6.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/1

6.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/2

(1)

Padome ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu 30,6 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam (“sākotnējie pasākumi”). Pēc izmeklēšanas, kas saskaņā ar pamatregulas 13. pantu tika veikta pasākumu apiešanas novēršanai, šie maksājumi ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 (3) tika attiecināti arī uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes velosipēda detaļu importu. Turklāt atbilstīgi pamatregulas 13. panta 2. punktam tika pieņemts lēmums par “atbrīvojuma shēmas” izveidošanu. Shēmas tika precizēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 88/97 (4). Lai saņemtu atbrīvojumu no paplašinātā maksājuma, Savienības velosipēdu ražotājiem jāievēro pamatregulas 13. panta 2. punkta nosacījumi, proti, tas, ka izmantoto Ķīnas izcelsmes velosipēdu detaļu daļai jābūt mazākai par 60 % vai arī visu izmantoto detaļu vērtība jāpaaugstina par 25 %. Līdz šim ir piešķirti vairāk nekā 250 atbrīvojumi.

(2)

Pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam Padome, pieņemot Regulu (EK) Nr. 1524/2000 (5), nolēma, ka minētie pasākumi būtu jāturpina.

(3)

Pēc starpposma pārskatīšanas atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam (“iepriekšējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1095/2005 (6) nolēma, ka spēkā esošais antidempinga maksājums jāpalielina līdz 48,5 %.

(4)

Komisija 2010. gada 13. jūlijā, publicējot paziņojumu (“paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”) (7) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, paziņoja par termiņa beigu pārskata sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami ĶTR izcelsmes velosipēdu importam.

(5)

Pārskatīšanu sāka pēc tam, kad Eiropas Velosipēdu ražotāju asociācija (EBMA, “pieprasījuma iesniedzējs”) bija iesniegusi pieprasījumu to Savienības ražotāju vārdā, kuru ražojumi veido nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no Savienībā ražotajiem velosipēdiem.

(6)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisīs dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(7)

Komisija par izmeklēšanas uzsākšanu oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, pieprasījumā minētajiem Savienības ražotājiem, visiem citiem zināmajiem Savienības ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, kā arī apvienībām, par kuru ieinteresētību tai bija zināms, un ĶTR iestādēm.

(8)

Ieinteresētajām personām termiņā, kas bija noteikts paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu, tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt iespēju tikt uzklausītām.

(9)

Vairāki Savienības ražotāji, kurus pārstāvēja pieprasījuma iesniedzējs, citi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, ražotāji eksportētāji, importētāji un lietotāju apvienības darīja zināmu savu viedokli.

(10)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to lūdza un pierādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(11)

Ņemot vērā izmeklēšanā iesaistīto ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju un importētāju lielo skaitu, paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu bija paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(12)

Lai Komisija varētu pieņemt lēmumu par to, vai pārbaudes veikšanai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, ražotājus eksportētājus un pārstāvjus, kuri rīkojās to vārdā, Savienības ražotājus un importētājus aicināja pieteikties un sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu. Komisija sazinājās arī ar zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un attiecīgajām ĶTR varas iestādēm. Minētajām personām nebija iebildumu pret izlases veida pārbaudes veikšanu.

(13)

Līdz norādītā termiņa beigām pieprasīto informāciju kopumā sniedza septiņi ražotāji/eksportētāji, aptuveni 100 Savienības ražotāju un četri importētāji.

(14)

Ņemot vērā to, ka paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu pieprasīto informāciju sniedza tikai septiņi Ķīnas ražotāji, tika izlemts, ka atlase starp viņiem netiks veikta. Šiem septiņiem uzņēmumiem tika nosūtītas anketas, bet atbildes sniedza tikai trīs no tiem. Tikai divi no šiem trim uzņēmumiem ziņoja par attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību laikposmā no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” vai “PIP”).

(15)

Savienības ražotājus atbilstīgi pamatregulas 17. panta 1. punktam atlasē izvēlējās pēc apspriešanās ar attiecīgajām apvienībām un ar to piekrišanu, ņemot vērā lielāko reprezentatīvo pārdošanas un ražošanas apjomu Savienībā. Rezultātā atlasē iekļāva astoņus Savienības ražotājus. Komisija izsūtīja anketas astoņiem izvēlētajiem uzņēmumiem, kas arī sniedza pilnīgas atbildes.

(16)

Ņemot vērā to, ka tikai nedaudzi importētāji (četri importētāji) sniedza atbildes un pauda gatavību sadarboties, tika nolemts, ka atlase starp importētājiem nav jāveic. Komisija nosūtīja anketas visiem četriem importētājiem. Uz anketas jautājumiem atbildēja tikai viens importētājs, bet viņa sniegtā atbilde bija nepilnīga, jo importētājs bija uzsācis darbības slēgšanas procedūru.

(17)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Uz vietas tika pārbaudīta informācija, kuru sniedza turpmāk minētie uzņēmumi:

(18)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Tendenču pārbaude, ko veica saistībā ar kaitējuma analīzi, aptvēra laikposmu no 2007. gada janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(19)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, uz kuru attiecās Regula (EK) Nr. 1524/2000, proti, divriteņi un citi velosipēdi (tostarp kravas trīsriteņi, bet ne vienriteņi), kuri nav motorizēti un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 8712 00 10, 8712 00 30 un ex 8712 00 80.

(20)

Tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā velosipēdi tika klasificēti šādās kategorijās:

(21)

Visiem iepriekš definētajiem velosipēdu tipiem ir vieni un tie paši fizikālie un tehniskie pamata parametri. Turklāt Savienības tirgū tos pārdod, izmantojot līdzīgus izplatīšanas kanālus – specializētus mazumtirgotājus, sporta preču veikalu tīklus un lielus tirdzniecības centrus. Velosipēdu pamatlietojums ir identisks, tādēļ tie lielā mērā ir savstarpēji aizstājami un dažādu kategoriju modeļi savstarpēji konkurē. Tādēļ tika secināts, ka visas kategorijas ir viens ražojums.

(22)

Izmeklēšanā arī konstatēja, ka velosipēdiem, ko ražo un Savienības tirgū pārdod Savienības ražotāji, velosipēdiem, kurus ražo un pārdod analogās valsts tirgū, un Savienības tirgū importētajiem ĶTR izcelsmes velosipēdiem ir vieni un tie paši fiziskie un tehniskie parametri un pēc pamata lietojuma tie neatšķiras.

(23)

Pēc konstatējumu paziņošanas viena persona apgalvoja, ka starp Ķīnas izcelsmes velosipēdiem un Savienības tirgū ražotiem velosipēdiem konkurence ir neliela vai tās nav. Taču iesniegtajos dokumentos nebija informācijas, kas pamatotu šādu prasību, kā arī šīs prasības pamatojumam netika sniegti dokumentāri pierādījumi. Šajā saistībā ir arī jāatzīmē – kā minēts 26. apsvērumā, Ķīnas ražotāji eksportētāji sadarbojās ļoti maz un tie sniedza ļoti maz informācijas par ražojumiem, ko Ķīnas ražotāji ražo un pārdod Savienības tirgū. Minēto iemeslu dēļ un tādēļ, ka nav drošākas informācijas, prasību noraidīja.

(24)

Tādēļ velosipēdus, ko ražo un Savienības tirgū pārdod Savienības ražošanas nozare, velosipēdus, kurus ražo un pārdod analogās valsts tirgū, un Savienības tirgū importētos ĶTR izcelsmes velosipēdus uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(25)

Atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam tika pārbaudīts, vai, beidzoties pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atsākties.

(26)

Sadarbības līmenis šajā procesā jau pašā sākumā bija ļoti zems. Kā norādīts 14. apsvērumā, tikai trīs ražotāji no Ķīnas iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un no paša sākuma bija gatavi sadarboties. No šiem trim uzņēmumiem tikai divi atzina, ka PIP eksportējuši attiecīgos ražojumus uz Savienību, un viņu ražojumi kopā veido mazāk nekā 10 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma uz Savienību.

(27)

Pārbaudes apmeklējumus veica abos uzņēmumos, kuri eksportēja ražojumus pārdošanai Savienībā. Tomēr vienā no tiem nebija iespējams pārliecināties par anketā norādītās informācijas pareizību, jo uzņēmums nenodrošināja dokumentus iesniegto datu pamatošanai. Otra uzņēmuma sadarbība bija apmierinoša, bet tā eksports uz Savienību PIP veidoja mazāk nekā 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma no ĶTR uz Savienību.

(28)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ķīnas iestādēm un trim attiecīgajiem uzņēmumiem tika paziņots par to, ka esošo ražotāju eksportētāju zemā sadarbības līmeņa dēļ varētu tikt piemērots pamatregulas 18. pants, un viņiem tika dota iespēja izteikt savas piezīmes. Komisija uz šo paziņojumu nesaņēma nevienu atbildi. Tādējādi turpmākie secinājumi par iespēju, ka dempings turpināsies vai atsāksies, pamatojas uz pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, proti, tirdzniecības statistiku un ieinteresēto personu iesniegumiem, ieskaitot pieprasījumu.

(29)

Paziņojumā par procedūras sākšanu par analogo valsti ĶTR normālās vērtības noteikšanai bija paredzēts izmantot Meksiku. Ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes par šīs izvēles piemērotību.

(30)

Viena persona izteica piezīmi attiecībā uz Meksikas piemērotību, apgalvojot, ka uz velosipēdu iekšzemes cenām Meksikā nevar paļauties un tās nav piemērotas šīs izmeklēšanas vajadzībām. Kā alternatīva tika ierosināta Indija. Tomēr iebildums nebija sīkāk pamatots un tādēļ tika noraidīts.

(31)

Meksika tika izmantota par analogo valsti jau iepriekš veiktajās izmeklēšanās, un nebija nekādu pierādījumu par izmaiņām apstākļos, kas varētu pamatot valsts maiņu. Attiecīgā ražojuma tirgus struktūra Meksikā, tirgus dalībnieku skaits, iekšzemē esošā konkurence un ražošanas procesa īpatnības apstiprināja to, ka Meksiku vēl aizvien var uzskatīt par piemērotu analogo valsti.

(32)

Trim Meksikas uzņēmumiem tika nosūtītas anketas. No trim uzņēmumiem tikai viens vēlējās sadarboties un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(33)

Vidējās normālās vērtības noteikšana pamatojās uz analogās valsts iekšzemē esošajām pārdošanas cenām un vidējo valūtas kursu starp euro un peso PIP, lai iegūtu vidējo svērto ražotāja cenu, izteiktu euro.

(34)

Tā kā tika piemērots 18. pants un nebija citas drošas informācijas, eksporta cenas galvenokārt noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem un informāciju, ko sniedza vienīgais eksportētājs no Ķīnas, kurš sadarbojās.

(35)

Iepriekšējā izmeklēšanā tika secināts, ka Eurostat pieejamās cenas nevieš pārliecību analīzes vajadzībām (8). Tomēr, tā kā Ķīnas eksportētāju sadarbība bija zema, Komisija uzskatīja, ka Eurostat pieejamās importa cenas attiecībā uz ĶTR var uzskatīt par informācijas avotu šīs izmeklēšanas vajadzībām. Tomēr Komisija apzinās šīs analīzes trūkumus un to, ka tā var norādīt vienīgi cenu tendences.

(36)

No Eurostat iegūtā eksporta cena ir CIF cena, kas jākoriģē, lai, ņemot vērā jūras kravas pārvadājumu vidējās izmaksas attiecībā uz vienu darījumu, iegūtu EXW līmeni. Jūras kravas pārvadājumu vidējās izmaksas iegūšanai uz vienību – to aprēķināja kā EUR 8,30 – izmantoja atbildi no vienīgā Ķīnas uzņēmuma, kas sadarbojās. Līdzīgi aprēķināja vienīgā sadarbībai piekritušā Ķīnas uzņēmuma EXW cenu eksportam uz Savienību. Tad iegūto vienības cenu izmantoja vidējās svērtās Ķīnas EXW cenas aprēķināšanai.

(37)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 11. punktam Meksikas vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar Ķīnas eksporta cenas vidējo svērto vērtību, par pamatu uzskatot EXW cenu. Tika noteikta vidējā svērtā dempinga starpība.

(38)

Dempinga aprēķini liecināja par valsts vienoto dempinga starpību, kas pārsniedza 20 %. Tomēr šāds līmenis būtu jāuztver piesardzīgi, jo Eurostat datos nav ņemtas vērā ievērojamas cenu atšķirības, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma veidu. Šajā saistībā būtu jāatzīmē, ka saskaņā ar pieprasījumā iesniegto informāciju dempinga starpība bija līmenī, kas pārsniedza 100 %.

(39)

Iespējamās importa tendences no ĶTR izvērtēja, ņemot vērā gan paredzamās cenas, gan apjomu.

(40)

Pamatojoties uz pieprasījumā esošo informāciju, Ķīnas velosipēdu ražošanas nozare apjoma ziņā ir lielākā pasaulē. ĶTR ir ražošanas jauda, lai ražotu 100–110 miljonus velosipēdu, un tā ražo aptuveni 80 miljonus velosipēdu gadā. Ķīnas velosipēdu ražošanas nozare ir orientēta uz eksportu – no 80 miljoniem saražoto velosipēdu 25 miljoni tiek ražoti iekšzemes tirgum, bet pārējie 55 miljoni velosipēdu, kas ir 69 % no kopējās produkcijas, ir paredzēti eksportam.

(41)

Aplēstā neizmantotā ražošanas jauda ĶTR ir aptuveni 20–30 miljoni velosipēdu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz pašlaik Savienībā ražoto apjomu, kā norādīts 66. apsvērumā. Turklāt izmeklēšanā iegūtā informācija liecina par to, ka ĶTR velosipēdu ražošanas jaudu var viegli kāpināt, augoša pieprasījuma gadījumā cita starpā radot jaunas darba vietas.

(42)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nevar izslēgt, ka, atceļot antidempinga pasākumus, ĶTR pieejamo neizmantoto ražošanas jaudu varētu izmantot eksporta palielināšanai uz Savienību.

(43)

Pēc konstatējumu paziņošanas viena persona apgalvoja, ka regulā minētajai Ķīnas ražošanas jaudai nav pamatojuma un tā ir vienkārši spekulācija. Šajā saistībā jāatgādina, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbība bija ļoti zema un ka lielā mērā konstatējumi balstījās uz pieejamajiem faktiem. Šajā gadījumā, un kā minēts 40. apsvērumā, tā kā nebija citas ticamākas informācijas, Komisija izmantoja pieprasījumā sniegtos pirmšķietamos pierādījumus. Izmeklēšanā netika iegūta informācija, kas liecinātu, ka šie pirmšķietamie pierādījumi ir neprecīzi. Attiecīgā persona nesniedza ne informāciju, ne pierādījumus, kas liecinātu par būtiski atšķirīgu ĶTR neizmantotās ražošanas jaudas līmeni. Šī prasība tādēļ tika noraidīta.

(44)

Eurostat dati un pieprasījumā norādītā informācija liecina par to, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Savienība ir pievilcīgs tirgus.

(45)

Informācija par cenām, ko sniedza vienīgais Ķīnas eksportētājuzņēmums, kurš sadarbojās, liecina, ka PIP ražojuma vidējā svērtā EXW eksporta cena uz trešām valstīm bija zemāka par vidējo EXW pārdošanas cenu Savienībā. Ņemot vērā ĶTR esošo ražošanas jaudu un pieprasījumu Savienības tirgū, pastāvētu diezgan liela iespēja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotāji nekavējoties palielinātu velosipēdu eksportu uz Savienību. Turklāt līdz galam neizmantotā ražošanas jauda ļauj Ķīnas ražotājiem darboties Eiropas tirgū par ļoti zemām cenām.

(46)

Tā kā, pat neskatoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, piesardzīgs salīdzinājums, kas pamatojas uz Eurostat skaitļiem un vienīgā Ķīnas eksportētāja, kurš sadarbojas, sniegto informāciju, liecina, ka PIP Ķīnas izcelsmes preču dempinga starpība pārsniedza 20 %, ir ļoti iespējams, ka dempings turpināsies, ja pasākumi tiks atcelti.

(47)

Iepriekš minētā analīze atklāja, ka Ķīnas imports turpina ienākt Savienības tirgū par dempinga cenām. Jo īpaši ņemot vērā līdz galam neizmantoto jaudu, kas pieejama ĶTR un ko vajadzības gadījumā var viegli palielināt, kā arī cenu līmeņu analīzes rezultātus attiecībā uz Savienību un citām trešām valstīm, var secināt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv iespēja, ka dempings turpināsies.

(48)

Šīs izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka velosipēdus ražo aptuveni 100 Savienības ražotāju, kas pieteicās izmeklēšanas laikā, kā arī citi ražotāji, kurus lielākoties pārstāv attiecīgo valstu apvienības. Tādējādi šie uzņēmumi pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē veido Savienības ražošanas nozari. Turklāt izmeklēšana parādīja, ka par labu nozarei ir noteikta atbrīvojuma shēma, kas aprakstīta 1. apsvērumā.

(49)

Lai noteiktu kopējo Savienības ražošanas līmeni, tika izmantota visa pieejamā informācija, tostarp pieprasījumā sniegtā informācija, dati no Savienības ražotājiem un valstu apvienībām pirms un pēc izmeklēšanas uzsākšanas, kā arī vispārēji statistikas dati par ražošanu.

(50)

Savienības ražotāju tirdzniecības apjomi tika izvērtēti, ņemot vērā datus no ražotāju iesniegtajām atbildēm uz atlases anketas jautājumiem un datus, kas uzskaitīti iesniegtajā pieprasījumā. Pieprasījumā esošie dati bija savākti no dažādām velosipēdu ražotāju apvienībām Savienībā.

(51)

Savienības patēriņš tika aplēsts, ņemot vērā visu Savienības ražotāju pārdoto apjomu Savienības tirgū, kas novērtēts 68. apsvērumā, un pieskaitot tam importu no visām valstīm saskaņā ar Eurostat informāciju.

(52)

No 2007. gada līdz PIP Savienības patēriņš samazinājās par 11 % – no 22 912 066 vienībām 2007. gadā līdz 20 336 813 vienībām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Patēriņš jo īpaši samazinājās laikā no 2008. līdz 2009. gadam. Sīkāki, vienībās izteikti, dati sniegti 1. tabulā.

1. tabula –   Patēriņš

(53)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms tika noteikts, ņemot vērā statistikas datus, ko sniedz Eurostat. Attiecīgā ražojuma ĶTR importa par dempinga cenu apjoms attiecīgajā periodā ir samazinājies par 38 % – līdz 615 920 vienībām PIP (sk. 2. tabulu). Attiecīgā ražojuma ĶTR importa apjoms attiecīgā perioda sākumā par 26 % pārsniedza to importa apjomu, kas tika konstatēts iepriekšējās izmeklēšanas PIP (no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam, proti, 733 901 vienība (9)). Lielākais attiecīgā ražojuma importa samazinājums bija laikā starp 2008. un 2009. gadu, kas atbilst ES patēriņa samazinājumam kopumā (sk. 1. un 2. tabulu).

(54)

Tā kā attiecīgajā periodā imports no ĶTR samazinājās vairāk nekā patēriņš, ĶTR tirgus daļa nedaudz samazinājās, proti, no 4,4 % 2007. gadā līdz 3,1 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(55)

Izmaiņas ĶTR izcelsmes velosipēdu importā un tirgus daļā attiecīgajā periodā atspoguļotas 2. tabulā.

2. tabula –   Imports no ĶTR

(56)

Kā skaidrots 35. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka Eurostat dati par ĶTR importa cenām ir izmantojams informācijas avots šīs izmeklēšanas vajadzībām.

(57)

Saskaņā ar Eurostat datiem vidējās svērtās ĶTR izcelsmes importa cenas, ko turpmāk tekstā norāda indekss, no 2007. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās par 125 %. Importa cenas ievērojami pieauga 2009. gadā un pēc tam bija gandrīz stabilas. Sīkāki dati sniegti 3. tabulā.

3. tabula –   Attiecīgā importa cenas

(58)

Lai noteiktu ĶTR izcelsmes velosipēdu izraisīto cenu samazinājumu, Komisija, veicot analīzi, ņēma vērā informāciju, ko tā izmeklēšanas gaitā saņēma no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, un Eurostat norādītās vidējās cenas. Par Savienības ražošanas nozares attiecīgajām cenām uzskatīja tās, par kurām ražojumu iegādājās neatkarīgi klienti, nepieciešamības gadījumā tās koriģējot līdz EXW līmenim. Salīdzinājums parādīja, ka pēc antidempinga maksājuma atskaitīšanas ĶTR izcelsmes imports izraisīja cenu samazinājumu Savienības nozarē par 53 %.

(59)

Pamatojoties uz Eurostat datiem, imports no citām trešām valstīm samazinājās no 9 087 000 vienībām 2007. gadā līdz 8 587 000 vienībām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – kopumā samazinājums bija 6 %. Imports samazinājās vienlaikus ar patēriņa samazinājumu Savienībā (–11 %), bet importa samazināšanās notika lēnāk. Trešo valstu tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās no 40 % līdz 42 %. Tomēr, kā konstatēts 35. un 56. apsvērumā, Eurostat norādītajās cenās nav ņemts vērā no katras valsts importēto ražojumu sortiments, un tāpēc cenu tendenču atspoguļošanai tiek izmantoti tikai indeksi. Tā kā no trešām valstīm importēto ražojumu sortiments nav zināms, nav nozīmes salīdzināt importa cenas ar Savienības ražošanas nozares cenām. Tomēr tika meklēta un iegūta papildu informācija par importu no tām valstīm, no kurām importē lielāko daļu velosipēdu. Sīkāki dati sniegti 4. tabulā.

4. tabula –   Imports no citām valstīm

(60)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no Taivānas samazinājās no 3 158 600 vienībām 2007. gadā līdz 2 958 000 vienībām PIP, un šīs valsts tirgus daļa šajā periodā nedaudz palielinājās no 14 % līdz 15 %. No Taivānas importētie velosipēdi ir paredzēti augstāku cenu tirgus segmentam. Izmeklēšanas gaitā, veicot modeļu salīdzināšanu, apstiprinājās, ka no Taivānas importētie ražojumi – tāpat kā iepriekš veiktās izmeklēšanas periodā – tiek pārdoti par augstāku cenu nekā līdzīgi modeļi, kurus ražo Savienības nozare (10). Turklāt attiecīgajā periodā importa cenām bija tendence palielināties, šim palielinājumam sasniedzot 25 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2007. gadu.

(61)

Taizemes imports attiecīgajā periodā ir samazinājies no 1 534 000 vienībām 2007. gadā līdz 1 397 000 vienībām PIP. Importa samazināšanās atbilda patēriņa tendencēm tirgū, tirgus daļai saglabājoties nemainīgai, proti, 7 %. Tomēr no Taizemes importētie velosipēdi atbilst vidējam tirgus segmentam, un izmeklēšana parādīja, ka, modeļus salīdzinot, no Taizemes importētie velosipēdi tiek pārdoti par augstāku cenu nekā līdzīgi modeļi, kurus ražo Savienības nozare. Turklāt attiecīgajā periodā importa cenām bija tendence palielināties, šim palielinājumam sasniedzot 27 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2007. gadu.

(62)

No Šrilankas importēto ražojumu apjoms attiecīgajā periodā pieauga gandrīz divkārt – no 574 000 vienībām 2007. gadā līdz 1 101 000 vienībām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un tās tirgus daļa attiecīgā perioda beigās sasniedza 5 %. Tomēr viena persona apgalvoja, ka Ķīnas eksportētāji apiet antidempinga maksājumu, veicot pārkraušanu Šrilankā. Šobrīd Komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai izdarītu secinājumus attiecībā uz šo importu. Šajos apstākļos nevar izslēgt iespēju, ka imports, kura reģistrētā izcelsmes valsts ir Šrilanka, rada daļu no Savienības nozarei nodarītā kaitējuma.

(63)

Pēc konstatējumu paziņošanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka secinājumi par iespējamo apiešanu caur Šrilanku ir tikai pieņēmumi un ka galīgajos secinājumos apgalvojumi par apiešanu caur Šrilanku nebūtu jāņem vērā. Atbildot uz šo apgalvojumu, būtu jāuzsver – kā skaidri teikts 62. apsvērumā, Komisija šajā jautājumā nav izdarījusi nekādus secinājumus.

(64)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(65)

Kā skaidrots iepriekš, ņemot vērā lielo to Savienības ražotāju skaitu, kas izvirzīja sūdzības, bija jāpiemēro noteikumi par atlasi. Lai veiktu kaitējuma analīzi, tika noteikti šādi kaitējuma rādītāji:

(66)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms Savienības ražošanas nozarē katru gadu nedaudz samazinājās. PIP beigās ražošanas apjoms, salīdzinot ar 2007. gadu, bija samazinājies par 11 % – atbilstīgi patēriņa tendencei. Sīkāki dati norādīti 5. tabulā.

5. tabula –   Savienības ražošanas kopapjoms

(67)

Ražošanas jauda no 2007. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam mazliet palielinājās (par 2 %). Tā kā ražošana samazinājās, arī jaudas izmantošana no 2007. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam kopumā samazinājās par 13 %, tā rezultātā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika izmantots 81 % no jaudas. Sīkāki dati sniegti 6. tabulā.

6. tabula –   Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(68)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū nesaistītiem klientiem laikā no 2007. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 13 %. Šīs izmaiņas atbilst vispārējai patēriņa samazinājuma tendencei Savienības tirgū. Sīkāki dati sniegti 7. tabulā.

7. tabula –   Pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem

(69)

No 2007. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija nedaudz svārstīga. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 1,3 procentpunktiem. Sīkāki dati sniegti 8. tabulā.

8. tabula –   Savienības tirgus daļa

(70)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība samazinājās par 9 % – no 14 925 darbiniekiem 2007. gadā līdz 13 646 darbiniekiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(71)

Ražīgums 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu nedaudz pieauga, bet pēc tam samazinājās. Kopumā attiecīgajā periodā ražīgums nedaudz samazinājās – par 3 %. Sīkāki dati sniegti 9. tabulā.

9. tabula –   Nodarbinātība un ražīgums Savienības nozarē kopumā

(72)

Kopumā būtu jānorāda, ka visu Savienības ražotāju tirgus daļa ir mazliet samazinājusies – par 1,3 procentpunktiem, patēriņa līmenim samazinoties par 11 %, kas skaidri norāda, ka ražotāji nav varējuši attīstīties.

(73)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings no ĶTR turpinājās. Kā skaidrots 34. apsvērumā, Ķīnas eksportētāju zemā sadarbības līmeņa dēļ dempinga starpības aprēķins pamatojas uz Eurostat norādītajām cenām. Kā norādīts 35. apsvērumā, Eurostat norādītās vidējās cenas sniedz nepilnīgu informāciju par ražojumu sortimentu, kam ir ievērojama nozīme dempinga starpības aprēķinā; tomēr, ņemot vērā ĶTR esošo neizmantoto ražošanas jaudu, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Savienības nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(74)

Tika analizēts, vai Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā dempinga sekām. Secināja, ka plānotā Savienības ražošanas nozares atlabšana no iepriekšējā dempinga ietekmes nav notikusi, par ko jo īpaši liecina ilgstoši zemā rentabilitāte un izmantotās jaudas samazināšanās.

(75)

Viens ražotājs tā uzņēmuma pašreizējās iekšējās struktūras dēļ nevarēja sniegt vienotu informāciju par krājumiem attiecīgajā periodā. Līdz ar to šā uzņēmuma datus, veicot krājumu analīzi par attiecīgo periodu, nevarēja ņemt vērā.

(76)

Velosipēdu krājumi analīzes periodā pieauga no 880 935 vienībām 2007. gadā līdz 1 091 516 vienībām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieaugumam sasniedzot 24 %. Sīkāki dati sniegti 10. tabulā.

10. tabula –   Krājumi

(77)

Savienības ražošanas nozares vidējai EXW pārdošanas cenai, par kuru tā pārdeva ražojumus nesaistītiem klientiem, attiecīgajā periodā bija tendence nedaudz pieaugt. Kopumā Savienības ražošanas nozarē posmā no 2007. gada līdz PIP cenas pieauga par 9 % atbilstīgi ražošanas izmaksu pieaugumam, kā skaidrots 79. apsvērumā.

11. tabula –   Vienības cena Savienības tirgū

(78)

Ražošanas izmaksas tika aprēķinātas, ņemot vērā izlasē iekļauto ražotāju visu veidu saražotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto vērtību.

(79)

Perioda laikā ražošanas izmaksas palielinājās par 9 %. Šā palielinājuma galvenais iemesls bija izmaiņas sortimentā. Sīkāki dati sniegti 12. tabulā.

12. tabula –   Ražotās vienības izmaksas

(80)

Pēc konstatējumu paziņošanas viena persona apgalvoja, ka ražošanas izmaksu palielināšanās notika laikā, kad būtiski pazeminājās konkrētu izejvielu cenas, proti, tērauda un alumīnija cena, kas varētu liecināt par to, ka nodarītais kaitējums ir pašradīts. Taču šim apgalvojumam nesniedza pietiekamus pierādījumus. Persona sniedza vienīgi datus, kas ļoti vispārīgā veidā norādīja uz alumīnija un tērauda cenu izmaiņām aplūkotajā periodā, bet nenorādīja, kādā mērā šīs izmaiņas būtu ietekmējušas velosipēdu ražošanas kopējās izmaksas. Turklāt šis arguments tika izteikts tikai pēc konstatējumu paziņošanas, t. i., procedūras beigu posmā, un tādēļ to vairs nevarēja pārbaudīt. Tādēļ apgalvojums tiek noraidīts.

(81)

Izlasē iekļauto ražotāju kopējā attiecīgā ražojuma ražošanas rentabilitāte attiecīgā perioda pirmajā gadā bija negatīva (– 1,7 %). Savienības ražotāji guva peļņu 2008. gadā. Tomēr 2009. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanā atkal bija zaudējumi.

(82)

Minētā tendence liecina par nozares nestabilo stāvokli, salīdzinot ar iepriekšējo izmeklēšanu, kad Savienības nozares rentabilitāte pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 3,6 %.

13. tabula –   Rentabilitāte

(83)

Pēc konstatējumu paziņošanas tika apgalvots, taču nesniedzot nekādus dokumentārus pierādījumus, ka Savienības ražošanas nozare nav uzlabojusi savu efektivitāti un veiktspēju. Taisni pretēji, izmeklēšanā konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare ir veikusi acīmredzamus centienus piemēroties cenu spiedienam, kas rodas no importa par dempinga cenām, pārvietojot ražotnes Savienības teritorijā un tādējādi palielinot izmaksu efektivitāti, kā tas skaidrots 85. apsvērumā. Tādēļ šie apgalvojumi tiek noraidīti.

(84)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu, ir ievērojami samazinājušies, t. i., no EUR 21 491 000 2007. gadā līdz EUR 11 738 000 pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. To lielā mērā var skaidrot ar ekonomisko krīzi, kas sākās 2008. gadā un sasniedza savu dziļāko punktu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad piekļūt jaunam kapitālam bija jo īpaši grūti un prognozes par pārdošanas apjomiem bija pesimistiskas.

(85)

Būtu jāatzīmē, ka ievērojama ieguldījumu daļa ir veikta ar mērķi palielināt darba ražīgumu ražošanā un nodrošināt jaunāko tehnoloģiju izmantošanu. Šajā procesā attiecīga ražošanas jaudas daļa ir novirzīta no Rietumeiropas valstīm uz Austrumeiropas valstīm, paplašinot ražošanas bāzi tā, lai tā aptvertu gandrīz visas dalībvalstis, un norādot uz Savienības nozares dzīvotspēju un centieniem saglabāt konkurētspēju.

14. tabula –   Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(86)

Viens ražotājs attiecīgā uzņēmuma pašreizējās iekšējās struktūras dēļ nevarēja sniegt vienotu informāciju par to, kāda ir pamatlīdzekļu neto produkcija attiecīgajā periodā, kas tika noteikts ienākuma aprēķina veikšanai no ieguldījumiem. Līdz ar to, analizējot attiecīgajā periodā gūto ienākumu no ieguldījumiem, šā uzņēmuma datus nevarēja ņemt vērā.

(87)

Attiecībā uz ienākumu no ieguldījumiem bija vērojamas tādas pašas tendences kā attiecībā uz peļņu. Izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem 2007. gadā ieguvums no ieguldījumiem bija – 16 %, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā mazliet uzlabojās līdz – 10 %.

(88)

Viens ražotājs uzņēmuma pašreizējās iekšējās struktūras dēļ nevarēja sniegt vienotu informāciju par naudas plūsmu attiecīgajā periodā, liedzot izvērtēt ar velosipēdu ražošanu saistīto naudas plūsmu uzņēmuma darbībā. Līdz ar to šā uzņēmuma sniegtos datus nevarēja ņemt vērā, analizējot naudas plūsmu attiecīgajā periodā.

(89)

Naudas plūsma, kas liecina par nozares spēju pašfinansēt savu darbību, izmeklēšanas periodā bija pozitīva. Tomēr posmā no 2007. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tā samazinājās aptuveni par 33 %. Sīkāki dati sniegti 15. tabulā.

15. tabula –   Naudas plūsma

(90)

Izlasē iekļautie ražotāji piesaista kapitālu vai nu iekšēji, ja tie ir uzņēmumu grupas sastāvā, vai arī ar bankas aizņēmumiem. Citos gadījumos par finansējuma avotu tiek izmantota uzņēmuma naudas plūsma. Nevienam no izlasē iekļautajiem ražotājiem nav bijušas lielas grūtības piesaistīt kapitālu.

(91)

Attiecīgajā periodā darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku palielinājās par 11 %. Tas atspoguļo ražošanas pārorientēšanu uz sarežģītākiem ražojumiem.

16. tabula –   Algas

(92)

Pēc konstatējumu paziņošanas tika apgalvots, ka algas izmaksas uz vienu darbinieku palielinājās, lai gan tajā pašā laikā pieprasījums kritās, kas varētu liecināt par pašradītu kaitējumu. Tiešām, kā norādīts iepriekšējā tabulā, algu izmaksas uz darbinieku attiecīgajā periodā palielinājās par 11 %. Taču, kā skaidrots 70. apsvērumā, darbinieku skaits samazinājās par 9 %. Līdz ar to kopējās algas izmaksas palielinājās tikai par 2 %. Tādēļ konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitātei kopumā bija ļoti maza ietekme.

(93)

Nav šaubu, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi ir pozitīvi ietekmējuši Savienības ražošanas nozares stāvokli. Spēkā esošie pasākumi tik tiešām ir nākuši par labu, ļaujot nozarei stabilizēt tās tirgus daļu. Tomēr ražošanas apjoms Savienībā ir samazinājies, un peļņas norma vēl aizvien nav pietiekama. Turpmākās izaugsmes un peļņas iespējas vājina dempinga importa radītais cenu un apjomu spiediens.

(94)

Kā minēts 53. apsvērumā, importa apjomi no ĶTR posmā no 2007. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās. Taču lielākais importa apjoma kritums bija laikā no 2008. līdz 2009. gadam, kad ievērojami paaugstinājās ĶTR importa cenas. Tomēr, kā parādīja izmeklēšana un kā skaidrots 58. apsvērumā, šī cenu palielināšanās joprojām nebija pietiekama, lai ļautu uzlabot nozares stāvokli. Faktiski imports no ĶTR samazināja Savienības ražošanas nozares cenas par 53 %.

(95)

Nav šaubu, ka stāvoklis nozarē ir nestabils, jo tā strādā ar zaudējumiem. Attiecīgajā periodā ir pasliktinājušies gandrīz visi rādītāji, kas norāda uz Savienības ražotāju finansiālajam stāvoklim radīto kaitējumu, – rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma. Tāpēc nevar secināt, ka stāvoklis Savienības ražošanas nozarē ir stabils. Turklāt situāciju, iespējams, vēl vairāk pasliktina spiediens, ko rada iespējamais imports, kurš tiek veikts, apejot pasākumus.

(96)

Pamatojoties uz norādīto, ir secināts, ka Savienības ražošanas nozarei kopumā vēl aizvien ir raksturīga ekonomiska nestabilitāte un tai tiek nodarīti būtiski zaudējumi pamatregulas 3. panta nozīmē.

(97)

Līdz ar Savienības patēriņa samazināšanos no Ķīnas importa tirgus daļa arī mazliet samazinājās – no 4,4 % uz 3,1 % (sk. 53. apsvērumu). Kā minēts iepriekš 58. apsvērumā, pamatojoties uz aprēķinu, kurā nav iekļauts antidempinga maksājums, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas izcelsmes ražojumu imports samazināja cenas Savienības ražošanas nozarē par 53 %. Jāatgādina, ka maksājuma likme ir 48,5 %. Tātad cenu samazinājuma līmenis, no vienas puses, norāda uz spēkā esošo maksājumu efektivitāti un, no otras puses, uz vajadzību turpināt pasākumus. Šo secinājumu apstiprina fakts, ka konstatētais samazinājums bija tādā pašā līmenī kā laikā, kad tika veikta iepriekšējā pārskatīšana. Tādējādi ĶTR dempinga importa kaitīgā ietekme uz cenām Savienības ražošanas nozarē vēl aizvien ir ievērojama, un, kā iepriekš paskaidrots 58. apsvērumā, ir iespēja, ka tā turpināsies.

(98)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā esošo nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ velosipēdu patēriņš samazinājās. Sekojot tendencēm patēriņā, tika sašaurināta ražošana un samazinājās nodarbinātība. Tā kā velosipēdu nozarei nav raksturīgas augstas nemainīgās izmaksas, ražošanas sašaurināšana neietekmēja Savienības velosipēdu ražošanas nozares rentabilitāti.

(99)

Pēc konstatējumu paziņošanas tika apgalvots, ka Savienības ražošanas nozare radīja papildu ražošanas jaudu laikā, kad Savienības patēriņš samazinājās, un tam bija negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares situāciju. Šis apgalvojums ir pretrunā ar 52. un 67. apsvērumā minētajām patēriņa un jaudas izmaiņām. Patēriņš tiešām galvenokārt samazinājās laikposmā no 2008. līdz 2009. gadam, taču ražošanas jauda jau bija palielināta gadu iepriekš, proti, 2007. un 2008. gadā. Tādēļ apgalvojums tiek noraidīts.

(100)

Kā paskaidrots 59. apsvērumā, samazinoties patēriņam, importa apjomi no citām trešām valstīm samazinājās par 6 %. Citu valstu izcelsmes importa tirgus daļa pieauga no 40 % 2007. gadā līdz 42 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Vidējā importa cena no šīm valstīm no 2007. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās par 6 %. Galvenās valstis, no kurām attiecīgais ražojums tika importēts, bija Taivāna, Taizeme un Šrilanka.

(101)

Attiecīgajā periodā Taivānas izcelsmes importa tirgus daļa nedaudz palielinājās (no 14 % uz 15 %). Tomēr pieejamā informācija norāda, ka imports no Taivānas godīgi konkurē ar Savienībā ražotajiem velosipēdiem, kā skaidrots 60. apsvērumā.

(102)

No Taizemes importēto ražojumu tirgus daļa attiecīgajā periodā nav mainījusies. Kā skaidrots 61. apsvērumā, pieejamā informācija norāda, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šos importētos ražojumus pārdeva par cenu, kas konkurēja ar līdzīgu Savienībā ražotu velosipēdu cenu.

(103)

Šrilankas izcelsmes imports attiecīgajā periodā ir palielinājies par 92 %. Tā tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 5 %. Tomēr, kā skaidrots 62. apsvērumā, ir saņemts apgalvojums par to, ka no Šrilankas tiek importēti arī Ķīnas izcelsmes velosipēdi.

(104)

Jāsecina, ka lielāko velosipēdu eksportētāju vidū, kas eksportē uz Savienību, imports no Taivānas un Taizemes – galvenokārt cenu līmeņu dēļ (kurš ir līdzīgs vai pat augstāks par cenām Savienības nozarē) – nevarēja negatīvi ietekmēt stāvokli Savienības nozarē. Pretēji tam nevar izslēgt, ka imports, kura reģistrētā izcelsmes valsts ir Šrilanka, rada daļu no Savienības nozarei nodarītā kaitējuma.

(105)

Ir izteikts uz pierādījumiem pamatots apgalvojums, ka Ķīnas eksportētāji pastāvīgi apiet pasākumus, importējot preces caur vairākām valstīm, un šis imports rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ņemot vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (“OLAF”) iepriekš atklātos pierādījumus par pasākumu apiešanu, jo īpaši importējot caur Filipīnām, nevar izslēgt, ka šāda nelikumīga rīcība tirgū vēl aizvien tiek veikta un rada kaitējumu Savienības nozarei.

(106)

Kā minēts 66. līdz 91. apsvērumā, antidempinga pasākumu ieviešana ļāva Savienības ražošanas nozarei atgūties no nodarītā kaitējuma, taču stāvoklis uzlabojās tikai nedaudz. Attiecīgajā periodā stāvoklis Savienības ražošanas nozarē bija nestabils un viegli ievainojams, vēl aizvien pakļauts ĶTR dempinga importa kaitīgajai ietekmei.

(107)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika vērtēts attiecīgās izcelsmes valsts imports, lai noteiktu kaitējuma turpināšanās iespējamību.

(108)

Kā minēts 40. apsvērumā, Ķīnas velosipēdu nozare ir orientēta uz eksportu. Ķīnas velosipēdus pārdod svarīgākajos pasaules tirgos, jo īpaši ASV un Japānā, kur tiem ir dominējošs stāvoklis. Kā minēts iepriekšējā izmeklēšanā (11), deviņdesmito gadu beigās Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija vajadzīgs ļoti mazs laiks, lai atkal ievērojami palielinātu savu klātbūtni ASV tirgū pēc divu gadu prombūtnes antidempinga maksājuma ieviešanas dēļ. Ķīnas velosipēdu eksports uz ASV 2009. gadā bija aptuveni 14 055 000 vienības pie 14 888 000 vienību liela kopējā patēriņa.

(109)

Šis stāvoklis liecina par to, ka Ķīnas ražotāji ir spējīgi ātri eksportēt un iekļūt jaunos tirgos, ilgi saglabājot tajos dominējošu stāvokli.

(110)

Pēc konstatējumu paziņošanas viena persona apgalvoja, ka gadījumā, ja pasākumus vairs nepiemērotu, tas būtiski nepalielinātu Ķīnas izcelsmes velosipēdu importu, jo Ķīnas eksportētājiem ir grūtības nodrošināt atbilstību Eiropas velosipēdu drošības standartiem (EN 14764, EN 14765, EN 14766 un EN 14781). Taču šim apgalvojumam nesniedza pietiekamus dokumentārus pierādījumus. Tieši pretēji, izmeklēšanā konstatēts, ka no ĶTR jau tagad importē nozīmīgu daļu velosipēdu un velosipēdu detaļu, kas atbilst nepieciešamajiem drošības standartiem. Tādēļ nav iemeslu uzskatīt, ka Ķīnas ražotāji nav spējīgi nodrošināt atbilstību spēkā esošajiem velosipēdu drošības standartiem. Šis apgalvojums tādēļ tika noraidīts.

(111)

Kā minēts 41. apsvērumā, izmeklēšanas laikā apkopotie dati liecina, ka ĶTR ir pieejama ievērojama neizmantotā jauda. Tika konstatētas skaidras norādes, ka, nepastāvot antidempinga pasākumiem, lielu daļu šīs neizmatotās jaudas varētu izmantot eksporta palielināšanai uz Savienību. Jo īpaši nekas neliecina par to, ka trešo valstu tirgi vai Ķīnas vietējais tirgus varētu uzņemt papildu produkciju no ĶTR.

(112)

Turklāt pēc konstatējumu paziņošanas tika apgalvots, ka Ķīnas darbaspēka izmaksu palielināšanās varētu būtiski ierobežot Ķīnas ražošanas jaudas palielināšanos. Šajā saistībā jāatzīmē – kā tas ir minēts 26. apsvērumā, Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbība bija ļoti zema un skaitļi par darbaspēka izmaksām un jaudu ĶTR netika sniegti. Turklāt attiecīgā persona nesniedza nekādus pierādījumus, kas šo apgalvojumu pamatotu. Tādēļ šī prasība tika noraidīta.

(113)

Kā skaidrots 105. apsvērumā, ir izteikts uz pierādījumiem pamatots apgalvojums, ka Ķīnas eksportētāji pastāvīgi apiet pasākumus, importējot preces caur vairākām valstīm. To apstiprināja arī OLAF attiecībā uz Filipīnām. Šāda rīcība norāda uz Ķīnas eksportētāju lielo interesi par pievilcīgo Savienības tirgu.

(114)

Savienības ražošanas nozari vairākus gadus ir negatīvi ietekmējis Ķīnas imports par dempinga cenām, un pašlaik tās saimnieciskais stāvoklis vēl aizvien ir nestabils.

(115)

Kā konstatēts iepriekš, Savienības ražošanas nozare ir spējusi atgūties no Ķīnas dempinga prakses spēkā esošo antidempinga pasākumu dēļ. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ekonomiskais stāvoklis nozarē bija sarežģīts. Šādā situācijā – ja Savienības nozare tiktu pakļauta palielinātiem attiecīgās valsts importa apjomiem par zemām dempinga cenām, tad pārdošanas apjomi, tirgus daļa, pārdošanas cenas vēl vairāk varētu samazināties un līdz ar to pasliktinātos tās finansiālā situācija.

(116)

Turklāt, kā norādīts iepriekš 58. apsvērumā, ir pausts arī atzinums, ka Ķīnas ražotāju piedāvātā cena, kas vidēji bija par 53 % zemāka par Savienības nozares pārdošanas cenu, var liecināt par to, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu eksportēt attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu par cenām, kas ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(117)

Ņemot vērā izmeklēšanas secinājumus, proti, ĶTR pieejamo neizmantoto ražošanas jaudu, uz eksportu orientēto Ķīnas ražošanas nozari un Ķīnas eksportētāju iepriekšējo rīcību ārvalstu tirgos, pasākumu atcelšana norādītu uz iespēju, ka kaitējums turpinātos.

(118)

Visbeidzot, kā minēts 105. un 113. apsvērumā, pasākumu apiešana ļauj pamatoti secināt to, ka kaitējums varētu turpināsies. Tā skaidri pierāda, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem, kas varētu novirzīt lielākus eksporta apjomus uz Savienību, ja antidempinga pasākumi netiktu piemēroti.

(119)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neskatoties uz secinājumu par zaudējumus radošo dempingu, tomēr nav pamata viennozīmīgam secinājumam par to, ka antidempinga pasākumu turpināšana pret importu no ĶTR neatbilst Savienības interesēm.

(120)

Būtu jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās uzskatīja, ka pasākumu piemērošana nav vērsta pret Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kurā antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nepamatoti nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(121)

Atbilstību Savienības interesēm noteica, novērtējot dažādās iesaistīto personu intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un patērētāju intereses.

(122)

Savienības velosipēdu ražošanas nozare ir pierādījusi, ka tā ir dzīvotspējīga un spēj konkurēt taisnīgos tirgus apstākļos. Tomēr izmeklēšana liecina, ka stāvoklis nozarē vēl aizvien ir vājš un finanšu rezultāts ir tuvu peļņas un zaudējumu slieksnim. Tāpēc Savienības tirgū ir jāsaglabā efektīvi konkurences nosacījumi.

(123)

Turklāt, pieņemot, ka jaunus velosipēdu modeļus galvenokārt izstrādā ražošanas uzņēmumi Savienībā, pārdošanas apjomu un cenu ziņā tie pilnā mērā būtu ieguvēji no attiecīgā lēmuma, ja importa dempinga radītais spiediens pasākumu rezultātā tiktu kontrolēts.

(124)

Tiek uzskatīts, ka pasākumu turpināšana nāktu par labu Savienības ražošanas nozarei, kura šajā gadījumā varētu saglabāt vai varbūt pat palielināt pārdošanas apjomus un, iespējams, paaugstināt pārdošanas cenas, tādējādi gūstot ieņēmumus tādā apmērā, kas ļautu turpināt ieguldījumus jaunajās tehnoloģijās.

(125)

Pretējā gadījumā, ja pasākumi attiecībā uz importu no ĶTR tiks izbeigti, tirdzniecība varētu tikt vēl vairāk izkropļota, neizbēgami apturot Savienības nozares atlabšanu. Ņemot vērā ĶTR pieejamo neizmantoto ražošanas jaudu, kā arī Ķīnas eksportētāju iepriekšējo rīcību ārvalstu tirgos, ir skaidrs, ka, pasākumiem beidzoties, būtu ļoti grūti vai pat neiespējami panākt Savienības nozares atlabšanu vai pat pašreizējā stāvokļa saglabāšanos. Gluži pretēji – tāds stāvoklis Savienības nozarē, kad tā cieš zaudējumus, kļūs vēl sliktāks, izraisot tālāku ražošanas jaudas samazināšanos Savienībā un vairāku ražošanas uzņēmumu slēgšanu. Tāpēc secināms, ka antidempinga pasākumi atbilst Savienības ražošanas nozares interesēm.

(126)

Ņemot vērā secinājumus par situāciju Savienības ražošanas nozarē, kas izklāstīti iepriekš 93. līdz 96. apsvērumā, un atbilstīgi argumentiem, kuri gūti, analizējot kaitējuma atkārtošanās iespējamību, kā paskaidrots 106. līdz 117. apsvērumā, varētu pat uzskatīt, ka antidempinga maksājumu termiņa beigu ievērošanas gadījumā finansiālā situācija Savienības ražošanas nozarē, visticamāk, būtiski pasliktinātos.

(127)

Šo izmeklēšanu atbalsta Eiropas Velobraucēju federācija (EVF), kas ir Eiropas valstu velobraucēju apvienību jumta organizācija.

(128)

EVF apgalvo, ka Eiropa ir moderno velobraukšanas ražojumu vissvarīgākais tirgus ar augstiem kvalitātes un drošības standartiem un ražojumu ieplūšana no ĶTR šos standartus pazeminātu. Turklāt EVF apgalvo, ka velosipēdu ražošanas nozarei Savienības ekonomikā ir milzīgs izaugsmes potenciāls, kuru tā riskē zaudēt, ja antidempinga pasākumu piemērošana tiks izbeigta.

(129)

Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās tika konstatēts, ka pasākumu ieviešana būtiski neietekmēs lietotājus. Lai gan pasākumi bija spēkā, Savienības importētāji/lietotāji joprojām varēja saņemt materiālu piegādes, tostarp arī no ĶTR. Netika dotas nekādas norādes par to, ka būtu grūti atrast citus piegādes avotus. Tādēļ secināms, ka antidempinga pasākumu saglabāšana, visticamāk, būtiski neietekmēs lietotājus Savienībā.

(130)

Izmeklēšanas gaitā pieteicās Velosipēdu detaļu ražošanas apvienība (COLIPED). COLIPED apgalvoja, ka Savienībā ir vairāk nekā 300 rūpnīcu, kas piegādā velosipēdu ražotājiem velosipēdu sastāvdaļas, un tajās tiek nodarbināts aptuveni 7 300 cilvēku, un turpmākā piegādātāju nozares eksistence ir nenovēršami atkarīga no velosipēdu ražošanas turpināšanas Eiropā. Šajā saistībā tika secināts, ka pasākumu nepiemērošanas gadījumā varētu nākties slēgt vēl vairākas velosipēdu ražotnes Eiropā, kas izraisītu negatīvas sekas Savienības detaļu ražošanas nozarei un radītu risku nodarbinātībai piegādes nozarē. Tādēļ secināms, ka antidempinga pasākumu noteikšana atbildīs piegādātāju interesēm.

(131)

No nesaistītajiem importētājiem tika saņemta tikai viena atbilde uz anketas jautājumiem par importu no ĶTR, bet atbildes uz jautājumiem bija nepilnīgas, un uzņēmums gatavojās pārtraukt darbību, nenorādot iemeslus.

(132)

Pirmām kārtām būtu jānorāda, ka importētāju zemā sadarbības līmeņa dēļ nebija iespējams pilnā mērā pienācīgi izvērtēt iespējamās sekas, ko radītu pasākumu noteikšana vai nenoteikšana. Būtu arī jāatceras, ka antidempinga pasākumu mērķis nav nepieļaut importu, bet gan atjaunot taisnīgu tirdzniecību un nodrošināt to, ka imports netiek veikts par zaudējumus radošām dempinga cenām. Savienības tirgū arī turpmāk tiks atļauts imports par taisnīgu cenu, un, tā kā imports no trešām valstīm turpināsies, ir iespējams, ka importētāju tradicionālā darbība ievērojami necietīs. Tāpat ir skaidrs, ka Savienības ražotājiem ir pietiekama jauda, lai nodrošinātu velosipēdu piegādi iespējama pieprasījuma palielinājuma gadījumā. Turklāt, kā redzams 59. apsvēruma tabulā, imports no citām trešām valstīm norāda, ka šajās valstīs ir būtiska velosipēdu ražošanas jauda. Tāpēc ir maz pamata domāt, ka radīsies velosipēdu deficīts.

(133)

Tā kā arī turpmāk Savienības tirgū tiks atļauts imports par taisnīgu cenu, tradicionālo importētāju darbība droši vien turpināsies arī tad, ja antidempinga pasākumi pret importa dempingu no ĶTR tiks saglabāti. Šo secinājumu vēl vairāk pamato nesaistīto importētāju zemais sadarbības līmenis, kā arī tas, ka izmeklēšanas gaitā nebija iespējams gūt pierādījumus par importētājiem, kas būtu nonākuši īpašās grūtībās pēc pasākumu piemērošanas attiecībā uz ĶTR.

(134)

Pasākumu turpmāka piemērošana ĶTR izcelsmes velosipēdu importam nepārprotami atbilst Savienības ražošanas nozares, patērētāju un velosipēdu detaļu piegādātāju interesēm. Tā ļaus Savienības nozarei augt un uzlabos tās stāvokli atjaunotos godīgas konkurences nosacījumos. Turklāt importētāji netiks būtiski skarti, jo tirgū joprojām būs pieejami velosipēdi par taisnīgu cenu. Pretējā gadījumā, ja pasākumi netiks piemēroti, velosipēdu ražotāji Savienībā varētu pārtraukt uzņēmējdarbību, tādējādi apdraudot arī velosipēdu detaļu piegādātāju darbību Savienībā.

(135)

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka nav pārliecinošu iemeslu tam, lai nepiemērotu antidempinga maksājumus ĶTR izcelsmes velosipēdu importam.

(136)

Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jāturpina piemērot antidempinga pasākumus attiecībā uz velosipēdiem. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu termiņa pagarinājumu pasākumiem pēc termiņa beigu pārskata parasti nosaka uz pieciem gadiem, ja vien nav īpaša pamata vai apstākļu, kuru dēļ šis laiks saīsināms.

(137)

Šajā saistībā būtu jāatzīmē, ka šo procedūru raksturo īpaši apstākļi, kas minēti 1. un 48. apsvērumā, kas arī būtu pienācīgi jāatspoguļo, nosakot antidempinga pasākumu piemērošanas ilgumu. Faktiski Savienības nozarei par labu tiek īstenots netipisks pasākumu kopums, kombinējot procentuālo nodokli uz gataviem velosipēdiem ar atbrīvojuma shēmu, kas ļauj nozarei ar noteiktiem nosacījumiem izmantot Ķīnas izcelsmes velosipēdu detaļas bez maksājuma veikšanas par pasākumu apiešanu.

(138)

Šis termiņa beigu pārskats ir apstiprinājis to, ka velosipēdu ražošanas nozare ir sarežģīta un cieši saistīta ar velosipēdu detaļu ražošanas nozari. Tā liecina, ka Savienības velosipēdu ražošanas nozare, kā norādīts 1. apsvērumā, importējot velosipēdu detaļas, plaši izmanto atbrīvojuma shēmu. Tāpēc ir svarīgi, lai pasākumu darbība tiktu regulāri pārbaudīta. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika apsvērts, vai pasākumus būtu jānosaka uz trim gadiem.

(139)

Pēc konstatējumu paziņošanas vairāki Savienības ražotāji un to asociācijas apgalvoja, ka pasākumi būtu jāpagarina uz pieciem gadiem. Personas galvenokārt apgalvoja, ka velosipēdu ražotāji ir gatavi veikt ieguldījumus velosipēdu detaļu ražošanā, lai mazinātu savu atkarību no Ķīnas velosipēdu detaļu importa, bet trīs gadu periods nav pietiekams, lai no šiem ieguldījumiem gūtu pozitīvus ienākumus.

(140)

Šajā saistībā arguments, ka vairākas personas ir veikušas vai ir paredzējušas veikt ieguldījumus velosipēdu vai velosipēdu daļu nozarē, nav būtisks, termiņa beigu pārskatā novērtējot antidempinga pasākumu nepieciešamību un ilgumu. Termiņa beigu pārskats var pamatoties vienīgi uz noteiktību, ka pasākumu termiņa beigas varētu radīt dempinga un kaitējumu turpināšanos vai atkārtošanos.

(141)

Kā jau skaidrots 137. apsvērumā, jāatgādina, ka kopš sākotnējo pasākumu noteikšanas 1993. gadā un to paplašināšanas uz velosipēdu detaļām 1997. gadā velosipēdu ražošanas situācija Savienībā ir būtiski mainījusies, jo ir piešķirti vairāk nekā 250 atbrīvojumi. Turklāt velosipēdiem uzliktie pasākumi ir tieši saistīti ar paplašinātajiem pasākumiem uz velosipēdu detaļām un izveidoto atbrīvojumu shēmas sistēmu. Ņemot vērā iepriekš minēto, joprojām piemērojams secinājums, ka pasākumi būtu jāpārskata, kā minēts 138. apsvērumā. Šajā saistībā Padome atzīmē, ka Komisijai ir iespēja uzsāk ex officio starpposma pārskatīšanu attiecībā uz dempingu, kaitējumu un atbrīvojumu shēmas aspektiem saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(142)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā jebkurā gadījumā pasākumu ilguma jautājums būs svarīgs visās pārskatīšanās, šajā termiņa beigu pārskatā ir pāragri vērtēt, vai ir īpašs pamatojums vai apstākļi, kas pamato noteikt citu laikposmu nekā normālais piecu gadu periods, kā noteikts pamatregulas 11. panta 2. punktā. Tādēļ uzskata, ka pasākumi būtu jāpagarina uz pieciem gadiem. Tas neskar faktu, ka pašreizējo antidempinga pasākumu termiņu atkarībā no konstatējumiem var pārskatīt turpmākā pilnā starpposma pārskatīšanā, ja tāda ir.

(143)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija iecerēts ieteikt pašreizējo pasākumu saglabāšanu. Personām arī bija dots laiks, kurā pēc šīs informācijas saņemšanas tās varēja iesniegt komentārus. Ja iesniegtā informācija un komentāri bija pamatoti, tos attiecīgi ņēma vērā.

(144)

No iepriekš minētā secināms, ka antidempinga maksājumu piemērošana būtu jāturpina piecus gadus,

6.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/19

(1)

Komisijas 2007. gada 29. novembra Lēmumā 2007/777/EK, ar kuru paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības un sertifikātu paraugus tādu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu importam no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un ar kuru atceļ Lēmumu 2005/432/EK (3), paredzēti noteikumi tādu gaļas produktu sūtījumu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu sūtījumu importam Savienībā un tranzītam caur Savienību vai uzglabāšanai Savienības teritorijā, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (4).

(2)

Lēmumā 2007/777/EK tāpat ir iekļauts to trešo valstu un to daļu saraksts, no kurām ir jāatļauj šāds imports, tranzīts un uzglabāšana, sniegti sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības sertifikātu paraugi, kā arī noteikumi par šādu importētu produktu izcelsmi un nepieciešamo apstrādi.

(3)

Komisijas 2008. gada 8. augusta Regulā (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (5) importam Savienībā un tranzītam caur Savienību, tostarp uzglabāšanai tranzīta laikā, ir paredzēti veterinārās sertifikācijas noteikumi attiecībā uz mājputniem, inkubējamām olām, diennakti veciem cāļiem, noteiktām bezpatogēnu olām un attiecībā uz mājputnu, tostarp skrējējputnu un savvaļas medījamo putnu, gaļu, malto gaļu un mehāniski atdalītu gaļu, olām un olu produktiem. Minētajā regulā paredzēts, ka šīs preces importē Savienībā tikai no tām trešām valstīm, teritorijām, zonām vai nodalījumiem, kas ir iekļauti minētās regulas I pielikuma 1. daļā.

(4)

Tā kā Dienvidāfrikā nesen ir notikuši augstas patogenitātes putnu gripas (APPG) uzliesmojumi, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 536/2011 (6) grozīja Lēmumu 2007/777/EK un Regulu (EK) Nr. 798/2008, lai no Dienvidāfrikas importētiem gaļas produktiem, lietošanai pārtikai paredzētiem apstrādātiem kuņģiem, pūšļiem un zarnām, kas iegūti no saimniecībā audzētiem skrējējputniem, un žāvētas gaļas strēmelēm ar garšvielām, un pasterizētiem gaļas produktiem, kuri ir no saimniecībā audzētu medījamo putnu, skrējējputnu un savvaļas medījamo putnu gaļas vai kuri satur šādu gaļu, paredzētu ar šīm precēm saistīto dzīvnieku veselības risku novēršanai pietiekamu specifisku apstrādi un lai aizliegtu vaislas skrējējputnu un produktīvo skrējējputnu, un diennakti vecu skrējējputnu cāļu, skrējējputnu inkubējamo olu un gaļas importu no visas Dienvidāfrikas teritorijas, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 798/2008.

(5)

Dienvidāfrika ir iesniegusi Komisijai informāciju par kontroles pasākumiem, kas veikti attiecībā uz nesenajiem APPG uzliesmojumiem. Komisija ir izvērtējusi minēto informāciju un epidemioloģisko situāciju pēc minētajiem slimību uzliesmojumiem Dienvidāfrikā.

(6)

Turklāt Savienības Veterinārā ārkārtas vienība apmeklēja Dienvidāfriku, lai novērtētu situāciju un sniegtu ieteikumus slimību kontroles pasākumu pilnveidošanai.

(7)

Lai slimību kontrolētu un lai ierobežotu tās izplatību, Dienvidāfrika ir īstenojusi sistēmiskas iznīcināšanas politiku. Dienvidāfrika veic putnu gripas uzraudzības pasākumus, kuri varētu atbilst prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 798/2008 IV pielikuma II daļā.

(8)

Šīs slimības situācijas izvērtējuma pozitīvie rezultāti un Dienvidāfrikas veiktā epidemioloģiskā izmeklēšana ļauj skrējējputnu gaļas importam Savienībā noteikt ierobežojumus tikai attiecībā uz Dienvidāfrikas teritorijas slimības skarto daļu, kurā ierobežojumus noteikusi Dienvidāfrika. Tomēr dzīvu skrējējputnu un inkubējamo šo putnu olu importa ierobežojumi būtu jāsaglabā attiecībā uz visu Dienvidāfrikas teritoriju, jo to importēšana paaugstina risku, ka vīruss varētu tikt ienests Savienībā.

(9)

Attiecībā uz apstrādi, kas Lēmumā 2007/777/EK paredzēta importējamiem noteiktiem gaļas produktiem, lietošanai pārtikā paredzētiem apstrādātiem kuņģiem, pūšļiem un zarnām, kā arī žāvētas gaļas strēmelēm ar garšvielām un pasterizētiem gaļas produktiem, precēm, kuru izcelsme ir slimības neskartajā Dienvidāfrikas teritorijas daļā, būtu no jauna jāpiemēro apstrāde, ko izmantoja pirms APPG uzliesmojumiem.

(10)

Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 1. daļā ir uzskaitītas tās trešo valstu teritorijas vai teritoriju daļas, kurām dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ piemēro reģionalizāciju. Lai ņemtu vērā jauno slimības situāciju Dienvidāfrikā attiecībā uz APPG un šīs situācijas sekas attiecībā uz ierobežojumiem skarto preču importēšanai uz Savienību, ieraksts par minēto trešo valsti būtu jāgroza.

(11)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2007/777/EK un Regula (EK) Nr. 798/2008.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

6.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/23

6.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/25

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma attiecīgi Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus.

(2)

Pēc Michelle MULHERIN kundzes un Denis LANDY kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu vietas. Pēc Terry BRENNAN kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

a)

komitejas locekļa amatā

kā arī

b)

locekļa aizstājēja amatā

6.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/26

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus,

(2)

Pēc Paul-Henri MEYERS kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa vieta. Pēc Gilles ROTH kunga iecelšanas par Reģionu komitejas locekli ir atbrīvojusies viena locekļa aizstājēja vieta,

a)

par locekli:

un

b)

par locekļa aizstājēju:

6.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/27

(1)

Ar 2003. gada 7. novembra vēstuli Francijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 108. panta 3. punktu (1) paziņoja Komisijai par atbrīvojumu no izciršanas nodevas dažu mazumtirdzniecības uzņēmumu labā, kuri pārdod gaļu.

(2)

Sākotnējā paziņojumā bija ietverta informācija par 2003. gadā piešķirto atbalstu, no vienas puses, un 2004. gadā paredzēto atbalstu, no otras puses. Tā kā daļa atbalsta jau bija piešķirta, Komisija tolaik nolēma sadalīt lietu. Saistībā ar šo lēmumu no 2003. gadā piešķirtā atbalsta pārbaudāms ir tikai atbrīvojums no izciršanas nodevas.

(3)

No 2004. gada 1. janvāra izciršanas nodeva ir atcelta. No šā brīža sabiedriskā izciršanas pakalpojuma finansēšanu garantē “kaušanas nodevas” ieņēmumi, pret kuriem Komisija nav izteikusi iebildumus (2).

(4)

Lietas par “kaušanas nodevu” (valsts atbalsts Nr. N 515A/03) izmeklēšanas gaitā Francijas iestādes 2003. gada 29. decembra vēstulē nosūtīja Komisijai informāciju attiecībā uz konkrēto gadījumu.

(5)

Papildu informāciju, ko prasīja Komisija 2005. gada 4. marta vēstulē, Francijas iestādes nosūtīja 2005. gada 7. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 12. aprīlī.

(6)

LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto atbalstu Komisija uzsāka ar 2005. gada 7. jūlija vēstuli Nr. SG(2005)D 202956.

(7)

Komisijas lēmumu par procedūras uzsākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja citas dalībvalstis un ieinteresētās trešās personas iesniegt savus apsvērumus par minēto atbalstu.

(8)

Francijas iestādes nosūtīja savus komentārus 2005. gada 20. septembra un 2005. gada 15. novembra vēstulē, kas abas reģistrētas 2005. gada 17. novembrī.

(9)

Komisija saņēma apsvērumus no Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas (turpmāk “CFBCT”) 2005. gada 18. oktobrī un apsvērumus no privātas sabiedrības 2005. gada 17. oktobrī (4) un 2008. gada 11. jūlijā.

(10)

Francijas iestādes 2011. gada 18. aprīļa vēstulē apstiprināja, ka atbrīvojums no gaļas iepirkumu nodevas (tā sauktās “izciršanas nodevas”) maksāšanas, kas 2003. gadam tika piešķirts dažiem lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzņēmumiem, bija atbilstošs Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulai (EK) Nr. 1998/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (5).

(11)

Šis pasākums attiecas uz sabiedriskā pakalpojuma izciršanā un to gaļas un kaulu miltu iznīcināšanā, kurus vairs neizmanto komerciāliem mērķiem, finansēšanu 2003. gadā.

(12)

Sabiedrisko pakalpojumu izciršanā iepriekš finansēja ar izciršanas nodevu, kas tika noteikta ar Francijas Vispārējā nodokļu kodeksa 302.a ZD pantu, kas izriet no 1. panta Francijas 1996. gada 26. decembra likumā Nr. 96-1139 par dzīvnieku līķu un kautuvju atkritumu savākšanu un iznīcināšanu (turpmāk “1996. gada likums”).

(13)

Izciršanas nodeva attiecās uz gaļas un citu tādu noteiktu produktu iepirkumu, ko minējusi persona, kas nodarbojās ar šo produktu mazumtirdzniecību. Principā nodevu maksāja jebkura persona, kas nodarbojās ar mazumtirdzniecību. Tās bāzi veidoja ar nodokli neapliekamā vērtība pret pievienotās vērtības nodokli (PVN) jebkuras izcelsmes iepirkumiem:

(14)

Uzņēmumi, kuru apgrozījums iepriekšējā kalendārajā gadā bijis mazāks par 2 500 000 Francijas frankiem (FRF) (6) (EUR 381 122) bez PVN, bija atbrīvoti no nodevas. Nodevu piemērošanas vērtība bija noteikta no mēneša iepirkuma daudzuma bez PVN – 0,5 % līdz 125 000 FRF (EUR 19 056) un 0,9 % virs 125 000 FRF. Ar 35. pantu 2000. gada Finanšu likuma labojumos “Loi de finances rectificative pour 2000” (2000. gada 30. decembra likums Nr. 2000-1353) tika izdarīti daži grozījumi izciršanas nodevas mehānismā, kuri stājās spēkā 2001. gada 1. janvārī. Šo grozījumu mērķis bija pārvarēt GSE krīzes sekas un no tās izrietošās papildu izmaksas. Turpmāk nodevas bāze tika paplašināta ar “citiem gaļas izcelsmes produktiem”. Nodevas apjoms tika noteikts 2,1 % mēneša iepirkumam līdz 125 000 FRF (EUR 19 056) un 3,9 % virs 125 000 FRF. Turklāt visi uzņēmumi, kuru iepriekšējā kalendārā gada apgrozījums bija zemāks par 5 000 000 FRF (EUR 762 245) bez PVN, tika atbrīvoti no nodevas.

(15)

Sākotnēji, tas ir, no 1997. gada 1. janvāra, ieņēmumi no nodevas tika novirzīti šai nolūkā speciāli izveidotā fondā, kura mērķis bija finansēt dzīvnieku līķu un kautuvēs izņemto cilvēku un dzīvnieku pārtikai nederīgo atkritumu savākšanu un iznīcināšanu, tas ir, darbības, kas definētas kā sabiedriskais pakalpojums ar Lauku kodeksa 264. pantu. Fondu pārvaldīja Lauku saimniecību struktūras labiekārtošanas nacionālais centrs (CNASEA).

(16)

No 2001. gada 1. janvāra ienākumi no izciršanas nodevas tika tieši novirzīti valsts kopējā budžetā, nevis šim mērķim radītā fondā. Lauksaimniecības ministrijā atvēra pārtikas, zvejniecības un lauku darbības kredītus 2003. gadam ar 2002. gada 30. decembra dekrētu Nr. 2002-1580, ar kuru īstenoja finanšu likumu 2003. gadam. Tie tika iekļauti šīs ministrijas parastajos izdevumos, IV sadaļā “Publiskie izdevumi”, 4. daļa, ekonomiskās darbības, veicināšana un iesaistīšanās. Ieņēmumi no šīs nodevas 2003. gadā tika lēsti EUR 550 miljonu apmērā.

(17)

2003. gada ziņojumā bija paredzēts atbalsts dzīvnieku izcelsmes miltu uzglabāšanai un iznīcināšanai, kā arī atbalsts nobeigušos dzīvnieku un kautuvju atkritumu transportēšanai un iznīcināšanai. Turklāt 1996. gada likumā bija paredzēts atbrīvojums no nodevas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar gaļas mazumtirdzniecību un kuru gada apgrozījums ir mazāks par EUR 762 245. Pēc Komisijas rīcībā esošās informācijas 1996. gada likums bija spēkā visu 2003. gadu.

(18)

Procedūras uzsākšanas lēmumā Komisija secināja, ka saistībā ar atbalsta pasākumiem, kuri attiecas uz nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu un iznīcināšanu, kā arī dzīvnieku izcelsmes miltu un kautuvju atkritumu uzglabāšanu un iznīcināšanu, nepastāv risks skart tirdzniecības nosacījumus tiktāl, lai tie būtu pretrunā vispārējām interesēm. Tātad šie atbalsta pasākumi varēja gūt labumu no LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētās atkāpes kā pasākumi, kas spēj sekmēt nozares attīstību. Toties Komisija nolēma uzsākt LESD 108. panta 2. punktā minēto procedūru attiecībā uz tāda atbalsta pastāvēšanu un atbilstību, kas veicina no izciršanas nodevas atbrīvotu tirdzniecību.

(19)

Pārbaudes procedūras sākuma posmā Komisija uzskatīja, ka atbrīvojums no izciršanas nodevas šķiet izraisām ieņēmumu zudumu valstij un to nevar pamatot ar fiskālās sistēmas, kuras mērķis ir nodrošināt valsts ieņēmumus, būtību vai struktūru. Turklāt, ņemot vērā informāciju, kas bija Komisijas rīcībā, šis atbrīvojums attiecās uz apgrozījuma kopējo apjomu, nevis tikai uz gaļas tirdzniecības apgrozījumu.

(20)

Tā kā izciršanas nodeva aprēķināta no gaļu saturošu produktu vērtības, nelikās attaisnojami atbrīvot no nodevas maksāšanas uzņēmumu ar lielāku apgrozījumu gaļas pārdošanā, kamēr tā konkurents, kura apgrozījums ar gaļu saturošiem produktiem ir zemāks, tiek pakļauts nodevas maksāšanai.

(21)

Tāpēc minētais atbrīvojums šķita veidojam selektīvas priekšrocības. Tādējādi runa bija par atbalstu no nodevas atbrīvoto tirgotāju interesēs, kuru fiskālās izmaksas tika samazinātas. Pamatojoties uz skaitļiem, kas attiecas uz gaļas tirdzniecību, Komisija secināja, ka tirgotāju, kuru apgrozījums ir mazāks par 762 245 EUR, atbrīvošana no nodevas 2003. gadā bija priekšrocība, kas uzskatāma par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(22)

Komisija nevarēja izslēgt, ka atbrīvojumam no nodevas būtu bijusi ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo īpaši pierobežas zonās.

(23)

Tātad to tirgotāju atbrīvojums no nodevas, kuru apgrozījums ir mazāks par 762 245 EUR, šķita veidojam valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(24)

Šajā gadījumā atbrīvošana no nodevas nozīmēja izmaksu atvieglojumus, kam nebija nekāda motivējoša elementa un ekvivalenta pakalpojuma no saņēmēja saņēmēja puses, un to saderība ar konkurences noteikumiem nebija pierādīta.

(25)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka atbalsts attiecās uz tolaik piemērojamo Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (7) 3.5. punkta piemērošanas jomu. Minētajā punktā bija paredzēts, ka, lai būtu saderība ar kopējā tirgus principiem, jebkuram atbalsta pasākumam jābūt ar motivējošu elementu vai jāprasa ekvivalents pakalpojums no tā saņēmēja. Tā, atskaitot Kopienas tiesību aktos vai tās pamatnostādnēs obligāti paredzētos izņēmumus, vienpusējs valsts atbalsts, kas paredzēts tikai ražotāju finansiālās situācijas uzlabošanai, taču nekādā veidā neveicina nozares attīstību, ir pielīdzināms darbības atbalstam un nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(26)

Attiecībā uz tirdzniecību, kas atbrīvota no izciršanas nodevas maksāšanas, Komisija nevarēja izslēgt, ka pastāv valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un runa ir par darbības atbalstu, par kuru Komisijai bija šaubas saistībā ar tā saderību ar iekšējo tirgu.

(27)

Francijas iestādes iesniedza savus apsvērumus 2005. gada 20. septembra un 2005. gada 15. novembra vēstulē. Šajās vēstulēs tās apstiprināja neiespējamību noliegt, ka atbrīvojums no nodevas, ko izmantoja uzņēmumi, uz kuriem tas neattiecas, nozīmēja atbalstu EK līguma nozīmē. Komisija turklāt saglabājusi līdzīgu vērtējumu savā Lēmumā 2005/474/EK (8) attiecībā uz atbrīvojumu, kas piemērots no 1997. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim (atbalsts NN 17/01 pārklasificēts C 49/02).

(28)

Turpretī Francijas iestādes pirms Regulas (EK) Nr. 1998/2006 stāšanās spēkā izvirzīja domu, ka atbalsts ietilpst Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 69/2001 piemērošanas jomā par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (9). Tās apgalvoja, ka no attiecīgo uzņēmumu daudzuma – vidēji to skaits bija vairāk nekā 100 000 gadā –, kā arī atbrīvojumam noteiktā apgrozījuma limita (762 245 EUR) izrietējis, ka atbrīvojuma summa, kuru var uzskatīt par valsts atbalstu, visos gadījumos bijusi mazāka par 100 000 EUR slieksni triju gadu periodā, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 69/2001.

(29)

Lai pierādītu, ka summa no atbrīvojuma, ko šie uzņēmumi izmantojuši 2003. gadā, parasti bijusi mazāka nekā 100 000 EUR trijos gados, Francijas iestādes lietojušas divas metodes.

(30)

Sākotnēji Francijas iestādes mēģināja rekonstruēt tāda uzņēmuma apgrozījuma summu, kuram būtu jāmaksā 100 000 EUR nodeva trijos gados jeb vidēji 33 333 EUR gadā. Sākot ar šādu summu, iedalot atbilstoši piemērošanas lielumam (2,1 % un 3,9 %), tās rekonstruēja nodevas bāzi atbilstoši uzņēmuma gaļas iepirkumam. Visbeidzot, sākot ar šo gaļas iepirkuma vērtību, tās secināja gada apgrozījuma lielumu, pamatojoties uz “maksimālistisku” pieņēmumu, ka runa ir par uzņēmumu, kas specializējies gaļas tirdzniecībā. Tādējādi šī metode tām ļāva nonākt pie tādas uzņēmuma apgrozījuma summas, kas tālu pārsniedza slieksni, pēc kura pienākas atbrīvojums no nodevas. Tātad atbrīvojuma slieksnis 762 245 EUR bija pamatīgi pārsniegts, kas nozīmē, ka uzņēmums, kurš maksātu nodevu 100 000 EUR apmērā trijos gados, nekādā gadījumā nevar tikt atbrīvots no gaļas iepirkuma nodevas.

(31)

Otrkārt, Francijas iestādes tiecās rekonstruēt tāda gaļas nozarē specializēta uzņēmuma nodevas summu, kura apgrozījums būtu tieši zem atbrīvojuma sliekšņa, proti, 762 000 EUR. Sākot ar iepirkuma/apgrozījuma summas koeficientu 0,58 (10), Francijas iestādes secināja šā uzņēmuma gaļas iepirkuma vērtību, proti, 441 960 EUR (762 000 × 0,58). Šī otrā metode pierāda, ka maksimālā atbrīvojuma summa ir 13 132 EUR vienam uzņēmumam gadā, proti, summa, kas jebkurā gadījumā ir mazāka nekā 100 000 EUR trijos gados.

(32)

Pēc Regulas (EK) Nr. 1998/2006 stāšanās spēkā Francijas iestādes apstiprināja, ka atbrīvojums no gaļas iepirkuma nodevas (tā sauktās “izciršanas nodevas”) maksāšanas, kas 2003. gadam tika piešķirts dažiem lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzņēmumiem, bija atbilstošs minētās regulas piemērošanas jomai, konkrētāk, tās 5. pantam, kurš attiecas uz pārejas noteikumiem.

(33)

Pirmkārt, Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija (turpmāk “CFBCT”) uzsvēra, ka attiecīgais pasākums nav atbildis valsts atbalsta definīcijas kritērijiem un ka konkrētiem uzņēmumiem saistībā ar to apgrozījuma summu piemērotais nodokļu mehānisms bijis pilnībā pamatots, kas izriet no fiskālās sistēmas vispārējiem principiem. Kā uzskata CFBCT, gaļas iepirkumu nodeva tika iekasēta un kontrolēta saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami PVN un saistīto nodokļu jomā. Atbrīvojuma sliekšņa noteikšanas pamatā bija citām nodevām piemērojamiem sliekšņiem identisks objektīvs un racionāls kritērijs. 1996. gada likums iekļāvās Francijas PVN iekasēšanas sistēmas loģikā. Attiecīgi, tā mērķis nebija sniegt īpašas priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem, bet gan, ieviešot nodevas maksāšanas slieksni, ņemt vērā uzņēmumu maksātspēju un jo īpaši gaļas mājražotāju uzņēmumu dzīvotspēju.

(34)

Otrkārt, CFBCT uzskata, ka šis pasākums neskāra Kopienas iekšējo tirdzniecību. Patiešām, to uzņēmumu, uz kuriem attiecās šis pasākums, ārkārtīgi pieticīgais lielums, kā arī tirgus, kurā tie darbojās, ģeogrāfiski ārkārtīgi nelielais apmērs, pieļāva šaubas par valsts atbalsta esību LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(35)

Pat tad, ja būtu vajadzējis uzskatīt, ka no nodevas maksāšanas atbrīvotie uzņēmumi būtu patiešām guvuši atbalstu, CFBCT viedoklis ir, ka šis atbalsts jebkurā gadījumā būtu saderīgs ar līguma noteikumiem.

(36)

Komisijai vajadzētu uzskatīt, ka mazo gaļas mājražošanas un pārstrādes uzņēmumu atbrīvojumu šajā gadījumā attaisnotu vispārējas intereses mērķis: GSE krīzes pārvaldība un bīstamo produktu nepieciešamā apstrāde. Turklāt šis pasākums skāra tikai mazos un vidējos uzņēmumus, un uz to, iespējams, varēja attiecināt tolaik piemērojamos atbrīvojuma noteikumus, proti, Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (11) un Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (12).

(37)

Katrā gadījumā, CFBCT uzskata, ka prasība atbalstu atgūt, kas būtu pasākuma eventuālas atzīšanas par nesaderīgu valsts atbalstu sekas, pārkāptu 14. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (13), tādējādi, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts negatīvs lēmums un būtu jāatgūst līdzekļi, netiktu ņemta vērā atbalstu guvušo uzņēmumu tiesiskā paļāvība.

(38)

Katrā ziņā atbalsta summas novērtējums a posteriori, pamatojoties uz nodokļu noteikšanu ar atpakaļejošu datumu, varētu būt zemāks par de minimis limitiem, ņemot vērā, ka potenciālie šā atbalsta labumguvēji lielākoties bijuši mikrouzņēmumi.

(39)

Atbilstoši informācijai, kura ir Komisijas rīcībā, šī privātā sabiedrība nodarbojas ar pārtikas izplatīšanu Francijā. Šī sabiedrība, kas ir samaksājusi izciršanas nodevu par periodu no 2001. līdz 2003. gadam un pieprasījusi samaksātās summas atmaksāšanu Francijas nodokļu dienestiem, uzskata, ka ir ieinteresēta iesniegt piezīmes šajā procedūrā.

(40)

Sabiedrība uzskata, ka pretēji tam, ko secinājusi Komisija 2005. gada 5. jūlija procedūras uzsākšanas lēmumā (2005/C 228/06) (14), nav bijis nesaderības starp atbalstu izciršanas nozarē un nodevu par gaļas iepirkumu. Tā uzskata, ka izciršanas nodeva, kas samaksāta par 2003. gadu, pamatojas uz Vispārējā nodokļu kodeksa 302.a ZD pantu un finansē valsts atbalsta mehānismu LESD 107. panta nozīmē. Tā kā šis mehānisms iepriekš nav ticis paziņots Komisijai, tas jāatzīst par prettiesisku.

(41)

Turklāt, sabiedrība uzskata, ka atbrīvojums no nodevas ir nesaderīgs ar LESD 107. pantu un ka no tā izriet nodevas nesaderība ar līdztiesības principu attiecībā uz publiskajiem izdevumiem un attiecīgi arī ar konkurences noteikumiem.

(42)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(43)

LESD 107., 108. un 109. pants piemērojami cūkgaļas nozarē saskaņā ar 21. pantu Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju (15). Tie piemērojami arī liellopu gaļas nozarē saskaņā ar 40. pantu Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (16). Pirms Regulas (EK) Nr. 1254/1999 pieņemšanas LESD 107., 108. un 109. pants bija piemērojami liellopu gaļas nozarē saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 805/68 (17) 24. pantu. Tie piemērojami arī aitu un kazu gaļas nozarē saskaņā ar 22. pantu Padomes 1998. gada 3. novembra Regulā (EK) Nr. 2467/98 par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (18). Tie piemērojami arī putnu gaļas nozarē saskaņā ar 19. pantu Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (19). Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (20), ir atcēlusi šīs dažādās regulas, un tās 180. pants paredz, ka noteikumi attiecībā uz valsts atbalstu piemērojami attiecībā uz iepriekš minētajiem produktiem.

(44)

Francijas iestādes apstiprināja, ka atbrīvojums no gaļas iepirkuma nodevas (tā sauktās “izciršanas nodevas”) maksāšanas, kas 2003. gadam tika piešķirts konkrētiem lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzņēmumiem, bija atbilstošs Regulas (EK) Nr. 1998/2006 piemērošanas jomai.

(45)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1998/2006 palīdzība, kas atbilst tajā izklāstītajiem noteikumiem, tiek uzskatīta par nesaderīgu ar visiem LESD 107. panta 1. punkta kritērijiem un no tā izriet, ka uz to nav attiecināms LESD 108. panta 3. punktā minētais iepriekšējas paziņošanas pienākums.

(46)

Regula (EK) Nr. 1998/2006 piemērojama atbalstam, kas piešķirts visu nozaru uzņēmumiem, taču attiecībā uz uzņēmumiem, kas darbojas EK līguma I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības jomā, tikai tādā gadījumā, ja atbalsta summa nav noteikta, pamatojoties uz tādu šā veida produktu cenu vai daudzumu, kas iepirkti no primārajiem ražotājiem vai kurus laiduši tirgū attiecīgie uzņēmumi, un ka atbalsts nav atkarīgs no fakta, vai tas ir daļēji vai pilnībā piešķirts primārajiem ražotājiem.

(47)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1998/2006 5. panta 1. punktu šī regula piemērojama atbalstam, kas pirms tās stāšanās spēkā piešķirts uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē, ja tie atbilst visiem 1. un 2. pantā minētajiem noteikumiem. Regula (EK) Nr. 1998/2006 stājās spēkā 2006. gada 29. decembrī.

(48)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1998/2006 2. panta 2. un 3. punktu vienam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopējā bruto summa nevar pārsniegt 200 000 EUR par triju finanšu gadu periodu. Noteikto augšējo robežu izsaka kā dotāciju skaidrā naudā. Visi izmantojamie lielumi ir bruto, proti, pirms jebkādu nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta apjoms ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

(49)

Attiecīgie uzņēmumi darbojās tādu produktu pārstrādes un tirdzniecības jomā, kas minēti EK līguma I pielikumā, kā arī citu produktu pārstrādes un tirdzniecības jomā, un tika atbrīvoti no izciršanas nodevas 2003. gadā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1998/2006 5. pantā minētajiem pārejas noteikumiem tā šajā gadījumā ir piemērojama.

(50)

Francijas iestādes ir konstatējušas, ka Regulā (EK) Nr. 1998/2006 minētie nosacījumi ir izpildīti, pierādot, ka katra labumguvēja individuāli saņemtais atbalsta subsīdijas ekvivalents nevienā gadījumā nepārsniedza 200 000 EUR par triju gadu periodu, jo maksimālā atbrīvojuma summa bija 13 132 EUR gadā vienam uzņēmumam (skatīt 29. apsvērumu).

(51)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka uz to gaļas mazumtirdzniecības uzņēmumu atbrīvojumu, kuru gada apgrozījums 2003. gadā ir mazāks nekā 762 245 EUR, attiecas Regulas (EK) Nr. 1998/2006 piemērošanas joma, un tas atbilst nosacījumiem, kas tajā minēti. Tātad, šis atbrīvojums nav uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē,