11.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/1

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 194/2009 (2) noteica pagaidu kompensācijas maksājumu Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) izcelsmes biodīzeļdegvielas (“attiecīgais ražojums”) importam.

(2)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 598/2009 (3) (“galīgā regula”) noteica galīgo kompensācijas maksājumu no EUR 211,2 līdz EUR 237 par tonnu minētās regulas 1. panta 1. punktā definētās biodīzeļdegvielas (“attiecīgais ražojums”) importam, kuras izcelsme ir ASV (“spēkā esošie pasākumi”). Galīgā regula tika pieņemta, ievērojot izmeklēšanas rezultātus (turpmāk “sākotnējā izmeklēšana”).

(3)

Jānorāda, ka attiecīgā ražojuma importam Padome ar Regulu (EK) Nr. 599/2009 (4) noteica galīgo antidempinga maksājumu no EUR 0 līdz EUR 198 par tonnu.

(4)

Komisija 2010. gada 30. jūnijā saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 23. panta 4. punktu izmeklēt to kompensācijas pasākumu iespējamu apiešanu, kas noteikti attiecīgā ražojuma importam. Pieprasījumu Savienības biodīzeļdegvielas ražotāju vārdā iesniedza Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (“EBP”).

(5)

Pieprasījumā tika apgalvots, ka attiecīgā ražojuma importam piemērotie kompensācijas pasākumi tiek apieti, veicot pārkraušanu Kanādā un Singapūrā un eksportējot biodīzeļdegvielu maisījumā, kurā biodīzeļdegviela nepārsniedz 20 masas %.

(6)

Tajā tika apgalvots, ka pēc pasākumu noteikšanas attiecīgajam ražojumam ievērojami mainījās tirdzniecības modelis saistībā ar eksportu no ASV, Kanādas un Singapūras un šīm pārmaiņām bez maksājuma noteikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai pamatojuma. Tirdzniecības modelis šādi mainījās, iespējams, tādēļ ka attiecīgo ražojumu pārkrāva Kanādā un Singapūrā.

(7)

Turklāt tika apgalvots, ka pēc pasākumu noteikšanas no ASV uz Savienību sāka eksportēt biodīzeļdegvielu maisījumos, kuros biodīzeļdegviela nepārsniedz 20 masas %, tā, iespējams, apejot attiecīgā ražojuma aprakstā noteikto biodīzeļdegvielas satura robežu.

(8)

Turklāt pieprasījumā tika apgalvots, ka attiecīgajam ražojumam piemēroto spēkā esošo kompensācijas pasākumu koriģējošā ietekme mazināta daudzuma un cenas izteiksmē. Tika arī apgalvots, ka attiecīgā ražojuma imports aizstāts, importējot ievērojamus daudzumus biodīzeļdegvielas tīrā veidā vai maisījumā, kurā Kanādas un Singapūras biodīzeļdegviela pārsniedz 20 masas %, un biodīzeļdegvielas maisījumos, kurā biodīzeļdegviela nepārsniedz 20 masas %. Turklāt ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka šim importam, kura apjoms pieauga, cenas bija daudz zemākas par cenu, kas nerada kaitējumu un kas konstatēta izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica spēkā esošos pasākumus.

(9)

Visbeidzot, pieprasījumā apgalvots, ka attiecīgā ražojuma cenas vēl joprojām tiek subsidētas, kā konstatēts iepriekš.

(10)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju noteikusi, ka ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 23. pantu, Komisija ar Regulu (ES) Nr. 721/2010 (5) (“sākšanas regula”) sāka izmeklēšanu. Komisija saskaņā ar pamatregulas 24. panta 5. punktu norīkoja muitas iestādes reģistrēt no Kanādas un Singapūras sūtītu, kā arī ASV izcelsmes tādas maisījumā iekļautas biodīzeļdegvielas importu, kurā nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļas, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, nepārsniedz 20 masas %.

(11)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 720/2010 (6) arī sāka paralēlu izmeklēšanu par to, vai, importējot no Kanādas un Singapūras sūtītu biodīzeļdegvielu un biodīzeļdegvielu maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, iespējams, tika apieti antidempinga pasākumi, kurus noteica Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam.

(12)

Komisija oficiāli informēja ASV, Kanādas un Singapūra iestādes. Aptaujas anketu nosūtīja zināmiem ražotājiem/eksportētājiem ASV, Kanādā un Singapūrā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt viedokli un sākšanas regulā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu.

(13)

Uz aptaujas jautājumiem atbildēja turpmāk minētie uzņēmumi, un to telpās pēc tam veica pārbaudes apmeklējumus.

(14)

Turklāt tika apmeklētas arī Kanādas un Singapūras kompetentās pārvaldes iestādes.

(15)

Izmeklēšanas periods aptvēra laiku no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 30. jūnijam (“IP”). Lai noskaidrotu iespējamās tirdzniecības modelī notikušās pārmaiņas, tika vākti dati par periodu no 2008. gada līdz IP beigām.

(16)

Ražojums (proti, ražojums, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana), kuru skar iespējamā pasākumu apiešana, ir nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļa, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, ko parasti dēvē par “biodīzeļdegvielu”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk nekā 20 masas % nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīna gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 1516 20 98, ex 1518 00 91, ex 1518 00 99, ex 2710 19 41, 3824 90 91, ex 3824 90 97 un kā izcelsme ir ASV.

(17)

Ražojumam, uz kuru attiecas pasākumu apiešanas izmeklēšana, izšķir divas pazīmes. Pirmkārt, saistībā ar apgalvojumiem, ka pārkraušana notika Kanādā un Singapūrā, ražojums ir identisks ar to ražojumu, par kuru notika sākotnējā izmeklēšana, kā aprakstīts iepriekšējā punktā. Saistībā ar sūtījumiem tieši no ASV izmeklējamais ražojums ir biodīzeļdegviela maisījumā, kurā ASV izcelsmes nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļa, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, nepārsniedz 20 masas %.

(18)

Kad 2009. gada martā noteica pagaidu kompensācijas pasākumus, attiecīgā ražojuma imports gandrīz vairs nenotika. Šī situācija apkopota tabulā turpmāk.

Biodīzeļdegvielas un konkrētos maisījumos iekļautas biodīzeļdegvielas imports uz Eiropas Savienību

ar KN kodu 3824 90 91 (tonnās)

(19)

Iepriekšminētie Eurostat dati ir par visu biodīzeļdegvielu, kas satur 96,5 % esteru vai vairāk.

(20)

Turpretim ASV uzrāda biodīzeļdegvielas un maisījumos iekļautu biodīzeļdegvielas eksportu ar kodu HTS 3824 90 40 00 (dzīvnieku vai augu izcelsmes taukvielu maisījumi):

Biodīzeļdegvielas un maisījumā iekļautas biodīzeļdegvielas eksports, ko veic ASV

ar kodu HTS 3824 90 40 00 (tonnās)

(21)

Salīdzinot abas iepriekšējās tabulas, tiek secināts, ka IP laikposmā uz Savienību eksportētā 358 291 tonna ir maisījumi, kuros biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 96,5 masas %.

(22)

Kanādas ražotāju/eksportētāju sadarbības līmenis bija augsts. Divi ražotāji, kuri ražo apmēram 90 % no biodīzeļdegvielas produkcijas Kanādā, iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. Turklāt ar izmeklēšanu sadarbojās Kanādas atjaunojamo degvielu apvienība un Kanādas valdības saistītās iestādes.

(23)

Lai saskaņā ar pamatregulas 23. panta 3. punktu novērtētu, vai pasākumi ir apieti, secīgi jāizvērtē, vai ir notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī starp ASV, Kanādu un Savienību, kuras izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma piemērošanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiska pamatojuma, ja ir pierādījumi, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās līdzīgā ražojuma cenas un/vai daudzumu izteiksmē un ka par importēto līdzīgo ražojumu joprojām tiek saņemta subsīdija.

(24)

Biodīzeļdegvielas imports no ASV samazinājās no 1 487 790 tonnām 2008. gadā līdz 381 227 tonnām 2009. gadā un IP laikposmā bija tuvu pie nulles.

(25)

No otras puses, saskaņā ar Eurostat datiem viss biodīzeļdegvielas imports no Kanādas uz Savienību nozīmīgi pieauga laikposmā no 2008. gada līdz IP, proti, no 1 725 tonnām 2008. gadā līdz 140 043 tonnām 2009. gadā un līdz 197 772 tonnām IP laikposmā.

(26)

Biodīzeļdegvielas pārdevumiem starp ASV un Kanādu nepiemēro nedz muitas nodokļus, nedz cita veida importa ierobežojumus.

(27)

Saskaņā ar ASV statistiku biodīzeļdegvielas eksports no ASV uz Kanādu palielinājās no 967 tonnām 2008. gadā līdz 128 233 tonnām 2009. gadā un līdz 161 841 tonnai IP laikposmā.

(28)

Salīdzinot eksporta statistiku, ko sniedza ASV iestādes, ar importa statistiku, ko pārbaudes apmeklējumā sniedza Kanādas iestādes, atklājās nozīmīgas nesakritības par katru mēnesi. Saskaņā ar Kanādas statistiku ASV biodīzeļdegvielas imports palielinājās no 11 757 tonnām 2008. gadā līdz 18 673 tonnām 2009. gadā un līdz 174 574 tonnām IP laikposmā.

(29)

Saskaņā ar Kanādas iestāžu sniegto informāciju biodīzeļdegvielas deklarēšanai īpaša koda nav. Tās norādīja, ka Kanāda un ASV apmainās ar importa datiem, lai tos attiecīgi izmantotu kā savus eksporta datus. Datiem par Kanādas importu un ASV eksportu būtu jāsakrīt sešu ciparu līmenī, un tie patiešām diezgan precīzi sakrīt klasifikācijas kodā HTS 38.24.90. Tomēr abu valstu klasifikācijas sistēmas atšķiras to kodu līmenī, kas pārsniedz sešus ciparus. Vēl būtu jānorāda, ka Kanādas statistika ir tikai par importu, kas muitots Kanādā, bet statistikas datu par pārkrautajām precēm nav.

(30)

Tiek secināts, ka, lai gan abi datu avoti nesakrīt, ir skaidrs, ka ASV biodīzeļdegvielas eksports uz Kanādu palielinājās no 2008. gada līdz IP, sevišķi pēc kompensācijas pasākumu noteikšanas. Pašreiz Kanādas biodīzeļdegvielas tirgus nevar uzņemt tādus biodīzeļdegvielas daudzumus. “Īstas” Kanādas biodīzeļdegvielas ražotāji patiesībā orientējas uz eksportu.

(31)

Divi Kanādas ražotāji, kas sadarbojās, biodīzeļdegvielu no ASV vai kāda cita avota IP laikposmā neiegādājās.

(32)

Kanādā biodīzeļdegvielas ražošanas nozare vēl tikai veidojas. IP laikposmā bija izveidotas kādas sešas ražotnes, bet 90 % no kopējā apjoma saražoja tikai divas ražotnes Kanādas austrumos, kuru īpašnieki un vadītāji bija divi ražotāji, kas sadarbojās.

(33)

Konstatēja, ka ražotāji, kas sadarbojās, ražojuma apjomus pārdevuši galapircējiem Ziemeļamerikā, t. i., ASV vai Kanādā. Pārējie pārdevumi notikuši ar klientiem, kas pārdeva preci un/vai preci maisījumā ar citu biodīzeļdegvielu. Abi uzņēmumi nezināja, vai klienti pārdeva ražojumus uz Savienību kā Kanādas biodīzeļdegvielu, iekļāva biodīzeļdegvielu maisījumā vai arī to pārdeva galapircējiem ASV vai Kanādā.

(34)

Pat pieļaujot tādu ārkārtas situāciju, kad visa “īstā” Kanādas biodīzeļdegviela nonāk Savienībā, tā būtu tikai 20 % no visa Kanādas importa uz Savienību IP laikposmā.

(35)

Salīdzinot statistiku ar datiem, kas saņemti no ražotājiem, kuri sadarbojās, atklājās, ka Kanādas biodīzeļdegvielas ražotāji nebūtu varējuši saražot tādu daudzumu, kas eksportēts no Kanādas uz Savienību. Tādēļ tas liek domāt, ka importa pieaugums no Kanādas uz Savienību ir saistīts ar tādas ASV biodīzeļdegvielas eksportu, kas sūtīta no Kanādas.

(36)

Tādējādi par tirdzniecības modeļa pārmaiņām var uzskatīt to, ka no 2008. gada samazinājās vispārējais ASV eksports uz Savienību un pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas līdztekus palielinājās eksports no Kanādas uz Savienību un eksports no ASV uz Kanādu.

(37)

Izmeklēšanā nekonstatēja citu pietiekamu cēloni vai ekonomisko pamatojumu, kas pamatotu pārkraušanu, kā vien izvairīšanos no spēkā esošā kompensācijas maksājuma par ASV izcelsmes biodīzeļdegvielu.

(38)

Eurostat datus izmantoja, lai novērtētu, vai importētie ražojumi daudzumu izteiksmē mazināja spēkā esošo kompensācijas pasākumu koriģējošo ietekmi uz biodīzeļdegvielas importu no ASV. Eksporta daudzumus un cenas no Kanādas salīdzināja ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(39)

Kā minēts iepriekš, imports no Kanādas uz Savienību 2008. gadā palielinājās no 1 725 tonnām līdz 197 772 tonnām IP; pēdējais daudzums ir 9,2 % no importa. Nevarēja uzskatīt, ka importa pieaugums no Kanādas bija niecīgs, ja ievēro Savienības tirgus lielumu, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Ievērojot sākotnējā izmeklēšanā noteikto cenu, kas nerada kaitējumu, Kanādas imports uz Savienību IP liecināja, ka cenas bija samazinātas par 50 %, bet cenu samazinājums bija apmēram 40 % no Savienības ražotāju pārdošanas cenas.

(40)

Tāpēc secināja, ka pasākumu ietekme tika mazināta daudzumu un cenu izteiksmē.

(41)

Attiecībā uz subsidēšanu jānorāda, ka ASV biodīzeļdegvielas nodokļu atlaides, kas ir galvenā subsidēšanas shēma, kuru atklāja sākotnējā izmeklēšanā, tika atjaunota ar atpakaļejošu spēku 2010. gada decembrī. Tādēļ secina, ka importētais līdzīgais ražojums tika subsidēts arī IP laikposmā.

(42)

Izmeklēšanā tika secināts, ka galīgie kompensācijas maksājumi, ko noteica ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, saskaņā ar pamatregulas 23. pantu tika apieti, veicot pārkraušanu Kanādā.

(43)

Izmeklēšanā sadarbojās divi tirgotāji, kas atradās Singapūrā. Bez tam sadarbojās arī attiecīgās Singapūras pārvaldes iestādes.

(44)

Iepriekš 23. apsvērumā ir aprakstīts, pēc kādiem kritērijiem vērtē, vai notikusi pasākumu apiešana.

(45)

Pēc Eurostat datiem, viss biodīzeļdegvielas eksports no Singapūras uz Savienību palielinājās no 179 tonnām 2008. gadā līdz 20 486 tonnām 2009. gadā un līdz 32 078 tonnām IP laikposmā. Šajā pašā periodā palielinājās arī eksports no ASV uz Singapūru.

(46)

Pēc attiecīgo Singapūras pārvaldes iestāžu teiktā, iekšzemē saražoto biodīzeļdegvielu pārsvarā pārdod Singapūrā, lai apmierinātu pašmāju pieprasījumu. Tomēr manāms, ka Singapūrā šī nozare palielinās, pateicoties nesen uzceltajām jaunajām ražotnēm.

(47)

Parasti eksports no Singapūras ir neliels. Biodīzeļdegvielas importu uz Savienību rūpīgi pārbaudīja 14. panta 6. punkta datubāzē un kopā ar saistītajām nacionālajām muitas iestādēm. Acīmredzami imports palielinājās dažas reizes un ļoti strauji. Analīze atklāja, ka lielākajai daļai minētā importa patiešām bija Singapūras izcelsme. Tomēr nevarēja rast izskaidrojumu par visu importu.

(48)

Konstatēja, ka salīdzinājumā ar Savienības patēriņu, ko noteica sākotnējā izmeklēšanā, importa daudzumi, kurus izskaidrot nevarēja, no Singapūras uz Savienību bija ārkārtīgi nelieli. Turklāt tie veidotu ļoti niecīgu daļu no Savienības patēriņa, ņemot vērā EBP aplēses par ievērojamu Savienības patēriņa pieaugumu kopš sākotnējās izmeklēšanas.

(49)

Ņemot vērā iepriekšminēto, var secināt, ka kompensācijas pasākumu koriģējošā ietekme netika mazināta Singapūras izcelsmes daudzumu izteiksmē.

(50)

Attiecībā uz pārkraušanu labi zināms, ka Singapūra ir milzīgs Āzijas kuģošanas centrs, kurā ierodas reģiona kuģi un izkrauj preces, kuras pēc tam tiek iekrautas kuģos, kas dodas, cita starpā, uz Eiropu. Šajā izmeklēšanā viens no tirgotājiem, kas sadarbojās, Singapūrā pārkrāva Malaizijas vai Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielu, kuras galamērķis bija Savienībā. IP laikposmā šis tirgotājs vien eksportēja uz Savienību nozīmīgu daudzumu biodīzeļdegvielas, to pārkraujot Singapūrā un Savienībā to muitojot kā Malaizijas vai Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielu. Pārbaudē neatklāja nekādas norādes, kas ļautu apšaubīt deklarēto Indonēzijas vai Malaizijas izcelsmi.

(51)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāizbeidz izmeklēšana par iespējamu kompensācijas pasākumu apiešanu, importējot biodīzeļdegvielu, kas nosūtīta no Singapūras.

(52)

Izmeklēšanā sadarbojās pieci ASV biodīzeļdegvielas vai biodīzeļdegvielas maisījumu ražotāji, trīs no tiem bija iekļauti izlasē sākotnējā izmeklēšanā. ASV valdība sadarbojās, sniedzot eksporta statistiku un savu statistikas interpretāciju.

(53)

Visi trīs ražotāji, kuri tika iekļauti izlasē sākotnējā izmeklēšanā, pēc galīgo pasākumu noteikšanas pārstāja eksportēt biodīzeļdegvielu.

(54)

Tikai viens no pieciem uzņēmumiem, proti, BP North America, kas sākotnējā izmeklēšanā nesadarbojās, IP laikposmā uz Savienību eksportēja biodīzeļdegvielu maisījumos, kuros biodīzeļdegviela nepārsniedz 20 masas % (“B20 un maisījums ar mazāku saturu”).

(55)

Nacionālā biodīzeļdegvielas valde (“NBB”), kas pārstāv ASV biodīzeļdegvielas nozari, apgalvoja, ka ražojumam, par kuru, pēc viņu domām, skaidri konstatēts, ka tas nav ražojums, uz kuru attiecas spēkā esošie pasākumi, nevar piemērot kompensācijas pasākumus bez atkārtotas antisubsidēšanas izmeklēšanas. NBB apgalvoja, ka galīgajā regulā skaidri noteikts, ka, runājot par “attiecīgo ražojumu” un “līdzīgo ražojumu”, runā par biodīzeļdegvielu vai biodīzeļdegvielu maisījumos, kuros biodīzeļdegviela pārsniedz 20 masas %. Saskaņā ar NBB apgalvoto šo slieksni nenoteica mākslīgi, tas atbilda reālajai tirgus situācijai, kas konstatēta sākotnējā izmeklēšanā. Konstatēja, ka, piemēram, pēc 20 % robežas varēja skaidri nošķirt dažādus maisījumu veidus, kas bija pieejami ASV tirgū.

(56)

NBB un pārējās ieinteresētās personas uzskatīja, ka izmeklēšana par pasākumu apiešanu var attiecināt kompensācijas pasākumus, kas piemēroti attiecīgajam ražojumam, uz līdzīgo ražojumu, kas ir kā attiecīgais ražojums, tikai nedaudz pārveidots. NBB apgalvoja, ka Padome pati galīgajā regulā konstatēja, ka biodīzeļdegviela maisījumos, kuros biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, nav līdzīgais ražojums. Tādēļ, pēc NBB teiktā, pamatregulas noteikumi neparedz citu iespēju kā tikai jaunas izmeklēšanas sākšanu, lai noteiktu, vai pasākumi jāpiemēro minētajiem maisījumiem.

(57)

Atbildot uz minētajiem apgalvojumiem, vispirms jānorāda, ka pamatregulas 23. panta noteikumi pret pasākumu apiešanu paredzēti, lai novērstu visus iespējamos mēģinājumus izvairīties no spēkā esošajiem pasākumiem. Ja ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi tam, ka pamatregulas 23. panta 3. punkta nozīmē notiek pasākumu apiešana, Komisija sāks izmeklēšanu, lai pasākumu apiešanu konstatētu. Lai saskaņā ar pamatregulas 23. panta 3. punktu novērtētu, vai pasākumi ir apieti, piemēram, secīgi jāizvērtē, vai ir vērojamas pārmaiņas tirdzniecības modelī starp ASV un Savienību, kuras izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma piemērošanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiska pamatojuma, ja ir pierādījumi, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās līdzīgā ražojuma cenas un/vai daudzumu izteiksmē.

(58)

Bez tam jāatgādina, ka izmeklēšana par pasākumu apiešanu, balstoties uz pamatregulas 19. pantu, nav noteiktā ražojuma apjoma pārskatīšana un negroza attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīciju. Pamatregulas 23. panta noteikumi ir juridiskais pamats izmeklēšanai, vai ražojumam noteiktie pasākumi tikuši apieti.

(59)

Šai saistībā Komisija atbilstoši pamatregulas 23. panta 4. punktam saņēma pieprasījumu, kurā apgalvots, ka pēc pasākumu piemērošanas no ASV sāka eksportēt uz Savienību biodīzeļdegvielu maisījumos, kuros tā nepārsniedza 20 masas %, tā, iespējams, apejot attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma aprakstā noteikto biodīzeļdegvielas satura robežu. Izmeklēšanā pārbaudīja, vai šādu praksi varētu uzskatīt par pasākumu apiešanu atbilstoši pamatregulas 23. pantam. Visbeidzot, jānorāda, ka apgalvoto pasākumu apiešanas praksi var pārbaudīt tikai atbilstoši pamatregulas 23. pantam.

(60)

Kā minēts 20. apsvērumā, Amerikas Savienotajās Valstīs ar HTS kodu 3824 90 40 00 klasificē maisījumus, kuros biodīzeļdegviela nepārsniedz 96,5 %. Saskaņā ar ASV eksporta statistiku uz Savienību IP laikposmā pavisam eksportēja 358 291 tonnu šā veida maisījumu.

(61)

Izmeklēšanas periodā BP Products North America (“BPNA”) eksportēja nozīmīgu daļu no iepriekšminētā daudzuma.

(62)

BPNA sākotnējā izmeklēšanā nepiedalījās tāpēc, ka biodīzeļdegvielas nozarē tas darbību sāka tikai 2009. gada sākumā, gaidot biodīzeļdegvielas tirgus pieaugumu nākotnē, un bija pieņēmis valsts pasūtījumus kā ASV, tā ārvalstīs. BPNA sāka eksportēt uz Savienību 2009. gada decembrī. Šai saistībā tiek atgādināts, ka galīgos pasākumus noteica 2009. gada jūlijā.

(63)

Savienībā BP pārdeva ASV izcelsmes biodīzeļdegvielu maisījumā, kurā biodīzeļdegviela nepārsniedza 15 masas % (“B15”), Apvienotajā Karalistē, Francijā un Nīderlandē. Visos gadījumos ražojumu jauc kopā ar citiem maisījumiem, lai ievērotu konkrēto dalībvalstu spēkā esošos normatīvos aktus, kas veicina biodegvielas patēriņu degvielas uzpildes stacijās, jo pašlaik to uzskata par ekoloģiski ilgtspējīgu.

(64)

BPNA apgalvoja, ka maisījumi ar biodīzeļdegvielas saturu, mazāku nekā 15 masas %, nav attiecīgā ražojuma līdzīgais ražojums. Ļoti atšķiras īpašības un patiesā situācija tirgū. Loģistikas pasākumi (ieskaitot sūtījumu ierobežojumus), ko veic, ražojot un importējot maisījumus ar zemāku saturu, ļoti atšķiras no tiem, kas saistīti ar augstāka satura maisījumiem. Pēc BPNA teiktā, kad pārvadā maisījumus ar biodīzeļdegvielas saturu, kuri nepārsniedz 15 %, tos klasificē kā naftas produktus pārvadāšanai, tādēļ salīdzinājumā ar ķīmisko produktu pārvadāšanu ir zemākas pārvadāšanas izmaksas. BPNA apgalvoja arī, ka atšķiras augstāka un zemāka biodīzeļdegvielas satura maisījumu veiktspēja dīzeļdzinējos.

(65)

Pasākumu apiešanas izmeklēšanas mērķis ir noteikt, vai, iekļaujot biodīzeļdegvielu maisījumā, kurā biodīzeļdegviela nepārsniedz 20 masas %, ir apieti spēkā esošie pasākumi. Tomēr būtu jānorāda, ka B20 un maisījumu ar mazāku saturu patiešām ir maisījums tikai ar atšķirīgu sastāvu pretstatā ražošanas procesam, kurā iegūst biodīzeļdegvielu maisījumā, kurā biodīzeļgvielas saturs ir lielāks nekā B20. Mainīt maisījuma sastāvu ir vienkārši. Uzskata, ka, ražojot B20 un maisījuma ar mazāku saturu, tiek vienkārši nedaudz pārveidots attiecīgais ražojums, jo vienīgā atšķirība ir biodīzeļdegvielas proporcija maisījumā. Tāpat būtu jānorāda, ka attiecīgo ražojumu, kā arī B20 un maisījumu ar mazāku saturu beigās izmanto vienam un tam pašam mērķim Savienībā. Turklāt biodīzeļdegvielai B20 un maisījumos ar mazāku saturu, kā arī biodīzeļdegvielai maisījumos, kuros biodīzeļdegvielas saturs pārsniedz B20, ir vienādas būtiskās īpašības.

(66)

Attiecīgā ražojuma imports no ASV samazinājās no 1 487 790 tonnām 2008. gadā līdz 381 227 tonnām 2009. gadā un IP laikposmā bija tuvu nullei.

(67)

Šai saistībā būtu jānorāda, ka, lai gan sākotnējās izmeklēšanas laikposmā Savienībā bija obligāti, piemēram, B5 maisījumi, tomēr B20 un maisījumu ar mazāku saturu sāka eksportēt no ASV uz Savienību tikai pēc galīgo pasākumu noteikšanas. Sākotnējā izmeklēšanā uz Savienību eksportēja pārsvarā B99,9 saskaņā ar datiem, kas iegūti no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās. To izskaidro tas, ka līdz maksimumam paaugstināja subsīdijas par eksportētajām precēm (tika noteikta USD 1 liela nodokļa atlaide par galonu biodīzeļdegvielas).

(68)

Tādēļ no ekonomikas viedokļa ir grūti pamatot B20 un maisījumu ar mazāku saturu eksportu citādāk kā vien ar to, ka notikusi izvairīšanās no spēkā esošajiem kompensācijas pasākumiem.

(69)

Biodīzeļdegvielas proporcija maisījumā tiek joprojām subsidēta, un importētājs izvairās maksāt tam noteikto kompensācijas maksājumu. Šajā ziņā jānorāda, ka kompensācijas maksājumu par maisījumiem piemēro proporcionāli biodīzeļdegvielas saturam maisījumā, proti, ja importē B15, tad nesamaksātais kompensācijas maksājums būtu apmēram EUR 35 par tonnu.

(70)

Pēc BNPA teiktā, biodīzeļdegvielu maisījumā, kurā biodīzeļdegvielas saturs ir mazāks nekā B15, neražoja ar mērķi izvairīties no maksājumiem. Uzņēmums apgalvoja, ka tas sākotnējā izmeklēšanā nepiedalījās tāpēc, ka tas savu darbību biodīzeļdegvielu nozarē sāka tikai 2009. gada sākumā, cerot uz biodīzeļdegvielas tirgus pieaugumu nākotnē, un bija pieņēmis valsts pasūtījumus kā ASV, tā ārvalstīs. Uzņēmuma konkrētās struktūras dēļ, kā arī tādēļ, ka tas darbojas kā naftas uzņēmums un veic loģistikas darbības ASV, no komerciālā viedokļa bija loģiski ražot maisījumus ASV un eksportēt uz Savienību. Vienmēr tika eksportēts B15 un maisījums ar zemāku saturu, jo drošības pasākumi ir pielaidīgāki, proti, maisījumus, kuros biodīzeļdegvielas saturs ir mazāks nekā B15, saskaņā ar jūras pārvadājumu noteikumiem neuzskata par ķīmisko produktu.

(71)

Tiek norādīts, ka saistībā ar eksportu uz Savienību šis uzņēmums sāka savu darbību tikai pēc pasākumu noteikšanas. Uzskata, ka nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien izvairīšanās maksāt spēkā esošo kompensācijas maksājumu par ASV izcelsmes biodīzeļdegvielu.

(72)

Ievērojot to, ka sākotnējā izmeklēšanā cenu līmenis kaitējumu neradīja, ASV B20 un maisījumu ar mazāku saturu imports IP laikposmā liecināja ne tikai par cenu samazinājumu, bet arī par mērķa cenu samazinājumu. B20 un maisījumu ar mazāku saturu eksports notika tikai pēc galīgo pasākumu noteikšanas, un tie bija niecīgi daudzumi.

(73)

Tāpēc secināja, ka pasākumu ietekme tika mazināta daudzumu un cenu izteiksmē.

(74)

Attiecībā uz subsidēšanu jānorāda, ka ASV biodīzeļdegvielas nodokļu atlaides, kas ir galvenā subsidēšanas shēma, ko atklāja sākotnējā izmeklēšanā, tika atjaunota ar atpakaļejošu spēku 2010. gada decembrī. Tādēļ secina, ka importētais līdzīgais ražojums tika subsidēts arī IP laikposmā.

(75)

Izmeklēšanā tika secināts, ka ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam piemērotie galīgie kompensācijas maksājumi tika apieti, Savienībā importējot biodīzeļdegvielu maisījumā, kura sastāvā biodīzeļdegviela nepārsniedz 20 masas %.

(76)

Secināja, ka vienīgais ekonomiskais pamatojums B20 un maisījumu ar mazāku saturu eksportam, no vienas puses, bija subsidēšana ASV un, no otras puses, izvairīšanās no jebkura kompensācijas maksājuma, importējot Savienībā.

(77)

BPNA pieprasīja tam nepiemērot iespējamos paplašinātos pasākumus. Tomēr izmeklēšanā skaidri atklāja, ka B20 un maisījumu ar mazāku saturu imports notika tikai tādēļ, lai apietu spēkā esošos pasākumus, tādēļ šādu atbrīvojumu tam piešķirt nevar. Atbilstoši pamatregulas 23. panta 6. punkta noteikumiem atbrīvojumus var piešķirt attiecīgā ražojuma ražotājiem, kuri var uzrādīt, ka viņi nav saistīti ne ar vienu ražotāju, kam piemēro pasākumus, un par kuriem konstatēts, ka viņi nav iesaistīti pasākumu apiešanas praksē. Minētajās izmeklēšanās konstatēja, ka BPNA ir iesaistīts apiešanas praksē, jo sāka eksportēt B20 un maisījumus ar mazāku saturu pēc tam, kad tika noteikti antidempinga un kompensācijas pasākumi, bez cita pietiekama cēloņa vai bez ekonomiska pamatojuma kā pasākumu apiešana. Turklāt ir pierādījumi tam, ka pasākumu ietekme tika mazināta cenu un daudzumu izteiksmē un importētais ražojums joprojām tiek subsidēts.

(78)

Daži no biodīzeļdegvielas ražotājiem, kas sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, pieprasīja atbrīvojumu no visiem pasākumiem, kas paplašināti pasākumu apiešanas dēļ. Tika konstatēts, ka minētie ASV ražotāji neražoja un nepārdeva B20 un maisījumus ar mazāku saturu. Atbilstoši pamatregulas 23. panta 6. punktam izmeklēšanā par pasākumu apiešanu var izskatīt tikai tos atbrīvojumu pieprasījumus, kurus iesnieguši ražotāji. Tomēr jānorāda, ka pamatregulas 23. pants paredz noteikumus par jauniem ražotājiem.

(79)

Ievērojot iepriekšminēto, tika secināts, ka galīgais kompensācijas maksājums, kuru noteica ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, saskaņā ar pamatregulas 23. pantu tika apiets, veicot pārkraušanu Kanādā.

(80)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 23. panta 1. punkta pirmo teikumu spēkā esošie pasākumi, kas noteikti ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, jāattiecina uz šā paša ražojuma importu, to nosūtot no Kanādas un deklarējot vai nedeklarējot kā Kanādas izcelsmes ražojumu.

(81)

Lai nepieļautu, ka, izvirzot nepārbaudāmus apgalvojumus par to, ka Kanādā pārkrauto ražojumu ražojis uzņēmums, kam ar galīgo regulu nosaka individuālu maksājumu, notiek izvairīšanās no maksājuma, nepieciešams paplašināt tā pasākuma darbības jomu, kas ar Regulas (EK) Nr. 598/2009 1. panta 2. punktu noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, proti, galīgo kompensācijas maksājumu EUR 237 par tonnu.

(82)

Kompensācijas maksājums maisījumiem piemērojams proporcionāli sintēzes un/vai destilācijas procesā iegūtu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un parafīna gāzeļļas masas saturam (biodīzeļdegvielas saturam).

(83)

Saskaņā ar pamatregulas 23. panta 4. punktu un 24. panta 5. punktu, kas nosaka, ka visi paplašinātie pasākumi jāattiecina uz importu, kas nonāk Savienībā, ievērojot prasību par reģistrāciju, kuru noteica ar sākšanas regulu, maksājumi ir jāiekasē par to reģistrēto biodīzeļdegvielas importu, kas tiek sūtīts no Kanādas.

(84)

Ievērojot iepriekšminēto, tika secināts, ka ASV izcelsmes biodīzeļdegvielai piemērotais galīgais kompensācijas maksājums atbilstoši pamatregulas 23. pantam tika apiets, Savienībā importējot B20 un maisījumu ar mazāku saturu.

(85)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 23. panta 1. punkta pirmo teikumu būtu jāpiemēro spēkā esošie pasākumi, kas noteikti ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, arī tad, ja importē Savienībā B20 un maisījumu ar mazāku saturu.

(86)

Jāpaplašina pasākumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 598/2009 1. panta 2. punktā.

(87)

Paplašinātais kompensācijas maksājums maisījumiem piemērojams proporcionāli sintēzes un/vai destilācijas procesā iegūtu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un parafīna gāzeļļas masas saturam (biodīzeļdegvielas saturam).

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 23. panta 4. punktu un 24. panta 5. punktu, kas paredz, ka visi paplašinātie pasākumi jāattiecina uz importu, kas nonāk Savienībā, ievērojot sākšanas regulā noteikto prasību par reģistrāciju, maksājumi ir jāiekasē par to B20 un maisījumu ar mazāku saturu reģistrētu importu, kuru izcelsme ir ASV.

(89)

Ņemot vērā konstatējumus par Singapūru, jāizbeidz izmeklēšana par iespējamo kompensācijas pasākumu apiešanu, ko veic, importējot no Singapūras nosūtītu biodīzeļdegvielu, un jāpārtrauc no Singapūras nosūtīta biodīzeļdegvielas importa reģistrēšana, ko ieviesa ar sākšanas regulu.

(90)

Kanādā divi uzņēmumi, kas sadarbojās un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, pieprasīja tos atbrīvot no iespējamajiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 23. panta 6. punktu.

(91)

Tika konstatēts, ka divi Kanādas ražotāji, kas sadarbojās, neiesaistījās pasākumu apiešanas praksē, par kuru notiek šī izmeklēšana. Turklāt minētie ražotāji varētu pierādīt, ka tie nav saistīti ar ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem/eksportētājiem. Tādēļ tiem var piešķirt atbrīvojumu.

(92)

Tāpēc uzskata, ka šajā gadījumā vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu šādu atbrīvojumu pienācīgu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir derīga, šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām atbilstīga rēķina iesniegšana dalībvalstu muitas iestādēm. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, attiecas paplašinātais kompensācijas maksājums.

(93)

Viena ASV ieinteresētā persona, kas sadarbojās un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, pieprasīja to atbrīvot no iespējamajiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 23. panta 6. punktu.

(94)

Iepriekš 77. apsvērumā paskaidrots, ka izmeklēšanā atklāja, ka minētā persona bija iesaistījusies pasākumu apiešanas praksē, importējot B20 un maisījumus ar mazāku saturu. Tādēļ atbrīvojumu piešķirt nevarēja.

(95)

Tomēr jāuzsver, ja kāds(-i) saistītais(-ie) ražotājs(-i) eksportētājs(-i) subsīdijas vairs nesaņem, šīs personas var pieprasīt pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 19. pantam.

(96)

Visas ieinteresētās personas ir informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekš minēto secinājumu pamatā, un tām bija iespēja izteikt piezīmes. Personu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes tika izskatītas,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N-105 04/92

1049 Brussels

BELGIUM

Fakss: + 32 22956505

11.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/12

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 193/2009 (2) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Amerikas Savienoto Valstu (ASV) izcelsmes biodīzeļdegvielas importam.

(2)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 599/2009 (3) (“galīgā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu no EUR 0 līdz EUR 198 par tonnu (“spēkā esošie pasākumi”) minētās regulas 1. panta 1. punktā definētās ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas (“attiecīgais ražojums”) importam. Galīgā regula tika pieņemta, ievērojot izmeklēšanas rezultātus (turpmāk “sākotnējā izmeklēšana”).

(3)

Jānorāda, ka attiecīgā ražojuma importam Padome ar Regulu (EK) Nr. 598/2009 (4) noteica galīgo kompensācijas maksājumu no EUR 211,2 līdz EUR 237 par tonnu.

(4)

Komisija 2010. gada 30. jūnijā saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu izmeklēt to antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kas noteikti attiecīgā ražojuma importam. Pieprasījumu Savienības biodīzeļdegvielas ražotāju vārdā iesniedza Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (EBP).

(5)

Pieprasījumā tika apgalvots, ka attiecīgā ražojuma importam piemērotie antidempinga pasākumi tiek apieti, veicot pārkraušanu Kanādā un Singapūrā un eksportējot biodīzeļdegvielu maisījumā, kurā biodīzeļdegviela nepārsniedz 20 masas %.

(6)

Tajā tika apgalvots, ka pēc pasākumu noteikšanas attiecīgajam ražojumam ievērojami mainījās tirdzniecības modelis saistībā ar eksportu no ASV, Kanādas un Singapūras un šīm pārmaiņām bez maksājuma noteikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai pamatojuma. Tirdzniecības modelis šādi mainījās, iespējams, tādēļ ka attiecīgo ražojumu pārkrāva Kanādā un Singapūrā.

(7)

Turklāt tika apgalvots, ka pēc pasākumu noteikšanas no ASV uz Savienību sāka eksportēt biodīzeļdegvielu maisījumos, kuros biodīzeļdegviela nepārsniedz 20 masas %, tā, iespējams, apejot attiecīgā ražojuma aprakstā noteikto biodīzeļdegvielas satura robežu.

(8)

Turklāt pieprasījumā tika apgalvots, ka attiecīgajam ražojumam piemēroto spēkā esošo antidempinga pasākumu koriģējošā ietekme mazināta daudzuma un cenas izteiksmē. Tika arī apgalvots, ka attiecīgā ražojuma imports aizstāts, importējot ievērojamus daudzumus biodīzeļdegvielas tīrā veidā vai maisījumā, kurā Kanādas un Singapūras biodīzeļdegviela pārsniedz 20 masas %, un biodīzeļdegvielas maisījumos, kurā biodīzeļdegviela nepārsniedz 20 masas %. Turklāt ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka šim importam, kura apjoms pieauga, cenas bija daudz zemākas par cenu, kas nerada kaitējumu un kas konstatēta izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica spēkā esošos pasākumus.

(9)

Visbeidzot, pieprasījumā tika apgalvots, ka attiecīgā ražojuma cenas vēl joprojām tiek subsidētas, kā konstatēts iepriekš.

(10)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju noteikusi, ka ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, Komisija ar Regulu (ES) Nr. 720/2010 (5) (“sākšanas regula”) sāka izmeklēšanu. Komisija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu norīkoja muitas iestādes reģistrēt no Kanādas un Singapūras sūtītu, kā arī ASV izcelsmes tādas maisījumā iekļautas biodīzeļdegvielas importu, kurā nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļas, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, nepārsniedz 20 masas %.

(11)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 721/2010 (6) arī sāka paralēlu izmeklēšanu par to, vai, importējot no Kanādas un Singapūras sūtītu biodīzeļdegvielu un biodīzeļdegvielu maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, iespējams, tika apieti kompensācijas pasākumi, kurus noteica Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam.

(12)

Komisija oficiāli informēja ASV, Kanādas un Singapūra iestādes. Aptaujas anketu nosūtīja zināmiem ražotājiem/eksportētājiem ASV, Kanādā un Singapūrā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt viedokli un sākšanas regulā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu.

(13)

Uz aptaujas jautājumiem atbildēja turpmāk minētie uzņēmumi, un to telpās pēc tam veica pārbaudes apmeklējumus.

(14)

Turklāt tika apmeklētas arī attiecīgās Kanādas un Singapūras kompetentās pārvaldes iestādes.

(15)

Izmeklēšanas periods aptvēra laiku no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 30. jūnijam (“IP”). Lai noskaidrotu iespējamās tirdzniecības modelī notikušās pārmaiņas, tika vākti dati par periodu no 2008. gada līdz IP beigām.

(16)

Ražojums (proti, ražojums, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana), kuru skar iespējamā pasākumu apiešana, ir nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļa, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, ko parasti dēvē par “biodīzeļdegvielu”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk nekā 20 masas % nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīna gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 1516 20 98, ex 1518 00 91, ex 1518 00 99, ex 2710 19 41, 3824 90 91, ex 3824 90 97 un kā izcelsme ir ASV.

(17)

Ražojumam, uz kuru attiecas pasākumu apiešanas izmeklēšana, izšķir divas pazīmes. Pirmkārt, saistībā ar apgalvojumiem, ka pārkraušana notika Kanādā un Singapūrā, ražojums ir identisks ar to ražojumu, par kuru notika sākotnējā izmeklēšana, kā aprakstīts iepriekšējā punktā. Saistībā ar sūtījumiem tieši no ASV izmeklējamais ražojums ir biodīzeļdegviela maisījumā, kurā ASV izcelsmes nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļa, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, nepārsniedz 20 masas %.

(18)

Kad 2009. gada martā noteica pagaidu antidempinga pasākumus, attiecīgā ražojuma imports gandrīz vairs nenotika. Šī situācija apkopota tabulā turpmāk.

Biodīzeļdegvielas un konkrētos maisījumos iekļautas biodīzeļdegvielas imports uz Eiropas Savienību

ar KN kodu 3824 90 91 (tonnās)

(19)

Iepriekšminētie Eurostat dati ir par visu biodīzeļdegvielu, kas satur 96,5 % esteru vai vairāk.

(20)

Turpretim ASV uzrāda biodīzeļdegvielas un maisījumos iekļautu biodīzeļdegvielas eksportu ar kodu HTS 3824.90.40.00 (dzīvnieku vai augu izcelsmes taukvielu maisījumi):

Biodīzeļdegvielas un maisījumā iekļautas biodīzeļdegvielas eksports, ko veic ASV

ar kodu HTS 3824 90 40 00 (tonnās)

(21)

Salīdzinot abas iepriekšējās tabulas, tiek secināts, ka IP laikposmā uz Savienību eksportētā 358 291 tonna ir maisījumi, kuros biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 96,5 masas %.

(22)

Kanādas ražotāju/eksportētāju sadarbības līmenis bija augsts. Divi ražotāji, kuri ražo apmēram 90 % no biodīzeļdegvielas produkcijas Kanādā, iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. Turklāt ar izmeklēšanu sadarbojās Kanādas atjaunojamo degvielu apvienība un Kanādas valdības saistītās iestādes.

(23)

Lai saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu novērtētu, vai pasākumi ir apieti, secīgi jāizvērtē, vai ir notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī starp ASV, Kanādu un Savienību, kuras izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma piemērošanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiska pamatojuma, ja ir pierādījumi, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās līdzīgā ražojuma cenas un/vai daudzumu izteiksmē, un ir pierādījums par dempingu saistībā ar normālo vērtību, kura līdzīgajam ražojumam tika noteikta iepriekš.

(24)

Biodīzeļdegvielas imports no ASV samazinājās no 1 487 790 tonnām 2008. gadā līdz 381 227 tonnām 2009. gadā un IP laikposmā bija tuvu pie nulles.

(25)

No otras puses, saskaņā ar Eurostat datiem viss biodīzeļdegvielas imports no Kanādas uz Savienību nozīmīgi pieauga laikposmā no 2008. gada līdz IP, proti, no 1 725 tonnām 2008. gadā līdz 140 043 tonnām 2009. gadā un līdz 197 772 tonnām IP laikposmā.

(26)

Biodīzeļdegvielas pārdevumiem starp ASV un Kanādu nepiemēro nedz muitas nodokļus, nedz cita veida importa ierobežojumus.

(27)

Saskaņā ar ASV statistiku biodīzeļdegvielas eksports no ASV uz Kanādu palielinājās no 967 tonnām 2008. gadā līdz 128 233 tonnām 2009. gadā un līdz 161 841 tonnai IP laikposmā.

(28)

Salīdzinot eksporta statistiku, ko sniedza ASV iestādes, ar importa statistiku, ko pārbaudes apmeklējumā sniedza Kanādas iestādes, atklājās nozīmīgas nesakritības par katru mēnesi. Saskaņā ar Kanādas statistiku ASV biodīzeļdegvielas imports palielinājās no 11 757 tonnām 2008. gadā līdz 18 673 tonnām 2009. gadā un līdz 174 574 tonnām IP laikposmā.

(29)

Saskaņā ar Kanādas iestāžu sniegto informāciju biodīzeļdegvielas deklarēšanai īpaša koda nav. Tās norādīja, ka Kanāda un ASV apmainās ar importa datiem, lai tos attiecīgi izmantotu kā savus eksporta datus. Datiem par Kanādas importu un ASV eksportu būtu jāsakrīt sešu ciparu līmenī, un tie patiešām diezgan precīzi sakrīt klasifikācijas kodā HTS 38.24.90. Tomēr abu valstu klasifikācijas sistēmas atšķiras to kodu līmenī, kas pārsniedz sešus ciparus. Vēl būtu jānorāda, ka Kanādas statistika ir tikai par importu, kas muitots Kanādā, bet statistikas datu par pārkrautajām precēm nav.

(30)

Tiek secināts, ka, lai gan abi datu avoti nesakrīt, ir skaidrs, ka ASV biodīzeļdegvielas eksports uz Kanādu palielinājās no 2008. gada līdz IP, sevišķi pēc antidempinga pasākumu noteikšanas. Pašreiz Kanādas biodīzeļdegvielas tirgus nevar uzņemt tādus biodīzeļdegvielas daudzumus. “Īstas” Kanādas biodīzeļdegvielas ražotāji patiesībā orientējas uz eksportu.

(31)

Divi Kanādas ražotāji, kas sadarbojās, biodīzeļdegvielu no ASV vai kāda cita avota IP laikposmā neiegādājās.

(32)

Kanādā biodīzeļdegvielas ražošanas nozare vēl tikai veidojas. IP laikposmā bija izveidotas kādas sešas ražotnes, bet 90 % no kopējā apjoma saražoja tikai divas ražotnes Kanādas austrumos, kuru īpašnieki un vadītāji bija divi ražotāji, kas sadarbojās.

(33)

Konstatēja, ka ražotāji, kas sadarbojās, ražojuma apjomus pārdevuši galapircējiem Ziemeļamerikā, t. i., ASV vai Kanādā. Pārējie pārdevumi notikuši ar klientiem, kas pārdeva preci un/vai preci maisījumā ar citu biodīzeļdegvielu. Abi uzņēmumi nezināja, vai klienti pārdeva ražojumus uz Savienību kā Kanādas biodīzeļdegvielu, iekļāva biodīzeļdegvielu maisījumā vai arī to pārdeva galapircējiem ASV vai Kanādā.

(34)

Pat pieļaujot tādu ārkārtas situāciju, kad visa “īstā” Kanādas biodīzeļdegviela nonāk Savienībā, tā būtu tikai 20 % no visa Kanādas importa uz Savienību IP laikposmā.

(35)

Salīdzinot statistiku ar datiem, kas saņemti no ražotājiem, kuri sadarbojās, atklājās, ka Kanādas biodīzeļdegvielas ražotāji nebūtu varējuši saražot tādu daudzumu, kas eksportēts no Kanādas uz Savienību. Tādēļ tas liek domāt, ka importa pieaugums no Kanādas uz Savienības tirgu ir saistīts ar tādas ASV biodīzeļdegvielas eksportu, kas sūtīta no Kanādas.

(36)

Tādējādi par tirdzniecības modeļa pārmaiņām var uzskatīt to, ka no 2008. gada samazinājās vispārējais ASV eksports uz Savienību un pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas līdztekus palielinājās eksports no Kanādas uz Savienību un eksports no ASV uz Kanādu.

(37)

Izmeklēšanā nekonstatēja citu pietiekamu cēloni vai ekonomisko pamatojumu, kas pamatotu pārkraušanu, kā vien izvairīšanos no spēkā esošā antidempinga maksājuma par ASV izcelsmes biodīzeļdegvielu.

(38)

Eurostat datus izmantoja, lai novērtētu, vai importētie ražojumi daudzumu izteiksmē mazināja spēkā esošo antidempinga pasākumu koriģējošo ietekmi uz biodīzeļdegvielas importu no ASV. Eksporta daudzumi un cenas no Kanādas salīdzināja ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(39)

Kā minēts iepriekš, imports no Kanādas uz Savienību 2008. gadā palielinājās no 1 725 tonnām līdz 197 772 tonnām IP; pēdējais daudzums ir 9,2 % no importa. Nevarēja uzskatīt, ka importa pieaugums no Kanādas bija niecīgs, ja ievēro Savienības tirgus lielumu, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Ievērojot sākotnējā izmeklēšanā noteikto cenu, kas nerada kaitējumu, Kanādas imports uz Savienību IP liecināja, ka cenas bija samazinātas par 50 %, bet cenu samazinājums bija apmēram 40 % no Savienības ražotāju pārdošanas cenas.

(40)

Tāpēc secināja, ka pasākumu ietekme tika mazināta daudzumu un cenu izteiksmē.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktu pārbaudīja, vai ir pierādījums par dempingu saistībā ar normālo vērtību, kuru noskaidroja sākotnējā izmeklēšanā.

(42)

Sākotnējā izmeklēšanā normālo vērtību noskaidroja, pamatojoties uz pārdošanas cenām vietējā tirgū normālā tirdzniecības apritē un ražošanas izmaksām, kā arī ņemot vērā pamatotu peļņas normu tādā gadījumā, ja pārdevumi vietējā tirgū nenotika vai tie nenotika normālā tirdzniecības praksē.

(43)

Eksporta cenas no Kanādas noteica, pamatojoties uz Eurostat paziņoto vidējo biodīzeļdegvielas importa cenu IP laikposmā.

(44)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas atbilstošas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Informācijas par vairākiem izmaksu faktoriem nebija, tādēļ no Eurostat CIF cenām atņēma tikai transportēšanas izmaksas un apdrošināšanu, pamatojoties uz konstatēto vidējo jūras pārvadājumu frakti biodīzeļdegvielai no ASV uz Savienību sākotnējās izmeklēšanas laikposmā, lai iegūtu FOB cenas uz Kanādas robežas.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempingu aprēķināja, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību, kas tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā, un vidējās svērtās eksporta cenas IP laikposmā, kuras izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(46)

Šis salīdzinājums atklāja dempingu.

(47)

Izmeklēšanā tika secināts, ka galīgie antidempinga maksājumi, ko noteica ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, saskaņā ar pamatregulas 13. pantu tika apieti, veicot pārkraušanu Kanādā.

(48)

Izmeklēšanā sadarbojās divi tirgotāji, kas atradās Singapūrā. Bez tam sadarbojās arī attiecīgās Singapūras pārvaldes iestādes.

(49)

Iepriekš 23. apsvērumā ir aprakstīts, pēc kādiem kritērijiem vērtē, vai notikusi pasākumu apiešana.

(50)

Pēc Eurostat datiem, viss biodīzeļdegvielas eksports no Singapūras uz Savienību palielinājās no 179 tonnām 2008. gadā līdz 20 486 tonnām 2009. gadā un līdz 32 078 tonnām IP laikposmā. Šajā pašā periodā palielinājās arī eksports no ASV uz Singapūru.

(51)

Pēc attiecīgo Singapūras pārvaldes iestāžu teiktā, iekšzemē saražoto biodīzeļdegvielu pārsvarā pārdod Singapūrā, lai apmierinātu pašmāju pieprasījumu. Tomēr manāms, ka Singapūrā šī nozare palielinās, pateicoties nesen uzceltajām jaunajām ražotnēm.

(52)

Parasti eksports no Singapūras ir neliels. Biodīzeļdegvielas importu uz Savienību rūpīgi pārbaudīja 14. panta 6. punkta datubāzē un kopā ar saistītajām nacionālajām muitas iestādēm. Acīmredzami imports palielinājās dažas reizes un ļoti strauji. Analīze atklāja, ka lielākajai daļai minētā importa patiešām bija Singapūras izcelsme. Tomēr nevarēja rast izskaidrojumu par visu importu.

(53)

Konstatēja, ka salīdzinājumā ar Savienības patēriņu, ko noteica sākotnējā izmeklēšanā, importa daudzumi, kurus izskaidrot nevarēja, no Singapūras uz Savienību bija ārkārtīgi nelieli. Turklāt tie veidotu ļoti niecīgu daļu no Savienības patēriņa, ņemot vērā EBP aplēses par ievērojamu Savienības patēriņa pieaugumu kopš sākotnējās izmeklēšanas.

(54)

Ņemot vērā iepriekšminēto, var secināt, ka antidempinga pasākumu koriģējošā ietekme netika mazināta no Singapūras nosūtīto daudzumu izteiksmē.

(55)

Attiecībā uz pārkraušanu labi zināms, ka Singapūra ir milzīgs Āzijas kuģošanas centrs, kurā ierodas reģiona kuģi un izkrauj preces, kuras pēc tam tiek iekrautas kuģos, kas dodas, cita starpā, uz Eiropu. Šajā izmeklēšanā viens no tirgotājiem, kas sadarbojās, Singapūrā pārkrāva Malaizijas vai Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielu, kuras galamērķis bija Savienībā. IP laikposmā šis tirgotājs vien eksportēja uz Savienību nozīmīgu daudzumu biodīzeļdegvielas, to pārkraujot Singapūrā un Savienībā to muitojot kā Malaizijas vai Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielu. Pārbaudē neatklāja nekādas norādes, kas ļautu apšaubīt deklarēto Indonēzijas vai Malaizijas izcelsmi.

(56)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāizbeidz izmeklēšana par iespējamu antidempinga pasākumu apiešanu, importējot biodīzeļdegvielu, kas nosūtīta no Singapūras.

(57)

Izmeklēšanā sadarbojās pieci ASV biodīzeļdegvielas vai biodīzeļdegvielas maisījumu ražotāji, trīs no tiem bija iekļauti izlasē sākotnējā izmeklēšanā. ASV valdība sadarbojās, sniedzot eksporta statistiku un savu statistikas interpretāciju.

(58)

Visi trīs ražotāji, kuri tika iekļauti izlasē sākotnējā izmeklēšanā, pēc galīgo pasākumu noteikšanas pārstāja eksportēt biodīzeļdegvielu.

(59)

Tikai viens no pieciem uzņēmumiem, proti, BP North America, kas sākotnējā izmeklēšanā nesadarbojās, IP laikposmā uz Savienību eksportēja biodīzeļdegvielu maisījumos, kuros biodīzeļdegviela nepārsniedz 20 masas % (“B20 un maisījums ar mazāku saturu”).

(60)

Nacionālā biodīzeļdegvielas valde (“NBB”), kas pārstāv ASV biodīzeļdegvielas nozari, apgalvoja, ka ražojumam, par kuru, pēc viņu domām, skaidri konstatēts, ka tas nav ražojums, uz kuru attiecas spēkā esošie pasākumi, nevar piemērot antidempinga pasākumus bez atkārtotas antidempinga izmeklēšanas. NBB apgalvoja, ka galīgajā regulā skaidri noteikts, ka, runājot par “attiecīgo ražojumu” un “līdzīgo ražojumu”, runā par biodīzeļdegvielu vai biodīzeļdegvielu maisījumos, kuros biodīzeļdegviela pārsniedz 20 masas %. Saskaņā ar NBB apgalvoto šo slieksni nenoteica mākslīgi, tas atbilda reālajai tirgus situācijai, kas konstatēta sākotnējā izmeklēšanā. Konstatēja, ka, piemēram, pēc 20 % robežas varēja skaidri nošķirt dažādus maisījumu veidus, kas bija pieejami ASV tirgū.

(61)

NBB un pārējās ieinteresētās personas uzskatīja, ka izmeklēšana par pasākumu apiešanu var attiecināt antidempinga pasākumus, kas piemēroti attiecīgajam ražojumam, uz līdzīgo ražojumu, kas ir kā attiecīgais ražojums, tikai nedaudz pārveidots. NBB apgalvoja, ka Padome pati galīgajā regulā konstatēja, ka biodīzeļdegviela maisījumos, kuros biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, nav līdzīgais ražojums. Tādēļ, pēc NBB teiktā, pamatregulas noteikumi neparedz citu iespēju kā tikai jaunas izmeklēšanas sākšanu, lai noteiktu, vai pasākumi jāpiemēro minētajiem maisījumiem.

(62)

Atbildot uz minētajiem apgalvojumiem, vispirms jānorāda, ka pamatregulas 13. panta noteikumi pret pasākumu apiešanu paredzēti, lai novērstu visus iespējamos mēģinājumus izvairīties no spēkā esošajiem pasākumiem. Ja ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi tam, ka pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē notiek pasākumu apiešana, Komisija sāks izmeklēšanu, lai pasākumu apiešanu konstatētu. Lai saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu novērtētu, vai pasākumi ir apieti, piemēram, secīgi jāizvērtē, vai ir vērojamas pārmaiņas tirdzniecības modelī starp ASV un Savienību, kuras izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma piemērošanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiska pamatojuma, ja ir pierādījumi, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās līdzīgā ražojuma cenas un/vai daudzumu izteiksmē.

(63)

Bez tam jāatgādina, ka izmeklēšana par pasākumu apiešanu, balstoties uz pamatregulas 11. panta 3. punktu, nav noteiktā ražojuma apjoma pārskatīšana un negroza attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīciju. Pamatregulas 13. panta noteikumi ir juridiskais pamats izmeklēšanai, vai ražojumam noteiktie pasākumi tikuši apieti.

(64)

Šai saistībā Komisija atbilstoši pamatregulas 13. panta 3. punktam saņēma pieprasījumu, kurā apgalvots, ka pēc pasākumu piemērošanas no ASV sāka eksportēt uz Savienību biodīzeļdegvielu maisījumos, kuros tā nepārsniedza 20 masas %, tā, iespējams, apejot attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma aprakstā noteikto biodīzeļdegvielas satura robežu. Izmeklēšanā pārbaudīja, vai šādu praksi varētu uzskatīt par pasākumu apiešanu atbilstoši pamatregulas 13. pantam. Visbeidzot, jānorāda, ka apgalvoto pasākumu apiešanas praksi var pārbaudīt tikai atbilstoši pamatregulas 13. pantam.

(65)

Kā minēts iepriekš 20. apsvērumā, Amerikas Savienotajās Valstīs ar HTS kodu 3824.90.40.00 klasificē maisījumus, kuros biodīzeļdegviela nepārsniedz 96,5 %. Saskaņā ar ASV eksporta statistiku uz Savienību IP laikposmā pavisam eksportēja 358 291 tonnu šā veida maisījumu.

(66)

Izmeklēšanas periodā BP Products North America (“BPNA”) eksportēja nozīmīgu daļu no iepriekšminētā daudzuma.

(67)

BPNA sākotnējā izmeklēšanā nepiedalījās tāpēc, ka biodīzeļdegvielas nozarē tas darbību sāka tikai 2009. gada sākumā, gaidot biodīzeļdegvielas tirgus pieaugumu nākotnē, un bija pieņēmis valsts pasūtījumus kā ASV, tā ārvalstīs. BPNA sāka eksportēt uz Savienību 2009. gada decembrī. Šai saistībā tiek atgādināts, ka galīgos pasākumus noteica 2009. gada jūlijā.

(68)

Savienībā BP pārdeva ASV izcelsmes biodīzeļdegvielu maisījumā, kurā biodīzeļdegviela nepārsniedza 15 masas % (“B15”), Apvienotajā Karalistē, Francijā un Nīderlandē. Visos gadījumos ražojumu jauc kopā ar citiem maisījumiem, lai ievērotu konkrēto dalībvalstu spēkā esošos normatīvos aktus, kas veicina biodegvielas patēriņu degvielas uzpildes stacijās, jo pašlaik to uzskata par ekoloģiski ilgtspējīgu.

(69)

BPNA apgalvoja, ka maisījumi ar biodīzeļdegvielas saturu, mazāku nekā 15 masas %, nav attiecīgā ražojuma līdzīgais ražojums. Ļoti atšķiras īpašības un patiesā situācija tirgū. Loģistikas pasākumi (ieskaitot sūtījumu ierobežojumus), ko veic, ražojot un importējot maisījumus ar zemāku saturu, ļoti atšķiras no tās, kas saistīti ar augstāka satura maisījumiem. Pēc BPNA teiktā, kad pārvadā maisījumus ar biodīzeļdegvielas saturu, kuri nepārsniedz 15 %, tos klasificē kā naftas produktus pārvadāšanai, tādēļ salīdzinājumā ar ķīmisko produktu pārvadāšanu ir zemākas pārvadāšanas izmaksas. BPNA apgalvoja arī, ka atšķiras augstāka un zemāka biodīzeļdegvielas satura maisījumu veiktspēja dīzeļdzinējos.

(70)

Pasākumu apiešanas izmeklēšanas mērķis ir noteikt, vai, iekļaujot biodīzeļdegvielu maisījumā, kurā biodīzeļdegviela nepārsniedz 20 masas %, ir apieti spēkā esošie pasākumi. Iespējams, ka maisījumi ar zemāku saturu izraisa zemākas pārvadāšanas izmaksas. Tomēr jānorāda, ka B20 un maisījums ar mazāku saturu patiešām ir maisījums tikai ar atšķirīgu sastāvu pretstatā ražošanas procesam, kurā iegūst biodīzeļdegvielu maisījumā, kurā biodīzeļgvielas saturs ir lielāks nekā B20. Mainīt maisījuma sastāvu ir vienkārši. Uzskata, ka, ražojot B20 un maisījumu ar mazāku saturu, tiek vienkārši nedaudz pārveidots attiecīgais ražojums, jo vienīgā atšķirība ir biodīzeļdegvielas proporcija maisījumā. Tāpat jānorāda, ka attiecīgo ražojumu, kā arī B20 un maisījumu ar mazāku saturu beigās izmanto vienam un tam pašam mērķim Savienībā. Turklāt biodīzeļdegvielai B20 un maisījumos ar mazāku saturu, kā arī biodīzeļdegvielai maisījumos, kuros biodīzeļdegvielas saturs pārsniedz B20, ir vienādas būtiskās īpašības.

(71)

Attiecīgā ražojuma imports no ASV samazinājās no 1 487 790 tonnām 2008. gadā līdz 381 227 tonnām 2009. gadā un IP laikposmā bija tuvu nullei.

(72)

Šai saistībā jānorāda, ka, lai gan sākotnējās izmeklēšanas laikposmā Savienībā bija obligāti, piemēram, B5 maisījumi, tomēr B20 vai maisījumu ar mazāku saturu sāka eksportēt no ASV uz Savienību tikai pēc galīgo pasākumu noteikšanas. Sākotnējā izmeklēšanā uz Savienību eksportēja pārsvarā B99,9 saskaņā ar datiem, kas iegūti no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās. To izskaidro tas, ka līdz maksimumam paaugstināja subsīdijas par eksportētajām precēm (tika noteikta USD 1 liela nodokļa atlaide par galonu biodīzeļdegvielas).

(73)

Tādēļ no ekonomikas viedokļa ir grūti pamatot B20 un maisījumu ar mazāku saturu eksportu citādāk kā vien ar to, ka notikusi izvairīšanās no spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem.

(74)

Biodīzeļdegvielas proporcija maisījumā tiek joprojām subsidēta, un importētājs izvairās maksāt tam noteikto antidempinga maksājumu. Šajā ziņā jānorāda, ka antidempinga maksājumu par maisījumiem piemēro proporcionāli biodīzeļdegvielas saturam maisījumā, proti, ja importē B15, tad nesamaksātais antidempinga maksājums būtu apmēram EUR 26 par tonnu.

(75)

Pēc BNPA teiktā, biodīzeļdegvielu maisījumā, kurā biodīzeļdegvielas saturs ir mazāks nekā B15, neražoja ar mērķi izvairīties no maksājumiem. Uzņēmums apgalvoja, ka tas sākotnējā izmeklēšanā nepiedalījās tāpēc, ka tas savu darbību biodīzeļdegvielu nozarē sāka tikai 2009. gada sākumā, cerot uz biodīzeļdegvielas tirgus pieaugumu nākotnē, un bija pieņēmis valsts pasūtījumus kā ASV, tā ārvalstīs. Uzņēmuma konkrētās struktūras dēļ, kā arī tādēļ, ka tas darbojas kā naftas uzņēmums un veic loģistikas darbības ASV, no komerciālā viedokļa bija loģiski ražot maisījumus ASV un eksportēt uz Savienību. Vienmēr tika eksportēts B15 vai maisījums ar zemāku saturu, jo drošības pasākumi ir pielaidīgāki, proti, maisījumus, kuros biodīzeļdegielas saturs ir mazāks nekā B15, saskaņā ar jūras pārvadājumu noteikumiem neuzskata par ķīmisko produktu.

(76)

Tiek norādīts, ka saistībā ar eksportu uz Savienību šis uzņēmums sāka savu darbību tikai pēc pasākumu noteikšanas. Uzskata, ka nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien izvairīšanās maksāt spēkā esošo antidempinga maksājumu par ASV izcelsmes biodīzeļdegvielu.

(77)

Ievērojot to, ka sākotnējā izmeklēšanā cenu līmenis kaitējumu neradīja, ASV B20 un maisījumu ar mazāku saturu imports IP laikposmā liecināja ne tikai par cenu samazinājumu, bet arī par mērķa cenu samazinājumu. B20 un maisījumu ar mazāku saturu imports notika tikai pēc galīgo pasākumu noteikšanas, un tie bija niecīgi daudzumi.

(78)

Tāpēc secināja, ka pasākumu ietekme tika mazināta daudzumu un cenu izteiksmē.

(79)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktu pārbaudīja, vai ir pierādījums par dempingu saistībā ar normālo vērtību, kuru noteica sākotnējā izmeklēšanā. Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu, tika konstatēts dempings.

(80)

Izmeklēšanā tika secināts, ka ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam piemērotie galīgie antidempinga maksājumi tika apieti, Savienībā importējot biodīzeļdegvielu maisījumā, kura sastāvā biodīzeļdegviela nepārsniedz 20 masas %.

(81)

Secināja, ka vienīgais ekonomiskais pamatojums B20 un maisījumu ar mazāku saturu eksportam, no vienas puses, bija subsidēšana ASV un, no otras puses, izvairīšanās no jebkura antidempinga maksājuma, importējot Savienībā.

(82)

BPNA pieprasīja tam nepiemērot iespējamos paplašinātos pasākumus. Tomēr izmeklēšanā skaidri atklāja, ka B20 un maisījumu ar mazāku saturu imports notika tikai tādēļ, lai apietu spēkā esošos pasākumu, tādēļ šādu atbrīvojumu tam piešķirt nevar. Atbilstoši pamatregulas 13. panta 4. punkta noteikumiem atbrīvojumus var piešķirt attiecīgā ražojuma ražotājiem, kuri var uzrādīt, ka viņi nav saistīti ne ar vienu ražotāju, kam piemēro pasākumus, un par kuriem konstatēts, ka viņi nav iesaistīti pasākumu apiešanas praksē. Minētajās izmeklēšanās konstatēja, ka BPNA ir iesaistīts apiešanas praksē, jo sāka eksportēt B20 un maisījumus ar mazāku saturu pēc tam, kad tika noteikti antidempinga un kompensācijas pasākumi, bez cita pietiekama cēloņa vai bez ekonomiska pamatojuma kā pasākumu apiešana. Turklāt ir pierādījumi tam, ka pasākumu ietekme tika mazināta cenu un daudzumu izteiksmē un notiek dempings saistībā ar normālo vērtību, kuru noteica iepriekš.

(83)

Daži no biodīzeļdegvielas ražotājiem, kas sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, pieprasīja atbrīvojumu no visiem pasākumiem, kas paplašināti pasākumu apiešanas dēļ. Tika konstatēts, ka minētie ASV ražotāji neražoja un nepārdeva B20 un maisījumus ar mazāku saturu. Atbilstoši pamatregulas 13. panta 4. punktam izmeklēšanā par pasākumu apiešanu var izskatīt tikai tos atbrīvojumu pieprasījumus, kurus iesnieguši ražotāji. Tomēr jānorāda, ka pamatregulas 13. pants paredz noteikumus par jauniem ražotājiem.

(84)

Ievērojot iepriekšminēto, tika secināts, ka galīgais antidempinga maksājums, kuru noteica ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, saskaņā ar pamatregulas 13. pantu tika apiets, veicot pārkraušanu Kanādā.

(85)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu spēkā esošie pasākumi, kas noteikti ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, jāattiecina uz šā paša ražojuma importu, to nosūtot no Kanādas un deklarējot vai nedeklarējot kā Kanādas izcelsmes ražojumu.

(86)

Lai nepieļautu, ka, izvirzot nepārbaudāmus apgalvojumus par to, ka Kanādā pārkrauto ražojumu ražojis uzņēmums, kam ar galīgo regulu nosaka individuālu maksājumu, notiek izvairīšanās no maksājuma, nepieciešams paplašināt tā pasākuma darbības jomu, kas ar Regulas (EK) Nr. 599/2009 1. panta 2. punktu noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, proti, galīgo antidempinga maksājumu EUR 172,2 par tonnu.

(87)

Antidempinga maksājums maisījumiem piemērojams proporcionāli sintēzes un/vai destilācijas procesā iegūtu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un parafīna gāzeļļas masas saturam (biodīzeļdegvielas saturam).

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kas nosaka, ka visi paplašinātie pasākumi jāattiecina uz importu, kas nonāk Savienībā, ievērojot prasību par reģistrāciju, kuru noteica ar sākšanas regulu, maksājumi ir jāiekasē par to reģistrēto biodīzeļdegvielas importu, kas tiek sūtīts no Kanādas.

(89)

Ievērojot iepriekšminēto, tika secināts, ka ASV izcelsmes biodīzeļdegvielai piemērotais galīgais antidempinga maksājums atbilstoši pamatregulas 13. pantam tika apiets, Savienībā importējot B20 un maisījumus ar mazāku saturu.

(90)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu jāpiemēro spēkā esošie pasākumi, kas noteikti ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, arī tad, ja importē Savienībā B20 un maisījumus ar mazāku saturu.

(91)

Paplašina pasākumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 599/2009 1. panta 2. punktā.

(92)

Paplašinātais antidempinga maksājums maisījumiem piemērojams proporcionāli sintēzes un/vai destilācijas procesā iegūtu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un parafīna gāzeļļas masas saturam (biodīzeļdegvielas saturam).

(93)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kas paredz, ka visi paplašinātie pasākumi jāattiecina uz importu, kas nonāk Savienībā, ievērojot sākšanas regulā noteikto prasību par reģistrāciju, maksājumi ir jāiekasē par to B20 un maisījumu ar mazāku saturu reģistrētu importu, kuru izcelsme ir ASV.

(94)

Ņemot vērā konstatējumus par Singapūru, jāizbeidz izmeklēšana par iespējamo antidempinga pasākumu apiešanu, ko veic, importējot no Singapūras nosūtītu biodīzeļdegvielu, un jāpārtrauc no Singapūras nosūtīta biodīzeļdegvielas importa reģistrēšana, ko ieviesa ar sākšanas regulu.

(95)

Kanādā divi uzņēmumi, kas sadarbojās un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, pieprasīja tos atbrīvot no iespējamajiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(96)

Tika konstatēts, ka divi Kanādas ražotāji, kas sadarbojās, neiesaistījās pasākumu apiešanas praksē, par kuru notiek šī izmeklēšana. Turklāt minētie ražotāji varētu pierādīt, ka tie nav saistīti ar ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem/eksportētājiem. Tādēļ tiem var piešķirt atbrīvojumu.

(97)

Tāpēc uzskata, ka šajā gadījumā vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu šādu atbrīvojumu pienācīgu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir derīga, šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām atbilstīga rēķina iesniegšana dalībvalstu muitas iestādēm. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, attiecas paplašinātais antidempinga maksājums.

(98)

Viena ASV ieinteresētā persona, kas sadarbojās un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, pieprasīja to atbrīvot no iespējamajiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(99)

Iepriekš 82. apsvērumā paskaidrots, ka izmeklēšanā atklāja, ka minētā persona bija iesaistījusies pasākumu apiešanas praksē, importējot B20 un maisījumus ar mazāku saturu. Tādēļ atbrīvojumu piešķirt nevarēja.

(100)

Tomēr jāuzsver, ja kāds(-i) saistītais(-ie) ražotājs(-i) eksportētājs(-i) dempingu vairs neveic, šīs personas var pieprasīt pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam.

(101)

Visas ieinteresētās personas ir informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekšminēto secinājumu pamatā, un tām bija iespēja izteikt piezīmes. Personu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes tika izskatītas,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N-105 04/92

1049 Brussels

BELGIUM

Fakss: +32 22956505

11.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/22

(1)

Direktīvas 2004/49/EK mērķis ir uzlabot piekļuvi dzelzceļa transporta pakalpojumu tirgum, nosakot vienotus dzelzceļu drošības pārvaldības, regulējuma un pārraudzības principus. Direktīva 2004/49/EK arī paredz ieviest sistēmu, lai nodrošinātu vienādus apstākļus visām struktūrām, kas atbild par kravas vagonu tehnisko apkopi, piemērojot tās pašas sertifikācijas prasības visā Savienībā.

(2)

Sertifikācijas sistēmas mērķis ir visā Savienībā saskaņot par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru kompetences novērtēšanas prasības un metodes.

(3)

Neskarot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju atbildību par vilcienu drošu ekspluatāciju, par tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrai, izmantojot tehniskās apkopes sistēmu, ir jānodrošina, ka kravas vagoni, par kuru tehnisko apkopi tā ir atbildīga, ir droši ekspluatācijā. Ņemot vērā konstrukciju un tehniskās apkopes metožu daudzveidību, šai tehniskās apkopes sistēmai ir jābūt uz procesu orientētai sistēmai.

(4)

Infrastruktūras pārvaldītājiem ir vajadzība izmantot kravas vagonus, lai pārvadātu celtniecības materiālus vai veiktu infrastruktūras tehnisko apkopi. Ja tie šim nolūkam izmanto kravas vagonus, infrastruktūras pārvaldītāji to dara dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma statusā. Novērtējumam par infrastruktūras pārvaldītāja spēju izmantot kravas vagonus šim mērķim ir jāietilpst infrastruktūras pārvaldītāja novērtējumā, kuru veic, lai saņemtu drošības atļauju saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 11. pantu.

(5)

Pārbaudes un uzraudzību pirms vilciena atiešanas vai ceļā parasti veic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju darbinieki atbilstīgi to drošības pārvaldības sistēmā aprakstītajam procesam saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 4. panta 3. punktu.

(6)

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem, pielietojot drošības pārvaldības sistēmu, ir jānodrošina visu ar to darbību saistīto risku kontrole, tostarp saistībā ar darbuzņēmēju izmantošanu. Šim nolūkam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir jāpaļaujas uz noslēgtajiem līgumiem ar struktūrām, kas atbild par visu tā ekspluatācijā esošo vagonu tehnisko apkopi. Tas var būt līgums starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un struktūru, kas atbild par tehnisko apkopi, vai vairāki saistīti līgumi, ietverot arī citas puses, piemēram, apsaimniekotājus. Šiem līgumiem jāatbilst dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja drošības pārvaldības sistēmā izklāstītajām procedūrām, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu.

(7)

Saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras sertifikāts (TAAS sertifikāts) ir derīgs visā Savienībā. Sertifikātus, ko izdevušas trešo valstu iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar līdzvērtīgiem kritērijiem un atbilst prasībām, kuras līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām prasībām, parasti uzskata par līdzvērtīgiem Savienībā izdotajiem TAAS sertifikātiem.

(8)

Sertifikācijas iestāde izvērtē pieteikumu TAAS sertifikāta saņemšanai, novērtējot pretendenta spēju vadīt un veikt tehniskās apkopes darbus pašam vai, slēdzot līgumus ar citām organizācijām, piemēram, tehniskās apkopes darbnīcām, par visu vai daļēju šo funkciju nodrošināšanu.

(9)

Akreditācijas sistēmai ir jānodrošina riska pārvaldības instruments, apliecinot, ka akreditētas struktūras ir kompetentas veikt savu darbu. Bez tam akreditācija ir veids, kā nodrošināt akreditēto iestāžu izsniegto TAAS sertifikātu atzīšanu valsts un starptautiskā līmenī.

(10)

Lai nodrošinātu sistēmu, kas ļauj sertifikācijas iestādēm veikt par tehnisko apkopi atbildīgo sertificēto struktūru pārbaudes visā Savienībā, ir svarīgi, lai visas iestādes, kuras var piešķirt sertifikātus jebkurai par tehnisko apkopi atbildīgai struktūrai (“sertifikācijas iestādes”), savā starpā sadarbotos, veidojot saskaņotu pieeju sertifikācijai. Īpašas prasības akreditācijai jāizstrādā un jāapstiprina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (2) noteikumiem.

(11)

Lai novērtētu šajā regulā noteikto sertifikācijas procesu, ir svarīgi, lai sertifikācijas sistēmas izstrādi uzraudzītu Eiropas Dzelzceļa aģentūra (“Aģentūra”). Lai varētu veikt šo funkciju, Aģentūrai ir jāvāc informācija par šajā jomā darbojošos sertifikācijas iestāžu būtību un par to, cik sertifikāti izsniegti par tehnisko apkopi atbildīgām struktūrām. Tāpat arī ir svarīgi, lai Aģentūra sekmētu sertifikācijas iestāžu saskaņotību.

(12)

Komisijas 2007. gada 13. jūnija Regulā (EK) Nr. 653/2007 par vienota Eiropas parauga izmantošanu drošības sertifikātiem un pieteikuma dokumentiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 10. pantu un par to drošības sertifikātu derīguma termiņu, kas izdoti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/14/EK (3), noteikts drošības sertifikātu standarta paraugs. Šis paraugs ir jāatjaunina, lai iekļautu sīkāku informāciju par struktūrām, kas atbild par tehnisko apkopi. Tāpēc Regula (EK) Nr. 653/2007 ir attiecīgi jāgroza.

(13)

Līdz brīdim, kad pilnībā piemēros sertifikācijas sistēmu struktūrai, kas atbildīga par tehnisko apkopi, kā paredzēts šajā regulā, pārejas periodā ir jāatzīst struktūru, kas atbildīgas par tehnisko apkopi un par tehniskās apkopes darbnīcām, pastāvošās sertifikācijas prakses spēkā esamība, lai nodrošinātu nepārtrauktu dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši starptautiskā līmenī. Šajā periodā valsts drošības iestādēm īpaša uzmanība jāpievērš dažādu sertifikācijas prakses veidu līdzvērtībai un konsekvencei.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2004/49/EK 27. pantu,

a)

“akreditācija” ir akreditācija atbilstoši Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā dotajai definīcijai;

b)

“TAAS sertifikāts” ir sertifikāts, kas izdots par tehnisko apkopi atbildīgai struktūrai Direktīvas 2004/49/EK 14.a panta 4. punkta izpratnē;

c)

“sertifikācijas iestāde” ir iestāde, kura norādīta saskaņā ar 10. pantu un kuras atbildībā ir struktūru, kas atbildīgas par tehnisko apkopi, sertificēšana, pamatojoties uz II pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

d)

“kravas vagons” ir riteklis bez motora, kas projektēts, lai pārvadātu kravu vai citus materiālus, kurus izmanto, piemēram, celtniecībā vai infrastruktūras tehniskās apkopes darbos;

e)

“tehniskās apkopes darbnīca” ir pārvietojama vai stacionāra struktūra, kuru veido darbinieki, tostarp vadošais personāls, instrumenti un iekārtas, kas paredzētas ritekļu, to daļu, komponentu vai ritekļu montāžas mezglu tehniskās apkopes veikšanai;

f)

“izmantošanas atļauja pēc tehniskās apkopes” ir garantija, ko struktūra, kas veic tehnisko apkopi, sniedz vagonu parka tehniskās apkopes pārvaldītājam par to, ka tehniskā apkope ir veikta atbilstoši tehniskās apkopes uzdevumiem;

g)

“nodošana ekspluatācijā pēc tehniskās apkopes” ir garantija, pamatojoties uz izmantošanas atļauju pēc tehniskās apkopes, ko struktūra, kas veic tehnisko apkopi, sniedz lietotājam, piemēram, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vai apsaimniekotājam, par to, ka visi vajadzīgie tehniskās apkopes darbi ir paveikti un ka vagons, kas iepriekš izņemts no ekspluatācijas, ir tādā stāvoklī, ka to var droši izmantot, iespējams, ar pagaidu izmantošanas ierobežojumiem.

a)

vadības funkcija, ar ko uzrauga un koordinē b) līdz d) apakšpunktā minētās tehniskās apkopes funkcijas un nodrošina kravas vagonu drošu ekspluatāciju dzelzceļa sistēmā;

b)

tehniskās apkopes pilnveidošanas funkcija, ar ko nodrošina atbildību par tehniskās apkopes dokumentācijas pārvaldību, tostarp konfigurācijas pārvaldību, balstoties uz konstrukcijas un ekspluatācijas datiem, kā arī uz darbības rezultātiem un gūto pieredzi;

c)

vagonu parka tehniskās apkopes pārvaldības funkcija, ar ko nodrošina kravas vagonu izņemšanu no aprites, lai veiktu tehnisko apkopi, un nodošanu ekspluatācijā pēc tehniskās apkopes; un

d)

tehniskās apkopes veikšanas funkcija, ar ko nodrošina kravas vagonam vai tā daļām nepieciešamo tehnisko apkopi, tostarp izsniedz dokumentāciju saistībā ar izmantošanas atļauju pēc tehniskās apkopes.

a)

ja kravas vagonu tehnisko apkopi veic pieteikuma iesniedzējs, tad pieteikuma iesniedzējs kā papildinājumu pieteikumam pievieno spēkā esošu TAAS sertifikātu, ja tāds ir, vai arī pieteikuma iesniedzēja spēju būt par struktūru, kas atbildīga par tehnisko apkopi, novērtē kā daļu no pieteikuma drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanai;

b)

ja kravas vagonu tehnisko apkopi veic citas personas, nevis pieteikuma iesniedzējs, tad pieteikuma iesniedzējs, pielietojot savu drošības pārvaldības sistēmu, nodrošina visu ar tā darbībām saistīto risku kontroli, tostarp attiecībā uz šādu vagonu izmantošanu, sakarā ar ko jo īpaši piemēro šīs regulas 5. panta noteikumus.

11.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/47

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2010. gada 13. augustā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Indijas, Indonēzijas un Malaizijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes konkrētu alifātisko spirtu un to maisījumu (“ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana”) importu Savienībā.

(2)

Antidempinga procedūru sāka pēc sūdzības, ko 2010. gada 30. jūnijā iesniedza divi Savienības ražotāji Cognis GmbH un Sasol Olefins & Surfactants GmbH (“sūdzības iesniedzēji”). Abi šie uzņēmumi ar ražotnēm Vācijā, Francijā un Itālijā ir dibināti, pamatojoties uz Vācijas likumdošanu. Šie divi uzņēmumi pārstāv ievērojamu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 % no kopējā tā Savienībā izgatavotā ražojuma daudzuma, uz kuru attiecas izmeklēšana. Sūdzībā bija iekļauti prima facie pierādījumi par attiecīgo valstu izcelsmes minētā ražojuma dempingu un būtisko kaitējumu, ko tas izraisījis, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos iesaistītos Savienības ražotājus, importētājus/tirgotājus un lietotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjus. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa.

(4)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās ir jāuzklausa.

(5)

Ņemot vērā to importētāju lielo skaitu, kuri minēti sūdzībā, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta importētāju izlases veida pārbaude saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu. Četri importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Ņemot vērā to importētāju mazo skaitu, kuri sniedza par sevi ziņas, tika nolemts nepiemērot izlases veida pārbaudi.

(6)

Komisija nosūtīja anketas ražotājiem eksportētājiem, Savienības ražotājiem, importētājiem un visiem attiecīgajiem zināmajiem lietotājiem un piegādātājiem, kā arī visiem tiem, kuri pieprasīja tās termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(7)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieciem Savienības ražotājiem, diviem importētājiem, 21 lietotāja Savienībā, diviem ražotājiem eksportētājiem Indijā, diviem ražotājiem eksportētājiem Indonēzijā un to saistītajiem tirgotājiem, un trim ražotājiem eksportētājiem Malaizijā un to saistītajiem tirgotājiem.

(8)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

(9)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšanu veica par laikposmu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(10)

Attiecīgais ražojums ir tādi piesātinātie alifātiskie spirti ar oglekļa atomu virknes garumu C8, C10, C12, C14, C16 vai C18 (neietverot zarotas virknes izomērus), ietverot atsevišķus vienvērtīgos piesātinātos alifātiskos spirtus (ko dēvē arī par “tīrām frakcijām”) un maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijās C6-C8, C6-C10, C8-C10, C10-C12 (parasti iedala C8-C10 kategorijā), maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijās C12-C14, C12-C16, C12-C18, C14-C16 (parasti iedala C12-C14 kategorijā) un maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijā C16-C18, ar izcelsmi Indijā, Indonēzijā un Malaizijā (“attiecīgais ražojums”), ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 2905 16 85, 2905 17 00, ex 2905 19 00 un ex 3823 70 00.

(11)

Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir starpražojums, ko ražo, izmantojot dabīgus (tauku pārstrādes) vai sintētiskus (naftas ķīmijas) avotus, piemēram, dabīgos taukus un eļļas, neapstrādātu eļļu, dabasgāzi, šķidro dabasgāzi un ogles. Lielākoties to izmanto kā izejmateriālu alifātisko spirtu sulfātu, alifātisko spirtu etoksilātu un alifātisko spirtu ētera sulfātu (tā saukto virsmas aktīvo vielu) ražošanā. Virsmas aktīvās vielas izmanto, lai ražotu mazgāšanas līdzekļus, mājsaimniecības, tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļus.

(12)

Tika konstatēts, ka ražojumam, ko uz Savienību eksportē no Indijas, Indonēzijas un Malaizijas, un ražojumam, ko ražo un pārdod šo valstu iekšzemes tirgū, un arī ražojumam, ko ražo un Savienībā pārdod Savienības ražotāji, ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī lietojuma veidi. Tādēļ tie provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(13)

Izmeklēšanas gaitā atsevišķas personas apgalvoja, ka viens no sūdzības iesniedzējiem vienā no ražotnēm izgatavo ražojumu, kurā iekļautas zarotas virknes izomēru molekulas, kas neietilpst ražojuma definīcijā, tāpēc šādus ražojumus nevar uzskatīt par līdzīgiem ražojumiem. Tika provizoriski noteikts, ka šis apgalvojums ir pamatots, tāpēc šā ražotāja dati netika izmantoti kaitējuma analīzē. Jānorāda, ka divi citi uzņēmumi, no kuriem viens sadarbojās izmeklēšanā, tā paša iemesla dēļ tika izslēgti no Savienības ražošanas nozares definīcijas.

(14)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms katram ražotājam eksportētājam noteica, vai līdzīgā ražojuma pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem bija uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar kopējo apjomu, kas bija pārdots eksportam uz Savienību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja kopējais pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā ražojuma pārdevumu apjoma, kas pārdots uz Savienību. Tika konstatēts, ka katra ražotāja eksportētāja kopējie līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi.

(15)

Par katru ražojuma veidu, kuru ražotājs eksportētājs bija pārdevis iekšzemes tirgū un kas bija tieši salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida pārdevumu apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja izmeklēšanas periodā minētā veida ražojumu kopējais attiecīgā ražotāja eksportētāja pārdevumu apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no tā kopējā uz Savienību eksportētā līdzīgā ražojuma veida pārdevumu apjoma.

(16)

Turklāt atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam tika pārbaudīts, vai katra ražojuma veida pārdevumus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē. To darīja, nosakot katra eksportētā attiecīgā ražojuma veida rentablo iekšzemes pārdevumu īpatsvaru iekšzemes tirgū, kas IP veikti neatkarīgiem klientiem.

(17)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un vidējā svērtā pārdevumu cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību ražojuma veidam aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdevumu faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi bija rentabli.

(18)

Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par 80 % vai vienāds ar 80 % no kopējā minētā veida pārdevumu apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem, kas IP veikti iekšzemes tirgū.

(19)

Abi ražotāji eksportētāji Indijā attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tādējādi eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kuras šie neatkarīgie klienti faktiski maksāja par attiecīgo ražojumu vai kuras tiem bija jāmaksā par to.

(20)

Normālo vērtību un eksporta cenu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu.

(21)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pienācīgi ņēma vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, un izdarīja korekcijas. Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika veiktas korekcijas, ņemot vērā netiešo nodokļu, transporta un apdrošināšanas izmaksu, kravas apstrādes un iekraušanas izmaksu un palīgizmaksu, iepakošanas izmaksu, kredīta izmaksu un komisijas maksu atšķirības.

(22)

Abi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, aprēķinot dempinga starpību, nav jāņem vērā pārdevumi izmeklēšanas periodā vienam sūdzības iesniedzējam Savienībā, jo šie pārdevumi tika veikti lielā apjomā un par stingri noteiktām cenām. Tomēr nav juridiska pamatojuma, lai, aprēķinot dempingu, neņemtu vērā attiecīgā ražojuma eksportu. Tāpēc abu ražotāju eksportētāju prasības noraidīja.

(23)

Abi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka tika konvertēta valūta, vajadzīga korekcija, un argumentēja, ka no 2009. gada novembra Indijas rūpija (INR) pret euro (EUR) ilgstoši bija novērtēta pārāk augstu un tas izkropļoja dempinga aprēķinus. Apgalvojums attiecās uz pārdevumiem EUR, ko veica, sākot no 2010. gada janvāra, un tajā bija prasība aizstāt valūtas konvertēšanas vajadzībām izmantoto tā mēneša valūtas maiņas kursu (konvertējot pārdevumu vērtību INR), kurā tika veikti pārdevumi, ar kursu, kas bija spēkā divus mēnešus iepriekš. Saskaņā ar 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu konkrētos apstākļos, ņemot vērā valūtas konvertāciju, piemēro korekciju. Tomēr jāatgādina, ka INR pārvērtēšana notika tikai otrajā IP pusē. Turklāt jāatgādina, ka, izmantojot diezgan pastāvīgu modeli, abi Indijas uzņēmumi bieži palielināja cenas, ko minētajā periodā maksāja galvenie klienti Savienībā, un ka cenas, ko noteica sūdzības iesniedzēji Savienībā, arī pastāvīgi palielinājās otrajā IP pusē. Tāpēc nav skaidru pierādījumu, ka INR pārvērtēšana netika laicīgi atspoguļota cenās, kuras Indijas ražotāji eksportētāji iekasēja no klientiem ES, vai tās pārāk negatīvi ietekmēja dempinga aprēķinus. Tādēļ abu uzņēmumu prasības noraidīja.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpības Indijas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(25)

Pamatojoties uz sūdzībā pieejamo informāciju un to Indijas ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, kuri sadarbojās, un ņemot vērā pieejamo statistikas informāciju, konstatēja, ka Indijā nav citu attiecīgā ražojuma ražotāju. Tāpēc valsts mēroga dempinga starpība, kas bija jānosaka Indijai, tika noteikta vienādā līmenī ar augstāko dempinga starpību, kas tika noteikta ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās.

(26)

Uz šā pamata pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(27)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms katram ražotājam eksportētājam noteica, vai līdzīgā ražojuma pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem bija uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar kopējo apjomu, kas bija pārdots eksportam uz Savienību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja kopējais pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā ražojuma pārdevumu apjoma, kas pārdots uz Savienību. Tika konstatēts, ka katra ražotāja eksportētāja kopējie līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi.

(28)

Par katru ražojuma veidu, kuru ražotājs eksportētājs bija pārdevis iekšzemes tirgū un kas bija tieši salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida pārdevumu apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja izmeklēšanas periodā minētā veida ražojumu kopējais attiecīgā ražotāja eksportētāja pārdevumu apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no kopējā uz Savienību eksportētā līdzīgā ražojuma veida pārdevumu apjoma.

(29)

Turklāt atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam tika pārbaudīts, vai katra ražojuma veida pārdevumus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē. To darīja, nosakot katra eksportētā attiecīgā ražojuma veida rentablo iekšzemes pārdevumu īpatsvaru iekšzemes tirgū, kas IP veikti neatkarīgiem klientiem.

(30)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un vidējā svērtā pārdevumu cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību ražojuma veidam aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdevumu faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi bija rentabli.

(31)

Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par 80 % vai vienāds ar 80 % no kopējā minētā veida pārdevumu apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem, kas IP veikti iekšzemes tirgū.

(32)

Ja ražotājs eksportētājs nebija veicis konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdevumus, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(33)

Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu pamatojās uz faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis ražotājs eksportētājs.

(34)

Ražotāji eksportētāji veica eksporta pārdevumus uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem vai ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību Singapūrā un Savienībā.

(35)

Ja eksporta pārdevumi uz Savienību tika veikti tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā vai izmantojot saistītus tirdzniecības uzņēmumus Singapūrā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktisko samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(36)

Ja eksporta pārdevumus uz Savienību veica, izmantojot saistītus tirdzniecības uzņēmumus Savienībā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz pirmajām tālākpārdošanas cenām, kuras šie saistītie pārdevēji noteica neatkarīgajiem klientiem Savienībā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(37)

Normālo vērtību un eksporta cenu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu.

(38)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pienācīgi ņēma vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, un izdarīja korekcijas. Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika veiktas korekcijas, ņemot vērā netiešo nodokļu, transporta un apdrošināšanas izmaksu, kravas apstrādes un iekraušanas izmaksu un palīgizmaksu, iepakošanas izmaksu, kredīta izmaksu un komisijas maksu atšķirības.

(39)

Viens uzņēmums apgalvoja, ka jāveic korekcija, ņemot vērā fizikālo pazīmju atšķirības, pamatojoties uz to, ka tas uz ES eksportē ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, gan šķidrā, gan cietā veidā, savukārt iekšzemes tirgū tas pārdod to tikai cietā veidā, turklāt cenas par ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, šķidrā veidā ir mazākas par cietā veida cenām. Tomēr uzņēmums nesniedza datus par šādas korekcijas apjomu. Veicot vienkāršu ražojuma, uz kura attiecas izmeklēšana, cieto un šķidro veidu eksporta cenu salīdzinājumu, nevar noteikt, ka jāveic korekcija, jo jāņem vērā fizikālo īpašību atšķirības. Turklāt uzņēmuma grāmatvedībā nav pienācīgi nošķirtas cieto un šķidro ražojuma veidu izmaksu atšķirības. Tāpēc nebija uzticama pamata, lai aprēķinātu iespējamo korekciju, un prasība bija jānoraida.

(40)

Sūdzības iesniedzēji iesniedza prasību par to, ka enerģijas izmaksas Indonēzijā ir izkropļotas, jo enerģija ir ļoti lēta un tiek subsidēta. Tomēr tie neiesniedza pamatotu informāciju par to, kā šāds iekšzemes un eksporta ražošanā izmantotās enerģijas izmaksu izkropļojums ietekmē dempinga aprēķinus. Tāpēc šo prasību noraidīja.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpības Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(42)

Pamatojoties uz sūdzībā pieejamo informāciju un to Indonēzijas ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, kuri sadarbojās, un ņemot vērā pieejamo statistikas informāciju, konstatēja, ka Indonēzijā nav citu attiecīgā ražojuma ražotāju. Tāpēc valsts mēroga dempinga starpība, kas bija jānosaka Indonēzijai, tika noteikta vienādā līmenī ar augstāko dempinga starpību, kas tika noteikta ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās.

(43)

Uz šā pamata pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(44)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms katram ražotājam eksportētājam noteica, vai līdzīgā ražojuma pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem bija uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar kopējo apjomu, kas bija pārdots eksportam uz Savienību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja kopējais pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā ražojuma pārdevumu apjoma uz Savienību. Attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem konstatēja, ka kopējie katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi. Konstatēja, ka trešais ražotājs eksportētājs IP neveica neatkarīgus iekšzemes pārdevumus.

(45)

Par katru ražojuma veidu, kuru ražotājs eksportētājs bija pārdevis iekšzemes tirgū un kas bija tieši salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida pārdevumu apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja izmeklēšanas periodā minētā veida ražojumu kopējais attiecīgā ražotāja eksportētāja pārdevumu apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no kopējā uz Savienību eksportētā līdzīgā ražojuma veida pārdevumu apjoma.

(46)

Turklāt atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam tika pārbaudīts, vai katra ražojuma veida pārdevumus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē. To darīja, nosakot katra eksportētā attiecīgā ražojuma veida rentablo iekšzemes pārdevumu īpatsvaru iekšzemes tirgū, kas IP veikti neatkarīgiem klientiem.

(47)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un vidējā svērtā pārdevumu cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību ražojuma veidam aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdevumu faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi bija rentabli.

(48)

Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par 80 % vai vienāds ar 80 % no kopējā minētā veida pārdevumu apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem, kas IP veikti iekšzemes tirgū.

(49)

Ja ražotājs eksportētājs nebija veicis konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdevumus, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(50)

Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu pamatojās uz faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis ražotājs eksportētājs.

(51)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kurš neveica iekšzemes pārdevumus IP, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu pamatojās uz faktisko summu vidējo svērto lielumu, ko noteica abiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecās izmeklēšana, attiecībā uz līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu Malaizijas tirgū.

(52)

Ražotāji eksportētāji veica eksporta tirdzniecību uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem vai arī izmantojot saistītus uzņēmumus Savienībā.

(53)

Ja eksporta pārdevumi uz Savienību tika veikti tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(54)

Ja eksporta pārdevumus uz Savienību veica, izmantojot saistītus uzņēmumus Savienībā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz pirmajām tālākpārdošanas cenām, kuras šie saistītie uzņēmumi noteica neatkarīgiem klientiem Savienībā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(55)

Normālo vērtību un eksporta cenu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu.

(56)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pienācīgi ņēma vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, un izdarīja korekcijas. Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika veiktas korekcijas, ņemot vērā transporta un apdrošināšanas izmaksas, kravas apstrādes un iekraušanas izmaksas un palīgizmaksas, iepakošanas un kredīta izmaksas.

(57)

Viens Malaizijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā saistītais uzņēmums Savienībā faktiski ir ražotāja eksporta departaments. Pamatojoties uz to, uzņēmums apgalvoja, ka būtu jāveic pārlieku lieli atskaitījumi, nosakot EXW cenu, ja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu veiktu pilnu korekciju, ņemot vērā pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. Šajā saistībā konstatēja, ka rēķinus izdeva saistītais uzņēmums klientiem Savienībā un maksājumus saņēma saistītais uzņēmums no klientiem Savienībā. Turklāt jānorāda, ka pārdevumi, ko veica saistītais uzņēmums, ietvēra uzcenojumu. Tirgotāja finanšu pārskati liecināja, ka tas sedza normālas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kas radās starp importēšanu un tālākpārdošanu. Tāpēc liekas, ka saistītais uzņēmums veica tipiskas importētāja funkcijas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzņēmuma prasību noraidīja.

(58)

Sūdzības iesniedzēji attiecībā uz Malaiziju iesniedza tādu pašu prasību par enerģijas izmaksām, kāda minēta 40. apsvērumā par Indonēziju. Arī šo prasību noraidīja to pašu iemeslu dēļ.

(59)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpības Malaizijas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(60)

Pamatojoties uz sūdzībā pieejamo informāciju un to Malaizijas ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, kuri sadarbojās, un ņemot vērā pieejamo statistikas informāciju, konstatēja, ka Malaizijā nav citu attiecīgā ražojuma ražotāju. Tāpēc valsts mēroga dempinga starpība, kas bija jānosaka Malaizijai, tika noteikta vienādā līmenī ar augstāko dempinga starpību, kas tika noteikta ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās.

(61)

Uz šā pamata pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(62)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja divi zināmi un daži citi ļoti mazi ražotāji. Lai noteiktu Savienības kopējo ražošanas apjomu, izmantoja visu pieejamo informāciju par Savienības ražotājiem, tostarp informāciju, kas sniegta sūdzībā, un datus, kuri savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas. Pamatojoties uz to, tika lēsts, ka kopējā Savienības produkcija IP bija 400 000 līdz 500 000 tonnu. Savienības ražotāji, kuri ražo visu Savienības produkciju, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(63)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka viens no sūdzības iesniedzējiem nav uzskatāms par Savienības ražošanas nozares daļu, jo tā uzņēmums IP importēja attiecīgo ražojumu. Tomēr tika noskaidrots, ka šī uzņēmuma importēto ražojumu īpatsvars no attiecīgajām valstīm IP bija salīdzinoši neliels un tāpēc nebūtisks, salīdzinot ar līdzīgā ražojuma produkcijas apjomu. Turklāt tas lielākoties neimportēja pastāvīgi. Tāpēc var apstiprināt, ka šā uzņēmuma galvenā darbība ir ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, ražošana un pārdošana ES un tā galvenās intereses ir Savienības ražotāja intereses. Tādējādi provizoriski tika noteikts, ka šī prasība nav pamatota.

(64)

Patēriņu noteica, pamatojoties uz kopējo Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomu Savienības tirgū, izmantošanu pašu vajadzībām un kopējo importa apjomu (pēc Eurostat datiem). Veica pienācīgas korekcijas, jo Eurostat datos ir iekļauta informācija par dažiem citiem ražojumiem, nevis tikai par attiecīgo ražojumu. Lai saglabātu konfidencialitāti, informācija sniegta kā indekss (2007 = 100).

(65)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās par 2 %. Vispirms no 2007. līdz 2008. gadam patēriņš palielinājās par 2,2 %, tad no 2008. līdz 2009. gadam tas samazinājās par 4,8 %. No 2009. gada līdz IP beigām patēriņš uzlabojās par 4,6 %.

(66)

Ekonomikas lejupslīde veicināja patēriņa samazinājumu no 2008. gada, kad attiecīgā ražojuma lietotāji pieredzēja ražojumu pieprasījuma kritumu. IP sākumā situācija tirgū nedaudz uzlabojās, tāpēc pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma palielinājās salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo pusi.

(67)

Komisija pārbaudīja, vai ietekme, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, jāvērtē kumulatīvi, pamatojoties uz pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šajā pantā noteikts, ka, vienlaicīgi veicot antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz kāda ražojuma importu no divām vai vairākām valstīm, šāda importa ietekmi vērtē kumulatīvi tikai tad, ja konstatē, ka a) dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, pārsniedz pamatregulas 9. panta 3. punktā definēto minimālo apjomu un katras valsts importa apjoms nav nenozīmīgs, un b) importa ietekmes novērtējums kopumā ir vēlams, ņemot vērā importēto ražojumu savstarpēju konkurenci un importēto ražojumu un līdzīgu Kopienas ražojumu konkurenci.

(68)

Importam no katras attiecīgās valsts tika noteiktas dempinga starpības, kuras pārsniedz pamatregulas 9. panta 3. punktā definēto minimumu, t. i., 2 % no eksporta cenas, un imports no katras attiecīgās valsts pārsniedz pamatregulas 5. panta 7. punktā noteikto robežu – 1 % tirgus daļas.

(69)

Izmeklēšana arī liecināja, ka importēto ražojumu par dempinga cenām savstarpējā konkurence un importēto ražojumu par dempinga cenām un līdzīgu ražojumu konkurence bija līdzīga. Konstatēja, ka vidējās ražojumu importa cenas no visām attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās un turpmāk bija vērojama līdzīga tendence. Turklāt ražojumi, uz kuriem attiecās izmeklēšana un ko importēja no attiecīgajām valstīm, bija līdzīgi visos aspektos, savstarpēji aizstājami, un Savienībā tos tirgoja, izmantojot salīdzināmus tirdzniecības kanālus un līdzīgus komercnosacījumus, tādējādi tie konkurēja savā starpā un ar Savienībā izgatavoto ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(70)

Pamatojoties uz to, provizoriski secināja, ka ir izpildīti visi kumulācijas nosacījumi un, lai analizētu kaitējumu, atbilstoši kopīgi jānovērtē ietekme, ko rada attiecīgo valstu izcelsmes dempinga imports.

(71)

Importa apjomi no attiecīgajām valstīm attiecīgajā laika posmā palielinājās par 57 %. Lielākais kāpums bija no 2007. līdz 2008. gadam, kad imports pieauga par 58 %. 2009. gadā imports nedaudz samazinājās, bet izmeklēšanas periodā atkal palielinājās līdz 2008. gada līmenim.

(72)

Kopumā importa cenas no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Attiecīgajā periodā importa vidējās cenas no attiecīgajām valstīm pastāvīgi bija mazākas nekā pārējās pasaules un Savienības ražošanas nozares noteiktās cenas, šādi palielinot attiecīgo valstu tirgus daļu.

(73)

Attiecīgo valstu tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 54 %. Būtiskākais palielinājums bija no 2007. līdz 2008. gadam. Imports nedaudz samazinājās ekonomikas krīzes laikā no 2008. līdz 2009. gadam, kad attiecīgo valstu tirgus daļa samazinājās par 2 %, tomēr pēc tam attiecīgā perioda beigās šī tirgus daļa atkal uzlabojās.

(74)

Lai analizētu cenu samazinājumu, Savienības ražošanas nozares ražojumu veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, tika salīdzinātas ar attiecīgo valstu importa atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, izdarot atbilstīgas spēkā esošo muitas nodokļu un pēcimporta izmaksu korekcijas. Šādu cenu salīdzinājumu veica darījumiem vienā tirdzniecības līmenī, ņemot vērā atlaides un vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas. Salīdzinājuma rezultāti, kas procentuāli izteikti no Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām izmeklēšanas periodā, parādīja ievērojamas cenu samazinājuma starpības (līdz pat 16 %). Šīs cenu samazinājuma starpības norāda, ka uz attiecīgo valstu importu Savienības tirgū tiek izdarīts cenu spiediens.

(75)

Attiecīgajās valstīs cenu samazinājuma starpības bija šādas.

(76)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturoja Savienības ražošanas nozares stāvokli no 2007. gada līdz IP beigām.

(77)

No 2007. līdz 2009. gadam Savienības produkcija samazinājās par 23 %, pēc tam no 2009. gada līdz IP beigām tā nedaudz palielinājās, tomēr attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 17 %. Jāpiebilst, ka, neraugoties uz patēriņa kritumu Savienībā no 2008. līdz 2009. gadam par aptuveni 5 %, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms minētajā periodā samazinājās ievērojami vairāk (par 15 %) un to neuzlaboja patēriņa kāpums Savienībā IP.

(78)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 2 %. Pēc kāpuma par aptuveni 9 % 2008. gadā turpmākajos gados jauda kritās un attiecīgajā periodā kopumā tā samazinājās par 2 %.

(79)

Tomēr atbilstoši tam, ka ražošanas apjomi samazinājās, pieejamās ražošanas jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %. Lielākais samazinājums bija 2009. gadā vispārējās ekonomikas krīzes laikā, savukārt pēc tam IP bija vērojams neliels uzlabojums.

(80)

Pārdevumu rādītāji turpmāk tabulā attiecas uz pārdevumu apjomu un vērtību pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū.

(81)

Pārdevumu apjomi un tirgus daļa no 2007. gada līdz IP samazinājās attiecīgi par 18 % un 12 %. Attiecīgā perioda sākumā no 2007. līdz 2008. gadam Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms kritās par 15 % un tā zaudēja 12 % no tirgus daļas, lai gan patēriņš Savienībā palielinājās. 2009. gadā patēriņš Savienībā saruka, tāpēc Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms vēl samazinājās par 6,5 %. Sakarā ar patēriņa kāpumu Savienībā IP Savienības pārdevumi nedaudz palielinājās. Tomēr tirgus daļa bija stabila no 2008. gada līdz IP beigām.

(82)

No 2007. līdz 2008. gadam par 20 % palielinājās cenas. Jānorāda, ka ražotāji eksportētāji arī pacēla cenas šajā periodā, lai gan daudz mazākā apmērā nekā Savienības ražošanas nozare.

(83)

Savienības ražošanas nozarei 2009. gadā bija jāsamazina cenas, lai reaģētu uz lielāku importa ieplūdi no attiecīgajām valstīm. 2008. gadā imports no šīm valstīm pieauga par 57 % un tā cenas bija ievērojami mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja samazināt cenas līdz ražotāju eksportētāju cenu līmenim.

(84)

IP Savienības ražošanas nozare saglabāja 2009. gada cenu līmeni, tāpēc attiecīgajā periodā cenas kopumā kāpa par 7 %.

(85)

Savienības ražošanas nozares krājumi attiecīgajā periodā samazinājās par 33 %. No 2008. gada līdz IP Savienības krājumi samazinājās par 51 %.

(86)

Savienības ražošanas nozares apjoma samazināšanas pasākumu dēļ attiecīgajā periodā tika atbilstīgi samazināts darbinieku skaits – par 13 %. Darbaspēka izmaksas par darbinieku attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 6 %. To uzskata par dabisku kāpumu, un tas ir mazāks par inflācijas likmi attiecīgajā periodā.

(87)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas (šajā gadījumā zaudējumus) no līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma izsakot procentos no šo pārdevumu apgrozījuma. Konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte ir bijusi negatīva kopš attiecīgā perioda sākuma 2007. gadā un attiecīgā perioda laikā zaudējumi ievērojami palielinājušies. Pēc zaudējumu samazināšanās 2008. gadā tie atkal palielinājās 2009. gadā, kad iestājās vispārējā ekonomikas krīze. IP notika ekonomikas atveseļošanās, un tā ļāva Savienības ražošanas nozarei samazināt zaudējumus attiecībā uz apgrozījumu, tomēr pozitīvu peļņas līmeni tā joprojām nespēja sasniegt.

(88)

Naudas plūsmas attīstība, proti, ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, lielā mērā atspoguļo rentabilitātes tendenci. 2007. gadā bija negatīva naudas plūsma, un attiecīgajā periodā bija vērojams nozīmīgs naudas plūsmas samazinājums. Līdzīgus secinājumus var izdarīt par ienākumu no ieguldījumiem, kam bija vērojama līdzīga negatīva tendence, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares negatīvos rezultātus attiecīgajā periodā.

(89)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienības ražošanas nozares spēja ieguldīt līdzekļus tika ierobežota, jo attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās naudas plūsma. Rezultātā attiecīgajā periodā ieguldījumi samazinājās aptuveni par 35 %.

(90)

Attiecīgajā periodā Savienībā saglabājās diezgan stabils patēriņš. Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomi un tirgus daļa šajā periodā samazinājās attiecīgi par 18 % un 12 %.

(91)

Ņemot vērā attiecīgo valstu importa par dempinga cenām apjomu, tirgus daļu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(92)

Izmeklēšana liecināja, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju, piemēram, produkcija (– 17 %), jaudas izmantošana (– 13 %), pārdevumu apjoms (– 18 %), tirgus daļa (– 12 %) un nodarbinātība (– 14 %), attiecīgajā periodā ir pasliktinājušies. Turklāt ievērojami skarti bija tie kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finanšu darbību, piemēram, tā ir naudas plūsma un rentabilitāte. Tas nozīmē, ka īpaši IP laikā tika negatīvi ietekmēta Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu.

(93)

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(94)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā pakāpē, ka to var uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, tomēr Savienības ražošanas nozarei vienlaikus var nodarīt kaitējumu, izvērtēja arī citus zināmos faktorus.

(95)

Izmeklēšana liecināja, ka attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabils Savienības patēriņš, savukārt imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm palielinājās par 57 %.

(96)

Imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm radīja spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, īpaši 2008. gadā, kad šis imports pieauga par 58 %. Šajā gadā, kā liecina Eurostat dati, attiecīgo valstu cenas bija ievērojami mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tādēļ Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu par aptuveni 12 %, savukārt attiecīgās valstis palielināja tirgus daļu par 54 %.

(97)

Lai reaģētu uz spiedienu, Savienības ražošanas nozare 2009. gadā samazināja cenas. Lai gan attiecīgo valstu importa apjoms samazinājās (– 6,7 %) atbilstoši ekonomikas lejupslīdei un ES tirgus sarukumam, importa cena samazinājās vairāk par Savienības ražošanas nozares cenu, tāpēc Savienības ražošanas nozare nespēja atgūt zaudēto tirgus daļu.

(98)

IP savienības ražošanas nozarei bija vēl vairāk jāsamazina cenas, tomēr attiecīgo valstu cenu samazinājums, pamatojoties uz pārbaudītiem eksporta datiem, joprojām bija 3 %. Savienības ražošanas nozares pārdevumi nedaudz palielinājās apjoma (+ 4,3 %) un vērtības (+ 3,9 %) ziņā, tomēr, lai gan samazinājās cenu atšķirība ar attiecīgo valstu importa cenu, Savienības ražošanas nozare nevarēja uzlabot situāciju un gūt labumu, pateicoties patēriņa pieaugumam, tāpēc tā saglabāja nemainīgu tirgus daļu. Tostarp IP vēl vairāk pieauga attiecīgo valstu importa apjoms (6,6 %) un palielinājās tā tirgus daļa (2 %).

(99)

Citi faktori, kurus pārbaudīja saistībā ar cēloņsakarību, bija imports no citām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti un ekonomikas krīzes ietekme.

(100)

Pamatojoties uz Eurostat datiem, attiecīgajā periodā par 7 % samazinājās tā ražojuma importa apjoms Savienībā, uz kuru attiecās izmeklēšana un kura izcelsme bija trešajās valstīs, uz kurām neattiecās šī izmeklēšana. Attiecīgā šo valstu tirgus daļa arī samazinājās par 9 %.

(101)

Šā importa vidējās cenas bija augstākas par ražotāju eksportētāju vidējām cenām attiecīgajās valstīs un augstākas par Savienības ražošanas nozares minētajām cenām.

(102)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka imports no šīm trešām valstīm neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.