Eiropas Savienības L 328/2009

I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

15.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1215/2009

(2009. gada 30. novembris),

ar ko ievieš ārkārtas tirdzniecības pasākumus tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesu

(kodificēta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula 2007/2000/EK (2000. gada 18. septembris), ar kuru gan ievieš ārkārtas pasākumus tirdzniecībā ar tām valstīm un teritorijām, kas piedalās Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesā vai ir ar to saistītas, gan groza Regulu (EK) Nr. 2820/98, gan arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1763/1999 un Regulu (EK) Nr. 6/2000 (1) ir vairākas reizes būtiski grozīta (2). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)	Lisabonas sanāksmē, kas notika 2000. gada 23. un 24. martā, Eiropadome ir secinājusi, ka pirms Stabilizācijas un asociācijas nolīgumiem ar Rietumbalkānu valstīm būtu jāveic asimetriska tirdzniecības liberalizācija.

(3)	Turpmāka Kopienas tirgus atvēršana importam no Rietumbalkānu valstīm veicinās reģiona politisku un ekonomisku stabilizāciju, tajā pašā laikā neradot negatīvas sekas Kopienai.

(4)	Tādēļ ir lietderīgi turpināt uzlabot Kopienas autonomās tirdzniecības preferences, atceļot visus atlikušos tarifu ierobežojumus rūpniecības ražojumiem un arvien uzlabojot lauksaimniecības un zvejniecības produktu, tostarp pārstrādātu produktu nokļūšanu Kopienas tirgū.

(5)	Šo pasākumu priekšlikums ir daļa no ES stabilizācijas un asociācijas procesa un ir saistīts ar īpašo stāvokli Rietumbalkānos. Šie pasākumi nebūs precedents Kopienas tirdzniecības politikai ar citām trešām valstīm.

(6)

Saskaņā ar ES stabilizācijas un asociācijas procesu, kas balstās uz agrāk pieņemto reģionālo principu un Padomes 1997. gada 29. aprīļa secinājumiem, Eiropas Savienības un Rietumbalkānu valstu divpusējās attiecības veidojas saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem. Autonomu tirdzniecības preferenču piešķiršana saistās ar demokrātijas un cilvēktiesību pamatprincipu ievērošanu, kā arī ar attiecīgo valstu gatavību veidot savstarpējas ekonomiskās attiecības. Uzlabotu autonomu tirdzniecības preferenču piešķiršana valstīm, kuras piedalās ES stabilizācijas un asociācijas procesā, būtu jāsaista ar to gatavību veikt efektīvas ekonomiskas reformas un uzsākt reģionālo sadarbību, jo īpaši, izveidojot brīvās tirdzniecības zonas saskaņā ar attiecīgajiem VVTT/PTO standartiem. Turklāt autonomu tirdzniecības preferenču piešķiršana ir atkarīga no šo preferenču saņēmēju valstu iesaistīšanās efektīvā administratīvā sadarbībā ar Kopienu, lai novērstu jebkādas krāpšanas iespējas.

(7)	Tirdzniecības preferences var piešķirt tikai valstīm un teritorijām, kurām ir muitas administrācija.

(8)

Bosnija un Hercegovina, un Serbija, ietverot Kosovu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada Rezolūcijā Nr. 1244 un ko pārvalda ANO misijas Kosovā (UNMIK) starptautiska civilā administrācija (turpmāk “Kosova”) atbilst šiem nosacījumiem, un tām visām vajadzētu piešķirt līdzīgas tirdzniecības preferences, lai izvairītos no diskriminācijas šajā reģionā.

(9)	Šajā regulā paredzētajos tirdzniecības pasākumos būtu jāņem vērā tas, ka Serbija un Kosova katra ir atsevišķa muitas teritorija.

(10)	Kopiena ir noslēgusi ar Serbiju Nolīgumu par tekstilizstrādājumu tirdzniecību (3).

(11)	Albānijai, Horvātijai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai un Melnkalnei būtu jāturpina piemērot šo regulu tikai, ciktāl tajā ir paredzētas koncesijas, kas ir labvēlīgākas nekā koncesijas, ievērojot uz līgumiem balstītus režīmus starp Kopienu un tām valstīm.

(12)	Izcelsmes sertificēšanas un administratīvās sadarbības procedūru nolūkiem būtu jāpiemēro atbilstīgie noteikumi Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), kurā paredzēti īstenošanas noteikumi Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4).

(13)	Racionalizācijas un vienkāršošanas nolūkiem ir vēlams paredzēt to, ka Komisija, pēc apspriešanās ar Muitas kodeksa komiteju un, neskarot šajā regulā izstrādātās īpašās procedūras, var izdarīt izmaiņas un tehniskus grozījumus, kas vajadzīgi šajā regulā.

(14)	Pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(15)	Šajā regulā paredzētā importēšanas kārtība būtu jāatjauno, pamatojoties uz Padomes noteiktajiem nosacījumiem un ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piešķirot šo kārtību atbilstīgi šai regulai. Ir lietderīgi noteikt, ka minētā kārtība ir spēkā tikai līdz 2010. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Preferenču piemērošana

1. Ievērojot īpašos regulas 3. pantā paredzētos noteikumus, produktus, kuru izcelsme ir Bosnijas un Hercegovinas vai Serbijas, vai Kosovas muitas teritorijā, izņemot produktus, kas atbilst Kombinētās nomenklatūras 0102., 0201., 0202., 0301., 0302., 0303., 0304., 0305., 1604., 1701., 1702. un 2204. pozīcijai, drīkst importēt Kopienā bez kvantitatīviem ierobežojumiem vai pasākumiem ar līdzvērtīgu ietekmi un ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem un maksājumiem ar līdzvērtīgu ietekmi.

2. Tādu cukura produktu imports, uz kuriem attiecas Kombinētās nomenklatūras 1701. un 1702. pozīcija un kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercogovinā vai Serbijas vai Kosovas muitas teritorijā, piemēro 3. pantā paredzētās koncesijas.

3. Attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir Albānijā, Horvātijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā vai Melnkalnē, turpina piemērot šīs regulas noteikumus, kad tajā attiecīgi norādīts, vai visus šajā regulā paredzētos pasākumus, kas ir labvēlīgāki nekā tirdzniecības koncesijas, kas noteiktas divpusējos nolīgumos starp Kopienu un šīm valstīm.

2. pants

Nosacījumi preferenču režīma izmantošanai

1. Lai varētu izmantot 1. pantā noteikto preferenču režīmu, ievēro šādus nosacījumus:

a)	jāatbilst “noteiktas izcelsmes izstrādājumu” definīcijai, kas izklāstīta Regulas (EEK) Nr. 2454/93 I daļas, IV sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1. apakšiedaļā,

valstīm un teritorijām, kas minētas 1. pantā, no 2000. gada 30. septembra ir jāizvairās ieviest jaunus nodokļus vai līdzīgus maksājumus un jaunus kvantitatīvos ierobežojumus vai līdzīgus pasākumus attiecībā uz importu, kura izcelsme ir Kopienā, kā arī palielināt esošos nodokļus vai maksājumus un ieviest jebkādus citus ierobežojumus; un

c)	preferenču saņēmējām valstīm ir jāiesaistās efektīvā administratīvā sadarbībā ar Kopienu, lai novērstu jebkādas krāpšanas iespējas.

2. Neskarot 1. punktā izklāstītos nosacījumus, lai varētu izmantot 1. pantā noteikto preferenču režīmu, saņēmējvalstīm jābūt gatavām veikt efektīvas ekonomiskas reformas un uzsākt reģionālo sadarbību ar citām valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Savienības stabilizācijas un asociācijas process, jo īpaši, izveidojot brīvās tirdzniecības zonas saskaņā ar 1994. gada VVTT XXIV pantu un citiem attiecīgajiem PTO noteikumiem.

Ja šie nosacījumi netiek ievēroti, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma var veikt piemērotus pasākumus.

3. pants

Lauksaimniecības produkti – tarifu kvotas

1. Attiecībā uz dažiem zivsaimniecības produktiem un vīnu, kuri ir uzskaitīti I pielikumā un kuru izcelsmes valstis ir 1. pantā minētās valstis un teritorijas, muitas nodokļus, ko piemēro importēšanai Kopienā, atceļ atbilstīgi tiem periodiem, līmeņiem, Kopienas tarifu kvotām un nosacījumiem, kas katram produktam un izcelsmei ir norādīti pielikumā.

2. Muitas nodokļi, ko piemēro, importējot Kopienā intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktus, kuri ir definēti II pielikumā un kuru izcelsme ir valstīs un teritorijās, kuras minētas 1. panta 1. punktā, ir 20 % no ad valorem nodokļa un 20 % no īpašā nodokļa, kas ir noteikts Kopējā muitas tarifā, nepārsniedzot ikgadējo tarifu kvotu, kura ir 11 475 tonnu, kas izteiktas liemeņa svarā.

Ikgadējo tarifu kvotu – 11 475 tonnu – starp attiecīgajām preferenču saņēmējām valstīm un teritorijām sadala šādi:

a)	1 500 tonnu (liemeņa svarā) attiecībā uz intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktiem, kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā;

b)	9 175 tonnas (kautsvarā) attiecībā uz intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktiem, kuru izcelsme ir Serbijas vai Kosovas muitas teritorijā.

Intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktu, kuri ir definēti II pielikumā un kuru izcelsme ir Albānijā, importēšanai Kopienā tarifu koncesijas nepiemēro.

Importēšanas lūgumiem, kas atbilst šīm kvotām, pievieno autentiskuma sertifikātu, ko ir izsnieguši eksportējošās valsts kompetentās iestādes un kas apliecina, ka preces ir cēlušās attiecīgajā valstī vai teritorijā un atbilst šīs regulas II pielikuma definīcijai. Šo sertifikātu sagatavo Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (6), 195. panta 2. punktā.

3. Importējot tādus cukura produktus, uz kuriem attiecas Kombinētās nomenklatūras 1701. un 1702. pozīcija, un kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā un Serbijas vai Kosovas muitas teritorijā, piemēro šādas ikgadējās beznodokļu tarifu kvotas:

a)	12 000 tonnu (neto svars) – cukura produktiem, kuru izcelsme ir Bosnijā vai Hercegovinā;

b)	180 000 tonnu (neto svars) – cukura produktiem, kuru izcelsme ir Serbijas un Kosovas muitas teritorijā.

4. Neatkarīgi no citiem šīs regulas noteikumiem un jo īpaši 10. pantu, ievērojot īpašo lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgu jutīgumu, ja lauksaimniecības un zvejniecības produktu imports izraisa ievērojamus traucējumus Kopienas tirgos un regulatīvajos mehānismos, Komisija var veikt piemērotus pasākumus saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. pants

Tarifa kvotu īstenošana intensīvi barotu jaunlopu gaļai un cukuram

Sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu tarifu kvotas intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktiem, Komisija pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā.

Sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu tarifu kvotas cukura produktiem, kuri atbilst Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijām Nr. 1701 un 1702, Komisija nosaka saskaņā ar procedūru, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā.

5. pants

Tarifu kvotu piešķiršana

Tarifu kvotas, kas minētas šīs regulas 3. panta 1. punktā, piešķir Komisija saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantu.

Cik iespējams, sakarus starp dalībvalstīm un Komisiju šim nolūkam uztur ar telemātiskiem līdzekļiem.

6. pants

Iespēja izmantot tarifu kvotas

Katra dalībvalsts nodrošina importētājiem vienlīdzīgu un pastāvīgu iespēju izmantot tarifu kvotas, ciktāl to ļauj attiecīgo kvotu apjomu atlikums.

7. pants

Pilnvaru piešķiršana

Komisija saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem noteikumus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai, bet nav paredzēti 4. pantā, jo īpaši:

a)	grozījumus un tehniskus pielāgojumus, kas vajadzīgi pēc Kombinētās nomenklatūras kodu un Taric apakšnodaļu grozījumiem;

b)	pielāgojumus, kas vajadzīgi pēc citu nolīgumu slēgšanas starp Kopienu un valstīm un teritorijām, kas minētas 1. pantā.

8. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (7) 247. a pantu (turpmāk “Komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā minētais termiņš ir viens mēnesis.

9. pants

Sadarbība

Dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un jo īpaši tās 10. panta 1. punkta noteikumiem.

10. pants

Pagaidu atlikšana

1. Ja Komisija konstatē pietiekamus pierādījumus par krāpšanu vai par to, ka nav nodrošināta administratīvā sadarbība, kas vajadzīga, lai pārbaudītu izcelsmes apliecinājumu, vai ja ievērojami palielinās eksports uz Kopienu, pārsniedzot parasto ražošanas līmeni un parasto eksporta daudzumu, vai arī ja valstis un teritorijas, kas minētas 1. pantā, neievēro 2. panta 1. punktu, tā var veikt pasākumus, lai pilnīgi vai daļēji uz trim mēnešiem atliktu šajā regulā paredzēto režīmu, ar noteikumu, ka tā vispirms ir:

a)	informējusi Komiteju;

b)	aicinājusi dalībvalstis veikt tādus drošības pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses un/vai nodrošinātu to, ka attiecīgās valstis un teritorijas ievēro 2. panta 1. punktu;

c)	publicējusi paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot, ka ir pamats nopietnām šaubām par preferenču režīma piemērošanu un/vai to, ka attiecīgā valsts vai teritorija ievēro 2. panta 1. punktu, kas var likt apšaubīt tās tiesības arī turpmāk izmantot šajā regulā paredzētos pasākumus.

2. Dalībvalsts Komisijas lēmumu var iesniegt Padomei 10 dienās. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu 30 dienās var pieņemt citādu lēmumu.

3. Pēc atlikšanas perioda beigām Komisija izlemj vai nu izbeigt pagaidu atlikšanas pasākumu pēc apspriešanās ar Komiteju, vai arī pagarināt atlikšanas pasākumu saskaņā ar 1. punktu.

11. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2007/2000 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IV pielikumā.

12. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. O. LITTORIN

(1) OV L 240, 23.9.2000., 1. lpp.

(2) Sk. III pielikumu.

(3) OV L 90, 8.4.2005., 36. lpp.

(4) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(6) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(7) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

I PIELIKUMS

3. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀS TARIFA KVOTAS

Neskarot noteikumus, kas attiecas uz Kombinētās nomenklatūras interpretāciju, jāuzskata, ka produktu apraksts ir tikai orientējošs, nosakot preferenču režīmu saistībā ar šo pielikumu izmantojot KN kodus. Ja norādīti ex KN kodi, tad preferenču režīmu nosaka, piemērojot gan KN kodu, gan attiecīgo aprakstu.

Kārtas Nr.	KN kods	Apraksts	Gada kvotas apjoms (1)	Saņēmēji	Nodokļa likme
09.1571	0301 91 10 0301 91 90 0302 11 10 0302 11 20 0302 11 80 0303 21 10 0303 21 20 0303 21 80 0304 19 15 0304 19 17 ex 0304 19 19 ex 0304 19 91 0304 29 15 0304 29 17 ex 0304 29 19 ex 0304 99 21 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 0305 49 45 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Foreles (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss, Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita, Oncorhynchus gilae, Oncorhynchus apache and Oncorhynchus chrysogaster): dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	50 tonnas	Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas	Atbrīvojums
09.1573	0301 93 00 0302 69 11 0303 79 11 ex 0304 19 19 ex 0304 19 91 ex 0304 29 19 ex 0304 99 21 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 ex 0305 49 80 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Karpas: dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	110 tonnas	Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas	Atbrīvojums
09.1575	ex 0301 99 80 0302 69 61 0303 79 71 ex 0304 19 39 ex 0304 19 99 ex 0304 29 99 ex 0304 99 99 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 ex 0305 49 80 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Jūras karūsas (Dentex dentex un Pagellus spp.): dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	75 tonnas	Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas	Atbrīvojums
09.1577	ex 0301 99 80 0302 69 94 ex 0303 77 00 ex 0304 19 39 ex 0304 19 99 ex 0304 29 99 ex 0304 99 99 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 ex 0305 49 80 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Jūras asari (Dicentrarchus labrax); dzīvi; svaigi vai dzesināti; saldēti; žāvēti, sālīti vai sālījumā, kūpināti; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	60 tonnas	Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas	Atbrīvojums
09.1561	1604 16 00 1604 20 40	Sagatavoti vai konservēti anšovi	60 tonnas	Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas	12,5 %
09.1515	ex 2204 21 79 ex 2204 21 80 ex 2204 21 84 ex 2204 21 85 2204 29 65 ex 2204 29 75 2204 29 83 ex 2204 29 84	Svaigu vīnogu vīns, kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 15 %, un kas nav dzirkstošais vīns	129 000 hl (2)	Albānija (3), Bosnija un Hercegovina, Horvātija (4), Bijusī Dienvidslāvijas Republikas Maķedonija (5), Melnkalne (6), Serbijas un Kosovas muitas teritorijas	Atbrīvojums

(1) Importam ar izcelsmi saņēmējvalstīs ir pieejams viens kopapjoms par katru tarifu kvotu.

(2) Šīs vispārējās tarifu kvotas apjomu samazina, ja ir palielinājies atsevišķo tarifu kvotu apjoms, ko piemēro atbilstīgi kārtas numuram Nr. 09.1588 dažiem Horvātijas izcelsmes vīniem.

(3) Lai par Albānijas izcelsmes vīnu varētu saņemt vispārējo tarifu kvotu, iepriekš jābūt izsmeltām atsevišķajām tarifu kvotām, kas paredzētas ar Albāniju noslēgtajā Papildprotokolā par vīnu. Šās atsevišķās tarifu kvotas ir atvērtas atbilstīgi kārtas numuram Nr. 09.1512 un 09.1513.

(4) Lai par Horvātijas izcelsmes vīnu varētu saņemt vispārējo tarifu kvotu, iepriekš jābūt izsmeltām atsevišķajām tarifu kvotām, kas paredzētas ar Horvātiju noslēgtajā Papildprotokolā par vīnu. Šīs atsevišķās tarifu kvotas ir atvērtas atbilstīgi kārtas numuram Nr. 09.1588 un 09.1589.

(5) Lai par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes vīnu varētu saņemt vispārējo tarifu kvotu, iepriekš jābūt izsmeltām atsevišķajām tarifu kvotām, kas paredzētas ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku noslēgtajā Papildprotokolā par vīnu. Šīs atsevišķās tarifu kvotas ir atvērtas atbilstīgi kārtas numuram Nr. 09.1588 un 09.1589

(6) Lai par Melnkalnes izcelsmes vīnu varētu saņemt vispārējo tarifu kvotu, iepriekš jābūt izsmeltām atsevišķajām tarifu kvotām, kas paredzētas ar Melnkalni noslēgtajā Papildprotokolā par vīnu. Šī atsevišķā tarifa kvota ir atvērta atbilstīgi kārtas numuram Nr. 09.1514.

II PIELIKUMS

Intensīvi barotu jaunlopu gaļas produkti, kas minēti 3. panta 2. punktā

Neskarot noteikumus, kas attiecas uz Kombinētās nomenklatūras interpretāciju, uzskata, ka produktu apraksts ir tikai norādījums, preferenču režīma noteikšanai šā pielikuma sakarā izmantojot KN kodus. Ja ir norādīti ex KN kodi, preferenču režīmu nosaka, izmantojot gan KN kodu, gan arī atbilstīgo aprakstu.

KN kods	TARIC apakšnodaļa	Apraksts
		Dzīvi liellopi:
		– pārējie:
		– – mājas šķirnes:
		– – – kuru svars pārsniedz 300 kg:
		– – – – teles (govis līdz pirmajai atnešanās reizei):
ex 0102 90 51		– – – – – nokaušanai:
	10	– kam vēl nav pastāvīgo zobu un kura svars ir 320 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 470 kg (1)
ex 0102 90 59		– – – – – pārējie:
	11 21 31 91	– kam vēl nav pastāvīgo zobu un kura svars ir 320 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 470 kg (1)
		– – – – pārējie:
ex 0102 90 71		– – – – – nokaušanai:
	10	– buļļi un vērši, kam vēl nav pastāvīgo zobu un kuru svars ir 350 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 500 kg (1)
ex 0102 90 79		– – – – – pārējie:
	21 91	– buļļi un vērši, kam vēl nav pastāvīgo zobu un kuru svars ir 350 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 500 kg (1)
		Svaiga vai dzesināta liellopu gaļa
ex 0201 10 00		– liemeņi un pusliemeņi
	91	– liemeņi, kuru svars ir 180 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 300 kg, un pusliemeņi, kuru svars ir 90 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 150 kg, ar zemu skrimšļu pārkaulošanās pakāpi (jo īpaši attiecībā uz kaunuma kaula šuvi un skriemeļu vertebrālo apofīzi), un kuru gaļa ir gaiši rozā krāsā un ļoti smalku tauku struktūru baltā vai gaiši dzeltenā krāsā (1)
		– citādi izcirtņi ar kauliem:
ex 0201 20 20		– – priekšējās un pakaļējās liemeņa ceturtdaļas:
	91	– priekšējās un pakaļējās liemeņa ceturtdaļas, kuru svars ir 90 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 150 kg, ar zemu skrimšļu pārkaulošanās pakāpi (jo īpaši attiecībā uz kaunuma kaula šuvi un skriemeļu vertebrālo apofīzi), un kuru gaļa ir gaiši rozā krāsā un ļoti smalku tauku struktūru baltā vai gaiši dzeltenā krāsā (1)
ex 0201 20 30		– – nesadalītas vai sadalītas priekšējās liemeņa ceturtdaļas:
	91	– sadalītas priekšējās liemeņa ceturtdaļas, kuru svars ir 45 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 75 kg, ar zemu skrimšļu pārkaulošanās pakāpi (jo īpaši attiecībā uz kaunuma kaula šuvi un skriemeļu vertebrālo apofīzi), un kuru gaļa ir gaiši rozā krāsā un ar ļoti smalku tauku struktūru baltā vai gaiši dzeltenā krāsā (1)
ex 0201 20 50		– – nesadalītas vai sadalītas pakaļējās liemeņa ceturtdaļas:
	91	– sadalītas pakaļējās liemeņa ceturtdaļas, kuru svars ir 45 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 75 kg (bet 38 kg vai vairāk un nepārsniedz 68 kg attiecībā uz griezienu ar pistoli), ar zemu skrimšļu pārkaulošanās pakāpi (jo īpaši attiecībā uz kaunuma kaula šuvi un skriemeļu vertebrālo apofīzi), un kuru gaļa ir gaiši rozā krāsā un ļoti smalku tauku struktūru baltā vai gaiši dzeltenā krāsā (1)

(1) Importēšanu saskaņā ar šo apakšpozīciju nosaka attiecīgie Kopienas noteikumi.

III PIELIKUMS

Atsauktā regula

ar tās sekojošo grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2000 (OV L 240, 23.9.2000., 1. lpp.).
Padomes Regula (EK) Nr. 2563/2000 (OV L 295, 23.11.2000., 1. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 2487/2001 (OV L 335, 19.12.2001., 9. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 607/2003 (OV L 86, 3.4.2003., 18. lpp.).	tikai 1. pants
Padomes Regula (EK) Nr. 374/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 1. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 1282/2005 (OV L 203, 4.8.2005., 6. lpp.).
Padomes Regula (EK) Nr. 1946/2005 (OV L 312, 29.11.2005., 1. lpp.).
Padomes Regula (EK) Nr. 530/2007 (OV L 125, 15.5.2007., 1. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 407/2008 (OV L 122, 8.5.2008., 7. lpp.).

IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr 2007/2000	Šī regula
1. panta 1. punkts	1. panta 1. punkts
1. panta 2. punkts	1. panta 3. punkts
1. panta 3. punkts	1. panta 2. punkts
2. pants	2. pants
4. panta 1. punkts	3. panta 1. punkts
4. panta 2. punkta pirmā daļa	3. panta 2. punkta pirmā daļa
4. panta 2. punkta otrā daļas ievadvārdi	3. panta 2. punkta otrā daļas ievadvārdi
4. panta 2. punkta otrā daļas a) apakšpunkts	3. panta 2. punkta otrā daļas a) apakšpunkts
4. panta 2. punkta otrā daļas d) apakšpunkts	3. panta 2. punkta otrā daļas b) apakšpunkts
4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa	3. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa
4. panta 3. punkts	3. panta 4. punkts
4. panta 4. punkts	3. panta 3. punkts
6. pants	4. pants
7. pants	5. pants
8. pants	6. pants
9. pants	7. pants
10. pants	8. pants
11. pants	9. pants
12. pants	10. pants
13. pants	—
14. pants	—
15. pants	—
16. pants	—
—	11. pants
17. pants	12. pants
I pielikums	I pielikums
II pielikums	II pielikums
—	III pielikums
—	IV pielikums

15.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/10

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1216/2009

(2009. gada 30. novembris),

ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm

(kodificēta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. un 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93 (1993. gada 6. decembris), ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (2), ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)	Līgumā paredzēts izveidot kopēju lauksaimniecības politiku attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā.

(3)	Daži lauksaimniecības produkti ir izmantoti daudzās precēs, uz ko neattiecas Līguma I pielikums.

(4)

Jāparedz kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās tirdzniecības politikas pasākumi, lai ņemtu vērā šādu preču tirdzniecības ietekmi uz Līguma 33. panta mērķiem un to, kā pasākumi, kas pieņemti Līguma 37. panta īstenošanai, iespaido šādu preču ekonomisko stāvokli, ņemot vērā atšķirības starp lauksaimniecības produktu sagādes izmaksām Kopienā un ārpus tās un atšķirības starp lauksaimniecības produktu cenām.

(5)

Līgumā ir noteikts, ka lauksaimniecības un tirdzniecības politika ir Kopienas politika. Lai sasniegtu Līguma mērķus, attiecībā uz dažām precēm, kas iegūtas lauksaimniecības produktu pārstrādē, jāievieš vispārīgi un vispusīgi noteikumi, kas piemērojami visā Kopienas teritorijā un attiecas uz šo preču tirdzniecību.

(6)	Būtu jāņem vērā ierobežojumus saistībā ar daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundā noslēgto Līgumu par lauksaimniecību (4).

(7)

Noteiktas preces, uz kurām neattiecas Līgums I pielikums un kuras uzskaitītas šīs regulas II pielikumā, iegūst, izmantojot lauksaimniecības produktus, uz kuriem attiecas kopējā lauksaimniecības politika. Līdz ar to maksājumiem, ko piemēro šādu preču importam, līdzīgā veidā būtu jākompensē starpība starp pasaules tirgus cenām un Kopienas tirgus cenām lauksaimniecības produktiem, kas izmantoti to ražošanā, un jānodrošina attiecīgās pārstrādes rūpniecības aizsardzība.

(8)

Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Kopiena paredz saglabāt tādu maksu, kas pilnīgi vai daļēji kompensē tikai to lauksaimniecības produktu cenu starpību, kuri izmantoti attiecīgo preču ražošanā. Šādām precēm ir atbilstīgi jānosaka tā vispārējās maksas daļa, kas atbilst starpībai starp attiecīgo lauksaimniecības produktu cenām.

(9)	Turklāt būtu jāsaglabā cieša saikne, aprēķinot tās maksas lauksaimniecības komponentu, ko piemēro precēm, un maksu, ko piemēro pamatproduktiem, kurus importē to sākotnējā stāvoklī.

(10)	Lai izvairītos no pārmērīgām administratīvām formalitātēm, nelielas summas nebūtu jāpiemēro, un dalībvalstīm būtu jāatļauj atturēties no tādu summu pielāgošanas attiecībā uz noteikto darījumu, ja attiecīgo summu atlikums ir niecīgs.

(11)

Ieviešot nolīgumus par preferenču režīmiem, tiem nevajadzētu sarežģīt kārtību, ko piemēro tirdzniecībai ar trešām valstīm. Īstenošanas noteikumiem līdz ar to būtu jānodrošina, ka preces, kas eksportam deklarētas saskaņā ar preferenciālu režīmu, netiktu faktiski eksportētas saskaņā ar vispārīgo kārtību, un otrādi.

(12)

Saskaņā ar dažiem preferenču nolīgumiem Kopienas tirdzniecības politikas ietvaros piešķir agrokomponentu samazinājumus. Tādus samazinājumus nosaka ar norādi uz agrokomponentiem, kas piemērojami nepreferenciālajai tirdzniecībai. Tāpēc tādas samazinātās summas būtu jākonvertē attiecīgās valsts valūtā pēc tās pašas likmes, kādu piemēro nesamazināto summu konvertēšanai.

(13)

Saskaņā ar dažiem preferenču nolīgumiem kvotu robežās piešķir koncesijas attiecībā gan uz lauksaimniecības, gan nelauksaimniecības aizsardzību, vai arī uz nelauksaimniecības aizsardzību attiecina samazinājumus, kas izriet no tādiem nolīgumiem. Ir būtiski, lai uz aizsardzības nelauksaimniecības daļu attiektos tie paši noteikumi, kas uz lauksaimniecības daļu.

(14)

Būtu jāizstrādā eksporta kompensāciju kārtība noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kas izmantoti tādu preču ražošanā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, lai nesodītu minēto preču ražotājus to cenu dēļ, par kurām tiem jāiegādājas krājumi kopējās lauksaimniecības politikas dēļ. Šāda kompensācija drīkst attiekties tikai uz starpību starp lauksaimniecības produkta cenu, attiecīgi, Kopienas tirgū un pasaules tirgū. Šāda kārtība attiecīgi būtu jāizveido kā daļa no attiecīgo tirgu kopīgās organizācijas.

(15)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (5), 162., 163. un 164. pantā ir paredzēta šādu kompensāciju piešķiršana. Īstenošanas noteikumi būtu jāpieņem saskaņā procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā. Kompensācijas summas būtu jānosaka saskaņā ar to pašu procedūru, kā nosaka kompensāciju summas par lauksaimniecības produktiem, ko eksportē to sākotnējā stāvoklī, taču minētās procedūras īstenošanas noteikumi būtu jānosaka, galvenokārt ņemot vērā attiecīgo preču izgatavošanas procesus. Īstenošanas noteikumi būtu attiecīgi jānosaka uz tā paša pamata.

(16)	Jo īpaši ar apliecību izsniegšanu būtu jāveic eksporta pārbaudes, pamatojoties uz saistībām. Tomēr attiecībā uz izdevumiem, uz ko neattiecas vienas vai vairāku apliecību iegūšana, atskaitīšanos par tiem turpina veikt, pamatojoties uz veiktajām kompensācijām, ja vajadzīgs, avansa veidā.

(17)

Komisija ņem vērā lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumus kopumā un jo īpaši mazo un vidējos uzņēmumu situāciju, ievērojot attiecīgo pasākumu ietekmi, kuri attiecas uz ietaupījumiem no eksporta kompensācijām. Ievērojot maza mēroga eksportētāju īpašās intereses, tos saskaņā ar eksporta kompensāciju kārtību vajadzētu atbrīvot no apliecību iesniegšanas.

(18)

Lauksaimniecības aizsardzības mehānisms, kas paredzēts šajā regulā, ārkārtējos apstākļos var izrādīties nepietiekams. Tāds risks var rasties arī tad, ja spēkā ir nolīgums par preferenciālu režīmu. Lai tādos gadījumos Kopienas tirgu neatstātu neaizsargātu pret traucējumiem, kas no tā var rasties, ir lietderīgi paredzēt visu vajadzīgo pasākumu ātru veikšanu.

(19)	Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6), būtu jāpiemēro tirdzniecībai, uz ko attiecas šī regula.

(20)

Atšķirība starp lauksaimniecības produktiem, uz ko attiecas Līguma I pielikums, un precēm, uz ko neattiecas I pielikums, ir īpašs Kopienas kritērijs, kura pamatā ir situācija Kopienas lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā. Situācija noteiktās trešās valstīs, ar kurām Kopiena slēdz nolīgumus, var ievērojami atšķirties. Līdz ar to šādos nolīgumos būtu jāparedz iespēja vispārējos noteikumus, ko piemēro pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, uz kuriem neattiecas Līguma I pielikums, mutatis mutandis attiecināt uz noteiktiem lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums.

(21)

Saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam, ir iespējams, ka konkurences apstākļos pārstrādes uzņēmumiem varētu nepietikt Kopienas izejmateriālu. Regulas (EEK) Nr. 2913/92 117. panta c) punkts atļauj preces pakļaut procedūrai “ievešana pārstrādei”, ja ir izpildīti ekonomiskie nosacījumi, kas paredzēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (7). Ņemot vērā minētos nolīgumus, būtu arī jāparedz, ka ekonomiskos nosacījumus uzskata par izpildītiem, dažu lauksaimniecības produktu konkrētus daudzumus pieņemot pārstrādei.

(22)

Lai aizsargātu lauksaimniecības izejmateriālu ražotāju intereses, secīgos finanšu gados vajadzētu būt pieejamām vajadzīgajām apropriācijām, lai no pašreizējā PTO noteiktā maksimuma varētu gūt maksimālu labumu attiecībā uz precēm, uz ko neattiecas Līguma I pielikums. Lai gan noteiktajai procedūrai vajadzētu būt elastīgai, būtu jāveic arī vispārējas pārbaudes, pamatojoties uz regulāri pārskatītu iepriekšēju aplēsi, attiecībā uz daudzumiem, kuriem piemēro procedūru “ievešana pārstrādei” un uz kuriem neattiecas iepriekšējas atsevišķas ekonomisko apstākļu pārbaudes (izņemot preces, ko izmanto pārstrādei, parastajām apstrādes darbībām vai tādu preču ražošanai, par kurām nav tiesību uz kompensāciju) atbilstīgi pārējiem vispārējiem nosacījumiem attiecībā uz procedūru “ievešana pārstrādei”. Visbeidzot būtu jāņem vērā situācija Kopienas attiecīgo preču tirgū, lai nodrošinātu minēto daudzumu saprātīgu pārraudzību.

(23)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Šajā regulā ir noteikts tirdzniecības režīms, kas piemērojams dažām II pielikumā noteiktām precēm.

2. pants

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“lauksaimniecības produkti” ir produkti, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums;

b)	“preces” ir produkti, uz kuriem neattiecas Līguma I pielikums un kuri uzskaitīti šīs regulas II pielikumā.

Tomēr termins “preces”, kas izmantots šīs regulas III nodaļā un 12. pantā, attiecas uz produktiem, uz kuriem neattiecas Līguma I pielikums un kuri ir ietverti Vienotās TKO regulas XX pielikumā.

2. Dažu preferenču nolīgumu piemērošanas nolūkā piemēro šādas definīcijas:

“agrokomponents” ir maksas daļa, kura atbilst Kopienas muitas tarifa nodokļiem, kas piemērojami šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, vai attiecīgā gadījumā nodokļiem, kas piemērojami lauksaimniecības produktiem, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs, par tādiem minēto lauksaimniecības produktu daudzumiem, ko uzskata par izmantotiem saskaņā ar 14. pantu;

b)	“neagrokomponents” ir maksas daļa, kura atbilst kopējā muitas tarifa nodokļiem un no kuras atskaitīts a) apakšpunktā definētais agrokomponents;

c)	“pamatprodukti” ir daži lauksaimniecības produkti, uz ko attiecas šīs regulas I pielikums vai tiem pielīdzināti produkti, vai kas iegūti, tos pārstrādājot, un attiecībā uz ko kopējā muitas tarifā publicētos nodokļus izmanto, lai noteiktu precēm piemērojamās maksas agrokomponentu.

3. pants

Šo regulu drīkst piemērot arī noteiktiem lauksaimniecības produktiem attiecībā uz tirdzniecību preferenciālā režīmā.

Tādā gadījumā to lauksaimniecības produktu sarakstu, uz kuriem attiecas preču tirdzniecības noteikumi, nosaka ar attiecīgo nolīgumu.

II NODAĻA

IMPORTS

I IEDAĻA

Tirdzniecība ar trešām valstīm

4. pants

1. Izņemot gadījumus, kad šajā regulā noteikts citādi, II pielikumā uzskaitītajām precēm piemēro kopējā muitas tarifa nodokļus.

Attiecībā uz II pielikuma 1. tabulā uzskaitītajām precēm maksu veido procentuālais nodoklis, ko sauc par “fiksēto komponentu”, un īpašas, euro noteiktas summas, ko sauc par “agrokomponentu”.

Attiecībā uz II pielikuma 2. tabulā uzskaitītajām precēm maksas agrokomponents ir daļa maksas, kas piemērojama tādu preču importam.

2. Ievērojot 10. un 11. pantu, aizliegts iekasēt jebkuru muitas nodokli vai maksu ar līdzvērtīgu iedarbību, izņemot šā panta 1. punktā minēto maksu.

3. Lai klasificētu produktus, uz kuriem attiecas šī regula, piemēro vispārīgos kombinētās nomenklatūras interpretēšanas noteikumus un īpašos minētās nomenklatūras piemērošanas noteikumus; tarifu nomenklatūru, kas rodas no šīs regulas piemērošanas, iekļauj kopējā muitas tarifā.

4. Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas piemērošanai pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. pants

1. Ja kopējā muitas tarifā ir noteikta maksimālā maksa, tad 4. pantā paredzētā maksa nedrīkst pārsniegt tādu maksimumu.

Ja šā punkta iepriekšējā daļā minēto maksimālo maksu drīkst piemērot tikai ar īpašiem nosacījumiem, tad tādus nosacījumus paredz saskaņā ar procedūru, kas noteikta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (9) 10. panta 2. punktā.

2. Ja maksimālo maksu veido procentuālais nodoklis, kam pieskaitīts papildnodoklis par dažādiem cukura veidiem, izsakot tos ar saharozi (AD S/Z), vai par miltiem (AD F/M), tad minētais papildnodoklis ir tāds, kā noteikts kopējā muitas tarifā.

II IEDAĻA

Tirdzniecība preferenciālā režīmā

6. pants

1. Agrokomponents, kas piemērojams saistībā ar tirdzniecību preferenciālā režīmā, ir īpaša summa, kas noteikta kopējā muitas tarifā.

Tomēr, ja attiecīgā valsts vai valstis izpilda Kopienas tiesību aktu prasības attiecībā uz pārstrādes produktiem, pieņem tos pašus pamatproduktus kā Kopiena, iekļauj tās pašas preces un izmanto tos pašus koeficientus kā Kopiena, tad:

a)	minēto agrokomponentu var noteikt, pamatojoties uz faktiski izmantotajiem pamatproduktu daudzumiem, ja Kopiena ir noslēgusi muitas sadarbības nolīgumu par tādu daudzumu noteikšanu;

b)	nodokli, kas piemērojams par pamatprodukta importu, var aizstāt ar summu, kas noteikta, pamatojoties uz starpību starp lauksaimniecības cenām Kopienā un šādām cenām attiecīgajā valstī vai reģionā, vai ar summu, kas kompensē kopīgi noteikto cenu attiecīgajam reģionam;

c)	ja b) apakšpunkta piemērošana rada starpību, kam ir maza ietekme uz attiecīgajām precēm, tad minēto režīmu var aizstāt ar vienotas likmes maksājumu vai likmju sistēmu.

2. Agrokomponentus ar jebkuriem samazinājumiem, kas piemērojami importam saskaņā ar preferenču nolīgumu, konvertē attiecīgās valsts valūtā, piemērojot to pašu valūtas maiņas kursu, ko piemēro nepreferenciālajai tirdzniecībai.

3. Procentuālos nodokļus, kas atbilst agrokomponentam maksājumā par precēm, kuras minētas II pielikuma 2. tabulā, var aizstāt ar citu agrokomponentu, ja tas paredzēts preferenču nolīgumā.

4. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

Vajadzības gadījumā minētie sīki izstrādātie noteikumi attiecas jo īpaši uz:

a)	tādu dokumentu izstrādi un apriti, kas vajadzīgi šā panta 1. un 3. punktā paredzēto preferenciālo režīmu piešķiršanai;

b)	pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu tirdzniecības novirzes;

c)	pamatproduktu sarakstu.

5. Ja ir jāizmanto lauksaimniecības produktu analīzes metodes, tad izmanto metodes, kas precizētas, lai kompensētu attiecīgo lauksaimniecības produktu eksportu uz trešajām valstīm.

6. Komisija publicē maksu, kas rodas, piemērojot 2. un 3. punktā minētos nolīgumus.

7. pants

1. Ja preferenču nolīgumā ir paredzēta maksas nelauksaimniecības daļas samazināšana vai pakāpeniska atcelšana, tad precēm, kuras uzskaitītas II pielikuma 1. tabulā, tas ir fiksētais komponents.

2. Ja preferenču nolīgumā ir paredzēts samazināt maksas agrokomponentu vai nu tarifu kvotas robežās, vai ne, tad saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus tādu samazinātu agrokomponentu noteikšanai un pārvaldībai ar noteikumu, ka tādā nolīgumā ir precizēti:

a)	produkti, par kuriem ir tiesības uz tādiem samazinājumiem;

b)	preču daudzumi vai jebkuru preču daudzumu vērtības, kam piemēro tādus samazinājumus, vai šādu daudzumu vai vērtību aprēķināšanas metode;

c)	faktori, kas nosaka agrokomponenta samazinājumu.

3. Sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi maksas neagrokomponenta samazinājumu ieviešanai vai pārvaldībai, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Komisija publicē maksu, kas rodas, piemērojot 1. un 2. punktā minētos preferenču nolīgumus.

III NODAĻA

EKSPORTS

8. pants

1. Eksportējot preces, izmantotie lauksaimniecības produkti, kas atbilst nosacījumiem, kuri noteikti Līguma 23. panta 2. punktā, var pretendēt uz kompensācijām, kas noteiktas atbilstīgi Vienotajai TKO regulai.

Eksporta kompensācijas nedrīkst piešķirt lauksaimniecības produktiem, kas ir iekļauti precēs, uz kurām neattiecas tirgus kopīgā organizācija, kas paredz eksporta kompensācijas produktiem, kurus eksportē šādu preču veidā.

2. Preču sarakstu, kam ir tiesības uz kompensāciju, nosaka, ņemot vērā:

a)	ietekmi, ko rada Kopienas tirgus cenu un pasaules tirgus cenu starpība lauksaimniecības produktiem, kas izmantoti to ražošanā;

b)	vajadzību pilnīgi vai daļēji kompensēt šādu starpību, lai ļautu eksportēt lauksaimniecības produktus, kas izmantoti attiecīgajās precēs.

Sarakstu sagatavo saskaņā ar Vienoto TKO regulu.

3. Vispārējos noteikumus, kas jāievēro, ieviešot kompensāciju režīmu, kurš minēts šajā pantā, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

Kompensācijas summas nosaka saskaņā ar to pašu kārtību, ko izmanto, lai piešķirtu kompensācijas attiecīgajiem lauksaimniecības produktiem, kad tos eksportē nepārstrādātus.

4. Ja tiešās kompensācijas režīmu, kas minēts 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nosaka saskaņā ar nolīgumu par preferenciālu režīmu, tad summas, kas maksājamas par eksportu uz valsti vai valstīm, uz kurām attiecas nolīgums, nosaka kopīgi un uz tā paša pamata, kā nosaka maksas lauksaimniecības komponentu saskaņā ar nolīguma nosacījumiem.

Šīs summas nosaka saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru. Īstenošanas noteikumus, kas var būt vajadzīgi, ievērojot šo punktu, un jo īpaši pasākumus, lai nodrošinātu, ka preces, kas deklarētas eksportam saskaņā ar nolīgumu par preferenciālu režīmu, netiek faktiski eksportētas nepreferenciālā režīmā vai otrādi, pieņem saskaņā ar to pašu procedūru.

Ja ir vajadzīgas izmantoto lauksaimniecības produktu analīzes metodes, izmanto metodes, kas precizētas, lai kompensētu attiecīgo lauksaimniecības produktu eksportu uz trešām valstīm.

5. Atbilstību ierobežojumiem, ko uzliek saskaņā ar Līguma 300. pantu noslēgtie nolīgumi, nodrošina, pamatojoties uz apliecībām, kuras izsniedz par noteiktiem atsauces periodiem un kurās norāda apjomu, kas paredzēts attiecībā uz maza mēroga eksportētājiem.

6. Apjoms, zem kura maza mēroga eksportētājus var atbrīvot no apliecību iesniegšanas atbilstīgi eksporta kompensāciju kārtībai, ir EUR 50 000 gadā. Šo maksimumu var pielāgot saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

9. pants

Ja, ievērojot Vienoto TKO regulu, nodevas, maksu vai citus pasākumus piemēro to lauksaimniecības produktu eksportam, kas uzskaitīti I pielikumā, tad saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru, drīkst pieņemt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz noteiktām precēm, kuru eksports varētu kavēt attiecīgās lauksaimniecības nozares mērķa sasniegšanu lielā attiecīgā lauksaimniecības produkta satura un tā iespējamās izmantošanas dēļ, pienācīgi ņemot vērā pārstrādes rūpniecības īpašās intereses.

IV NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

10. pants

Ja pastāv draudi, ka lauksaimniecības tirgu vai attiecīgo preču tirgu varētu traucēt tāda lauksaimniecības komponenta samazinājums, ko piemēro preču importam saskaņā ar preferenču nolīgumu, tad drošības klauzulas, kas piemērojamas attiecīgo lauksaimniecības produktu importam, piemēro arī precēm, kas minētas II pielikumā.

Lai novērtētu tādus traucējumus, ņem vērā to preču īpašības, kas ir faktiski importētas saskaņā ar preferenču nolīgumu, salīdzinājumā ar to preču īpašībām, kas importētas tradicionālā veidā pirms šāda režīma ieviešanas.

11. pants

1. Lai novērstu vai neitralizētu negatīvu ietekmi uz tirgu Kopienā, ko var radīt dažu III pielikumā uzskaitīto, lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūto produktu imports, uz viena vai vairāku tādu preču importu pēc nodokļu likmes, kas paredzēta kopējā muitas tarifā, attiecina papildu ievedmuitas maksājumu, ja ir izpildīti Līguma par lauksaimniecību 5. pantā noteiktie nosacījumi, izņemot gadījumus, kad tāds imports nevar radīt traucējumus Kopienas tirgū vai arī ja tāda ietekme būtu neproporcionāla paredzētajam mērķim.

2. Sprūda cenas, zem kurām drīkst uzlikt papildu ievedmuitu, ir tādas, kādas Kopiena nosūtījusi Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

Kontrolapjomus, kas jāpārsniedz, lai tiktu uzlikta papildu ievedmuita, nosaka inter alia, pamatojoties uz importu Kopienā trīs gados pirms tā gada, kad rodas vai var rasties 1. punktā minētās negatīvās sekas.

3. Importa cenas, kas jāņem vērā, uzliekot papildu ievedmuitu, nosaka, pamatojoties uz attiecīgā sūtījuma CIF importa cenām.

4. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

Minētie noteikumi jo īpaši attiecas uz:

a)	precēm, kurām piemēro papildu ievedmuitu saskaņā ar Līguma par lauksaimniecību 5. pantu;

b)	pārējiem kritērijiem, kas vajadzīgi 1. punkta piemērošanai saskaņā ar Līguma par lauksaimniecību 5. pantu.

12. pants

1. Lauksaimniecības produktu importam atbilstīgi procedūrai “ievešana pārstrādei” piemēro iepriekšēju pārbaudi attiecībā uz atbilstību ekonomiskajiem nosacījumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2913/92 117. panta c) punktā. Šos nosacījumus uzskata par izpildītiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 552. pantu.

Turklāt saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2454/93 ekonomiskos nosacījumus, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2913/92 117. panta c) punktā, uzskata par izpildītiem arī attiecībā uz noteiktiem pamatproduktu daudzumiem, ko izmanto preču ražošanā. Šos daudzumus nosaka ar Komisijas sastādītu bilanci, kas pamatojas uz salīdzinājumu starp nepieciešamajiem pieejamajiem līdzekļiem un paredzamajām kompensāciju prasībām, kā arī īpaši ņemot vērā paredzamo attiecīgo preču eksporta daudzumu un situāciju attiecīgo pamatproduktu iekšējā un ārējā tirgū. Šo bilanci un līdz ar to šos daudzumus regulāri pārskata, lai ņemtu vērā ekonomisko un regulējošo faktoru attīstību.

Sīki izstrādāti noteikumi šā punkta otrās daļas piemērošanai, kas ļautu noteikt tos pamatproduktus, kuru imports pieļaujams atbilstīgi procedūrai “ievešana pārstrādei”, un pārbaudīt un plānot to daudzumus, uzņēmējiem garantē lielāku skaidrību, iepriekš publicējot orientējošos importa daudzumus katrai atsevišķai tirgus kopīgai organizācijai. Tos publicē regulāri jo īpaši atkarībā no šo daudzumu izmantošanas. Sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

Šajā pantā izmantotais termins “pamatprodukts” attiecas uz produktiem, kas šīs regulas I pielikumā uzskaitīti pēc to kombinētās nomenklatūras kodiem, ievērojot tikai 1. piezīmi attiecībā uz graudaugiem.

2. Preču daudzums, kurš importēts saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”, kas nav 1. punkta otrajā daļā minētā procedūra, un uz kuru līdz ar to neattiecas 4. pantā paredzētā maksa, kas saistīta ar citu preču eksportu vai izriet no šāda eksporta, ir daudzums, kas faktiski izmantots šo preču ražošanā.

13. pants

1. Šīs regulas II pielikuma 2. tabulu drīkst grozīt saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru, lai to pielāgotu Kopienas noslēgtiem nolīgumiem.

2. Komisija pielāgo šo regulu vai regulas, kas pieņemtas saskaņā ar to, jebkuriem grozījumiem kombinētajā nomenklatūrā.

14. pants

Šo pantu piemēro visai tirdzniecībai preferenciālā režīmā, attiecībā uz kuru maksas agrokomponenta noteikšana, kas var būt samazināts saskaņā ar 7. panta nosacījumiem, nav pamatota uz faktisko saturu, kas minēts 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un/vai par kuru pamatsummas nav pamatotas uz 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām cenu starpībām.

Pamatproduktu īpašības un pamatproduktu daudzumi, kas jāņem vērā, ir tādi, kā noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1460/96 (1996. gada 25. jūlijs), kas nosaka sīkāki izstrādātus noteikumus atvieglota tirdzniecība režīma īstenošanai, ko piemēro dažām precēm, kuras iegūst lauksaimniecības produktu pārstrādē, kā paredzēts Padomes Regulas (EK) 3448/93 7. pantā (10).

Varbūtējos šīs regulas grozījumus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

15. pants

1. Maksimālo apjomu vai maksimālos apjomus, zem kuriem agrokomponentus, kas noteikti saskaņā ar 6. un 7. pantu, reducē uz nulli, var noteikt saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru. Lai novērstu mākslīgu tirdzniecības plūsmu radīšanu, uz minēto agrokomponentu nepiemērošanu var attiecināt īpašus nosacījumus saskaņā ar to pašu procedūru.

2. Maksimālo apjomu, zem kura dalībvalstis drīkst atturēties no tādu summu piemērošanas, kas saskaņā ar šo regulu jāpiešķir vai jāiekasē saistībā ar konkrētu saimniecisku darījumu, drīkst noteikt saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto kārtību, ja šādu summu atlikums ir mazāks par minēto maksimālo apjomu.

16. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kuri saistīti ar tādu pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību, uz ko neattiecas Līguma I pielikums (turpmāk “komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3. Komiteja drīkst izskatīt jebkuru citu jautājumu, ko priekšsēdētājs tai nodevis vai nu pēc priekšsēdētāja paša iniciatīvas, vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma.

17. pants

Pasākumus, kas vajadzīgi, lai šo regulu pielāgotu grozījumiem, kuri izdarīti Vienotajā TKO regulā tāpēc, lai saglabātu esošo režīmu, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

18. pants

Preču kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metodes un pārējos tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi, lai tās identificētu vai lai noteiktu to sastāvu, pieņem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2658/87 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

19. pants

Dalībvalstis paziņo Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu, no vienas puses, attiecībā uz importu, eksportu un, vajadzības gadījumā, pat uz preču ražošanu, un, no otras puses, attiecībā uz paredzētajiem administratīvajiem īstenošanas pasākumiem. Sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, paziņojot šo informāciju, nosaka saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

20. pants

Atceļ Regulu (EK) Nr. 3448/93.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu V pielikumā.

21. pants

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Šīs regulas piemērošanu kazeīniem, uz ko attiecas KN kods 3501 10, un kazeinātiem un pārējiem kazeīna atvasinājumiem, uz ko attiecas KN kods 3501 90 90, atliek līdz turpmākam Padomes lēmumam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. O. LITTORIN

(1) 2009. gada 22. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp.

(3) Skat. IV pielikumu.

(4) OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

(5) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(6) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(7) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(8) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(9) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(10) OV L 187, 26.7.1996., 18. lpp.

I PIELIKUMS

To lauksaimniecības produktu saraksts, kurus importējot, drīkst kompensēt cenu starpību starp pasaules tirgus cenām un Kopienas cenām (1)

KN kods	Lauksaimniecības produktu apraksts
0401	Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevām
0402	Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai cita saldinātāja piedevām
ex 0403	Paniņas, raudzēts piens un krējums, jogurts, kefīrs un pārējie fermentētie un skābētie piena produkti, iebiezināti vai neiebiezināti, ar cukura vai cita saldinātāja piedevām vai bez tām, bez aromatizētājiem un bez augļu, riekstu vai kakao piedevām
0404	Iebiezinātas vai neiebiezinātas sūkalas, ar pievienotu cukuru vai citiem saldinātājiem vai bez tiem; produkti, kas sastāv no dabiskām piena sastāvdaļām, ar cukura vai cita saldinātāja piedevām vai bez tām, kas citur nav minēti
ex 0405	Sviests un pārējie tauki un eļļas, kas iegūti no piena
0709 90 60	Saldā kukurūza, svaiga vai atdzesēta
0712 90 19	Žāvēta saldā kukurūza, vesela, gabaliņos vai šķēlītēs sagriezta, sasmalcināta vai pulverveidā, bet bez tālākas apstrādes, izņemot saldās kukurūzas hibrīdu
10. nodaļa	Labība (2)
1701	Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze, cietā stāvoklī
1703	Melase, kas iegūta cukura ekstrakcijas vai rafinēšanas rezultātā

(1) Lauksaimniecības produkti ņemti vērā, ja tie izmantoti nepārstrādātā stāvoklī vai pēc pārstrādes vai ja tos uzskata par izmantotiem to preču izgatavošanā, kas uzskaitītas II pielikuma 1. tabulā.

(2) Izņemot speltas kviešus sējai, uz ko attiecas KN kods 1001 90 10, parasto kviešu un kviešu un rudzu maisījuma sēklas, uz ko attiecas KN kods 1001 90 91, miežu sēklas, uz ko attiecas KN kods 1003 00 10, kukurūzas sēklas, uz ko attiecas KN kodi 1005 10 11 – 1005 10 90, rīsus sējai, uz ko attiecas KN kods 1006 10 10 un hibrīdo sorgo sējai, uz ko attiecas KN kods 1007 00 10.

II PIELIKUMS

1. Tabula

KN kods	Apraksts
ex 0403	Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukuru vai citiem saldinātājiem vai aromatizētājiem, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
0403 10 51 līdz 0403 10 99	– Jogurti, aromatizēti vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu
0403 90 71 līdz 0403 90 99	– Citi, aromatizēti vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu
0405 20 10 līdz 0405 20 30	Ziežamie piena produkti ar tauku saturu 39 svara % vai vairāk, bet ne vairāk kā 75 %
0710 40 00	Saldēta cukurkukurūza (termiski neapstrādāta vai apstrādāta tvaicējot vai vārot ūdenī)
0711 90 30	Īslaicīgai glabāšanai iekonservēta cukurkukurūza (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservantu šķīdumā), kas nav derīga tūlītējai lietošanai pārtikā
ex 1517	Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu 15. nodaļas tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pozīcijā 1516 minētie pārtikas tauki vai eļļas, vai to frakcijas:
1517 10 10	– Margarīns (izņemot šķidro margarīnu), kas satur vairāk nekā 10 svara %, bet ne vairāk kā 15 svara % piena tauku
1517 90 10	– Citi, kas satur vairāk nekā 10 svara %, bet ne vairāk kā 15 svara % piena tauku
1702 50 00	Ķīmiski tīra fruktoze
ex 1704	Cukura konditorejas izstrādājumi (tostarp baltā šokolāde) bez kakao piedevas, izņemot lakricas ekstraktu, kas satur vairāk nekā 10 svara % saharozes, bet nesatur citu vielu piedevas, un uz ko attiecas KN kods 1704 90 10
1806	Šokolāde un citi pārtikas produkti ar kakao piedevu
1901	Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai satur mazāk nekā 40 svara % kakao, rēķinot pilnīgi attaukotu vielu, un kas nav minēti vai iekļauti kaut kur citur; no precēm ar pozīciju numuriem no 0401 līdz 0404 gatavoti pārtikas izstrādājumi, kas nesatur kakao vai satur mazāk nekā 5 svara % kakao, rēķinot pilnīgi attaukotu vielu, un kuri nav minēti vai iekļauti citur
ex 1902	Pastas izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai pagatavoti ar citu paņēmienu, kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, klimpas, itāļu pelmeņi, pildīti makaroni, kuskuss, sagatavots vai nesagatavots, izņemot pildītos pastas izstrādājumus, uz ko attiecas KN kodi 1902 20 10 un 1902 20 30
1903 00 00	Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā
1904	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); labība (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātus graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāta vai citādi sagatavota, kas nav minēta vai iekļauta citur
1905	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti
2001 90 30	Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta ar etiķi vai etiķskābi
2001 90 40	Jamss, saldie kartupeļi un tamlīdzīgas pārtikas augu daļas, kas satur 5 svara % vai vairāk cietes un ir sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi
2004 10 91	Saldēti kartupeļi, sagatavoti vai konservēti bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus, miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā
2004 90 10	Saldēta cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus
2005 20 10	Nesaldēti kartupeļi, sagatavoti vai konservēti bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus, miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā
2005 80 00	Nesaldēta cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus
2008 99 85	Kukurūza, izņemot cukukurūzu (Zea mays var. saccharata), kas ir sagatavota vai konservēta citādi, un bez spirta vai cukura piedevas
2008 99 91	Jamss, saldie kartupeļi un tamlīdzīgas pārtikas augu daļas, kas satur 5 svara % vai vairāk cietes un ir sagatavoti vai konservēti citādi, un bez spirta vai cukura piedevas
2101 12 98	Izstrādājumi, kuru pamatā ir kafija
2101 20 98	Izstrādājumi, kuru pamatā ir tēja vai mate
2101 30 19	Grauzdēti kafijas aizstājēji, izņemot grauzdētus cigoriņus
2101 30 99	Grauzdētu kafijas aizstājēju ekstrakti, esences un koncentrāti, izņemot grauzdētu cigoriņu ekstraktus, esences un koncentrātus
2102 10 31 un 2102 10 39	Maizes raugs, žāvēts vai nežāvēts
2105 00	Saldējums vai cits pārtikas ledus, ar kakao piedevu vai bez tās
ex 2106	Pārtikas produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur, uz ko neattiecas KN kodi 2106 10 20, 2106 90 20 un 2106 90 92 un kas nav aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi
2202 90 91 un 2202 90 95 un 2202 90 99	Citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijā 2009 minētās augļu vai dārzeņu sulas, kas satur pozīcijās no 0401 līdz 0404 minētos produktus vai taukus, kuri iegūti no pozīcijās no 0401 līdz 0404 minētajiem produktiem
2905 43 00	Mannīts
2905 44	Glicīts (sorbīts)
ex 3302	Smaržīgu vielu maisījumi un maisījumi (tostarp spirta šķīdumi) uz vienas tādas vielas vai vairāku tādu vielu pamata, kurus izmanto par izejvielām rūpniecībā; pārējie maisījumi uz smaržvielu pamata, kurus izmanto dzērienu ražošanā
3302 10 29	Citi, ko izmanto dzērienu rūpniecībā un kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturo dzērienu, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav lielāka par 0,5 %, un uz ko neattiecas KN kods 3302 10 21
ex 3501	Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi
ex 3505 10	Dekstrīni un citas modificētas cietes, izņemot esterificētas vai ēterificētas cietes, uz ko attiecas KN kods 3505 10 50
3505 20	Līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes
3809 10	Apretēšanas līdzekļi, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citi līdzekļi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kuru pamatā ir vielas ar cietes īpašībām, un kas nav minēti vai iekļauti citur
3824 60	Sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto

2. Tabula

KN kods	Apraksts
ex 0505	Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atlikumi:
0505 10 90	– Putnu spalvas, ko izmanto pildījumam; dūnas, izņemot neapstrādātas
0505 90	– Citi
0511 99 39	Dabīgi dzīvnieku izcelsmes sūkļi, izņemot neapstrādātus
1212 20 00	Jūras aļģes un citas aļģes, svaigas, dzesinātas, saldētas vai žāvētas, maltas vai nemaltas, izņemot tās, ko izmanto farmācijā vai lieto pārtikā
ex 1302	Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:
1302 12 00	Augu sulas un ekstrakti no lakricas
1302 13 00	Augu sulas un ekstrakti no apiņiem
1302 19 80	Augu sulas un ekstrakti, izņemot augu sulas un ekstraktus no lakricas, apiņiem, vaniļas oleosveķiem un opija
ex 1302 20	Pektāti
1302 31 00	Agars, modificēts vai ne
1302 32 10	Recinātāji un biezinātāji, modificēti vai ne, ko iegūst no ceratoniju augļiem vai sēklām
1505	Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (tostarp lanolīns)
1506	Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinēti vai nē, bet ķīmiski nemodificēti
ex 1515 90 11	Jojobas eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nē, bet ķīmiski nemodificētas
1516 20 10	Hidrogenēta rīcineļļa, t. s. opālvasks
1517 90 93	Pārtikas maisījumi vai izstrādājumi, ko izmanto veidņu atbrīvošanai
ex 1518	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas vai to frakcijas, kausēti, oksidēti, dehidrēti, sulfurēti, caurpūsti, polimerizēti ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski modificēti ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijā 1516 minētos; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai dažādu tauku un eļļu, kas minēti 15. nodaļā, frakciju nepārtikas maisījumi vai produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti; izņemot eļļas, uz ko attiecas KN kodi 1518 00 31 un 1518 00 39
1520 00 00	Neapstrādāts glicerīns; glicerīna ūdeņi un glicerīna sārmi
1521	Krāsoti vai nekrāsoti, rafinēti vai nerafinēti augu vaski (izņemot triglicerīdus), bišu vasks, pārējo kukaiņu vaski un spermaceti
1522 00 10	Trāns
1702 90 10	Ķīmiski tīra maltoze
1704 90 10	Lakricas ekstrakts, kas satur vairāk nekā 10 svara % saharozes, bet bez citām piedevām
1803	Kakao pasta, attaukota vai neattaukota
1804 00 00	Kakao sviests, tauki un eļļa
1805 00 00	Kakao pulveris bez cukura un citu saldinātāju piedevas
2001 90 60	Palmu galotņu pumpuri, sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi
ex 2008	Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, pagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:
2008 11 10	– Zemesriekstu sviests
2008 91 00	– Palmu galotņu pumpuri
ex 2101	Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi, kuru pamatā ir tādi produkti; grauzdēti cigoriņi un to ekstrakti, esences un koncentrāti, izņemot izstrādājumus, uz ko attiecas KN kodi 2101 12 98, 2101 20 98, 2101 30 19 un 2101 30 99
2102 10	Aktīvais raugs:
2102 10 10	– Kultūrraugs
2102 10 90	– Cits, izņemot maizes raugu
2102 20	Neaktīvais raugs; citi nedzīvi vienšūnas mikroorganismi
2102 30 00	Gatavi cepamie pulveri
2103	Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes
2104	Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi
ex 2106	Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti vai ietverti:
2106 10	– – Proteīna koncentrāti un teksturētas proteīnu vielas:
2106 10 20	– – Kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk nekā 1,5 svara % piena tauku, 5 svara % saharozes vai izoglikozes, 5 svara % glikozes vai cietes
2106 90	– Citi:
2106 90 20	– – Alkoholisko preparātu maisījumi, kuru pamatā nav smaržvielas un kas paredzēti dzērienu ražošanai
2106 90 92	– – Citi izstrādājumi, kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk nekā 1,5 svara % piena tauku, 5 svara % saharozes vai izoglikozes, 5 svara % glikozes vai cietes
2201 10	Ūdeņi, tostarp dabīgie vai mākslīgie minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēti
2202 10 00	Ūdeņi, tostarp minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi, ar cukura vai citu saldinātāju vai aromātisko vielu piedevu
2202 90 10	Citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijās 2009 minētās augļu un dārzeņu sulas, izņemot pozīcijās no 0401 līdz 0404 minētos produktus vai taukus, kas iegūti no pozīcijās no 0401 līdz 0404 minētajiem produktiem
2203 00	Iesala alus
2205	Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni ar augu vai aromātisko vielu piedevu
ex 2207	Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi spirti, denaturēti, ar jebkādu spirta tilpumkoncentrāciju, izņemot spirtus, kas iegūti no lauksaimniecības produktiem, kuri uzskaitīti Līguma I pielikumā
ex 2208	Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju mazāk nekā 80 tilp. %, kas nav iegūts no lauksaimniecības produktiem, kuri uzskaitīti Līguma I pielikumā; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni
2402	Cigāri, cigāri ar nogrieztiem galiem, cigarillas un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem
2403	Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas izstrādājumu aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences
3301 90 21	Ekstrahēti lakricas un apiņu oleosveķi
3301 90 30	Ekstrahēti oleosveķi, kas nav no lakricas un apiņiem
ex 3302	Smaržvielu maisījumi un maisījumi (tostarp spirta šķīdumi) uz vienas tādas vielas vai vairāku tādu vielu pamata, ko izmanto par izejvielām rūpniecībā; pārējie preparāti uz smaržvielu pamata, kurus izmanto dzērienu ražošanā:
3302 10 10	– ko izmanto dzērienu rūpniecībā un kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturo dzērienu, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju lielāku par 0,5 %
3302 10 21	– ko izmanto dzērienu rūpniecībā un kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturo dzērienu, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav lielāka par 0,5 tilp. %, un kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai satur mazāk nekā 1,5 % piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes
3823	Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; skābās eļļas no rafinēšanas; rūpnieciskie alifātiskie spirti

III PIELIKUMS

KN kods	Preču apraksts
0403 10 51 līdz 0403 10 99	Jogurti, aromatizēti vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu
0403 90 71 līdz 0403 90 99	Paniņas, rūgušpiens un krējums, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, aromatizēti vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu
0710 40 00	Saldēta cukurkukurūza (termiski neapstrādāta vai apstrādāta, tvaicējot vai vārot ūdenī)
0711 90 30	Īslaicīgai glabāšanai iekonservēta cukurkukurūza (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservantu šķīdumā), kas nav derīga tūlītējai lietošanai pārtikā
1517 10 10	Margarīns (izņemot šķidro margarīnu), kas satur vairāk nekā 10 svara %, bet ne vairāk kā 15 svara % piena tauku
1517 90 10	Citi pārtikas maisījumi vai izstrādājumi no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu 15. nodaļas tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pozīcijā Nr. 1516 minētie pārtikas tauki vai eļļas, vai to frakcijas, un kas satur vairāk nekā 10 svara %, bet ne vairāk kā 15 svara % piena tauku
1702 50 00	Ķīmiski tīra fruktoze
2005 80 00	Nesaldēta cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos:
2905 43 00	Mannīts:
2905 44	D-glicīts (sorbīts):
	– ūdens šķīdumā:
2905 44 11	– – kas satur 2 svara % vai mazāk D-mannīta, rēķinot pēc D-glicīta satura
2905 44 19	– – citi
	– citi:
2905 44 91	– – kas satur 2 svara % vai mazāk D-mannīta, rēķinot pēc D-glicīta satura
2905 44 99	– – citi
3505 10 10	Dekstrīns
3505 10 90	Citas modificētas cietes, kas nav dekstrīni, izņemot esterificētas vai ēterificētas cietes
	Līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes:
3505 20 10	– kas satur mazāk nekā 25 svara % cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes
3505 20 30	– kas satur 25 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 55 svara % cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes
3505 20 50	– kas satur 55 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 80 svara % cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes
3505 20 90	– kas satur 80 svara % vai vairāk cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes
3809 10	Apretēšanas līdzekļi, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citi līdzekļi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kuri izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kuru pamatā ir vielas ar cietes īpašībām, un kuri nav minēti vai iekļauti citur:
3824 60	Sorbīts, izņemot to, uz kuru attiecas KN kods 2905 44:

IV PIELIKUMS

Atceltā regula ar turpmāko grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93	(OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 1097/98	(OV L 157, 30.5.1998., 1. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 2491/98	(OV L 309, 19.11.1998., 28. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 2580/2000	(OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.)

V PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 3448/93	Šī regula
1. panta 1. punkts	1. pants
1. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāze	2. panta 1. punkta pirmās daļas ievadfrāze
1. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums	2. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) punkts
1. panta 2. punkta otrā daļa	2. panta 1. punkta otrā daļa
1. panta 2.a punkts	2. panta 2. punkts
1. panta 3. punkts	3. pants
2. pants	4. pants
4. pants	5. pants
6. panta 1., 2. un 3. punkts	6. panta 1., 2. un 3. punkts
6. panta 4. punkta pirmā daļa	6. panta 4. punkta pirmā daļa
6. panta 4. punkta otrās daļas ievadfrāze	6. panta 4. punkta otrās daļas ievadfrāze
6. panta 4. punkta otrās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums	6. panta 4. punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunkts
6. panta 5. un 6. punkts	6. panta 5. un 6. punkts
7. panta 1. punkts	7. panta 1. punkts
7. panta 2. punkta ievadfrāze	7. panta 2. punkta ievadfrāze
7. panta 2. punkta pirmais, otrais un trešais ievilkums	7. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts
7. panta 3. un 4. punkts	7. panta 3. un 4. punkts
8. panta 1. punkts	8. panta 1. punkts
8. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāze	8. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāze
8. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums	8. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts
8. panta 2. punkta otrā daļa	8. panta 2. punkta otrā daļa
8. panta 3. līdz 6. punkts	8. panta 3. līdz 6. punkts
9. un 10. pants	9. un 10. pants
10.a pants	11. pants
11. pants	12. pants
12. panta 2. punkts	13. panta 1. punkts
12. panta 3. punkts	13. panta 2. punkts
13. panta 1. punkts	14. panta pirmā daļa
13. panta 2. punkts	14. panta otrā un trešā daļa
14. pants	15. pants
16. panta 1. un 2. punkts	16. panta 1. un 2. punkts
16. panta 3. punkts	—
17. pants	16. panta 3. punkts
18. pants	17. pants
19. pants	18. pants
20. pants	19. pants
21. pants	—
—	20. pants
22. pants	21. pants
A pielikums	I pielikums
B pielikums	II pielikums
C pielikums	III pielikums
—	IV pielikums
—	V pielikums

15.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/27

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1217/2009

(2009. gada 30. novembris),

ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Kopienā

(kodificēta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. panta 2. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula Nr. 79/65/EEK (1965. gada 15. jūnijs), ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Ekonomikas kopienā (2), ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt attiecīgās regulas kodifikāciju.

(2)	Kopējās lauksaimniecības politikas attīstībai ir nepieciešama pieejama objektīva un būtiska informācija par ienākumiem dažādu lauku saimniecību kategorijās un par saimniecisko darbību to kategoriju saimniecībās, kurām nepieciešama īpaša uzmanība Kopienas līmenī.

(3)	Lauku saimniecību grāmatvedības pārskati ir galvenais būtiskas informācijas avots ienākumu novērtēšanai lauku saimniecībās vai to saimnieciskās darbības izpētei.

(4)

Savāktie dati būtu jāiegūst no lauku saimniecībām, kas īpaši un piemēroti atlasītas saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, un šiem datiem būtu jābalstās uz pārbaudāmiem faktiem. Šādiem datiem būtu jāatspoguļo tehniskie, ekonomiskie un sociālie apstākļi attiecīgajās saimniecībās, tiem jābūt ņemtiem no individuālām saimniecībām, pieejamiem, cik ātri vien iespējams, tiem jābalstās uz vienādām definīcijām, jāatbilst vienotai formai un jābūt lietojamiem Komisijai jebkurā laikā un pilnā apjomā.

(5)	Šos mērķus var sasniegt tikai ar Kopienas tīkla palīdzību lauku saimniecību grāmatvedības datu savākšanai (turpmāk “datu tīkls”), kurš balstās uz katrā dalībvalstī esošajiem lauku saimniecību grāmatvedības birojiem, bauda iesaistīto pušu uzticību un paļaujas uz to brīvprātīgu piedalīšanos.

(6)

Lai iegūtu Kopienas līmenī pietiekami homogēnus grāmatvedības datus, saimniecības, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, būtu jāsadala starp dažādajiem apgabaliem un dažādajām saimniecību kategorijām, balstoties uz apsekojamās jomas stratifikāciju, kas pamatojas uz Kopienas lauku saimniecību tipoloģiju, ko nosaka Komisijas Regula (EK) Nr. 1242/2008 (2008. gada 8. decembris) par Kopienas klasifikācijas izveidi lauku saimniecībām (4).

(7)	Datu tīkla apgabaliem, ciktāl iespējams, vajadzētu būt identiskiem ar tiem apgabaliem, ko izmanto citu reģionālo datu parādīšanai, kuri ir būtiski vadlīniju sniegšanā kopējai lauksaimniecības politikai.

(8)	Pārvaldības apstākļu dēļ Komisijai vajadzētu būt tiesībām pēc kādas dalībvalsts lūguma izdarīt grozījumus dalībvalstu apgabalu sarakstā.

(9)	Datu tīkla apsekojamajai jomai būtu jāietver visas noteikta ekonomiskā lieluma lauku saimniecības, neatkarīgi no kādas blakus nodarbošanās, ko uzņēmums varētu veikt. Šī joma būtu periodiski jāpārskata, ņemot vērā jaunos Saimniecību struktūru apsekojuma datus.

(10)	Saimniecības, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, būtu jāatlasa saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti saistībā ar atlases plānu, kurš vērsts uz to, lai apsekojamajā jomā iegūtu tipisku grāmatvedības paraugu.

(11)

Ņemot vērā iegūto pieredzi, vēlams, lai svarīgākos lēmumus attiecībā uz saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlasi, jo īpaši atlases plāna izveidošanā, pieņemtu valstu līmenī. Tāpēc šajā līmenī jārada par šo uzdevumu atbildīga organizācija. Dalībvalstis, kurās ir vairāki apgabali, tomēr var pēc atlases saglabāt reģionālās komitejas.

(12)	Valsts sakaru aģentūrai būtu jāspēlē svarīga loma datu tīkla vadīšanā.

(13)	Izvēloties lauku saimniecības un analizējot un novērtējot savāktos datus, jāatsaucas uz datiem, kas iegūti no citiem avotiem.

(14)

Lauksaimnieki būtu jāpārliecina, ka viņu grāmatvedības pārskati un visas citas individuālās ziņas, kas iegūtas saskaņā ar šo regulu, netiks izmantotas nodokļu iekasēšanas nolūkos vai tādos nolūkos, kas šajā regulā nav paredzēti, un ka personas, kas piedalās vai ir piedalījušās Kopienas lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla darbā, šīs ziņas neizpaudīs.

(15)

Komisijai, lai pārliecinātos par savākto datu objektivitāti un būtiskumu, būtu jāspēj iegūt visas nepieciešamās ziņas attiecībā uz veidu, kādā organizācijas, kurām uzticēts izvēlēties lauku saimniecības un grāmatvedības birojus, kuri piedalās Kopienas lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklā, pilda savus pienākumus un, ja vajadzīgs, nosūtīt ekspertus darbam uz vietām sadarbībā ar kompetentajām valsts iestādēm.

(16)

Datu tīkls ir noderīgs instruments, kas ļauj Kopienai attīstīt kopējo lauksaimniecības politiku, un tādēļ tas kalpo gan dalībvalstīm, gan Kopienai. Tādēļ izmaksām saistībā ar datorsistēmām, no kurām tīkls darbojas, un pētījumu un citu tīkla aspektu attīstības izmaksām jābūt atbilstīgām Kopienas finansējuma saņemšanai.

(17)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

KOPIENAS LAUKU SAIMNIECĪBU GRĀMATVEDĪBAS DATU TĪKLA IZVEIDOŠANA

1. pants

1. Kopējās lauksaimniecības politikas vajadzībām tiek izveidots Kopienas tīkls lauku saimniecību grāmatvedības datu savākšanai (turpmāk “datu tīkls”).

2. Datu tīkla nolūks ir vākt grāmatvedības datus, kas jo īpaši vajadzīgi:

a)	to lauku saimniecību ienākumu noteikšanai, kas atrodas 5. pantā definētajā apsekojamajā jomā; un

b)	lauku saimniecību saimnieciskās darbības analīzei.

3. Saskaņā ar šo regulu iegūtie dati kalpo galvenokārt par pamatu Komisijas ziņojumiem par situāciju lauksaimniecībā un lauksaimniecības tirgos, kā arī par saimniecību ienākumiem Kopienā. Ziņojumus katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, jo īpaši ikgadējai lauksaimniecības produktu cenu noteikšanai.

2. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“uzņēmējs” ir fiziska persona, kas ir atbildīga par lauku saimniecības ikdienas vadīšanu;

b)	“saimniecības kategorija” ir lauku saimniecību grupa, kas pieder vienām un tām pašām kategorijām attiecībā uz saimniekošanas tipu un ekonomisko lielumu, kā noteikts Kopienas lauku saimniecību tipoloģijā, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1242/2008;

c)	“saimniecība, kas iesniedz pārskatu” ir jebkura lauku saimniecība, kura iesniedz pārskatus datu tīkla vajadzībām;

d)	“apgabals” ir dalībvalsts teritorija vai kāda tās daļa, kas noteikta ar nolūku izvēlēties saimniecības, kas iesniedz pārskatus; šo apgabalu saraksts atrodas I pielikumā;

e)	“grāmatvedības dati” ir jebkuri tehniskie, finanšu vai saimnieciskie dati, kas attiecas uz lauku saimniecību un kas iegūti no grāmatvedības pārskatiem, kuras ieraksti veikti sistemātiski un regulāri visu atskaites gadu.

3. pants

Pēc kādas dalībvalsts lūguma apgabalu sarakstu groza saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru, ja šis lūgums attiecas uz šīs konkrētās dalībvalsts apgabaliem.

II NODAĻA

LAUKU SAIMNIECĪBU IENĀKUMU NOTEIKŠANA

4. pants

Šī nodaļa attiecas uz grāmatvedības datu vākšanu ar nolūku veikt ikgadēju lauku saimniecību ienākumu noteikšanu.

5. pants

1. Regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā apsekojamā joma aptver lauku saimniecības, kuru ekonomiskais lielums ir vienāds ar euro izteikto slieksni, kas atbilst vienai no zemākajām ekonomikas lieluma grupas robežvērtībām, kā noteikts Kopienas tipoloģijā, vai lielāks par to.

2. Lai lauku saimniecību varētu akceptēt kā saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, tā atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tās ekonomiskais lielums ir vienāds ar slieksni, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu, vai lielāks par to;

b)	to apsaimnieko lauksaimnieks, kas veic grāmatvedību, vai labprāt nodarbojas ar saimniecības grāmatvedību un spēj to darīt, kā arī labprāt atļauj savas saimniecības datus darīt pieejamus Komisijai;

c)	tā kopā ar citām saimniecībām katra apgabala līmenī ir tipiska apsekojamajai jomai.

3. Maksimālais tādu saimniecību skaits Kopienā, kuras iesniedz pārskatus, ir 105 000 saimniecības.

4. Sīkākus šā panta piemērošanas noteikumus, un jo īpaši ekonomiskā lieluma slieksni un saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, skaitu apgabalā, pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

6. pants

1. Katra dalībvalsts izveido datu tīkla valsts komiteju (turpmāk “valsts komiteja”).

2. Valsts komiteja ir atbildīga par saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlasi. Šim nolūkam tās pienākumi jo īpaši ietver:

a)	saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plāna apstiprināšanu, norādot jo īpaši saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, sadalījumu pa saimniecību kategorijām un sīkākus noteikumus minēto saimniecību atlasei;

b)	ziņojuma apstiprināšanu par saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plāna īstenošanu.

3. Valsts komitejas priekšsēdētāju ieceļ dalībvalsts no šīs komitejas biedriem.

Valsts komitejas lēmumi ir vienbalsīgi. Ja to neizdodas panākt, lēmumus pieņem dalībvalsts norādītā iestāde.

4. Dalībvalstis, kurām ir vairāki apgabali, var katram no tās jurisdikcijā esošajiem apgabaliem izveidot datu tīkla reģionālo komiteju (turpmāk “reģionālā komiteja”).

Reģionālās komitejas pienākums jo īpaši ir sadarboties ar 7. pantā minēto sakaru aģentūru, atlasot saimniecības, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus.

5. Sīkākus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

7. pants

1. Katra dalībvalsts nosaka sakaru aģentūru, kuras pienākumi ir:

a)	informēt valsts komiteju, reģionālās komitejas un uzskaitvedības birojus par precīziem piemērošanas noteikumiem, kas uz tiem attiecas, un nodrošināt pareizu šo noteikumu īstenošanu;

sastādīt un iesniegt valsts komitejai apstiprināšanai un pēc tam nosūtīt Komisijai:

i)	saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plānu, kas izveidots, pamatojoties uz jaunākajiem statistikas datiem, kas iesniegti atbilstoši Kopienas lauku saimniecību tipoloģijai;

ii)	ziņojumu par saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plāna īstenošanu;

sastādīt:

i)	saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, sarakstu;

ii)	to uzskaitvedības biroju sarakstu, kuri vēlas un spēj sagatavot saimniecību atskaites saskaņā ar 10. un 15. pantā paredzētajiem līgumu nosacījumiem;

d)	savākt saimniecību atskaites, kuras tai nosūtījuši uzskaitvedības biroji, un, pamatojoties uz kopēju pārbaudes programmu, pārliecināties, ka tās ir pienācīgi aizpildītas;

e)	tūlīt pēc pārbaudes pārsūtīt Komisijai pienācīgi aizpildītās saimniecību atskaites;

f)	nodot valsts komitejai, reģionālajām komitejām un uzskaitvedības birojiem 17. pantā paredzētos informācijas pieprasījumus un pārsūtīt attiecīgās atbildes Komisijai.

2. Sīkākus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem atbilstoši 18. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

8. pants

1. Katra saimniecība nosūta individuālu un anonīmu saimniecības pārskatu.

2. Grāmatvedības datiem, ko sniedz katrs saimniecības pārskats, jābūt tādiem, ka iespējams:

—	raksturot saimniecību, kas iesniedz pārskatu, atsaucoties uz tās produkcijas faktoru galvenajiem elementiem,

—	novērtēt saimniecības dažādu veidu ienākumus,

—	ar pēkšņām pārbaudēm pārbaudīt sniegtās informācijas patiesumu.

3. Saimniecības pārskatā norādāmo grāmatvedības datu tipu, formu, kādā šos datus iesniedz un ar tiem saistītās definīcijas un norādījumus nosaka saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

9. pants

Lauksaimnieks, kura saimniecība ir izvēlēta par saimniecību, kas iesniedz pārskatu, izvēlas no sadarbības aģentūras šim nolūkam sagatavota saraksta grāmatvedības biroju, kas vēlētos sagatavot pārskatu viņa saimniecībai saskaņā ar 10. pantā paredzētajiem līguma nosacījumiem.

10. pants

1. Dalībvalsts ir atbildīga par to, ka katru gadu tās noteiktā kompetentā iestāde un katrs saskaņā ar 9. pantu izvēlētais grāmatvedības birojs noslēdz līgumu. Šajā līgumā grāmatvedības birojs par standarta samaksu uzņemas aizpildīt saimniecību pārskatu atbilstoši 8. panta noteikumiem.

2. Līguma, kas minēts 1. punktā, nosacījumus, kuriem jābūt vienādiem visās dalībvalstīs, nosaka saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. Ja grāmatvedības biroja pienākumus veic administratīvs departaments, tam par veicamajiem pienākumiem paziņo pa parastajiem administratīvajiem kanāliem.

III NODAĻA

GRĀMATVEDĪBAS DATU SAVĀKŠANA LAUKU SAIMNIECĪBU SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS ANALĪZEI

11. pants

Šī nodaļa attiecas uz grāmatvedības datu vākšanu lauku saimniecību saimnieciskās darbības analīzei.

12. pants

Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka:

—	1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos analīžu subjektus,

—	sīkākus noteikumus attiecībā uz saimniecību, kas iesniedz pārskatu, izvēli un skaitu, kurus nosaka atbilstoši katras atsevišķās analīzes mērķiem.

13. pants

1. Katra saimniecība, kas ir izvēlēta atbilstoši noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 12. panta otro ievilkumu, nosūta īpašu saimniecības pārskatu, kas ir individuāls attiecīgajai saimniecībai un anonīms. Saimniecības pārskats ietver 8. panta 2. punktā norādītos grāmatvedības datus un citu grāmatvedības informāciju un sīkākas detaļas, kas varētu būt vajadzīgas katrai atsevišķajai analīzei.

2. Īpašajā saimniecības pārskatā norādāmo grāmatvedības datu tipu, formu, kādā šos datus iesniedz, un ar to saistītās definīcijas un norādījumus nosaka saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. Īpašos saimniecību pārskatus aizpilda dažādie grāmatvedības biroji, kas izvēlēti saskaņā ar 14. pantu.

14. pants

Lauksaimnieks, kura saimniecība ir izvēlēta atbilstoši noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 12. panta otro ievilkumu, izvēlas no sadarbības aģentūras šim nolūkam sagatavota saraksta grāmatvedības biroju, kas vēlētos sagatavot īpašo pārskatu viņa saimniecībai atbilstoši 15. pantā noteiktajiem līguma nosacījumiem.

15. pants

1. Dalībvalsts ir atbildīga par to, ka tās noteiktā kompetentā iestāde un katrs saskaņā ar 14. pantu izvēlētais grāmatvedības birojs noslēdz līgumu. Šajā līgumā grāmatvedības birojs par standarta samaksu uzņemas aizpildīt īpašos saimniecību pārskatus atbilstoši 13. panta nosacījumiem.

2. Līguma, kas minēts 1. punktā, nosacījumus, kuriem jābūt vienādiem visās dalībvalstīs, nosaka saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

Papildu nosacījumus, ko dalībvalstis var šajā līgumā iekļaut, nosaka saskaņā ar to pašu procedūru.

3. Ja grāmatvedības biroja pienākumus veic administratīvs departaments, tam par veicamajiem pienākumiem paziņo pa parastajiem administratīvajiem kanāliem.

IV NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

16. pants

1. Individuālos grāmatvedības datus un citu individuālu informāciju, kas iegūta, īstenojot šo regulu, ir aizliegts izmantot nodokļu uzlikšanas nolūkiem, kā arī to atklāt un izmantot tādiem nolūkiem, kas nav paredzēti 1. pantā.

2. Personām, kuras piedalās vai ir piedalījušās datu tīkla darbā, aizliegts izpaust individuālos grāmatvedības datus vai jebkādus citas individuālās ziņas, kas iegūtas to pienākumu veikšanas laikā vai citādā veidā saistībā ar šiem pienākumiem.

3. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sodītu par 2. punkta pārkāpumiem.

17. pants

1. Valsts komitejas, reģionālo komiteju, sakaru aģentūras un uzskaitvedības biroju pienākums ir to attiecīgajās atbildības jomās sniegt Komisijai visu informāciju, ko tā var pieprasīt attiecībā uz viņu pienākumu pildīšanu saskaņā ar šo regulu.

Šādus informācijas pieprasījumus valsts komitejai, reģionālajām komitejām vai uzskaitvedības birojiem, kā arī attiecīgās atbildes nosūta rakstveidā ar sakaru aģentūras starpniecību.

2. Ja sniegtā informācija ir neadekvāta vai ja šī informācija nav sniegta pietiekami laicīgi, Komisija sadarbībā ar sadarbības aģentūru var nosūtīt ekspertus darbam uz vietas.

18. pants

1. Komisijai palīdz Kopienas Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komiteja (turpmāk “Kopienas komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3. Ar Kopienas komiteju apspriežas šādos jautājumos:

a)	lai pārliecinātos, ka saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plāni saskan ar 5. panta noteikumiem;

b)	lai analizētu un novērtētu datu tīkla sniegtos ikgadējos izvērtētos rezultātus, jo īpaši ņemot vērā datus, kas iegūti no citiem avotiem, inter alia, no saimniecību atskaitēm un statistikas vispār, un no valstu atskaitēm.

4. Kopienas komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, ko pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma ierosina tās priekšsēdētājs.

Katra gada oktobrī tā aplūko Kopienas saimniecību ienākumu tendenci, jo īpaši ņemot vērā datu tīkla jaunākos rezultātus.

To regulāri informē par datu tīkla darbību.

5. Priekšsēdētājs sasauc Kopienas komitejas sanāksmes.

Sekretariāta pakalpojumus Kopienu komitejai sniedz Komisija.

19. pants

1. Eiropas Savienības kopbudžeta Komisijas iedaļā iekļaujamās apropriācijas atbilst:

a)	tās datu tīkla izmaksām, kas saistās ar maksājumiem grāmatvedības birojiem par to veiktajiem pienākumiem saskaņā ar 10. un 15. pantu;

b)	visām izmaksām saistībā ar Komisijas izmantotajām datorizētajām sistēmām dalībvalstu iesniegto grāmatvedības datu saņemšanai, pārbaudei, apstrādei un analīzei.

Izmaksas, kas minētas b) apakšpunktā, iekļauj, ja vajadzīgs, izmaksas par šo darbību rezultātu izplatīšanu un izmaksas par citu datu tīkla aspektu pētījumiem un attīstību.

2. Izmaksas saistībā ar valsts komitejas, reģionu komiteju un sakaru aģentūru izveidošanu un darbību Kopienas budžetā neiekļauj.

20. pants

Regulu Nr. 79/65/EEK atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

21. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. O. LITTORIN

(1) 2009. gada 20. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV 109, 23.6.1965., 1859/65. lpp.

(3) Skat. II pielikumu.

(4) OV L 335, 13.12.2008., 3. lpp.

(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas 2. panta d) punktā minēto apgabalu saraksts

Beļģija

1.	Vlaanderen

2.	Bruxelles-Brussel

Wallonie

Bulgārija

1.	Северозападен (Severozapaden)

2.	Северен централен (Severen tsentralen)

3.	Североизточен (Severoiztochen)

4.	Югозападен (Yugozapaden)

5.	Южен централен (Yuzhen tsentralen)

6.	Югоизточен (Yugoiztochen)

Tomēr Bulgāriju var uzskatīt par vienu apgabalu līdz 2009. gada 31. decembrim.

Čehijas Republika

uzskata par vienu apgabalu

Dānija

uzskata par vienu apgabalu

Vācija

1.	Schleswig-Holstein

Hamburg

3.	Niedersachsen

Bremen

5.	Nordrhein-Westfalen

Hessen

7.	Rheinland-Pfalz

8.	Baden-Württemberg

Bayern

10.

Saarland

11.

Berlin

12.	Brandenburg

13.	Mecklenburg — Vorpommern

14.

Sachsen

15.	Sachsen — Anhalt

16.

Thüringen

Igaunija

uzskata par vienu apgabalu

Īrija

uzskata par vienu apgabalu

Grieķija

1.	Μακεδονία — Θράκη

2.	Ήπειρος — Πελοπόννησος — Νήσοι Ιονίου

Θεσσαλία

4.	Στερεά Ελλάς — Νήσοι Αιγαίου — Κρήτη

Spānija

Galicia

Asturias

Cantabria

4.	País Vasco

Navarra

La Rioja

Aragón

Cataluña

Baleares

10.	Castilla-León

11.

Madrid

12.	Castilla-La Mancha

13.	Comunidad Valenciana

14.

Murcia

15.	Extremadura

16.

Andalucía

17.

Canarias

Francija

1.	Île de France

2.	Champagne-Ardenne

Picardie

4.	Haute-Normandie

Centre

6.	Basse-Normandie

Bourgogne

8.	Nord-Pas de Calais

Lorraine

10.

Alsace

11.	Franche-Comté

12.	Pays de la Loire

13.

Bretagne

14.	Poitou-Charentes

15.

Aquitaine

16.	Midi-Pyrénées

17.

Limousin

18.	Rhône-Alpes

19.

Auvergne

20.	Languedoc-Roussillon

21.	Provence-Alpes-Côte d'Azur

22.

Corse

Itālija

Piemonte

2.	Valle d'Aosta

Lombardia

4.	Alto Adige

Trentino

Veneto

7.	Friuli — Venezia Giulia

Liguria

9.	Emilia — Romagna

10.

Toscana

11.

Umbria

12.

Marche

13.

Lazio

14.

Abruzzi

15.

Molise

16.

Campania

17.

Puglia

18.	Basilicata

19.

Calabria

20.

Sicilia

21.

Sardegna

Kipra

uzskata par vienu apgabalu

Latvija

uzskata par vienu apgabalu

Lietuva

uzskata par vienu apgabalu

Luksemburga

uzskata par vienu apgabalu

Ungārija

1.	Közép-Magyarország

2.	Közép-Dunántúl

3.	Nyugat-Dunántúl

4.	Dél-Dunántúl

5.	Észak-Magyarország

6.	Észak-Alföld

7.	Dél-Alföld

Malta

uzskata par vienu apgabalu

Nīderlande

uzskata par vienu apgabalu

Austrija

uzskata par vienu apgabalu

Polija

1.	Pomorze i Mazury

2.	Wielkopolska i Śląsk

3.	Mazowsze i Podlasie

4.	Małopolska i Pogórze

Portugāle

1.	Norte e Centro

2.	Ribatejo-Oeste

3.	Alentejo e Algarve

4.	Açores e Madeira

Rumānija

Nord-Est

Sud-Est

3.	Sud-Muntenia

4.	Sud-Vest-Oltenia

Vest

Nord-Vest

Centru

8.	București-Ilfov

Slovēnija

uzskata par vienu apgabalu

Slovākija

uzskata par vienu apgabalu

Somija

1.	Etelä-Suomi

2.	Sisä-Suomi

Pohjanmaa

4.	Pohjois-Suomi

Zviedrija

1.	Dienvidzviedrijas un Centrālzviedrijas līdzenumi

2.	Dienvidzviedrijas un Centrālzviedrijas mežu un jauktie mežu un lauksaimniecības apgabali

3.	Ziemeļzviedrijas apgabali

Apvienotā Karaliste

1.	England — north region

2.	England — east region

3.	England — west region

Wales

Scotland

6.	Northern Ireland

II PIELIKUMS

Atceltā regula ar turpmāko grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EEK) Nr. 79/65/EEK (OV 109, 23.6.1965., 1859. lpp.)
1972. gada Pievienošanās akta I pielikuma II.A.4. punkts un II pielikuma II.D.1. punkts (OV L 73, 27.3.1972., 59. lpp. un 125. lpp.)
Padomes Regula (EEK) Nr. 2835/72 (OV L 298, 31.12.1972., 47. lpp.)
Padomes Regula (EEK) Nr. 2910/73 (OV L 299, 27.10.1973., 1. lpp.)
1979. gada Pievienošanās akta I pielikuma II.A un II.G punkts (OV L 291, 19.11.1979., 64. lpp. un 87. lpp.)
Padomes Regula (EEK) Nr. 2143/81 (OV L 210, 30.7.1981., 1. lpp.)
Padomes Regula (EEK) Nr. 3644/85 (OV L 348, 24.12.1985., 4. lpp.)
1985. gada Pievienošanās akts. I pielikuma XIV.i) punkts (OV L 302, 15.11.1985., 235. lpp.)
Padomes Regula (EEK) Nr. 3768/85 (OV L 362, 31.12.1985., 8. lpp.)	tikai Pielikuma 2. punkts
Padomes Regula (EEK) Nr. 3577/90 (OV L 353, 17.12.1990., 23. lpp.)	tikai XVI pielikums
1994. gada Pievienošanās akta I pielikuma V.A.I punkts (OV C 241, 29.8.1994., 117. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 2801/95 (OV L 291, 6.12.1995., 3. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 1256/97 (OV L 174, 2.7.1997., 7. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.)	tikai II pielikuma 1. punkts
2003. gada Pievienošanās akta II pielikuma 6.A.1. punkts (OV L 236, 23.9.2003., 346. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 2059/2003 (OV L 308, 25.11.2003., 1. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 660/2004 (OV L 104, 8.4.2004., 97. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.)	tikai Pielikuma 5. nodaļas A iedaļas 1. punkts
Komisijas Regula (EK) Nr. 1469/2007 (OV L 329, 14.12.2007., 5. lpp.)

III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula Nr. 79/65/EEK	Šī regula
1. un 2. pants	1. un 2. pants
2.a pants	3. pants
3. pants	4. pants
4. pants	5. pants
5. pants	6. pants
6. panta 1. punkta a) apakšpunkts	7. panta 1. punkta a) apakšpunkts
6. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmais ievilkums	7. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļa
6. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums	7. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļa
6. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmais ievilkums	7. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļa
6. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrais ievilkums	7. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļa
6. panta 1. punkta e), f) un g) apakšpunkts	7. panta 1. punkta e), f) un g) apakšpunkts
6. panta 2. punkts	7. panta 2. punkts
7. pants	8. pants
8. pants	9. pants
9. pants	10. pants
10. pants	11. pants
11. pants	12. pants
12. pants	13. pants
13. pants	14. pants
14. pants	15. pants
15. pants	16. pants
Article 16	17. pants
17. pants	—
18. pants	—
19. pants	18. panta 1., 2. un 3. punkts
20. panta 1. un 2. punkts	18. panta 4. un 5. punkts
21. panta pirmā un otrā daļa	18. panta 6. punkts
21. panta trešā daļa	—
22. pants	19. pants
23. pants	—
—	20. pants
—	21. pants
Pielikums	I pielikums
—	II pielikums
—	III pielikums

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

15.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/42

PADOMES PAMATLĒMUMS 2009/948/TI

(2009. gada 30. novembris)

par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

(2)

Hāgas programmā (1) brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā, kas tika apstiprināta Eiropadomes 2004. gada 4. un 5. novembra sanāksmē, dalībvalstīm ir prasīts apsvērt tiesību aktus par jurisdikcijas konfliktiem, lai uzlabotu kriminālvajāšanas efektivitāti, vienlaikus nodrošinot pareizu tiesvedības darbību, lai pabeigtu vispārējo pasākumu programmu, ar ko krimināllietās īsteno tiesu nolēmumu savstarpējas atzīšanas principu.

(3)

Ar šajā pamatlēmumā paredzētiem pasākumiem būtu jācenšas novērst situācijas, kad uz vienu un to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem paralēli attiecas kriminālprocess dažādās dalībvalstīs, kas tādējādi varētu radīt situāciju, ka minētajā procesā spriedumu pieņem divās vai vairāk dalībvalstīs. Tādēļ šā pamatlēmuma mērķis ir veicināt, lai tiktu novērsts ne bis in idem principa pārkāpums, kas ir izklāstīts 54. pantā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (2), kā to interpretē Eiropas Kopienu Tiesa.

(4)

Starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānotiek tiešām apspriedēm nolūkā vienoties par efektīvu risinājumu, lai izvairītos no nelabvēlīgām sekām, ko rada paralēls process, un lai novērstu attiecīgo kompetento iestāžu laika un resursu izšķērdēšanu. Tāds efektīvs risinājums jo īpaši varētu būt kriminālprocesa apvienošana vienā dalībvalstī, piemēram, nododot kriminālprocesu. Tas varētu būt arī jebkurš cits risinājums, kas ļautu minētajam procesam notikt iedarbīgi un pieņemami, tostarp saistībā ar atvēlēto laiku, piemēram, lietas nodošana Eurojust, ja kompetentās iestādes nespēj vienoties. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta jautājumam par pierādījumu vākšanu, ko var ietekmēt paralēli notiekošs process.

(5)

Ja dalībvalsts kompetentai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka par vieniem un tiem pašiem faktiem saistībā ar to pašu personu paralēli notiek kriminālprocess kādā citā dalībvalstī, kas varētu radīt situāciju, ka minētajā procesā spriedumu pieņem divās vai vairāk dalībvalstīs, tai būtu jāsazinās ar attiecīgās citas dalībvalsts kompetento iestādi. To, vai pastāv pamatots iemesls, būtu jāizskata tikai saziņas iestādei. Pamatots iemesls, inter alia, varētu būt tad, ja laikā, kad aizdomās turamā vai apsūdzētā persona sniedz informāciju, atklājas, ka uz tiem pašiem faktiem varētu attiekties paralēls kriminālprocess citā dalībvalstī, vai tad, ja, citas dalībvalsts kompetentai iestādei iesniedzot attiecīgu savstarpējas tiesiskas palīdzības lūgumu, atklājas, ka varbūtēji pastāv tāds paralēls kriminālprocess, vai tad, ja attiecīgu informāciju sniedz policijas iestāde.

(6)

Informācijas apmaiņas procesam starp kompetentajām iestādēm vajadzētu balstīties uz obligātu apmaiņu ar konkrētu minimuma informācijas kopumu, kas būtu jāsniedz vienmēr. Minētajai informācijai būtu jo īpaši jāatvieglina process, lai nodrošinātu, ka pareizi identificē iesaistīto personu un attiecīgā paralēlā procesa veidu un stadiju.

(7)

Kompetentajai iestādei, pie kuras ir vērsusies citas dalībvalsts kompetentā iestāde, vajadzētu būt vispārējam pienākumam atbildēt uz iesniegto lūgumu. Saziņas iestāde tiek mudināta noteikt termiņu, līdz kuram lūguma saņēmējai iestādei būtu jāsniedz atbilde, ja tas iespējams. Visā saziņas procedūras laikā kompetentām iestādēm būtu pilnīgi jāņem vērā īpašā situācija, kādā atrodas personas, kurām piemērota brīvības atņemšana.

(8)

Tiešai saziņai starp kompetentām iestādēm vajadzētu būt galvenajam principam, veicot saskaņā ar šo pamatlēmumu izveidoto sadarbību. Atbilstīgi dalībvalstu procesuālās autonomijas principam būtu jādod dalībvalstīm rīcības brīvība lemt par to, kuras iestādes ir kompetentas rīkoties saskaņā ar šo pamatlēmumu, ar nosacījumu, ka tādas iestādes ir kompetentas iesaistīties un pieņemt lēmumu saskaņā ar tā noteikumiem.

(9)

Cenšoties panākt vienošanos par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, kuras rada paralēls process, kas notiek divās vai vairāk dalībvalstīs, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā, ka katra lieta ir īpaša, un jāapsver visi tās fakti un apstākļi. Lai panāktu vienošanos, kompetentām iestādēm būtu jāņem vērā atbilstīgi kritēriji, kuri var ietvert kritērijus, kas noteikti Eurojust 2003. gada ziņojumā publicētajās pamatnostādnēs, kuras bija izstrādātas speciālistu vajadzībām, un jāņem vērā, piemēram, vieta, kur ir izdarīta noziedzīgā nodarījuma lielākā daļa; vieta, kur ir radīts vislielākais zaudējums; aizdomās turamās vai apsūdzētās personas atrašanās vieta un iespējas panākt viņas nodošanu vai izdošanu citām jurisdikcijām; aizdomās turamās vai apsūdzētās personas valstspiederība vai pastāvīgā uzturēšanās vieta; aizdomās turamās vai apsūdzētās personas būtiskas intereses; cietušo un liecinieku būtiskas intereses; pierādījumu pieņemamība un iespējami aizkavējumi.

(10)	Kompetento iestāžu pienākums sākt tiešas apspriedes, lai panāktu vienošanos saistībā ar šo pamatlēmumu, nedrīkstētu izslēgt iespēju tādas tiešas apspriedes veikt ar Eurojust palīdzību.

(11)

Nebūtu jāuzliek pienākums nevienai dalībvalstij pret savu gribu atteikties no jurisdikcijas vai saglabāt to. Kamēr vien nav panākta vienošanās par kriminālprocesa apvienošanu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāspēj turpināt kriminālprocesu par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas ir attiecīgās valsts jurisdikcijā.

(12)

Ņemot vērā to, ka šā pamatlēmuma galvenais mērķis ir novērst nevajadzīgu paralēlu kriminālprocesu, kurš varētu radīt ne bis in idem principa pārkāpumu, tā piemērošanai nevajadzētu būt par pamatu jurisdikcijas īstenošanas konfliktam, kas citā gadījumā nemaz nerastos. Kopējā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā obligātas kriminālvajāšanas princips, kas vairākās dalībvalstīs reglamentē procesuālās tiesības, būtu jāsaprot un jāpiemēro tā, lai to uzskatītu par izpildītu, kad jebkura dalībvalsts nodrošina kriminālvajāšanu par kādu konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(13)	Ja ir panākta vienošanās par kriminālprocesa apvienošanu vienā dalībvalstī, otras dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jārīkojas tā, lai tas saskanētu ar šo vienošanos.

(14)

Tā kā Eurojust ir īpaši labi piemērots tam, lai sniegtu palīdzību jurisdikcijas konfliktu atrisināšanā, lietas nodošanai Eurojust vajadzētu būt standarta rīcībai gadījumos, kad nav iespējams panākt vienošanos. Būtu jānorāda, ka saskaņā ar 13. panta 7. punkta a) apakšpunktu Padomes Lēmumā 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (3) (“Eurojust lēmums”), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2009/426/TI (2008. gada 16. decembris) par Eurojust stiprināšanu (4), Eurojust ir jātiek informētam par jebkuru gadījumu, kad ir radušies vai varētu rasties jurisdikcijas konflikti, un ka lietu jebkurā brīdī var nodot Eurojust, ja vismaz viena no tiešās apspriedēs iesaistītajām kompetentajām iestādēm to uzskata par piemērotu.

(15)	Šis pamatlēmums neskar procedūras, kuras reglamentētas Eiropas Konvencijā par tiesvedības nodošanu krimināllietās, kas parakstīta Strasbūrā 1972. gada 15. maijā, ne arī citus mehānismus, ar ko dalībvalstis savstarpēji nodod procesu krimināllietās.

(16)

Šim pamatlēmumam nevajadzētu būt par pamatu pārmērīgam administratīvajam slogam, ja tajā risinātās problēmas var atrisināt ar jau pieejamiem citiem piemērotākiem līdzekļiem. Tādējādi, ja dalībvalstis jau savstarpēji izmanto elastīgākus instrumentus vai mehānismus, tiem būtu jāprevalē pār šo pamatlēmumu.

(17)

Šajā pamatlēmumā ietverti vienīgi noteikumi par informācijas apmaiņu un tiešām apspriedēm starp dalībvalstu kompetentām iestādēm, un tādēļ tas neskar personu tiesības – ja tādas ir spēkā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem – argumentēt, ka to kriminālvajāšana būtu jāveic viņu pašu valsts vai citā jurisdikcijā.

(18)	Tādu personas datu apstrādei, ar ko apmainās saskaņā ar šo pamatlēmumu, būtu jāpiemēro Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (5).

(19)	Sniedzot deklarāciju par valodu lietojumu, dalībvalstis ir mudinātas papildus savai valsts valodai iekļaut vismaz vēl vienu valodu, kas parasti tiek lietota Eiropas Savienībā.

(20)	Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATLĒMUMU.

1. NODAĻA

VISPĀRĒJI PRINCIPI

1. pants

Mērķis

1. Šā pamatlēmuma mērķis ir sekmēt ciešāku sadarbību starp divu vai vairāk dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras veic kriminālprocesu, un tādējādi panākt efektīvāku un pareizāku tiesvedību.

2. Tādas ciešākas sadarbības mērķis ir:

a)	novērst situācijas, kad uz vienu un to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem paralēli attiecas kriminālprocess dažādās dalībvalstīs, kas tādējādi varētu radīt situāciju, ka minētajā procesā spriedumu pieņem divās vai vairāk dalībvalstīs, un tādēļ rada ne bis in idem principa pārkāpumu; un

b)	vienoties par efektīvu risinājumu, lai izvairītos no nelabvēlīgām sekām, ko rada tāds paralēls process.

2. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Lai sasniegtu 1. pantā minēto mērķi, ar šo pamatlēmumu nosaka regulējumu attiecībā uz:

a)	procedūru, ar ko izveido saziņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai apstiprinātu to, ka paralēli notiek kriminālprocess par vieniem un tiem pašiem faktiem saistībā ar to pašu personu;

informācijas apmaiņu, izmantojot tiešas apspriedes starp kompetentajām iestādēm divās vai vairāk dalībvalstīs, kurās par vieniem un tiem pašiem faktiem saistībā ar to pašu personu paralēli notiek kriminālprocess – ja attiecīgajām iestādēm jau ir informācija par to, ka notiek paralēls kriminālprocess – lai vienotos par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, ko rada tāds paralēls process.

2. Šo pamatlēmumu nepiemēro procesam, uz ko attiecas 5. un 13. pants Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (6).

3. pants

Definīcijas

Šajā pamatlēmumā:

a)	“paralēls process” ir kriminālprocess gan pirmstiesas, gan tiesas stadijā, kas divās vai vairāk dalībvalstīs notiek par vieniem un tiem pašiem faktiem saistībā ar to pašu personu;

b)	“kompetentā iestāde” ir tiesu iestāde vai cita iestāde, kura saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem ir kompetenta veikt šā pamatlēmuma 2. panta 1. punktā minētās darbības;

c)	“saziņas iestāde” ir dalībvalsts kompetenta iestāde, kas sazinās ar citas dalībvalsts kompetento iestādi nolūkā apstiprināt to, vai notiek paralēls process;

d)	“lūguma saņēmēja iestāde” ir kompetentā iestāde, kurai saziņas iestāde lūdz apstiprināt to, ka notiek paralēls kriminālprocess.

4. pants

Kompetento iestāžu izraudzīšanās

1. Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes tā, lai tas veicinātu principu par tiešu saziņu starp iestādēm.

2. Saskaņā ar 1. punktu katra dalībvalsts informē Padomes Ģenerālsekretariātu par to, kuras iestādes, ievērojot šo dalībvalstu tiesību aktus, ir kompetentas rīkoties saskaņā ar šo pamatlēmumu.

3. Neskarot 1. un 2. punktu, katra dalībvalsts, ja tas ir vajadzīgs tās iekšējās sistēmas dēļ, var norīkot vienu vai vairākas centrālās iestādes, kas atbild par to, lai administratīvi pārsūtītu un saņemtu informācijas lūgumus saskaņā ar 5. pantu un/vai sniegtu palīdzību kompetentajām iestādēm apspriežu procesā. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot iespēju norīkot centrālo iestādi vai centrālās iestādes, attiecīgi informē Padomes Ģenerālsekretariātu.

4. Padomes Ģenerālsekretariāts saskaņā ar 2. un 3. punktu saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm un Komisijai.

2. NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

5. pants

Pienākums sazināties

1. Ja dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka notiek paralēls process citā dalībvalstī, tā sazinās ar šīs dalībvalsts kompetento iestādi, lai apstiprinātu, ka notiek tāds paralēls process, ar mērķi sākt tiešas apspriedes saskaņā ar 10. pantu.

2. Ja saziņas iestādei nav zināma kompetentā iestāde, pie kuras jāvēršas, tā meklē vajadzīgo informāciju, tostarp izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus, lai iegūtu datus par attiecīgo kompetento iestādi.

3. Saziņas procedūru nepiemēro, ja kompetentās iestādes, kas veic paralēlu procesu, jau ir citā veidā saņēmušas informāciju, ka tāds process notiek.

6. pants

Pienākums sniegt atbildi

1. Atbildi uz lūgumu, kas iesniegts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, lūguma saņēmēja iestāde sniedz pieņemamā termiņā, ko norādījusi saziņas iestāde, vai, ja termiņš nav norādīts, bez liekas kavēšanās un informē saziņas iestādi par to, vai šajā dalībvalstī notiek paralēls process. Ja saziņas iestāde ir informējusi lūguma saņēmēju iestādi, ka aizdomās turamajai vai apsūdzētajai personai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, lūguma saņēmēja iestāde jautājumu izskata nekavējoties.

2. Ja lūguma saņēmēja iestāde nevar sniegt atbildi saziņas iestādes noteiktajā termiņā, tā nekavējoties informē saziņas iestādi par attiecīgajiem iemesliem un norāda termiņu, kurā tā sniegs lūgto informāciju.

3. Ja iestāde, pie kuras ir vērsusies saziņas iestāde, nav kompetentā iestāde saskaņā ar 4. pantu, tā nekavējoties pārsūta informācijas lūgumu kompetentajai iestādei un par to informē saziņas iestādi.

7. pants

Saziņas līdzekļi

Saziņas iestādes un lūguma saņēmējas iestādes sazinās, izmantojot jebkādus līdzekļus, ar ko var iegūt rakstisku apliecinājumu.

8. pants

Minimuma informācija, kas jānorāda lūgumā

1. Iesniedzot lūgumu saskaņā ar 5. pantu, saziņas iestāde sniedz šādu informāciju:

a)	kompetentās iestādes kontaktinformācija;

b)	apraksts par faktiem un apstākļiem, uz ko attiecas šis kriminālprocess;

c)	visi attiecīgie dati par aizdomās turamās vai apsūdzētās personas identitāti un par cietušajiem, ja tādi ir;

d)	kriminālprocesa stadija; un

e)	attiecīgā gadījumā, informācija par to, vai aizdomās turamajai vai apsūdzētajai personai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

2. Saziņas iestāde var sniegt attiecīgu papildu informāciju saistībā ar kriminālprocesu, kas notiek tās dalībvalstī, piemēram, par grūtībām, ar ko saskaras šajā valstī.

9. pants

Minimuma informācija, kas jānorāda atbildē

1. Atbildot uz lūgumu saskaņā ar 6. pantu, lūguma saņēmēja iestāde sniedz šādu informāciju:

a)	vai notiek vai ir noticis kriminālprocess par dažiem vai visiem tiem pašiem faktiem, uz kuriem attiecas kriminālprocess, kas minēts saziņas iestādes iesniegtajā informācijas lūgumā, un vai ar to ir saistīta tā pati persona; ja atbilde uz a) apakšpunkta jautājumu ir apstiprinoša:

b)	kompetentās iestādes kontaktinformācija; un

c)	procesa stadija vai, ja ir pieņemts galīgs nolēmums, šā galīgā nolēmuma būtība.

2. Lūguma saņēmēja iestāde var sniegt attiecīgu papildu informāciju, kas saistīta ar kriminālprocesu, kurš notiek vai ir noticis tās dalībvalstī, jo īpaši par attiecīgiem faktiem, uz ko attiecas kriminālprocess šajā valstī.

3. NODAĻA

TIEŠAS APSPRIEDES

10. pants

Pienākums iesaistīties tiešās apspriedēs

1. Ja ir konstatēts, ka notiek paralēls process, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes sāk tiešas apspriedes, lai vienotos par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, ko rada tāda paralēls process. Apspriežu rezultātā vajadzības gadījumā kriminālprocesu var apvienot vienā dalībvalstī.

2. Kamēr vien notiek tiešās apspriedes, attiecīgās kompetentās iestādes informē viena otru par visiem svarīgiem procesuāliem pasākumiem, ko tās veic attiecīgajā procesā.

3. Tiešo apspriežu laikā tajās iesaistītās kompetentās iestādes, kad tas pamatoti iespējams, atbild uz informācijas lūgumiem, ko iesniedz citas kompetentās iestādes, kas nepiedalās šajās apspriedēs. Tomēr, ja kompetento iestādi kāda cita kompetentā iestāde lūdz sniegt specifisku informāciju, kas varētu kaitēt būtiskām valsts drošības interesēm vai apdraudēt personu drošību, tai nav šī informācija jāsniedz.

11. pants

Procedūra, lai panāktu vienošanos

Iesaistoties tiešās apspriedēs par kādu lietu, lai panāktu vienošanos saskaņā ar 10. pantu, dalībvalstu kompetentās iestādes ņem vērā šīs lietas faktus un apstākļus, un visus faktorus, ko tās uzskata par svarīgiem.

12. pants

Sadarbība ar Eurojust

1. Šis pamatlēmums papildina un neskar Eurojust lēmumu.

2. Ja nav bijis iespējams panākt vienošanos saskaņā ar 10. pantu, jebkura iesaistīto dalībvalstu kompetentā iestāde vajadzības gadījumā nodod lietu Eurojust, ja Eurojust ir kompetents rīkoties atbilstīgi Eurojust lēmuma 4. panta 1. punktam.

13. pants

Informācija par procesa rezultātu

Ja tiešajās apspriedēs saskaņā ar 10. pantu ir panākta vienošanās par kriminālprocesa apvienošanu vienā dalībvalstī, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde informē otras iesaistītās dalībvalsts (pārējo iesaistīto dalībvalstu) kompetento iestādi (kompetentās iestādes) par procesa rezultātu.

4. NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Valodas

1. Deklarācijā, ko deponē Padomes Ģenerālsekretariātā, katra dalībvalsts norāda, kuras no Savienības iestāžu oficiālajām valodām var izmantot saziņas procedūrā saskaņā ar 2. nodaļu.

2. Kompetentās iestādes var vienoties tiešajās apspriedēs saskaņā ar 10. pantu izmantot jebkuru valodu.

15. pants

Saikne ar citiem juridiskiem instrumentiem un citiem mehānismiem

1. Ciktāl citi juridiskie instrumenti vai mehānismi ļauj paplašināt šā pamatlēmuma mērķus vai palīdzēt vienkāršot vai atvieglināt procedūru, lai valstu iestādes apmainītos ar informāciju par savu kriminālprocesu, sāktu tiešas apspriedes un censtos vienoties par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, ko rada paralēls process, dalībvalstis var:

a)	arī turpmāk piemērot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai mehānismus, kas ir spēkā, stājoties spēkā šim pamatlēmumam;

b)	slēgt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus vai mehānismus pēc šā pamatlēmuma stāšanās spēkā.

2. Šā panta 1. punktā minētie nolīgumi un mehānismi nekādā gadījumā neietekmē attiecības ar dalībvalstīm, kas nav to puses.

16. pants

Īstenošana

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2012. gada 15. jūnijam izpildītu šā pamatlēmuma prasības.

Dalībvalstis līdz 2012. gada 15. jūnijam dara zināmu Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai to noteikumu tekstu, ar kuriem tās savos tiesību aktos transponē pienākumus, kas tām uzlikti ar šo pamatlēmumu.

17. pants

Ziņojums

Komisija līdz 2012. gada 15. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē to, ciktāl dalībvalstis ir izpildījušas šā pamatlēmuma prasības, un vajadzības gadījumā tam pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis pamatlēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. ASK

(1) OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(2) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(3) OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

(4) OV L 138, 4.6.2009., 14. lpp.

(5) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

(6) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.

V Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu

15.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/52

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1219/2009

(2009. gada 14. decembris),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā 2010. gadā piemēro importa tarifa kvotas “baby beef” produktiem, kuru izcelsme ir Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Serbijā, Kosovā un Melnkalnē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu un 148. panta a) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Padomes 2000. gada 18. septembra Regulā (EK) Nr. 2007/2000, ar kuru gan ievieš ārkārtas pasākumus tirdzniecībā ar tām valstīm un teritorijām, kas piedalās Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesā vai ir ar to saistītas, gan groza Regulu (EK) Nr. 2820/98, gan arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1763/1999 un Regulu (EK) Nr. 6/2000 (2), konkrēti, tās 4. panta 2. punktā, ir paredzēta ikgadēja preferenciāla tarifa kvota 1 500 tonnām “baby beef” produktu, kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā, un 9 175 tonnām “baby beef” produktu, kuru izcelsme ir Serbijas un Kosovas muitas teritorijā (3).

(2)

Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, kas apstiprināts ar Padomes un Komisijas Lēmumu 2005/40/EK, Euratom (4), Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, kas apstiprināts ar Padomes un Komisijas Lēmumu 2004/239/EK, Euratom (5), Pagaidu nolīgumā ar Melnkalni, kas apstiprināts ar Padomes 2007. gada 15. oktobra Lēmumu 2007/855/EK, lai parakstītu un noslēgtu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (6), un Pagaidu nolīgumā ar Bosniju un Hercegovinu, kas apstiprināts ar Padomes 2008. gada 16. jūnija Lēmumu 2008/474/EK par to, lai noslēgtu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses (7), ir noteiktas ikgadējās preferenciālā tarifa kvotas “baby beef” produktiem attiecīgi 9 400 tonnu, 1 650 tonnu, 800 tonnu un 1 500 tonnu apmērā.

(3)

Padomes 2001. gada 19. novembra Regulā (EK) Nr. 2248/2001 par dažām piemērošanas procedūrām Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, kā arī Pagaidu nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Horvātijas Republiku (8), konkrēti, tās 2. pantā, un Padomes 2002. gada 21. janvāra Regulā (EK) Nr. 153/2002 par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no vienas puses, un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, no otras puses, Stabilizācijas un asociācijas līgumu, kā arī lai piemērotu Eiropas Kopienas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Pagaidu nolīgumu (9), konkrēti, tās 2. pantā, ir paredzēts, ka jānosaka “baby beef” produktu koncesiju ieviešanas kārtība.

(4)

Kontroles nolūkos Regulā (EK) Nr. 2007/2000 ir paredzēts, ka, veicot importu saskaņā ar “baby beef” produktu kvotām, kuras piešķirtas Bosnijai un Hercegovinai, un Serbijas un Kosovas muitas teritorijām, ir jāuzrāda autentiskuma sertifikāts, kas apliecina preču izcelsmi sertifikāta izdevējvalstī un to, ka tās precīzi atbilst minētās regulas II pielikumā sniegtajai definīcijai. Saskaņošanas nolūkā jānosaka arī tas, ka, veicot importu saskaņā ar “baby beef” produktu kvotām, kuras piešķirtas Horvātijai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, un Melnkalnei, arī ir jāuzrāda autentiskuma sertifikāts, kas apliecina preču izcelsmi sertifikāta izdevējvalstī un to, ka tās precīzi atbilst definīcijai, kas sniegta attiecīgi ar Horvātiju vai Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku noslēgtā Stabilizācijas un asociācijas nolīguma III pielikumā vai ar Melnkalni noslēgtā Pagaidu nolīguma II pielikumā. Jāizstrādā autentiskuma sertifikātu paraugs un jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par to izmantošanu.

(5)

Attiecīgās kvotas jāpārvalda, izmantojot importa licences. Šajā nolūkā, ievērojot šo regulu, jāpiemēro Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (10), un Komisijas 2008. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 382/2008 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu [un teļa] gaļas nozarē (11).

(6)

Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (12), ir īpaši paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par pieteikumu iesniegšanu importa licenču saņemšanai, pieteikumu iesniedzēju statusu, licenču izdošanu un dalībvalstu paziņojumiem Komisijai. Ar minēto regulu licenču derīguma termiņš ir ierobežots līdz pēdējai importa tarifa kvotas perioda dienai. Regulas (EK) Nr. 1301/2006 noteikumi jāpiemēro importa licencēm, kas izdotas saskaņā ar šo regulu, neskarot papildu nosacījumus vai atkāpes, kas noteikti šajā regulā.

(7)	Lai nodrošinātu attiecīgo produktu importa pareizu pārvaldību, ir jāparedz, ka importa licences izdod ar nosacījumu, ka tiek veikta pārbaude, jo īpaši attiecībā uz ierakstiem autentiskuma sertifikātā.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim atver šādas tarifa kvotas:

a)	kautsvarā izteiktas 9 400 tonnas “baby beef” produktu, kuru izcelsme ir Horvātijā;

b)	kautsvarā izteiktas 1 500 tonnas “baby beef” produktu, kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā;

c)	kautsvarā izteiktas 1 650 tonnas “baby beef” produktu, kuru izcelsme ir Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā;

d)	kautsvarā izteiktas 9 175 tonnas “baby beef” produktu, kuru izcelsme ir Serbijas un Kosovas muitas teritorijā;

e)	kautsvarā izteiktas 800 tonnas “baby beef” produktu, kuru izcelsme ir Melnkalnē.

Pirmajā daļā minētajām kvotām kārtas numuri attiecīgi ir 09.4503, 09.4504, 09.4505, 09.4198 un 09.4199.

Minēto kvotu piešķiršanā 100 kg dzīvsvarā ir līdzvērtīgi 50 kg kautsvarā.

2. Muitas nodoklis, kas piemērojams saskaņā ar 1. punktā minētajām kvotām, ir 20 % no procentuālā nodokļa un 20 % no specifiskā nodokļa, kurš noteikts kopējā muitas tarifā.

3. Importu saskaņā ar 1. punktā minētajām kvotām attiecina tikai uz dzīviem dzīvniekiem un gaļu ar šādiem KN kodiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 2007/2000 II pielikumā, ar Horvātiju noslēgtā Stabilitātes un asociācijas nolīguma III pielikumā, ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku noslēgtā Stabilitātes un asociācijas nolīguma III pielikumā, ar Melnkalni noslēgtā Pagaidu nolīguma II pielikumā un ar Bosniju un Hercegovinu noslēgtā Pagaidu nolīguma II pielikumā:

—	ex 0102 90 51, ex 0102 90 59, ex 0102 90 71 un ex 0102 90 79,

—	ex 0201 10 00 un ex 0201 20 20,

—	ex 0201 20 30,

—	ex 0201 20 50.

2. pants

Piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 III nodaļu, Regulu (EK) Nr. 376/2008 un Regulu (EK) Nr. 382/2008, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

3. pants

1. Licences pieteikuma un licences 8. iedaļā norāda izcelsmes valsti vai muitas teritoriju un norādi “jā” atzīmē ar krustiņu. Licences uzliek saistības veikt importu no norādītās valsts vai muitas teritorijas.

Licences pieteikuma un licences 20. iedaļā norāda vienu no I pielikumā iekļautajiem ierakstiem.

2. Autentiskuma sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar 4. pantu, un tā kopiju kompetentajai iestādei iesniedz kopā ar pieteikumu pirmajai importa licencei, kas ir saistīta ar autentiskuma sertifikātu.

Autentiskuma sertifikātu var izmantot, lai izdotu vairākas importa licences par daudzumiem, kas nepārsniedz sertifikātā norādīto daudzumu. Ja saistībā ar sertifikātu ir izdotas vairākas licences, kompetentā iestāde:

a)	vizē autentiskuma sertifikātu, norādot piešķirto daudzumu;

b)	nodrošina, ka importa licences, kas saistītas ar minēto sertifikātu, tiek izdotas tajā pašā dienā.

3. Kompetentās iestādes var izdot importa licences tikai pēc tam, kad tās ir pārliecinājušās, ka visa informācija autentiskuma sertifikātā atbilst tai informācijai, ko reizi nedēļā par attiecīgo importu sniedz Komisija. Licences izdod tūlīt pēc tam.

4. pants

1. Visiem importa licenču pieteikumiem, kas attiecas uz importu saskaņā ar 1. pantā minētajām kvotām, pievieno autentiskuma sertifikātu, kuru izdevušas II pielikumā minētās eksportētājvalsts vai muitas teritorijas kompetentās iestādes, apliecinot, ka preču izcelsme ir šajā valstī vai šajā muitas teritorijā un ka tās atbilst definīcijai, kas sniegta attiecīgi Regulas (EK) Nr. 2007/2000 II pielikumā, ar Horvātiju noslēgtā Stabilitātes un asociācijas nolīguma III pielikumā, ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku noslēgtā Stabilitātes un asociācijas nolīguma III pielikumā, ar Melnkalni noslēgtā Pagaidu nolīguma II pielikumā vai ar Bosniju un Hercegovinu noslēgtā Pagaidu nolīguma II pielikumā.

2. Autentiskuma sertifikātiem sagatavo vienu oriģināleksemplāru un divas kopijas, ko iespiež un aizpilda vienā no Kopienas oficiālajām valodām saskaņā ar paraugu, kurš attiecīgi III līdz VIII pielikumā norādīts attiecīgajai eksportētājvalstij vai muitas teritorijai. Tos var iespiest un aizpildīt arī eksportētājvalsts vai muitas teritorijas oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām.

Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā iesniedz importa licences pieteikumu, var pieprasīt iesniegt sertifikāta tulkojumu.

3. Autentiskuma sertifikāta oriģināleksemplāru un kopijas var aizpildīt mašīnrakstā vai ar roku. Pēdējā gadījumā tos aizpilda ar melnu tinti un drukātiem burtiem.

Sertifikāta veidlapas izmērs ir 210 × 297 mm. Izmantotā papīra svars ir ne mazāks par 40 g/m2. Oriģināleksemplārs ir baltā krāsā, pirmā kopija — rozā krāsā, otrā kopija — dzeltenā krāsā.

4. Katram sertifikātam ir atsevišķs kārtas numurs, aiz kura norāda izdevējvalsts vai muitas teritorijas nosaukumu.

Kopijām ir tas pats kārtas numurs un tas pats nosaukums, kas ierakstīts oriģināleksemplārā.

5. Sertifikāti ir derīgi tikai tad, ja tos ir pienācīgi vizējusi II pielikumā norādītā izdevējiestāde.

6. Sertifikātus uzskata par pienācīgi vizētiem, ja tajos ir norādīts izdošanas datums un vieta un uz tiem ir izdevējiestādes zīmogs un tās personas vai personu paraksts, kas ir pilnvarota vai pilnvarotas tos parakstīt.

5. pants

1. Izdevējiestādēm, kas norādītas II pielikumā:

a)	jābūt par tādām atzītām attiecīgajā eksportētājvalstī vai muitas teritorijā;

b)	jāapņemas pārbaudīt ierakstus sertifikātos;

c)	jāapņemas vismaz reizi nedēļā nosūtīt Komisijai visu informāciju, kas ļauj pārbaudīt ierakstus autentiskuma sertifikātos, jo īpaši sertifikāta numuru, eksportētāju, saņēmēju, galamērķa valsti, produktu (dzīvi dzīvnieki/gaļa), tīrsvaru un parakstīšanas datumu.

2. Ja vairs nav ievērota 1. punkta a) apakšpunktā minētā prasība, ja izdevējiestāde neizpilda kādu no saviem pienākumiem vai tiek izraudzīta jauna izdevējiestāde, Komisija pārskata II pielikumā iekļauto sarakstu.

6. pants

Autentiskuma sertifikāti un importa licences ir derīgi trīs mēnešus no attiecīgās izdošanas dienas.

7. pants

Attiecīgās eksportētājvalsts vai muitas teritorijas iestādes dara Komisijai zināmus to izdevējiestāžu izmantoto zīmogu nospieduma paraugus un to personu vārdus un parakstus, kuras ir pilnvarotas parakstīt autentiskuma sertifikātus. Komisija minēto informāciju paziņo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

8. pants

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis Komisijai paziņo:

a)	vēlākais 2011. gada 28. februārī produktu daudzumus, ieskaitot nulles paziņojumus, par kuriem iepriekšējā importa tarifa kvotas periodā izdotas importa licences;

b)	vēlākais 2011. gada 30. aprīlī produktu daudzumus, ieskaitot nulles paziņojumus, uz kuriem attiecas neizmantotās vai daļēji izmantotās importa licences un kuri atbilst starpībai starp importa licences otrajā pusē uzrādītajiem daudzumiem un daudzumiem, par kuriem tās izdotas.

2. Vēlākais 2011. gada 30. aprīlī dalībvalstis paziņo Komisijai produktu daudzumus, kas faktiski laisti brīvā apgrozībā iepriekšējā importa tarifa kvotas periodā.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos paziņojumus sniedz atbilstīgi paraugam, kas norādīts šīs regulas IX, X un XI pielikumā, un izmanto produktu kategorijas, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

9. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 14. decembris

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 240, 23.9.2000., 1. lpp.

(3) Kosova saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1244/1999.

(4) OV L 26, 28.1.2005., 1. lpp.

(5) OV L 84, 20.3.2004., 1. lpp.

(6) OV L 345, 28.12.2007., 1. lpp.

(7) OV L 169, 30.6.2008., 10. lpp.

(8) OV L 304, 21.11.2001., 1. lpp.

(9) OV L 25, 29.1.2002., 16. lpp.

(10) OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.

(11) OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.

(12) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas 3. panta 1. punktā minētie ieraksti

—	:	bulgāru valodā	:	‘Baby beef’ (Регламент (ЕC) № 1219/2009)
—	:	spāņu valodā	:	‘Baby beef’ [Reglamento (UE) no 1219/2009]
—	:	čehu valodā	:	‘Baby beef’ (Nařízení (EU) č. 1219/2009)
—	:	dāņu valodā	:	‘Baby beef’ (Forordning (EU) nr. 1219/2009)
—	:	vācu valodā	:	‘Baby beef’ (Verordnung (EU) Nr. 1219/2009)
—	:	igauņu valodā	:	‘Baby beef’ (Määrus (EL) nr 1219/2009)
—	:	grieķu valodā	:	‘Baby beef’ [Κανονισμός (ΕE) αριθ. 1219/2009]
—	:	angļu valodā	:	‘Baby beef’ (Regulation (EU) No 1219/2009)
—	:	franču valodā	:	‘Baby beef’ [Règlement (UE) no 1219/2009]
—	:	itāliešu valodā	:	‘Baby beef’ [Regolamento (UE) n. 1219/2009]
—	:	latviešu valodā	:	‘Baby beef’ (Regula (ES) Nr. 1219/2009)
—	:	lietuviešu valodā	:	‘Baby beef’ (Reglamentas (ES) Nr. 1219/2009)
—	:	ungāru valodā	:	‘Baby beef’ (1219/2009/EU rendelet)
—	:	maltiešu valodā	:	‘Baby beef’ (Regolament (UE) Nru 1219/2009)
—	:	holandiešu valodā	:	‘Baby beef’ (Verordening (EU) nr. 1219/2009)
—	:	poļu valodā	:	‘Baby beef’ (Rozporządzenie (UE) nr 1219/2009)
—	:	portugāļu valodā	:	‘Baby beef’ [Regulamento (UE) n.o 1219/2009]
—	:	rumāņu valodā	:	‘Baby beef’ [Regulamentul (UE) nr. 1219/2009]
—	:	slovāku valodā	:	‘Baby beef’ [Nariadenie (EÚ) č. 1219/2009]
—	:	slovēņu valodā	:	‘Baby beef’ (Uredba (EU) št. 1219/2009)
—	:	somu valodā	:	‘Baby beef’ (Asetus (EU) N:o 1219/2009)
—	:	zviedru valodā	:	‘Baby beef’ (Förordning (EU) nr 1219/2009)

II PIELIKUMS

Izdevējiestādes:

—	Horvātijas Republikā: Croatian Agricultural Agency, Poljana Križevačka 185, 48260 Križevci, Croatia.

—	Bosnijā un Hercegovinā:

—	Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā: Univerzitet Sv. Kiril I Metodij, Institut za hrana, Fakultet za veterinarna medicina, “Lazar Pop-Trajkov 5-7”, 1000 Skopje.

—	Melnkalnē: Veterinary Directorate, Bulevar Svetog Petra Cetinjskog br.9, 81000 Podgorica, Montenegro.

—	Serbijas muitas teritorijā (1): “YU Institute for Meat Hygiene and Technology, Kacanskog 13, Belgrade, Yugoslavia.”

—	Kosovas muitas teritorijā:

(1) Neietverot Kosovu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1244/1999.

III PIELIKUMS

IV PIELIKUMS

V PIELIKUMS

VI PIELIKUMS

VII PIELIKUMS

VIII PIELIKUMS

IX PIELIKUMS

Paziņojums par (izdotajām) importa licencēm – Regula (EK) Nr. 1219/2009

Dalībvalsts: …

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1219/2009 8. pantu

Produktu daudzumi par kuriem izdotas importa licences

No … līdz …

Kārtas Nr.	Produkta kategorija vai kategorijas (1)	Daudzums (produkta svars kilogramos vai dzīvnieku skaits)
09.4503
09.4504
09.4505
09.4198
09.4199

(1) Produkta kategorija vai kategorijas, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

X PIELIKUMS

Paziņojums par importa licencēm (neizmantotie daudzumi) – Regula (EK) Nr. 1219/2009

Dalībvalsts: …

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1219/2009 8. pantu

Produktu daudzumi par kuriem nav izmantotas importa licences

No … līdz …

Kārtas Nr.	Produkta kategorija vai kategorijas (1)	Neizmantotie daudzumi (produkta svars kilogramos vai dzīvnieku skaits)
09.4503
09.4504
09.4505
09.4198
09.4199

(1) Produkta kategorija vai kategorijas, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

XI PIELIKUMS

Paziņojums par brīvā apgrozībā laisto produktu daudzumiem – Regula (EK) Nr. 1219/2009

Dalībvalsts: …

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1219/2009 8. pantu

Brīvā apgrozībā laisto produktu daudzumi:

No … līdz … (importa tarifu kvotas periods).

Kārtas Nr.	Produkta kategorija vai kategorijas (1)	Brīvā apgrozībā laisto produktu daudzumi (produkta svars kilogramos vai dzīvnieku skaits)
09.4503
09.4504
09.4505
09.4198
09.4199

(1) Produkta kategorija vai kategorijas, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

15.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/70

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 14. decembris),

ar kuru groza I un II pielikumu Lēmumā 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9870)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/951/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (1), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 854/2004 ir paredzēts, ka dzīvnieku izcelsmes produktus importē tikai no tām trešām valstīm vai trešo valstu daļām, kuras iekļautas sarakstā, kas sagatavots saskaņā ar minēto regulu. Tajā ir paredzēti arī īpaši nosacījumi gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu, jūras gliemežu un zvejniecības produktu importam no trešām valstīm.

(2)

Regulā (EK) Nr. 854/2004 ir noteikts, ka, veidojot un atjauninot šādus sarakstus, ir jāņem vērā Eiropas Savienības veiktās kontroles trešajās valstīs un trešo valstu kompetento iestāžu sniegtās garantijas attiecībā uz atbilstību vai līdzvērtību Eiropas Savienības dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības noteikumiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (2).

(3)

Komisijas 2006. gada 6. novembra Lēmumā 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (3), ir nosauktas trešās valstis, kuras atbilst Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem un tādējādi spēj garantēt, ka minētie produkti, ko eksportē uz Eiropas Savienību, atbilst Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajiem sanitārajiem nosacījumiem attiecībā uz patērētāju veselības aizsardzību. Attiecīgi minētā lēmuma I pielikumā ir iekļauts to trešo valstu saraksts, no kurām ir atļauts importēt gliemenes, adatādaiņus, tunikātus un jūras gliemežus lietošanai pārtikā, savukārt minētā lēmuma II pielikumā ir iekļauts to trešo valstu un teritoriju saraksts, no kurām ir atļauts ievest jebkāda veida zvejniecības produktus lietošanai pārtikā.

(4)

Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulā (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai (4), ir noteikti pārejas pasākumi laikposmam, kurš beidzas 2009. gada 31. decembrī. Šie pasākumi ietver atkāpi no 11. panta 1. punkta Regulā (EK) Nr. 854/2004, pamatojoties uz kuru dalībvalstis var importēt gliemenes un zvejniecības produktus no valstīm, kas iekļautas attiecīgi minētās regulas I un II pielikumā, nodrošinot, ka inter alia tās trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde attiecīgajai dalībvalstij ir sniegusi garantijas, ka minētie produkti ir iegūti apstākļos, kuri ir vismaz vienlīdzīgi nosacījumiem, kas reglamentē Eiropas Savienības produktu ražošanu un laišanu tirgū.

(5)

Kanāda pašlaik ir ietverta Regulas (EK) Nr. 2076/2005 I pielikuma sarakstā. Kanādā notikušās Eiropas Savienības kontroles, kuras veic, lai novērtētu kontroles sistēmas, ar ko reglamentē eksportam uz Eiropas Savienību paredzētu gliemeņu ražošanu, un no kurām pēdējā tika veikta 2009. gadā, apvienojumā ar Apvienotās pārvaldības komitejas ieteikumu, kas paredzēts 1998. gada 17. decembra Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību par sanitārajiem pasākumiem sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības aizsardzībai attiecībā uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem (5) un kas ir saistīts ar atbilstību starp Kanādas un Eiropas Savienības standartiem attiecībā uz dzīvām gliemenēm, liecina, ka Kanādā piemērotie nosacījumi attiecībā uz gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem un jūras gliemežiem, kurus paredzēts sūtīt uz Eiropas Savienību, atbilst attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

(6)

Grenlande pašlaik ir ietverta Regulas (EK) Nr. 2076/2005 I pielikuma sarakstā. Grenlandē notikušās Eiropas Savienības kontroles, kuras veic, lai novērtētu kontroles sistēmas, ar ko reglamentē eksportam uz Eiropas Savienību paredzētu gliemeņu ražošanu, un no kurām pēdējā tika veikta 2009. gadā, apvienojumā ar Grenlandes kompetentās iestādes sniegtajām garantijām, liecina, ka Grenlandē piemērotie nosacījumi attiecībā uz gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem un jūras gliemežiem, kurus paredzēts sūtīt uz Eiropas Savienību, atbilst attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tāpēc Grenlande ir jāiekļauj Lēmuma 2006/766/EK I pielikuma sarakstā.

(7)

Amerikas Savienotajās valstīs notikušās Eiropas Savienības kontroles, kuras veic, lai novērtētu kontroles sistēmas, ar ko reglamentē eksportam uz Eiropas Savienību paredzētu gliemeņu ražošanu, un no kurām pēdējā tika veikta 2009. gadā, uzrādīja atšķirības starp ASV un Eiropas Savienības standartiem attiecībā uz dzīvām gliemenēm, bet neuzrādīja nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai; par vienīgo izņēmumu ir uzskatāms ievākšanas rajons Meksikas līcī. Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība ir vienojušās pārbaudīt atbilstību starp ASV un Eiropas Savienības standartiem attiecībā uz dzīvām gliemenēm. Tāpēc ir lietderīgi uz laiku atļaut Eiropas Savienībā importēt gliemenes, adatādaiņus, tunikātus un jūras gliemežus no Amerikas Savienotajām Valstīm, izņemot gliemenes, kas ievāktas Meksikas līcī. Šī pagaidu atļauja ir jāpārskata sešus mēnešus pēc tās stāšanās spēkā, ņemot vērā rezultātus, kas iegūti, pārbaudot atbilstību starp ASV un Eiropas Savienības standartiem attiecībā uz dzīvām gliemenēm.

(8)

Angola, Azerbaidžāna, Benina, Eritreja, Izraēla, Kongo Republika, Mjanma, Svētās Helēnas sala, Togo un Zālamana salas pašlaik ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 2076/2005 II pielikuma sarakstā. Eiropas Savienības kontroles, kuras veic, lai novērtētu kontroles sistēmas, ar ko reglamentē eksportam uz Eiropas Savienību paredzētu gliemeņu ražošanu, un no kurām pēdējā tika veikta 2007. gadā Angolā, 2007. gadā Azerbaidžānā, 2009. gadā Beninā, 2008. gadā Eritrejā, 2009. gadā Izraēlā, 2009. gadā Kongo Republikā, 2009. gadā Mjanmā, 2003. gadā Svētās Helēnas salā, 2009. gadā Togo un 2007. gadā Zālamana salās, apvienojumā ar garantijām no kompetentajām iestādēm Angolā, Azerbaidžānā (tikai attiecībā uz kaviāru), Beninā, Eritrejā, Izraēlā, Kongo Republikā (tikai attiecībā uz zvejniecības produktiem, kas nozvejoti, izķidāti (ja nepieciešams), sasaldēti un galīgi iepakoti jūrā), Mjanmā (tikai attiecībā uz savvaļā nozvejotiem un sasaldētiem zvejniecības produktiem), Svētās Helēnas salā, Togo (tikai attiecībā uz dzīviem jūras vēžiem) un Zālamana salās, liecina, ka šajās valstīs piemērotie nosacījumi attiecībā uz zvejniecības produktiem, kurus paredzēts sūtīt uz Eiropas Savienību, atbilst attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tāpēc minētās valstis ir jāiekļauj Lēmuma 2006/766/EK II pielikuma sarakstā.

(9)	Turklāt, ņemot vērā atšķirības garantijās, ko sniedz iepriekš minētās trešās valstis, Lēmuma 2006/766/EK I un II pielikuma sarakstos ir jāparedz atsevišķi ierobežojumi.

(10)

Svētās Helēnas sala, Tristana da Kuņjas salas un Debesbraukšanas sala ir vienota aizjūras teritorija. Tā kā šīs salas atrodas atstatus cita no citas un tām ir atsevišķa valdība, tās ir izvēlējušās veidot atsevišķas kompetentās iestādes, kas atbild par zvejniecības produktu drošību. Tāpēc Svētā Helēnas salas iekļaušana to valstu sarakstā, no kurām ir atļauts importēt zvejniecības produktus, neattiecas uz Tristana da Kuņjas salām un Debesbraukšanas salu.

(11)

Eiropas Savienības tiesību aktu skaidrības labad ir jāgroza Lēmuma 2006/766/EK I un II pielikuma virsraksts. Lēmuma I pielikuma virsrakstam jābūt tādam, lai būtu skaidrs, ka lietošanai pārtikā paredzētas gliemenes, adatādaiņus, tunikātus un jūras gliemežus (neatkarīgi no tā, vai tie ir dzīvi, sasaldēti vai pārstrādāti) ir atļauts importēt tikai no šajā pielikumā iekļautajām trešajām valstīm. Lēmuma II pielikuma virsrakstam jābūt tādam, lai būtu skaidrs, ka šis pielikums attiecas uz tādu zvejniecības produktu importu, kas definēti I pielikuma 3.1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (6), izņemot produktus, uz kuriem attiecas šā lēmuma I pielikums. Šis dalījums ir vajadzīgs tāpēc, ka Eiropas Savienības prasības attiecībā uz šīm abām grupām ir atšķirīgas.

(12)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/766/EK.

(13)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2006/766/EK groza šādi.

Lēmuma I pielikumu groza šādi:

a)	Lēmuma I pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu: “I PIELIKUMS To trešo valstu saraksts, no kurām ir atļauts ievest dzīvas, sasaldētas vai pārstrādātas gliemenes, adatādaiņus, tunikātus un jūras gliemežus, kas paredzēti lietošanai pārtikā (7)

pēc ieraksta par Austrāliju iekļauj šādu ierakstu par Kanādu:

“CA

KANĀDA”

pēc ieraksta par Čīli iekļauj šādu ierakstu par Grenlandi:

“GL

GRENLANDE”

pēc ieraksta par Turciju iekļauj šādu ierakstu par Amerikas Savienotajām Valstīm:

“US

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS

Tikai līdz 2010. gada 1. jūlijam

izņemot gliemenes, kas ievāktas Floridas, Teksasas, Misisipi, Alabamas un Luiziānas štatā.”

2.	Lēmuma 2006/766/EK II pielikuma tekstu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(2) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(3) OV L 320, 18.11.2006., 53. lpp.

(4) OV L 338, 22.12.2005., 83. lpp.

(5) OV L 71, 18.3.1999., 3. lpp.

(6) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. I pielikums: “3.1. punkts. “Zvejniecības produkti” ir visi savvaļas vai saimniecībā audzēti jūras vai saldūdens dzīvnieki (izņemot dzīvas gliemenes, dzīvus adatādaiņus, dzīvus tunikātus un dzīvus jūras gliemežus, kā arī visus zīdītājus, rāpuļus un vardes), tostarp visas šādu dzīvnieku ēdamās formas, daļas un produkti.”

(7) Tostarp tos, kuri ir definēti kā zvejniecības produkti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.1. punktā (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).”;

PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

To trešo valstu un trešo valstu teritoriju saraksts, no kurām ir atļauts ievest zvejniecības produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā un uz ko neattiecas šā lēmuma I pielikums

(Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. pantā minētās valstis un teritorijas)

ISO kods	Valstis	Ierobežojumi
AE	APVIENOTIE ARĀBU EMIRĀTI
AG	ANTIGVA UN BARBUDA	Tikai dzīvi jūras vēži
AL	ALBĀNIJA
AM	ARMĒNIJA	Tikai savvaļā audzēti upes vēži, termiski apstrādāti saimniecībā neaudzēti vēži un saldēti saimniecībā neaudzēti vēži
AN	NĪDERLANDES ANTIĻAS
AO	ANGOLA
AR	ARGENTĪNA
AU	AUSTRĀLIJA
AZ	AZERBAIDŽĀNA	Tikai kaviārs
BA	BOSNIJA un HERCEGOVINA
BD	BANGLADEŠA
BJ	BENINA
BR	BRAZĪLIJA
BS	BAHAMU SALAS
BY	BALTKRIEVIJA
BZ	BELIZA
CA	KANĀDA
CG	KONGO REPUBLIKA	Tikai zvejniecības produkti, kas nozvejoti, izķidāti (ja nepieciešams), sasaldēti un galīgi iepakoti jūrā
CH	ŠVEICE
CI	KOTDIVUĀRA
CL	ČĪLE
CN	ĶĪNA
CO	KOLUMBIJA
CR	KOSTARIKA
CU	KUBA
CV	KABOVERDE
DZ	ALŽĪRIJA
EC	EKVADORA
EG	ĒĢIPTE
ER	ERITREJA
FK	FOLKLENDA SALAS
GA	GABONA
GD	GRENĀDA
GH	GANA
GL	GRENLANDE
GM	GAMBIJA
GN	GVINEJA	Tikai zivis, kurām nav veiktas nekādas citādas sagatavošanas vai pārstrādes darbības kā vien galvas atdalīšana, iekšu izņemšana, dzesināšana vai sasaldēšana. Komisijas Lēmumā 94/360/EK (OV L 158, 25.6.1994., 41. lpp.) paredzēto fizisko pārbaužu veikšanas biežuma samazināšanu nepiemēro.
GT	GVATEMALA
GY	GAJĀNA
HK	HONKONGA
HN	HONDURASA
HR	HORVĀTIJA
ID	INDONĒZIJA
IL	IZRAĒLA
IN	INDIJA
IR	IRĀNA
JM	JAMAIKA
JP	JAPĀNA
KE	KENIJA
KR	DIENVIDKOREJA
KZ	KAZAHSTĀNA
LK	ŠRILANKA
MA	MAROKA
ME	MELNKALNE
MG	MADAGASKARA
MM	MJANMA	Tikai savvaļā nozvejoti un sasaldēti zvejniecības produkti (saldūdens vai jūras zivis, garneles)
MR	MAURITĀNIJA
MU	MAURĪCIJA
MV	MALDIVU SALAS
MX	MEKSIKA
MY	MALAIZIJA
MZ	MOZAMBIKA
NA	NAMĪBIJA
NC	JAUNKALEDONIJA
NG	NIGĒRIJA
NI	NIKARAGVA
NZ	JAUNZĒLANDE
OM	OMĀNA
PA	PANAMA
PE	PERU
PF	FRANČU POLINĒZIJA
PG	PAPUA-JAUNGVINEJA
PH	FILIPĪNAS
PM	SENPJĒRA UN MIKELONA
PK	PAKISTĀNA
RS	SERBIJA Izņemot Kosovu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā Nr. 1244	Tikai veselas un svaigas zivis, kas nozvejotas jūrā
RU	KRIEVIJA
SA	SAŪDA ARĀBIJA
SB	ZĀLAMANA SALAS
SC	SEIŠELA SALAS
SG	SINGAPŪRA
SH	SVĒTĀS HELĒNAS SALA Neskaitot Tristana da Kuņjas salas un Debesbraukšanas salu
SN	SENEGĀLA
SR	SURINAMA
SV	SALVADORA
TG	TOGO	Tikai dzīvi jūras vēži
TH	TAIZEME
TN	TUNISIJA
TR	TURCIJA
TW	TAIVĀNA
TZ	TANZĀNIJA
UA	UKRAINA
UG	UGANDA
US	AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS
UY	URUGVAJA
VE	VENECUĒLA
VN	VJETNAMA
YE	JEMENA
YT	MAJOTA
ZA	DIENVIDĀFRIKA
ZW	ZIMBABVE”

15.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/78

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 14. decembris),

ar ko groza Lēmumu 2007/716/EK attiecībā uz konkrētiem gaļas un piena nozares uzņēmumiem Bulgārijā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9906)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/953/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 42. pantu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Lēmumā 2007/716/EK (2) ir paredzēti pārejas pasākumi attiecībā uz tām strukturālajām prasībām konkrētiem Bulgārijas gaļas un piena nozares uzņēmumiem, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (3) un (EK) Nr. 853/2004 (4). Kamēr šiem uzņēmumiem ir noteikts pārejas posms, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, drīkst laist tikai vietējā tirgū vai izmantot turpmākai pārstrādei Bulgārijas uzņēmumos, kuriem noteikts pārejas posms.

(2)

Saskaņā ar Bulgārijas kompetentās iestādes oficiālu paziņojumu konkrēti gaļas un piena nozares uzņēmumi ir pārtraukuši darbību vai ir pabeiguši pārkārtošanās procesu un tagad pilnībā atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem. Tāpēc minētie uzņēmumi jāsvītro no to uzņēmumu saraksta, kuriem noteikts pārejas posms.

(3)	Tāpēc Lēmuma 2007/716/EK pielikums attiecīgi jāgroza.

(4)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2007/716/EK pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 289, 7.11.2007., 14. lpp.

(3) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(4) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

PIELIKUMS

Lēmuma 2007/716/EK pielikumu groza šādi.

Svītro šādus ierakstus par gaļas pārstrādes uzņēmumiem:

Nr.	Veterinārais numurs	Uzņēmuma nosaukums	Pilsētas/ielas vai ciema/reģiona nosaukums
“2.	BG 0101003	ET “Saray-73-Georgi Belezhkov”	gr. Razlog Promishlena zona “Zapad”
9.	BG 0201019	ET “Viatex-V.Slavov”	gr. Sungurlare ul. “Tundzha” 7
14.	BG 0301014	ET “Valeria-94”	s. Kamenar obl. Varna
22.	BG 0601001	“Ivagus” EOOD	gr. Vratsa Krivodolsko shoes
29.	BG 0801011	“Miit” OOD	s. Dropla obl. Dobrich
36.	BG 1001003	“Evromiyt end milk” EOOD	gr. Kocherinovo obsht. Kocherinovo
55.	BG 1701001	“Kolevi” OOD	s. Kichenitsa obl. Razgrad
59.	BG 1801012	Svinekompleks Golyamo Vranovo-Invest” AD	s. Golyamo Vranovo obl. Ruse
64.	BG 2001001	“Eko Asorti-05” EOOD	s. Mechkarevo obl. Sliven
72.	BG 2301008	“Aldagot” OOD	gr. Kostinbrod ul. “Lomsko shose” 95
73.	BG 2301009	ET “Murgash 91-Tatyana Georgieva”	gr. Svoge ul. Zhelensko shoes
74.	BG 2301010	ET “Despina-9”	gr. Kostinbrod ul. “Aleksandar Stamboliiski” 62A
89.	BG 2801020	“Ivkota” EOOD	gr. Yambol, ul. “Bitolya” 60
91.	BG 0202006	“Ekvator” EOOD	gr. Burgas ul. “Chataldzha” 52
99.	BG 0402008	“Megalodon” OOD	gr. Kilifarevo
120.	BG 2002001	ET “Slavi Danev”	gr. Nova Zagora zh. k. “Zagore” 1
121.	BG 2002003	TD “Momchevi i sie”	gr. Sliven kv. Industrialen
123.	BG 2202007	EOOD “Euro Balkan Fuud”	gr. Sofia kv. Levski, ul. “546” bl. 10A
128.	BG 2202029	“Givis” OOD	gr. Sofia ul. “V. Hanchev” 11
137.	BG 0305013	ET “Aleko-Al. Aleksandrov”	gr. Varna ul. “T.Peyachevich” 3
138.	BG 0305030	ET “Dari”	gr. Varna kv. “Asparuhovo ul. “Kishinev” 21
152.	BG 0605021	“Orbita” OOD	gr. Vratsa m. Turkanitsa
155.	BG 0805012	ET “Diana Hristova”	gr. Balchik ul. “Asen Petrov” 21
160.	BG 1005009	“Reksim 99” EOOD	gr. Sapareva banya kv. Gyurgevo
163.	BG 1305014	ET “Medi-Emil Dimitrov”	s. Glavinitsa obl. Pazardzhik
164.	BG 1305018	“Marineli” OOD	gr. Velingrad kv. “Industrialen”
189.	BG 2205069	“Slavchev 2000” EOOD	gr. Sofia ul. “Sofroniy Vrachanski” 12
201.	BG 2705007	OOD “Kapsikum-I”	gr. Shumenb ul. “Madara” 26
202.	BG 2705008	ET “Georgi Krastev”	gr. Shumen ul. “Industrialna baza”
208.	BG 0104004	“Mes-Ko” EOOD	gr. Petrich, ul. “Mesta” 15
214.	BG 0204015	“PART” OOD	gr. Burgas, ul. “Angel Kanchev” 29
217.	BG 0204021	“Ekvator” EOOD	gr. Burgas ul. “Chataldzha” 52
225.	BG 0304037	“Zhar” OOD	S. Slanchevo obl. Varna
235.	BG 0504001	“ADANIS” EOOD	gr. Vidin ul “Targovska” 2
251.	BG 1004001	“K + M” OOD	gr. Kyustendil ul. “Petar Beron” 26
252.	BG 1104001	“Slavi mes” OOD	gr. Lovech kv. “Goznitsa”
255.	BG 1104006	ET “Minko Cholakov-H. Cholakov”	s. Dobrodan obsht. Troyan
259.	BG 1204006	ZPTK “Rik-98”	s. Vinishte obl. Montana
265.	BG 1304002	ET “Yavor Luks”	gr. Pazardzhik ul. “Sintievsko shose” 2
266.	BG 1304013	“Rodopa Pazardzhik” AD	gr. Pazardzhik ul. “D. Debelyanov” 46
271.	BG 1404006	“Benet” OOD	gr. Breznik
281.	BG 1604012	“Tri star treyding” OOD	s. Voyvodinovo obl. Plovdiv
301.	BG 1804006	“TIS-98” OOD	gr. Ruse, ul. “Malyovitsa” 33
304.	BG 1804019	SD “Georgi Hristov Vichev-Vicheva i Sie”	s. Shtraklev obl. Ruse
312.	BG 2004016	“Momchevi i sie” OOD	gr. Sliven kv. Industrialen
313.	BG 2004017	“Ekoprom” OOD	gr. Sliven kv. “Industrialen” 10B
314.	BG 2004019	“Kooperatsia Megakol”	gr. Nova Zagora kv. “Industrialen”
330.	BG 2204080	“Bitolya” OOD	gr. Sofia ul. “Kazbeg” 14a
337.	BG 2204108	ET “Alto-Emil Petrov”	gr. Sofia kv. Benkovski
338.	BG 2204109	“SS-ADLER” EOOD	gr. Sofia obsht. Krasna polyana
341.	BG 2304002	“Nikas” AD	gr. Botevgra ul. “Tsar Ivan Shishman” 39
346.	ВG 2404016	“Iveko” OOD	s. Kolarovo obsht. Radnevo
350.	ВG 2404029	“KEN” AD	gr. St. Zagora kv. “Industrialen”
361.	BG 2604012	SD “Bairche-Stoychevi i sie”	s. Brod obsht. Dimitrovgrad
366.	BG 2604020	“Toska” OOD	gr. Haskovo mestnost “Balakli”
373.	BG 2804003	“Doni-M” OOD	s. Bezmer, obl. Yambolska”

Svītro šādus ierakstus par piena pārstrādes uzņēmumiem:

Nr.	Veterinārais numurs	Uzņēmuma nosaukums	Pilsētas/ielas vai ciema/reģiona nosaukums
“40.	BG 2412033	“Gospodinovi” OOD	s. Yulievo obsht. Maglizh
41.	BG 2412037	“Stelimeks” EOOD	s. Asen
72.	0312025	“Dzhenema” EOOD	s. Gen. Kiselovo
81.	0712003	“Elvi” OOD	s. Velkovtsi obsht. Gabrovo
88.	0912015	“Anmar” OOD	s. Padina obsht. Ardino
89.	0912016	OOD “Persenski”	s. Zhaltusha obsht. Ardino
91.	1012014	ET “Georgi Gushterov DR”	s. Yahinovo
92.	1012018	“Evro miyt end milk” EOOD	gr. Kocherinovo obsht. Kocherinovo
93.	1112004	“Matev-Mlekoprodukt” OOD	s. Goran
94.	1112012	“Stilos” OOD	s. Lesidren
95.	1112017	ET “Rima-Rumen Borisov”	s. Vrabevo
102.	1312023	“Inter-D” OOD	s. Kozarsko
103.	1312024	ET “Mezmedin Halil-46”	s. Sarnitsa
113.	1612049	“Alpina-Milk” EOOD	s. Zhelyazno
114.	1612064	OOD “Ikay”	s. Zhitnitsa osht. Kaloyanovo
148.	2112008	MK “Rodopa milk”	s. Smilyan obsht. Smolyan
170.	2412007	“Inikom” OOD	s. Sarnevo obsht. Radnevo
174.	2412039	“Penchev” EOOD	gr. Chirpan ul. “Septemvriytsi” 58
179.	2512016	“Milktreyd-BG” OOD	s. Saedinenie obl. Targovishte
181.	2512021	“Keya-Komers-03” EOOD	s. Svetlen
197.	BG 1318007	ET “Palmite-Vesela Popova”	gr. Strelcha ul. “Osvobozhdenie” 17
201.	BG 1518005	ET “Kris-88-Emil Todorov”	gr. Pleven ul “Grenaderska” 97
203.	BG 1618040	“Galko” EOOD	s. Voyvodinovo obsht. Maritsa obl. Plovdiv”

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1215/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko ievieš ārkārtas tirdzniecības pasākumus tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesu	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1216/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm	10
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Kopienā	27

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU
*	Padomes Pamatlēmums 2009/948/TI (2009. gada 30. novembris) par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā	42
*	Padomes Lēmums 2009/949/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko koriģē Eiropola darbinieku pamatalgas un pabalstus	48

	V Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu
	AKTI, KURU PUBLICĒŠANA IR OBLIGĀTA
	Komisijas Regula (ES) Nr. 1218/2009 (2009. gada 14. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	50
*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1219/2009 (2009. gada 14. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā 2010. gadā piemēro importa tarifa kvotas baby beef produktiem, kuru izcelsme ir Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Serbijā, Kosovā un Melnkalnē	52
*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1220/2009 (2009. gada 14. decembris), ar ko 117. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban	66
	AKTI, KURU PUBLICĒŠANA NAV OBLIGĀTA
	2009/950/ES
*	Eiropadomes Lēmums, kas pieņemts ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu (2009. gada 4. decembris) ar kuru ieceļ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos	69
	2009/951/ES
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 14. decembris), ar kuru groza I un II pielikumu Lēmumā 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9870) ( 1 )	70
	2009/952/ES
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 14. decembris), ar ko groza Lēmumu 2008/855/EK par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9909) ( 1 )	76
	2009/953/ES
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 14. decembris), ar ko groza Lēmumu 2007/716/EK attiecībā uz konkrētiem gaļas un piena nozares uzņēmumiem Bulgārijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9906) ( 1 )	78

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	AL	50,4
	MA	65,2
	TN	90,9
	TR	69,2
	ZZ	68,9
0707 00 05	EG	155,5
	MA	62,1
	TR	85,2
	ZZ	100,9
0709 90 70	MA	50,3
	TR	128,4
	ZZ	89,4
0805 10 20	MA	44,7
	TR	67,4
	ZA	62,7
	ZZ	58,3
0805 20 10	MA	82,4
	TR	85,9
	ZZ	84,2
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	HR	37,8
	IL	62,9
	TR	74,8
	ZZ	58,5
0805 50 10	TR	75,8
0805 50 10	ZZ	75,8
0808 10 80	CA	76,2
	CN	83,6
	MK	24,5
	US	86,7
	ZZ	67,8
0808 20 50	CN	90,3
	TR	92,0
	US	182,1
	ZZ	121,5

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.328.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 328

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 15. decembris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2009/947/EK
*	Padomes Lēmums (2009. gada 30. novembris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem	39
	NOLĪGUMI
	Padome
*	Paziņojums par to, ka stājas spēkā Protokols Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Bulgārijas Republikas un Rumānijas piedalīšanos kā līgumslēdzējām pusēm pēc to pievienošanās Eiropas Savienībai	40
*	Paziņojums par to, ka spēkā stājas Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 11. pielikumu	41

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 1205/2008 (2008. gada 3. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK īstenošanu attiecībā uz metadatiem (OV L 326, 4.12.2008.)	83


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ