10.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 209/1

(1)

Padomes 2010. gada 14. janvāris Regulā (ES) Nr. 53/2010 (1) 2010. gadam ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti.

(2)

Saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumu, kas noslēgts ar Norvēģiju, Kopienai Norvēģijas ūdeņos ICES I un II zonā ir darīta pieejama vēl 521 tonna mencu un Ziemeļjūrā – 150 tonnas merlangu un 100 tonnas jūras zeltplekstu, un ir izdarīti grozījumi licenču režīmā attiecībā uz ES kuģiem, kas Norvēģijas ūdeņos zvejo makreles. Minētie pasākumi būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(3)

Savā gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) pieņēma lēmumu pēc vairāk nekā desmit gadus ilga moratorija atsākt darbības mencu zvejniecībā NAFO 3M zonā un sarkanasaru zvejniecībā NAFO 3LN zonā. Lai nodrošinātu saskanību ar vispārējiem piezvejas noteikumiem, kurus NAFO pārvaldības apgabalā piemēro saskaņā ar 4. panta 1. punktu Padomes 2007. gada 22. oktobris Regulā (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (2) būtu jāgroza Regulā (ES) Nr. 53/2010 paredzētie piezvejas noteikumi divām zvejniecībām, kurās atkal atsāktas darbības.

(4)

Saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumu, kas noslēgts ar Grenlandi, ir izdarīti grozījumi nosacījumos attiecībā uz mencu zveju Grenlandes ūdeņos. Minētie grozījumi būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(5)

Savā īpašajā sanāksmē, kas notika Madridē 2010. gada 24 - 26. februāri, Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) Atbilstības komiteja samazināja Eiropas Savienībai iedalīto zilās tunzivs kvotu. Tāpēc šie jaunie noteikumi ir jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(6)

Ņemot vērā 5. panta 5. un 8. punktu un 6. panta 4. punktu Padomes 2009. gada 6. aprīlis Regulā (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (3), ir jānosaka to katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis, maksimālais skaits zilo tunzivju krātiņveida lamatu, kuras var atļaut izmantot katra dalībvalsts, katras dalībvalsts zilo tunzivju audzēšanas un nobarošanas maksimālā kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām.

(7)

Saistībā ar zvejas iespēju izveidi un saskaņā ar 11. pantu Padomes 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (4), Padome, ņemot vērā dalībvalstu sniegto un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) izvērtēto informāciju, var izslēgt konkrētas kuģu grupas no šajā regulā noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas ar noteikumu, ka ir pieejami dati par mencu nozveju un izmetumiem no attiecīgajiem kuģiem, ka mencu nozveja procentos nepārsniedz 1,5 % no kopējās attiecīgās kuģu grupas nozvejas un ka grupas iekļaušana zvejas piepūles režīmā radītu administratīvu slogu, kas neatbilstu iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem. Vācija sniedza informāciju par mencu nozveju, kuru guvusi kuģu grupa, kas Ziemeļjūrā un apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo saidas, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks.

Īrija sniedza informāciju par mencu nozveju, kuru guvusi kuģu grupa, kas Īrijas jūrā zvejo Norvēģijas omāru, izmantojot šķirotājrežģi, kas ir līdzīgs Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulas (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (5) III pielikuma 2. papildinājumā noteiktajam šķirotājrežģim. Francija sniedza informāciju par mencu nozveju, kuru guvusi kuģu grupa, kas apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo dziļūdens sugas, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 110 mm. Pamatojoties uz šo informāciju, kā to bija izvērtējusi ZZTEK, var secināt, ka šo kuģu grupu nozvejotais mencu apjoms, tostarp izmetumi, nepārsniedz 1,5 % no to kopējās nozvejas. Turklāt, ņemot vērā pastāvošos kontroles un pārraudzības pasākumus, ar ko nodrošina šo kuģu grupu zvejas aktivitātes uzraudzību un kontroli, un ņemot vērā to, ka šo grupu iekļaušana radītu administratīvu slogu, kas neatbilstu šīs iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem, ir lietderīgi šīs grupas izslēgt no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma, tādējādi ļaujot attiecīgi noteikt zvejas piepūles limitus attiecīgajām dalībvalstīm.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1342/2008 16. panta 3. punktā dalībvalstīm bija atļauts 2009. gadā grozīt tām iedalīto zvejas piepūli, pārvietojot zvejas piepūli un kapacitāti starp ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ja bija izpildīti konkrēti nosacījumi. Pamatojoties uz Nīderlandes sniegto informāciju par zvejas piepūles un kapacitātes pārvietojumiem no Ziemeļjūras uz Īrijas jūru 2009. gadā, ir lietderīgi koriģēt Nīderlandei iedalīto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 53/2010 IIA pielikuma 1. papildinājumā.

(9)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 53/2010 un Padomes 2009. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 754/2009, ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (6).

(10)

Regulu (ES) Nr. 53/2010 piemēro no 2010. gada 1. janvāra Tomēr zvejas piepūles ierobežojumi ir noteikti gadu ilgam laikposmam, sākot no 2010. gada 1. februāra. Lai ziņojumos par zvejas iespējām ievērotu ikgadējo režīmu, šīs regulas noteikumi par nozvejas ierobežojumiem un kvotām būtu jāpiemēro no 2010. gada 1. janvāra, bet noteikumi par zvejas piepūles ierobežojumiem – no 2010. gada 1. februāra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu datumu neskartu juridiskās noteiktības principu, jo samazināmās zvejas iespējas vēl nav izsmeltas,

1.

Regulas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“15. pants

Zilās tunzivs zvejas kapacitātes un audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1.   To ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 1. punktu.

2.   To ES piekrastes amatierzvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu.

3.   To ES kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu.

4.   To zvejas kuģu skaitu un kopējo zvejas kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu.

5.   To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu.

6.   Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 6. punktu.”

2.

Regulas IA pielikumu groza šādi:

3.

Regulas IB pielikumu groza šādi:

4.

Regulas IC pielikumu groza šādi:

5.

Regulas ID pielikumā ierakstu par zilo tunzivi Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° W un Vidusjūrā aizstāj ar šādu ierakstu:

6.

Regulas IIA pielikuma 1. papildinājumu groza šādi:

7.

Regulas III pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

8.

Regulas IV pielikumu groza šādi:

“f)

tāljūras zvejas kuģu grupa, kuras kuģi kuģo ar Vācijas karogu un piedalās zvejniecībā, kas minēta Vācijas 2010. gada 26. marta pieteikumā, kurš papildināts ar 2010. gada 9. aprīļa un 20. maija vēstulēm, un Ziemeļjūrā, ICES IIa zonas ES ūdeņos un apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo saidu, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks;

g)

kuģu grupa, kuras kuģi kuģo ar Īrijas karogu un piedalās zvejniecībā, kas minēta Īrijas 2010. gada 26. marta pieteikumā, uz laiku, kamēr tās kuģi Īrijas jūrā zvejo Norvēģijas omāru, izmantojot vienīgi šķirotājrežģi, kas ir līdzīgs Regulas (EK) Nr. 43/2009 III pielikuma 2. papildinājumā noteiktajam šķirotājrežģim;

h)

kuģu grupa, kuras kuģi kuģo ar Francijas karogu un piedalās zvejniecībā, kas minēta Francijas 2010. gada 24. marta pieteikumā, kurš papildināts ar 2010. gada 25. marta, 29. marta, 8. aprīļa un 20. maija vēstulēm, un apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo dziļūdens sugas, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 110 mm”.

10.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 209/14

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2010. gada 27. un 29. jūlijā nolēma svītrot piecas personas un astoņas organizācijas no to personu, grupu un organizāciju saraksta, uz kurām jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(3)

Attiecīgi ir jāgroza I pielikums,

10.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 209/16

10.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 209/18

(1)

Direktīvā 2003/85/EK ir noteikti minimuma kontroles pasākumi, kuri jāpiemēro mutes un nagu sērgas uzliesmojuma gadījumā, un daži profilakses pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot kompetento iestāžu un lauku iedzīvotāju informētību par minēto sērgu un sagatavotību tai.

(2)

Šajos kontroles pasākumos ietverta prasība dalībvalstīm nodrošināt to, lai darbības ar pētniecībai un diagnostikai paredzētu dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu veiktu vienīgi apstiprinātās laboratorijās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/85/EK XI pielikuma A daļā, un inaktivētu antigēnu pagatavošanu vakcīnām vai vakcīnas un ar to saistīto pētniecību veiktu tikai apstiprinātos uzņēmumos un laboratorijās, kas uzskaitītas Direktīvas 2003/85/EK XI pielikuma B daļā.

(3)

Bulgārija ir oficiāli informējusi Komisiju, ka pēc pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar Direktīvas 2003/85/EK 66. pantu, viena no tās valsts references laboratorijām vairs neatbilst Direktīvas 2003/85/EK 65. panta d) punktā izklāstītajiem bioloģiskās drošības standartiem.

(4)

Nīderlande ir oficiāli informējusi Komisiju par konkrētām izmaiņām saistībā ar Direktīvas 2003/85/EK XI pielikuma B daļā iekļauto laboratorijas nosaukumu, kura atrodas Nīderlandē.

(5)

Drošības apsvērumu dēļ ir svarīgi, lai Direktīvas 2003/85/EK XI pielikumā izklāstītais laboratoriju saraksts būtu atjaunināts.

(6)

Tāpēc Direktīvas 2003/85/EK XI pielikuma A daļā no uzskaitīto laboratoriju saraksta svītro ierakstu par Bulgāriju un Direktīvas 2003/85/EK XI pielikuma B daļā uzskaitīto laboratoriju sarakstā aizstāj ierakstu par Nīderlandi. Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 2003/85/EK XI pielikums.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.

A daļā svītro ierakstu, kas attiecas uz Bulgāriju.

2.

B daļā ierakstu par Nīderlandi aizstāj ar šādu ierakstu:

10.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 209/19

(1)

Ar Lēmumu 2000/258/EK laboratorija Agence française de sécurité sanitaire des aliments de Nancy (“Nansī AFSSA laboratorija”) ir izraudzīta par īpašo iestādi, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi seroloģisko testu standartizācijai, lai pārraudzītu trakumsērgas vakcīnu efektivitāti. Turklāt minētajā lēmumā ir noteikti laboratorijas pienākumi.

(2)

Jo īpaši Nansī AFSSA laboratorijai ir jānovērtē laboratorijas dalībvalstīs un trešajās valstīs, lai atļautu tām veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai. Turklāt Nansī AFSSA laboratorijai jāorganizē zināšanu pārbaudes (kvalifikācijas pārbaudes) starp laboratorijām.

(3)

Lai saglabātu šīm laboratorijām piešķirtās atļaujas, kopš 2000. gada Nansī AFSSA laboratorija vismaz reizi gadā organizē kvalifikācijas pārbaudes.

(4)

Pieredze liecina, ka šīs kvalifikācijas pārbaudes nodrošina to laboratoriju efektīvu pārraudzības sistēmu, kuras veic seroloģiskos testus, lai pārraudzītu trakumsērgas vakcīnu efektivitāti.

(5)

Lēmuma 2000/258/EK 3. pantā nav iekļauti noteikumi par to atļauju saglabāšanu, kas jau piešķirtas laboratorijām dalībvalstīs vai trešajās valstīs šādu seroloģisko testu veikšanai.

(6)

Lai nodrošinātu minētā panta vienotu piemērošanu, šīs atļaujas jāsaglabā atkarībā no novērtējuma ziņojumiem, ko sagatavojusi Nansī AFSSA laboratorija pēc attiecīgo laboratoriju kvalifikācijas pārbaudēm.

(7)

Tādēļ ir lietderīgi paredzēt noteikumus par regulārām kvalifikācijas pārbaudēm, ko veic Nansī AFSSA laboratorija, kā arī par novērtējuma ziņojumu sagatavošanu.

(8)

Nansī AFSSA laboratorijas pienākums veikt kvalifikācijas pārbaudes patlaban ir iekļauts šīs laboratorijas ik gadu apstiprinātajā darba programmā. Šī darba programma saņem Savienības finansiālu atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Padomes 2009. gada 25. maija Lēmumu 2009/470/EK par izdevumiem veterinārijas jomā (2).

(9)

No 2011. gada 1. janvāra izmaksas, kas Nansī AFSSA laboratorijai rodas, veicot kvalifikācijas pārbaudes, vairs nesegs ar šādu Savienības finansiālu atbalstu. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tai ir atbilstoši resursi kvalifikācijas pārbaužu veikšanai, Nansī AFSSA laboratorijai jānosaka konkrēta maksa laboratorijām, kuras piedalās šajās pārbaudēs.

(10)

Nansī AFSSA laboratorijai jānosaka šī maksa, ņemot vērā kritērijus, kas noteikti VI pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulai (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (3).

(11)

Komisijas Lēmuma 2004/233/EK (4) I pielikumā ir iekļautas dalībvalstu laboratorijas, kurām ir atļauts veikt analīzes, lai pārbaudītu dažu gaļēdāju mājdzīvnieku vakcinācijas pret trakumsērgu efektivitāti.

(12)

Tomēr Lēmumā 2000/258/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2008/73/EK (5), paredzēts, ka dalībvalstu kompetentās iestādes no 2010. gada 1. janvāra var atļaut laboratorijām veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai. Turklāt minētajā lēmumā paredzēts, ka dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstus ar laboratorijām, kurām tās piešķīrušas atļaujas, un dara šos sarakstus pieejamus pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

(13)

Tādēļ Lēmums 2004/233/EK ir novecojis, un Savienības tiesību aktu skaidrības labad tas jāatceļ.

(14)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

attiecīgajai laboratorijai, kurā tika veikta kvalifikācijas pārbaude;

b)

tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas a) apakšpunktā minētā laboratorija, ja laboratorijai atļauja piešķirta saskaņā ar Lēmuma 2000/258/EK 3. panta 1. punktu;

c)

Komisijai, ja a) apakšpunktā minētajai laboratorijai atļauja piešķirta saskaņā ar Lēmuma 2000/258/EK 3. panta 2. punktu.