3.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/1

(1)

Direktīva 2010/40/ES nosaka, ka Komisijai ir jāpieņem deleģētie akti par specifikācijām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu intelektisku transporta sistēmu (ITS) ieviešanas un izmantošanas savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2010/40/ES 3. panta d) punktu ES mēroga sadarbspējīga eCall pakalpojuma saskaņota nodrošināšana ir viena no prioritārajām darbībām. Tāpēc Komisijai šajā jomā būtu jāpieņem vajadzīgās specifikācijas.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (2) 26. pants nosaka, ka zvani uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru 112 ir pienācīgi jāatbild un jāapstrādā valsts neatliekamās palīdzības sistēmu – tostarp neatliekamās palīdzības izsaukumu centrāļu (ārkārtas izsaukumu centrāļu) – organizācijai vispiemērotākajā veidā.

(4)

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “eCall: laiks ieviest” (3) ir paredzēti jauni regulatīvie pasākumi transportlīdzeklī integrēta neatliekamās palīdzības izsaukumu pakalpojuma ieviešanas paātrināšanai Savienībā. Viens no ierosinātajiem pasākumiem paredz noteikt, ka ārkārtas izsaukumu centrāļu (ĀIC) infrastruktūras modernizēšana, lai nodrošinātu eCall izsaukumu pienācīgu saņemšanu un apstrādi, ir obligāta.

(5)

Komisijas Ieteikumā 2011/750/ES (4) par atbalstu visu ES aptverošiem eCall pakalpojumiem elektronisko sakaru tīklos neatliekamās palīdzības zvanu pārraidīšanai no transportlīdzekļa, pamatojoties uz 112 zvanu (eCall), dalībvalstīm tiek ieteikts norādīt eCall ārkārtas izsaukumu centrāli eCall izsaukumu maršrutēšanai un nodrošināt, ka mobilo sakaru tīklu operatori var pienācīgi apstrādāt eCall izsaukumus.

(6)

Ir paredzams, ka sadarbspējīgais ES mēroga eCall pakalpojums, samazinot neatliekamās palīdzības dienestu reaģēšanas laiku, samazinās ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu Savienībā, kā arī tajos gūto ievainojumu nopietnību.

(7)

Ir arī paredzams, ka sadarbspējīgais ES mēroga eCall pakalpojums nodrošinās sabiedrībai ietaupījumus, uzlabojot ceļu satiksmes negadījumu pārvaldību un samazinot satiksmes sastrēgumu apmēru un sekundāro negadījumu skaitu.

(8)

ĀIC, neatliekamās palīdzības dienestu un saistīto pakalpojumu sniedzēju veiktā personas datu apstrāde saistībā ar eCall izsaukumu apstrādi ir jāveic, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (6). Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šī atbilstība tiek pierādīta, valsts datu aizsardzības iestādēm veicot vai nu priekškontroles procedūras, piemēram, iepriekšējus paziņojumus, vai pēcpārbaudes, piemēram, sūdzību izskatīšanas un izmeklēšanas procedūras.

(9)

Sadarbspējīgais ES mēroga eCall pakalpojums atbilst 29. panta datu aizsardzības jautājumu darba grupas ieteikumiem, kas ietverti Darba dokumentā par eCall iniciatīvas datu aizsardzības un privātuma aspektiem, kurš tika pieņemts 2006. gada 26. septembrī (1609/06/EN, 125. darba grupa). Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar transportlīdzeklī uzstādītu eCall aprīkojumu, nedrīkst būt izsekojami savas parastās darbības laikā. Transportlīdzeklī uzstādītā eCall aprīkojuma nosūtītajam minimālajam datu kopumam (kas nosūtīts pēc aktivizācijas) jāietver minimālais informācijas daudzums, kas vajadzīgs neatliekamās palīdzības izsaukumu pienācīgai apstrādei.

(10)

Neskarot Direktīvu 95/46/EK, dalībvalstīm, ieviešot eCall ĀIC infrastruktūru, jāņem vērā Darba dokuments par eCall iniciatīvas datu aizsardzības un privātuma aspektiem, ko 2006. gada 26. septembrī pieņēma 29. panta darba grupa (1609/06/EN, 125. darba grupa).

(11)

Ir svarīgi, lai visas dalībvalstis izstrādātu kopīgus tehniskos risinājumus un praksi neatliekamās palīdzības izsaukumu pakalpojumu sniegšanai. Būtu jāizstrādā kopīgi tehniskie risinājumi, it īpaši ar Eiropas standartizācijas organizāciju līdzdalību, lai atvieglotu eCall pakalpojuma ieviešanu, nodrošinātu pakalpojuma sadarbspēju un nepārtrauktību visā Savienībā un samazinātu visai Savienībai kopumā radušās īstenošanas izmaksas.

(12)

Eiropas standartizācijas organizācijas – ETSI un CEN – ir izstrādājušas vienotus standartus, lai ieviestu Eiropas mēroga eCall pakalpojumu, un šajā regulā ir iekļautas atsauces uz tiem.

(13)

Būtu jāparedz pietiekami daudz laika jau ieviesto infrastruktūru modernizēšanai, tāpēc šī regula būtu tām jāpiemēro 12 mēnešus pēc tās stāšanās spēkā,

a)

“neatliekamās palīdzības dienests” ir dienests, ko par tādu atzinusi dalībvalsts un kas atbilstoši valsts tiesību aktiem sniedz tūlītēju un ātru palīdzību situācijās, kurās ir tieši apdraudēta dzīvība vai veselība, personas vai sabiedrības veselība vai drošība, privātais vai valsts īpašums vai vide;

b)

“ārkārtas izsaukumu centrāle” (ĀIC) ir fiziska vieta, kas pirmā saņem neatliekamās palīdzības izsaukumus un ir dalībvalsts atzītas valsts iestādes vai privātas organizācijas pārziņā;

c)

“vispiemērotākā ĀIC” ir atbildīgo iestāžu iepriekšnoteikta ĀIC konkrēta apgabala vai konkrēta veida neatliekamās palīdzības izsaukumu pieņemšanai;

d)

“eCall ĀIC” ir iestāžu iepriekšnoteikta ĀIC, kas ir vispiemērotākā eCall izsaukumu pirmā saņemšanas un apstrādes vieta;

e)

“eCall ĀIC operators” ir eCall ĀIC darbinieks, kas saņem un/vai apstrādā neatliekamās palīdzības izsaukumus;

f)

“saistīts pakalpojumu sniedzējs” ir dalībvalsts atzīta valsts vai privāta organizācija, kura līdzdarbojas ar eCall saistīto ceļu satiksmes negadījumu apstrādes procesā (piemēram, ceļu pārvaldītājs, palīdzības dienests);

g)

“transportlīdzeklī uzstādīts aprīkojums” ir transportlīdzekļa aprīkojums, kas nodrošina piekļuvi vai kam ir piekļuve transportlīdzekļa datiem, kuri vajadzīgi eCall transakcijas izdarīšanai, izmantojot publisku mobilo bezvadu sakaru tīklu;

h)

“eCall” (Direktīvā 2010/40/ES – “visā ES piemērojama, sadarbspējīga eCall sistēma”) ir neatliekamās palīdzības numura 112 izsaukums no transportlīdzekļa; šis izsaukums tiek veikts vai nu automātiski, aktivizējoties transportlīdzeklī uzstādītiem sensoriem, vai manuāli, un tas ietver standartizēta minimālā datu kopuma nosūtīšanu un izveido audiosavienojumu starp transportlīdzekli un ĀIC, izmantojot publiskus mobilo bezvadu sakaru tīklus;

i)

“eCall transakcija” ir mobilo bezvadu sakaru sesijas izveide, izmantojot publisku bezvadu sakaru tīklu, un minimālā datu kopuma pārraide uz eCall ĀIC, kā arī audiosavienojuma izveide starp transportlīdzekli un to pašu eCall ĀIC;

j)

“minimālais datu kopums” (MDK) ir informācija, kas noteikta standartā “Autotransporta un ceļu satiksmes telemātika. E-drošība. eCall minimālais datu kopums (MDK)” (EN 15722) un ko nosūta uz eCall ĀIC;

k)

“transportlīdzekļa identifikācijas numurs” (VIN) ir burtciparu kods, ko ražotājs piešķīris transportlīdzeklim, lai katrs transportlīdzeklis tiktu pienācīgi identificēts, kā noteikts ISO standartā 3779;

l)

“mobilo bezvadu sakaru tīkls” ir bezvadu sakaru tīkls, kam raksturīga homogēna sakaru pārslēgšana no viena tīkla piekļuves punkta uz citu;

m)

“publisks mobilo bezvadu sakaru tīkls” ir mobilo bezvadu sakaru tīkls, kas ir pieejams sabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2002/22/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/21/EK (7);

n)

“neatliekamās palīdzības vadības centrs” ir objekts, ko viens vai vairāki neatliekamās palīdzības dienesti izmanto neatliekamās palīdzības izsaukumu apstrādei;

o)

“neapstrādāts MDK” ir pārraidītā minimālā datu kopuma forma, pirms tas saprotamā veidā attēlots eCall ĀIC operatoram.

3.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/5

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparāta Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) jaunam lietojumam. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju jaunā veidā lietot Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) kā barības piedevu atšķirtiem sivēniem un atšķirtiem cūku dzimtas dzīvniekiem, izņemot Sus scrofa domesticus, un tā ir klasificējama piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 107/2010 (2) preparātu Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) uz desmit gadiem atļāva lietot gaļas cāļiem un ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 885/2011 (3) – dējējvistu cāļiem, gaļas pīlēm, paipalām, fazāniem, irbēm, pērļu vistiņām, baložiem, gaļas zosīm un strausiem.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 25. aprīļa atzinumā (4) apstiprināja savus iepriekšējos secinājumus, ka ieteiktajos lietošanas apstākļos preparātu Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) uzskata par drošu visām dzīvnieku sugām, patērētājiem, kas lieto no tādiem dzīvniekiem iegūtus produktus, kuru barībā ir šīs piedevas, un videi. Lai gan pieteikuma iesniedzēja trijos veiktajos izmēģinājumos tika konstatēts vismaz viens uzlabots parametrs, salīdzinot ar kontrolgrupām, Iestāde nevarēja noteikt minimālo efektīvo devu, kā ierosinājis pieteikuma iesniedzējs, pretrunīgu rezultātu dēļ, testējot atšķirīgus devas līmeņus. Divos izmēģinājumos tika konstatēti būtiski uzlabojumi ar devu 1 × 107 KVV/kg barības, taču ne ar devu 5 × 107 KVV/kg barības. Iestāde uzskata, ka nav vajadzīgas īpašas prasības uzraudzības veikšanai pēc preparāta laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā references laboratorija.

(6)

Preparāta Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie nosacījumi atļaujas piešķiršanai ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/8

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

3.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/10

(1)

Pēc tam, kad dažos Vācijas, Francijas un Slovākijas reģionos bija apstiprināts klasiskais cūku mēris savvaļas cūkām, attiecīgi tika pieņemts Komisijas 2003. gada 27. februāra Lēmums 2003/135/EK, ar ko apstiprina plānus klasiskā cūku mēra apkarošanai savvaļas cūkām un šo cūku ārkārtas vakcinācijai pret klasisko cūku mēri Vācijā, federālajās zemēs Lejassaksijā, Ziemeļreinā-Vestfālenē, Reinzemē-Pfalcā un Sārzemē (2), Komisijas 2004. gada 3. decembra Lēmums 2004/832/EK, ar ko apstiprina plānus klasiskā cūku mēra apkarošanai savvaļas cūkām un šo cūku ārkārtas vakcinācijai Ziemeļvogēzos Francijā (3), un Komisijas 2005. gada 26. janvāra Lēmums 2005/59/EK, ar ko apstiprina plānus klasiskā cūku mēra apkarošanai savvaļas cūkām un šo cūku ārkārtas vakcinācijai Slovākijā (4). Ar minētajiem lēmumiem attiecībā uz šīm dalībvalstīm apstiprināja plānus klasiskā cūku mēra izskaušanai savvaļas cūkām un šo cūku ārkārtas vakcinācijai pret minēto slimību.

(2)

Ar Komisijas 2012. gada 30. novembra Īstenošanas lēmumu 2012/761/ES, ar ko apstiprina tās gada un daudzgadu programmas un Savienības finansiālo ieguldījumu atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, ko dalībvalstis iesniegušas 2013. gadam (5), cita starpā apstiprina Slovākijas un Vācijas iesniegtās klasiskā cūku mēra kontroles un uzraudzības programmas.

(3)

Francija un Slovākija 2011. gadā informēja Komisiju un dalībvalstis par labvēlīgu situāciju saistībā ar klasisko cūku mēri to teritorijā. Sniegtā informācija liecināja, ka šo dalībvalstu skartajos apgabalos klasiskais cūku mēris savvaļas cūkām ir sekmīgi izskausts. 2012. gadā arī Vācija informēja Komisiju un dalībvalstis, ka tās skartajos apgabalos klasiskais cūku mēris savvaļas cūkām ir sekmīgi izskausts.

(4)

Ņemot vērā Vācijas, Francijas un Slovākijas sniegto informāciju, savvaļas cūku ārkārtas vakcinācija tika pārtraukta. Turklāt, īstenojot ar Īstenošanas lēmumu 2012/761/ES apstiprinātās programmas, slimības skartajos apgabalos tiek saglabāta augsta līmeņa aizsardzība. Tādēļ vairs nav vajadzīgi pasākumi, kas bija paredzēti plānos klasiskā cūku mēra izskaušanai savvaļas cūkām un šo cūku ārkārtas vakcinācijai pret klasisko cūku mēri un kas bija apstiprināti attiecībā uz šīm dalībvalstīm.

(5)

Tādēļ Savienības tiesību aktu skaidrības un konsekvences labad Lēmumi 2003/135/EK, 2004/832/EK un 2005/59/EK būtu jāatceļ.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/12

(1)

T-2 toksīns un HT-2 toksīns ir mikotoksīni, ko izdala dažādas Fusarium sugas. T-2 ātri metabolizējas par lielu skaitu produktu, HT-2 toksīns ir viens no lielākajiem metabolītiem.

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē (CONTAM grupa) pieņēma atzinumu pēc Komisijas pieprasījuma jautājumā par risku dzīvnieku un sabiedrības veselībai saistībā ar T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtni pārtikā un barībā (1).

(3)

CONTAM grupa izveidoja T-2 un HT-2 toksīnu summas grupu nepārsniedzamo dienas devu (NDD) – 100 ng/kg ķermeņa svara. Aplēses par hronisku cilvēka uztura pakļautību T-2 un HT-2 toksīnu summas iedarbībai, pamatojoties uz pieejamajiem datiem par sastopamību, nepārsniedz NDD visu vecuma grupu iedzīvotājiem, un tāpēc tā nav tūlītējs veselības apdraudējums.

(4)

Attiecībā uz dzīvnieku veselības risku CONTAM grupa secināja, ka atgremotājiem, trušiem un zivīm pašreizējo aplēsto pakļautību T-2 un HT-2 toksīniem uzskata par tādu, kas, visticamāk, nerada veselības apdraudējumu. Aplēses par cūku, mājputnu, zirgu un suņu pakļautību T-2 un HT-2 toksīniem rāda, ka veselībai kaitīgas iedarbības risks ir neliels. Kaķi ir visjutīgākā dzīvnieku suga. Ņemot vērā ierobežotos datus un zema līmeņa devu nopietnu nevēlamu ietekmi uz veselību, nav iespējams noteikt nenovērojamas kaitīgas iedarbības līmeni (NOAEL) vai zemāko novērojamas kaitīgas iedarbības līmeni (LOAEL). Tādēļ šis ieteikums nav piemērojams kaķu barībai, kurai noteiks stingrākus pasākumus.

(5)

CONTAM grupa turklāt secināja, ka T-2 un HT-2 toksīnu pārnešana no dzīvnieku barības uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem ir ierobežota un tādējādi tikai nenozīmīgi palielina cilvēku pakļautību to iedarbībai.

(6)

Ņemot vērā zinātniskā atzinuma secinājumus, kā arī ievērojamas atšķirības T-2 un HT-2 toksīnu sastopamībā no gada uz gadu, ir lietderīgi apkopot vairāk datu par T-2 un HT-2 klātbūtni labībā un graudaugu produktos un plašāku informāciju par pārtikas pārstrādes (t. i., termiskās apstrādes) un agronomisko faktoru ietekmi uz T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtni. Turklāt ir nepieciešams iegūt sīkāku informāciju par dažādajiem faktoriem, kas rada salīdzinoši augstu T2 un HT-2 toksīnu klātbūtnes līmeni labībā un graudaugu produktos, lai varētu apzināt pasākumus, kas veicami, lai novērstu vai samazinātu T2 un HT-2 toksīnu klātbūtni labībā un graudaugu produktos. Jāveic izmeklēšana, lai savāktu informāciju par faktoriem, kas izraisa salīdzinoši augstu T2 un HT-2 toksīnu klātbūtnes līmeni labībā un graudaugu produktos, un par dzīvnieku barības un pārtikas pārstrādes ietekmi. Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, rīsos un rīsu produktos T-2 un HT-2 nerodas vai rodas tikai ļoti nedaudz, un tādēļ ir lietderīgi izslēgt šos produktus no šā ieteikuma jomas.

(7)

Labības un graudaugu produktu monitoringa rezultātus izmantos, lai novērtētu cilvēku un dzīvnieku pakļautības T-2 un HT-2 toksīniem pārmaiņas un tendences. Tādēļ ir lietderīgi izmantot pietiekami jutīgas analīzes metodes.

(8)

Lai sniegtu norādes, kādos gadījumos būtu lietderīgi veikt šādu izmeklēšanu, ir lietderīgi norādīt indikatīvas vērtības, kuras pārsniedzot šāda izmeklēšana būtu lietderīga. Lai noteiktu šīs indikatīvās vērtības, tika izmantoti EPNI datubāzē pieejamie dati par sastopamību. Lai veiktu izmeklēšanu, izsekojamībai ir liela nozīme.

(9)

Saskaņā ar šo ieteikumu savāktās informācijas novērtējums tiks veikts 2015. gadā. Šī ieteikuma rezultātā iegūtie monitoringa dati palīdzēs arī labāk izprast atšķirības T-2 un HT-2 toksīnu sastopamībā no gada uz gadu un klātbūtni plašā graudaugu produktu klāstā, faktorus, kas nosaka augstāku līmeni, un pasākumus, ko varētu veikt, lai novērstu vai mazinātu T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtni, tostarp agronomiskos faktorus un pārstrādi,

1.

Dalībvalstīm, aktīvi iesaistot dzīvnieku barības un pārtikas nozares uzņēmējus, būtu jāveic T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtnes monitorings labībā un graudaugu produktos. Šā ieteikuma nolūkā rīsus neiekļauj labībā un rīsu produktus neiekļauj graudaugu produktos.

2.

Dalībvalstīm būtu jāveicina, lai paraugiem vienlaicīgi veiktu analīzes par T-2 un HT-2 toksīnu un citu Fusarium toksīnu, piemēram, deoksinivalenola, zearalenona un fumonizīna B1 + B2, klātbūtni nolūkā novērtēt to vienlaicīgas sastopamības līmeni.

Ja izmantotā analīzes metode to atļauj, būtu lietderīgi analizēt arī maskētos mikotoksīnus, īpaši T-2 un HT-2 toksīnu mono- un di-glikozilētus konjugātus.

3.

Cilvēku uzturam paredzētās labības un graudaugu produktu paraugu ņemšana un analīze būtu jāveic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas 2006. gada 23. februāra Regulā (EK) Nr. 401/2006, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikotoksīnu līmeņu oficiālai kontrolei pārtikas produktos (2), jo īpaši

Paraugu ņemšanas kārtība, ko izmanto pārtikas nozares uzņēmējs, varētu atšķirties no Regulas (EK) Nr. 401/2006 noteikumiem, bet tai jābūt pārbaudāmajai partijai reprezentatīvai.

4.

Paraugu ņemšana un analīze labībai un graudaugu produktiem, kas paredzēti dzīvnieku barībai un barības maisījumiem, būtu jāveic saskaņā ar Komisijas 2009. gada 27. janvāra Regulas (EK) Nr. 152/2009, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes barības oficiālajai kontrolei (3), noteikumiem. Kvantitatīvās noteikšanas robežai (LOQ) atsevišķi T-2 un HT-2 toksīnam nevajadzētu būt augstākai par 10 μg/kg. Izmantojot analītiska skrīninga metodi, T-2 un HT-2 toksīnu summas noteikšanas robežai ieteicams nepārsniegt 25 μg/kg.

Paraugu ņemšanas kārtība, ko izmanto dzīvnieku barības nozares uzņēmējs, varētu atšķirties no Regulas (EK) Nr. 152/2009 noteikumiem, bet tai jābūt pārbaudāmajai partijai reprezentatīvai.

5.

Dalībvalstīm, aktīvi iesaistot dzīvnieku barības un pārtikas nozares uzņēmējus, būtu jāveic izmeklēšana, lai noteiktu, kādi faktori labībā un graudaugu produktos paaugstina šos līmeņus virs indikatīvā līmeņa, un jānosaka pasākumi, kas jāveic, lai nākotnē izvairītos vai samazinātu šādu klātbūtni. Šāda izmeklēšana noteikti jāveic, ja noteiktā laikposmā šā ieteikuma pielikumā norādītajā labībā un graudaugu produktos atkārtoti tiek konstatēts tāds T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtnes līmenis, kas pārsniedz indikatīvo līmeni. Paraugu ņemšanai un analīzei nolūkā iegūt vairāk informācijas par dažādiem faktoriem, tostarp agronomiskajiem faktoriem, kas rada salīdzinoši augstu T2 un HT-2 toksīnu klātbūtnes līmeni labībā un graudaugu produktos, būtu jāpievēršas pirmapstrādes labībai un graudaugu produktiem.

6.

Dalībvalstīm, aktīvi iesaistot dzīvnieku barības un pārtikas nozares uzņēmējus, būtu jāveic izmeklēšana par dzīvnieku barības un pārtikas pārstrādes ietekmi uz T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtni. Šāda izmeklēšana noteikti jāveic gadījumā, ja noteiktā laikposmā graudaugu produktos atkārtoti tiek konstatēts T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtnes līmenis, kas pārsniedz indikatīvo līmeni.

7.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai analīžu rezultāti apkopošanai vienotā EPNI datubāzē tiek iesniegti regulāri un ka tās izmeklēšanas rezultātus iesniedz Eiropas Komisijai katru gadu, pirmoreiz līdz 2013. gada decembrim. Tiks izstrādāti norādījumi, lai nodrošinātu šā ieteikuma vienotu piemērošanu un nodrošinātu salīdzināmu ziņošanu par izmeklēšanu rezultātiem.

3.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/16