6.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/1

(1)

Direktīvā 2002/32/EK noteikts, ka ir aizliegts izmantot dzīvnieku barībai paredzētus produktus, kuros nevēlamo vielu līmenis pārsniedz minētās direktīvas I pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos līmeņus.

(2)

Ir saņemta informācija, ka melamīns tiek izmantots, lai pārklātu kārbas, kurās ir barība lolojumdzīvniekiem, un melamīns var nonākt lolojumdzīvnieku barībā. Kārbas ar tādu pašu pārklājumu tiek izmantotas pārtikas konserviem, un saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnisko atzinumu par melamīnu pārtikā un barībā (2) 2,5 mg/kg īpatnējo migrācijas robežu (ĪMR) attiecībā uz konserviem noteica ar Komisijas 2011. gada 14. janvāra Regulu (ES) Nr. 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku (3), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 1282/2011 (4).

(3)

Pārtikas kodeksa komisija ir noteikusi melamīna maksimālo līmeni pārtikā un barībā (5), kas jāpiemēro barībai, ko laiž pārdošanā, savukārt ar Direktīvu 2002/32/EK noteiktie maksimālie līmeņi attiecas uz barību ar mitruma saturu 12 %.

(4)

Nesen sniegtajā informācijā ir norādīts, ka melamīns var nonākt mitrā lolojumdzīvnieku barībā no kārbas pārklājuma un tā līmenis ir virs 2,5 mg/kg attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %, bet zem 2,5 mg/kg īpatnējās migrācijas robežas mitrajā lolojumdzīvnieku barībā. Ņemot vērā šo zinātnes un tehnikas atziņu, ir lietderīgi noteikt melamīna maksimālo līmeni 2,5 mg/kg mitrajai lolojumdzīvnieku barībai konservos, ko laiž pārdošanā, un tas ir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti attiecībā uz konserviem.

(5)

Tādēļ Direktīva 2002/32/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši,

6.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/3

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

6.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/5

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Martin MERRILD kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

—

Erik FLYVHOLM kungs, Borgmester i Lemvig Kommune.

6.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/6

(1)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1.b punkts nosaka, ka, ja dalībvalstis var pierādīt epidemioloģiskās situācija uzlabošanos savā teritorijā, saskaņā ar konkrētiem kritērijiem to ikgadējās uzraudzības programmas var tikt pārskatītas.

(2)

Pielikumā Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmumam 2009/719/EK, ar ko dažām dalībvalstīm atļauj pārskatīt valsts ikgadējās GSE uzraudzības programmas (2) un kas grozīts ar Īstenošanas lēmumu 2011/358/ES (3), ir minētas 25 dalībvalstis, kurām ir atļauts pārskatīt valsts ikgadējās uzraudzības programmas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1.b punktu (turpmāk “ES-25”).

(3)

Attiecībā uz to liellopu uzraudzību, kas nokauti parastā veidā lietošanai pārtikā, Lēmuma 2009/719/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka ES-25 būtu jāveic GSE tests visiem liellopiem, kas ir vecāki par 72 mēnešiem, savukārt 2. panta 3. punktā ir noteikts, ka ES-25 no 2013. gada 1. janvāra var nolemt pārbaudīt tikai ikgadējā parauga minimumu no nokautiem veseliem liellopiem, kas ir vecāki par 72 mēnešiem.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2012. gada 8. oktobrī apstiprināja zinātniskās un tehniskās palīdzības ziņojumu par testējamā minimālā parauga lielumu, kas nepieciešams gadījumā, ja GSE statistiskās uzraudzības režīmu atļautu piemērot nokautiem veseliem liellopiem (4).

(5)

EFSA ziņojumā secināja, ka saskaņā ar aplēsēm, kas iegūtas no Komisijas pilnvarojuma ietvaros izstrādāta modeļa (C-TSEMM modelis), veseli kaujami dzīvnieki nav jāpārbauda, lai pašreizējā apdraudēto apakšpopulāciju (lopi, kas nobeigušies, nokauti ievainojuma dēļ, varbūtēji inficēti liellopi) uzraudzības sistēma ES-25 grupā, kura uzskatāma par vienotu veselumu, garantētu, ka domājamā izplatība pieaugušu liellopu populācijā ir viens konstatējams gadījums uz 100 000 ar ticamības līmeni 95 %, kā tas noteikts Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) pieņemtajā starptautiskajā standartā par GSE uzraudzības sistēmu darbību. Ja 2011. gadā nokautus veselus dzīvniekus nepārbaudītu, uzraudzības sistēma joprojām garantētu, ka ES-25 domājamā izplatība pieaugušu liellopu populācijā ir viens slimības gadījums uz 5 355 627 ar ticamības līmeni 95 %.

(6)

Ņemot vērā GSE samazināšanās tendenci Eiropas Savienībā, EFSA novērtējumu, ka ES-25 uzraudzības sistēma, kas balstās uz apdraudēto apakšpopulāciju pārbaudēm, bez problēmām atbilstu starptautiskajam standartam par GSE uzraudzības sistēmu darbību un ka nokauti dzīvnieki nav jāpārbauda, lai nodrošinātu atbilstību OIE starptautiskajam standartam par GSE uzraudzību, ES-25 varētu pārtraukt nokautu veselu dzīvnieku pārbaudes ar nosacījumu, ka pārbauda dzīvniekus, kas pieder pie trīs apdraudētām apakšpopulācijām. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza noteikumi par uzraudzības sistēmu, ko piemēro ES-25 valstīs nokautiem veseliem dzīvniekiem.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,