ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.321.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 321 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
55. sējums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI |
|
|
|
2012/708/ES |
|
|
* |
||
|
|
REGULAS |
|
|
* |
Komisijas Regula (ES) Nr. 1083/2012 (2012. gada 19. novembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību ( 1 ) |
|
|
|
||
|
|
DIREKTĪVAS |
|
|
* |
Komisijas Direktīva 2012/36/ES (2012. gada 19. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām ( 1 ) |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
2012/709/Euratom |
|
|
* |
||
|
|
2012/710/ES |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
|
|
Labojumi |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
20.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 321/1 |
PADOMES UN PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU LĒMUMS
(2010. gada 15. oktobris)
par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses
(2012/708/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu kopā ar 218. panta 5. un 7. punktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu,
tā kā:
(1) |
Savienības un dalībvalstu vārdā Komisija ir risinājusi sarunas par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu ar Gruziju (turpmāk “nolīgums”) saskaņā ar Padomes lēmumu, ar kuru Komisiju pilnvaroja sākt sarunas. |
(2) |
Nolīgums tika parafēts 2010. gada 5. martā. |
(3) |
Savienībai un dalībvalstīm būtu jāparaksta un provizoriski jāpiemēro nolīgums, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk. |
(4) |
Ir jānosaka procesuālā kārtība lēmuma pieņemšanai, lai vajadzības gadījumā lemtu par nolīguma provizoriskās piemērošanas izbeigšanu. Jānosaka arī procesuālā kārtība Savienības un dalībvalstu dalībai Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 22. pantu, un strīdu izšķiršanas procedūrās, kas noteiktas nolīguma 23. pantā, kā arī dažu ar drošību un lidojumu drošumu saistītu nolīguma noteikumu īstenošanai, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Parakstīšana
1. Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Kopējās aviācijas telpas nolīguma parakstīšana starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (turpmāk “nolīgums”), ņemot vērā Padomes lēmumu par nolīguma noslēgšanu (1).
2. Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas parakstīt nolīgumu Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu.
2. pants
Provizoriska piemērošana
Līdz nolīguma spēkā stāšanās dienai Savienība un dalībvalstis to piemēro provizoriski no tā mēneša pirmās dienas, kas ir pēc dienas, kad puses viena otrai nosūtījušas pēdējo paziņojumu par nolīguma provizoriskai piemērošanai nepieciešamo procedūru pabeigšanu.
3. pants
Apvienotā komiteja
1. Eiropas Savienību un dalībvalstis Apvienotajā komitejā, kuru izveido saskaņā ar nolīguma 22. pantu, pārstāv Komisijas un dalībvalstu pārstāvji.
2. Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nostāju Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumiem nolīguma III vai IV pielikumā, ko izdara saskaņā ar nolīguma 26. panta 2. punktu, un jautājumiem, kuri ir ES ekskluzīvā kompetencē un par kuriem nav jāpieņem lēmums, kam ir juridiskas sekas, nosaka Komisija, un šo nostāju iepriekš paziņos Padomei un dalībvalstīm.
3. Attiecībā uz Apvienotās komitejas lēmumiem par jautājumiem, kas ir ES kompetencē, Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nostāju pēc Komisijas priekšlikuma pieņems Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, ja vien piemērojamā ES līgumos noteiktā balsošanas procedūra neparedz citādi.
4. Attiecībā uz Apvienotās komitejas lēmumiem par jautājumiem, kas ir dalībvalstu kompetencē, Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nostāju pieņem Padome ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas vai dalībvalstu priekšlikuma, ja vien dalībvalsts viena mēneša laikā pēc minētās nostājas pieņemšanas nav informējusi Padomes Ģenerālsekretariātu, ka tā Apvienotās komitejas pieņemtajam lēmumam var piekrist tikai ar tās likumdevēju iestāžu apstiprinājumu.
5. Savienības un dalībvalstu nostāju Apvienotajā komitejā izsaka Komisija, izņemot attiecībā uz jautājumiem, kas ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, – šādā gadījumā to izsaka Padomes prezidentvalsts vai, ja Padome tā nolemj, Komisija.
4. pants
Strīdu izšķiršana
1. Komisija pārstāv Savienību un dalībvalstis strīdu izšķiršanas procesā, kas noteikts nolīguma 23. pantā.
2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu pārtraukt priekšrocību piemērošanu saskaņā ar nolīguma 23. pantu. Lēmumu Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.
3. Par citiem nepieciešamajiem pasākumiem, kas saskaņā ar nolīguma 23. pantu jāveic saistībā ar ES kompetencē esošiem jautājumiem, lemj Komisija, sadarbojoties ar īpašo komiteju, kurā ir Padomes iecelti dalībvalstu pārstāvji.
5. pants
Komisijas informēšana
1. Dalībvalstis laikus informē Komisiju par ikvienu tādu lēmumu atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot atļauju Gruzijas aviokompānijai, kuru dalībvalstis plāno pieņemt saskaņā ar nolīguma 5. pantu.
2. Dalībvalstis laikus informē Komisiju par visiem pieprasījumiem vai paziņojumiem, ko tās ir nosūtījušas vai saņēmušas atbilstīgi nolīguma 14. pantam (Aviācijas drošums).
3. Dalībvalstis laikus informē Komisiju par visiem pieprasījumiem vai paziņojumiem, ko tās ir nosūtījušas vai saņēmušas atbilstīgi nolīguma 15. pantam (Aviācijas drošība).
Luksemburgā, 2010. gada 15. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. SCHOUPPE
(1) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 3 lappusi.
KOPĒJĀS AVIĀCIJAS TELPAS NOLĪGUMS
starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses
BEĻĢIJAS KARALISTE,
BULGĀRIJAS REPUBLIKA,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJAS REPUBLIKA,
MALTA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
RUMĀNIJA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,
Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”, un
EIROPAS SAVIENĪBA,
no vienas puses, un
GRUZIJA, turpmāk “Gruzija”,
no otras puses,
ŅEMOT VĒRĀ Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1996. gada 22. aprīlī;
VĒLOTIES izveidot Kopēju aviācijas telpu (KAT), kuras pamatā ir abpusēja piekļuve Pušu gaisa transporta tirgiem ar vienādiem konkurences nosacījumiem un vienotu noteikumu ievērošana, tostarp lidojumu drošuma, drošības, gaisa satiksmes pārvaldības, sociālo aspektu un vides jomā;
VĒLOTIES atvieglot gaisa transporta iespēju paplašināšanos, tostarp attīstot gaisa transporta tīklus, lai apmierinātu pasažieru un kravu nosūtītāju un saņēmēju vajadzības pēc ērtiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem;
ATZĪSTOT gaisa transporta nozīmi tirdzniecības, tūrisma un investīciju veicināšanā;
ŅEMOT VĒRĀ Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju, kas atvērta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī;
VIENOJOTIES, ka ir lietderīgi par KAT noteikumu pamatu ņemt attiecīgos tiesību aktus, kas ir spēkā Eiropas Savienībā un kas minēti šā nolīguma III pielikumā;
ATZĪSTOT, ka pilnīga KAT noteikumu izpilde ļauj Pusēm pilnībā izmantot tās priekšrocības, tostarp atvērt piekļuvi tirgiem un nodrošināt maksimālu ieguvumu patērētājiem, nozarei un strādājošajiem abās Pusēs;
ATZĪSTOT, ka KAT izveidi un tās noteikumu īstenošanu nevar panākt bez pārejas posma pasākumiem, kad tie ir vajadzīgi;
ATZĪSTOT, ka šajā ziņā svarīga nozīme ir pienācīgai palīdzībai;
VĒLOTIES radīt iespēju gaisa pārvadātājiem piedāvāt ceļotājiem un kravu nosūtītājiem un saņēmējiem konkurētspējīgas cenas un pakalpojumus atvērtos tirgos;
VĒLOTIES, lai visi gaisa transporta nozares sektori, tostarp gaisa pārvadātāju darbinieki, gūtu labumu no liberalizēta nolīguma;
VĒLOTIES panākt visaugstāko drošuma un drošības līmeni starptautiskajā gaisa transportā un atkārtoti apliecinot savas nopietnās bažas par rīcību vai draudiem, kas vērsti pret gaisa kuģu drošību un kas apdraud personu vai īpašuma drošumu, negatīvi ietekmē gaisa transporta darbību un mazina sabiedrības uzticēšanos civilās aviācijas drošumam;
VĒLOTIES nodrošināt gaisa pārvadātājiem līdzvērtīgus konkurences apstākļus, dodot tiem taisnīgas un vienlīdzīgas iespējas sniegt saskaņotos pakalpojumus;
ATZĪSTOT, ka subsīdijas var negatīvi ietekmēt konkurenci starp gaisa pārvadātājiem un apdraudēt šā nolīguma galvenos mērķus;
APLIECINOT vides aizsardzības nozīmi starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā un atzīstot suverēno valstu tiesības veikt šai ziņā piemērotus pasākumus;
ATZĪMĒJOT patērētāju aizsardzības nozīmīgumu, tostarp aizsardzību, ko sniedz 1999. gada 28. maijā Monreālā parakstītā Konvencija par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju;
VĒLOTIES pamatoties uz esošajiem gaisa transporta nolīgumiem, lai atvērtu piekļuvi tirgiem un maksimāli palielinātu patērētāju, gaisa pārvadātāju, strādājošo un sabiedrības ieguvumus abās Pusēs;
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā, ja vien nav norādīts citādi, termins:
1) |
“saskaņotie pakalpojumi” un “konkrētie maršruti” ir starptautiskie gaisa pārvadājumi atbilstīgi šā nolīguma 2. pantam (“Tiesību piešķiršana”) un I pielikumam; |
2) |
“nolīgums” ir šis nolīgums, tā pielikumi un jebkādi to grozījumi; |
3) |
“gaisa transports” ir pasažieru, bagāžas, kravu un pasta sūtījumu pārvadājumi ar gaisa kuģi, vai nu atsevišķi, vai apvienojumā, kas tiek piedāvāti sabiedrībai par atlīdzību vai īres maksu un kas, lai izvairītos no šaubām, ietver regulāru un neregulāru (līgumreisu) gaisa transportu un pilnu kravas pakalpojumu spektru; |
4) |
“kompetentās iestādes” ir valdības aģentūras vai juridiskas personas, kas atbildīgas par administratīvu funkciju veikšanu saskaņā ar šo nolīgumu; |
5) |
“sagatavotība” nozīmē to, vai gaisa pārvadātājs ir sagatavojies starptautisko gaisa pārvadājumu veikšanai, proti, vai tam ir apmierinošas finansiālās iespējas un piemērota vadības pieredze un vai tas ir gatavs izpildīt normatīvos aktus un prasības, kas reglamentē šādu pakalpojumu veikšanu; |
6) |
“valstspiederība” nozīmē to, vai gaisa pārvadātājs atbilst prasībām attiecībā uz tādiem aspektiem kā īpašumtiesības, faktiskā kontrole un galvenā uzņēmējdarbības vieta; |
7) |
“Konvencija” ir Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas atvērta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī, un ietver:
|
8) |
“piektās brīvības tiesības” ir tiesības vai privilēģijas, ko viena valsts (“piešķīrēja valsts”) piešķir otras valsts (“saņēmēja valsts”) gaisa pārvadātājiem starptautisko gaisa pārvadājumu veikšanai starp piešķīrējas valsts teritoriju un trešās valsts teritoriju, ar nosacījumu, ka šādi pārvadājumi sākas vai beidzas saņēmējas valsts teritorijā; |
9) |
“pilnas izmaksas” ir pakalpojumu sniegšanas izmaksas, kurām pieskaitīta pamatota maksa par administratīvajām pieskaitāmajām izmaksām un, attiecīgā gadījumā, jebkāda piemērojama maksa, kas atspoguļo vides aizsardzības izmaksas, un kuras tiek piemērotas, neņemot vērā valstspiederību; |
10) |
“starptautiskie gaisa pārvadājumi” ir gaisa pārvadājumi, kas šķērso gaisa telpu pāri vairāku valstu teritorijai; |
11) |
“ECAA nolīgums” ir daudzpusējs nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, Albānijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Horvātijas Republiku, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Īslandes Republiku, Melnkalnes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Serbijas Republiku un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā (1) par Eiropas Kopējās aviācijas telpas izveidi; |
12) |
“Euromed valsts” ir jebkura Vidusjūras reģiona valsts, kas iesaistīta Eiropas kaimiņattiecību politikā (šīs valstis nolīguma parakstīšanas dienā ir Maroka, Alžīrija, Tunisija, Lībija, Ēģipte, Libāna, Jordānija, Izraēla, Palestīniešu teritorija, Sīrija un Turcija); |
13) |
“valstspiederīgais” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir Gruzijas valstspiederība attiecībā uz Gruzijas pusi vai jebkuras dalībvalsts valstspiederība attiecībā uz Eiropas pusi, ciktāl to, juridiskas personas gadījumā, pastāvīgi un efektīvi, tieši vai ar vairākuma līdzdalību kontrolē fiziskas vai juridiskas personas ar Gruzijas valstspiederību attiecībā uz Gruzijas pusi vai fiziskas vai juridiskas personas ar kādas dalībvalsts vai kādas trešās valsts, kas noteikta IV pielikumā, valstspiederību attiecībā uz Eiropas pusi; |
14) |
“darbības licences” Eiropas Savienības un tās dalībvalstu gadījumā ir darbības licences un citi attiecīgie dokumenti vai apliecības, kas izdotas saskaņā ar attiecīgiem spēkā esošiem ES tiesību aktiem, un Gruzijas gadījumā – licences, apliecības vai atļaujas, kas izdotas saskaņā ar attiecīgiem spēkā esošiem Gruzijas tiesību aktiem; |
15) |
“Puses” ir, no vienas puses, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis, vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām (Eiropas puse) un, no otras puses, Gruzija (Gruzijas puse); |
16) |
“cena” ir:
Šī definīcija attiecīgā gadījumā ietver arī virszemes pārvadājumus saistībā ar starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem un nosacījumus, kas attiecas uz to piemērošanu; |
17) |
“galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir gaisa pārvadātāja galvenais birojs vai Pusē reģistrēts birojs, kurā veic gaisa pārvadātāja galvenās finanšu darbības un darbības kontroli, tostarp nepārtrauktu lidojumderīguma uzraudzību; |
18) |
“sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības” ir visas saistības, ko gaisa pārvadātājiem uzliek, lai konkrētā maršrutā nodrošinātu regulāru gaisa pārvadājumu minimālo apjomu, kas atbilst noteiktiem nepārtrauktības, regularitātes, cenu veidošanas un minimālās jaudas standartiem, kurus gaisa pārvadātāji neievērotu, ja ņemtu vērā vienīgi savas komerciālās intereses. Attiecīgā Puse var gaisa pārvadātājiem nodrošināt kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību pildīšanu; |
19) |
“subsīdijas” ir jebkāds finansiāls ieguldījums, ko piešķīrušas valsts iestādes vai kāda reģionāla vai cita sabiedriska organizācija, t. i., ja:
un ja tādējādi tiek nodrošinātas priekšrocības; |
20) |
“SESAR” nozīmē Eiropas vienotās gaisa telpas tehnisko īstenošanu, kas nodrošina saskaņotu un sinhronizētu jaunās paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēmu pētniecību, izstrādi un ieviešanu; |
21) |
“teritorija” attiecībā uz Gruziju nozīmē sauszemes teritorijas un tām blakus esošos teritoriālos ūdeņus tās suverēnā vai sizerēnā varā, aizsardzībā vai mandātā un attiecībā uz Eiropas Savienību – sauszemes teritorijas (kontinentālās un salas), iekšējos ūdeņus un teritoriālo jūru, kur tiek piemērots Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību un saskaņā ar šo līgumu un jebkura to tiesības pārņemoša instrumenta nosacījumiem. Šā nolīguma piemērošana Gibraltāra lidostai neskar Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes attiecīgo juridisko nostāju domstarpībās par to, kā suverenitātē ir teritorija, kurā atrodas lidosta, un pastāvīgo Gibraltāra lidostas neiekļaušanu ES pasākumos aviācijas jomā, kas ir spēkā 2006. gada 18. septembrī dalībvalstu starpā saskaņā ar ministru paziņojumu par Gibraltāra lidostu, par ko vienojās 2006. gada 18. septembrī Kordovā; |
22) |
“lietošanas maksa” ir maksa, ko gaisa pārvadātājiem uzliek par lidostas, lidostas vides, aeronavigācijas vai aviācijas drošības iekārtu vai pakalpojumu izmantošanu, tostarp par saistītu pakalpojumu un iekārtu izmantošanu. |
I SADAĻA
EKONOMISKIE NOTEIKUMI
2. pants
Tiesību piešķiršana
1. Katra Puse piešķir otrai Pusei saskaņā ar I un II pielikumu šādas tiesības veikt starptautiskus gaisa pārvadājumus, ko īsteno otras Puses gaisa pārvadātāji:
a) |
tiesības lidot pāri tās teritorijai bez nosēšanās; |
b) |
tiesības nolaisties tās teritorijā nolūkos, kas nav pasažieru, bagāžas, kravu un/vai pasta sūtījumu uzņemšana gaisa transportā vai izkāpšana/izkraušana no tā (nolūki, kas nav saistīti ar satiksmi); |
c) |
veicot saskaņoto pakalpojumu konkrētā maršrutā, tiesības nolaisties tās teritorijā pasažieru, bagāžas, kravu un/vai pasta sūtījumu uzņemšanai gaisa transportā vai izkāpšanai/izkraušanai no tā starptautiskajā satiksmē, atsevišķi vai kopā, un |
d) |
citas šajā nolīgumā norādītās tiesības. |
2. Neviens šā nolīguma nosacījums nepiešķir:
a) |
Gruzijas gaisa pārvadātājiem – tiesības jebkuras dalībvalsts teritorijā uzņemt pasažierus, bagāžu, kravas un/vai pasta sūtījumus, kuru galamērķis ir cits punkts attiecīgās dalībvalsts teritorijā, lai pārvadātu tos par atlīdzību; |
b) |
Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem – tiesības Gruzijas teritorijā uzņemt pasažierus, bagāžu, kravas un/vai pasta sūtījumus, kuru galamērķis ir cits punkts Gruzijas teritorijā, lai pārvadātu tos par atlīdzību. |
3. pants
Atļauju piešķiršana
1. No vienas Puses gaisa pārvadātāja saņemot darbības atļaujas pieteikumus, otras Puses kompetentās iestādes piešķir attiecīgās atļaujas ar vismazāko iespējamo procesuālo kavēšanos, ja
a) |
attiecībā uz Gruzijas gaisa pārvadātāju:
|
b) |
attiecībā uz Eiropas Savienības gaisa pārvadātāju:
|
c) |
gaisa pārvadātājs atbilst nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus parasti piemēro par gaisa transporta darbību atbildīgā kompetentā iestāde, un |
d) |
tiek ievēroti un īstenoti noteikumi, kas izklāstīti šā nolīguma 14. pantā (“Aviācijas drošums”) un 15. pantā (“Aviācijas drošība”). |
4. pants
Normatīvo konstatējumu savstarpēja atzīšana saistībā ar aviokompānijas sagatavotību, īpašumtiesībām un kontroli
No vienas Puses gaisa pārvadātāja saņemot atļaujas pieteikumu, otras Puses kompetentās iestādes atzīst visus sagatavotības un/vai valstspiederības konstatējumus, ko par attiecīgo gaisa pārvadātāju sagatavojušas pirmās Puses kompetentās iestādes, tā, it kā šādus konstatējumus būtu sagatavojušas pašas otrās Puses kompetentās iestādes, un neveicot šo jautājumu papildus izmeklēšanu, izņemot a) un b) iedaļā norādītos gadījumus.
a) |
Ja pēc atļaujas pieteikuma saņemšanas no gaisa pārvadātāja vai pēc šādas atļaujas piešķiršanas saņēmējas Puses kompetentajām iestādēm ir konkrēts iemesls bažām par to, ka, neraugoties uz otras Puses kompetento iestāžu sagatavoto konstatējumu, nav izpildīti šā nolīguma 3. pantā (“Atļauju piešķiršana”) izklāstītie nosacījumi attiecīgo atļauju piešķiršanai, saņēmējas Puses kompetentās iestādes nekavējoties informē otras Puses kompetentās iestādes, pienācīgi pamatojot savu šaubu iemeslus. Šādā gadījumā jebkura Puse var lūgt konsultāciju, tostarp no attiecīgo kompetento iestāžu pārstāvjiem, un/vai papildu informāciju saistībā ar šo jautājumu, un uz šādiem pieprasījumiem jāatbild pēc iespējas ātrāk. Ja jautājumu neizdodas atrisināt, jebkura Puse var iesniegt jautājumu izskatīšanai Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 22. pantu (“Apvienotā komiteja”). |
b) |
Šis pants neattiecas uz konstatējumu atzīšanu saistībā ar:
|
5. pants
Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana
1. Jebkuras Puses kompetentās iestādes var atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot darbības atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot otras Puses gaisa pārvadātāja darbību gadījumos, ja:
a) |
attiecībā uz Gruzijas gaisa pārvadātāju:
|
b) |
attiecībā uz Eiropas Savienības gaisa pārvadātāju:
|
c) |
gaisa pārvadātājs nav izpildījis šā nolīguma 7. pantā (“Atbilstība normatīvo aktu prasībām”) minēto normatīvo aktu prasības; vai |
d) |
netiek ievēroti vai īstenoti noteikumi, kas izklāstīti šā nolīguma 14. pantā (“Aviācijas drošums”) un 15. pantā (“Aviācijas drošība”); vai |
e) |
Puse saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu (“Konkurences vide”) ir konstatējusi, ka nav izpildīti nosacījumi par konkurences vidi. |
2. Ja vien tūlītēja rīcība nav būtiski svarīga, lai novērstu turpmāku neatbilstību šā panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktam, šajā pantā noteiktās tiesības īsteno tikai pēc apspriešanās ar otras Puses kompetentajām iestādēm.
3. Neviena Puse neizmanto šajā pantā noteiktās tiesības atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot atļaujas kādam gaisa pārvadātājam, pamatojoties uz to, ka minētais gaisa pārvadātājs ir vienas ECAA Puses vai vairāku ECAA Pušu vai to valstspiederīgo īpašumā un/vai faktiskā kontrolē, ja šāda ECAA Puse vai Puses piemēro savstarpējības principu.
6. pants
Investīcijas
Neskarot šā nolīguma 3. pantu (“Atļauju piešķiršana”) un 5. pantu (“Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana”), Gruzijas gaisa pārvadātāja atrašanos dalībvalstu vai to valstspiederīgo īpašumā ar vairākuma īpašumtiesībām vai faktiskā kontrolē vai Eiropas Savienības gaisa pārvadātāja atrašanos Gruzijas vai tās valstspiederīgo īpašumā ar vairākuma īpašumtiesībām vai faktiskā kontrolē atļauj ar iepriekšēju lēmumu, kuru pieņēmusi Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 22. panta (“Apvienotā komiteja”) 2. punktu.
Minētajā lēmumā norāda nosacījumus, kas saistīti ar saskaņotajiem pakalpojumiem atbilstīgi šim nolīgumam un ar pakalpojumiem starp trešām valstīm un Pusēm. Šā nolīguma 22. panta (“Apvienotā komiteja”) 8. punkta noteikumi nav piemērojami šāda veida lēmumiem.
7. pants
Atbilstība normatīvo aktu prasībām
1. Ielidojot vai atrodoties vienas Puses teritorijā vai izlidojot no tās, otras Puses gaisa pārvadātāji ievēro minētajā teritorijā piemērojamos normatīvos aktus par gaisa pārvadājumos iesaistītu gaisa kuģu uzņemšanu tās teritorijā vai izlidošanu no tās, vai gaisa kuģu ekspluatāciju un navigāciju.
2. Ielidojot vai atrodoties vienas Puses teritorijā vai izlidojot no tās, attiecībā uz otras Puses pasažieriem, apkalpi vai kravu ievēro minētajā teritorijā piemērojamos normatīvos aktus par gaisa kuģu pasažieru, apkalpes vai kravas uzņemšanu tās teritorijā vai aizceļošanu no tās (tostarp noteikumus par ieceļošanu, formalitāšu kārtošanu, imigrāciju, pasēm, muitu un karantīnu vai – pasta sūtījumu gadījumā – pasta noteikumus).
8. pants
Konkurences vide
1. Puses apliecina, ka to kopīgais mērķis ir nodrošināt godīgu konkurences vidi gaisa pārvadājumu jomā. Puses atzīst, ka godīga gaisa pārvadātāju konkurence, visticamāk, ir iespējama, ja gaisa pārvadātāji pilnībā darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības principiem un nesaņem subsīdijas.
2. Šā nolīguma darbības jomā un neskarot tajā ietvertos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkura ar valstspiederību saistīta diskriminācija.
3. Valsts atbalsts, kas traucē vai draud traucēt konkurenci, piešķirot labvēlību konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētiem aviācijas produktiem vai pakalpojumiem, nav saderīgs ar šā nolīguma pienācīgu darbību, ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm aviācijas nozarē.
4. Jebkuras darbības, kas ir pretrunā šim pantam, novērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no Eiropas Savienībā piemērojamiem konkurences noteikumiem, jo īpaši no Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta un Eiropas Savienības iestāžu pieņemtajiem interpretācijas instrumentiem.
5. Ja viena Puse uzskata, ka otras Puses teritorijā pastāv apstākļi, it sevišķi subsīdijas dēļ, kas varētu negatīvi ietekmēt tās gaisa pārvadātāju iespējas godīgi un vienlīdzīgi konkurēt, tā var iesniegt savus novērojumus otrai Pusei. Turklāt atbilstīgi šā nolīguma 22. pantam (“Apvienotā komiteja”) tā var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu. Apspriešanās sākas 30 dienās pēc šāda pieprasījuma saņemšanas. Ja 30 dienās pēc apspriešanās sākuma netiek panākta apmierinoša vienošanās, Puse, kas pieprasīja apspriešanos, var atteikt, aizturēt, atsaukt vai apturēt attiecīgā(-o) gaisa pārvadātāja(-u) atļaujas vai noteikt tām piemērotus nosacījumus saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu (“Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana”).
6. Šā panta 5. punktā minētās darbības ir piemērotas, samērīgas un ierobežotas līdz apjomam un laikam, kas ir obligāti nepieciešams. Tās ir vērstas vienīgi pret gaisa pārvadātāju vai gaisa pārvadātājiem, kas gūst labumu no šajā pantā minētās subsīdijas vai nosacījumiem, un neskar nevienas Puses tiesības veikt pasākumus saskaņā ar šā nolīguma 24. pantu (“Aizsargpasākumi”).
7. Katra Puse, saņemot otras Puses paziņojumu, var vērsties pie atbildīgajām valdības institūcijām otras Puses teritorijā, tostarp valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa institūcijām, lai apspriestu ar šo pantu saistītos jautājumus.
8. Šā panta noteikumus piemēro, neskarot Pušu normatīvos aktus par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām Pušu teritorijās.
9. pants
Komerciespējas
1. Katras Puses gaisa pārvadātājiem ir tiesības izveidot birojus otras Puses teritorijā, lai reklamētu un pārdotu gaisa pārvadājumu pakalpojumus un ar tiem saistītas darbības.
2. Katras Puses gaisa pārvadātāji ir tiesīgi saskaņā ar otras Puses normatīvajiem aktiem par ieceļošanu, uzturēšanos un strādāšanu ievest un uzturēt otras Puses teritorijā vadības, pārdošanas, tehnisko, darbības un citu speciālistu personālu, kas ir nepieciešams, lai atbalstītu gaisa pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanu.
3. |
|
4. Ikviens katras Puses gaisa pārvadātājs drīkst iesaistīties gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanā otras Puses teritorijā tieši un/vai pēc gaisa pārvadātāja izvēles ar tā pārdošanas aģentu vai citu gaisa pārvadātāja izraudzītu starpnieku palīdzību vai internetā. Ikvienam gaisa pārvadātājam ir tiesības pārdot šādus pārvadājumu pakalpojumus, un ikviena persona drīkst brīvi pirkt šādus pārvadājumu pakalpojumus šīs teritorijas valūtā vai brīvi konvertējamās valūtās saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem valūtu jomā.
5. Ikvienam gaisa pārvadātājam ir tiesības konvertēt un pārskaitīt vietējos ieņēmumus no otras Puses teritorijas uz savas valsts teritoriju un, izņemot gadījumus, kad tas neatbilst vispārēji piemērojamiem normatīvajiem aktiem, uz paša izraudzītu valsti vai valstīm pēc pieprasījuma. Ieņēmumus konvertēt un pārskaitīt ir atļauts tūlīt, bez ierobežojumiem un neuzliekot tiem nodokļus, pēc maiņas kursa, ko kārtējiem darījumiem un pārskaitījumiem piemēro dienā, kad gaisa pārvadātājs iesniedz pārskaitījuma pieteikumu.
6. Katras Puses gaisa pārvadātājiem ir atļauts segt vietējos izdevumus, tostarp degvielas pirkšanu, otras Puses teritorijā vietējā valūtā. Pēc to izvēles katras Puses gaisa pārvadātāji drīkst segt šādus izdevumus otras Puses teritorijā brīvi konvertējamās valūtās saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem valūtu jomā.
7. Veicot vai piedāvājot pakalpojumus saskaņā ar šo nolīgumu, ikviens katras Puses gaisa pārvadātājs drīkst noslēgt vienošanās par sadarbību, piemēram, vienošanās par vietu rezervēšanu tālākpārdošanai vai kopīgiem lidojumiem, ar:
a) |
jebkuru Pušu gaisa pārvadātāju vai pārvadātājiem; un |
b) |
jebkuru trešās valsts gaisa pārvadātāju vai pārvadātājiem; un |
c) |
jebkuru virszemes, sauszemes vai jūras pārvadātāju; |
ja i) visiem šādu vienošanos dalībniekiem ir attiecīgā atļauja veikt pārvadājumus noteiktajā maršrutā un ii) vienošanās atbilst prasībām attiecībā uz drošumu un konkurenci, kas parasti tiek piemērotas šādiem pasākumiem. Attiecībā uz pārdodamajiem pasažieru pārvadājumiem, kuros ietverti kopīgi lidojumi, pārdošanas vietā vai jebkurā gadījumā pirms iekāpšanas pircēju informē par to, kuri pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji darbosies katrā pakalpojuma sektorā.
8. |
|
9. |
|
10. Katras Puses gaisa pārvadātājiem ir tiesības slēgt franšīzes vai marķēšanas nolīgumus ar jebkuras Puses vai trešo valstu komercsabiedrībām, tostarp gaisa pārvadātājiem, ja gaisa pārvadātājiem ir attiecīga atļauja un tie atbilst nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus Puses piemēro šādiem pasākumiem, it sevišķi tiem, kuros pieprasīts izpaust pakalpojumu veicošā gaisa pārvadātāja identitāti.
10. pants
Muita nodokļi un nodokļu piemērošana
1. Ierodoties vienas Puses teritorijā, gaisa kuģi, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, ko veic otras Puses gaisa pārvadātāji, tā parasto aprīkojumu, degvielu, smērvielas, tehniskos palīgmateriālus patēriņam, lidlauka aprīkojumu, rezerves daļas (tostarp dzinējus), gaisa kuģa krājumus (tostarp, bet ne tikai tādas preces kā pārtika, dzērieni un alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un citi ražojumi, kas lidojuma laikā ierobežotā daudzumā ir paredzēti pārdošanai pasažieriem vai pasažieru patēriņam) un citus priekšmetus, kas paredzēti izmantošanai vai tiek izmantoti tikai saistībā ar starptautiskajos gaisa pārvadājumos iesaistīta gaisa kuģa ekspluatāciju vai apkalpošanu, uz savstarpības pamata un saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem tiesību aktiem atbrīvo no visiem lidostas ierobežojumiem, īpašuma un kapitāla nodokļiem, muitas nodokļiem, akcīzes nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem un nodevām, ko a) uzliek valsts vai vietējās iestādes vai Eiropas Savienība un b) kas nav balstītas uz sniegto pakalpojumu izmaksām, ja šis aprīkojums un krājumi paliek gaisa kuģī.
2. Uz savstarpības pamata un saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem tiesību aktiem atbrīvojumus no nodokļiem, nodevām un maksājumiem, kuri minēti šā panta 1. punktā, izņemot maksājumus, kas balstīti uz sniegtā pakalpojuma izmaksām, piemēro arī šādos gadījumos:
a) |
gaisa kuģa krājumiem, kas ir ievesti vai piegādāti Puses teritorijā un samērīgā daudzumā iekrauti gaisa kuģī, lai tos izmantotu otras Puses gaisa pārvadātāja izlidojošā gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs minētās teritorijas; |
b) |
lidlauka aprīkojumam un rezerves daļām (tostarp dzinējiem), kas ievesti Puses teritorijā, lai apkalpotu, veiktu tehnisko apkopi vai remontētu tādu otras Puses gaisa pārvadātāja gaisa kuģi, kas tiek izmantots starptautiskajos gaisa pārvadājumos; |
c) |
degvielai, smērvielām un tehniskajiem palīgmateriāliem patēriņam, kas ir ievesti vai piegādāti Puses teritorijā, lai tos izmantotu otras Puses gaisa pārvadātāja gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs minētās teritorijas; |
d) |
iespieddarbiem – kā noteikts katras Puses muitas tiesību aktos –, kas ir ievesti vai piegādāti vienas Puses teritorijā un iekrauti gaisa kuģī, lai tos izmantotu otras Puses gaisa pārvadātāja izlidojošā gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs minētās teritorijas; un |
e) |
drošuma un drošības aprīkojumam izmantošanai lidostās vai kravas terminālos. |
3. Neskarot nekādus citus noteikumus par pretējo, nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei uzlikt nodokļus, nodevas vai maksājumus degvielai, kas tās teritorijā nediskriminējošā veidā piegādāta izmantošanai gaisa pārvadātāja gaisa kuģī, kas veic lidojumus starp diviem punktiem tās teritorijā.
4. Var prasīt, lai šā panta 1. un 2. punktā minēto aprīkojumu un krājumus uzglabātu attiecīgu iestāžu uzraudzībā vai kontrolē un nepārvietotu, ja nav samaksātas attiecīgās muitas nodevas un nodokļi.
5. Šajā pantā paredzētie atbrīvojumi ir spēkā arī gadījumos, kad vienas Puses gaisa pārvadātāji ir noslēguši līgumu ar citu gaisa pārvadātāju, kam otra Puse līdzīgi piešķīrusi tādus pašus atbrīvojumus, par šā panta 1. un 2. punktā minēto priekšmetu nomu vai pārvietošanu otras Puses teritorijā.
6. Nekas šajā nolīgumā neliedz nevienai Pusei uzlikt nodokļus, nodevas vai maksājumus precēm, ko pārdod citādā veidā nekā pasažieru patēriņam gaisa kuģī gaisa pārvadājumu pakalpojuma posmā starp diviem punktiem tās teritorijā, kur ir atļauta iekāpšana vai izkāpšana.
7. Bagāžu un kravas, kas tiešā tranzītā šķērso Puses teritoriju, atbrīvo no nodokļiem, muitas nodevām un citiem līdzīgiem maksājumiem, kas nav balstīti uz sniegto pakalpojumu izmaksām.
8. Gaisa kuģa pamataprīkojumu, kā arī materiālus un krājumus, kas parasti paliek jebkuras līgumslēdzējas Puses gaisa pārvadātāja gaisa kuģī, drīkst izkraut otras līgumslēdzējas Puses teritorijā vienīgi ar šīs teritorijas muitas dienestu atļauju. Šādā gadījumā tos var nodot minēto dienestu uzraudzībā uz laiku līdz to atkārtotai izvešanai vai citai realizācijai saskaņā ar muitas noteikumiem.
9. Šā nolīguma noteikumi neietekmē PVN jomu, izņemot apgrozījuma nodokli importam. Šis nolīgums neietekmē starp dalībvalsti un Gruziju noslēgto spēkā esošo nolīgumu noteikumus par ienākuma un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.
11. pants
Lidostu, aviācijas objektu un pakalpojumu lietošanas maksas
1. Katra Puse nodrošina, ka lietošanas maksas, ko kompetentās maksas iekasētājas iestādes vai struktūras var uzlikt otras Puses gaisa pārvadātājiem par aeronavigācijas un gaisa satiksmes vadības, lidostas, aviācijas drošības pakalpojumu un saistītu objektu un pakalpojumu izmantošanu, ir taisnīgas, samērīgas, nav netaisnīgi diskriminējošas un ir objektīvi sadalītas starp lietotāju kategorijām. Šīs maksas var atspoguļot, bet nevar pārsniegt pilnas izmaksas, kas kompetentajām maksas iekasētājām iestādēm vai struktūrām rodas par attiecīgās lidostas un aviācijas drošības objektu un pakalpojumu nodrošināšanu lidostā vai lidostas sistēmā. Šīs maksas var ietvert samērīgu peļņu no aktīviem pēc nolietojuma summas atskaitīšanas. Objektus un pakalpojumus, par ko nosaka lietošanas maksas, nodrošina efektīvi un ekonomiski. Jebkurā gadījumā šīs maksas otras Puses gaisa pārvadātājiem aprēķina, ievērojot nosacījumus, kas ir ne mazāk izdevīgi kā vislabvēlīgākie nosacījumi, kas ir pieejami jebkuram citam gaisa pārvadātājam maksu aprēķināšanas brīdī.
2. Katra Puse pieprasa konsultācijas starp kompetentajām maksas iekasētājām iestādēm vai struktūrām, kas atrodas tās teritorijā, un gaisa pārvadātājiem un/vai to pārstāvniecībām, kas izmanto objektus un pakalpojumus, un nodrošina kompetento maksas iekasētāju iestāžu vai struktūru un gaisa pārvadātāju vai to pārstāvniecību savstarpēju apmainīšanos ar informāciju, kas varētu būt nepieciešama, lai nodrošinātu precīzu pārskatu par maksu pamatotību saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem principiem. Katra Puse rosina kompetentās maksas iekasētājas iestādes vai struktūras sniegt lietotājiem pamatotu paziņojumu par visiem priekšlikumiem mainīt lietošanas maksas, lai lietotāji varētu paust savu viedokli pirms šādu izmaiņu veikšanas.
3. Strīdu atrisināšanas procedūrās saskaņā ar šā nolīguma 23. pantu (“Strīdu atrisināšana un izšķiršana”) nevar uzskatīt, ka kāda no Pusēm pārkāpusi šā panta noteikumus, izņemot gadījumus, kad:
a) |
tā pietiekamā laika posmā nav pārskatījusi lietošanas maksas vai praksi, kas ir otras Puses sūdzības priekšmets; vai |
b) |
pēc tādas pārskatīšanas tā neveic visus tai iespējamos pasākumus, lai labotu jebkādu lietošanas maksu vai praksi, kas nav saskaņā ar šo pantu. |
12. pants
Cenas
1. Puses ļauj gaisa pārvadātājiem brīvi noteikt cenas, pamatojoties uz brīvu un godīgu konkurenci.
2. Puses nepieprasa reģistrēt vai paziņot cenas.
3. Kompetentās iestādes var savstarpēji apspriest jautājumus par negodīgu, nesamērīgu un diskriminējošu cenu noteikšanu vai subsīdijām, kā arī citus jautājumus.
13. pants
Statistika
1. Katra Puse sniedz otrai Pusei savos normatīvajos aktos noteikto statistiku un – pēc pieprasījuma – citu pieejamo statistikas informāciju, kas var būt nepieciešama, lai izskatītu gaisa pārvadājumu darbības rādītājus.
2. Puses saskaņā ar šā nolīguma 22. pantu (“Apvienotā komiteja”) sadarbojas Apvienotajā komitejā, lai uzlabotu savstarpēju apmaiņu ar statistikas informāciju, kas vajadzīga gaisa pārvadājumu attīstības uzraudzīšanai saskaņā ar šo nolīgumu.
II SADAĻA
SADARBĪBA REGULĒJUMA JOMĀ
14. pants
Aviācijas drošums
1. Ievērojot šā nolīguma II pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses rīkojas atbilstīgi tiesību aktiem par aviācijas drošumu, kas minēti šā nolīguma III pielikumā C daļā, saskaņā ar turpmāk minētajiem nosacījumiem.
2. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu, ka Gruzija īsteno šā panta 1. punktā minētos tiesību aktus. Šādā nolūkā Gruzija kā novērotāja iesaistās Eiropas Aviācijas drošības aģentūras darbā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.
3. Puses nodrošina, ka vienā no Pusēm reģistrētam gaisa kuģim, par kuru pastāv aizdomas, ka tas neatbilst starptautiskajiem aviācijas drošuma standartiem, kas noteikti saskaņā ar konvenciju par nosēšanos starptautiskajai gaisa satiksmei atvērtās lidostās otras Puses teritorijā, veic perona pārbaudi gaisa kuģī un gaisa kuģa ārpusē, lai pārbaudītu gan gaisa kuģa un apkalpes dokumentu derīgumu, gan gaisa kuģa un tā aprīkojuma faktisko stāvokli.
4. Puses kompetentās iestādes jebkurā laikā drīkst pieprasīt konsultācijas par drošuma standartiem, kurus ievēro otra Puse.
5. Puses kompetentās iestādes veic piemērotus un tūlītējus pasākumus, ja tās konstatē, ka gaisa kuģis, produkts vai darbība, iespējams,
a) |
neatbilst obligātajiem standartiem, kas noteikti atbilstīgi konvencijai vai tiesību aktiem, kas minēti šā nolīguma III pielikumā C daļā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir piemērojams; |
b) |
izraisa nopietnas bažas – kuru pamatā ir šā panta 3. punktā minētā pārbaude – ka gaisa kuģis vai gaisa kuģa ekspluatācija neatbilst obligātajiem standartiem, kas noteikti atbilstīgi konvencijai vai tiesību aktiem, kas minēti šā nolīguma III pielikumā C daļā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir piemērojams; vai |
c) |
izraisa nopietnas bažas, ka netiek efektīvi ievēroti un īstenoti obligātie standarti, kas noteikti atbilstīgi konvencijai vai tiesību aktiem, kas minēti šā nolīguma III pielikumā C daļā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir piemērojams. |
6. Ja vienas Puses kompetentās iestādes rīkojas saskaņā ar 5. punktu, tās savlaicīgi informē otras Puses kompetentās iestādes par šādas rīcības uzsākšanu, minot šādas rīcības iemeslus.
7. Ja pasākumi, kas tiek veikti, piemērojot šā panta 5. punktu, netiek pārtraukti, pat ja pamatojums to uzsākšanai vairs nepastāv, jebkura no Pusēm var vērsties ar šo jautājumu Apvienotajā komitejā.
15. pants
Aviācijas drošība
1. Ievērojot šā nolīguma II pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses rīkojas atbilstīgi Eiropas Savienības tiesību aktiem par aviācijas drošību, kas minēti šā nolīguma III pielikumā D daļā, saskaņā ar turpmāk minētajiem nosacījumiem.
2. Eiropas Komisija Gruzijā var veikt pārbaudi saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem par drošību, kas minēti šā nolīguma III pielikumā. Puses izveido mehānismu, kas vajadzīgs informācijas apmaiņai par šādu drošības pārbaužu rezultātiem.
3. Drošuma garantēšana civilajiem gaisa kuģiem, to pasažieriem un apkalpei ir svarīgs priekšnosacījums starptautisko gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, tāpēc Puses atkārtoti apliecina to savstarpējās saistības rūpēties par civilās aviācijas drošību pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem un jo īpaši to saistības saskaņā ar Konvenciju, Konvenciju par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos, kas parakstīta Tokijā 1963. gada 14. septembrī, Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu, kas parakstīta Hāgā 1970. gada 16. decembrī, Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, kas parakstīta Monreālā 1971. gada 23. septembrī, Protokolu par cīņu pret nelikumīgām darbībām lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīts Monreālā 1988. gada 24. februārī, un Konvenciju par plastikas sprāgstvielu marķēšanu, lai veicinātu to atklāšanu, kas parakstīta Monreālā 1991. gada 1. martā, ciktāl abas Puses ir šo konvenciju, kā arī citu konvenciju un protokolu, kas saistīti ar civilās aviācijas drošību, dalībnieces.
4. Puses pēc pieprasījuma viena otrai sniedz visu nepieciešamo palīdzību, lai novērstu gaisa kuģu nelikumīgu sagrābšanu un citas nelikumīgas darbības, kas vērstas pret gaisa kuģu, to pasažieru un apkalpes, lidostu un aeronavigācijas iekārtu drošumu, un jebkādus citus draudus civilās aviācijas drošībai.
5. Puses to savstarpējās attiecībās rīkojas saskaņā ar aviācijas drošības standartiem un, ciktāl tā ir piemērojama, saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pieņemto ieteicamo praksi, kas ietverta Konvencijas pielikumos, tādā mērā, kādā šie drošības noteikumi ir piemērojami Pusēm. Abas Puses pieprasa, lai tajās reģistrētie gaisa kuģu ekspluatanti, uzņēmēji, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta vai pastāvīgā mītne atrodas to teritorijā, un lidostu ekspluatanti to teritorijā darbotos saskaņā ar šiem aviācijas drošības noteikumiem.
6. Katra Puse nodrošina, ka tās teritorijā tiek veikti efektīvi pasākumi, lai aizsargātu gaisa kuģus, pārbaudītu pasažierus un to rokas bagāžu un īstenotu apkalpes, kravas (tostarp nododamās bagāžas) un gaisa kuģa krājumu piemērotas pārbaudes pirms iekāpšanas un iekraušanas, kā arī tās laikā, un to, ka šie pasākumi tiek pielāgoti pieaugošu draudu gadījumā. Katra Puse piekrīt, ka tās gaisa pārvadātājiem drīkst pieprasīt ievērot aviācijas drošības noteikumus, kas minēti šā panta 5. punktā un ko pieprasa otra Puse, ierodoties vai atrodoties otras Puses teritorijā vai izbraucot no minētās teritorijas.
7. Katra Puse pozitīvi apsver jebkuru otras Puses prasību pamatotu, īpašu drošības pasākumu veikšanai, lai novērstu konkrētus draudus. Izņemot gadījumus, kad tas pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams ārkārtas situācijā, katra Puse iepriekš informē otru Pusi par visiem īpašajiem drošības pasākumiem, ko paredzēts ieviest un kas varētu radīt būtisku finansiālu vai operacionālu ietekmi uz gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kurus sniedz saskaņā ar šo nolīgumu. Katra Puse atbilstīgi šā nolīguma 22. pantam (“Apvienotā komiteja”) var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, lai apspriestu šādus drošības pasākumus.
8. Ja notiek incidents, kas saistīts ar civila gaisa kuģa nelikumīgu sagrābšanu, vai pastāv šādi draudi, vai notiek citas nelikumīgas darbības pret šāda gaisa kuģa, tā pasažieru un apkalpes, lidostu vai aeronavigācijas iekārtu drošumu, Puses palīdz viena otrai, atvieglojot saziņu un veicot citus piemērotus pasākumus, lai ātri un droši novērstu šādu incidentu vai tā draudus.
9. Katra Puse veic visus pasākumus, ko tā uzskata par lietderīgiem, lai nodrošinātu, ka gaisa kuģis, kurš nelikumīgi sagrābts vai pret kuru veiktas citas nelikumīgas darbības, un kurš atrodas uz zemes tās teritorijā, tiek aizturēts uz zemes, ja vien gaisa kuģa izlidošanas nepieciešamību nerada primārais pienākums aizsargāt cilvēku dzīvības. Ja vien tas ir lietderīgi, šādus pasākumus veic uz savstarpējas apspriešanas pamata.
10. Ja Pusei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka otra Puse neievēro šajā pantā minētos aviācijas drošības noteikumus, šī Puse pieprasa tūlītējas konsultācijas ar otru Pusi.
11. Neskarot šā nolīguma 5. pantu (“Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana”), gadījumā, ja piecpadsmit (15) dienās pēc šādas prasības izteikšanas nav panākta apmierinoša vienošanās, tas ir pamats, lai aizturētu, atsauktu vai ierobežotu otras Puses viena vai vairāku gaisa pārvadātāju darbības atļauju vai noteiktu nosacījumus šādām atļaujām.
12. Ja to prasa tūlītēji un ārkārtas draudi, Puse drīkst veikt pagaidu pasākumus pirms piecpadsmit (15) dienu termiņa beigām.
13. Jebkāda rīcība saskaņā ar šā panta 11. punktu tiek pārtraukta, kad otra Puse ir pilnībā izpildījusi šā panta noteikumus.
16. pants
Gaisa satiksmes pārvaldība
1. Ievērojot šā nolīguma II pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses rīkojas atbilstīgi tiesību aktu noteikumiem, kas precizēti šā nolīguma III pielikuma B daļā, saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.
2. Puses sadarbojas gaisa satiksmes pārvaldības jomā ar mērķi paplašināt vienoto Eiropas gaisa telpu, iekļaujot tajā Gruziju, lai pilnveidotu šobrīd spēkā esošos drošuma standartus un uzlabotu Eiropas kopējo gaisa satiksmes standartu vispārējo efektivitāti nolūkā optimizēt kapacitāti, pēc iespējas mazināt kavēšanos biežumu un uzlabot efektivitāti vides standartu ievērošanas ziņā. Šajā nolūkā Gruzija no dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums, novērotājas statusā iesaistās Vienotās gaisa telpas komitejā. Apvienotā komiteja atbild par sadarbības pārraudzību un atvieglināšanu gaisa satiksmes pārvaldības jomā.
3. Lai atvieglinātu Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktu piemērošanu to teritorijās:
a) |
Gruzija veic nepieciešamos pasākumus, lai pielāgotu savas satiksmes pārvaldības institucionālās struktūras vienotajai Eiropas gaisa telpai, jo īpaši nodrošinot, lai attiecīgās pārraudzības valsts organizācijas būtu vismaz funkcionāli neatkarīgas no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem; un |
b) |
Eiropas Savienība iesaista Gruziju atbilstošās rīcības iniciatīvās aeronavigācijas pakalpojumu, gaisa telpas un savstarpējās izmantojamības jomās, kas izriet no Eiropas vienotās gaisa telpas, jo īpaši, agrīni iesaistot Gruzijas centienus izveidot funkcionālos gaisa telpas blokus vai atbilstoši saskaņojot ar SESAR. |
17. pants
Vides aizsardzība
1. Puses atzīst, cik liela nozīme aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā ir vides aizsardzībai. Puses apstiprina, ka nolūkā samazināt civilās aviācijas ietekmi uz vidi ir nepieciešama faktiska rīcība vispasaules, reģionālā, nacionālā un/vai vietējā mērogā.
2. Ievērojot šā nolīguma II pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses rīkojas atbilstīgi tiesību aktiem par gaisa transportu, kas precizēti šā nolīguma III pielikuma E daļā.
3. Puses atzīst sadarbības nozīmi, daudzpusējās sarunās apspriežot aviācijas ietekmi uz vidi un nodrošinot, ka visi negatīvo ietekmi mazinošie pasākumi ir pilnīgi savietojami ar šā nolīguma mērķiem.
4. Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, lai ierobežotu kādas Puses kompetento iestāžu pilnvaras veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu vai citādi risinātu gaisa transporta ietekmi uz vidi, ar nosacījumu, ka šie pasākumi pilnībā atbilst starptautiskajos tiesību aktos paredzētajām tiesībām un pienākumiem un tiek piemēroti neatkarīgi no valstspiederības.
18. pants
Patērētāju aizsardzība
Ievērojot šā nolīguma II pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses rīkojas saskaņā ar tiesību aktiem par gaisa transportu, kas precizēti šā nolīguma III pielikuma G daļā.
19. pants
Datorizētas rezervācijas sistēmas
Ievērojot šā nolīguma II pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses rīkojas saskaņā ar tiesību aktiem par gaisa transportu, kas precizēti šā nolīguma III pielikuma H daļā.
20. pants
Sociālie aspekti
Ievērojot šā nolīguma II pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses rīkojas saskaņā ar tiesību aktiem par gaisa transportu, kas precizēti šā nolīguma III pielikuma F daļā.
III SADAĻA
INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI
21. pants
Interpretācija un izpilde
1. Puses veic visus vajadzīgos vispārējos vai īpašos pasākumus, lai nodrošinātu to saistību izpildi, kas izriet no šā nolīguma, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas apdraudētu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.
2. Katra Puse tās teritorijā ir atbildīga par šā nolīguma pienācīgu īstenošanu un jo īpaši par to gaisa transporta nozares regulu un direktīvu pienācīgu īstenošanu, kas uzskaitītas šā nolīguma III pielikumā.
3. Katra Puse sniedz otrai Pusei visu nepieciešamo informāciju un palīdzību gadījumā, ja šī otra Puse saskaņā ar šajā nolīgumā noteikto attiecīgo kompetences jomu izmeklē šā nolīguma noteikumu iespējamu pārkāpumu.
4. Kad vien Puses rīkojas saskaņā ar šo nolīgumu piešķirtajām pilnvarām jautājumos, kurās otra Puse ir dziļi ieinteresēta un kas attiecas uz otras Puses iestādēm vai uzņēmumiem, otras Puses kompetentajām iestādēm jābūt pilnīgi informētām un tām jābūt iespējai paust savus apsvērumus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.
5. Ciktāl šā nolīguma noteikumi un šā nolīguma III pielikumā minēto tiesību aktu noteikumi pēc būtības ir identiski attiecīgajiem noteikumiem Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kā arī tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, šie noteikumi, tos interpretējot un piemērojot, ir jāinterpretē saskaņā ar attiecīgajiem Tiesas un Eiropas Komisijas nolēmumiem un lēmumiem.
22. pants
Apvienotā komiteja
1. Ar šo tiek izveidota apvienotā komiteja, kuru veido pušu pārstāvji (turpmāk – Apvienotā komiteja), kas ir atbildīga par šā nolīguma administrēšanu un nodrošina tā pareizu izpildi. Šajā nolūkā tā sniedz ieteikumus un pieņem lēmumus gadījumos, ko skaidri paredz šis nolīgums.
2. Apvienotās komitejas lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi un ir saistoši abām Pusēm. Puses tos īsteno saskaņā ar saviem noteikumiem.
3. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, apstiprinot to ar lēmumu.
4. Apvienotā komiteja tiekas pēc vajadzības, kad tas nepieciešams. Jebkura Puse var pieprasīt sanāksmes sasaukšanu.
5. Puse arī drīkst pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, lai censtos atrisināt jebkuru jautājumu, kas attiecas uz nolīguma interpretāciju vai piemērošanu. Šādai sanāksmei ir jānotiek iespējami nekavējoties un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas par sanāksmes sasaukšanu, ja vien Puses nevienojas citādi.
6. Lai pareizi īstenotu nolīgumu, Puses apmainās ar informāciju un pēc jebkuras Puses pieprasījuma apspriežas Apvienotajā komitejā.
7. Ja viena Puse uzskata, ka otra Puse pienācīgi nepilda Apvienotās komitejas lēmumu, tā drīkst pieprasīt jautājuma apspriešanu Apvienotajā komitejā. Ja Apvienotā komiteja nespēj atrisināt šo jautājumu divos mēnešos pēc tā iesniegšanas, pieprasītāja Puse drīkst īstenot attiecīgus aizsargpasākumus saskaņā ar šā nolīguma 24. pantu (“Aizsargpasākumi”).
8. Neskarot 2. punktu, ja Apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu par kādu tai iesniegto jautājumu sešos mēnešos pēc jautājuma iesniegšanas datuma, Puses drīkst veikt piemērotus pagaidu aizsargpasākumus saskaņā ar šā nolīguma 24. pantu (“Aizsargpasākumi”).
9. Saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu (“Investīcijas”) Apvienotā komiteja izskata jautājumus saistībā ar divpusējiem ieguldījumiem, pateicoties akciju kontrolpaketei, vai izmaiņām Pušu gaisa pārvadātāju faktiskā kontrolē.
10. Apvienotā komiteja arī izvērš sadarbību:
a) |
veicinot informācijas apmaiņu speciālistu līmenī par jauniem tiesību aktiem vai likumdošanas iniciatīvām un norisēm, tostarp aizsardzības, drošības, vides, aviācijas infrastruktūras (arī attiecībā uz laika nišām), konkurences apstākļu, kā arī patērētāju aizsardzības jomā; |
b) |
pārskatot tirgus nosacījumus, kas ietekmē gaisa pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar šo nolīgumu; |
c) |
regulāri pārbaudot nolīguma sociālo ietekmi tā īstenošanas gaitā, jo īpaši nodarbinātības jomā, un izstrādājot veidu, kā atbilstīgi jāreaģē uz problēmām, kas atzītas par pamatotām; |
d) |
apsverot iespējamās jomas nolīguma turpmākai izvēršanai, arī ieteikumus par nolīguma grozījumiem; |
e) |
ar vienprātīgu lēmumu vienojoties par priekšlikumiem, stratēģijām vai tādiem procedurāla rakstura dokumentiem, kas tieši saistīti ar šā nolīguma darbību; |
f) |
apsverot tehniskās palīdzības nepieciešamību jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, un šādu tehnisko palīdzību iedibinot; un |
g) |
veicinot sadarbību attiecīgajā starptautiskajā vidē. |
23. pants
Strīdu atrisināšana un izšķiršana
1. Ja starp Pusēm rodas domstarpības par šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu, tās vispirms cenšas rast risinājumu oficiālās konsultācijās Apvienotajā komitejā saskaņā ar 5. punktu šā nolīguma 22. pantā (“Apvienotā komiteja”).
2. Katra Puse ar jebkuru strīdu, kas saistās ar šā nolīguma piemērošanu vai interpretāciju un kuru tā nav spējusi atrisināt saskaņā ar šā panta 1. punktu, var vērsties šķīrējtiesā, ko veido trīs šķīrējtiesneši, ievērojot turpmāk izklāstīto procedūru:
a) |
katra Puse ieceļ šķīrējtiesnesi sešdesmit (60) dienās pēc dienas, kad tā saņēmusi šķīrējtiesas paziņojumu par prasību izšķirt strīdu, pie kuras ar diplomātiskiem līdzekļiem vērsusies otra Puse; trešo šķīrējtiesnesi sešdesmit (60) papildu dienās ieceļ pārējie divi šķīrējtiesneši. Ja viena no Pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi noteiktajā laika posmā vai ja trešais šķīrējtiesnesis nav iecelts noteiktajā laika posmā, katra Puse var pieprasīt Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Padomes priekšsēdētājam iecelt šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesnešus atkarībā no konkrētā gadījuma; |
b) |
trešajam šķīrējtiesnesim, kas iecelts saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem, jābūt trešās valsts valstspiederīgajam un jāpilda šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas; |
c) |
šķīrējtiesa pieņem savu reglamentu; un |
d) |
saskaņā ar šķīrējtiesas galīgo lēmumu strīda izšķiršanas sākotnējās izmaksas tiek sadalītas vienādi starp Pusēm. |
3. Pēc Puses pieprasījuma šķīrējtiesa var likt otrai Pusei īstenot pagaidu korektīvus pasākumus līdz galīgā šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai.
4. Jebkāds šķīrējtiesas pagaidu lēmums vai galīgais lēmums pusēm ir saistošs.
5. Ja viena Puse nerīkojas saskaņā ar šķīrējtiesas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta noteikumiem, trīsdesmit (30) dienās no iepriekšminētā lēmuma paziņošanas, otra Puse drīkst, kamēr vien šis lēmums joprojām netiek ievērots, ierobežot, apturēt vai atsaukt tiesības vai privilēģijas, kuras tā saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem piešķīrusi vainīgajai Pusei.
24. pants
Aizsargpasākumi
1. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu. Tās nodrošina šajā nolīgumā izklāstīto mērķu sasniegšanu.
2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu, tā var veikt piemērotus aizsargpasākumus. Aizsargpasākumi ir ierobežoti attiecībā uz to darbības jomu un termiņu tā, kā tas ir noteikti nepieciešams, lai atrisinātu situāciju vai saglabātu šā nolīguma līdzsvaru. Priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību.
3. Puse, kas apsver iespēju veikt aizsargpasākumus, ar Apvienotās komitejas starpniecību nekavējoties informē pārējās Puses un sniedz visu atbilstošo informāciju.
4. Puses nekavējoties sāk konsultācijas Apvienotajā komitejā, lai rastu visiem pieņemamu risinājumu.
5. Neskarot šā nolīguma 3. panta (“Atļauju piešķiršana”) d) punktu, 5. panta (“Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana”) d) punktu, kā arī 14. pantu (“Aviācijas drošums”) un 15. pantu (“Aviācijas drošība”), attiecīgā Puse nedrīkst veikt aizsargpasākumus, kamēr nav pagājis viens mēnesis pēc paziņojuma izdarīšanas saskaņā ar šā panta 3. punktu, ja vien konsultāciju procedūra saskaņā ar šā panta 4. punktu nav pabeigta pirms noteiktā laika ierobežojuma beigām.
6. Attiecīgā Puse bez kavēšanās informē Apvienoto komiteju par īstenotajiem pasākumiem un sniedz visu attiecīgo informāciju.
7. Jebkāda darbība, kas uzsākta saskaņā ar šā panta noteikumiem, tiek atcelta, tiklīdz vainīgā Puse nodrošina šā nolīguma noteikumu izpildi.
25. pants
Saistība ar citiem nolīgumiem
1. Šā nolīguma noteikumi ir noteicošie attiecībā pret atbilstošajiem noteikumiem līdz šim spēkā esošajos divpusējos nolīgumos starp Gruziju un dalībvalstīm. Tomēr pašreizējās tiesības veikt gaisa satiksmi, kas izriet no šiem divpusējiem nolīgumiem un uz kurām neattiecas šis nolīgums, var turpināt īstenot, ja vien nav diskriminācijas starp dalībvalstīm un to valstspiederīgajiem.
2. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā par to, vai ieteikt Gruzijai pievienoties ECAA nolīgumam.
3. Ja Puses kļūst par cita daudzpusēja nolīguma Pusēm vai apstiprina ICAO vai citas starptautiskas organizācijas pieņemtu lēmumu, kas skar šajā nolīgumā ietvertos jautājumus, tās apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu, vai ir nepieciešama šā nolīguma pārskatīšana, lai šādus apstākļus ņemtu vērā.
26. pants
Grozījumi
1. Ja viena no Pusēm vēlas grozīt šā nolīguma noteikumus, tā atbilstoši par savu lēmumu informē Apvienoto komiteju.
2. Apvienotā komiteja pēc vienas Puses priekšlikuma un saskaņā ar šo pantu drīkst pieņemt lēmumu grozīt šā nolīguma pielikumus.
3. Šā nolīguma grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad Puses pabeigušas attiecīgās iekšējās procedūras.
4. Šis nolīgums neskar Pušu tiesības saskaņā ar nediskriminācijas principu un šā nolīguma noteikumiem vienpusēji pieņemt jaunus tiesību aktus vai grozīt spēkā esošos tiesību aktus gaisa transporta jomā vai ar to saistītā jomā, kas minēta šā nolīguma III pielikumā.
5. Ja kāda no Pusēm apsver iespēju pieņemt jaunus tiesību aktus vai esošu tiesību aktu grozījumus gaisa transporta jomā vai kādā no saistītajām jomām, kas minētas šā nolīguma III pielikumā, tā attiecīgi un pēc iespējas informē otro Pusi. Pēc jebkuras Puses lūguma Apvienotajā komitejā var notikt viedokļu apmaiņa.
6. Katra Puse regulāri, un tiklīdz kā piederas, informē otru Pusi par jaunpieņemto tiesību aktu vai esošu tiesību aktu grozījumu gaisa transporta jomā vai kādā no saistītajām jomām, kas minētas šā nolīguma III pielikumā. Pēc jebkuras Puses lūguma Apvienotā komiteja pēc tam sešdesmit (60) dienās rīko viedokļu apmaiņu par šā jaunā tiesību akta vai grozījuma ietekmi uz šā nolīguma pareizu darbību.
7. Pēc šā panta 6. punktā minētās viedokļu apmaiņas Apvienotā komiteja:
a) |
pieņem lēmumu, ar kuru pārskata šā nolīguma III pielikumu tā, lai tajā vajadzības gadījumā, pamatojoties uz savstarpības principu, iestrādātu attiecīgo jauno tiesību aktu vai grozījumu; |
b) |
pieņem lēmumu, lai attiecīgais jaunais tiesību akts vai grozījums būtu uzskatāms par atbilstīgu šim nolīgumam; un |
c) |
ierosina jebkādus citus pasākumus, kas īstenojami pieņemamā termiņā, lai aizsargātu šā nolīguma pareizu darbību. |
27. pants
Nolīguma piemērošanas izbeigšana
Jebkura Puse jebkurā laikā ar diplomātiskiem līdzekļiem var darīt zināmu otrai Pusei lēmumu izbeigt šā nolīguma darbību. Šāds paziņojums ir vienlaikus jānosūta ICAO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam. Nolīguma darbība beidzas pusnaktī pēc Griničas laika Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) satiksmes sezonas beigās vienu gadu pēc dienas, kad iesniegts rakstveida paziņojums par izbeigšanu, ja vien paziņojums netiek atsaukts, Pusēm par to savstarpēji vienojoties līdz šā laika posma beigām.
28. pants
Reģistrēšana Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā
Šo nolīgumu un visus tā grozījumus reģistrē ICAO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā.
29. pants
Provizoriska piemērošana un stāšanās spēkā
1. Šis nolīgums stājas spēkā vienu mēnesi pēc dienas, kad ar pēdējo diplomātisko notu ir pabeigta Pušu notu apmaiņa, apliecinot, ka ir pabeigtas visas procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā. Šīs notu apmaiņas nolūkā Gruzija iesniedz Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam savu diplomātisko notu, ko tā nosūtījusi Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, bet Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts iesniedz Gruzijai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu diplomātisko notu. Eiropas Savienības un tās dalībvalstu diplomātiskajā notā ir iekļauti visu dalībvalstu paziņojumi, apstiprinot, ka ir pabeigtas to procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.
2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Puses, ievērojot savas iekšējās procedūras un/vai piemērojamos valsts tiesību aktus, vienojas provizoriski piemērot šo nolīgumu no tā mēneša pirmās dienas, kas ir pēc dienas, kad tiek nosūtīta pēdējā nota, kurā Puses paziņo viena otrai, ka ir pabeigtas procedūras, kas nepieciešamas, lai šis nolīgums stātos spēkā.
TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.
Šis nolīgums sagatavots Briselē, divtūkstoš desmitā gada otrajā decembrī, divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un gruzīnu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
Voor het Koninkrijk België
Pour le Royaume de Belgique
Für das Königreich Belgien
Deze handtekening verbindt eveneens het Vlaamse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.
Cette signature engage égalament la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.
Diese Unterschrift bindet zugleich die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.
За Република България
Za Českou republiku
På Kongeriget Danmarks vegne
Für die Bundesrepublik Deutschland
Eesti Vabariigi nimel
Thar cheann Na hÉireann
For Ireland
Για την Ελληνική Δημοκρατία
Por el Reino de España
Pour la République française
Per la Repubblica italiana
Για την Κυπριακή Δημοκρατία
Latvijas Republikas vārdā –
Lietuvos Respublikos vardu
Pour le Grand-Duché de Luxembourg
A Magyar Köztársaság részéről
Għal Malta
Voor het Koninkrijk der Nederlanden
Für die Republik Österreich
W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej
Pela República Portuguesa
Pentru România
Za Republiko Slovenijo
Za Slovenskú republiku
Suomen tasavallan puolesta
För Republiken Finland
För Konungariket Sverige
For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland
За Европейския съюз
Por la Unión Europea
Za Evropskou unii
For Den Europæiske Union
Für die Europäische Union
Euroopa Liidu nimel
Για την Ευρωπαϊκή Ένωση
For the European Union
Pour l'Union européenne
Per l'Unione europea
Eiropas Savienības vārdā –
Europos Sąjungos vardu
Az Európai Unió részéről
Għall-Unjoni Ewropea
Voor de Europese Unie
W imieniu Unii Europejskiej
Pela União Europeia
Pentru Uniunea Europeană
Za Európsku úniu
Za Evropsko unijo
Euroopan unionin puolesta
För Europeiska unionen
(1) Saskaņā ar ANO Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūciju Nr. 1244.
I PIELIKUMS
SASKAŅOTIE PAKALPOJUMI UN NOTEIKTIE MARŠRUTI
1. |
Uz šo pielikumu attiecas pārejas noteikumiem, kas minēti šā nolīguma II pielikumā. |
2. |
Katra Puse piešķir otras Puses gaisa pārvadātājiem tiesības nodrošināt gaisa pārvadājumu pakalpojumus šādos maršrutos:
|
3. |
Gruzijas gaisa pārvadātāju gadījumā pakalpojumiem, kurus ekspluatē saskaņā ar šā pielikuma 2. punktu, jāsākas un jābeidzas Gruzijas teritorijā, bet Eiropas Savienības gaisa pārvadātāju gadījumā – Eiropas Savienības teritorijā. |
4. |
Abu Pušu aviokompānijas jebkurā lidojumā vai visos lidojumos pēc saviem ieskatiem var:
|
5. |
Katra Puse ļauj katram gaisa pārvadātājam noteikt tā piedāvāto starptautisko gaisa pārvadājumu biežumu un jaudu, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem tirgū. Atbilstīgi šīm tiesībām neviena Puse nedrīkst vienpusēji ierobežot attiecīgo pārvadājumu pakalpojumu apjomu, biežumu vai regularitāti vai otras Puses gaisa pārvadātāju ekspluatēto gaisa kuģu tipu vai tipus, izņemot gadījumus, kad tas saistīts ar muitas, tehniskas, darbības, vides un veselības aizsardzības apsvērumiem, vai piemērojot šā nolīguma 8. pantu (“Konkurences vide”). |
6. |
Jebkuras Puses gaisa pārvadātāji, tostarp arī piemērojot sadarbības (“code share”) lidojumu nosacījumus, var apkalpot jebkuru punktu, kas atrodas trešā valstī un kas neietilpst konkrētā maršrutā, ja vien tie neizmanto piektās brīvības tiesības. |
II PIELIKUMS
PĀREJAS NOTEIKUMI
1. |
To, kā Gruzija izpilda un piemēro visus Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumus gaisa transporta jomā, kas uzskaitīti šā nolīguma III pielikumā, izņemot šā nolīguma III pielikuma D daļā minētos drošības jomas tiesību aktus, izvērtē Eiropas Savienības atbildībā, kuru apstiprina ar Apvienotās komitejas lēmumu. Šādu izvērtējumu veic ne vēlāk kā divos gados pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. |
2. |
Neatkarīgi no šā nolīguma I pielikuma noteikumiem, kamēr nav pieņemts šā nolīguma II pielikuma 1. punktā minētais lēmums, saskaņotajos pakalpojumos un maršrutos, kas noteikti ar šo nolīgumu, neietilps piektās brīvības tiesības, cita starpā – Gruzijas gaisa pārvadātājiem – tiesības veikt gaisa pārvadājumus starp diviem punktiem Eiropas Savienības teritorijā. Tomēr visas tiesības veikt satiksmi, kas tiek piešķirtas saskaņā ar kādu no divpusējiem nolīgumiem starp Gruziju un Eiropas Savienības dalībvalstīm, var turpināt izmantot, ja vien nav diskriminācijas starp Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem to valstspiederības dēļ. |
3. |
To, kā Gruzija īsteno tiesību aktus aviācijas drošības jomā, izvērtē Eiropas Savienības atbildībā, kuru apstiprina ar Apvienotās komitejas lēmumu. Šādu izvērtējumu veic ne vēlāk kā trīs gados pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Līdz tam Gruzija piemēro ECAC dokumentu Nr. 30. |
4. |
Pārejas posma beigās attiecīgajai Gruzijas iestādei dara zināmu to drošības jomas tiesību aktu konfidenciālo daļu, kuri sniegti šā nolīguma III pielikuma D daļā, ar nosacījumu, ka ir panākta vienošanās par neizpaužamas drošības informācijas, tostarp ES klasificētas informācijas, apmaiņu. |
5. |
Šo pakāpenisko Gruzijas pāreju, līdz pilnībā tiks piemēroti visi šā nolīguma III pielikumā norādītie Eiropas Savienības tiesību akti gaisa transporta jomā, regulāri pārbauda. Šos novērtējumus, sadarbojoties ar Gruziju, veic Eiropas Komisija. |
6. |
Sākot no lēmuma stāšanās spēkā dienas, kas minēta šā pielikuma 1. punktā, Gruzija piemēro tādus noteikumus par pārvadātāju darbības licencēšanu, kuri pēc būtības ir līdzvērtīgi noteikumiem, kas izklāstīti II nodaļā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā. Tiklīdz kā Apvienotā komiteja apstiprina, ka Gruzija pilnībā piemēro šos noteikumus par darbības licencēšanu, Eiropas Savienības kompetentās iestādes piemēro šā nolīguma 4. panta noteikumus par piemērotības savstarpējo atzīšanu un/vai valstspiederības konstatējumiem, ko sagatavojušas Gruzijas kompetentās iestādes. |
7. |
Neatkarīgi no lēmuma, kas pieņemts Apvienotajā komitejā vai saskaņā ar 24. pantu (“Aizsargpasākumi”), tāda gaisa kuģa lidojumderīgumu, kas Gruzijas reģistrā reģistrēts parakstīšanas dienā un kuru izmanto ekspluatanti, kas atrodas Gruzijas regulatīvā uzraudzībā, bet kuriem nav EASA izdota tipveida sertifikāta saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem, kas minēti šā nolīguma III pielikuma C daļā, var turpināt apsaimniekot Gruzijas kompetento iestāžu atbildībā saskaņā ar spēkā esošajām Gruzijas valsts tiesību aktos paredzētajām prasībām līdz:
|
III PIELIKUMS
(Ar regulāriem atjauninājumiem)
NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI CIVILĀS AVIĀCIJAS JOMĀ
Turpmāk uzskaitīto tiesību aktu “piemērojamie noteikumi” ir piemērojami saskaņā ar šo nolīgumu, ja vien šajā pielikumā vai šā nolīguma II pielikumā (“Pārejas noteikumi”) nav noteikts citādi. Gadījumos, kad atsevišķi tiesību akti ir īpaši jāpielāgo, tas ir attiecīgi norādīts.
A. Tirgus pieejamība un saistīti jautājumi
Nr. 95/93
Padomes Regula (EEK) Nr. 95/93 (1993. gada 18. janvāris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās
ar grozījumiem, kas izdarīti ar:
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 894/2004 (2002. gada 27. maijs), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 95/93 |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1554/2003 (2003. gada 22. jūlijs), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 95/93 |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 793/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 95/93 |
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 12. pants un 14.a panta 2. punkts
Piemērojot 12. panta 2. punktu, terminu “Komisija” aizstāj ar “Apvienotā komiteja”.
Nr. 96/67
Padomes Direktīva 96/67/EK (1996. gada 15. oktobris) par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 25. pants un pielikums
Piemērojot 10. pantu, terminu “dalībvalstis” aizstāj ar “Eiropas Savienības dalībvalstis”.
Piemērojot 20. panta 2. punktu, terminu “Komisija” aizstāj ar “Apvienotā komiteja”.
Nr. 785/2004
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 785/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par apdrošināšanas prasībām aviopārvadātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 8. pants un 10. panta 2. punkts
Nr. 2009/12
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/12/EK (2009. gada 11. marts) par lidostas maksām
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 12. pants
B. Gaisa satiksmes pārvaldība
Nr. 549/2004
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula)
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 4. pants, 6. pants un 9. līdz 14. pants
Nr. 550/2004
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (pakalpojumu sniegšanas regula)
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 19. pants, I un II pielikums
Nr. 551/2004
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 551/2004 (2004. gada 10. marts) par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula)
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 11. pants
Nr. 552/2004
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 552/2004 (2004. gada 10. marts) par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula)
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 12. pants un I līdz V pielikums
Nr. 2096/2005
Komisijas Regula (EK) Nr. 2096/2005 (2005. gada 20. decembris), ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai,
ar grozījumiem, kas izdarīti ar:
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 1315/2007 (2007. gada 8. novembris) par drošības uzraudzību gaisa satiksmes pārvaldībā, kas groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005 |
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 482/2008 (2008. gada 30. maijs), ar kuru izveido programmatūras drošības garantijas sistēmu, kas jāīsteno aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, un ar kuru groza Regulas (EK) Nr. 2096/2005 II pielikumu |
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 668/2008 (2008. gada 15. jūlijs) par Komisijas Regulas (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai, II līdz V pielikuma grozījumiem attiecībā uz darba metodēm un darbības procedūrām |
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 9. pants un I līdz V pielikums
Nr. 2150/2005
Komisijas Regula (EK) Nr. 2150/2005 (2005. gada 23. decembris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai
Nr. 2006/23
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/23/EK (2006. gada 5. aprīlis) par Kopienas gaisa satiksmes vadības dispečera licenci
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 16. pants, 18., 19. un 20. pants, I līdz IV pielikums
Nr. 730/2006
Komisijas Regula (EK) Nr. 730/2006 (2006. gada 11. maijs) par gaisa telpas klasifikāciju un lidojumu, kurus veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, piekļuvi virs 195. lidojuma līmeņa
Nr. 1794/2006
Komisijas Regula (EK) Nr. 1794/2006 (2006. gada 6. decembris), ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem
Nr. 1033/2006
Komisijas Regula (EK) Nr. 1033/2006 (2006. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka prasības attiecībā uz lidojuma plānu sastādīšanas procedūrām lidojuma sagatavošanas fāzē vienotajā Eiropas gaisa telpā
Nr. 1032/2006
Komisijas Regula (EK) Nr. 1032/2006 (2006. gada 6. jūlijs), ar ko nosaka prasības lidojuma datu apmaiņas automātiskajām sistēmām, lai paziņotu, koordinētu un nodotu lidojumus starp gaisa satiksmes vadības vienībām
Nr. 219/2007
Padomes Regula (EK) Nr. 219/2007 (2007. gada 27. februāris), ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR)
Piemērojamie noteikumi: 1. panta 1. un 2. punkts un 5. līdz 7. punkts, 2. un 3. pants, 4. panta 1. punkts un pielikums
Nr. 633/2007
Komisijas Regula (EK) Nr. 633/2007 (2007. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka prasības attiecībā uz to, kā piemērot lidojuma ziņojumu nodošanas protokolu, ko izmanto lidojumu paziņošanai, koordinēšanai un nodošanai starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 7. pants, 8. panta otrais un trešais teikums un I līdz IV pielikums
Nr. 1265/2007
Komisijas Regula (EK) Nr. 1265/2007 (2007. gada 26. oktobris), ar ko nosaka prasības attālumam starp gaiss–zeme balss sakaru kanāliem Eiropas vienotajā gaisa telpā
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 9. pants, I līdz IV pielikums
Nr. 1315/2007
Komisijas Regula (EK) Nr. 1315/2007 (2007. gada 8. novembris) par drošības uzraudzību gaisa satiksmes pārvaldībā, kas groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 15. pants
Nr. 482/2008
Komisijas Regula (EK) Nr. 482/2008 (2008. gada 30. maijs), ar kuru izveido programmatūras drošības garantijas sistēmu, kas jāīsteno aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, un ar kuru groza Regulas (EK) Nr. 2096/2005 II pielikumu
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 5. pants, I un II pielikums
Nr. 668/2008
Komisijas Regula (EK) Nr. 668/2008 (2008. gada 15. jūlijs) par Komisijas Regulas (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai, II līdz V pielikuma grozījumiem attiecībā uz darba metodēm un darbības procedūrām
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 2. pants
Nr. 1361/2008
Padomes Regula (EK) Nr. 1361/2008 (2008. gada 16. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR)
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 5. pants (izņemot 1. panta 6. punktu), pielikums (izņemot pielikuma 11. un 12. punktu)
Nr. 29/2009
Komisijas Regula (EK) Nr. 29/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 15. pants, I līdz VII pielikums
Nr. 30/2009
Komisijas Regula (EK) Nr. 30/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko saistībā ar datu pārraides pakalpojumiem groza Regulu (EK) Nr. 1032/2006, ciktāl tas attiecas uz prasībām lidojuma datu apmaiņas automātiskajām sistēmām
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 2. pants un pielikums
Nr. 262/2009
Komisijas Regula (EK) Nr. 262/2009 (2009. gada 30. marts), ar ko nosaka prasības S režīma pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai un izmantošanai Eiropas vienotajā gaisa telpā
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 13. pants, I līdz III pielikums
Nr. 1070/2009
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1070/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas darbību un ilgtspējību
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 5. pants, izņemot 1. panta 4. punktu
C. Aviācijas drošums
Nr. 3922/91
Padomes Regula (EEK) Nr. 3922/91 (1991. gada 16. decembris) par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā
ar grozījumiem, kas izdarīti ar:
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 2176/96 (1996. gada 13. novembris), ar ko zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 |
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 1069/1999 (1999. gada 25. maijs), ar ko zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 |
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 2871/2000 (2000. gada 28. decembris), ar ko zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1592/2002 (2002. gada 15. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1899/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1900/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā |
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 8/2008 (2007. gada 11. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 attiecībā uz kopējām tehniskajām prasībām un administratīvajām procedūrām, ko piemēro komerciāliem pārvadājumiem ar gaisa kuģiem |
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 859/2008 (2008. gada 20. augusts), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 attiecībā uz kopējām tehniskajām prasībām un administratīvajām procedūrām, ko piemēro komerciāliem pārvadājumiem ar gaisa kuģiem |
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 10. pants, 12. un 13. pants, izņemot 4. panta 1. punktu un 8. panta 2. punkta otro teikumu, I līdz III pielikums
Piemērojot 12. pantu, terminu “dalībvalstis” aizstāj ar “Eiropas Savienības dalībvalstis”.
Nr. 216/2008
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 68. pants, izņemot 65. pantu, 69. panta 1. punkta otrā daļa, 69. panta 4. punkts un I līdz VI pielikums
ar grozījumiem, kas izdarīti ar:
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2009 (2009. gada 30. jūlijs) par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1108/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un atceļ Direktīvu 2006/23/EK |
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 3. pants (izņemot 1. panta 7. punktu, ar ko ievieš jaunu 8.a panta 5. punktu, 8.b panta 6. punktu un 8.c panta 10. punktu), pielikums
Nr. 94/56
Padomes Direktīva 94/56/EK (1994. gada 21. novembris), ar ko nosaka civilās aviācijas nelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas pamatprincipus
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 12. pants
Nr. 2003/42
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/42/EK (2003. gada 13. jūnijs) attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 11. pants, I un II pielikums
Nr. 1321/2007
Komisijas Regula (EK) Nr. 1321/2007 (2007. gada 12. novembris), ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz to, kā centrālajā repozitārijā integrējama informācija par notikumiem civilajā aviācijā, kuras apmaiņu veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 4. pants
Nr. 1330/2007
Komisijas Regula (EK) Nr. 1330/2007 (2007. gada 24. septembris), ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz to, kā ieinteresētajām personām izplatāma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/42/EK 7. panta 2. punktā minētā informācija par notikumiem civilajā aviācijā
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 10. pants, I un II pielikums
Nr. 1702/2003
Komisijas Regula (EK) Nr. 1702/2003 (2003. gada 24. septembris), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju,
ar grozījumiem, kas izdarīti ar:
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 381/2005 (2005. gada 7. marts), ar kuru labo Komisijas Regulu (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju |
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 706/2006 (2006. gada 8. maijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 1702/2003 groza attiecībā uz to, cik ilgā laikposmā dalībvalstis drīkst izdot apstiprinājumus uz noteiktu laiku |
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 335/2007 (2007. gada 28. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1702/2003 attiecībā uz īstenošanas noteikumiem par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču atbilstību vides aizsardzības prasībām |
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 375/2007 (2007. gada 30. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju |
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 287/2008 (2008. gada 28. marts) par Regulas (EK) Nr. 1702/2003 2.c panta 3. punktā minētā derīguma termiņa pagarināšanu |
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 1057/2008 (2008. gada 27. oktobris), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1702/2003 pielikuma II papildinājumu par lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu (EASA 15.a veidlapu) |
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 1194/2009 (2009. gada 30. novembris), ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju |
Piezīme: labota ar kļūdu labojumu Komisijas 2009. gada 30. novembra Regulai (EK) Nr. 1194/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 321, 8.12.2009.)
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 4. pants un pielikums. Šajā regulā minētos pārejas periodus nosaka Apvienotā komiteja.
Nr. 2042/2003
Komisijas Regula (EK) Nr. 2042/2003 (2003. gada 20. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu
ar grozījumiem, kas izdarīti ar:
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 707/2006 (2006. gada 8. maijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 2042/2003 groza attiecībā uz apstiprinājumiem uz noteiktu laiku un I un III pielikumu |
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 376/2007 (2007. gada 30. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu |
|
Komisijas Regulu (EK) Nr. 1056/2008 (2008. gada 27. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu |
|
Komisijas Regulu (ES) Nr. 127/2010 (2010. gada 5. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu |
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 6. pants, I līdz IV pielikums
Nr. 104/2004
Komisijas Regula (EK) Nr. 104/2004 (2004. gada 22. janvāris), ar ko paredz noteikumus par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras Apelācijas padomes izveidošanu un sastāvu
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 7. pants un pielikums
Nr. 593/2007
Komisijas Regula (EK) Nr. 593/2007 (2007. gada 31. maijs) par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību
ar grozījumiem, kas izdarīti ar:
Komisijas Regulu (EK) Nr. 1356/2008 (2008. gada 23. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 593/2007 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 12. pants, 14. panta 2. punkts un pielikums
Nr. 736/2006
Komisijas Regula (EK) Nr. 736/2006 (2006. gada 16. maijs) par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras standartizācijas pārbaužu darba metodēm
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 18. pants
Nr. 768/2006
Komisijas Regula (EK) Nr. 768/2006 (2006. gada 19. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/36/EK par informācijas vākšanu un apmaiņu attiecībā uz to gaisa kuģu drošību, kuri izmanto Kopienas lidostas, un informācijas sistēmu pārvaldību
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 5. pants
Nr. 2111/2005
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2111/2005 (2005. gada 14. decembris) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 13. pants, pielikums
Komisijas Regula (EK) Nr. 473/2006 (2006. gada 22. marts), ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 6. pants un A līdz C pielikums
Komisijas Regula (EK) Nr. 474/2006 (2006. gada 22. marts) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā, ar turpmākajiem grozījumiem.
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 3. pants, A un B pielikums
D. Aviācijas drošība
Nr. 300/2008
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 300/2008 (2008. gada 11. marts) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 18. pants, 21. pants un pielikums
Nr. 18/2010
Komisijas Regula (ES) Nr. 18/2010 (2010. gada 8. janvāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 300/2008 attiecībā uz kvalitātes kontroles valsts programmu specifikācijām civilās aviācijas drošības jomā
Nr. 272/2009
Komisijas Regula (EK) Nr. 272/2009 (2009. gada 2. aprīlis), ar ko papildina vispārējos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 300/2008 pielikumā
Nr. 1254/2009
Komisijas Regula (ES) Nr. 1254/2009 (2009. gada 18. decembris), ar ko nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus
Komisijas Regula (ES) Nr. … […], ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā [notiek pieņemšanas ES mēroga procedūra]
Komisijas Lēmums (ES) Nr. … […], ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus tādu kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kuros ir Regulas (EK) Nr. 300/2008 18. panta a) punktā minētā informācija [notiek pieņemšanas ES mēroga procedūra]
E. Vides aizsardzība
Nr. 2006/93
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/93/EK (2006. gada 12. decembris) par to lidaparātu ekspluatācijas ierobežošanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma otrā izdevuma 1. sējuma 3. nodaļas II daļa
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 6. pants un I un II pielikums
Nr. 2002/30
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/30/EK (2002. gada 26. marts) par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni,
kurā grozījumi izdarīti vai kuras teksts pielāgots ar 2003. gada Pievienošanās aktu un 2005. gada Pievienošanās aktu
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 15. pants, I un II pielikums
Nr. 2002/49
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 16. pants, I un VI pielikums
F. Sociālie aspekti
Nr. 2000/79
Padomes Direktīva 2000/79/EK (2000. gada 27. novembris) par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA)
Piemērojamie noteikumi: 2. un 3. pants un pielikums
Nr. 2003/88
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 19., 21. līdz 24. un 26. līdz 29. pants
G. Patērētāju aizsardzība
Nr. 90/314
Padomes Direktīva 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 10. pants
Nr. 95/46
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 34. pants
Nr. 2027/97
Padomes Regula (EK) Nr. 2027/97 (1997. gada 9. oktobris) par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos ar grozījumiem,
kas izdarīti ar:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 889/2002 (2002. gada 13. maijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2027/97
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 8. pants
Nr. 261/2004
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 17. pants
Nr. 1107/2006
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 17. pants, I un II pielikums
H. Citi tiesību akti
Nr. 80/2009
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 80/2009 (2009. gada 14. janvāris) par rīcības kodeksu datorizētām rezervēšanas sistēmām un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 2299/89 atcelšanu
Piemērojamie noteikumi: 1. līdz 18. pants un I un II pielikums
IV PIELIKUMS
ŠĀ NOLĪGUMA 3. UN 5. PANTĀ UN I PIELIKUMĀ NORĀDĪTO CITU VALSTU SARAKSTS
1. |
Islandes Republika (saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu); |
2. |
Lihtenšteinas Firstiste (saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu); |
3. |
Norvēģijas Karaliste (saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu); |
4. |
Šveices Konfederācija (saskaņā ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu). |
REGULAS
20.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 321/33 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1083/2012
(2012. gada 19. novembris),
ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību (1) un jo īpaši tās 8. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 808/2004 tika izveidota vienota sistēma, lai regulāri sagatavotu Eiropas statistiku par informācijas sabiedrību. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 808/2004 8. panta 1. punktu ir vajadzīgi īstenošanas pasākumi, lai noteiktu datus, kas jāiesniedz minētās regulas 3. un 4. pantā definētās statistikas sagatavošanai, un to nosūtīšanas termiņus. |
(3) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Dati, kas nosūtāmi Eiropas statistikas sagatavošanai par informācijas sabiedrību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 808/2004 3. panta 2. punktu un 4. pantu, ir precizēti šīs regulas I un II pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 19. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 143, 30.4.2004., 49. lpp.
I PIELIKUMS
1. MODULIS. UZŅĒMUMI UN INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBA
1. Temati un to rādītāji
a) Temati, kuri jāietver par 2013. pārskata gadu un kurus izraugās no Regulas (EK) Nr. 808/2004 I pielikumā sniegtā saraksta, ir šādi:
— |
IKT sistēmas un to izmantošana uzņēmumos, |
— |
interneta un citu elektronisko tīklu izmantošana uzņēmumos, |
— |
IKT izmantošana uzņēmumos, lai apmainītos ar informāciju un pakalpojumiem ar valsts un publiskām iestādēm (e-pārvalde), |
— |
e-uzņēmējdarbības procesi un organizatoriski aspekti, |
— |
elektroniskā komercija (e-komercija). |
b) Par uzņēmumiem jāvāc šādi rādītāji:
IKT sistēmas un to izmantošana uzņēmumos
Par visiem uzņēmumiem jāvāc šādi rādītāji:
— |
datoru izmantošana. |
Par uzņēmumiem, kuri izmanto datorus, jāvāc šādi rādītāji:
— |
(pēc izvēles) nodarbinātās personas vai to nodarbināto personu kopējā skaita procentuālā daļa, kuras izmanto datoru vismaz reizi nedēļā, |
— |
(pēc izvēles) IT lietojumprogrammu izmantošana, lai nodrošinātu nodarbinātās personas ar attālo piekļuvi uzņēmuma e-pasta sistēmai, dokumentiem un lietojumprogrammām (izmantojot fiksēto, mobilo vai bezvadu pieslēgumu internetam). |
Interneta un citu elektronisko tīklu izmantošana uzņēmumos
Par uzņēmumiem, kuri izmanto datorus, jāvāc šādi rādītāji:
— |
piekļuve internetam. |
Par uzņēmumiem, kuros ir piekļuve internetam, jāvāc šādi rādītāji:
— |
interneta pieslēgums: DSL, |
— |
interneta pieslēgums: citi fiksētie platjoslas interneta pieslēgumi, |
— |
interneta pieslēgums: ISDN savienojums vai iezvanpieejas piekļuve pa parasto tālruņa līniju, |
— |
interneta pieslēgums: mobilais platjoslas pieslēgums ar portatīvo ierīci, izmantojot mobilo tālruņu tīklus (t. s. 3G vai 4G), |
— |
(pēc izvēles) interneta pieslēgums: mobilais platjoslas pieslēgums ar portatīvo datoru, izmantojot mobilo tālruņu tīklus (t. s. 3G vai 4G), |
— |
(pēc izvēles) interneta pieslēgums: mobilais platjoslas pieslēgums ar citām portatīvām ierīcēm, piemēram, viedtālruni, plaukstdatoru (PDA), izmantojot mobilo tālruņu tīklus (t. s. 3G vai 4G), |
— |
interneta pieslēgums: cita veida mobilais pieslēgums, |
— |
interneta pieslēgums: ātrākā interneta pieslēguma maksimālais lejupielādes ātrums Mbit/s saskaņā ar līgumu ([0; < 2], [2; < 10], [10; < 30], [30; < 100], [≥ 100]), |
— |
nodarbinātās personas vai to nodarbināto personu kopējā skaita procentuālā daļa, kuras vismaz reizi nedēļā izmanto datoru ar piekļuvi globālajam tīmeklim, |
— |
sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana, īpaši attiecībā uz sociālajiem tīkliem, uzņēmumu blogiem vai mikroblogiem, multivides satura koplietošanas tīmekļa vietnēm, wiki tipa zināšanu apmaiņas rīkiem citiem mērķiem, nevis maksas reklāmas izvietošanai, |
— |
sociālo tīklu izmantošana, |
— |
uzņēmumu blogu vai mikroblogu izmantošana, |
— |
multivides satura koplietošanas tīmekļa vietņu izmantošana, |
— |
wiki tipa zināšanu apmaiņas rīku izmantošana, |
— |
tīmekļa vietnes vai mājas lapas izmantošana. |
Par uzņēmumiem, kuriem ir tīmekļa vietne vai mājas lapa, jāvāc šādi rādītāji:
— |
šāda pakalpojuma nodrošināšana: pasūtīšana, rezervēšana vai iegrāmatošana tiešsaistē, |
— |
šāda pakalpojuma nodrošināšana: paziņojums par privātuma aizsardzības politiku, privātuma zīmogs vai tīmekļa vietnes drošuma sertifikācija, |
— |
šāda pakalpojuma nodrošināšana: preču katalogi vai cenu saraksti, |
— |
šāda pakalpojuma nodrošināšana: tiešsaistē iespējama pasūtījuma izsekošana, |
— |
šāda pakalpojuma nodrošināšana: iespēja, ka apmeklētāji var pielāgot vai modelēt preces, |
— |
šāda pakalpojuma nodrošināšana: personalizēts saturs regulāriem/biežiem apmeklētājiem, |
— |
(pēc izvēles) šāda pakalpojuma nodrošināšana: darba sludinājumi vai darba pieteikuma iesniegšana tiešsaistē. |
Par uzņēmumiem, kuri izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus, īpaši attiecībā uz sociālajiem tīkliem, uzņēmumu blogiem vai mikroblogiem, multivides satura koplietošanas tīmekļa vietnēm, wiki tipa zināšanu apmaiņas rīkiem citiem mērķiem, nevis maksas reklāmas izvietošanai, jāvāc šādi rādītāji:
— |
sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana uzņēmuma tēla veidošanā vai preču pārdošanā, |
— |
sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana patērētāju viedokļu, atsauksmju vai jautājumu saņemšanai, |
— |
sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana patērētāju iesaistē preču vai pakalpojumu izstrādē vai inovācijā, |
— |
sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana sadarbībā ar uzņēmējdarbības partneriem vai citām organizācijām, |
— |
sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana darbinieku pieņemšanā darbā, |
— |
sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana apmaiņā ar viedokļiem, atzinumiem vai zināšanām uzņēmumā, |
— |
sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana saskaņā ar oficiālās uzņēmuma politikas noteikumiem. |
IKT izmantošana uzņēmumos, lai apmainītos ar informāciju un pakalpojumiem ar valsts un publiskām iestādēm (e-pārvalde)
Par uzņēmumiem, kuros ir piekļuve internetam, jāvāc šādi rādītāji:
— |
interneta izmantošana informācijas iegūšanai no publisku iestāžu tīmekļa vietnēm vai mājas lapām iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
interneta izmantošana veidlapu iegūšanai no publisku iestāžu tīmekļa vietnēm vai mājas lapām iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
interneta izmantošana aizpildītu veidlapu nosūtīšanai publiskām iestādēm iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
interneta izmantošana pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju (ieskaitot vajadzības gadījumā elektronisku maksājumu) pilnīgai apstrādei internetā, neizmantojot papīra dokumentus, iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
interneta izmantošana sociālo iemaksu deklarāciju (ieskaitot vajadzības gadījumā elektronisku maksājumu) pilnīgai apstrādei internetā, neizmantojot papīra dokumentus, iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
interneta izmantošana, lai piekļūtu konkursu dokumentiem un specifikācijām publiskas iestādes elektroniskā iepirkuma sistēmā iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
interneta izmantošana preču vai pakalpojumu piedāvāšanai valsts publiskas iestādes elektroniskā iepirkumu sistēmā (e-konkursi) iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
interneta izmantošana preču vai pakalpojumu piedāvāšanai publiskas iestādes elektroniskā iepirkumu sistēmā (e-konkursi) citās ES dalībvalstīs iepriekšējā kalendārajā gadā. |
Piekļuve tehnoloģijām un to izmantošana, nodrošinot spēju pievienoties internetam vai citiem tīkliem jebkurā vietā un laikā (pilnīga savienojamība)
Par uzņēmumiem, kuros ir piekļuve internetam, jāvāc šādi rādītāji:
— |
tādu portatīvu ierīču izmantošana, kuras uzņēmums piešķir nodarbinātajām personām un kuras nodrošina mobilu interneta savienojumu darījumu nolūkos. |
Par uzņēmumiem, kuri piešķir nodarbinātajām personām portatīvas ierīces, kas nodrošina mobilu interneta savienojumu darījumu nolūkos, jāvāc šādi rādītāji:
— |
nodarbinātās personas vai to nodarbināto personu kopējā skaita procentuālā daļa, kurām ir uzņēmuma piešķirta portatīva ierīce, kas nodrošina mobilu interneta savienojumu darījumu nolūkos. |
E-darījumi
Par uzņēmumiem, kuri izmanto datorus, jāvāc šādi rādītāji:
— |
tādu e-rēķinu sūtīšana, kuri ir piemēroti automatizētai apstrādei, |
— |
tādu e-rēķinu sūtīšana, kuri nav piemēroti automatizētai apstrādei, |
— |
tādu e-rēķinu saņemšana, kuri ir piemēroti automatizētai apstrādei, |
— |
ERP (uzņēmumu resursu plānošanas) programmatūras pakotnes izmantošana, lai apmainītos ar informāciju starp dažādām funkcionālajām jomām, |
— |
(pēc izvēles) lietojumprogrammatūras izmantošana, lai pārvaldītu informāciju par klientiem (klientu attiecību pārvaldība – CRM programmatūra), kas ļauj uzkrāt, saglabāt un darīt pieejamu citām uzņēmuma funkcionālajām jomām informāciju par uzņēmuma klientiem, |
— |
(pēc izvēles) lietojumprogrammatūras izmantošana, lai pārvaldītu informāciju par klientiem (klientu attiecību pārvaldība – CRM programmatūra), kas pārdošanas nolūkos ļauj analizēt informāciju par klientu. |
E-komercija
Par uzņēmumiem, kuri izmanto datorus un kuri nav klasificēti NACE 2. red. K iedaļā, jāvāc šādi rādītāji:
— |
preču vai pakalpojumu pasūtījumu saņemšana, izmantojot tīmekļa vietnes (pārdošana tīmeklī), iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
preču vai pakalpojumu pasūtījumu saņemšana, izmantojot EDI tipa ziņojumus (EDI tipa pārdošana), iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
preču vai pakalpojumu pasūtījumu veikšana, izmantojot tīmekļa vietnes vai EDI tipa ziņojumus, iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
šķēršļi, kuri ierobežo vai neļauj veikt pārdošanu, izmantojot tīmekļa vietni (pārdošana tīmeklī), jo preces vai pakalpojumi nav piemēroti pārdošanai tīmeklī, |
— |
šķēršļi, kuri ierobežo vai neļauj veikt pārdošanu tīmeklī, saistībā ar loģistiku, |
— |
šķēršļi, kuri ierobežo vai neļauj veikt pārdošanu tīmeklī, saistībā ar maksājumu problēmām, |
— |
šķēršļi, kuri ierobežo vai neļauj veikt pārdošanu tīmeklī, saistībā ar IKT drošības vai datu aizsardzības problēmām, |
— |
šķēršļi, kuri ierobežo vai neļauj veikt pārdošanu tīmeklī saistībā ar tiesiskā regulējuma problēmām, |
— |
šķēršļi, kuri ierobežo vai neļauj veikt pārdošanu tīmeklī saistībā ar pārlieku lielajām izmaksām, ieviešot pārdošanu tīmeklī, salīdzinājumā ar ieguvumiem. |
Par uzņēmumiem, kuri saņēmuši pasūtījumus, izmantojot tīmekļa vietnes, jāvāc šādi rādītāji:
— |
tādu e-komercijas pārdevumu vērtība vai procentuālā daļa no pasūtījumu kopējā apgrozījuma, kuri veikti, izmantojot tīmekļa vietnes, iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
tādu e-komercijas pārdevumu privātajiem patērētajiem (B2C) procentuālā daļa no pasūtījumiem, kuri veikti, izmantojot tīmekļa vietnes, iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
tādu e-komercijas pārdevumu citiem uzņēmumiem (B2B) un publiskām iestādēm (B2G) procentuālā daļa no pasūtījumiem, kuri veikti, izmantojot tīmekļa vietnes, iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
elektroniskā pārdošana izcelsmes dalījumā: pašu valsts iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
elektroniskā pārdošana izcelsmes dalījumā: citas ES valstis iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
elektroniskā pārdošana izcelsmes dalījumā: pārējā pasaule iepriekšējā kalendārajā gadā. |
Par uzņēmumiem, kuri saņēmuši preču vai pakalpojumu pasūtījumus, izmantojot EDI tipa ziņojumus, jāvāc šādi rādītāji:
— |
tādu e-komercijas pārdevumu vērtība vai procentuālā daļa no pasūtījumu kopējā apgrozījuma, kuri veikti, izmantojot EDI tipa ziņojumus, iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
elektroniskā pārdošana izcelsmes dalījumā: pašu valsts iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
elektroniskā pārdošana izcelsmes dalījumā: citas ES valstis iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
elektroniskā pārdošana izcelsmes dalījumā: pārējā pasaule iepriekšējā kalendārajā gadā. |
Par uzņēmumiem, kuri nosūtījuši pasūtījumus, izmantojot tīmekļa vietnes vai EDI tipa ziņojumus, jāvāc šādi rādītāji:
— |
(pēc izvēles) preču vai pakalpojumu pasūtījumu nosūtīšana, izmantojot tīmekļa vietnes, iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
(pēc izvēles) preču vai pakalpojumu pasūtījumu nosūtīšana, izmantojot EDI tipa ziņojumus, iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
(pēc izvēles) e-komercijas pirkumi no pasūtījumiem, kas nosūtīti elektroniski iepriekšējā kalendārajā gadā, procentuālās klasēs ([0; < 1], [1; < 5], [5; < 10], [10; < 25], [25; < 50], [50; < 75], [75; 100]) no e-komercijas pirkumiem kopējos pirkumos vai e-komercijas pirkumu vērtība, vai e-komercijas pirkumu procentuālā daļa kopējos pirkumos, |
— |
(pēc izvēles) elektroniskie pirkumi izcelsmes dalījumā: pašu valsts iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
(pēc izvēles) elektroniskie pirkumi izcelsmes dalījumā: citas ES valstis iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
(pēc izvēles) elektroniskie pirkumi izcelsmes dalījumā: pārējā pasaule iepriekšējā kalendārajā gadā. |
c) No alternatīviem avotiem jāvāc vai jāiegūst šāda pamatinformācija par uzņēmumiem:
Par visiem uzņēmumiem jāvāc šādi rādītāji:
— |
uzņēmuma galvenā saimnieciskā darbība iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
nodarbināto personu skaits iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
kopējais apgrozījums (vērtības izteiksmē, izņemot PVN) iepriekšējā kalendārajā gadā, |
— |
(pēc izvēles) kopējais preču un pakalpojumu iepirkums (vērtības izteiksmē, izņemot PVN) iepriekšējā kalendārajā gadā. |
2. Aptvērums
Rādītāji, kas minēti šā pielikuma 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ir jāvāc un jāiegūst par uzņēmumiem, kas klasificēti pēc šādām saimnieciskajām darbībām, pēc šādiem uzņēmuma lielumiem un pēc šādas ģeogrāfiskās darbības jomas:
a) |
Saimnieciskā darbība: uzņēmumi, kas klasificēti šādās NACE 2. red. kategorijās.
|
b) |
Uzņēmuma lielums: uzņēmumi, kuros nodarbinātas 10 personas vai vairāk personu. Uzņēmumi, kuros nodarbinātas mazāk par 10 personām, jāietver pēc izvēles. |
c) |
Ģeogrāfiskā darbības joma: uzņēmumi, kuri atrodas jebkurā dalībvalsts teritorijas daļā. |
3. Pārskata periodi
To rādītāju pārskata periods, kuri attiecas uz iepriekšējo kalendāro gadu, ir 2012. gads. Pārējo rādītāju pārskata periods ir 2013. gada janvāris.
4. Dalījumi
Par šā pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā norādītajiem tematiem un to rādītājiem jāsniedz šādi pamatrādītāji:
a) |
Saimnieciskās darbības dalījums: atbilstoši šādiem NACE 2. red. agregātiem: NACE 2. red. agregēšana iespējamam valsts agregātu aprēķinam 10–18 19–23 24–25 26–33 35–39 41–43 45–47 49–53 55 58–63 (pēc izvēles) 64.19 + 64.92 + 65.1 + 65.2 + 66.12 + 66.19 68 69–74 77–82 26.1–26.4, 26.8, 46.5, 58.2, 61, 62, 63.1, 95.1 NACE 2. red. agregēšana iespējamam Eiropas agregātu aprēķinam 10–12 13–15 16–18 26 27–28 29–30 31–33 45 46 47 55–56 58–60 61 62–63 (pēc izvēles) 64.19 + 64.92 (pēc izvēles) 65.1 + 65.2 (pēc izvēles) 66.12 + 66.19 77–78 + 80–82 79 95.1 |
b) |
Lieluma klases dalījums: dati jāsadala pa šādām lieluma klasēm pēc nodarbināto skaita: Lieluma klase Nodarbinātas 10 vai vairāk personu Nodarbinātas 10 līdz 49 personas Nodarbinātas 50 līdz 249 personas Nodarbinātas 250 vai vairāk personu Šāds dalījums jāpiemēro uzņēmumiem, kuros nodarbinātas mazāk nekā 10 personas, ja tos ietver. (Pēc izvēles sniedz rādītājus lieluma klasei “Nodarbinātas mazāk par 5 personām” un “Nodarbinātas 5 līdz 9 personas”.) Lieluma klase Nodarbinātas mazāk par 10 personām Nodarbinātas mazāk par 5 personām (pēc izvēles) Nodarbinātas 5 līdz 9 personas (pēc izvēles) |
5. Periodiskums
Dati par 2013. gadu jāsniedz vienu reizi.
6. Termiņi
a) |
Regulas (EK) Nr. 808/2004 6. pantā minētie agregētie dati, kuriem vajadzības gadījumā pievieno atzīmi par konfidencialitāti vai neuzticamību, jānosūta Eurostat līdz 2013. gada 5. oktobrim. Datu kopa jāpabeidz, jāapstiprina un jāpieņem līdz minētajai dienai. Tabulā iekļautajā datorlasāmajā formātā jāievēro Eurostat sniegtie norādījumi. |
b) |
Regulas (EK) Nr. 808/2004 6. pantā minētie metadati līdz 2013. gada 31. maijam jānosūta Eurostat, izmantojot Eurostat norādīto informācijas iesniegšanas paraugu. |
c) |
Regulas (EK) Nr. 808/2004 7. panta 3. punktā minētais ziņojums par nosūtīto datu kvalitāti līdz 2013. gada 5. novembrim jānosūta Eurostat. |
II PIELIKUMS
2. MODULIS. INDIVĪDI, MĀJSAIMNIECĪBAS UN INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBA
1. Temati un to rādītāji
a) Temati, kas jāietver par 2013. pārskata gadu un kas izraudzīti no Regulas (EK) Nr. 808/2004 II pielikumā sniegtā saraksta, ir šādi:
— |
indivīdu un/vai mājsaimniecību piekļuve IKT un to izmantošana, |
— |
indivīdu un/vai mājsaimniecību interneta un citu elektronisko tīklu izmantošana dažādiem mērķiem, |
— |
IKT kompetence un iemaņas, |
— |
IKT un interneta izmantošanas šķēršļi, |
— |
IKT izmantošana, ko veic indivīdi, lai apmainītos ar informāciju un pakalpojumiem ar valsts un publiskām iestādēm (e-pārvalde), |
— |
piekļuve tehnoloģijām un to izmantošana, nodrošinot spēju pieslēgties internetam vai citiem tīkliem jebkurā vietā un laikā (pilnīga savienojamība). |
b) Jāvāc šādi rādītāji:
Indivīdu un/vai mājsaimniecību piekļuve IKT un to izmantošana
Par visām mājsaimniecībām jāvāc šādi rādītāji:
— |
piekļuve datoram mājās, |
— |
piekļuve internetam mājās (ar jebkuru ierīci). |
Par visām mājsaimniecībām ar piekļuvi internetam jāvāc šādi rādītāji:
— |
platjoslas pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: DSL (piemēram, ADSL, SHDSL, VDSL utt.), |
— |
platjoslas pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: fiksēts vadu savienojums (piemēram, kabelis, optiskā šķiedra, tīkls Ethernet, PLC), |
— |
platjoslas pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: fiksēts bezvadu savienojums (piemēram, satelīts, publiskais WiFi), |
— |
platjoslas pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: savienojums ar mobilo tālruņu tīklu (vismaz 3G, piemēram, UMTS), izmantojot tālruni, |
— |
platjoslas pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: savienojums ar mobilo telefonu tīklu (vismaz 3G, piemēram, UMTS), izmantojot karti vai USB atmiņu (integrētu SIM karti), |
— |
pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: iezvanpieejas piekļuve pa parasto tālruņa līniju vai ISDN, |
— |
pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: mobilais šaurjoslas savienojums (mazāk par 3G, piemēram, 2G+/GPRS, izmantojot mobilo tālruni vai klēpjdatora modemu). |
Par visiem indivīdiem jāvāc šādi rādītāji:
— |
datora pēdējā izmantošanas reize mājās, darbā vai citā vietā (pēdējos trijos mēnešos; pirms trim mēnešiem līdz vienam gadam; vairāk nekā pirms gada; nekad nav izmantots dators). |
Par indivīdiem, kuri pēdējos trijos mēnešos ir izmantojuši datoru, jāvāc šādi rādītāji:
— |
datora izmantošanas biežums (katru dienu vai gandrīz katru dienu; vismaz reizi nedēļā (bet ne katru dienu); retāk nekā reizi nedēļā). |
Interneta izmantošana dažādiem mērķiem, ko veic indivīdi un/vai mājsaimniecībās
Par visiem indivīdiem jāvāc šādi rādītāji:
— |
interneta pēdējā izmantošanas reize (pēdējos trijos mēnešos; pirms trim mēnešiem līdz vienam gadam; vairāk nekā pirms gada; nekad nav izmantots internets). |
Par indivīdiem, kuri jau izmantojuši internetu, jāvāc šādi rādītāji:
— |
pēdējo reizi notikusī interneta komercijas darbība privātiem mērķiem (pēdējo trīs mēnešu laikā; pirms trim mēnešiem līdz vienam gadam; vairāk nekā pirms gada; nekad nav veikts pirkums vai pasūtījums). |
Par indivīdiem, kuri pēdējos trijos mēnešos izmantojuši internetu, jāvāc šādi rādītāji:
— |
vidējais interneta izmantošanas biežums pēdējos trijos mēnešos (katru dienu vai gandrīz katru dienu; vismaz reizi nedēļā (bet ne katru dienu); retāk nekā reizi nedēļā), |
— |
interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: mājās, |
— |
interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: darba vietā (kas nav mājās), |
— |
interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: izglītības iestādē, |
— |
interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: citas personas mājās, |
— |
interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: citās vietās, |
— |
(pēc izvēles) interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: publiskā bibliotēkā, |
— |
(pēc izvēles) interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: pastā, |
— |
(pēc izvēles) interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: publiskā iestādē, pašvaldības vai valsts iestādē, |
— |
(pēc izvēles) interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: sabiedriskā vai brīvprātīgo organizācijā, |
— |
(pēc izvēles) interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: interneta kafejnīcā, |
— |
(pēc izvēles) interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: bezvadu interneta pieslēguma punktā (viesnīcās, lidostās, publiskās vietās u. c.), |
— |
(pēc izvēles) interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: citas, |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos elektroniskā pasta nosūtīšanai vai saņemšanai, |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai sazinātos sociālo tīklu vietnēs (izveidotu lietotāja profilu, nosūtītu ziņojumus vai citādi piedalītos, piemēram, Facebook, Twitter sociālo tīklu vietnēs), |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai lasītu tiešsaistē pieejamas ziņas, avīzes vai žurnālus, |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai meklētu ar veselību saistītu informāciju (piemēram, par ievainojumiem, slimībām, uzturu, veselības uzlabošanu), |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai meklētu informāciju par izglītības, apmācības vai kursu apmeklēšanas iespējām, |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai atrastu informāciju par precēm un pakalpojumiem, |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai lejupielādētu programmatūru (tā nav spēļu programmatūra), |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai nosūtītu viedokļus par pilsoniskiem un politiskiem jautājumiem, izmantojot tīmekļa vietnes (piemēram, blogus, sociālo tīklu vietnes), |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai piedalītos apspriedēs tiešsaistē vai balsotu par pilsoniskiem vai politiskiem jautājumiem (piemēram, pilsētvides plānošana, petīcijas parakstīšana), |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai izglītotos tiešsaistes kursos (jebkurā jomā), |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai apskatītu wiki tipa vietnes – lai iegūtu informāciju par jebkuru tematu (piemēram, tiešsaistes enciklopēdijās “Vikipēdija”), |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai meklētu darbu vai nosūtītu darba pieteikumu, |
— |
interneta izmantošana pēdējos trīs mēnešos, lai sazinātos profesionālo tīklu vietnēs (izveidotu lietotāja profilu, nosūtītu ziņojumus vai citādi piedalītos, piemēram, LinkedIn, Xing profesionālo tīklu vietnēs), |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai izmantotu ar ceļojumu saistītus pakalpojumus vai ar ceļojumu saistītas naktsmītnes, |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai pārdotu pakalpojumus vai preces, piemēram, izmantojot izsoles (piemēram, eBay), |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos zvanīšanai, izmantojot internetu, videozvaniem (ar tīmekļkameru (webcam)), izmantojot internetu, |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai izmantotu interneta bankas pakalpojumus. |
Par indivīdiem, kuri pēdējos trīs mēnešos privātiem mērķiem izmantojuši internetu, lai tiešsaistē lasītu ziņas, avīzes vai žurnālus, jāvāc šādi rādītāji:
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai tiešsaistē lasītu ziņas, avīzes vai žurnālus, kuri ir abonēti regulārai saņemšanai (tostarp RSS). |
Par indivīdiem, kuri pēdējos divpadsmit mēnešos privātiem mērķiem ir izmantojuši internetu komerciālu darbību veikšanai internetā, jāvāc šādi rādītāji:
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu pārtikas preces, |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu mājsaimniecības preces, piemēram, mēbeles, rotaļlietas, |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu zāles, |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu filmas vai mūziku (jāinformē atsevišķi, vai pasūtījums lejupielādēts (piegāde veikta) tiešsaistē), |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu grāmatas, žurnālus vai avīzes, ieskaitot e-grāmatas (jāinformē atsevišķi kopā ar informāciju par e-mācību materiāliem, vai pasūtījums lejupielādēts (piegāde veikta) tiešsaistē), |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu e-mācību materiālus (jāinformē atsevišķi kopā ar informāciju par grāmatām, žurnāliem vai avīzēm, vai pasūtījums lejupielādēts (piegāde veikta) tiešsaistē), |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu apģērbu vai sporta preces, |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu videospēļu programmatūru un jauninājumus (jāinformē atsevišķi kopā ar informāciju par citu datoru programmatūru un jauninājumiem, vai pasūtījums lejupielādēts (piegāde veikta) tiešsaistē), |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu datora programmatūru un jauninājumus (jāinformē atsevišķi kopā ar informāciju par videospēļu programmatūru un jauninājumiem, vai pasūtījums lejupielādēts (piegāde veikta) tiešsaistē), |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu datoru aparatūru, |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu elektroniskas iekārtas (tostarp kameras), |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu telekomunikāciju pakalpojumus (piemēram, televīzijas, platjoslas pieslēguma, fiksētās līnijas vai mobilā tālruņa pieslēguma abonementi, naudas līdzekļu atjaunošana priekšapmaksas tālruņa kartēs), |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pirktu akcijas, apdrošināšanas polises un citus finanšu pakalpojumus, |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu brīvdienu mītni (viesnīcas u. c.), |
— |
interneta izmantošana, lai pasūtītu citus ar ceļojumu saistītus pakalpojumus (transporta biļetes, automašīnu noma u. c.), |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu pasākumu biļetes, |
— |
interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu citas preces vai pakalpojumus, |
— |
preces vai pakalpojumi, kas pēdējos divpadsmit mēnešos pirkti vai pasūtīti no pārdevējiem valstī, |
— |
preces vai pakalpojumi, kas pēdējos divpadsmit mēnešos pirkti vai pasūtīti no pārdevējiem citās ES valstīs, |
— |
preces vai pakalpojumi, kas pēdējos divpadsmit mēnešos pirkti vai pasūtīti no pārdevējiem pārējās pasaules valstīs, |
— |
preces vai pakalpojumi, kas pirkti vai pasūtīti pēdējos divpadsmit mēnešos, ja pārdevēju izcelsmes valsts nav zināma. |
IKT kompetence un iemaņas
Par indivīdiem, kuri izmantojuši internetu un kuri ir nodarbināti, pašnodarbināti (ieskaitot ģimenē nodarbinātos) vai bezdarbnieki, jāvāc šādi rādītāji:
— |
pašnovērtējums par to, vai indivīda pašreizējās datoriemaņas ir pietiekamas, ja viņam/viņai būtu jāmeklē jauns darbs vai jāmaina darbs gada laikā (jā; nē; nepiemēro). |
Par indivīdiem, kuri izmantojuši internetu, jāvāc šādi rādītāji:
— |
iemaņas darbā ar internetu, izmantojot meklētājprogrammu, lai atrastu informāciju, |
— |
iemaņas darbā ar internetu, lai nosūtītu e-pastu, kuram ir pievienotas datnes (piemēram, dokumenti, attēli), |
— |
iemaņas darbā ar internetu, lai nosūtītu ziņojumus uz virtuālās tērzēšanas telpām, ziņu grupām vai diskusiju forumiem tiešsaistē (piemēram, sociālo tīklu vietnēs), |
— |
iemaņas darbā ar internetu, lai to izmantotu zvanīšanai internetā, |
— |
iemaņas darbā ar internetu, lai kopīgi lietotu vienādranga datni, apmainoties ar filmām, mūziku u. c., |
— |
iemaņas darbā ar internetu, lai izveidotu tīmekļa vietni, |
— |
iemaņas darbā ar internetu, lai augšupielādētu tekstu, spēles, attēlus, filmas vai mūziku tīmekļa vietnēs (piemēram, sociālo tīklu vietnēs), |
— |
iemaņas darbā ar internetu, lai mainītu interneta pārlūka drošības iestatījumus. |
Par indivīdiem, kuriem ir iemaņas vienā vai vairākās interneta izmantošanas jomās, jāvāc šādi rādītāji:
— |
(pēc izvēles) pašnovērtējums par to, vai indivīda pašreizējās interneta iemaņas ir pietiekamas, lai sazinātos ar radiem, draugiem, kolēģiem, izmantojot internetu (jā; nē; nepiemēro), |
— |
(pēc izvēles) pašnovērtējums par to, vai indivīda pašreizējās interneta iemaņas ir pietiekamas, lai aizsargātu personas datus (jā; nē; nepiemēro), |
— |
(pēc izvēles) pašnovērtējums par to, vai indivīda pašreizējās interneta iemaņas ir pietiekamas, lai aizsargātu personīgo datoru no vīrusiem vai citām datoriem kaitīgām programmām (jā; nē; nepiemēro). |
IKT un interneta izmantošanas šķēršļi
Par mājsaimniecībām, kurām mājās nav piekļuves internetam, jāvāc šādi rādītāji:
— |
iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: piekļuve internetam ir citur, |
— |
iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: internets nav vajadzīgs (jo nav lietderīgs, nav interesants utt.), |
— |
iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: pārāk lielas iekārtu izmaksas, |
— |
iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: pārāk lielas piekļuves izmaksas (tālrunis, DSL abonements u. c.), |
— |
iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: trūkst iemaņu, |
— |
iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: risks privātumam vai drošībai, |
— |
iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: platjoslas internets nav pieejams respondenta reģionā, |
— |
iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: cits. |
IKT izmantošana, ko veic indivīdi, lai apmainītos ar informāciju un pakalpojumiem ar valsts un publiskām iestādēm (e-pārvalde)
Par indivīdiem, kuri pēdējos divpadsmit mēnešos izmantojuši internetu, jāvāc šādi rādītāji:
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos, lai iegūtu publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnēs iekļauto informāciju, |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos, lai lejuplādētu publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnēs iekļautas oficiālas veidlapas, |
— |
interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos, lai iesniegtu aizpildītas veidlapas publiskās iestādēs vai publiskos dienestos, |
— |
vēršanās pie publiskām iestādēm vai publiskiem dienestiem ar privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: pa tālruni (izņemot īsziņas), |
— |
vēršanās pie publiskām iestādēm vai publiskiem dienestiem ar privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: pa e-pastu, |
— |
vēršanās pie publiskām iestādēm vai publiskiem dienestiem ar privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: ierodoties personīgi, |
— |
vēršanās pie publiskām iestādēm vai publiskiem dienestiem ar privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: izmantojot citas iespējas (piemēram, pastu, īsziņu, faksu), |
— |
nav bijuši kontakti ar publiskām iestādēm vai publiskiem dienestiem ar privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos, jo nebija nepieciešamības. |
Par indivīdiem, kuri privātiem mērķiem izmantojuši internetu pēdējos divpadsmit mēnešos privātiem mērķiem, lai iegūtu publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnēs iekļauto informāciju, lai lejuplādētu publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnēs iekļautas oficiālas veidlapas vai lai iesniegtu aizpildītas veidlapas publiskās iestādēs vai publiskos dienestos, jāvāc šādi rādītāji:
— |
publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietņu izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos: ienākuma nodokļa deklarācija, |
— |
publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietņu izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pieprasītu sociālās nodrošināšanas pabalstus (piemēram, bezdarba pabalsts, pensija, bērna pabalsts), |
— |
publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietņu izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pieprasītu personas dokumentus (pase, personas apliecība vai automobiļa vadītāja apliecība) vai apliecības (dzimšanas, laulību, miršanas), |
— |
publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietņu izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos: publiskas bibliotēkas (katalogu pieejamība, meklēšanas rīki), |
— |
publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietņu izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai iestātos augstākās izglītības iestādē vai universitātē, |
— |
publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietņu izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai paziņotu par adreses maiņu, |
— |
pieredzētās problēmas, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: tehniskas tīmekļa vietnes problēmas, |
— |
pieredzētās problēmas, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: nepietiekama, neskaidra vai novecojusi informācija, |
— |
pieredzētās problēmas, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: bija vajadzīgs atbalsts, tomēr to nevarēja iegūt (tiešsaistē vai nesaistē), |
— |
pieredzētās problēmas, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: citas, |
— |
apmierinātība vai neapmierinātība ar šādu aspektu, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes pēdējos divpadsmit mēnešos: viegli atrast informāciju (lielākoties apmierināti; lielākoties neapmierināti; nepiemēro), |
— |
apmierinātība vai neapmierinātība ar šādu aspektu, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes pēdējos divpadsmit mēnešos: pieejamās informācijas lietderība (lielākoties apmierināti; lielākoties neapmierināti; nepiemēro), |
— |
apmierinātība vai neapmierinātība ar šādu aspektu, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes pēdējos divpadsmit mēnešos: sniegtā informācija par norises gaitu vai pieprasījuma izsekošana (lielākoties apmierināti; lielākoties neapmierināti; nepiemēro), |
— |
apmierinātība vai neapmierinātība ar šādu aspektu, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes pēdējos divpadsmit mēnešos: viegli izmantot tīmekļa vietnes pakalpojumus (lielākoties apmierināti; lielākoties neapmierināti; nepiemēro). |
Par indivīdiem, kuri pēdējos divpadsmit mēnešos nav iesnieguši aizpildītas veidlapas publisku iestāžu tīmekļa vietnēs privātiem mērķiem, jāvāc šādi rādītāji:
— |
iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas publisku iestāžu tīmekļa vietnēs: nebija jāiesniedz oficiālas veidlapas. |
Par indivīdiem, kuri pēdējos divpadsmit mēnešos nav iesnieguši aizpildītas veidlapas publisku iestāžu tīmekļa vietnēs privātiem mērķiem un kuri nav norādījuši kā iemeslu to, ka oficiālas veidlapas nebija jāiesniedz, jāvāc šādi rādītāji:
— |
iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: šāds tīmekļa vietnes pakalpojums nebija pieejams, |
— |
iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: nav personiskas saskares, dod priekšroku apmeklējumam, |
— |
iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: nav tūlītējas atbildes, |
— |
iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: vairāk uzticas papīra formāta dokumentiem, |
— |
iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: iemaņu vai zināšanu trūkums (piemēram, nezina, kā jāizmanto tīmekļa vietne, vai vietnes izmantošana bija pārāk sarežģīta), |
— |
iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: bažas par personas datu aizsardzību un drošību, |
— |
iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: attiecīgie dienesti tāpat pieprasīs, lai persona ierastos pati vai dokumenti tiktu iesniegti papīra formātā, |
— |
(pēc izvēles) iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: nav elektroniskā paraksta vai elektroniskās identifikācijas kartes/apliecības vai ir problēmas ar elektronisko parakstu vai elektronisko identifikācijas karti/apliecību (nepieciešams autentificēšanai/pakalpojuma izmantošanai), |
— |
iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: cita persona to izdarīja manā vārdā (piemēram, konsultants, nodokļu konsultants, radinieks vai ģimenes loceklis), |
— |
iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: cits. |
Piekļuve tehnoloģijām un to izmantošana, nodrošinot iespēju pieslēgties internetam vai citiem tīkliem jebkurā vietā un laikā (pilnīga savienojamība)
Par indivīdiem, kuri pēdējos trīs mēnešos izmantojuši internetu, jāvāc šādi rādītāji:
— |
mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba: mobilais tālrunis (vai viedtālrunis), |
— |
mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba: mobilais tālrunis (vai viedtālrunis), izmantojot mobilā tālruņa tīklu, |
— |
mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba: mobilais tālrunis (vai viedtālrunis), izmantojot bezvadu tīklu (piemēram, WiFi), |
— |
mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba: portatīvais dators (piemēram, klēpjdators, planšetdators), |
— |
mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba: portatīvais dators (piemēram, klēpjdators, planšetdators), izmantojot mobilā tālruņa tīklu, USB atmiņu vai (SIM) karti vai mobilo tālruni kā modemu, |
— |
mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba: portatīvais dators (piemēram, klēpjdators), izmantojot bezvadu tīklu (piemēram, WiFi), |
— |
mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba: citas ierīces, |
— |
neizmanto mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. |
2. Aptvērums
a) |
Statistikas vienības, kuras jāizraugās, lai sagatavotu šā pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā minētos rādītājus, kas attiecas uz mājsaimniecībām, ir mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens loceklis vecumā no 16 līdz 74 gadiem. |
b) |
Statistikas vienības, kuras jāizraugās, lai sagatavotu šā pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā minētos rādītājus, kas attiecas uz indivīdiem, ir indivīdi vecumā no 16 līdz 74 gadiem. |
c) |
Ģeogrāfiskās robežas aptver mājsaimniecības un/vai indivīdus, kuri dzīvo jebkurā dalībvalsts teritorijas daļā. |
3. Pārskata periods
Galvenais pārskata periods statistikas vākšanai ir 2013. gada pirmais ceturksnis.
4. Sociālekonomiskie pamatrādītāji
a) |
Par šā pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem tematiem un to rādītājiem, kas attiecas uz mājsaimniecībām, jāvāc šādi pamatrādītāji:
|
b) |
Par šā pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem tematiem un to rādītājiem, kas attiecas uz privātpersonām, jāvāc šādi pamatrādītāji:
|
5. Periodiskums
Dati par 2013. gadu jāsniedz vienu reizi.
6. Rezultātu nosūtīšanas termiņi
a) |
Regulas (EK) Nr. 808/2004 6. pantā un II pielikuma 6. punktā minētās individuālo datu kopas, kas neļauj tieši noteikt attiecīgās statistikas vienības, jānosūta Eurostat līdz 2013. gada 5. oktobrim. Datu kopa jāpabeidz, jāapstiprina un jāpieņem līdz minētajai dienai. Datorlasāmajā nosūtīšanas formātā individuālo datu kopām jāievēro Eurostat sniegtais modelis. |
b) |
Izvēlētais apkopotais datu kopums, kas nepieciešams apstiprināšanai un ātrai publicēšanai un kam vajadzības gadījumā pievieno atzīmi par konfidencialitāti vai neuzticamību, jānosūta Eurostat līdz 2013. gada 5. oktobrim. Datu kopa jāpabeidz, jāapstiprina un jāpieņem līdz minētajai dienai. Tabulā iekļautajā datorlasāmajā nosūtīšanas formātā jāievēro Eurostat sniegtais modelis. |
c) |
Regulas (EK) Nr. 808/2004 6. pantā minētie metadati līdz 2013. gada 31. maijam jānosūta Eurostat. Metadatu sagatavošanā jāievēro Eurostat sniegtais ziņojuma modelis. |
d) |
Regulas (EK) Nr. 808/2004 7. panta 3. punktā minētais ziņojums par nosūtīto datu kvalitāti jānosūta Eurostat viena mēneša laikā pēc pēdējās datu kopas nosūtīšanas līdz 2013. gada 5. novembrim. Ziņojumā par nosūtīto datu kvalitāti jāievēro Eurostat sniegtais ziņojuma modelis. |
20.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 321/52 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1084/2012
(2012. gada 19. novembris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 19. novembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
José Manuel SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
AL |
40,0 |
MA |
50,5 |
|
MK |
32,3 |
|
TR |
69,6 |
|
ZZ |
48,1 |
|
0707 00 05 |
AL |
57,9 |
EG |
209,3 |
|
MK |
42,0 |
|
TR |
116,3 |
|
ZZ |
106,4 |
|
0709 93 10 |
MA |
129,8 |
TR |
130,6 |
|
ZZ |
130,2 |
|
0805 20 10 |
MA |
101,2 |
ZA |
144,8 |
|
ZZ |
123,0 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
CN |
64,9 |
HR |
39,2 |
|
TR |
82,9 |
|
ZA |
193,6 |
|
ZZ |
95,2 |
|
0805 50 10 |
AR |
57,4 |
TR |
82,9 |
|
ZA |
73,1 |
|
ZZ |
71,1 |
|
0806 10 10 |
BR |
280,6 |
LB |
256,5 |
|
PE |
283,7 |
|
TR |
157,0 |
|
US |
311,5 |
|
ZZ |
257,9 |
|
0808 10 80 |
CA |
156,2 |
CL |
151,2 |
|
CN |
79,8 |
|
MK |
36,9 |
|
NZ |
162,5 |
|
US |
192,3 |
|
ZA |
140,2 |
|
ZZ |
131,3 |
|
0808 30 90 |
CN |
70,9 |
TR |
111,1 |
|
ZZ |
91,0 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
DIREKTĪVAS
20.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 321/54 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2012/36/ES
(2012. gada 19. novembris),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām (1) un jo īpaši tās 8. pantu,
tā kā:
(1) |
Ņemot vērā jaunās transportlīdzekļu kategorijas, kas ieviestas ar Direktīvu 2006/126/EK un kuru tehniskās īpašības atšķiras no tām, kuras ir spēkā saskaņā ar Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvu 91/439/EEK par vadītāju apliecībām (2), ir jāatjaunina Direktīvas 2006/126/EK I pielikumā izklāstītie kodi un apakškodi. Šajā sakarībā kā derīgas būtu jāsaglabā vadītāju tiesības, kas iegūtas pirms Direktīvas 2006/126/EK piemērošanas no 2013. gada 19. janvāra. |
(2) |
C1 kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības iegūšanas eksāmenu saturs būtu jāpielāgo dažādajām šajā kategorijā ietilpstošo transportlīdzekļu īpašībām. Pretēji C kategorijas transportlīdzekļiem, kas paredzēti profesionālai preču pārvadāšanai, C1 kategorija ir heterogēna un tajā ietilpst dažādi transportlīdzekļi, piemēram, atpūtai vai personīgai lietošanai paredzēti transportlīdzekļi, ātrās medicīniskās palīdzības vai ugunsdzēsēju mašīnas, vai utilitārie transportlīdzekļi, kurus izmanto profesionālām vajadzībām, bet kuru vadīšana nav vadītāja galvenā nodarbe. Šādu transportlīdzekļu vadītājiem nevajadzētu prasīt vadīšanas eksāmena laikā demonstrēt zināšanas par noteikumiem vai ierīcēm, kuras piemēro tikai tiem vadītājiem, uz kuriem attiecas ar profesionālā transporta nozari saistīti tiesību akti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (3), un Padomes 1985. gada 20. decembra Regula (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (4). Šāda spēkā esošo noteikumu pielāgošana samazinātu risku, ka vadītāji brauc ar pārāk lielu kravu noslogotiem B kategorijas transportlīdzekļiem, lai izvairītos no izmaksām par apmācību un eksāmeniem C vai C1 kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības iegūšanai, un līdz ar to uzlabotu satiksmes drošību. Ar to arī tiktu līdz minimumam samazināts administratīvais un finansiālais slogs MVU un mikrouzņēmumiem, kuriem uzņēmējdarbības vajadzībām jāizmanto šādi utilitārie transportlīdzekļi. |
(3) |
Ņemot vērā tehnikas attīstību, jo īpaši elektrisko motociklu izlaidi un plašāku lietošanu, ir jāpārskata prasības par eksāmenos izmantotajiem A1, A2 un A kategorijas motocikliem, kas jāizmanto braukšanas prasmes un stila pārbaudei. Būtu jāpielāgo arī eksāmenos izmantoto transportlīdzekļu tehniskās specifikācijas, lai nodrošinātu, ka pretendenti kārto eksāmenus ar transportlīdzekļiem, kas atbilst kategorijai, par kuru paredzēts izdot vadītāja apliecību. |
(4) |
Ņemot vērā tehnikas attīstību un jo īpaši to, ka arvien vairāk tiek izstrādāti un transporta nozarē izmantoti modernāki, drošāki un vidi mazāk piesārņojoši transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar dažādām pusautomātiskām vai hibrīda transmisijas sistēmām, būtu jāgroza minimālās prasības, kas noteiktas eksāmenos izmantotajiem transportlīdzekļiem un braukšanas prasmes un stila pārbaužu saturam attiecībā uz C un D kategorijas transportlīdzekļiem. Būtu jāpārbauda arī vadītāju prasme drošā, ekonomiskā un videi nekaitīgā veidā izmantot transportlīdzekļu transmisijas sistēmu. Vienkāršojot spēkā esošos automātisko transportlīdzekļu vadīšanai noteiktos ierobežojumus, tiktu samazināts administratīvais un finansiālais slogs MVU un mikrouzņēmumiem, kas darbojas autotransporta nozarē. |
(5) |
Direktīva 2006/126/EK tiks pilnībā piemērota no 2013. gada 19. janvāra, tāpēc šī direktīva stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
(6) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2006/126/EK. |
(7) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi atbilst Vadītāju apliecību komitejas atzinumam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 2006/126/EK I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.
2. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2012. gada 19. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 403, 30.12.2006., 18. lpp.
(2) OV L 237, 24.8.1991., 1. lpp.
(3) OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.
(4) OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.
PIELIKUMS
I. |
Direktīvas 2006/126/EK I pielikuma 3. punktā par vadītāja apliecības otru pusi a) apakšpunkta 12. punktu groza šādi:
|
II. |
Direktīvas 2006/126/EK II pielikumu groza šādi:
|
LĒMUMI
20.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 321/59 |
PADOMES LĒMUMS
(2012. gada 13. novembris)
par to, lai pieņemtu augstplūsmas kodolreaktora (HFR) 2012.–2015. gada papildu pētniecības programmu, kas Eiropas Atomenerģijas kopienas vajadzībām jāīsteno Kopīgajam pētniecības centram
(2012/709/Euratom)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
apspriežoties ar Zinātnes un tehnikas komiteju (1),
tā kā:
(1) |
Saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu augstplūsmas kodolreaktors (turpmāk – “HFR”) Petenā ir bijis un kādu laiku paliks svarīgs līdzeklis, kas Kopienai ir pieejams, lai veicinātu pētījumus materiālzinātņu un materiālu testēšanas jomā, kodolmedicīnas vajadzībām, kā arī reaktora drošuma pētījumus kodolenerģijas jomā. |
(2) |
HFR ekspluatācija ir atbalstīta, izmantojot virkni papildu pētniecības programmu, no kurām pēdējā, kas pieņemta ar Padomes Lēmumu 2009/410/Euratom (2009. gada 25. maijs) par papildu pētniecības programmas pieņemšanu, kas jāīsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas Kopīgajam pētniecības centram (2), beidza darbību 2011. gada 31. decembrī. Lai nodrošinātu papildu pētniecības programmu darbības nepārtrauktību un HFR 2012.–2015. gada papildu pētniecības programmas sekmīgu darbību, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. janvāra. |
(3) |
Izmantojot minēto papildu pētniecības programmu, HFR ekspluatācija būtu jāturpina līdz 2015. gada beigām, ņemot vērā, ka tas joprojām ir vajadzīgs Kopienai kā neaizvietojama infrastruktūra, lai veiktu pētījumus kodolreaktoru drošuma uzlabošanas jomā, veselības aizsardzības jomā, tostarp, lai izstrādātu medicīnas izotopus medicīniskās pētniecības vajadzībām, kodolsintēzes jomā, lai īstenotu fundamentālos pētījumus un apmācību, kā arī atkritumu apsaimniekošanas jomā, tostarp nodrošinot iespēju pētīt kodoldegvielu drošuma īpašības Eiropu interesējošajās reaktoru sistēmās. |
(4) |
Tā kā Nīderlande, Francija un Beļģija ir īpaši ieinteresētas turpināt HFR ekspluatāciju, tām, kā tās pašas norādījušas, būtu jāfinansē minētā programma, veicot iemaksas Eiropas Savienības vispārējā budžetā piešķirto ieņēmumu veidā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Papildu pētniecības programma par HFR ekspluatāciju (turpmāk – “programma”), kuras mērķi ir izklāstīti I pielikumā, ir pieņemta uz četriem gadiem, sākot no 2012. gada 1. janvāra.
2. pants
Programmas īstenošanas izmaksas, kuras aplēstas EUR 31 400 000 apjomā, pilnībā sedz no Nīderlandes, Francijas un Beļģijas veiktajām iemaksām. Minētās summas sadalījums ir norādīts II pielikumā. Minētās iemaksas uzskata par piešķirtiem ieņēmumiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (3) 18. panta 2. punktu.
3. pants
1. Komisija ir atbildīga par minētās programmas pārvaldību. Šajā nolūkā tā izmanto Kopīgā pētniecības centra pakalpojumus.
2. Kopīgā pētniecības centra valdi pastāvīgi informē par programmas īstenošanu.
4. pants
Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz vidusposma ziņojumu un galaziņojumu par šā lēmuma īstenošanu.
5. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.
6. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2012. gada 13. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
V. SHIARLY
(1) ZTK 2012. gada 17. februāra sanāksmes protokols.
(2) OV L 132, 29.5.2009., 13. lpp.
(3) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
I PIELIKUMS
ZINĀTNISKIE UN TEHNISKIE MĒRĶI
Programmas galvenie mērķi ir šādi:
1. |
Nodrošināt augstplūsmas reaktora (HFR) drošu un stabilu ekspluatāciju, lai garantētu neitronu plūsmas pieejamību eksperimentālām vajadzībām. |
2. |
Nodrošināt, ka pētniecības institūti var efektīvi izmantot HFR plašā disciplīnu diapazonā, proti, šādās disciplīnās: kodolreaktoru drošības uzlabošana, veselības aizsardzība (tostarp medicīnas izotopu izstrādāšana), kodolsintēze, fundamentālie pētījumi un apmācība, kā arī atkritumu apsaimniekošana, tostarp iespēja pētīt Eiropu interesējošo reaktoru sistēmu kodoldegvielu drošuma jautājumus. |
II PIELIKUMS
IEMAKSU SADALĪJUMS
Iemaksas programmas īstenošanai veic Nīderlande, Francija un Beļģija.
Iemaksu sadalījums ir šāds:
|
Nīderlande: EUR 29 000 000, |
|
Francija: EUR 1 200 000, |
|
Beļģija: EUR 1 200 000. |
|
Kopā: EUR 31 400 000. |
Minētās iemaksas veic Eiropas Savienības vispārējā budžetā, un tās piešķir minētajai programmai.
Minētās iemaksas ir stingri noteiktas un nav pārskatāmas attiecībā uz izmaiņām, kas saistītas ar darbības, tehniskās apkopes un ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksām.
20.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 321/61 |
PADOMES LĒMUMS
(2012. gada 13. novembris)
par to, lai Igaunija sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu
(2012/710/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (1), un jo īpaši tā 25. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2008/616/TI (2008. gada 23. jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI (2), un jo īpaši tā 20. pantu un pielikuma 4. nodaļu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Protokolu par pārejas noteikumiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, tādu aktu tiesiskās sekas, kurus Savienības iestādes un struktūras pieņēmušas, pirms stājās spēkā Lisabonas līgums, paliek nemainīgas tiktāl, ciktāl minētie akti netiks atcelti, anulēti vai grozīti, piemērojot Līgumus. |
(2) |
Tādējādi Lēmuma 2008/615/TI 25. pants ir piemērojams, un Padomei ir jāpieņem vienprātīgs lēmums par to, vai dalībvalstis ir īstenojušas minētā lēmuma 6. nodaļas noteikumus. |
(3) |
Lēmuma 2008/616/TI 20. pantā ir noteikts, ka Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktā minētos lēmumus pieņem, pamatojoties uz izvērtējuma ziņojumiem, ko izstrādā ar anketas palīdzību. Attiecībā uz datu automatizētu apmaiņu saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 2. nodaļu izvērtējuma ziņojuma pamatā ir izvērtējuma inspekcija un izmēģinājuma darbības. |
(4) |
Saskaņā ar Lēmuma 2008/616/TI pielikuma 4. nodaļas 1.1. punktu Padomes attiecīgās darba grupas izstrādātā anketa attiecas uz katru no automatizētās datu apmaiņas veidiem, un dalībvalstij tā ir jāaizpilda, tiklīdz dalībvalsts uzskata, ka tā izpilda priekšnosacījumus, lai veiktu attiecīgās kategorijas datu apmaiņu. |
(5) |
Igaunija ir aizpildījusi anketu par datu aizsardzību un anketu par daktiloskopijas datu apmaiņu. |
(6) |
Igaunija ir veikusi sekmīgas izmēģinājuma darbības ar Austriju. |
(7) |
Igaunijā ir notikusi izvērtējuma inspekcija, un Austrijas izvērtējuma grupa ir sagatavojusi ziņojumu par izvērtējuma inspekciju un nosūtījusi to Padomes attiecīgajai darba grupai. |
(8) |
Padomei ir iesniegts vispārējs izvērtējuma ziņojums, kurā apkopoti anketas, izvērtējuma inspekcijas un izmēģinājuma darbību rezultāti attiecībā uz daktiloskopijas datu apmaiņu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Attiecībā uz daktiloskopijas datu automatizētu meklēšanu Igaunija ir pilnībā īstenojusi Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļā paredzētos vispārējos datu aizsardzības noteikumus un no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus saskaņā ar minētā lēmuma 9. pantu.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2012. gada 13. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
V. SHIARLY
(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.
(2) OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.
20.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 321/62 |
PADOMES LĒMUMS 2012/711/KĀDP
(2012. gada 19. novembris)
par atbalstu Savienības darbībām, lai trešās valstīs veicinātu ieroču eksporta kontroli un Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP principus un kritērijus
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu un 31. panta 1. punktu,
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Drošības stratēģijā, ko valstu un valdību vadītāji pieņēma 2003. gada 12. decembrī, ir formulētas piecas galvenās problēmas, kas Savienībai jārisina apstākļos, kas izveidojušies pēc aukstā kara: terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionāli konflikti, valstu disfunkcija un organizētā noziedzība. Sekas, ko rada parasto ieroču nekontrolēta aprite, ir visbūtiskākais jautājums četrās no šīm piecām problēmām. Stratēģijā ir uzsvērta eksporta kontroles nozīme ieroču izplatīšanas ierobežošanā. |
(2) |
Savienība 1998. gada 5. jūnijā pieņēma politiski saistošu Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu, kurā noteikti kopējie kritēriji, ar ko reglamentēt likumīgu tirdzniecību ar parastajiem ieročiem. Kodeksu pastāvīgi atjaunināja. |
(3) |
Eiropadomes 2005. gada 15. un 16. decembrī pieņemtajā ES Stratēģijā nelikumīgas vieglo un kājnieku ieroču (VIKI), kā arī to munīcijas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai ir noteikts, ka Savienība reģionālā un starptautiskā mērogā atbalsta stingrākas eksporta kontroles un Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu kritēriju sekmēšanu, – inter alia palīdzot trešām valstīm izstrādāt attiecīgus valsts tiesību aktus un sekmējot pasākumus, kas uzlabotu pārskatāmību. |
(4) |
Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu 2008. gada 8. decembrī aizstāja ar juridiski saistošu Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (1), kurā paredz kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli. Ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP izveido astoņus kritērijus, kas jāizmanto, izvērtējot parasto ieroču eksporta pieteikumus. Tajā arī ir ietverts ieroču eksporta atteikumu paziņojumu un konsultāciju mehānisms un pārskatāmības pasākumi, piemēram, ikgadēja ES gada ziņojuma par ieroču eksportu publicēšana. |
(5) |
Saskaņā ar Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP 7. pantu un lai palielinātu kopējās nostājas efektivitāti, dalībvalstis ir vienojušās, ievērojot Kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), stiprināt savstarpēju sadarbību un veicināt konverģenci militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta jomā. Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP principus un kritērijus oficiāli atbalsta vairākas trešās valstis. |
(6) |
Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP 11. pantā noteikts, ka dalībvalstīm ir jāpieliek visas pūles, lai mudinātu citas ieroču eksportētājas valstis piemērot minētajā kopējā nostājā esošos principus. |
(7) |
Savienībai un tās dalībvalstīm ir saistoši konfidencialitātes noteikumi saistībā ar informācijas apmaiņu ieroču eksporta politikas jomā, jo īpaši gadījumā, ja saņēmējas ir trešās valstis. |
(8) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja ar visu Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstu 2006. gada 6. decembrī pieņēma Rezolūciju 61/89 ar nosaukumu “Ceļā uz ieroču tirdzniecības nolīgumu – vienotu starptautisku standartu izveide parasto ieroču importam, eksportam un nodošanai”, tādējādi oficiāli sākot ANO procesu, lai risinātu sarunas par ieroču tirdzniecības līgumu. |
(9) |
ANO Ģenerālā asambleja ar visu Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstu 2010. gada 12. janvārī pieņēma Rezolūciju 64/48 ar nosaukumu “Ieroču tirdzniecības līgums”, sasaucot ANO konferenci par ieroču tirdzniecības līgumu, kas norisināsies četras nedēļas pēc kārtas 2012. gadā, lai izstrādātu juridiski saistošu instrumentu par augstākajiem iespējamiem kopējiem starptautiskiem standartiem parasto ieroču nodošanas jomā. |
(10) |
Lai arī 2012. gada jūlija ANO konferencē par ieroču tirdzniecības līgumu netika panākta vienošanās par līguma galīgo redakciju, tajā tika gūti ievērojami panākumi, kuri ir izklāstīti līguma projektā, ko konferences priekšsēdētājs iesniedza 2012. gada 26. jūlijā. Savienība pilnībā atbalsta to, lai sarunas tiktu ātri pabeigtas, 2013. gada sākumā, sasaucot pēdējo ANO konferenci par ieroču tirdzniecības līgumu, kas būtu īsāka, saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kurus ievēroja pirmajā konferencē, lai sarunas par līgumu noslēgtu, pamatojoties uz priekšsēdētāja 2012. gada 26. jūlija teksta projektu. |
(11) |
Padome 2005., 2006., 2007., 2010. un 2012. gadā pieņēma secinājumus par atbalstu sarunām par ieroču tirdzniecības līgumu, uzsverot to, cik svarīgi ir šajā procesā sadarboties ar citām valstīm un reģionālajām organizācijām. |
(12) |
Padome 2008. gada 17. martā pieņēma Vienoto rīcību 2008/230/KĀDP par atbalstu ES darbībām, lai veicinātu ieroču eksporta kontroli un ES Rīcības kodeksā attiecībā uz ieroču eksportu ietvertos principus un kritērijus trešās valstīs (2). Saistībā ar vienoto rīcību tika sarīkoti četri reģionāli semināri Dienvidaustrumu Eiropas, Austrumeiropas un Dienvidkaukāza, kā arī Ziemeļāfrikas valstīm. |
(13) |
Padome 2009. gada 22. decembrī pieņēma Lēmumu 2009/1012/KĀDP par atbalstu ES darbībām, lai trešās valstīs veicinātu ieroču eksporta kontroli un principus un kritērijus, kas iekļauti Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP (3). Saistībā ar Lēmumu 2009/1012/KĀDP tika sarīkoti pieci reģionāli semināri Dienvidaustrumu Eiropas, Austrumeiropas un Dienvidkaukāza, kā arī Ziemeļāfrikas valstīm. Lēmumā 2009/1012/KĀDP bija arī paredzēts, ka dalībvalstis rīko četrus izpētes apmeklējumus ES kandidātvalstīm. |
(14) |
Lai trešās valstīs uzlabotu divējāda lietojuma preču eksporta kontroli, Savienība pēdējo gadu laikā palīdzību ir nodrošinājusi ar projektiem, ko veic saskaņā ar ES finanšu instrumentiem, kas nav KĀDP jomai atvēlētais budžets. |
(15) |
Lēmuma 2009/1012/KĀDP īstenošanu Padome bija uzticējusi Vācijas Federālajam Ekonomikas un eksporta kontroles birojam (turpmāk – “BAFA”), un tas 2012. gada janvārī sekmīgi noslēdza visu lēmumā paredzēto darbību rīkošanu. BAFA ir izraudzīts arī par tādu projektu īstenošanas aģentūru, ko saskaņā ar stabilitātes instrumentu ES finansē divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā. Ņemot vērā minēto, BAFA izraudzīšanu par Savienības turpmāko eksporta kontroles jomā veikto darbību īstenošanas aģentūru pamato tā pierādītā pieredze, kvalifikācijas un vajadzīgās zināšanas, kas saistītas ar attiecīgu Savienības acquis īstenošanu un popularizēšanu trešās valstīs, un pastiprinās Savienības palīdzības nepārtrauktību un vispārējo saskaņotību šajā jomā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Lai sekmētu mieru un drošību un rīkojoties saskaņā ar Eiropas drošības stratēģiju, Savienība tiecas īstenot šādus mērķus:
a) |
sekmēt to, lai trešās valstis uzlabotu ieroču eksporta kontroli saskaņā ar Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP noteiktajiem principiem, un censties rast papildināmību un sinerģijas ar Savienības palīdzības projektiem divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā; |
b) |
atbalstīt trešo valstu centienus valsts un reģionālā līmenī padarīt parasto ieroču tirdzniecību atbildīgāku un pārredzamāku. |
2. Savienība tiecas īstenot 1. punktā minētos mērķus, veicot šādas projekta darbības:
a) |
turpinot trešās valstīs sekmēt Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP kritērijus un principus, pamatojoties uz sasniegumiem, kas gūti, īstenojot Lēmumu 2009/1012/KĀDP un Vienoto rīcību 2008/230/KĀDP; |
b) |
palīdzot trešām valstīm vajadzības gadījumā izstrādāt, atjaunināt un īstenot attiecīgus tiesību aktus un administratīvus pasākumus ar nolūku izveidot efektīvu parasto ieroču eksporta kontroles sistēmu; |
c) |
sniedzot valstīm palīdzību apmācībā atļauju jomā un izpildes amatpersonu apmācībā, lai tādā veidā nodrošinātu, ka tiek ieviestas un īstenotas pienācīgas ieroču eksporta kontroles; |
d) |
starptautiskajā ieroču tirdzniecībā sekmējot pārredzamību un atbildību, tostarp atbalstot valstu un reģionālus pasākumus, ar ko veicina parasto ieroču eksporta pārredzamību un pienācīgu pārbaudi; |
e) |
mudinot trešās valstis atbalstīt juridiski saistoša ieroču tirdzniecības līguma, ar kuru izveido starptautiskus kopējus standartus parasto ieroču tirdzniecībai visā pasaulē, izstrādi un īstenošanu. |
Sīki izklāstīts šajā punktā minēto projekta darbību apraksts ir dots pielikumā.
2. pants
1. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk – “Augstais pārstāvis”) ir atbildīgs par šā lēmuma īstenošanu.
2. Lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projekta darbību tehnisko īstenošanu veic BAFA.
3. BAFA veic savus uzdevumus Augstā pārstāvja atbildībā. Lai to nodrošinātu, Augstais pārstāvis veic nepieciešamo vienošanos ar BAFA.
3. pants
1. Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projekta darbību īstenošanai ir EUR 1 860 000.
2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības budžetam.
3. Komisija uzrauga 1. punktā minētās finanšu atsauces summas pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā tā noslēdz finansēšanas nolīgumu ar BAFA. Šādā nolīgumā paredz, ka BAFA nodrošina Savienības ieguldījuma apjomam atbilstīgu pamanāmību.
4. Komisija 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu cenšas noslēgt cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām šajā procesā, kā arī par finansēšanas nolīguma noslēgšanas datumu.
4. pants
Augstais pārstāvis ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz BAFA sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Padome veic novērtēšanu, pamatojoties uz minētajiem ziņojumiem. Komisija ziņo par 1. panta 2. punktā minēto projekta darbību īstenošanas finanšu aspektiem.
5. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Tas zaudē spēku 24 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas vai sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas dienas, ja minētajā laikposmā finansēšanas nolīgumu nenoslēdz.
Briselē, 2012. gada 19. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
C. ASHTON
(1) OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.
(2) OV L 75, 18.3.2008., 81. lpp.
(3) OV L 348, 29.12.2009., 16. lpp.
PIELIKUMS
PROJEKTA DARBĪBAS, KAS MINĒTAS 1. PANTA 2. PUNKTĀ
1. Mērķi
Šā lēmuma mērķi ir sekmēt, lai trešās valstis uzlabotu ieroču eksporta kontroli, un atbalstīt trešo valstu reģionāla un valsts līmeņa centienus padarīt parasto ieroču starptautisko tirdzniecību atbildīgāku un pārredzamāku. Šos mērķus tiecas sasniegt saskaņā ar Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP izklāstītajiem principiem un cenšoties rast papildināmību un sinerģijas ar Savienības palīdzības projektiem divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā.
Lai sasniegtu minētos mērķus, Savienība turpinās veicināt Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP izklāstītos principus un kritērijus, pamatojoties uz sasniegumiem, kas gūti, īstenojot Lēmumu 2009/1012/KĀDP un Vienoto rīcību 2008/230/KĀDP. Lai to sasniegtu, trešām valstīm palīdz vajadzības gadījumā izstrādāt, atjaunināt un īstenot attiecīgus tiesību aktus un administratīvus pasākumus, ar kuriem paredzēts izveidot efektīvu parasto ieroču eksporta kontroles sistēmu. Būtu jāatbalsta arī tā apmācība, ko nodrošina trešo valstu izpildes amatpersonām un atļauju izdevējām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par ieroču eksporta kontroles īstenošanu un izpildi, un būtu jāatbalsta valstu un reģionālie pasākumi, ar ko veicina parasto ieroču eksporta pārredzamību un pienācīgu pārbaudi.
Sekmējot to, ka ar trešām valstīm izstrādā un īsteno juridiski saistošu ieroču tirdzniecības līgumu, ar ko izveido kopējus standartus parasto ieroču tirdzniecībai visā pasaulē, tiks veikti centieni sasniegt mērķi, proti, padarīt parasto ieroču starptautisko tirdzniecību atbildīgāku un pārredzamāku.
2. Projekta darbību apraksts
2.1. Projekta mērķis
Nodrošināt tehnisku palīdzību vairākām ieinteresētām trešām valstīm, kas ir izrādījušas vēlmi uzlabot savus standartus un praksi militāro tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroles jomā, un saskaņot tos ar standartiem un praksi, par ko vienojušās un ko īsteno dalībvalstis, un kā noteikts Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, kā arī tam pievienotajos norādījumos.
2.2. Projekta apraksts
2.2.1.
Projekts tiks veidots kā maksimums astoņi divu dienu semināri trešo valstu amatpersonām, nodrošinot apmācību attiecīgās parasto ieroču eksporta kontroles jomās. Semināra dalībnieki būtu trešo valstu valsts amatpersonas, piemēram, muitas un izpildes amatpersonas, amatpersonas no attiecīgām ministrijām un izpildes aģentūrām, valstu parlamentu pārstāvji, kā arī nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Apmācību sniegs eksperti no dalībvalstu valstu pārvaldes iestādēm, to valstu pārstāvji, kuras ir pievienojušās Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP izpildei, attiecīgu Savienības iestāžu amatpersonas, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
Semināri var notikt atbalsta saņēmējā valstī vai citā vietā, ko nosaka, apspriežoties ar Padomes Parasto ieroču eksporta jautājumu darba grupu (COARM) un Augsto pārstāvi.
Reģionālus seminārus rīkos šādām valstīm:
a) |
līdz trim semināriem Dienvidaustrumu Eiropas valstīm; |
b) |
līdz trim semināriem Eiropas kaimiņattiecību politikā ietvertajām Austrumeiropas un Kaukāza valstīm; |
c) |
līdz diviem semināriem Eiropas kaimiņattiecību politikā ietvertajām Vidusjūras reģiona valstīm, kas atrodas Ziemeļāfrikā. |
2.2.2.
Projekts norisināsies kā maksimums seši izpētes apmeklējumi, kurus valdības un muitas amatpersonas un/vai amatpersonas, kas izdod atļaujas, veic attiecīgās dalībvalstu iestādēs, un maksimums astoņi viena mēneša izpētes apmeklējumi, ko dalībvalstu valdības amatpersonas vai amatpersonas, kas izdod atļaujas, veic attiecīgās atbalsta saņēmēju valstu iestādēs.
2.2.3.
Projekts tiks veidots kā maksimums desmit divu dienu semināri konkrētām atbalsta saņēmējām valstīm, kurus apmeklēt tiks aicinātas attiecīgo valstu, tostarp valdības, amatpersonas, izpildes amatpersonas un amatpersonas, kas izdod atļaujas. Šos pasākumus būtu ieteicamāk rīkot atbalsta saņēmējās valstīs, un zināšanās dalīsies dalībvalstu eksperti.
2.2.4.
Projektā ietilpst tāda portāla izveidošana, kam varēs piekļūt dalībvalstu un trešo valstu amatpersonas un ar ko sekmēs ieroču eksporta kontroli atbilstīgi Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP izklāstītajiem principiem un parametriem. Portāls atbalsta saņēmējām valstīm sniegs pastāvīgu piekļuvi tehniskiem resursiem, ar ko īstenot un pastiprināt to ieroču eksporta kontroli, un atvieglos apmaiņu ar attiecīgu informāciju par citiem Savienības informatīviem pasākumiem, kas paredzēti šajā lēmumā, šo informāciju sniedzot saņēmēju valstu amatpersonām, kuras nevarēja tieši piedalīties palīdzības un informēšanas pasākumos. Portāls nodrošinās arī tādu tehnisku un sīki izklāstītu informāciju par dalībvalstu un saņēmējvalstu eksporta kontroles sistēmām, ko varēs izmantot par palīgmateriālu palīdzības darbībās, kuras veic saskaņā ar šo lēmumu.
Tīmekļa portālu papildinās arī vairākas darbības, ar ko popularizēs Savienības informatīvos pasākumus un sekmēs saskaņošanu ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP. Šādas darbības būs, piemēram, regulāra informatīvu izdevumu publicēšana un atbilstīgu plašsaziņas līdzekļu kampaņa.
2.2.5.
Lai nodrošinātu šajā lēmumā paredzēto darbību vidēja termiņa un nobeiguma novērtēšanu, COARM sanāksmju laikā tiks rīkoti vienu vai divas dienas ilgi pasākumi, kuros piedalīsies gan atbalsta saņēmējas valstis, gan dalībvalstis. Ielūgumu apmeklēt minētās sanāksmes var dot vienam vai diviem katras atbalsta saņēmējas valsts pārstāvjiem, kas ir atbildīgi par ieroču eksporta kontroli.
3. Koordinēšana ar citiem savienības palīdzības projektiem divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā
Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta iepriekšējos Savienības informatīvos pasākumos gan divējāda lietojuma preču, gan parasto ieroču eksporta kontroles jomā, sniedzot palīdzību trešām valstīm, būtu jācenšas panākt pēc iespējas lielāku sinerģiju un papildināmību, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku Savienības darbību efektivitāti un saskaņotību. Lai to panāktu, būtu jāsaglabā iespēja dažas no 2.2.1. līdz 2.2.4. punktā minētajām darbībām rīkot kopā ar citām tādām darbībām divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā, kuras finansē ar Savienības finanšu instrumentiem, kas nav KĀDP jomai atvēlētais budžets. To veic, pilnībā ievērojot juridiskos un finansiālos ierobežojumus, kas noteikti Savienības finanšu instrumentu izmantošanai.
4. Atbalsta saņēmēji
Projekta darbības ir paredzētas valsts amatpersonām, nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri pārstāv šādas valstis:
i) |
Dienvidaustrumu Eiropas valstis (Albānija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne un Serbija); |
ii) |
Eiropas kaimiņattiecību politikas Vidusjūras reģiona Ziemeļāfrikas valstis (Alžīrija, Ēģipte, Lībija, Maroka un Tunisija); |
iii) |
Eiropas kaimiņattiecību politikas Austrumeiropas un Kaukāza valstis (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldovas Republika un Ukraina). |
Attiecībā uz katru no šajā lēmumā paredzēto darbību veidiem tiks izraudzītas atbalsta saņēmējas valstis, pamatojoties inter alia uz šādiem kritērijiem:
— |
trešās valsts apņemšanos uzlabot parasto ieroču eksporta kontroli un to saskaņot ar Savienības standartiem, |
— |
trešās valsts nozīmi saistībā ar ieroču tirdzniecību pasaulē, |
— |
to, kā agrāk sniegta Savienības palīdzība ir ietekmējusi trešās valsts parasto ieroču eksporta valsts sistēmu, un gaidāmo turpmākās palīdzības ilgtermiņa un ilgtspējīgu ietekmi. |
COARM var pēc Augstā pārstāvja priekšlikuma pieņemt lēmumu grozīt atbalsta saņēmēju valstu sarakstu, balstoties uz pienācīgu pamatojumu.
5. Ietekmes izvērtējums
Pēc tam, kad pabeigtas pēdējās lēmumā paredzētās darbības, būtu tehniski jāizvērtē lēmuma ietekme. Augstais pārstāvis veiks ietekmes izvērtējumu, sadarbojoties ar attiecīgām Padomes darba grupām un vajadzības gadījumā – ar Savienības delegācijām atbalsta saņēmējās valstīs, kā arī ar citām attiecīgām iesaistītajām personām.
6. Īstenošanas laiks
Kopējais projekta ilgums būs 24 mēneši.
7. Tehniskās īstenošanas vienība
Tehnisku šā lēmuma īstenošanu uzticēs BAFA, kas darbosies Augstā pārstāvja atbildībā.
8. Ziņošana
BAFA regulāri sagatavos ziņojumus, tostarp pēc katras darbības beigām. Ziņojumi būtu jāiesniedz Augstajam pārstāvim vēlākais sešas nedēļas pēc attiecīgo darbību beigām.
9. Lēstās projekta kopējās izmaksas un savienības finanšu ieguldījums
Projekta kopējās izmaksas ir EUR 1 860 000.
20.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 321/68 |
PADOMES LĒMUMS 2012/712/KĀDP
(2012. gada 19. novembris)
saistībā ar Ķīmisko ieroču izstrādes, ražošanas, glabāšanas un lietojuma aizliegšanas un to iznīcināšanas konvencijas (CWC) 2013. gada pārskatīšanas konferenci
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu un 31. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Ķīmisko ieroču izstrādes, ražošanas, glabāšanas un lietojuma aizliegšanas un to iznīcināšanas konvencija (CWC) stājās spēkā 1997. gada 29. aprīlī. CWC nolūks ir pilnībā likvidēt veselu masu iznīcināšanas ieroču kategoriju, aizliedzot izstrādāt, ražot, iegādāties, glabāt, uzkrāt, nodot vai lietot ķīmiskos ieročus. |
(2) |
Eiropas Savienība uzskata CWC par būtisku sastāvdaļu ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās sistēmā un par vienreizēju atbruņošanās un neizplatīšanas instrumentu, kura viengabalainība un precīza piemērošana jāgarantē pilnībā. Visas ES dalībvalstis ir CWC Puses. |
(3) |
Turklāt Savienība uzskata, ka CWC ir apliecinājusi sevi kā ļoti veiksmīgu instrumentu tādā ziņā, ka tai pievienojušās gandrīz visas valstis, savukārt tās valstis, kuru rīcībā ir ķīmiskie ieroči, jau ir iznīcinājušas lielu daļu no saviem ķīmisko ieroču krājumiem. Tajā pašā laikā, lai gan Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW) ieroču iznīcināšana joprojām ir prioritāte, ir parādījušās jaunas problēmas un apdraudējumi, kam OPCW jāpielāgojas, lai saglabātu un aizsargātu CWC viengabalainību. |
(4) |
Savienība arī uzskata, ka regulāra OPCW cieša iesaiste ar pilsonisko sabiedrību, tostarp gatavojoties pārskatīšanas konferencei un tās laikā, ir noderīga OPCW darbā. |
(5) |
Eiropas Savienības Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu (1). Saskaņā ar minēto kopējo nostāju CWC ir iekļauta kā viens no minētajiem daudzpusējiem nolīgumiem. |
(6) |
Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, kurā atkārtoti apstiprināts Savienības atbalsts daudzpusējai nolīgumu sistēmai un inter alia uzsvērta CWC un OPCW svarīgā nozīme, lai pasauli atbrīvotu no ķīmiskajiem ieročiem. |
(7) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2004. gada 28. aprīlī vienbalsīgi pieņēma Rezolūciju 1540 (2004), kurā atkārtoti apliecināts, ka masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana ir drauds starptautiskajam mieram un drošībai. Pēc tam Drošības padome pieņēma Rezolūcijas 1673 (2006), 1810 (2008) un 1977 (2011), kurās atkārtoti pausti Rezolūcijas 1540 (2004) mērķi un apliecināta Drošības padomes ieinteresētība pastiprināt centienus, lai veicinātu minētās rezolūcijas pilnīgu īstenošanu. CWC īstenošana un Rezolūcijas 1540 (2004), kā arī vēlāko saistīto rezolūciju īstenošana savstarpēji papildina cita citu. |
(8) |
Eiropas Savienības Padome 2004. gada 22. novembrī pieņēma pirmo Vienoto rīcību 2004/797/KĀDP par atbalstu OPCW darbībām, īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (2). Minētajai vienotajai rīcībai sekoja Padomes Vienotā rīcība 2005/913/KĀDP (3), kas pieņemta 2005. gada 12. decembrī, Padomes Vienotā rīcība 2007/185/KĀDP (4), kas pieņemta 2007. gada 19. martā, Padomes Lēmums 2009/569/KĀDP (5), kas pieņemts 2009. gada 27. jūlijā, un Padomes Lēmums 2012/166/KĀDP (6), kas pieņemts 2012. gada 23. martā. |
(9) |
ANO Ģenerālā asambleja 2006. gada 8. septembrī pieņēma Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, kurā ANO dalībvalstis apņēmās inter alia īstenot visas ANO Drošības padomes rezolūcijas, kas saistītas ar starptautisko terorismu, un, veicot savus uzdevumus, pilnībā sadarboties ar Drošības padomei pakļautajām terorisma apkarošanas struktūrām. Stratēģijā arī OPCW mudināta turpināt centienus atbilstoši savām pilnvarām palīdzēt valstīm spēju veidošanā, lai nepieļautu, ka teroristi varētu piekļūt ķīmiskām izejvielām, nodrošinot ar tām saistītu iekārtu drošību, un lai varētu efektīvi rīkoties gadījumā, ja notiek uzbrukums, kurā izmanto šādas izejvielas. |
(10) |
ANO Ģenerālā asambleja 2011. gada 2. decembrī vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par CWC īstenošanu. |
(11) |
Sakarā ar trešo CWC pārskatīšanas konferenci (“trešā pārskatīšanas konference”), kas paredzēta 2013. gadā, ir lietderīgi noteikt Savienības pieeju, kas dotu pamatnostādnes tās dalībvalstu darbībai minētajā konferencē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Eiropas Savienības mērķis ir stiprināt Ķīmisko ieroču izstrādes, ražošanas, glabāšanas un lietojuma aizliegšanas un to iznīcināšanas konvenciju (CWC), balstoties uz līdz šim gūtajiem panākumiem deklarēto ķīmisko ieroču krājumu iznīcināšanā un nepieļaujot to atgriešanos apritē, inter alia stiprinot CWC pārbaudes režīmu, uzlabojot konvencijas īstenošanu valstu līmenī, kā arī cenšoties panākt konvencijas vispārēju piemērošanu.
2. Savienības mērķis ir stiprināt CWC, arī pielāgojot CWC īstenošanu, ņemot vērā mainīgo drošības vidi un zinātnes un tehnoloģijas attīstību un uzsverot, ka trešajai pārskatīšanas konferencei būtu jānodrošina politisks atbalsts un plašas norādes par darbu, kas jāveic laikposmā starp sanāksmēm, izstrādājot OPCW turpmākās prioritātes.
3. Lai sasniegtu šajā pantā noteikto mērķi, Savienība izvirza konkrētus priekšlikumus trešajā pārskatīšanas konferencē
2. pants
Lai sasniegtu 1. pantā minēto mērķi, Savienība:
a) |
veicina pilnīgu CWC darbības pārskatīšanu trešajā pārskatīšanas konferencē, it īpaši ņemot vērā zinātnes un tehnoloģijas attīstību, kā arī veidojot stabilu pamatu tam, lai risinātu problēmas, kas CWC gaida nākotnē; |
b) |
palīdz panākt vienprātību trešās pārskatīšanas konferences veiksmīgam iznākumam un inter alia atbalsta šādus būtiskus jautājumus:
|
3. pants
Savienības rīcība saskaņā ar 2. pantā noteiktajiem mērķiem ietver šādas darbības:
a) |
attiecīgos gadījumos – demaršus:
|
b) |
paziņojumus un darba dokumentus, gatavojoties trešajai pārskatīšanas konferencei, kā arī konferences laikā valstu, konferences Pušu, ievērībai. |
4. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2012. gada 19. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
C. ASHTON
(1) OV L 302, 20.11.2003., 34. lpp.
(2) OV L 349, 25.11.2004., 63. lpp.
(3) OV L 331, 17.12.2005., 34. lpp.
(4) OV L 85, 27.3.2007., 10. lpp.
(5) OV L 197, 29.7.2009., 96. lpp.
(6) OV L 87, 24.3.2012., 49. lpp.
Labojumi
20.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 321/72 |
Labojums Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumā 2011/50/ES (2010. gada 15. oktobris) par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 25, 2011. gada 28. janvāris )
Lēmuma 2011/50/ES publikāciju uzskata par spēku zaudējušu.