kas noteikta attiecīgajos Kopienas noteikumos par valsts atbalstu, piemēro vispārējam publiskam finansējumam, tostarp gan Kopienas, gan dalībvalsts līdzekļiem.

III apakšiedaļa

Īpašie atbalsta pasākumi

103.o pants

Vienotā maksājuma shēma un atbalsts vīnogulāju audzētājiem

1. Dalībvalstis var sniegt atbalstu vīnogulāju audzētājiem, piešķirot tiem tiesības uz maksājumu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 3. nodaļas nozīmē saskaņā ar minētās regulas VII pielikuma O punktu.

2. Dalībvalstis, kuras gatavojas izmantot 1. punktā minēto iespēju, paredz šādu atbalstu arī savās atbalsta programmās, tostarp ietverot attiecīgus līdzekļu pārvedumus saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, ieviešot izmaiņas minētajās programmās saskaņā ar 103.k panta 3. punktu.

3. Īstenojot 1. punktā minēto atbalstu:

a)	ietver vienotā maksājuma shēmā, un tas vairs nav pieejams vai to nevar darīt pieejamu saskaņā ar 103.k panta 3. punktu par pasākumiem, kuri uzskaitīti 103.p līdz 103.y pantā, īstenojot atbalsta programmas turpmākajos gados;

b)	attiecīgi samazina līdzekļus, kas pieejami par tiem pasākumiem atbalsta programmās, kuri uzskaitīti 103.p līdz 103.y pantā.

103.p pants

Noieta veicināšana trešo valstu tirgos

1. Atbalsts saskaņā ar šo pantu attiecas uz Kopienas vīnu informācijas vai noieta veicināšanas pasākumiem trešās valstīs, līdz ar to uzlabojot to konkurētspēju minētajās valstīs.

2. Pasākumi, kas minēti 1. punktā, attiecas uz vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai vīniem ar vīnogu šķirnes norādi.

3. Pasākumi, kas minēti 1. punktā, var būt tikai:

a)	sabiedrisko attiecību, veicināšanas vai reklāmas pasākumi, konkrēti – uzsverot Kopienas produktu priekšrocības, īpaši attiecībā uz kvalitāti, pārtikas nekaitīgumu vai nekaitīgumu videi;

b)	dalība starptautiski nozīmīgos pasākumos, gadatirgos vai izstādēs;

c)	informatīvi pasākumi, jo īpaši par Kopienas sistēmām attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un bioloģisko ražošanu;

d)	jaunu tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai;

e)	pētījumi, lai novērtētu pasākumu rezultātus.

4. Kopienas ieguldījums noieta veicināšanas pasākumos nepārsniedz 50 % no attaisnotajiem izdevumiem.

103.q pants

Vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana

1. Vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas pasākumu mērķis ir palielināt vīna ražotāju konkurētspēju.

2. Saskaņā ar šo pantu vīna dārzu pārstrukturēšanai un pārveidošanai atbalstu piešķir tikai tad, ja dalībvalsts iesniedz ražošanas potenciāla inventarizāciju saskaņā ar 185.a panta 3. punktu.

3. Pārstrukturēšanas un pārveidošanas atbalstā drīkst ietvert tikai vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a)	šķirņu konversiju, tostarp izmantojot uzpotēšanu;

b)	vīna dārzu vietas maiņu;

c)	vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošanu.

Atbalstu nepiešķir to vīna dārzu parastai atjaunošanai, kuriem beidzies dabīgais dzīves cikls.

4. Atbalstu par vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu var piešķirt tikai turpmāk minētajos veidos:

a)	kompensācija ražotājiem par ienākumu zaudējumu pasākuma ieviešanas dēļ;

b)	ieguldījums pārstrukturēšanas un pārveidošanas izmaksās.

5. Ar kompensāciju ražotājiem par ienākumu zaudējumu, kas minēta 4. punkta a) apakšpunktā, var segt līdz 100 % no attiecīgā zaudējuma, un to var īstenot vienā no turpmāk minētajiem veidiem:

a)	neatkarīgi no II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļas, kur izklāstīts stādīšanas tiesību pārejas režīms, atļauta gan veco, gan jauno vīnogulāju līdzāspastāvēšana noteiktu laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus, līdz beidzas pārejas režīms attiecībā uz stādīšanas tiesībām;

b)	finansiāla kompensācija.

6. Kopienas ieguldījums faktiskajās vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas izmaksās nepārsniedz 50 %. Reģionos, kas klasificēti kā konverģences reģioni saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (7), Kopienas ieguldījums pārstrukturēšanas un pārveidošanas izmaksās nepārsniedz 75 %.

103.r pants

Priekšlaicīga ražas novākšana

1. Šajā pantā priekšlaicīga ražas novākšana nozīmē to, ka pilnībā iznīcina vai nolasa nenogatavojušos vīnogu ķekarus, tādējādi samazinot attiecīgās platības ražu līdz nullei.

2. Atbalsts par ražas priekšlaicīgu novākšanu veicina piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara atjaunošanu Kopienas vīna tirgū, lai novērstu tirgus krīzes.

3. Atbalstu par priekšlaicīgu ražas novākšanu var piešķirt kā kompensāciju, veicot vienotas likmes maksājumu par hektāru, kura apjoms jānosaka attiecīgajai dalībvalstij.

Maksājums nedrīkst pārsniegt 50 % no summas, ko veido tiešās izmaksas par vīnogu ķekaru iznīcināšanu vai nolasīšanu un zaudējumi, kas saistīti ar šādu iznīcināšanu vai nolasīšanu.

4. Attiecīgās dalībvalstis nosaka sistēmu, kuras pamatā ir objektīvi kritēriji, lai nodrošinātu, ka ražas priekšlaicīga novākšana nerada tādas kompensācijas atsevišķiem vīna ražotājiem, kas pārsniedz 3. punkta otrajā daļā minēto maksimālo apjomu.

103.s pants

Kopējie fondi

1. Atbalsts kopējo fondu izveidošanai sniedz palīdzību ražotājiem, kuri grib apdrošināties pret tirgus svārstībām.

2. Atbalstu kopējo fondu izveidošanai var piešķirt kā pagaidu degresīvu atbalstu, lai segtu fondu administratīvās izmaksas.

103.t pants

Ražas apdrošināšana

1. Atbalsts par ražas apdrošināšanu veicinās ražotāju ienākumu saglabāšanu, ja tos ietekmējušas dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, slimības vai kaitēkļu invāzijas.

2. Atbalstu par ražas apdrošināšanu var piešķirt Kopienas finansējumā veidā, kas nedrīkst pārsniegt:

a)	80 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu pret zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, ko var pielīdzināt dabas katastrofām;

50 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu pret:

i)	šā punkta a) apakšpunktā minētajiem zaudējumiem un citiem zaudējumiem, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;

ii)	zaudējumiem, ko izraisījuši dzīvnieki, augu slimības vai kaitēkļu invāzija.

3. Atbalstu par ražas apdrošināšanu var piešķirt tikai tad, ja attiecīgie apdrošinātāju maksājumi nekompensē ražotājiem vairāk par 100 % no zaudētajiem ienākumiem, ņemot vērā jebkuru kompensāciju, ko ražotāji varētu būt saņēmuši no citām ar apdrošināto risku saistītajām atbalsta shēmām.

4. Atbalsts par ražas apdrošināšanu nerada konkurences traucējumus apdrošināšanas tirgū.

103.u pants

Ieguldījumi

1. Atbalstu var piešķirt par tādiem materiāliem vai nemateriāliem ieguldījumiem ražošanas iekārtās, vīna darītavas infrastruktūrā un vīna tirdzniecībā, kuri uzlabo uzņēmumu darbību kopumā un attiecas uz kādu no turpmāk minētajiem gadījumiem:

a)	XIb pielikumā minēto produktu ražošana vai tirdzniecība;

b)	jaunu produktu, procesu un tehnoloģiju attīstīšana, kas saistīti ar produktiem, kuri minēti XIb pielikumā.

2. Atbalstu saskaņā ar 1. punktu pēc maksimālās likmes Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (8) nozīmē sniedz tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Attiecībā uz Azoru salām, Madeiru, Kanāriju salām un Egejas jūras nelielajām salām Regulas (EK) Nr. 1405/2006 nozīmē un Francijas aizjūras departamentiem maksimālajai likmei nepiemēro uzņēmumu lieluma ierobežojumu. Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma I sadaļas 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem euro, maksimālā atbalsta intensitāti samazina uz pusi.

Atbalstu nepiešķir uzņēmumiem, kam ir grūtības saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

3. No attaisnotajiem izdevumiem izslēdz elementus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

4. Kompensējamām ieguldījumu izmaksām piemēro šādas maksimālās atbalsta likmes:

a)	50 % reģionos, kurus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006 klasificē kā konverģences reģionus;

b)	40 % reģionos, kuri nav konverģences reģioni;

c)	75 % attālākajos reģionos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 247/2006;

d)	65 % Egejas jūras nelielajās salās Regulas (EK) Nr. 1405/2006 nozīmē.

5. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 72. pantu mutatis mutandis piemēro šā panta 1. punktā minētajam atbalstam.

103.v pants

Blakusproduktu destilācija

1. Atbalstu var piešķirt par brīvprātīgu vai obligātu vīndarības blakusproduktu destilāciju, ko veic saskaņā ar XVb pielikuma D punkta noteikumiem.

Atbalsta apjomu nosaka tilpumkoncentrācijas % un uz hektolitru saražotā spirta. Atbalstu nemaksā par tādu spirta tilpumkoncentrāciju destilējamos blakusproduktos, kas pārsniedz 10 % no spirta tilpumkoncentrācijas izgatavotajā vīnā.

2. Maksimālos piemērojamos atbalsta līmeņus, pamatojoties uz ražas novākšanas un ražošanas izmaksām, nosaka Komisija.

3. Spirtu, ko iegūst no destilācijas, kas veikta ar 1. punktā minēto atbalstu, izmanto vienīgi rūpniecības vai enerģētikas vajadzībām, lai neradītu konkurences traucējumus.

103.w pants

Dzeramā alkohola destilācija

1. Atbalstu ražotājiem par vīnu, kas destilēts dzeramajā alkoholā, var piešķirt līdz 2012. gada 31. jūlijam kā atbalstu par hektāru.

2. Attiecīgos līgumus par vīna destilāciju, kā arī attiecīgos pierādījumus par piegādi destilēšanai iesniedz pirms atbalsta piešķiršanas.

103.x pants

Krīzes destilācija

1. Atbalstu var piešķirt līdz 2012. gada 31. jūlijam par brīvprātīgu vai obligātu vīna pārpalikumu destilāciju, par ko lemj dalībvalstis pamatotos krīzes gadījumos, lai samazinātu vai likvidētu pārpalikumu un vienlaikus nodrošinātu piegāžu nepārtrauktību no vienas ražas līdz otrai.

2. Maksimālos piemērojamos atbalsta līmeņus nosaka Komisija.

3. Alkohols, ko iegūst no destilācijas, par kuru piešķirts 1. punktā minētais atbalsts, izmanto tikai un vienīgi rūpniecības un enerģētikas vajadzībām, lai neradītu konkurences traucējumus.

4. Krīzes destilācijas pasākumiem izmantojamā pieejamā budžeta daļa nepārsniedz turpmāk minētās procentuālās daļas, kā aprēķināts, ņemot vērā vispārējos pieejamos naudas līdzekļus, kas Xb pielikumā noteikti katrai dalībvalstij attiecīgajā budžeta gadā:

—	20 % 2009. gadā,

—	15 % 2010. gadā,

—	10 % 2011. gadā,

—	5 % 2012. gadā.

5. Dalībvalstis var palielināt krīzes destilācijas pasākumam paredzētos pieejamos naudas līdzekļus, pārsniedzot 4. punktā minētās gada robežas, nodrošinot finansējumu no valsts līdzekļiem atbilstīgi turpmāk minētajām robežām (izteiktas procentos no 4. punktā norādītā attiecīgā ikgadējā maksimālā apjoma):

—	5 % 2010. vīna gadā,

—	10 % 2011. vīna gadā,

—	15 % 2012. vīna gadā.

Dalībvalstis atbilstīgā gadījumā informē Komisiju par papildinājumu no valsts līdzekļiem, kā minēts pirmajā daļā, un Komisija apstiprina darījumu, pirms šādi līdzekļi ir darīti pieejami.

103.y pants

Koncentrētas vīnogu misas izmantošana

1. Atbalstu vīna ražotājiem, kuri izmanto koncentrētu vīnogu misu, tostarp rektificētu koncentrētu vīnogu misu, lai palielinātu produktu dabiskā spirta satura tilpumu, var sniegt līdz 2012. gada 31. jūlijam saskaņā ar XVa pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Atbalsta apjomu nosaka par potenciālā spirta satura tilpumprocentu un par hektolitru misas, kuru izmanto bagātināšanai.

3. Maksimālo pieļaujamo atbalsta līmeni par šo pasākumu dažādos vīnogulāju audzēšanas reģionos nosaka Komisija.

103.z pants

Savstarpēja atbilstība

Lauksaimniekiem, par kuriem konstatē, ka tie savā saimniecībā trīs gadu laikā, kopš veikti maksājumi saskaņā ar atbalsta programmām par pārstrukturēšanu un pārveidošanu, vai gada laikā, kopš veikti maksājumi saskaņā ar atbalsta programmām par ražas priekšlaicīgu novākšanu, nav ievērojuši likumā noteiktās pārvaldības prasības un noteikumus par labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 3. līdz 7. pantā, ja neatbilstību ir izraisījusi darbība vai nolaidība, kas tieši inkriminējama lauksaimniekam, maksājuma apjomu daļēji vai pilnīgi samazina vai anulē atkarībā no pārkāpuma smaguma, apjoma, ilguma un biežuma, un lauksaimniekam attiecīgajā gadījumā var likt to atlīdzināt saskaņā ar šajos noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem.

IV apakšiedaļa

Procedūras noteikumi

103.za pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija pieņem vajadzīgos pasākumus šīs iedaļas piemērošanai.

Šajos noteikumos var jo īpaši paredzēt:

a)	atbalsta programmu noformēšanas paraugu;

b)	noteikumus par izmaiņām atbalsta programmās pēc to stāšanās spēkā;

c)	sīki izstrādātus 103.p līdz 103.y pantā paredzēto pasākumu īstenošanas noteikumus;

d)	nosacījumus, ar kādiem jāpaziņo un jāpublisko no Kopienas fondiem saņemtais atbalsts.

8.	Regulas II daļas II sadaļas I nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

9.	Regulas II daļas II sadaļas I nodaļas I iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

10.

Iekļauj šādus pantus:

“113.c pants

Tirdzniecības noteikumi vīna kopējā tirgus darbības uzlabošanai un stabilizēšanai

1. Lai uzlabotu un stabilizētu kopējā tirgus darbību attiecībā uz vīniem, tostarp vīnogām, vīnogu misām un vīniem, no kuriem tie iegūti, ražotājas dalībvalstis var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu, jo īpaši īstenojot lēmumus, ko pieņēmušas 123. panta 3. punktā un 125.o pantā minētās starpnozaru organizācijas.

Šie noteikumi ir proporcionāli sasniedzamajam mērķim, un tie:

a)	neattiecas uz darījumiem pēc attiecīgo produktu pirmās laišanas apgrozībā tirgū;

b)	neatļauj cenu noteikšanu, tostarp orientējošu vai ieteicamu cenu noteikšanu;

c)	neizraisa to, ka procentuāli pārāk liela ražas daļa no parasti pieejamās gada ražas tiek aizturēta;

d)	nedod iemeslu atteikumam izsniegt valsts un Kopienas sertifikātus, kas vajadzīgi vīna apritei un tirdzniecībai, ja šāda tirdzniecība ir saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

2. Noteikumi, kas minēti 1. punktā, jādara zināmi uzņēmējiem, publicējot pilnu to tekstu attiecīgās dalībvalsts oficiālā izdevumā.

3. Ziņošanas pienākums, kas minēts 125.o panta 3. punktā, attiecas arī uz dalībvalstu lēmumiem vai rīcību saskaņā ar šo pantu.

113.d pants

Īpaši vīna tirdzniecības noteikumi

1. Vīnkopības produktu kategorijas, kas paredzētas XIb pielikumā, var izmantot Kopienā tikai tam, lai laistu tirgū produktu, kas atbilst pielikumā noteiktajiem nosacījumiem.

Tomēr, neskarot 118.y panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis var atļaut lietot jēdzienu “vīns”, ja:

a)	tam salikta nosaukuma veidā pievienots augļa nosaukums, lai tirgotu produktus, kas fermentācijas procesā iegūti no citiem augļiem, nevis vīnogām; vai

b)	tas ir salikta nosaukuma daļa.

Tiek novērsta jebkāda sajaukšanas iespējamība attiecībā uz produktiem, kas atbilst XIb pielikumā uzskaitītajām vīna kategorijām.

2. Vīnkopības produktu kategorijas, kas uzskaitītas XIb pielikumā, Komisija var mainīt saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru.

3. Izņemot pudelēs iepildītu vīnu, par kuru ir pierādījumi, ka iepildīšana pudelēs notikusi pirms 1971. gada 1. septembra, vīnu, kas ražots no to šķirņu vīna vīnogām, kuras uzskaitītas klasifikācijā, kas izstrādāta saskaņā ar 120.a panta 2. punktu, bet neatbilst kādai XIb pielikumā minētajai kategorijai, drīkst izmantot tikai vīna ražotāju mājsaimniecības patēriņam, vīna etiķa ražošanai vai destilācijai.”

11.

Regulas II daļas II sadaļas I nodaļā iekļauj šādas iedaļas:

“Ia iedaļa

Cilmes vietas nosaukumi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un tradicionālie apzīmējumi vīna nozarē

118.a pants

Darbības joma

1. Noteikumus, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionālajiem apzīmējumiem, kas izklāstīti šajā iedaļā, piemēro produktiem, kuri minēti XIb pielikuma 1., 3. līdz 6., 8., 9., 11., 15. un 16. punktā.

2. Šā panta 1. punktā minēto noteikumu pamatā ir:

likumīgo interešu aizsardzība:

i)	patērētājiem un

ii)	ražotājiem;

b)	attiecīgo produktu kopējā tirgus vienmērīgas darbības nodrošināšana; un

c)	kvalitatīvu produktu ražošanas sekmēšana, pieļaujot valstu kvalitātes politikas pasākumus.

I apakšiedaļa

Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

118.b pants

Definīcijas

1. Šajā apakšiedaļā izmanto šādas definīcijas:

“cilmes vietas nosaukums” nozīmē reģiona, īpašas vietas vai – izņēmuma gadījumos – valsts nosaukumu, ko izmanto, lai aprakstītu produktu, kas minēts 118.a panta 1. punktā un kas atbilst šādām prasībām:

i)	tā kvalitāti un īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgo dabas un cilvēka faktoru;

ii)	vīnogas, no kurām tas ir ražots, ir augušas tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā;

iii)	vīns ir ražots šajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un

iv)	tas ir iegūts no Vitis vinifera vīnogulāju šķirnēm;

“ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” nozīmē norādi uz reģionu, īpašu vietu vai – izņēmuma gadījumos – valsti, ko izmanto, lai aprakstītu produktu, kas minēts 118.a panta 1. punktā un kas atbilst šādām prasībām:

i)	tam piemīt īpaša kvalitāte, reputācija vai citas īpašības, kas ir saistītas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;

ii)	vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas tā ražošanai, augušas tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā;

iii)	vīns ir ražots šajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un

iv)	tas iegūts no Vitis vinifera šķirnes vīnogulājiem vai Vitis vinifera krustojumiem ar citām Vitis ģints sugām.

2. Daži tradicionāli lietotie apzīmējumi var būt cilmes vietas nosaukumi, ja tie:

a)	apzīmē vīnu;

b)	norāda uz ģeogrāfisko nosaukumu;

c)	atbilst 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iv) punktā minētajām prasībām; un

d)	tiem piemēro procedūru, ar kuru piešķir šajā apakšiedaļā minēto cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

3. Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tostarp tās, kas attiecas uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem trešās valstīs, ir tiesīgas uz aizsardzību Kopienā saskaņā ar šajā apakšiedaļā izklāstītajiem noteikumiem.

118.c pants

Aizsardzības pieteikumu saturs

1. Pieteikumos uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ietver tehnisko dokumentāciju, kurā norāda:

a)	aizsargājamo nosaukumu;

b)	pieteikuma iesniedzēja uzvārdu/nosaukumu un adresi;

c)	produkta specifikāciju saskaņā ar 2. punktu; un

d)	vienotu dokumentu, kurā apkopota 2. punktā minētā produkta specifikācija.

2. Produkta specifikācija dod ieinteresētajām personām iespēju pārbaudīt attiecīgos nosacījumus produkcijai ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Tajā ir vismaz šāda informācija:

a)	aizsargājamais nosaukums;

vīna(-u) apraksts:

i)	vīniem, kuriem norādīts cilmes vietas nosaukums, to galveno analītisko un organoleptisko īpašību apraksts;

ii)	vīniem, kuriem norādīta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, to galveno analītisko īpašību apraksts, kā arī organoleptisko īpašību novērtējums vai norāde;

c)	vajadzības gadījumā īpašās vīndarības metodes, kas izmantotas vīna(-u) ražošanā, kā arī attiecīgi ierobežojumi vīna(-u) ražošanā;

d)	attiecīgā ģeogrāfiskā reģiona robežu noteikšana;

e)	maksimālā ražība no hektāra;

f)	norāde uz vīna vīnogu šķirni vai šķirnēm, no kā iegūts vīns;

g)	sīka raksturojoša informācija, kas apstiprina 118.b panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā vai attiecīgā gadījumā 118.b panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto saistību;

piemērojamās prasības, kas paredzētas Kopienas vai valsts tiesību aktos vai, ja dalībvalsts tā paredzējusi, tās organizācijas noteikumos, kuras pārziņā ir aizsargātie cilmes vietas nosaukumi un aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ņemot vērā, ka šīs prasības ir objektīvas, nediskriminējošas un saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem;

i)	to iestāžu vai struktūru nosaukums un adrese, kas pārbauda atbilstību produkta specifikācijai, un to īpašie uzdevumi.

118.d pants

Aizsardzības pieteikums attiecībā uz ģeogrāfisko reģionu trešā valstī

1. Ja aizsardzības pieteikums attiecas uz ģeogrāfisko reģionu trešā valstī, tajā papildus 118.c pantā paredzētajiem elementiem ir pierādījums, ka attiecīgais nosaukums ir aizsargāts izcelsmes valstī.

2. Pieteikumu Komisijai nosūta vai nu pieteikuma iesniedzējs pats, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

3. Aizsardzības pieteikumu iesniedz vienā no Kopienas oficiālajām valodām vai arī tam pievieno apstiprinātu tulkojumu vienā no minētajām valodām.

118.e pants

Pieteikuma iesniedzēji

1. Ieinteresēto ražotāju grupas vai – izņēmuma gadījumā – individuāls ražotājs var iesniegt pieteikumu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai. Citas ieinteresētās personas var piedalīties pieteikumā.

2. Ražotāji var iesniegt pieteikumu tikai to vīnu aizsardzībai, ko tie ražo.

3. Ja nosaukums apzīmē pārrobežu ģeogrāfisko reģionu vai tradicionālu nosaukumu, kas saistīts ar pārrobežu ģeogrāfisko reģionu, var iesniegt kopīgu pieteikumu.

118.f pants

Iepriekšēja procedūra dalībvalstī

1. Uz pieteikumiem Kopienas izcelsmes vīnu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai saskaņā ar 118.b pantu attiecina iepriekšēju dalībvalsts procedūru saskaņā ar šo pantu.

2. Pieteikumu aizsardzībai iesniedz tajā dalībvalstī, kuras teritorijā ir cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme.

3. Dalībvalsts pārbauda, vai aizsardzības pieteikums atbilst šajā apakšiedaļā noteiktajiem nosacījumiem.

Dalībvalsts veic procedūru, nodrošinot atbilstīgu pieteikuma publikāciju un paredzot vismaz divu mēnešu laikposmu no publikācijas dienas, kurā fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses un kura dzīvo vai veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot dalībvalstī pienācīgi pamatotu paziņojumu.

4. Ja dalībvalsts uzskata, ka cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neatbilst attiecīgajām prasībām, tostarp pastāvot iespējamībai, ka tā nav saderīga ar Kopienas tiesību aktiem vispār, tā pieteikumu noraida.

5. Ja dalībvalsts uzskata, ka attiecīgās prasības ir izpildītas, tā:

a)	publicē vismaz internetā vienoto dokumentu un produkta specifikāciju; un

nosūta Komisijai pieteikumu aizsardzībai, kurā norāda šādu informāciju:

i)	pieteikuma iesniedzēja uzvārdu/nosaukumu un adresi;

ii)	vienoto dokumentu, kas minēts 118.c panta 1. punkta d) apakšpunktā;

iii)	dalībvalsts deklarāciju par to, ka tā uzskata, ka pretendenta iesniegtais pieteikums atbilst prasītajiem nosacījumiem; un

iv)	atsauci uz a) apakšpunktā minēto publikāciju.

Šo informāciju sniedz vienā no Kopienas oficiālajām valodām vai arī tai pievieno apstiprinātu tulkojumu vienā no minētajām valodām.

6. Dalībvalstīs līdz 2009. gada 1. augustam stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šā panta prasības.

7. Ja dalībvalstī nav valsts tiesību aktu par cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, tā var piešķirt nosaukuma aizsardzību saskaņā ar šīs apakšiedaļas noteikumiem valsts līmenī tikai uz laiku un no dienas, kad pieteikums ir iesniegts Komisijai. Šāda valsts nodrošināta pagaidu aizsardzība zaudēs spēku dienā, kad saskaņā ar šo apakšiedaļu tiks pieņemts lēmums par reģistrāciju vai lēmums par reģistrācijas atteikumu.

118.g pants

Komisijas veiktā pārbaude

1. Komisija dara zināmu atklātībai dienu, kad jāiesniedz pieteikums cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai.

2. Komisija pārbauda, vai 118.f panta 5. punktā minētie aizsardzības pieteikumi atbilst šajā apakšiedaļā noteiktajiem nosacījumiem.

3. Ja Komisija uzskata, ka šajā apakšiedaļā noteiktie nosacījumi ir izpildīti, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē vienoto dokumentu, kas minēts 118.c panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauci uz produkta specifikāciju, kas minēta 118.f panta 5. punktā.

Pretējā gadījumā Komisija pieņem lēmumu pieteikumu noraidīt saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru.

118.h pants

Iebildumu procedūra

Divu mēnešu laikā no publikācijas dienas, kā paredzēts 118.g panta 3. punkta pirmajā daļā, dalībvalsts vai trešā valsts, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir likumīgas intereses, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura nav tā dalībvalsts, kas iesniegusi pieteikumu aizsardzībai, vai trešā valstī, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot Komisijā pienācīgi pamatotu paziņojumu par atbilstības noteikumiem, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā.

Fiziskas vai juridiskas personas, kas dzīvo vai kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, šādu paziņojumu pirmajā daļā minētajā divu mēnešu laikā iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

118.i pants

Lēmums par aizsardzību

Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu, vai piešķirt aizsardzību cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kas atbilst šajā apakšiedaļā noteiktajiem nosacījumiem vai kopumā ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem, vai noraidīt pieteikumu, ja minētie nosacījumi nav ievēroti.

118.j pants

Homonīmi

1. Nosaukumu, par ko ir iesniegts pieteikums un kas ir pilnīgs vai daļējs homonīms nosaukumam, kurš reģistrēts saskaņā ar šo regulu attiecībā uz vīna nozari, reģistrē, pienācīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo nosaukuma lietojumu un sajaukšanas iespējamību.

Homonīmu, kas maldina pircēju, liekot domāt, ka produkta izcelsme ir citur, nereģistrē, pat ja nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu pašreizējo teritoriju, reģionu vai izcelsmes vietu.

Reģistrētā homonīma lietošana ir atkarīga no tā, vai praksē var pienācīgi atšķirt vēlāk reģistrēto homonīmu no nosaukuma, kas jau ir reģistrā, ņemot vērā to, ka attieksmei pret abiem attiecīgajiem ražotājiem ir jābūt vienādai un nedrīkst maldināt pircēju.

2. Šā panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis, ja nosaukums, par ko ir iesniegts pieteikums, ir pilnīgs vai daļējs homonīms ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kura ar dalībvalstu tiesību aktiem ir aizsargāta.

Dalībvalstis nereģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas nav identiskas, lai tās aizsargātu saskaņā ar to tiesību aktiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ja cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargā Kopiena ar tās tiesību aktiem, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

3. Ja vien Komisijas īstenošanas pasākumos nav paredzēts citādi, ja vīna vīnogu šķirnes nosaukums satur aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai tas sastāv no aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, šo nosaukumu neizmanto to produktu marķēšanai, uz kuriem attiecas šī regula.

4. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 118.b pantā minētajiem produktiem īsteno, neskarot jau aizsargātās ģeogrāfiskās norādes, ko piemēro alkoholiskajiem dzērieniem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (9) nozīmē un otrādi.

118.k pants

Aizsardzības atteikuma pamatojums

1. Nosaukumi, kas kļuvuši par sugasvārdiem, netiek aizsargāti kā cilmes vietas nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

Šajā apakšiedaļā “nosaukums, kas kļuvis par sugasvārdu” nozīmē vīna nosaukumu, kas, lai arī attiecas uz vietu vai reģionu, kur sākotnēji ražoja vai tirgoja šo produktu, ir kļuvis par Kopienā vispārpieņemtu nosaukumu.

Lai noskaidrotu, vai nosaukums kļuvis par sugasvārdu, ņem vērā visus būtiskos faktorus, jo īpaši:

a)	pašreizējo stāvokli Kopienā, īpaši patēriņa jomā;

b)	attiecīgos Kopienas vai valsts tiesību aktus.

2. Nosaukums netiek aizsargāts kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, aizsardzība var maldināt patērētāju par vīna patieso identitāti.

118.l pants

Saistība ar preču zīmēm

1. Ja cilmes vietas nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir aizsargātas saskaņā ar šo regulu, tās preču zīmes reģistrācija, kas atbilst vienai no 118.m panta 2. punktā minētajām situācijām un attiecas uz produktu, kas ietilpst vienā no XIb pielikumā uzskaitītajām kategorijām, tiek atteikta, ja pieteikums preču zīmes reģistrācijai iesniegts pēc tam, kad Komisijai iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, un līdz ar to cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta.

Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot šā punkta pirmo daļu, dzēš.

2. Neskarot 118.k panta 2. punktu, preču zīmi, kuras izmantošana atbilst kādai no 118.m panta 2. punktā minētajām situācijām, par kuru ir iesniegts pieteikums un kura ir reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, lietojot iegūta Kopienas teritorijā pirms dienas, kad Komisijai tika iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, var turpināt lietot un atjaunot neatkarīgi no cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesībai vai atsaukšanai, kā precizēts Padomes Pirmajā direktīvā 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (10), vai Padomes Regulā (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (11).

Šādos gadījumos atļauts līdzās lietot cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgo preču zīmi.

118.m pants

Aizsardzība

1. Aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot visi uzņēmēji, kas laiž tirgū vīnu, kurš ražots saskaņā ar atbilstīgu produkta specifikāciju.

2. Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un vīni, kuriem izmanto šos aizsargātos nosaukumus saskaņā ar produkta specifikāciju, ir aizsargāti pret:

jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu:

i)	attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst aizsargāta nosaukuma produkta specifikācijai; vai

ii)	ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija;

b)	ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu, pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgiem vārdiem;

jebkuru citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta izcelsmi, cilmes vietu, specifiku vai būtiskām kvalitātes īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāla vai attiecīgā vīna produkta dokumentiem vai tāda iepakojuma izmantošanu, kas varētu radīt nepareizu priekšstatu par produkta izcelsmi;

d)	jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

3. Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nedrīkst Kopienā kļūt par sugasvārdiem 118.k panta 1. punkta nozīmē.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts 2. punktā.

118.n pants

Reģistrs

Komisija izveido un uztur aizsargāto cilmes vietu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elektronisku un publiski pieejamu vīnu reģistru.

118.o pants

Kompetentu kontroles iestāžu izraudzīšana

1. Dalībvalstis izraugās kompetentu iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par šajā nodaļā noteikto saistību izpildi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (12), 4. pantā izklāstītajiem kritērijiem.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka visiem uzņēmējiem, kas atbilst šīs apakšiedaļas prasībām, ir tiesības uz kontroles sistēmu.

3. Dalībvalstis informē Komisiju par 1. punktā minēto(-ajām) kompetento(-ajām) iestādi(-ēm). Komisija dara zināmus atklātībai to nosaukumus un adreses un regulāri tos atjauno.

118.p pants

Specifikācijas atbilstības pārbaude

1. Saistībā ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu Kopienā, ik gadus pārbauda, kā vīna ražošanā un kondicionēšanā, kā arī pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija, un pārbaudes nodrošina:

a)	118.o panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes; vai

b)	viena vai vairākas kontroles iestādes Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta 2.daļas 5. punkta nozīmē, kas darbojas kā produktu sertifikācijas iestāde saskaņā ar kritērijiem, kuri izklāstīti minētās regulas 5. pantā.

Šādas pārbaudes izdevumus sedz uzņēmēji, uz kuriem attiecas šī kontrole.

2. Saistībā ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu trešā valstī, ik gadus pārbauda, kā vīna ražošanā un kondicionēšanā, kā arī pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija, un pārbaudes nodrošina:

a)	viena vai vairākas valsts iestādes, ko izraudzījusies trešā valsts;

b)	viena vai vairākas sertifikācijas iestādes.

3. Sertifikācijas iestādes, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā, atbilst un no 2010. gada 1. maija ir akreditētas saskaņā ar Eiropas standartu EN 45011 vai ISO/IEC Rokasgrāmatu 65 (“Vispārējas prasības organizācijām, kas nodarbojas ar ražojumu sertifikācijas sistēmām”).

4. Ja 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētā iestāde vai iestādes pārbauda atbilstību produkta specifikācijai, tām dod pietiekamas objektivitātes un neitralitātes garantijas, un to rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi uzdevumu veikšanai.

118.q pants

Produkta specifikācijas grozījumi

1. Pretendents, kas atbilst 118.e panta nosacījumiem, var iesniegt pieteikumu aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanai, jo īpaši – lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas vai pārskatītu ģeogrāfiskā apgabala robežu, kas minēta 118.c panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunktā. Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.

2. Ja ierosinātais grozījums saistīts ar vienu vai vairākiem grozījumiem vienotajā dokumentā, kas minēts 118.c panta 1. punkta d) apakšpunktā, mutatis mutandis piemēro 118.f līdz 118.i pantu grozījuma pieteikumam. Tomēr, ja ierosinātais grozījums ir maznozīmīgs, Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktu pieņem lēmumu, vai apstiprināt pieteikumu, neveicot 118.g panta 2. punktā un 118.h pantā izklāstīto procedūru, un vai apstiprināšanas gadījumā Komisijai jāuzsāk 118.g panta 3. punktā minēto elementu publiskošana.

3. Ja ierosinātajā grozījumā nav paredzētas vienotā dokumenta izmaiņas, piemēro šādus noteikumus:

a)	ja ģeogrāfiskais apgabals atrodas noteiktā dalībvalstī, šī dalībvalsts izsaka savu viedokli par grozījumu un, ja viedoklis ir pozitīvs, publicē grozīto produkta specifikāciju un informē Komisiju par apstiprinātajiem grozījumiem un to pamatojumu;

b)	ja ģeogrāfiskais reģions atrodas trešā valstī, Komisija nosaka, vai apstiprināt ierosināto grozījumu.

118.r pants

Anulēšana

Saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru Komisija pēc savas ierosmes vai pienācīgi pamatota dalībvalsts, trešās valsts vai fiziskas vai juridiskas personas, kam ir likumīgās intereses, pieprasījuma var pieņemt lēmumu anulēt aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja vairs netiek nodrošināta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai.

Regulas 118.f līdz 118.i pantu piemēro mutatis mutandis.

118.s pants

Pašreizējie aizsargātie vīnu nosaukumi

1. Vīnu nosaukumi, kas ir aizsargāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 51. un 54. pantu un Komisijas Regulas (EK) Nr. 753/2002 (2002. gada 29. aprīlis), ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību (13), 28. pantu, automātiski tiek aizsargāti saskaņā ar šo regulu. Komisija ieraksta tos reģistrā, kas paredzēts šīs regulas 118.n pantā.

2. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem pašreizējiem aizsargātajiem vīnu nosaukumiem dalībvalstis nosūta Komisijai:

a)	tehniskos dokumentus, kas paredzēti 118.c panta 1. punktā;

b)	valsts apstiprinājumu lēmumus.

3. Vīnu nosaukumi, kuri minēti 1. punktā un par kuriem 2. punktā minētā informācija nebūs iesniegta līdz 2011. gada 31. decembrim, zaudēs aizsardzību saskaņā ar šo regulu. Komisija veic attiecīgo formālo pasākumu un svītro šos nosaukumus no 118.n pantā paredzētā reģistra.

4. Regulas 118.r pantu nepiemēro šā panta 1. punktā minētajiem pašreizējiem aizsargātajiem vīnu nosaukumiem.

Saskaņā ar 195. panta 4. punktā izklāstīto procedūru Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim pēc savas ierosmes var pieņemt lēmumu anulēt aizsardzību 1. punktā minētajiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja tie neatbilst 118.b pantā noteiktajām prasībām.

118.t pants

Maksas

Dalībvalstis var pieprasīt segt to izmaksas, tostarp tās, kas radušās, izskatot aizsardzības pieteikumus, iebildumu paziņojumus, grozījumus un anulēšanas pieprasījumus saskaņā ar šo apakšiedaļu.

II apakšiedaļa

Tradicionālie apzīmējumi

118.u pants

Definīcijas

1. “Tradicionāls apzīmējums” nozīmē 118.a panta 1. punktā minēto produktu dalībvalstīs tradicionāli lietotu apzīmējumu, kas norāda:

a)	ka produktam saskaņā ar Kopienas vai valsts tiesību aktiem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde; vai

b)	uz produkta ražošanas vai nogatavināšanas metodi vai kvalitāti, krāsu, vietas veidu vai īpašu ar vēsturi saistītu notikumu, kas attiecas uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

2. Tradicionālu apzīmējumu atzīst, definē un aizsargā Komisija.

118.v pants

Aizsardzība

1. Aizsargātu tradicionālu apzīmējumu var lietot tikai attiecībā uz ražojumu, kas ražots saskaņā ar definīciju, kura minēta 118.u panta 1. punktā.

Tradicionālus apzīmējumus aizsargā pret nelikumīgu lietošanu.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aizsargātu tradicionālu apzīmējumu nelikumīgu lietošanu.

2. Tradicionāli apzīmējumi Kopienā nekļūst par sugasvārdiem.

Ib iedaļa

Marķēšana un noformēšana vīna nozarē

118.w pants

Definīcija

Šajā iedaļā:

a)	“marķēšana” nozīmē vārdus, datus, preču zīmes, zīmola nosaukumu, attēlu vai simbolu, kas izvietots uz iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, gredzena vai uzlikas, kas pievienota attiecīgajam produktam vai norāda uz to;

b)	“noformēšana” ir jebkāda informācija, ko sniedz patērētājiem ar attiecīgā produkta iepakojumu, tostarp ar pudeļu formu un veidu.

118.x pants

Horizontālo noteikumu piemērojamība

Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, Direktīvu 89/104/EEK, Padomes Direktīvu 89/396/EEK (1989. gada 14. jūnijs) par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju (14), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/45/EC (2007. gada 5. septembris), ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem (16), piemēro to produktu marķēšanai un noformēšanai, uz kuriem attiecas šo direktīvu darbības joma.

118.y pants

Obligātie dati

1. To XIb pielikuma 1. līdz 11. punktā, 13., 15. un 16. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā, ko laiž tirgū Kopienā vai eksportē, obligāti iekļaujami šādi dati:

a)	vīnkopības produkta kategorijas apzīmējums saskaņā ar XIb pielikumu;

vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:

i)	termins “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”;

ii)	aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;

c)	faktiskā spirta tilpumkoncentrācija;

d)	norāde uz izcelsmi;

e)	norāde uz pudeļu pildītāju vai dzirkstošā vīna, gāzētā dzirkstošā vīna, kvalitatīvā dzirkstošā vīna vai kvalitatīvā aromatizētā dzirkstošā vīna gadījumā – ražotāja vai pārdevēja nosaukums;

f)	norāde uz importētāju, ja vīni ir importēti; un

g)	dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvu dzirkstošo vīnu vai kvalitatīvu aromātisku dzirkstošo vīnu gadījumā – norāde uz cukura saturu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, norādi uz vīnkopības produkta kategoriju var neminēt vīniem, uz kuru etiķetes ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

3. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, norādi uz terminiem “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” var neminēt šādos gadījumos:

a)	ja uz etiķetes ir minēts tradicionāls apzīmējums, kas minēts 118.u panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)	ja ārkārtas apstākļos, kas jānosaka Komisijai, uz etiķetes ir minēts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

118.z pants

Fakultatīvi dati

1. Regulas 118.y panta 1. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā var jo īpaši iekļaut šādus fakultatīvus datus:

a)	vīnogu novākšanas gadu;

b)	vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumus;

c)	to vīnu gadījumā, kuri nav minēti 118.y panta 1. punkta g) apakšpunktā, – apzīmējumus, kas norāda cukura saturu;

d)	vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi – tradicionālu apzīmējumu, kas minēts 118.u panta 1. punkta b) apakšpunktā;

e)	Kopienas simbolu, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

f)	apzīmējumus, kas norāda uz noteiktiem ražošanas paņēmieniem;

g)	vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi – citas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu, kas ir mazāka vai lielāka par to, kura apzīmēta ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

2. Neskarot 118.j panta 3. punktu, saistībā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto datu izmantojumu vīniem, kuriem nav aizsargātas cilmes vietas vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes:

a)	dalībvalstis ievieš normatīvus un administratīvus aktus, lai nodrošinātu sertificēšanu, apstiprināšanas un kontroles procedūras, lai nodrošinātu attiecīgās informācijas patiesumu;

dalībvalstis var, pamatojoties uz nediskriminējošiem un objektīviem kritērijiem un pienācīgi ņemot vērā godīgu konkurētspēju tiem vīniem, kurus ražo no vīna vīnogu šķirnēm, ko audzē to teritorijā, sastādīt sarakstus ar tām vīna vīnogu šķirnēm, kuru audzēšana jāizslēdz, jo īpaši tad, ja:

i)	pastāv patērētāju maldināšanas risks attiecībā uz vīna patieso izcelsmi, ņemot vērā to, ka attiecīgās vīna vīnogu šķirnes ir jau esošas aizsargātas cilmes vietas vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes daļa;

ii)	attiecīgās kontroles nebūtu efektīvas izmaksu ziņā, jo attiecīgā vīna vīnogu šķirne veido dalībvalsts ļoti nelielu vīna dārza daļu;

c)	vīnu maisījumu no dažādām dalībvalstīm nevar izmantot vīna vīnogu šķirnes vai šķirņu nosaukumu marķēšanai, ja vien attiecīgās dalībvalstis nevienojas citādi un nenodrošina attiecīgās sertificēšanas iespējamību, apstiprinājumu un kontroles procedūras.

118.za pants

Valodas

1. Ja 118.y un 118.z pantā minētie obligātie un fakultatīvie dati izteikti vārdos, tos norāda vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās.

2. Neskarot 1. punktu, aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai tradicionālo apzīmējumu, kas minēts 118.u panta 1. punkta a) apakšpunktā, uz etiķetes norāda valodā vai valodās, kurās piemēro aizsardzību.

Gadījumā, ja aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai valsts īpašais apzīmējums nav rakstīts ar latīņu alfabēta burtiem, nosaukumu var norādīt arī vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās.

118.zb pants

Izpilde

Dalībvalstu kompetentās iestādes veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka 118.y panta 1. punktā minēto produktu, kas nav marķēts atbilstīgi šai iedaļai, nelaiž apgrozībā tirgū vai izņem no apgrozības tirgū.

12.

Regulas II daļas II sadaļas I nodaļā iekļauj šādu iedaļu:

“IIa iedaļa

Ražošanas noteikumi vīna nozarē

I apakšiedaļa

Vīna vīnogu šķirnes

120.a pants

Vīna vīnogu šķirņu klasifikācija

1. Produkti, kas uzskaitīti XIb pielikumā un ražoti Kopienā, ir gatavoti no vīna vīnogu šķirnēm, kas klasificējamas atbilstīgi 2. punktam.

2. Saskaņā ar 3. punktu dalībvalstis klasificē to vīna vīnogu šķirnes, kuras vīna ražošanai var stādīt, pārstādīt vai uzpotēt dalībvalstu teritorijās.

Dalībvalstis var klasificēt tikai vīna vīnogu šķirnes, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	attiecīgā šķirne pieder pie Vitis vinifera sugas vai arī iegūta, krustojot Vitis vinifera sugu ar citām Vitis ģints sugām;

b)	attiecīgā šķirne nav viena no šīm šķirnēm: Noah, Othello, Isabelle, Jacquez, Clinton un Herbemont.

Ja vīna vīnogu šķirne saskaņā ar pirmo daļu ir svītrota no klasifikācijas, šo šķirni izar 15 gados pēc svītrošanas.

3. Dalībvalstis, kuru vīna ražošana nepārsniedz 50 000 hektolitru vīna gadā, aprēķinot pēc vidējā ražošanas daudzuma pēdējos piecos vīna gados, ir atbrīvotas no šā panta 2. punktā minētā klasificēšanas pienākuma.

Tomēr arī dalībvalstīs, uz kurām attiecas šā punkta pirmā daļa, vīna ražošanai var stādīt, pārstādīt vai uzpotēt tikai tās vīna vīnogu šķirnes, kas atbilst 2. punkta a) un b) apakšpunktam.

4. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta pirmās un otrās daļas un 3. punkta otrās daļas, tikai zinātniskai pētniecībai un izmēģinājumiem atļauta ir šādu vīna vīnogu šķirņu stādīšana, pārstādīšana un uzpotēšana:

a)	neklasificētas vīna vīnogu šķirnes, ja uz dalībvalstīm attiecas šā panta 2. punkts;

b)	vīna vīnogu šķirnes, kas nav 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās, ja uz dalībvalstīm attiecas 3. punkts.

5. Platības, kas apstādītas ar vīna vīnogu šķirnēm vīna ražošanai, pārkāpjot šā panta 2., 3. un 4. punktu, izar.

Tomēr nav pienākuma izart šādas platības, ja attiecīgā produkcija ir paredzēta vienīgi vīna ražotāja mājsaimniecības patēriņam.

6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, kā ražotāji ievēro atbilstību 2. līdz 5. punktā minētajām prasībām.

II apakšiedaļa

Vīndarības metodes un ierobežojumi

120.b pants

Darbības joma

Šī apakšiedaļa attiecas uz atļautām vīndarības metodēm un attiecīgiem ierobežojumiem, ko piemēro vīna nozares produktu ražošanai un tirdzniecībai, kā arī uz procedūru, ar ko var pieņemt lēmumu par šīm metodēm un ierobežojumiem.

120.c pants

Vīndarības metodes un ierobežojumi

1. Tikai tādas vīndarības metodes, kuras atļautas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kā izklāstīts XVa pielikumā, vai par kurām nolemts saskaņā ar 120.d un 120.e pantu, izmanto vīna nozares produktu ražošanai un saglabāšanai Kopienā.

Pirmo daļu nepiemēro:

a)	vīnogu sulai un koncentrētai vīnogu sulai;

b)	vīnogu misai un koncentrētai vīnogu misai, kas paredzēta vīnogu sulas gatavošanai.

2. Atļautās vīndarības metodes izmanto tikai tādēļ, lai nodrošinātu pareizu vīna ražošanu, saglabāšanu un attīrīšanu.

3. Vīna nozares produkti ir ražoti Kopienā saskaņā ar attiecīgajiem ierobežojumiem, kas noteikti XVb pielikumā.

4. Produktus, uz kuriem attiecas šī regula un kuru ražošanā izmantotas Kopienā neatļautas vīndarības metodes vai, attiecīgā gadījumā, dalībvalstī neatļautas vīndarības metodes vai attiecībā uz kuriem ir pārkāpti XVb pielikumā noteiktie ierobežojumi, nedrīkst laist apgrozībā Kopienā.

120.d pants

Stingrāki vīndarības noteikumi, par kuriem nolēmušas dalībvalstis

Dalībvalstis var savā teritorijā ierobežot vai neatļaut dažas vīndarības metodes un noteikt stingrākus ierobežojumus, nekā atļauts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai nostiprinātu būtisku īpašību saglabāšanu vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kā arī dzirkstošajiem un deserta vīniem.

Dalībvalstis paziņo par šiem limitējumiem, aizliegumiem un ierobežojumiem Komisijai, kas tos dara zināmus pārējām dalībvalstīm.

120.e pants

Vīndarības metožu un ierobežojumu atļaušana

1. Izņemot vīndarības metodes attiecībā uz bagātināšanu, paskābināšanu un atskābināšanu, kas minētas XVa pielikumā un kas attiecas uz īpašiem tajā iekļautiem produktiem, kā arī XVb pielikumā minētajiem ierobežojumiem, atļautajām vīndarības metodēm un ierobežojumiem vīna nozares produktu ražošanai un saglabāšanai, Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 195. panta 4. punktā izklāstīto procedūru.

2. Dalībvalstis var atļaut eksperimentāli izmantot neatļautas vīndarības metodes saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka Komisijai atbilstīgi 195. panta 4. punktā minētajai procedūrai.

120.f pants

Atļaujas piešķiršanas kritēriji

Atļaujot vīndarības metodes saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru, Komisija:

a)	pamatojas uz Starptautiskās Vīnkopības un vīna organizācijas ieteiktām un publicētām vīndarības metodēm, kā arī uz rezultātiem, kas gūti no pagaidām neatļautu vīndarības metožu eksperimentālas izmantošanas;

b)	ņem vērā cilvēku veselības aizsardzību;

c)	ņem vērā iespējamos draudus patērētājiem, kas, ņemot vērā viņu cerības un uztveri, var tikt maldināti, un pārliecinās, vai ir pieejami informācijas līdzekļi un vai tie spēj novērst šādus draudus;

d)	ļauj saglabāt vīna dabiskās un būtiskās īpašības un raugās, lai nerastos būtiskas izmaiņas attiecīgā produkta sastāvā;

e)	nodrošina obligāto vides aizsardzības prasību ievērošanu;

f)	ievēro vispārīgos noteikumus par vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas attiecīgi noteikti XVa un XVb pielikumā.

120.g pants

Analīzes metodes

Analīzes metodes, lai noteiktu vīna nozares produktu sastāvu, un noteikumi, pēc kuriem var noteikt, vai šie produkti ir apstrādāti, neievērojot atļautās vīndarības metodes, ir metodes un noteikumi, ko ieteikusi un publicējusi Starptautiskā Vīnkopības un vīna organizācija.

Ja nav Starptautiskās Vīnkopības un vīna organizācijas ieteiktu un publicētu metožu un noteikumu, atbilstīgas metodes un noteikumus pieņem Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru.

Gaidot šādu noteikumu pieņemšanu, lietošanas metodes un noteikumi būs tādi, kādus nosaka attiecīgā dalībvalsts.”

13.

Regulas 121. pantu groza šādi:

pirmajai daļai pievieno šādus apakšpunktus:

“k)

noteikumiem attiecībā uz Ia iedaļas I apakšiedaļā minēto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, jo īpaši atkāpēm no minētajā apakšiedaļā paredzēto noteikumu un prasību piemērojamības:

i)	ja tas attiecas uz neizskatītajiem pieteikumiem par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību;

ii)	ja tas saistīts ar konkrētu vīnu, kuriem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ražošanu ģeogrāfiskā apgabalā, kas atrodas vīnogu izcelsmes attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala tuvumā;

iii)	ja tas saistīts ar tradicionālu ražošanas praksi konkrētiem vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem;

noteikumiem attiecībā uz Ia iedaļas II apakšiedaļā minētajiem tradicionālajiem apzīmējumiem, jo īpaši attiecībā uz:

i)	procedūru, ar ko piešķir aizsardzību;

ii)	īpašu aizsardzības pakāpi;

noteikumiem attiecībā uz Ib iedaļā minēto marķēšanu un noformēšanu, jo īpaši:

i)	sīkāku informāciju par attiecīgā produkta izcelsmes norādi;

ii)	nosacījumus par 118.z pantā minēto fakultatīvo datu izmantošanu;

iii)	īpašas prasības attiecībā uz vīnogu novākšanas gadu un vīna vīnogu šķirnēm, kas norādītas uz etiķetes, kā minēts 118.z panta 2. punktā;

iv)	citas atkāpes papildus tām, kas minētas 118.y panta 2. punktā, ar ko paredz, ka var neminēt vīnkopības produkta kategoriju;

v)	aizsardzības noteikumus, kas piešķirami saistībā ar attiecīgā produkta noformējumu.”;

pievieno šādas daļas:

“Ja vien minētajos pielikumos nav noteikts citādi, vajadzīgos pasākumus IIa iedaļas II apakšiedaļā un XVa un XVb pielikumā attiecībā uz vīndarības metodēm un ierobežojumiem noteikto noteikumu piemērošanai pieņem Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru.

Trešajā daļā minētajos pasākumos var jo īpaši iekļaut:

a)	noteikumus, ar ko nosaka, ka par atļautām vīndarības metodēm ir uzskatāmas Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikumā uzskaitītās vīndarības metodes;

b)	atļautās vīndarības metodes un ierobežojumus, tostarp bagātināšanu, paskābināšanu un atskābināšanu attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem, kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem un kvalitatīviem aromātiskiem dzirkstošajiem vīniem;

c)	atļautās vīndarības metodes un ierobežojumus attiecībā uz desertvīniem;

d)	ņemot vērā XVb pielikuma C punktu, noteikumus, kas regulē vīnogu misas un vīnu jaukšanu un kupāžu;

e)	ja šai sakarā nav Kopienas noteikumu, vīndarības metodēs izmantoto vielu tīrības un identifikācijas specifikāciju;

f)	administratīvos noteikumus, lai izmantotu atļautās vīndarības metodes;

g)	nosacījumus attiecībā uz to produktu uzglabāšanu, apriti un izmantošanu, kas neatbilst 120.c panta prasībām, un iespējamiem izņēmumiem no minētā panta prasībām, kā arī kritēriju noteikšanu, lai atsevišķos gadījumos novērstu pārlieku stingrību;

h)	nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var atļaut to produktu uzglabāšanu, apriti un izmantošanu, kas neatbilst IIa iedaļas II apakšiedaļas prasībām, izņemot 120.c panta prasības, vai minētās apakšiedaļas piemērošanas noteikumiem.”

14.

Regulas 122. pantam pievieno šādas daļas:

“Dalībvalstis attiecībā uz vīna nozari var atzīt ražotāju organizācijas saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā noteikts pirmās daļas b) un c) apakšpunktā, un kuras piemēro statūtus, saskaņā ar kuriem to organizācijas biedru pienākums ir:

a)	ievērot noteikumus, ko ražotāju organizācija pieņēmusi attiecībā uz ražošanas pārskatiem, ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;

b)	sniegt informāciju, ko ražotāju organizācija pieprasa statistikas vajadzībām, jo īpaši par jomām, kur ir vērojama izaugsme, un par tirgus attīstību;

c)	maksāt sodanaudu par statūtos noteikto pienākumu pārkāpumiem.

Vīna nozarē jo īpaši jātiecas sasniegt šādus specifiskus mērķus pirmās daļas c) apakšpunkta nozīmē:

a)	veicināt un sniegt tehnisko palīdzību videi nekaitīgu audzēšanas paņēmienu un ražošanas metožu izmantošanai;

b)	veicināt vīndarības blakusproduktu un atkritumu apsaimniekošanas iniciatīvas, jo īpaši ūdens kvalitātes, augsnes un ainavas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai vai stimulēšanai;

c)	veikt pētniecību par ilgtspējīgas ražošanas metodēm un tirgus norisēm;

d)	sniegt ieguldījumu II daļas I sadaļas IV nodaļas IVb iedaļā minēto atbalsta programmu īstenošanā.”

15.

Regulas 123. panta 3. punktu groza šādi:

ievada teikumu un a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Papildus 1. punkta noteikumiem dalībvalstis attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari atzīst un attiecībā uz vīna nozari var arī atzīt starpnozaru organizācijas:

a)	kurās ir pārstāvji, kas veic ekonomiskas darbības saistībā ar produktu ražošanu, tirdzniecību un/vai pārstrādi ievada teikumā norādītajās nozarēs;

b)	kuras ir izveidotas pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību iniciatīvas, kas ir minētas a) apakšpunktā;”;

punkta c) apakšpunktu groza šādi:

ievada teikumu aizstāj ar šādu ievada teikumu:

“veic vienu, augļu vai dārzeņu nozarē – divas vai vairāk no turpmāk minētajām darbībām vienā vai vairākos Kopienas reģionos, ņemot vērā patērētāju intereses un, neskarot citas nozares, vīna nozarē ņemot vērā sabiedrības veselības aizsardzību un patērētāju intereses:”;

ii)

apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“ii)	palīdz labāk koordinēt, kā augļu un dārzeņu un vīna nozares produkti tiek laisti tirgū, īpaši izmantojot pētījumus un tirgus izpēti;”;

iii)

apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“iv)	pilnīgāk izmanto saražoto augļu un dārzeņu potenciālu un ar vīna nozares produktiem saistīto potenciālu;”;

iv)

apakšpunkta vii) un viii) punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“vii)

izstrādā metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produktu kvalitāti visos ražošanas un tirdzniecības un – attiecībā uz vīna nozari – arī vīndarības posmos;

viii)

izmanto bioloģiskās lauksaimniecības potenciālu un aizsargā un veicina šādu lauksaimniecību, kā arī cilmes vietas nosaukumus, kvalitātes marķējumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;”;

apakšpunkta x) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“x)	attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari izstrādā XVIa pielikuma 2. un 3. punktā minētos ražošanas un tirdzniecības noteikumus, kas ir stingrāki par Kopienas vai attiecīgās valsts noteikumiem;”;

vi)

iekļauj šādu punktu:

“xi)

attiecībā uz vīna nozari:

—	sniedz informāciju par noteiktām īpašībām, kas piemīt vīnam ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

—	veicina mērenu un atbildīgu vīna patēriņu un informē par kaitējumu, ko var nodarīt bīstami patēriņa ieradumi;

—	īsteno vīna noieta veicināšanas pasākumus, jo īpaši trešās valstīs.”

16.

Regulas II daļas II sadaļas II nodaļā iekļauj šādu iedaļu:

“Ib iedaļa

Noteikumi attiecībā uz ražotāju un starpnozaru organizācijām vīna nozarē

125.o pants

Atzīšana

1. Dalībvalstis var atzīt ražotāju un starpnozaru organizācijas, kuras ir iesniegušas pieteikumu atzīšanai attiecīgajā dalībvalstī, ja pieteikumā ir pierādījumi, ka pieteikuma iesniedzējs:

attiecībā uz ražotāju organizācijām:

i)	atbilst 122. pantā noteiktajām prasībām;

ii)	tam ir minimālais biedru skaits, kas jānosaka attiecīgajai dalībvalstij;

iii)	organizācijas darbības apgabalā ir realizējamās produkcijas minimums, kas jānosaka attiecīgajai dalībvalstij;

iv)	var pienācīgi veikt savu darbību gan laika ziņā, gan efektivitātes un piedāvājumu koncentrācijas ziņā;

v)	efektīvi dod saviem biedriem iespēju saņemt tehnisko palīdzību, izmantojot videi nekaitīgas audzēšanas metodes;

attiecībā uz starpnozaru organizācijām:

i)	atbilst 123. panta 3. punktā noteiktajām prasībām;

ii)	darbojas vienā vai vairākos attiecīgās teritorijas reģionos;

iii)	pārstāv ievērojamu to produktu ražošanas apjoma un tirdzniecības daļu, uz kuriem attiecas šī regula;

iv)	neražo, nepārstrādā vai nepārdod vīna nozares produktus.

2. Ražotāju organizācijas, kas ir atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999, ir uzskatāmas par atzītām ražotāju organizācijām saskaņā ar šo pantu.

Organizācijas, kuras atbilst 123. panta 3. punktā un šā panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītajiem kritērijiem un kuras dalībvalstis ir atzinušas, ir uzskatāmas par atzītām nozaru organizācijām saskaņā ar šiem noteikumiem.

3. Regulas 125.b panta 2. punktu un 125.k panta 3. punktu attiecīgi ražotāju un starpnozaru organizācijām vīna nozarē piemēro mutatis mutandis. Tomēr:

a)	laikposmi, kas attiecīgi minēti 125.b panta 2. punkta a) apakšpunktā un 125.k panta 3. punkta c) apakšpunktā, ir četri mēneši;

b)	pieteikumus atzīšanai, kas minēti 125.b panta 2. punkta a) apakšpunktā un125.k panta 3. punkta c) apakšpunktā, iesniedz dalībvalstī, kur atrodas organizācijas mītne;

c)	ikgadējos paziņojumus, kas attiecīgi minēti 125.b panta 2. punkta c) apakšpunktā un 125.k panta 3. punkta d) apakšpunktā, veic līdz katra gada 1. martam.”

17.	Regulas 129. panta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Tarifu nomenklatūru, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, attiecīgā gadījumā ietverot III un Xib pielikumā minētās definīcijas, iekļauj kopējā muitas tarifā.”

18.

Regulas 130. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“ga)

vīns;”.

19.

Iekļauj šādu pantu:

“133.a pants

Īpašs nodrošinājums vīna nozarē

1. Sulai un vīnogu misai, uz ko attiecas KN kodi 2009 61, 2009 69 un 2204 30 un kam kopējā muitas tarifa piemērošana ir atkarīga no produkta importa cenas, faktisko šīs cenas lielumu pārbauda, vai nu pārbaudot katru sūtījumu, vai izmantojot vienotas likmes importa vērtību, ko aprēķinājusi Komisija, pamatojoties uz kotētajām cenām tiem pašiem produktiem to izcelsmes valstīs.

Ja sūtījuma deklarētā importa cena ir augstāka nekā vienotās likmes importa vērtība (ja tādu piemēro), ko palielina par starpību, kuru pieņem Komisija un kura nedrīkst pārsniegt vienotās likmes vērtību vairāk kā par 10 %, tad iesniedz nodrošinājumu, kas ir vienāds ar ievedmuitu, kura noteikta, pamatojoties uz vienotās likmes importa vērtību.

Ja sūtījuma importa cena nav deklarēta, kopējā muitas tarifa piemērošana ir atkarīga no vienotās likmes importa vērtības vai no muitas tiesību aktu attiecīgo noteikumu piemērošanas, ievērojot nosacījumus, kas jānosaka Komisijai.

2. Ja importētajiem produktiem piemēro Padomes noteiktās atkāpes, kas minētas XVb pielikuma B punkta 5. apakšpunktā vai C punktā, importētāji laikā, kad šādus produktus laiž brīvā apritē, par tiem iesniedz nodrošinājumu norādītajām muitas iestādēm. Nodrošinājumu atmaksā pēc tam, kad importētājs tās dalībvalsts muitas iestādēm, kurā produktus laidīs brīvā apgrozībā, iesniedzis pierādījumu, ka vīnogu misa ir pārstrādāta vīnogu sulā, izmantota citos produktos ārpus vīna nozares vai, ja tā vinificēta, tad ir attiecīgi marķēta.”

20.

Regulas 141. panta 1. punkta ievada teikumu aizstāj ar šādu ievada teikumu:

“Papildu ievedmuitu uzliek viena vai vairāku tādu produktu importam, kam piemēro 135. līdz 140.a pantā noteiktās ievedmuitas likmes, labības, rīsu, cukura, augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas, olu, mājputnu gaļas un banānu nozarē, kā arī vīnogu sulas un vīnogu misas nozarē, lai novērstu vai neitralizētu nelabvēlīgas sekas Kopienas tirgū, ko var izraisīt šo produktu imports, ja:”.

21.

Regulas III daļas II nodaļas IV iedaļā iekļauj šādu apakšiedaļu:

“V apakšiedaļa

Īpaši noteikumi vīna importam

158.a pants

Īpašas importa prasības vīnam

1. Ja nav noteikts citādi, īpaši nolīgumos, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam, noteikumus par cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un marķējumu šīs regulas II daļas II sadaļas I nodaļas Ia iedaļas I apakšiedaļā un 113.d panta 1. punktā piemēro produktiem ar KN kodiem 2009 61, 2009 69 un 2204, kuri tiek importēti Kopienā.

2. Ja nolīgumos, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam, nav noteikts citādi, produkti, kuri minēti šā panta 1. punktā, ir ražoti saskaņā ar vīndarības metodēm, ko ieteicis un publicējis OIV (Starptautiskais Vīnogulāju un vīna birojs) vai kas pieņemti Kopienā saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem.

3. Šā panta 1. punktā minēto produktu imports var notikt, uzrādot šādus dokumentus:

a)	sertifikātu, ar kuru apliecina atbilstību 1. un 2. punkta prasībām, ko sastādījusi kompetentā iestāde, kura iekļauta Komisijas publicētā sarakstā, produkta izcelsmes valstī;

b)	pārskatu par analīzi, kuru sastādījusi iestāde vai struktūrvienība, kuru izraudzījusies produkta izcelsmes valsts, ja produkts paredzēts tiešam patēriņam pārtikā.

4. Šīs nodaļas īstenošanai vajadzīgos sīki izstrādātos noteikumus pieņem Komisija.”

22.

Regulas 160. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja Kopienas tirgū ievešanas pārstrādei režīma dēļ ir radušies traucējumi vai ir iespējams, ka tie radīsies, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc pašas ierosmes var pilnībā vai daļēji apturēt ievešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz labības, rīsu, cukura, olīveļļas un galda olīvu, augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu, vīna, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu, mājputnu gaļas un lauksaimniecības etilspirta nozares produktiem. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc lūguma saņemšanas.”

23.

Regulas 161. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“dc)

vīns;”.

24.

Regulas 174. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja Kopienas tirgū izvešanas pārstrādei režīma dēļ ir radušies traucējumi vai ir iespējams, ka tie radīsies, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc pašas ierosmes var pilnībā vai daļēji apturēt izvešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz labības, rīsu, augļu un dārzeņu, apstrādātu augļu un dārzeņu, vīna, cukura, olīvu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu, mājputnu gaļas un lauksaimniecības etilspirta nozares produktiem. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc lūguma saņemšanas.”

25.

Regulas 175. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“175. pants

Līguma 81. līdz 86. panta piemērošana

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Līguma 81. līdz 86. pantu un to īstenošanas noteikumus, ievērojot šīs regulas 176. un 177. pantu, piemēro visiem Līguma 81. panta 1. punktā un 82. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas saistītas ar šajā regulā apskatīto produktu ražošanu vai tirdzniecību.”

26.

Regulas 180. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“180. pants

Līguma 87., 88. un 89. panta piemērošana

Līguma 87., 88. un 89. pantu piemēro 1. pantā minēto produktu ražošanai un tirdzniecībai.

Tomēr Līguma 87., 88. un 89. pantu nepiemēro maksājumiem, kas veikti saskaņā ar 44. līdz 48., 102., 102.a, 103., 103.a, 103.b, 103.e, 103. ga, 104., 105, 182. un 182.a pantu, II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas III apakšiedaļu un II daļas I sadaļas IV nodaļas IVb iedaļu atbilstīgi šai regulai. Neatkarīgi no tā attiecībā uz 103.n panta 4. punktu nepiemēro tikai Līguma 88. pantu.”

27.

Regulas IV daļas II nodaļā iekļauj šādu pantu:

“182.a pants

Valsts atbalsts destilācijai krīzes gadījumā

1. No 2012. gada 1. augusta dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu vīna ražotājiem brīvprātīgai vai obligātai vīna destilēšanai pamatotas krīzes gadījumos.

2. Atbalsts, kas minēts 1. punktā, ir proporcionāls, un ar tā palīdzību var novērst krīzi.

3. Kopējais atbalsta apjoms, kas pieejams dalībvalstī jebkurā attiecīgajā šāda atbalsta gadā, nepārsniedz 15 % no katrai dalībvalstij vispārēji pieejamajiem līdzekļiem attiecīgajā gadā, kā paredzēts Xb pielikumā.

4. Dalībvalstis, kuras vēlas izmantot 1. punktā minēto atbalstu, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu paziņojumu. Lēmumu par to, vai pasākums ir apstiprināms un vai atbalstu var piešķirt, pieņem Komisija.

5. Lai izvairītos no konkurences traucējumiem, alkoholu, ko iegūst 1. pantā minētās destilācijas rezultātā, lieto tikai rūpniecības vai enerģētikas vajadzībām.

6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt Komisija.”

28.

Regulas 184. pantam pievieno šādus punktus:

“7)	līdz 2011. gada 31. decembrim – Eiropas Parlamentam un Padomei par 103.p pantā minēto veicināšanas pasākumu īstenošanu vīna nozarē;

8)	līdz 2012. gadam – par vīna nozari, jo īpaši ņemot vērā reformas īstenošanas laikā gūto pieredzi.”

29.

Iekļauj šādus pantus:

“185.a pants

Vīna dārzu reģistrs un uzskaite

1. Dalībvalstis uztur vīna dārzu reģistru, tajā iekļaujot atjauninātu informāciju par ražošanas potenciālu.

2. Šā panta 1. punktā minētais pienākums neattiecas uz dalībvalstīm, kurās ar vīna vīnogu šķirņu, kas klasificējamas saskaņā ar 120.a panta 2. punktu, vīnogulājiem apstādītā kopplatība nepārsniedz 500 hektāru.

3. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 103.q pantu savās atbalsta programmās paredz pasākumu “vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana”, pamatojoties uz vīna dārzu reģistra datiem, katru gadu līdz 1. martam iesniedz Komisijai atjauninātu uzskaites informāciju par ražošanas potenciālu.

4. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz vīna dārzu reģistru un uzskaiti, jo īpaši par tās izmantošanu uzraudzībā un ražošanas potenciāla kontrolē un par platību mērījumiem.

Komisija var pieņemt lēmumu, ka pēc 2016. gada 1. janvāra 1. līdz 3. punkta piemērošanu pārtrauc.

185.b pants

Obligātie paziņojumi vīna nozarē

1. Vīna ražošanai paredzēto vīnogu ražotāji un vīnogu misas un vīna ražotāji katru gadu valstu kompetentajām iestādēm paziņo daudzumus, kas iegūti no pēdējās ražas.

2. Dalībvalstis var arī pieprasīt, lai vīna ražošanai paredzēto vīnogu tirgotāji katru gadu paziņo daudzumus, kas pārdoti no pēdējās ražas.

3. Vīna misas un vīna ražotāji un tirgotāji, izņemot mazumtirgotājus, valsts kompetentajai iestādei katru gadu paziņo par saviem vīna misas un vīna krājumiem gan no kārtējā gada ražas, gan iepriekšējo gadu ražas. No trešām valstīm importētu vīna misu un vīnu uzrāda atsevišķi.

4. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt Komisija, un tajos jo īpaši var iekļaut noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas gadījumā, ja tiek konstatēta neatbilstība ziņojumu sniegšanas prasībām.

185.c pants

Pavaddokumenti un reģistrs vīna nozarē

1. Vīna nozares produktus, uz kuriem attiecas šī regula, drīkst laist apgrozībā Kopienā tikai ar oficiāli apliecinātu pavaddokumentu.

2. Fiziskas vai juridiskas personas vai personu grupas, kuru rīcībā ir vīna nozares produkti, darbojoties savā profesijā, jo īpaši ražotāji, pudeļu pildītāji un pārstrādātāji, kā arī tirgotāji, kurus nosaka Komisija, izdara ierakstus preču ievešanas un izvešanas reģistros par šiem produktiem.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt Komisija.

185.d pants

Atbildīgo valsts iestāžu izraudzīšana vīna nozarē

1. Neskarot citus šīs regulas noteikumus par kompetento valsts iestāžu izraudzīšanu, dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas iestādes, kuras ir atbildīgas par to, lai ievērotu Kopienas noteikumus vīna nozarē. Dalībvalstis izraugās laboratorijas, kuras ir pilnvarotas veikt oficiālas analīzes vīna nozarē. Izraudzītās laboratorijas atbilst vispārīgajiem kritērijiem par pārbaudes laboratoriju darbību saskaņā ar ISO/IEC 17025.

2. Dalībvalstis Komisijai dara zināmus 1. punktā minēto iestāžu un laboratoriju nosaukumus un adreses. Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās komitejas atbalsta publisko šo informāciju.”

30.

Iekļauj šādu pantu:

“188.a pants

Ziņojumi un novērtējumi vīna nozarē

1. Attiecībā uz 85.a pantā minētajiem nelikumīgiem stādījumiem, kas izdarīti pēc 1998. gada 31. augusta, dalībvalstis katru gadu līdz 1. martam paziņo Komisijai, cik lielas platības tikušas apstādītas pēc 1998. gada 31. augusta bez atbilstīgām stādīšanas tiesībām, kā arī par to, cik lielas platības ir izartas saskaņā ar minētā panta 1. punktu.

2. Attiecībā uz 85.b pantā minēto nelikumīgo stādījumu, kas radīti līdz 1998. gada 1. septembrim, obligāto legalizēšanu dalībvalstis par katru attiecīgo gadu līdz 1. martam Komisijai paziņo šādu informāciju:

a)	platības, kuras apstādītas ar vīnogulājiem bez atbilstīgām stādīšanas tiesībām līdz 1998. gada 1. septembrim;

b)	platības, kuras saskaņā ar minētā panta 1. punktu ir legalizētas, maksājumi, kuri noteikti minētajā punktā, kā arī stādīšanas tiesību vidējā vērtība saskaņā ar minētā panta 2. punktu.

Dalībvalstis 2010. gada 1. martā pirmo reizi Komisijai paziņo informāciju par platībām, kuras izartas saskaņā ar 85.b panta 4. punkta pirmo daļu.

Pārejas aizliegums veikt jaunus stādījumus, kurš beidzas 2015. gada 31. decembrī, kā noteikts 85.g panta 1. punktā, neskar šajā punktā noteiktos pienākumus.

3. Attiecībā uz pieteikumiem atbalsta saņemšanai izaršanas shēmā, kas izveidota II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas III apakšiedaļā, dalībvalstis līdz 1. martam katru gadu paziņo Komisijai par pieņemtajiem pieteikumiem, sadalot datus pēc reģiona un ražas kategorijām, kā arī kopējo samaksāto izaršanas piemaksu summu, sadalot datus pēc reģioniem.

Par katru iepriekšējo vīna gadu dalībvalstis līdz 1. decembrim katru gadu Komisijai paziņo šādu informāciju:

a)	izartās platības, sadalot tās pēc reģiona un ražas kategorijas;

b)	izaršanas piemaksu kopējo summu, sadalot datus pēc reģiona, kurā tās izmaksātas.

4. Attiecībā uz atbrīvojumiem no tiesībām piedalīties izaršanas shēmā saskaņā ar 85.u pantu, ja dalībvalstis pieņem lēmumu izmantot iespēju, kura paredzēta minētā panta 4. līdz 6.punktā, tā līdz 1. augustam katru gadu Komisijai paziņo šādu informāciju par izaršanas pasākumiem, kuri tiks īstenoti:

a)	platībās, uz kurām neattiecina prasību par izaršanu;

b)	attiecīgu pamatojumu saskaņā ar 85.u panta 4. un 5. punktu.

5. Ik gadu, pirmoreiz 2010. gada 1. martā, dalībvalstis līdz 1. martam iesniedz Komisijai ziņojumu par to pasākumu īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā, kas paredzēti II daļas I sadaļas IV nodaļas IVb iedaļā minētajās dalībvalstu atbalsta programmās.

Šajos ziņojumos uzskaita un apraksta pasākumus, par kuriem piešķirts Kopienas atbalsts saskaņā ar atbalsta programmām, un jo īpaši tajos iekļauj sīku informāciju par 103.p pantā minēto veicināšanas pasākumu īstenošanu.

6. Dalībvalstis līdz 2011. gada 1. martam un otrreiz līdz 2014. gada 1. martam iesniedz Komisijai atbalsta programmu izmaksu un ieguvumu novērtējumu, kā arī norāda, kā palielināt programmu efektivitāti.

7. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem Komisija.”

31.

Iekļauj šādu pantu:

“190.a pants

Vīna nozarē pieejamo finanšu pārvedums lauku attīstībai

1. Summas, kas noteiktas 2. punktā, pamatojoties uz agrākajiem izdevumiem intervences pasākumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999, kuri paredzēti, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, būs pieejamas kā papildu Kopienas līdzekļi pasākumiem vīna ražošanas reģionos atbilstīgi lauku attīstības programmai, ko finansē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005.

2. Attiecīgajos kalendārajos gados būs pieejamas šādas summas:

—	2009. gadā: EUR 40 660 000,

—	2010. gadā: EUR 82 110 000,

—	no 2011. gada un turpmāk: EUR 122 610 000.

3. Šā panta 2. punktā minētās summas sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar Xc pielikumu.”

32.

Regulas 194. pantam pievieno šādu daļu:

“Komisija var noteikt arī noteikumus platību mērījumiem vīna nozarē, kas nodrošina vienādu Kopienas noteikumu piemērošanu, kā noteikts šajā regulā. Šādi noteikumi jo īpaši var būt saistīti ar kontrolēm un noteikumiem, kas reglamentē īpašas finansiālas procedūras kontroļu uzlabošanai.”

33.

Regulas VI daļai pievieno šādu pantu:

“194.a pants

Saderība ar integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu

Lai piemērotu šo regulu vīna nozarē, dalībvalstis nodrošina, lai 194. panta pirmajā un trešajā daļā minētās administrācijas un kontroles procedūras, kas attiecas uz šo jomu, būtu savietojamas ar integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (IAKS) attiecībā uz šādiem elementiem:

a)	datorizēta datubāze;

b)	identifikācijas sistēma lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabaliem, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 20. panta 1. punktā;

c)	administratīvās pārbaudes.

Šīs procedūras bez sarežģījumiem vai problēmām ļaus nodrošināt kopēju datu apmaiņu ar IAKS.”

34.

Regulas 195. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja (turpmāk – “Pārvaldības komiteja”).”;

b)	iekļauj šādus punktus: “3. Komisijai palīdz arī regulatīvā komiteja. 4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.”

35.	Regulas 196. pantu aizstāj ar šādu pantu: “196. pants Komitejas pārvaldības organizācija Šīs regulas 195. panta 1. punktā minētās Pārvaldības komitejas sanāksmju organizācijā jo īpaši ņem vērā tās atbildības jomu, apspriežamo tematu īpatnības un vajadzību iesaistīt attiecīgus ekspertus.”

36.	Iekļauj šādu pantu: “203.b pants Pārejas noteikumi vīna nozarē Komisija var pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai sekmētu pāreju no Regulās (EK) Nr. 1493/1999 un (EK) Nr. 479/2008 paredzētā režīma uz šajā regulā izklāstīto režīmu.”

37.

Pielikumus groza šādi:

a)	regulas III pielikumā iekļauj IIIa daļu, kuras teksts ir sniegts šīs regulas I pielikumā;

b)	iekļauj Xb, Xc, Xd un Xe pielikumu, kuru teksts ir sniegts šīs regulas II pielikumā;

c)	iekļauj XIb pielikumu, kura teksts ir sniegts šīs regulas III pielikumā;

d)	iekļauj XVa un XVb pielikumu, kuru teksts ir sniegts šīs regulas IV pielikumā;

e)	XXII pielikumam pievieno 47. punktu, kura teksts ir sniegts šīs regulas V pielikumā.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1184/2006

Regulas (EK) Nr. 1184/2006 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Šajā regulā paredz noteikumus, ko piemēro saistībā ar Līguma 81. līdz 86. panta un dažu 88. panta noteikumu piemērojamību attiecībā uz Līguma I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu un tirdzniecību, izņemot produktus, kuri minēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (17).

3. pants

Atcelšana un turpmāka pagaidu piemērošana

1. Ievērojot 2. punktu, atceļ Regulu (EK) Nr. 479/2008.

Atsauces uz atcelto regulu saprot kā atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1234/2007 un lasa saskaņā ar minētās regulas XXII pielikumā norādīto attiecīgo atbilstības tabulu.

2. Regulas (EK) Nr. 479/2008 128. panta 3. punktu turpina piemērot tajā noteiktajiem pasākumiem un saskaņā ar tajā noteiktajiem nosacījumiem.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 25. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ŠEBESTA

(1) 2008. gada 20. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(3) OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.

(4) OV L 214, 4.8.2006., 7. lpp.

(5) OV C 319, 27.12.2006., 1. lpp.

(6) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(7) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

(8) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.”

(9) OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.

(10) OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.

(11) OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.

(12) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(13) OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp.

(14) OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.

(15) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

(16) OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.”

(17) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.”

I PIELIKUMS

“IIIa daļa. Definīcijas attiecībā uz vīna nozari

Saistībā ar vīnogulājiem

1.	“Izaršana” nozīmē pilnīgu visu vīnogulāju iznīcināšanu uz platības, kas apstādīta ar vīnogulājiem.

2.	“Stādīšana” nozīmē uzpotētu vai neuzpotētu vīnogulāja augu vai vīnogulāja auga daļu pastāvīgu iesakņošanu, lai ražotu vīnogas vai izveidotu potzaru audzētavu.

3.	“Uzpotēšana” nozīmē vīnogulāja potēšanu, kuram iepriekš jau ir veikta potēšana.

Saistībā ar ražošanu

4.	“Svaigas vīnogas” ir gatavi vai pat mazliet sažuvuši vīnogulāja augļi, kurus izmanto vīna gatavošanā, kurus var izspiest vai sapresēt ar līdzekļiem, kas pieejami parastā vīna pagrabā, un kuri var spontāni radīt alkoholisku fermentāciju.

“Svaiga vīnogu misa, kuras fermentācijas process ir apturēts, pievienojot spirtu” ir produkts, kuram ir šādas īpašības:

a)	tā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 % un nav lielāka par 15 %;

tas ir iegūts, pievienojot nefermentētai vīnogu misai, kuras dabiskā spirta koncentrācija nav mazāka par 8,5 % un kura ir iegūta tikai no tām vīna vīnogu šķirnēm, kas klasificējamas saskaņā ar 120.a panta 2. punktu:

i)	vai nu neitrālu vīnogu izcelsmes spirtu, tostarp spirtu, ko iegūst, destilējot žāvētas vīnogas, un kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 96 %;

ii)	vai nerektificētu produktu, ko iegūst, destilējot vīnu, un kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un nav lielāka par 80 %.

“Vīnogu sula” ir nefermentēts, bet fermentējams šķidrs produkts, kuru:

a)	iegūst pienācīgas apstrādes rezultātā, padarot to derīgu lietošanai pārtikā tādu, kāds tas ir;

b)	iegūst no svaigām vīnogām vai vīnogu misas, vai atjaunojot. Gadījumā, ja tas iegūts atjaunojot, tas ir jāatjauno tikai no koncentrētas vīnogu misas vai koncentrētas vīnogu sulas. Vīnogu sulai pieļaujamā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 1 %.

“Koncentrēta vīnogu sula” ir nekaramelizēta vīnogu sula, ko iegūst, daļēji dehidrējot vīnogu sulu, izdarot to ar jebkuru atļautu metodi, izņemot tiešu karsēšanu, tādā veidā, lai skaitlis, ko uzrāda refraktometrs, kuru izmanto saskaņā ar metodi, kas vēl jāparedz, 20 °C temperatūrā nebūtu mazāks kā 50,9 %.

Koncentrētai vīnogu sulai pieļaujamā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 1 %.

“Vīna nogulsnes” ir atliekas:

a)	kas uzkrājas traukos, kuros atrodas vīns pēc fermentācijas, glabāšanas laikā vai pēc atļautas apstrādes;

b)	ko iegūst, filtrējot vai izgulsnējot centrifūgā a) apakšpunktā minēto produktu;

c)	kas uzkrājas traukos, kuros atrodas vīnogu misa uzglabāšanas laikā vai pēc atļautas apstrādes;

d)	ko iegūst, filtrējot vai izgulsnējot centrifūgā c) apakšpunktā minēto produktu.

9.	“Vīnogu čagas” ir fermentētas vai nefermentētas atliekas, kas paliek pēc svaigu vīnogu izspiešanas.

10.

“Čagu ekstrakta vīns” ir produkts, kuru iegūst šādi:

a)	fermentējot neapstrādātas vīnogu čagas, kas izmērcētas ūdenī; vai

b)	skalojot fermentētas vīnogu čagas ar ūdeni.

11.

“Vīns, kas stiprināts destilācijai” ir produkts, kuram ir šādas īpašības:

a)	faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 18 % un nav lielāka par 24 %;

b)	tas ir iegūts, tikai pievienojot vīnam, kurš nesatur atlieku cukuru, nerektificētu produktu, kas iegūts, destilējot vīnu, un kam maksimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 86 %; vai

c)	kam maksimālais gaistošais skābums, kuru izsaka kā etiķskābi, ir 1,5 grami litrā.

12.

“Cuvée” ir:

a)	vīnogu misa;

vīns;

c)	vīnogu misas un/vai vīnu ar dažādām īpašībām maisījums, kas paredzēts īpaša veida dzirkstošā vīna gatavošanai.

Spirta koncentrācija

13.	“Faktiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta tilpuma vienību skaits 20 °C temperatūrā, ko satur 100 tilpuma vienības produkta šādā temperatūrā.

14.	“Potenciālā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta tilpuma vienību skaits 20 °C temperatūrā, ko var saražot, pilnībā fermentējot cukurus, kurus satur 100 tilpuma vienības produkta šādā temperatūrā.

15.	“Kopējā spirta tilpumkoncentrācija” ir faktiskās un potenciālās spirta tilpumkoncentrācijas summa.

16.	“Dabiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir kopējā spirta tilpumkoncentrācija produktā pirms jebkādas bagātināšanas.

17.	“Faktiskā spirta masas koncentrācija” ir tīrā spirta kilogramu skaits 100 kg produkta.

18.	“Potenciālā spirta masas koncentrācija” ir tīrā spirta kilogramu skaits, ko var saražot, pilnībā fermentējot cukurus, kurus satur 100 kilogrami produkta.

19.	“Kopējā spirta masas koncentrācija” ir faktiskās un potenciālās spirta masas koncentrācijas summa.”

II PIELIKUMS

“

Xb PIELIKUMS

BUDŽETS ATBALSTA PROGRAMMĀM (ATBILSTĪGI 103.N PANTA 1. PUNKTAM)

tūkstošos EUR
Budžeta gads	2009	2010	2011	2012	2013	No 2014. gada un turpmāk
BG	15 608	21 234	22 022	27 077	26 742	26 762
CZ	2 979	4 076	4 217	5 217	5 151	5 155
DE	22 891	30 963	32 190	39 341	38 867	38 895
EL	14 286	19 167	19 840	24 237	23 945	23 963
ES	213 820	284 219	279 038	358 000	352 774	353 081
FR	171 909	226 814	224 055	284 299	280 311	280 545
IT (1)	238 223	298 263	294 135	341 174	336 736	336 997
CY	2 749	3 704	3 801	4 689	4 643	4 646
LT	30	37	45	45	45	45
LU	344	467	485	595	587	588
HU	16 816	23 014	23 809	29 455	29 081	29 103
MT	232	318	329	407	401	402
AT	8 038	10 888	11 313	13 846	13 678	13 688
PT	37 802	51 627	53 457	65 989	65 160	65 208
RO	42 100	42 100	42 100	42 100	42 100	42 100
SI	3 522	3 770	3 937	5 119	5 041	5 045
SK	2 938	4 022	4 160	5 147	5 082	5 085
UK	0	61	67	124	120	120

Xc PIELIKUMS

BUDŽETA PIEŠĶĪRUMS LAUKU ATTĪSTĪBAI (MINĒTS 190.A PANTA 3. PUNKTĀ)

tūkstošos EUR
Budžeta gads	2009	2010	No 2011. gada un turpmāk
BG	—	—	—
CZ	—	—	—
DE	—	—	—
EL	—	—	—
ES	15 491	30 950	46 441
FR	11 849	23 663	35 512
IT	13 160	26 287	39 447
CY	—	—	—
LT	—	—	—
LU	—	—	—
HU	—	—	—
MT	—	—	—
AT	—	—	—
PT	—	—	—
RO	—	—	—
SI	—	1 050	1 050
SK	—	—	—
UK	160	160	160

Xd PIELIKUMS

IZARŠANAS SHĒMAS BUDŽETS

Izaršanas shēmas īstenošanai pieejamais budžets, kas minēts šīs regulas 85.s panta 3. punktā, ir šāds:

a)	2008./2009. vīna gadā (2009. budžeta gads): EUR 464 000 000;

b)	2009./2010. vīna gadā (2010. budžeta gads): EUR 334 000 000;

c)	2010./2011. vīna gadā (2011. budžeta gads): EUR 276 000 000.

Xe PIELIKUMS

PLATĪBAS, KURAS DALĪBVALSTIS VAR DEKLARĒT KĀ NEATBILSTĪGAS IEKĻAUŠANAI IZARŠANAS SHĒMĀ (KĀ MINĒTS 85.U PANTA 1., 2. UN 5. PUNKTĀ)

hektāros
Dalībvalsts	Kopējā platība, kas apstādīta ar vīnogulājiem	Platības, kas minētas 85.u panta 5. punktā
BG	135 760	4 073
CZ	19 081	572
DE	102 432	3 073
EL	69 907	2 097
ES	1 099 765	32 993
FR	879 859	26 396
IT	730 439	21 913
CY	15 023	451
LU	1 299	39
HU	85 260	2 558
MT	910	27
AT	50 681	1 520
PT	238 831	7 165
RO	178 101	5 343
SI	16 704	501
SK	21 531	646

”

(1) Maksimāli pieļaujamās summas, kas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā paredzētas Itālijai un kas atbilst 2008., 2009. un 2010. gadam, ir samazinātas par EUR 20 miljoniem, un šīs summas ir iekļautas Itālijas budžeta summās, kas paredzētas atbalsta programmām 2009., 2010. un 2011. budžeta gadā, kā noteikts šajā tabulā.

III PIELIKUMS

“XIb PIELIKUMS

VĪNKOPĪBAS PRODUKTU KATEGORIJAS

1. Vīns

Vīns ir produkts, ko iegūst, tikai pilnībā vai daļēji alkoholiski fermentējot svaigas, saspiestas vai nesaspiestas vīnogas vai vīnogu misu.

Vīnam:

vai nu piemērojot, vai nepiemērojot procesus, kas precizēti XVa pielikuma B punktā, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 %, ja vīns iegūts tikai no vīnogām, kuras ievāktas vīnogu audzēšanas A un B zonā, kas minētas šā pielikuma papildinājumā, un nav mazāka par 9 %, ja tās ievāktas citās vīnogu audzēšanas zonās;

atkāpjoties no citādi piemērojamās minimālās faktiskās spirta tilpumkoncentrācijas, gadījumos, kad vīnam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai nu piemērojot, vai nepiemērojot XVa pielikuma B punktā aprakstīto procesus, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 4,5 %;

kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 15 %. Tomēr, atkāpjoties no iepriekš minētā:

—	maksimālā spirta tilpumkoncentrācijas robeža var sasniegt līdz 20 % attiecībā uz vīniem, kuri ir ražoti bez bagātināšanas dažos vīnogu audzēšanas reģionos Kopienas teritorijā, par ko pieņem lēmumu Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru,

—	maksimālā spirta tilpumkoncentrācijas robeža var pārsniegt 15 % vīniem, ja vīni ir ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ražoti bez bagātināšanas;

d)	ievērojot atkāpes, ko varētu paredzēt Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru, kopējais skābuma saturs, ko izsaka kā vīnskābi, nav mazāks kā 3,5 grami litrā vai 46,6 miliekvivalenti litrā.

“Retsina” ir vīns, ko ražo tikai Grieķijas ģeogrāfiskajā teritorijā, izmantojot vīnogu misu, ko apstrādā ar Aleppo priedes sveķiem. Aleppo priedes sveķu izmantošana ir atļauta tikai, lai iegūtu vīnu “Retsina”, atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti piemērojamos Grieķijas noteikumos.

Atkāpjoties no b) apakšpunkta, “Tokaji eszencia” un “Tokajská esencia” tiek uzskatīti par vīnu.

2. Rūgstošs jaunvīns

Rūgstošs jaunvīns ir vīns, kam alkoholiskās fermentācijas process vēl nav beidzies un kas vēl nav atdalīts no nogulsnēm.

3. Desertvīns

Desertvīns ir produkts ar šādām īpašībām:

a)	faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 % un nav lielāka par 22 %;

b)	kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17,5 %, izņemot dažus desertvīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iekļauti sarakstā, ko sastādīs Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru;

tas ir iegūts no:

—	rūgstošas vīnogu misas,

—

vīna,

—	iepriekš minēto produktu kombinācijas vai

—	vīnogu misas vai tās maisījuma ar vīnu tiktāl, cik tas attiecas uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kurus nosaka Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru;

d)	sākotnējā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 %, izņemot dažus desertvīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iekļauti sarakstā, kas jāsastāda Komisijai saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru;

tam pievienots turpmāk norādītais:

atsevišķi vai kombinējot:

—	neitrāls vīnogu izcelsmes spirts, ietverot spirtu, ko iegūst, destilējot žāvētas vīnogas, un kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 96 %,

—	vīns vai žāvētu vīnogu destilāts, kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un nav lielāka par 86 %;

ii)

attiecīgā gadījumā – kopā ar vienu vai vairākiem šādiem produktiem:

—	koncentrēta vīnogu misa,

—	kāds no produktiem, kas minēti e) apakšpunkta i) punktā, kopā ar vīnogu misu, kura minēta c) apakšpunkta pirmajā un ceturtajā ievilkumā;

atkāpjoties no e) apakšpunkta prasībām, tam pievienots, ciktāl tas attiecas uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iekļauti sarakstā, kas jāsastāda Komisijai saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru:

i)	jebkurš no produktiem, kas minēti e) apakšpunkta i) punktā, atsevišķi vai kombinējot;

ii)

viens vai vairāki šādi produkti:

—	vīna spirts vai žāvētu vīnogu spirts, kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 95 % un nav lielāka par 96 %,

—	spirts, ko destilē no vīna vai no vīnogu izspaidām un kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un nav lielāka par 86 %,

—	spirts, ko destilē no žāvētām vīnogām un kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un nav mazāka par 94,5 %; un

iii)

vajadzības gadījumā viens vai vairāki šādi produkti:

—	daļēji fermentēta vīnogu misa, ko iegūst no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām,

—	koncentrēta vīnogu misa, ko iegūst tiešas karsēšanas rezultātā un kas, izņemot šo darbību, atbilst koncentrētas vīnogu misas definīcijai,

—	koncentrēta vīnogu misa,

—	viens no produktiem, kas uzskaitīti f) apakšpunkta ii) punktā, kopā ar vīnogu misu, kas minēta c) apakšpunkta pirmajā un ceturtajā ievilkumā.

4. Dzirkstošais vīns

Dzirkstošais vīns ir produkts ar šādām īpašībām:

iegūts pirmajā vai otrajā spirta fermentācijā:

—	no svaigām vīnogām,

—	no vīnogu misas vai

—

no vīna;

b)	kurš, atverot trauku, izdala oglekļa dioksīdu, kas radies vienīgi fermentācijas procesā;

c)	kurā, ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, sakarā ar oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks kā 3 bāri; un

d)	kura gatavošanai paredzētā cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 %.

5. Kvalitatīvais dzirkstošais vīns

Kvalitatīvais dzirkstošais vīns ir produkts:

kurš iegūts pirmajā vai otrajā spirta fermentācijā:

—	no svaigām vīnogām,

—	no vīnogu misas vai

—

no vīna;

b)	kurš, atverot trauku, izdala oglekļa dioksīdu, kas radies vienīgi fermentācijas procesā;

c)	kurā, ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, sakarā ar oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks kā 3,5 bāri; un

d)	kura gatavošanai paredzētā cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9 %.

6. Kvalitatīvais aromātiskais dzirkstošais vīns

Kvalitatīvais aromātiskais dzirkstošais vīns ir kvalitatīvais dzirkstošais vīns:

kurš iegūts, cuvée sagatavošanas brīdī izmantojot vienīgi tādu vīnogu misu vai tādu vīnogu misu fermentācijas procesā, kuru iegūst no īpašām vīna vīnogu šķirnēm no saraksta, kas jāsastāda Komisijai saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru. Kvalitatīvos aromātiskos dzirkstošos vīnus, kurus ražo tradicionāli, cuvée sagatavošanai izmantojot vīnus, nosaka Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru;

b)	kurā, ja to 20 °C temperatūrā glabā slēgtās tvertnēs, sakarā ar oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks par 3 bāriem;

c)	kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 6 %; un

d)	kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 10 %.

Īpašus noteikumus attiecībā uz citām papildu iezīmēm vai ražošanas un aprites nosacījumiem pieņem Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru.

7. Gāzēts dzirkstošais vīns

Gāzēts dzirkstošais vīns ir produkts ar šādām īpašībām:

a)	iegūts no vīna bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

b)	no tā trauka atvēršanas brīdī izdalās oglekļa dioksīds, kurš pilnībā vai daļēji radies no minētās gāzes pievienošanas; un

c)	ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, tam sakarā ar oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks kā 3 bāri.

8. Pusdzirkstošais vīns

Pusdzirkstošais vīns ir produkts ar šādām īpašībām:

a)	iegūts no vīna, ja vien šādam vīnam kopējā spirta koncentrācija nav mazāka par 9 %;

b)	faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 %;

c)	ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, sakarā ar endogēna oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks kā 1 bārs un nav lielāks kā 2,5 bāri; un

d)	to pilda 60 litru vai mazākos traukos.

9. Gāzēts pusdzirkstošais vīns

Gāzēts pusdzirkstošais vīns ir produkts ar šādām īpašībām:

a)	iegūts no vīna;

b)	faktiskā spirta koncentrācija nav mazāka par 7 %, un kopējā spirta koncentrācija nav mazāka par 9 %;

c)	ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, sakarā ar oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā, kurš ir pievienots pilnībā vai daļēji, ir pārspiediens, kas nav mazāks kā 1 bārs un nav lielāks kā 2,5 bāri; un

d)	to pilda 60 litru vai mazākos traukos.

10. Vīnogu misa

Vīnogu misa ir šķidrs produkts, ko dabiskā ceļā vai fizikālos procesos iegūst no svaigām vīnogām. Faktiskā pieļaujamā spirta tilpumkoncentrācija vīnogu misā nedrīkst pārsniegt 1 %.

11. Daļēji norūgusi vīnogu misa

Vīnogu misa fermentācijas procesā ir produkts, kuru iegūst, fermentējot vīnogu misu, un kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1 %, bet mazāka nekā trīs piektdaļas tā kopējās spirta tilpumkoncentrācijas.

12. Daļēji norūgusi vīnogu misa, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām

Vīnogu misa fermentācijas procesā, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, ir produkts, kuru iegūst, daļēji fermentējot vīnogu misu, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, un kura kopējais cukura saturs pirms fermentācijas ir vismaz 272 grami litrā, kura dabiskā un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8 %. Tomēr zināmus vīnus, kurus nosaka Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru, kuri atbilst minētajām prasībām, neuzskata par rūgstošu vīnogu misu, ko iegūst no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām.

13. Koncentrēta vīnogu misa

Koncentrēta vīnogu misa ir nekaramelizēta vīnogu misa, kas iegūta, daļēji dehidrējot vīnogu misu, ko veic ar jebkuru atļautu metodi, izņemot tiešu karsēšanu, tādā veidā, lai skaitlis, ko uzrāda refraktometrs, kuru izmanto saskaņā ar metodi, kas tiek paredzēta saskaņā ar 120.g pantu, 20 °C temperatūrā nebūtu mazāks kā 50,9 %.

Koncentrētas vīnogu misas pieļaujamā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 1 %.

14. Rektificēta koncentrēta vīnogu misa

Rektificēta koncentrēta vīnogu misa ir šķidrs, nekaramelizēts produkts, kuru:

a)	iegūst, daļēji dehidrējot vīnogu misu, ko veic ar jebkuru atļautu metodi, izņemot tiešu karsēšanu, tādā veidā, lai skaitlis, ko uzrāda refraktometrs, kuru izmanto saskaņā ar metodi, kas tiek paredzēta saskaņā ar 120.g pantu, 20 °C temperatūrā nebūtu mazāks kā 61,7 %;

b)	apstrādā atļautā veidā, lai atskābinātu un likvidētu sastāvdaļas, izņemot cukuru;

un kuram ir šādas īpašības:

—	ja Brix ir 25, pH ir ne vairāk par 5,

—	optiskais blīvums pie 425 nm 1 cm biezumā nav lielāks kā 0,100 vīnogu misā, kas koncentrēta pie 25 Brix,

—	saharozes saturs nav konstatējams ar analīzes metodi, kas vēl jānosaka,

—	Folin-Ciocalteau indekss nav lielāks kā 6,00, ja Brix ir 25,

—	titrējamais skābums nav lielāks kā 15 miliekvivalenti kilogramā kopējo cukuru,

—	sēra dioksīda saturs nav lielāks par 25 miligramiem uz kopējo cukuru kilogramu,

—	kopējais katjonu saturs nav lielāks par 8 miliekvivalentiem kilogramā kopējo cukuru,

—	vadītspēja 25 Brix un 20 °C temperatūrā nav lielāka kā 120 mikrosīmeni/cm,

—	hidroksimetilfurfurola saturs nav lielāks par 25 miligramiem kilogramā kopējo cukuru,

—	mezoinozīta klātbūtne.

Rektificētai koncentrētai vīnogu misai pieļaujamā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 1 %.

15. Vīns no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām

Vīns no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām ir produkts:

a)	kurš nav bagātināts un ir iegūts no vīnogām, kas daļējai dehidrācijai atstātas saulē vai ēnā;

b)	kura kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir 16 % un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 9 %; un

c)	kura dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 16 % (vai 272 grami cukura uz litru).

16. Pārgatavinātu vīnogu vīns

Pārgatavinātu vīnogu vīns ir produkts:

a)	kurš ražots nebagātinot;

b)	kura dabiskā spirta koncentrācija ir lielāka nekā 15 %; un

c)	kura kopējā spirta koncentrācija nav mazāka par 15 % un faktiskā spirta koncentrācija nav mazāka par 12 %.

Dalībvalstis šim produktam drīkst noteikt novecināšanas periodu.

17. Vīna etiķis

Vīna etiķis ir etiķis, kuram ir šādas īpašības:

a)	iegūts tikai ar skābu vīna fermentāciju; un

b)	kopējais skābums, ko izsaka kā etiķskābi, nav mazāks kā 60 grami litrā.

XIb pielikuma papildinājums

Vīnogu audzēšanas zonas

Vīnogu audzēšanas zonas ir šādas.

Pie vīnogu audzēšanas A zonas pieder šādas platības:

a) Vācijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav iekļautas 2. punkta a) apakšpunktā;

b) Luksemburgā– Luksemburgas vīnogu audzēšanas reģions;

c) Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Īrijā, Nīderlandē, Polijā un Zviedrijā– šo valstu vīnogu audzēšanas reģioni;

d) Čehijā– Čechy vīnogu audzēšanas reģions.

Pie vīnogu audzēšanas B zonas pieder šādas platības:

a) Vācijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības Baden precizētajā reģionā;

b) Francijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības departamentos, kas nav minēti šajā pielikumā, un šādos departamentos:

— Alsace: Bas-Rhin, Haut-Rhin,

— Lorraine: Meurthe-et-Moselle, Meuse, Moselle, Vosges,

— Champagne: Aisne, Aube, Marne, Haute-Marne, Seine-et-Marne,

— Jura: Ain, Doubs, Jura, Haute-Saône,

— Savoie: Savoie, Haute-Savoie, Isère (Chapareillan komūna),

— Val de Loire: Cher, Deux-Sèvres, Indre, Indre-et-Loire, Loir-et-Cher, Loire-Atlantique, Loiret, Maine-et-Loire, Sarthe, Vendée, Vienne un ar vīnogulājiem apstādītas platības Cosne-sur-Loire apgabalā Nièvre departamentā;

c) Austrijā– Austrijas vīnogu audzēšanas reģions;

d) Čehijā– Morava vīnogu audzēšanas reģions un ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav ietvertas 1. punkta d) apakšpunktā;

e) Slovākijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Malokarpatská vinohradnícka oblast’, Južnoslovenská vinohradnícka oblast’, Nitrianska vinohradnícka oblast’, Stredoslovenská vinohradnícka oblast’ a Východoslovenská vinohradnícka oblast’, kā arī 3. punkta f) apakšpunktā nenorādītos vīnogu audzēšanas reģionos;

f) Slovēnijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos:

— Podravje reģionā: Štajerska Slovenija, Prekmurje,

— Posavje reģionā: Bizeljsko Sremič, Dolenjska un Bela krajina un ar vīnogulājiem apstādītas platības reģionos, kas nav norādīti 4. punkta d) apakšpunktā;

g) Rumānijā– Podișul Transilvaniei reģions.

Pie vīnogu audzēšanas C I zonas pieder šādas platības:

a) Francijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības

šādos departamentos: Allier, Alpes-de-Haute-Provence, Hautes-Alpes, Alpes-Maritimes, Ariège, Aveyron, Cantal, Charente, Charente-Maritime, Corrèze, Côte-d’Or, Dordogne, Haute-Garonne, Gers, Gironde, Isère (izņemot Chapareillan komūnu), Landes, Loire, Haute-Loire, Lot, Lot-et-Garonne, Lozère, Nièvre (izņemot Cosne-sur-Loire apgabalu), Puy-de-Dôme, Pyrénées-Atlantiques, Hautes-Pyrénées, Rhône, Saône-et-Loire, Tarn, Tarn-et-Garonne, Haute-Vienne, Yonne,

Valence un Die apgabalos – Drôme departamentā (izņemot Dieulefit, Loriol, Marsanne un Montélimar kantonu),

Tournon apgabalā un Antraigues, Burzet, Coucouron, Montpezat-sous-Bauzon, Privas, Saint-Etienne de Lugdarès, Saint-Pierreville, Valgorge un Voulte-sur-Rhône kantonā Ardèche departamentā;

b) Itālijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības Valle d’Aosta reģionā un Sondrio, Bolzano, Trento un Belluno provincē;

c) Spānijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības A Coruña, Asturias, Cantabria, Guipúzcoa un Vizcaya provincē;

d) Portugālē– ar vīnogulājiem apstādītas platības Ziemeļportugāles reģiona daļā, kurš atbilst vīna ražošanas reģionam ar cilmes vietas nosaukumu “Vinho Verde”, kā arī Concelhos de Bombarral, Laurinhã, Mafra e Torres Vedras (izņemot Freguesias da Carvoeira e Dois Portos), kas pieder pie Região viticola da Extremadura;

e) Ungārijā– ar vīnogulājiem apstādītas visas platības;

f) Slovākijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības reģionā Tokajská vinohradnícka oblast’;

g) Rumānijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 2. punkta g) apakšpunktā vai 4. punkta f) apakšpunktā.

Pie vīnogu audzēšanas C II zonas pieder šādas platības:

a) Francijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības:

šādos departamentos: Aude, Bouches-du-Rhône, Gard, Hérault, Pyrénées-Orientales (izņemot Olette un Arles-sur-Tech kantonu), Vaucluse,

Var departamenta daļā, kas dienvidos robežojas ar Evenos, Le Beausset, Solliès-Toucas, Cuers, Puget-Ville, Collobrières, La Garde-Freinet, Pland-de-la-Tour un Sainte-Maxime komūnas ziemeļu robežu,

Nyons apgabalā un Loriol-sur- Drôme kantonā Drôme departamentā,

tajās Ardèche departamenta daļās, kuras nav uzskaitītas 3. punkta a) apakšpunktā;

b) Itālijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Abruzzo, Campania, Emilia-Romagna, Friuli-Venezia Giulia, Lazio, Liguria, Lombardy (izņemot Sondrio provinci), Marche, Molise, Piedmont, Toscana, Umbria, Veneto (izņemot Belluno provinci), to skaitā salas, kas pieder pie minētajiem reģioniem, piemēram, Elba un pārējās Toscana arhipelāga salas, Ponziane salas, Capri un Ischia sala;

c) Spānijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos:

Lugo, Orense, Pontevedra,

Ávila (izņemot komūnas, kas atbilst vīnam ar cilmes vietas nosaukumu “comarca”Cebreros), Burgos, León, Palencia, Salamanca, Segovia, Soria, Valladolid, Zamora,

La Rioja,

Álava,

Navarra,

Huesca,

Barcelona, Girona, Lleida,

tajā Zaragoza provinces daļā, kas atrodas uz ziemeļiem no Ebro upes,

tajās Tarragona provinces komūnās, kas iekļautas Penedés cilmes vietas nosaukumā,

tajā Tarragona provinces daļā, kas atbilst vīnam ar cilmes vietas nosaukumu “comarca”Conca de Barberá;

d) Slovēnijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Brda vai Goriška Brda, Vipavska dolina vai Vipava, Kras un Slovenska Istra;

e) Bulgārijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Dunavska Ravnina (Дунавска равнина), Chernomorski Rayon (Черноморски район), Rozova Dolina (Розова долина);

f) Rumānijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Dealurile Buzăului, Dealu Mare, Severinului un Plaiurile Drâncei, Colinele Dobrogei, Terasele Dunării, Dienvidu vīna reģions, tostarp smiltaines un citi labvēlīgi reģioni.

Pie vīnogu audzēšanas C III a) zonas pieder šādas platības:

a) Grieķijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Florina, Imathia, Kilkis, Grevena, Larisa, Ioannina, Levkas, Akhaia, Messinia, Arkadia, Korinthia, Iraklio, Khania, Rethimni, Samos, Lasithi un Thira sala (Santorini);

b) Kiprā– ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas atrodas vairāk nekā 600 metru virs jūras līmeņa;

c) Bulgārijā– ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 4. punkta e) apakšpunktā.

Pie vīnogu audzēšanas C III b) zonas pieder šādas platības:

a) Francijā- ar vīnogulājiem apstādītas platības:

Corse departamentos,

tajā Var departamenta daļā, kas atrodas starp jūru un šādu komūnu robežlīniju (kuras pašas tajā ir iekļautas): Evenos, Le Beausset, Solliès-Toucas, Cuers, Puget-Ville, Collobrières, La Garde-Freinet, Plan-de-la-Tour un Sainte-Maxime,

Olette un Arles-sur-Tech kantonā Pyrénées-Orientales departamentā;

b) Itālijā- ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Calabria, Basilicata, Apulia, Sardinia un Sicile, to skaitā salas, kas pieder pie šiem reģioniem, – Pantelleria un Lipari, Egadi un Pelagie salas;

c) Grieķijā- ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav uzskatītas 5. punkta a) apakšpunktā;

d) Spānijā- ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav uzskaitītas 3. punkta c) apakšpunktā vai 4. punkta c) apakšpunktā;

e) Portugālē- ar vīnogulājiem apstādītas platības reģionos, kas nav iekļauti 3. punkta d) apakšpunktā;

f) Kiprā- ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas atrodas mazāk nekā 600 metru virs jūras līmeņa;

g) Maltā- platības, kuras apstādītas ar vīnogulājiem.

To teritoriju robežas noteikšana, uz kurām attiecas administratīvās vienības, kas minētas šajā pielikumā, ir robežas noteikšana, kura izriet no valstu noteikumiem, kas ir spēkā 1981. gada 15. decembrī, un attiecībā uz Spāniju – no valsts noteikumiem, kas ir spēkā 1986. gada 1. martā, un attiecībā uz Portugāli – no valsts noteikumiem, kas ir spēkā 1998. gada 1. martā.

”

IV PIELIKUMS

“

XVa PIELIKUMS

STIPRINĀŠANA, PASKĀBINĀŠANA UN ATSKĀBINĀŠANA DAŽĀS VĪNOGU AUDZĒŠANAS ZONĀS

A. Stiprināšanas ierobežojumi

Ja dažās Kopienas vīnogu audzēšanas zonās, kas minētas XIb pielikuma papildinājumā, tas vajadzīgs klimatisko apstākļu dēļ, attiecīgās dalībvalstis var atļaut dabisko spirta tilpumkoncentrāciju palielināt svaigām vīnogām, vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, rūgstošam jaunvīnam un vīniem, kuri iegūti no vīna vīnogu šķirnēm, kas klasificējamas saskaņā ar 120.a panta 2. punktu.

Dabisko spirta tilpumkoncentrāciju palielina, izmantojot B daļā minētās vīndarības metodes, un tā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

a)	3 % vīnogu audzēšanas A zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā;

b)	2 % vīnogu audzēšanas B zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā;

c)	1,5 % vīnogu audzēšanas C zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā.

Gados, kad klimatiskie apstākļi bijuši īpaši nelabvēlīgi, dalībvalstis var lūgt 2. punktā noteiktās robežas palielināt par 0,5 %. Atbildot uz šādu lūgumu, Komisija iesniedz tiesību akta projektu Pārvaldības komitejai, kas paredzēta 195. panta 1. punktā. Komisija četru nedēļu laikā pēc lūguma saņemšanas izstrādā par to lēmumu.

B. Stiprināšanas procesi

A. punktā paredzēto dabisko spirta tilpumkoncentrāciju atļauts palielināt tikai:

a)	attiecībā uz svaigām vīnogām, rūgstošu vīnogu misu vai rūgstošu jaunvīnu, pievienojot saharozi, koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu;

b)	attiecībā uz vīnogu misu, pievienojot koncentrētu saharozi, vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu vai daļēji koncentrējot, tostarp izmantojot apgrieztās osmozes metodi;

c)	attiecībā uz vīnu – daļēji koncentrējot ar atdzesēšanas paņēmienu.

2.	Procesi, kas minēti 1. punktā, cits citu savstarpēji izslēdz, ja vīnu vai vīnogu misu bagātina ar koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu un ja atbalstu maksā saskaņā ar 103.y pantu.

Saharozes pievienošanu, kas paredzēta 1. punkta a.) un b) apakšpunktā, drīkst izdarīt, tikai pievienojot sauso cukuru, un tikai šādās vīnogu audzēšanas zonās:

a)	vīnogu audzēšanas A zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā;

b)	vīnogu audzēšanas B zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā;

vīnogu audzēšanas C zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā, izņemot vīna dārzus, kuri ir Itālijā, Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Kiprā, un vīna dārzus Francijas departamentos, uz kuriem attiecas šādu apelācijas tiesu jurisdikcija:

—	Aix-ne-Provence,

—

Nîmes,

—	Montpellier,

—

Toulouse,

—

Agen,

—

Pau,

—

Bordeaux,

—

Bastia.

Tomēr izņēmuma kārtā iepriekš minētajos Francijas departamentos valsts iestādes var atļaut bagātināšanu ar sauso cukuru. Francija nekavējoties paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par šādām atļaujām.

Koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas pievienošanas rezultātā sākotnējais svaigu izspiestu vīnogu, vīnogu misas, vīnogu misas fermentācijas procesā un jauna vīna, kas vēl atrodas fermentācijas procesā, tilpums nepalielinās vairāk kā par 11 % vīnogu audzēšanas A zonā, 8 % vīnogu audzēšanas B zonā un 6,5 % vīnogu audzēšanas C zonā, kā minēts XIb pielikuma papildinājumā.

Vīnogu misas vai vīna, kuri pakļauti 1. punktā minētajiem procesiem, koncentrācijas rezultātā:

a)	sākotnējais šo produktu tilpums nedrīkst samazināties vairāk kā par 20 %;

b)	neskarot A daļas 2. punkta c) apakšpunktu, dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst palielināties vairāk kā par 2 %.

Iepriekš 1. un 5. punktā minēto procesu izmantošanas rezultātā nedrīkst palielināties kopējā spirta tilpumkoncentrācija svaigām vīnogām, vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, rūgstošam jaunvīnam vai vīnam:

a)	vīnogu audzēšanas A zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā, līdz vairāk nekā 11,5 %;

b)	vīnogu audzēšanas B zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā, līdz vairāk nekā 12 %;

c)	vīnogu audzēšanas C I zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā, līdz vairāk nekā 12,5 %;

d)	vīnogu audzēšanas C II zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā, līdz vairāk nekā 13 %; un

e)	vīnogu audzēšanas C III zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā, līdz vairāk nekā 13,5 %.

Atkāpjoties no 6. punkta, dalībvalstis var atļaut arī šādas darbības:

a)	saistībā ar sarkanvīnu palielināt kopējo spirta tilpumkoncentrāciju 6. punktā minētajiem produktiem līdz 12 % vīnogu audzēšanas A zonā un līdz 12,5 % vīnogu audzēšanas B zonā, kas minētas XIb pielikuma papildinājumā;

b)	palielināt kopējo spirta tilpumkoncentrāciju 6. punktā minētajiem produktiem tādu vīnu ražošanai, kuriem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, līdz dalībvalsts noteiktai robežvērtībai.

C. Paskābināšana un atskābināšana

Svaigas vīnogas, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu, rūgstošu jaunvīnu un vīnu var pakļaut:

a)	atskābināšanai vīnogu audzēšanas A, B un C I zonā, kas minētas XIb pielikuma papildinājumā;

b)	paskābināšanai un atskābināšanai vīnogu audzēšanas C I, C II un C III a) zonā, kas minētas XIb pielikuma papildinājumā, neskarot 7. punktu; vai

c)	paskābināšanai vīnogu audzēšanas C III b) zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā.

2.	Produktu, kas minēti 1. punktā (izņemot vīnu), paskābināšanu drīkst izdarīt tikai līdz robežvērtībai 1,50 g/l, ko izsaka kā vīnskābi, vai 20 miliekvivalenti litrā.

3.	Vīna paskābināšanu drīkst izdarīt tikai līdz robežvērtībai 2,50 g/l, ko izsaka kā vīnskābi, vai 33,3 miliekvivalenti litrā.

4.	Vīna atskābināšanu drīkst izdarīt tikai līdz robežvērtībai 1 g/l, ko izsaka kā vīnskābi, vai 13,3 miliekvivalenti litrā.

5.	Vīnogu misu, kas paredzēta koncentrēšanai, drīkst daļēji atskābināt.

6.	Neskarot 1. punktu, gados, kad klimatiskie apstākļi ir bijuši ārkārtēji, dalībvalstis var atļaut 1. punktā minēto produktu paskābināšanu vīnogu audzēšanas A un B zonā, kas minētas XIb pielikuma papildinājumā, ievērojot nosacījumus, kas minēti šā panta 2. un 3. punktā.

7.	Viena un tā paša produkta bagātināšana un paskābināšana, izņemot atkāpes, par ko lēmumu pieņem Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru, kā arī paskābināšana un atskābināšana ir procesi, kas savstarpēji cits citu izslēdz.

D. Procesi

Neviens no B un C daļā minētajiem procesiem (izņemot vīnu paskābināšanu un atskābināšanu) nav atļauts, ja vien to neveic, ievērojot nosacījumus, kas jānosaka Komisijai saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru, laikā, kad svaigās vīnogas, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu vai rūgstošu jaunvīnu pārvērš vīnā vai jebkurā citā dzērienā, kas paredzēts tiešam patēriņam pārtikā un kas minēts 1. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, izņemot dzirkstošo vīnu vai gāzētu dzirkstošo vīnu tajā vīnogu audzēšanas zonā, kurā ievāktas izmantotās svaigās vīnogas.

2.	Vīnu koncentrēšana notiek tajā vīnogu audzēšanas zonā, kurā ievāktas izmantotās svaigās vīnogas.

3.	Vīnu paskābināšanu un atskābināšanu ir atļauts veikt tikai vīndarības uzņēmumā un tajā vīnogu audzēšanas zonā, kur ievāktas vīnogas, kas izmantotas konkrētā vīna ražošanā.

Par katru no 1., 2. un 3. punktā minētajiem procesiem paziņo kompetentajām iestādēm. Tas pats attiecas uz koncentrētas vīnogu misas, rektificētas koncentrētas vīnogu misas vai saharozes daudzumiem, kas ir fizisku vai juridisku personu, jo īpaši ražotāju, pudeļu pildītāju, pārstrādātāju un tirgotāju, kurus nosaka Komisija saskaņā ar šīs regulas 195. panta 4. punktā minēto procedūru, vai šādu personu grupu rīcībā profesionālās darbības veikšanai vienā laikā un vietā ar svaigām vīnogām, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu vai pudelēs neiepildītu vīnu. Tomēr paziņojumu par šādiem daudzumiem var aizstāt, izdarot ierakstu preču ievešanas un krājumu izmantošanas reģistrā.

5.	Visus B un C daļā minētos procesus reģistrē pavaddokumentā, kurš minēts šīs regulas 185.c pantā un ar kuru produktus, kas ir bijuši pakļauti minētajiem procesiem, laiž apgrozībā.

Minētos procesus atbilstīgi atkāpēm par ārkārtējiem klimatiskajiem apstākļiem drīkst veikt tikai:

a)	vīnogu audzēšanas C zonā, kas minēta XIb pielikuma papildinājumā, – pēc 1. janvāra;

b)	vīnogu audzēšanas A un B zonā, kas minētas XIb pielikuma papildinājumā, – pēc 16. marta un tikai tiem vīnogu ražas produktiem, kuri ievākti tieši pirms minētā laika.

7.	Neskarot 6. punktu, vīnu koncentrēšanu atdzesējot, kā arī to paskābināšanu un atskābināšanu tomēr drīkst veikt visu gadu.

XVb PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMI

A. Vispārīgi jautājumi

1.	Atļautās vīndarības metodes izslēdz ūdens pievienošanu, izņemot gadījumus, kad tas vajadzīgs īpašas tehniskās nepieciešamības dēļ.

2.	Atļautās vīndarības metodes izslēdz spirta pievienošanu, izņemot svaigu vīnogu misu, kam fermentācija apturēta, pievienojot spirtu, desertvīnu, dzirkstošo vīnu, vīnu, kas stiprināts destilēšanai un pusdzirkstošo vīnu.

3.	Vīnu, kas stiprināts destilācijai, drīkst izmantot tikai destilācijai.

B. Svaigas vīnogas, vīnogu misa un vīnogu sula

Vīnogu misu, kam rūgšanas process apturēts, pievienojot spirtu, drīkst izmantot tikai tādu produktu sagatavošanai, kuri neatbilst KN kodiem 2204 10, 2204 21 un 2204 29. Tas neskar visus stingrākos noteikumus, kurus dalībvalstis var piemērot tādu produktu ražošanai šo dalībvalstu teritorijā, kuri neatbilst KN kodiem 2204 10, 2204 21 un 2204 29.

2.	Vīnogu sulu un koncentrētu vīnogu sulu nedrīkst pārvērst vīnā vai pievienot vīnam. Minētos produktus nedrīkst pakļaut spirta fermentācijai Kopienas teritorijā.

3.	Produktiem, kas paredzēti, lai Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Polijā ražotu produktus, uz kuriem attiecas KN kods 2206 00 un attiecībā uz kuriem dalībvalstis var atļaut izmantot saliktu nosaukumu, kurā iekļauts produkta tirdzniecības nosaukums “vīns”, nepiemēro 1. un 2. punkta noteikumus.

4.	Tādu vīnogu misu fermentācijas procesā, kura iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, drīkst laist tirgū tikai tādēļ, lai izgatavotu desertvīnus tajos vīnogu audzēšanas reģionos, kur šī izmantošana bijusi tradicionāla 1985. gada 1. janvārī, un lai ražotu vīnu no pārgatavinātām vīnogām.

Ja vien atbilstīgi Kopienas starptautiskajām saistībām Padome nenolemj citādi, svaigas vīnogas, vīnogu misu, rūgstošu, koncentrētu vīnogu misu, rektificētu koncentrētu vīnogu misu, vīnogu misu, kam fermentācijas process apturēts, pievienojot spirtu, vīnogu sulu, koncentrētu vīnogu sulu un vīnu vai šo produktu maisījumus, kuru izcelsme ir kādā trešā valstī, nedrīkst pārvērst XIb pielikumā minētajos produktos vai pievienot šiem produktiem Kopienas teritorijā.

C. Vīnu sajaukšana

Ja vien atbilstīgi Kopienas starptautiskajām saistībām Padome nenolemj citādi, vīnu kupāža, kuru izcelsme ir trešā valstī, ar vīniem, kuru izcelsme ir Kopienā, un vīnu kupāža, kuru izcelsme ir dažādās trešās valstīs, Kopienas teritorijā ir aizliegta.

D. Blakusprodukti

Vīnogu pārspiešana ir aizliegta. Dalībvalstis, ņemot vērā vietējos un tehniskos apstākļus, var pieņemt lēmumu par minimālo spirta daudzumu, kurš ir atļauts nosēdumos un čagās pēc vīnogu izspiešanas.

Spirta saturu šajos blakusproduktos dalībvalstis nosaka tādā daudzumā, kas ir vismaz vienāds ar 5 % attiecībā pret spirta saturu izgatavotajā vīnā.

Izņemot alkoholu, spirtu un čagu ekstrakta vīnu, no vīna nogulsnēm vai vīnogu čagām nedrīkst izgatavot ne vīnu, ne kādu citu dzērienu, kas paredzēts tiešam patēriņam pārtikā. Liet vīnu uz vīna nogulsnēm vai vīnogu čagām, vai izspiestas Asu masas (aszú pulp) atļauj ar nosacījumu, ko nosaka Komisija saskaņā ar 195. panta 4. punktā minēto procedūru, ja tā ir tradicionāli lietota prakse “Tokaji fordítás” un “Tokaji máslás” ražošanā Ungārijā un “Tokajský forditáš” un “Tokajský mášláš” ražošanā Slovākijā.

3.	Vīna nogulšņu presēšana un vīnogu izspaidu atkārtota fermentēšana ir atļauta vienīgi destilācijai vai čagu ekstrakta vīna ražošanai. Vīna nogulšņu filtrēšanu un centrifugēšanu neuzskata par presēšanu, ja iegūtajiem produktiem attiecībā uz tirgošanu ir laba kvalitāte.

4.	Čagu ekstrakta vīnu, ja tā ražošanu ir atļāvusi attiecīgā dalībvalsts, drīkst izmantot tikai destilācijai vai patēriņam vīnogu ražotāju mājsaimniecībā.

Neskarot dalībvalstu iespēju pieņemt lēmumu pieprasīt, lai blakusproduktus likvidētu destilējot, jebkurai fiziskai vai juridiskai personai vai personu grupām, kuru rīcībā ir blakusprodukti, šie produkti ir jālikvidē, ievērojot tādus nosacījumus, kurus Komisija paredz saskaņā ar procedūru, kas minēta 195. panta 4. punktā.

”

V PIELIKUMS

“47. Regula (EK) Nr. 479/2008

Regula (EK) Nr. 479/2008	Šī regula
1. pants	1. panta 1. punkta l. apakšpunkts
2. pants	2. pants un III pielikuma IIIa daļa
3. pants	103.i pants
4. pants	103.j pants
5. pants	103.k pants
6. pants	103.l pants
7. pants	103.m pants
8. pants	103.n pants
9. pants	103.o pants
10. pants	103.p pants
11. pants	103.q pants
12. pants	103.r pants
13. pants	103.s pants
14. pants	103.t pants
15. pants	103.u pants
16. pants	103.v pants
17. pants	103.w pants
18. pants	103.x pants
19. pants	103.y pants
20. pants	103.z pants
21. panta 1. punkts	188.a panta 5. punkts
21. panta 2. punkta pirmā daļa	188.a panta 6. punkts
21. panta 2. punkta otrā daļa	184. panta 5. punkts
22. panta pirmā daļa un otrās daļas a) līdz d) punkts	103.za pants
22. panta otrās daļas e) punkts	188.a panta 7. punkts
23. pants	190.a pants
24. pants	120.a panta 2. līdz 6. punkts
25. panta 1. punkts	120.a panta 1. punkts
25. panta 2., 3. un 4. punkts	113.d pants
26. pants	120.b pants
27. pants	120.c pants
28. pants	120.d pants
29. pants	120.e pants
30. pants	120.f pants
31. pants	120.g pants
32. pants	121. panta trešā un ceturtā daļa
33. pants	118.a pants
34. pants	118.b pants
35. pants	118.c pants
36. pants	118.d pants
37. pants	118.e pants
38. pants	118.f pants
39. pants	118.g pants
40. pants	118.h pants
41. pants	118.i pants
42. pants	118.j pants
43. pants	118.k pants
44. pants	118.l pants
45. pants	118.m pants
46. pants	118.n pants
47. pants	118.o pants
48. pants	118.p pants
49. pants	118.q pants
50. pants	118.r pants
51. pants	118.s pants
52. pants	121. panta pirmās daļas k) punkts
53. pants	118.t pants
54. pants	118.u pants
55. pants	118.v pants
56. pants	121. panta pirmās daļas l) punkts
57. pants	118.w pants
58. pants	118.x pants
59. pants	118.y pants
60. pants	118.z pants
61. pants	118.za pants
62. pants	118.zb pants
63. pants	121. panta pirmās daļas m) punkts
64. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un c) apakšpunkta i) līdz iv) punkts	122. panta otrā daļa
64. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) līdz viii) punkts	122. panta trešā daļa
64. panta 1. punkta d) apakšpunkts	122. panta trešā daļa
64. panta 1. punkta e) apakšpunkts	125.o panta 1. punkta a) apakšpunkts
64. panta 2. punkts	125.o panta 2. punkts
65. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts	123. panta 3. punkts
65. panta 1. punkta d) apakšpunkts	125.o panta.1. punkta b) apakšpunkts
65. panta 2. punkts	125.o panta 2. punkta otrā daļa
66. panta 1. punkts	—
66. panta 2. punkts	125.o panta 3. punkts
67. pants	113.c panta 1. un 2. punkts
68. pants	125.o panta 3. punkts
69. pants	113.c panta 3. punkts un 125.o panta 3. punkts
70. panta 1. punkts	135. pants
70. panta 2. punkts	128. pants
71. pants	129. pants
72. pants	130. un 161. pants
73. pants	131. pants un 161. panta 2. punkts
74. pants	132. pants un 161. panta 2. punkts
75. pants	133. pants un 161. panta 2. punkts
76. pants	133.a pants
77. pants	134. un 170. pants
78. pants	159. pants
79. pants	141. panta 1. punkta pirmā daļa
80. pants	160. un 174. pants
81. pants	143. pants
82. pants	158.a pants
83. pants	144. pants
84. panta a) punkts	158.a panta 4. punkts
84. panta b) un c) punkts	148. panta a) un b) punkts
85. panta 1. līdz 3. un 5. punkts	85.a pants
85. panta 4. punkts	188.a panta 1. punkts
86. panta 1. līdz 4. un 6. punkts	85.b pants
86. panta 5. punkts	188.a panta 2. punkts
87. pants	85.c pants
88. pants	85.d pants
89. pants	85.e pants
90. pants	85.g pants
91. pants	85.h pants
92. pants	85.i pants
93. pants	85.j pants
94. pants	85.k pants
95. pants	85.l pants
96. pants	85.m pants
97. pants	85.n pants
98. pants	85.p pants
99. pants	85.o pants
100. pants	85.q pants
101. pants	85.r pants
102. panta 1. līdz 4. punkts un 5. punkta pirmā daļa	85.s pants
102. panta 5. punkta otrā daļa un 6. punkts	188.a panta 3. punkts
103. pants	85.t pants
104. panta 1. līdz 7. un 9. punkts	85.u pants
104. panta 8. punkts	188.a panta 4. punkts
105. pants	85.v pants
106. pants	85.w pants
107. pants	85.x pants
108. pants	185.a panta 1. un 2. punkts
109. pants	185.a panta 3. punkts
110. pants	185.a panta 4. punkta otrā daļa
111. pants	185.b pants
112. pants	185.c pants
113. panta 1. punkts	195. panta 2. punkts
113. panta 2. punkts	195. panta 3. un 4. punkts
114. pants	190. pants
115. pants	192. pants
116. pants	194. panta ceturtā un piektā daļa
117. panta a) punkts	194. panta trešā daļa
117. panta b) līdz e) punkts	194. panta pirmā daļa
118. pants	185.d pants
119. pants	182.a panta 1. līdz 5. punkts
120. pants	184. panta 8. punkts
121. panta a), b) un c) punkts	185.a panta 4. punkta pirmā daļa un 194. panta trešā daļa
121. panta d) un e) punkts	185.b panta 4. punkts
121. panta f) punkts	185.c panta 3. punkts
121. panta g) punkts	182.a panta 6. punkts
122. līdz 125. pants	—
126. panta a) punkts	203.b pants
126. panta b) punkts	191. pants
127. panta 1. punkts	180. panta pirmā daļa
127. panta 2. punkts	180. panta otrā daļa
129. panta 3. punkts	85.f pants”

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 491/2009 (2009. gada 25. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula)	1

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.154.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 154

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 17. jūnijs