9.5.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/1

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 390/2013

(2013. gada 3. maijs),

ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu vienotās Eiropas gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (1), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1070/2009 (2), un jo īpaši tās 11. pantu,

tā kā:

(1)	Regula (EK) Nr. 549/2004 nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmas izveidi. Darbības uzlabošanas sistēmas detalizētas funkcionēšanas vajadzībām Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas noteikumi.

(2)

Darbības uzlabošanas sistēmai būtu jāveicina aviotransporta sistēmas ilgtspējīga attīstība, uzlabojot aeronavigācijas pakalpojumu kopējo efektivitāti galvenajās darbības jomās, proti, attiecībā uz drošību, vidi, veiktspēju un izmaksu efektivitāti, saskaņā ar Eiropas gaisa satiksmes vadības (ATM) ģenerālplānu, ievērojot, ka primāri ir drošības mērķi.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) (3), kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1070/2009, nosaka tarifikācijas sistēmas un kopēju projektu izveidi, lai īstenotu Eiropas ATM ģenerālplānu. Gan tarifikācijas sistēma, gan kopējie projekti ir būtiski veiksmīgai darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanai.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 1. punktu šai regulai būtu jāattiecas uz gaisa satiksmes vadības tīklu, kas minēts 6. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Gaisa telpas regula) (4), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1070/2009.

(5)	Darbības izvērtēšanas iestāde var palīdzēt Komisijai īstenot minēto darbības uzlabošanas sistēmu. Šai iestādei būtu jāspēj sniegt Komisijai neatkarīgus ieteikumus visās jomās, kas ietekmē aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbību.

(6)	Ņemot vērā, ka valsts uzraudzības iestādēm ir galvenā loma darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās spēj efektīvi pildīt savus pienākumus.

(7)	Lai nodrošinātu ilgtermiņa uzlabojumus, kuri vajadzīgi augsta līmeņa sociālo mērķu sasniegšanai, ko atspoguļo Eiropas ATM ģenerālplāns, darbības uzlabošanas sistēma būtu jāizmanto nolūkā aptvert vairāk nekā vienu pārskata periodu.

(8)	Darbības uzlabošanas sistēmai būtu jāietver aeronavigācijas pakalpojumi, izmantojot pieeju “no vārtiem līdz vārtiem”, tostarp maršrutā vai terminālī sniegti aeronavigācijas pakalpojumi ar mērķi uzlabot tīkla kopējo darbību.

(9)	Darbības uzlabošanas sistēmai būtu jānodrošina visu galveno darbības jomu rādītāji un saistošie mērķi, pilnībā sasniedzot un saglabājot pieprasīto drošības līmeni.

(10)	Pieņemot Savienības mēroga darbības mērķus pārskata periodam, Komisijai būtu jāņem vērā darbības līmenis, kas sasniegts iepriekšējā(-os) pārskata periodā(-os).

(11)	Tā kā pastāv spēcīgas saiknes starp dažādām galvenajām darbības jomām, tad, sagatavojot un pārraugot darbības uzlabošanas sistēmu, būtu pienācīgi jāņem vērā darbības uzlabošanas mērķu savstarpējo atkarību, ievērojot, ka primāri ir drošības mērķi.

(12)	Darbības uzlabošanas plāni būtu jāizveido funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī, pārredzamības nolūkā atspoguļojot katra aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēja ieguldījumu funkcionālajā gaisa telpas blokā attiecībā uz mērķu sasniegšanu, ko pārrauga vispiemērotākajā līmenī.

(13)	Darbības uzlabošanas plānos būtu jāapraksta pasākumi, piemēram, veicināšanas pasākumu sistēmas, kas paredzētas ieinteresētājām personām, lai uzlabotu darbību visos līmeņos. Tā kā drošība ir primāra, tā nebūtu jāparedz kā veicināšanas pasākums.

(14)	Lai uzzinātu ieinteresēto personu viedokļus, būtu jānotiek rezultatīvām konsultācijām valsts, funkcionālā gaisa telpas bloka un Savienības līmenī.

(15)

Nosakot atbilstošus brīdinājuma mehānismus, apstākļos, kas nebija paredzami darbības uzlabošanas plānu pieņemšanas laikā un kas ir nepārvarami un nav atkarīgi no dalībvalstu un to struktūrvienību gribas, uz kurām attiecas darbības mērķi, būtu jāparedz iespēja īstenot atbilstošas darbības, kas vērstas uz drošības prasību saglabāšanu, kā arī pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un kas var ietvert Savienības mēroga vai vietēju darbības uzlabošanas mērķu pārskatīšanu.

(16)	Civilajai un militārajai sadarbībai un koordinācijai ir ļoti liela nozīme darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanā, pienācīgi ņemot vērā militāro misiju efektivitāti.

(17)	Darbības uzlabošanas sistēmai nevajadzētu skart Regulas (EK) Nr. 549/2004 noteikumus, kas vērsti uz būtisku drošības un aizsardzības politikas interešu aizsardzību.

(18)

Būtu jāizvēlas specifiski un izmērāmi galvenie darbības rādītāji, pamatojoties uz to, kādu atbildību par darbības mērķu sasniegšanu var uzticēt. Saistītajiem mērķiem būtu jābūt sasniedzamiem, reāliem un ierobežotiem laikā, kā arī jābūt vērstiem uz aeronavigācijas pakalpojumu ilgtspējīgas darbības efektīvu vadību.

(19)	Saistošu darbības uzlabošanas mērķu īstenošanai, ko veicina finansiāli stimuli, jābūt atbilstoši saistītai ar Komisijas 2013. gada 3. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 391/2013, ar ko nosaka kopīgu tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem (5).

(20)

Galvenie darbības uzlabošanas rādītāji un darbības mērķi jānosaka un jāīsteno saskaņā ar drošības mērķiem un standartiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2008 (6) un tās īstenošanas noteikumos, kopā ar Savienības veiktajiem pasākumiem, kuri vērsti uz šo mērķu sasniegšanu un saglabāšanu.

(21)

Komisijai būtu jānovērtē darbības uzlabošanas plāni un mērķi un jānodrošina to atbilstība Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem un atbilstīgs ieguldījums tajos un Eiropas ATM tīkla kopējās darbībās. Ja šo atbilstību un atbilstīgu ieguldījumu nevar nodrošināt, Komisijai būtu jālūdz pārskatīt darbības uzlabošanas plānu(-us) un mērķi(-us) un/vai veikt koriģējošus pasākumus.

(22)	Pārskata periodos būtu jāīsteno efektīvs darbības rezultātu kontroles process, tostarp datu apkopošana un izplatīšana, lai iegūtie rezultāti ļautu sasniegt mērķus un vajadzības gadījumā ieviest koriģējošus pasākumus.

(23)

Ja, pamatojoties uz pārraudzības rezultātiem, Komisijai ir būtiski pierādījumi tam, ka sākotnējie dati, pieņēmumi un pamatojumi, kas izmantoti, lai izvirzītu sākotnējos mērķus, vairs nav spēkā, Komisija var izlemt pārskatīt Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus vai pēc dalībvalsts pieprasījuma atļaut vietējo mērķu pārskatīšanu.

(24)

Darbības mērķiem būtu jāattiecas uz tīkla funkciju izpildi. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro tīkla vadītājam, kas izveidots saskaņā ar 3. pantu Komisijas 2011. gada 7. jūlija Regulā (ES) Nr. 677/2011, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010 (7). Komisijas Regula (ES) Nr. 677/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(25)

Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regula (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (8), Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 26. pants un Komisijas 2011. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1216/2011, ar kuru groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu (9), būtu jāatceļ ar 2015. gada 1. janvāri.

(26)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Vienotās gaisa telpas komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula nosaka pasākumus, lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju kopējo darbību vispārējai gaisa satiksmei Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Eiropas (EUR) un Āfrikas (AFI) reģionos, kuros par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu atbild dalībvalstis, ievērojot visu gaisa telpas izmantotāju prasības.

2.   Mērķa noteikšanai un darbības pārraudzībai šī regula attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumiem, kurus nodrošina:

a)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 8. pantu izraudzītie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji;

b)	meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji, ja tie izraudzīti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 9. panta 1. punktu;

c)	saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 3. pantu izveidots tīkla vadītājs.

Lai noteiktu mērķi un uzraudzītu darbību attiecībā uz izmaksu efektivitāti, tā attiecas arī uz iestādēm vai subjektiem, kuri rada attaisnojamas izmaksas, ko atgūst ar lietotāja maksu starpniecību, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 6. panta 2. punktā.

3.   Neskarot 4. punktu, dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot šo regulu attiecībā uz termināla aeronavigācijas pakalpojumiem dažās vai visās lidostās, kurās gada laikā veic mazāk nekā 70 000 IFR aviotransporta kustību. Tās sniedz Komisijai attiecīgu informāciju.

4.   Ja neviena kādas dalībvalsts lidosta nesasniedz 70 000IFR aviotransporta kustību slieksni gadā, šī regula obligāti attiecas uz lidostu ar augstāko IFR aviotransporta kustību skaitu.

5.   Mērķu noteikšana saistībā ar izmaksu efektivitāti attiecas uz aprēķinātajām izmaksām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

6.   Dalībvalstis var piemērot šo regulu arī:

a)	to atbildībā esošajā gaisa telpā citos ICAO reģionos ar nosacījumu, ka dalībvalstis par to informē Komisiju un atbilstīgi pārējās dalībvalstis un neierobežo dalībvalstu tiesības un pienākumus attiecībā uz 1944. gada Čikāgas Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (turpmāk Čikāgas konvencija);

b)	aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. panta 5. punktu ir saņēmuši atļauju sniegt aeronavigācijas pakalpojumus bez sertifikācijas.

7.   Neskatoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/42/EK (10) un tās īstenošanas regulu — Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 (11) un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1330/2007 (12) — noteikumiem par informācijas aizsardzību, prasības saistībā ar datu sniegšanu, kā noteikts V nodaļā, attiecas uz valsts iestādēm, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostu operatoriem, lidostu koordinatoriem un gaisa pārvadātājiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“lidostas operators” ir lidostas vadības dienests, kam saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem ir uzdevums, apvienojumā ar citām darbībām vai citādi, vadīt un pārvaldīt lidostas infrastruktūras, kā arī koordinēt un kontrolēt dažādo attiecīgajā lidostā vai lidostu sistēmā esošo operatoru darbību;

2)	“dati” ir kvalitatīva, kvantitatīva un cita atbilstoša informācija par aeronavigācijas darbību, ko apkopojusi un sistemātiski apstrādājusi Komisija vai kas ir apkopota un sistemātiski apstrādāta tās vārdā, lai īstenotu darbības uzlabošanas sistēmu;

3)	“darbības rādītāji” ir rādītāji, ko izmanto darbības uzraudzībai, salīdzināšanai un pārskatīšanai;

4)	“galvenie darbības rādītāji” ir darbības rādītāji, ko izmanto, lai noteiktu darbības mērķus;

5)	“IFR aviotransporta kustības” iegūst, saskaitot pacelšanās un nolaišanās saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem, un aprēķina kā gada vidējo rādītāju trīs kalendāro gadu laikā pēc darbības uzlabošanas plānu iesniegšanas;

6)	“saistošs mērķis” ir darbības mērķis, kuru dalībvalstis pieņēmušas darbības uzlabošanas plānā un uz kuru attiecas veicināšanas pasākumu sistēma un/vai koriģējošo pasākumu plāni;

7)	“gaisa pārvadātājs” ir gaisa pārvadājumu uzņēmums, kam ir derīga darbības licence, kuru dalībvalsts izsniegusi saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām;

8)	“aprēķinātās izmaksas” ir izmaksas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā;

9)	“valsts iestāde” ir regulatīvā un/vai uzraudzības iestāde valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī, kuru izmaksas var segt gaisa telpas izmantotāji, ja tās radušās saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, piemērojot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 6. panta 2. punktu;

10)	“taisnīguma kultūra” ir kultūra, kurā galvenos operatorus un pārējos operatorus nesoda par veiktajām darbībām, bezdarbību vai pieņemtajiem lēmumiem, kas ir atbilstoši viņu pieredzei un apmācībai, tomēr rupja nolaidība, tīši pārkāpumi un destruktīvas darbības netiek pieļautas;

11)	“lidostas koordinators” ir dalībvalsts iecelta fiziska vai juridiska persona, kas veic koordinēšanas pienākumus koordinētās lidostās, kā noteikts Padomes 1993. gada 18. janvāra Regulas (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienu lidostās (13) 4. pantā.

12)	“darbības uzraudzība” ir nepārtraukts datu apkopošanas un analīzes process, lai novērtētu sistēmas faktiskos rezultātus attiecībā pret atbilstošiem (galvenajiem) darbības mērķiem un darbības plāniem, izmantojot (galvenos) darbības rādītājus, kas noteikti 9. pantā un I pielikumā;

13)	“pārskata periods” ir Savienības mēroga darbības mērķu un darbības plānu derīguma un piemērošanas ilgums, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā;

14)	“sadursmes uz skrejceļa” ir jebkurš negadījums lidostā, kas saistīts ar gaisa kuģa, transportlīdzekļa vai personas nepareizu atrašanās vietu aizsargājamā teritorijā, kas paredzēta, lai nodrošinātu gaisa kuģu nolaišanos un pacelšanos;

15)	“gaisa satiksmes pakalpojumu vienība" (ATS vienība) ir civila vai militāra vienība, kas ir atbildīga par gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu;

16)	“CNS, MET un AIS pakalpojumi” ir komunikācijas, navigācijas un uzraudzības pakalpojumi, meteoroloģiskie pakalpojumi aeronavigācijai un aeronavigācijas informācijas pakalpojumi;

17)

“izņēmuma gadījums” ir apstākļi, kuros ATM kapacitāte ir ārkārtīgi samazināta, ārkārtīgi paaugstinot ATFM kavējumu līmeni, ko ir izraisījuši plānoti ierobežojumi darbības vai tehnisku pārmaiņu, nelabvēlīgu laikapstākļu, lielas gaisa telpas daļas nepieejamības (kas saistīta ar dabas vai politiskiem iemesliem), protesta akcijas dēļ un EACCC iesaistīšanās ar tīkla vadītāja starpniecību dēļ, kurai ir viens vai vairāki no minētajiem iemesliem;

18)

“pārstrukturēšanas izmaksas” ir būtiskas vienreizējas izmaksas, kas radušās aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem pārstrukturēšanas procesa laikā, ieviešot jaunas tehnoloģijas un procedūras un saistītus uzņēmējdarbības modeļus, lai veicinātu integrētu pakalpojumu sniegšanu, ja dalībvalsts vēlas atgūt izmaksas vienā vai vairākos pārskata periodos. Tās var ietvert izmaksas, kas radušās, izmaksājot kompensācijas darbiniekiem, slēdzot gaisa satiksmes vadības centrus, pārceļot darbību uz jaunām vietām un norakstot aktīvus un/vai iegūstot citu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu daļas ar stratēģisku nozīmi.

3. pants

Darbības izvērtēšanas iestāde

1.   Ja Komisija nolemj izraudzīties darbības izvērtēšanas iestādi, kas sniegtu tai palīdzību darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā, iestāde tiek izraudzīta tikai uz noteiktu laiku, kurš atbilst pārskata periodiem. Komisija ieceļ darbības izvērtēšanas iestādes priekšsēdētāju un locekļus.

2.   Darbības izvērtēšanas iestādei ir atbilstoša kompetence, un tā ir pietiekami objektīva, lai neatkarīgi veiktu Komisijas uzticētos uzdevumus, jo īpaši galvenajās piemērojamās darbības jomās.

3.   Darbības izvērtēšanas iestāde palīdz Komisijai īstenot darbības uzlabošanas sistēmu, jo īpaši attiecībā uz:

a)	ar darbības rādītājiem saistītu datu vākšanu, pārbaudi, validēšanu un izplatīšanu;

b)	galveno darbības jomu pieņemšanu vai noteikšanu saskaņā ar jomām, kas noteiktas ATM ģenerālplāna darbībā, kā minēts 9. panta 1. punktā, un saistīto galveno darbības rādītāju pieņemšanu vai jaunu noteikšanu;

c)	atbilstošo galveno rādītāju noteikšanu, kas attiecas visās galvenajās darbības jomās uz tīkla funkciju un aeronavigācijas pakalpojumu darbību gan maršrutā, gan termināla pakalpojumos;

d)	Savienības darbības mērķu noteikšanu un pārskatīšanu;

e)	brīdinājuma robežvērtības(-u) noteikšanu, kas minēta 10. panta 4. punktā, brīdinājuma mehānismu iedarbināšanai, kā noteikts 19. pantā;

f)	pieņemto darbības plānu, tostarp darbības mērķu, atbilstības Savienības mērķiem novērtējumu;

g)	vajadzības gadījumā — novērtējumu par to brīdinājuma robežvērtību, kas pieņemtas, piemērojot 19. panta 3. punktu, atbilstību Eiropas Savienības brīdinājuma robežvērtībām, kuras minētas 10. panta 4. punktā;

h)	vajadzības gadījumā — pārskatīto darbības mērķu novērtējumu vai attiecīgo dalībvalstu koriģējošiem pasākumiem;

i)	aeronavigācijas pakalpojumu darbību, tostarp ieguldījumu un kapitālizdevumu, uzraudzību, salīdzināšanu un pārskatīšanu vietējā un Savienības līmenī;

j)	tīkla funkciju darbību uzraudzību, salīdzināšanu un pārskatīšanu;

k)	Eiropas ATM tīkla kopējās darbības uzraudzību, tostarp gada pārskatu sagatavošanu Vienotās gaisa telpas komitejai;

l)	darbības mērķu sasniegšanas novērtējumu katra pārskata perioda beigās nolūkā sagatavoties nākamajam periodam;

m)	tīkla vadītāja darbības plāna novērtējumu, ietverot šā plāna atbilstības Savienības darbības mērķiem novērtējumu;

n)	tehnisko apkopi un atbalstu, koordinējot apspriešanās ar ieinteresētajām personām kalendāru attiecībā uz darbības plāniem un apspriešanās pienākumiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 9. panta 1. punktā.

4.   Pēc Komisijas pieprasījuma darbības izvērtēšanas iestāde sniedz ad hoc informāciju vai pārskatus par jautājumiem, kas saistīti ar darbību.

5.   Darbības izvērtēšanas iestāde var ziņot un sniegt Komisijai ieteikumus par sistēmas uzlabošanu.

6.   Attiecībā uz valstu uzraudzības iestādēm:

a)	lai uzraudzītu Eiropas ATM tīkla kopējo darbību, darbības izvērtēšanas iestāde iegūst no valstu uzraudzības iestādēm vajadzīgo informāciju saistībā ar darbības uzlabošanas plāniem;

b)

darbības izvērtēšanas iestāde palīdz valstu uzraudzības iestādēm, pēc to pieprasījuma sniedzot neatkarīgu skatījumu uz darbības jautājumiem, piemēram, faktu salīdzinājumu starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas strādā līdzīgos nosacījumos (salīdzināšana), darbības izmaiņu analīzi pēdējos piecos gados vai prognožu analīzi;

c)

valstu uzraudzības iestādes var pieprasīt darbības izvērtēšanas iestādes palīdzību, lai noteiktu indikatīvo vērtību diapazonu mērķu noteikšanai, ņemot vērā Savienības mēroga mērķus. Šīs vērtības ir pieejamas valstu uzraudzības iestādēm, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostu operatoriem un gaisa telpas izmantotājiem.

7.   Nodrošinot atbilstību mērķiem un standartiem, kas noteikti un īstenoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008, darbības izvērtēšanas iestāde vajadzības gadījumā sadarbojas ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA), lai veiktu uzdevumus, kuri minēti 3. punktā saistībā ar drošību.

8.   Lai veiktu Eiropas ATM tīkla kopējās darbības nepārtrauktu uzraudzību, darbības izvērtēšanas iestāde izstrādā darba nosacījumus ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostu operatoriem, lidostu koordinatoriem un gaisa pārvadātājiem.

4. pants

Valstu uzraudzības iestādes

1.   Valstu uzraudzības iestādes ir atbildīgas par darbības uzlabošanas plānu, darbības pārskatu izstrādi un darbības uzlabošanas plānu un mērķu uzraudzību. Lai veiktu šos uzdevumus, tās darbojas objektīvi, neatkarīgi un pārredzami.

2.   Dalībvalstis nodrošina valstu uzraudzības iestādēm vajadzīgos resursus un iespējas vai pieeju resursiem un iespējām visās galvenajās darbības jomās, lai veiktu uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā, tostarp pārbaudes pilnvaras, lai izpildītu 20. pantā minētos uzdevumus.

3.   Ja dalībvalstij ir vairāk nekā viena valsts uzraudzības iestāde, tā paziņo Komisijai, kura valsts uzraudzības iestāde ir atbildīga par valsts koordināciju saistībā ar šīs regulas īstenošanu.

5. pants

Funkcionālie gaisa telpas bloki

1.   Dalībvalstis nosaka darbības uzlabošanas plānus funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī.

2.   Lai izpildītu 1. pantā noteikto pienākumu, dalībvalstis:

a)	nodrošina darbības uzlabošanas plāna atbilstību II pielikumā pievienotajam paraugam;

b)	paziņo Komisijai, kura valsts uzraudzības iestāde vai struktūra ir atbildīga par koordināciju funkcionālajā gaisa telpas blokā, un par attiecībām ar Komisiju saistībā ar darbības uzlabošanas plāna īstenošanu;

c)

izstrādā atbilstošus noteikumus, lai nodrošinātu, ka: i) attiecībā uz e) apakšpunkta un I pielikuma nosacījumiem katram galvenajam darbības rādītājam tiek noteikts vienots mērķis; ii) darbības uzlabošanas plānā pārredzamības nolūkā tiek norādīts katra aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēja ieguldījums funkcionālajā gaisa telpas blokā (ko uzrauga visatbilstošākajā līmenī), lai sasniegtu darbības uzlabošanas mērķus, kuri noteikti funkcionālajam gaisa telpas blokam; iii) ja mērķus nesasniedz, pasākumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā, tiek noteikti un piemēroti pārskata periodā; šajā nolūkā izmanto darbības uzlabošanas plānā paredzētās gada vērtības;

d)	ir atbildīgas par to darbības mērķu noteikšanu un sasniegšanu, kas izvirzīti vietējos līmeņos, piemēram, funkcionālā gaisa telpas bloka, valsts, tarifikācijas zonas un lidostas līmenī;

e)

ja nav noteikta kopējā maršruta tarifikācijas zona Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 4. panta nozīmē un ja tā rezultātā maršruta izmaksu efektivitātes mērķus izvirza attiecībā uz vairāk nekā vienu tarifikācijas zonu funkcionālajā gaisa telpas blokā, apkopo šos mērķus līdz vienai vērtībai apkopotā veidā par maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem un informatīvā nolūkā nodrošina kopējus rādītājus, atspoguļojot izmaksu efektivitāti funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī;

f)	ja pārskata perioda laikā tarifikācijas zona ir mainīta, pierāda, ka šī tarifikācija vēl joprojām atļauj sasniegt darbības uzlabošanas mērķus, kas izvirzīti konkrētajam periodam;

g)	nodrošina, ka darbības uzlabošanas plāns atbilst šīs regulas darbības jomai saskaņā ar šīs regulas 1. panta 6. punktu un Regulas (EK) Nr. 549/2004 7. pantu.

6. pants

Tīkla vadītājs

Tīkla vadītājs, kas izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantu un Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 3. pantu, veic šādus uzdevumus saistībā ar darbības uzlabošanas sistēmu:

a)	atbalsta Komisiju, nodrošinot attiecīgu ieguldījumu Savienības mēroga darbības mērķu sagatavošanai pirms pārskata periodiem un darbības mērķu sasniegšanas uzraudzībai pārskata perioda laikā; tīkla vadītājs vērš Komisijas uzmanību uz jebkuriem būtiskiem un pastāvīgiem darbības apjoma samazinājumiem;

b)	saskaņā ar 21. panta 5. punktu nodrošina Komisijai piekļuvi visiem datiem, kas minēti V pielikumā;

c)	atbalsta funkcionālos gaisa telpas blokus un to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanai pārskata periodu laikā, nodrošinot konsekvenci starp darbības uzlabošanas plāniem — tīkla stratēģijas plānu un tīkla darbības plānu;

d)

saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 677/2011 5. panta 1. punktu un 16. panta 1. punktu izstrādā darbības uzlabošanas plānu — tīkla darbības uzlabošanas plānu —, ko iesniedz Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms katra pārskata perioda sākuma un ko Komisija pieņem pirms katra pārskata perioda sākuma; šis darbības uzlabošanas plāns ir publisks, un tajā iekļauj: i) darbības mērķus visās galvenajās darbības jomās un visos rādītājos, kas atbilst Savienības mēroga darbības mērķiem visam pārskata periodam, uzraudzības nolūkā izmantojot gada vērtības; ii) to darbību aprakstu, kuras paredzētas mērķu sasniegšanai; iii) ja nepieciešams vai ja tā nolemj Komisija, papildu galvenos darbības rādītājus un mērķus.

7. pants

Koordinācija ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 549/2004 13.a pantu un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 dalībvalstis un Komisija vajadzības gadījumā savu darbu saskaņo ar EASA, lai nodrošinātu šādu aspektu pienācīgu īstenošanu:

a)	darbības uzlabošanas sistēmas drošības aspekti, tostarp galveno drošības darbības rādītāju un Savienības darbības uzlabošanas mērķu noteikšana, pārskatīšana un īstenošana, kā arī priekšlikumu sniegšana par atbilstošajām darbībām un pasākumiem pēc brīdinājuma mehānisma iedarbināšanas;

b)	galveno drošības darbības rādītāju un mērķu saskaņotība ar Eiropas Aviācijas drošības programmas īstenošanu.

8. pants

Pārskata periodu ilgums

1.   Darbības uzlabošanas sistēmas pirmais pārskata periods ilgst no 2012. kalendārā gada līdz 2014. kalendārā gada beigām. Otrais pārskata periods ilgst no 2015. kalendārā gada līdz 2019. kalendārā gada beigām. Turpmākie pārskata periodi ilgst piecus kalendāros gadus, ja vien netiek noteikts citādi, izdarot grozījumus šajā regulā.

2.   Tāds pats pārskata periods attiecas uz Savienības mēroga darbības mērķiem un darbības uzlabošanas plāniem un mērķiem.

9. pants

Galvenās darbības jomas un darbības rādītāji

1.   Lai noteiktu mērķus, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par citu galveno darbības jomu iespējamu pievienošanu un pieņemšanu saskaņā ar minētās regulas 11. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

2.   Lai izvirzītu mērķus, uz katru galveno darbības jomu attiecina vienu vai noteiktu skaitu galveno darbības rādītāju. Aeronavigācijas pakalpojumu darbību novērtē pēc katra galvenā darbības rādītāja saistošajiem mērķiem.

3.   Regulas I pielikuma 1. iedaļā izklāstīti galvenie darbības rādītāji mērķu izvirzīšanai un darbības rādītāji Savienības līmenī, kas izraudzīti katrā galvenajā darbības jomā.

4.   Regulas I pielikuma 2. iedaļā izklāstīti galvenie vietējie darbības rādītāji vietēju mērķu izvirzīšanai un darbības rādītāji vietējā līmenī darbības mērķu izvirzīšanai. Vietējais līmenis, piemēram, funkcionālā gaisa telpas bloka, valsts, tarifikācijas zonas un lidostas līmenis, ir norādīts I pielikuma 2. iedaļā.

5.   Pārskata perioda gaitā nemaina galvenos darbības rādītājus. Izmaiņas pieņem, veicot grozījumus šajā regulā vismaz sešus mēnešus pirms jaunu Savienības mēroga darbības mērķu pieņemšanas.

6.   Darbības uzraudzībai un/vai darbības uzlabošanas plāna ietvaros dalībvalsts var lemt par darbības rādītāju un saistīto mērķu noteikšanu papildus galvenajām darbības jomām un galvenajiem darbības rādītājiem, kas minēti šajā pantā un I pielikuma 2. iedaļā. Šie papildu rādītāji un mērķi atbalsta Savienības mēroga mērķu un izrietošo vietēja līmeņa mērķu sasniegšanu. Tie, piemēram, var ietvert un aprakstīt darbības plāna civilo un militāro vai meteoroloģisko dimensiju, un tiem var pievienot atbilstošas veicināšanas pasākumu sistēmas.

7.   Lai veicinātu drošības (galveno) darbības rādītāju īstenošanu un noteikšanu, EASA, apspriežoties ar darbības izvērtēšanas iestādi, pieņem attiecīgus līdzekļus atbilstības panākšanai un norādes saskaņā ar procedūru, kas noteikta atbilstoši Regulas (EK) Nr. 216/2008 52. pantam, pirms otrā pārskata perioda sākuma.

II   NODAĻA

DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNU SAGATAVOŠANA

10. pants

Savienības mēroga darbības mērķi

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru Komisija pieņem Savienības mēroga darbības mērķus, ņemot vērā tīkla vadītāja un valstu uzraudzības iestāžu attiecīgo ieguldījumu un pēc apspriedēm par darbības drošības aspektiem ar ieinteresētajām personām, kā minēts šīs regulas 10. pantā, ar citām atbilstošajām organizācijām un EASA.

2.   Ņemot vērā 9. panta 3. punktu, Komisija izvirza Savienības mēroga darbības mērķus ne vēlāk kā piecpadsmit mēnešus pirms pārskata perioda sākuma un pieņem ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pirms pārskata perioda sākuma.

3.   Savienības mēroga darbības mērķu izvirzīšana galvenajam darbības rādītājam, kas norādīts I pielikuma 1. iedaļas 4.1. punkta b) apakšpunktā, sākas otrā pārskata perioda trešajā gadā, uz kuru attiecas Komisijas lēmums, ievērojot 1. punktā minēto procedūru.

4.   Pieņemot Savienības mēroga darbības mērķus, Komisija nosaka brīdinājuma robežvērtību(-as), pēc kuras(-u) sasniegšanas var iedarbināt 19. pantā minētos brīdinājuma mehānismus.

5.   Komisija pamato katru Savienības mēroga darbības mērķi ar to pamatā esošu pieņēmumu aprakstu un pamatojumu, kas izmantots, nosakot šos mērķus, piemēram, tīkla vadītāja, valstu uzraudzības iestāžu ieguldījuma praktiskais rezultāts un citi fakti, prognozes par satiksmi, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju vai funkcionālo gaisa telpas bloku ar līdzīgiem darbības un ekonomiskiem nosacījumiem grupu sastāvs.

11. pants

Darbības uzlabošanas plānu izstrāde

1.   Valsts uzraudzības iestādes funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī izstrādā darbības uzlabošanas plānus, kuros ietverti Savienības mēroga darbības mērķiem un IV pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem atbilstoši mērķi.

Neskarot II pielikumā pievienoto paraugu, darbības uzlabošanas plāns var ietvert dažādas iedaļas attiecībā uz vietējo līmeni, piemēram, funkcionālā gaisa telpas bloka, valsts, tarifikācijas zonas un lidostas līmeni.

2.   Lai atbalstītu darbības uzlabošanas plānu sagatavošanu, valsts uzraudzības iestādes nodrošina, ka:

a)	aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji valsts uzraudzības iestādēm iesniedz savus uzņēmējdarbības plānus;

b)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 10. pantu ieinteresētās personas apspriežas par darbības uzlabošanas plānu un darbības mērķiem. Vismaz trīs nedēļas pirms apspriedes ieinteresētajām personām nodrošina pietiekamu informāciju.

3.   Darbības plānos jo īpaši ietver:

a)	satiksmes prognozi, kura izteikta katrā pārskata perioda gadā apkalpotās pakalpojumu vienībās funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī un par katru tarifikācijas zonu funkcionālajā gaisa telpas blokā, nodrošinot izmantoto rādītāju pamatojumu;

b)	aeronavigācijas pakalpojumu aprēķinātās izmaksas par pārskata perioda katru gadu un par katru tarifikācijas zonu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumiem;

c)

ieguldījumu aprakstu, tostarp to, kas nepieciešami, lai sasniegtu darbības uzlabošanas mērķus, norādot to piemērojamību saistībā ar Eiropas ATM ģenerālplānu, tīkla stratēģijas plānu un kopējiem projektiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a panta 3. punktā; šis apraksts uzsver ieguvumus un sinerģijas, kas sasniegtas funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī;

d)	darbības mērķus katrā atbilstošajā galvenajā darbības jomā, kuri noteikti, atsaucoties uz katru galveno darbības rādītāju visam pārskata periodam, uzraudzības un veicināšanas nolūkā izmantojot gada vērtības;

e)	apsvērumus par galveno darbības jomu savstarpējo atkarību, tostarp novērtējumu par darbības uzlabošanas plāna ietekmi uz drošību ar jebkāda veida nepieciešamiem ietekmes mazināšanas pasākumiem, kas vajadzīgi lai saglabātu drošības garantiju;

f)

plāna civilās un militārās dimensijas aprakstu, ietverot darbību aprakstu gaisa telpas elastīgai izmantošanai (turpmāk FUA), lai palielinātu kapacitāti, pienācīgi ņemot vērā militāro misiju efektivitāti, un vajadzības gadījumā attiecīgo darbības rādītāju un mērķu aprakstu saskaņā ar citiem darbības uzlabošanas plāna rādītājiem un mērķiem;

g)	aprakstu un pamatojumu tam, kā d) apakšpunktā minētie darbības mērķi saskaņojas ar Savienības mēroga darbības mērķiem un veicina tos un Eiropas ATM tīkla darbību;

h)	katra attiecīgā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja un tā konkrētā ieguldījuma mērķu sasniegšanā noteikšanu, ko pārredzamības nolūkā uzrauga visatbilstošākajā līmenī, kā norādīts 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) daļā;

i)	veicināšanas pasākumu aprakstu, kas piemērojami attiecīgajiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lai veicinātu mērķu sasniegšanu pārskata perioda laikā;

j)	valsts uzraudzības iestāžu veiktos pasākumus, lai uzraudzītu darbības mērķu sasniegšanu;

k)	aprakstu apspriežu rezultātiem ar ieinteresētajām personām, tostarp dalībnieku uzdotos jautājumus un darbības, par kurām panākta vienošanās.

4.   Darbības uzlabošanas plānus balsta uz II pielikumā pievienoto paraugu, un tajos var, ja dalībvalstis, piemērojot 9. panta 6. punktu, attiecīgi izlemj, ietvert papildu rādītājus un saistītos mērķus.

5.   Tīkla vadītājs izstrādā tīkla darbības uzlabošanas plānu, kurā ietverti Savienības mēroga darbības mērķi un mutatis mutandis IV pielikumā minētie vērtēšanas kritēriji.

6.   Lai sagatavotu tīkla darbības uzlabošanas plānu, tīkla vadītājs:

a)	nodrošina apspriešanos saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 14. pantu;

b)	izmanto III pielikumā pievienoto paraugu.

12. pants

Veicināšanas pasākumu sistēmas

1.   Veicināšanas pasākumu sistēmas, ko darbības uzlabošanas plānos piemēro dalībvalstis, atbilst šiem vispārējiem principiem:

a)	tās ir efektīvas un samērīgas un netiek mainītas pārskata perioda laikā;

b)	tās īsteno nediskriminējoši un pārredzami, lai atbalstītu uzlabojumus pakalpojumu sniegšanā;

c)	tās ir daļa no normatīvās vides, kas ex ante zināma visām ieinteresētajām pusēm un piemērojama visā pārskata perioda laikā;

d)	tās mudina struktūras, uz kurām attiecas mērķu noteikšana, sasniegt augstu darbības līmeni un saistītos mērķus.

2.   Izmaksu efektivitātes mērķu stimuli ir finansiāli, un tos regulē attiecīgi noteikumi, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 13. un 14. punktā. Tie jāietver riska dalīšanas mehānismā valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī.

3.   Kapacitātes mērķu stimuli ir finansiāli, un tos regulē Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 15. panta noteikumi. Tos var papildināt ar cita veida stimuliem, piemēram, korektīviem rīcības plāniem ar termiņiem un saistītajiem pasākumiem, par kuriem lemj valsts uzraudzības iestādes, ņemot vērā vietējos apstākļus.

4.   Vides mērķu stimuli var būt finansiāli, un tos regulē Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 15. panta noteikumi. Tos var papildināt ar cita veida stimuliem, piemēram, koriģējošiem rīcības plāniem ar termiņiem un saistītajiem pasākumiem, par kuriem lemj valsts uzraudzības iestādes, ņemot vērā vietējos apstākļus.

5.   Turklāt dalībvalstis var vietējā līmenī pielāgot aeronavigācijas maksājumus, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 16. pantā.

III   NODAĻA

DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNU PIEŅEMŠANA

13. pants

Darbības uzlabošanas plānu sākotnējā pieņemšana

Pēc valsts uzraudzības iestāžu priekšlikuma dalībvalstis pieņem darbības uzlabošanas plānus, kuros ietverti saistošie darbības mērķi, un tos iesniedz Komisijai ne mazāk kā sešus mēnešus pirms pārskata perioda sākuma.

14. pants

Darbības uzlabošanas plānu un mērķu novērtējums un pārskatīšana

1.   Komisija novērtē darbības uzlabošanas plānus, to mērķus un jo īpaši to atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, kā arī IV pielikumā minētajiem kritērijiem un atbilstīgo ieguldījumu tajos, ņemot vērā tās situācijas novērtējumu, kas var būt mainījusies laikā no Savienības mēroga mērķu pieņemšanas datuma līdz darbības uzlabošanas plāna novērtējuma datumam. Ja mērķus izvirza vietējā līmenī neatkarīgi no Savienības mēroga darbības mērķiem, novērtējumu pamato ar IV pielikumā izklāstītajiem kritērijiem.

2.   Ja Komisija uzskata, ka darbības uzlabošanas plāns vai tā daļa un tā mērķi ir atbilstoši Savienības mēroga mērķiem un sniedz atbilstīgu ieguldījumu tajos un ka tie ir atbilstoši visiem IV pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, Komisija piecu mēnešu laikā pēc darbības uzlabošanas plāna saņemšanas par to paziņo attiecīgajai(-ajām) dalībvalstij(-īm).

3.   Ja Komisija uzskata, ka darbības uzlabošanas plāns vai tā daļa un daži vai visi tā mērķi nav atbilstoši Savienības mēroga mērķiem un nesniedz atbilstīgu ieguldījumu tajos un/vai ka tie nav atbilstoši vienam vai vairākiem IV pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, Komisija piecu mēnešu laikā pēc darbības uzlabošanas plāna saņemšanas un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktā minēto procedūru sniedz attiecīgajai(-ajām) dalībvalstij(-īm) ieteikumus par pārskatīta(-u) darbības uzlabošanas plāna(-u) pieņemšanu. Šo ieteikumu sniedz pēc apspriedes ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) un precīzi nosaka, kuras darbības uzlabošanas plāna daļas un/vai kurš(-i) mērķis(-i) ir jāpārskata, un izskaidro Komisijas novērtējuma apsvērumus.

4.   Šādā gadījumā attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) pieņem pārskatīto darbības uzlabošanas plānu vai tā daļu un/vai mērķi(-us), ņemot vērā Komisijas viedokli, un atbilstošus pasākumus šo mērķu sasniegšanai un attiecīgi paziņo Komisijai četru mēnešu laikā pēc ieteikuma sniegšanas.

15. pants

Pārskatīto darbības uzlabošanas plānu un darbības mērķu novērtējums un koriģējošo pasākumu pieņemšana

1.   Komisija novērtē katru pārskatīto darbības uzlabošanas plānu vai tā daļu un tā darbības mērķus, pamatojoties uz IV pielikumā minētajiem kritērijiem.

2.   Ja Komisija uzskata, ka pārskatītais darbības uzlabošanas plāns vai tā daļa un tā darbības mērķi ir atbilstoši Savienības mēroga mērķiem un sniedz atbilstīgu ieguldījumu tajos un ka tie ir atbilstoši visiem IV pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, Komisija piecu mēnešu laikā pēc pārskatītā darbības uzlabošanas plāna saņemšanas par to paziņo attiecīgajai(-ajām) dalībvalstij(-īm).

3.   Ja Komisija uzskata, ka pārskatītais darbības uzlabošanas plāns vai tā daļa un daži vai visi tā darbības mērķi vēl joprojām nav atbilstoši Savienības mēroga mērķiem un nesniedz atbilstīgu ieguldījumu tajos un/vai ka tie nav atbilstoši vienam vai vairākiem IV pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, Komisija piecu mēnešu laikā pēc pārskatītā darbības uzlabošanas plāna vai tā daļas saņemšanas un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru nolemj, ka attiecīgai(-ajām) dalībvalstij(-īm) jāveic koriģējoši pasākumi.

4.   Šādā lēmumā, izvērtējot IV pielikumā minētos kritērijus, precīzi noteikts, kura plāna vai mērķa(-u) daļa ir jāpārskata, un izklāstīti Komisijas novērtējuma apsvērumi. Tas var paredzēt šo mērķu darbības rezultātu līmeni, lai ļautu attiecīgajai(-ajām) dalībvalstij(-īm) veikt atbilstošus koriģējošus pasākumus, un/vai ietvert priekšlikumus par šādiem koriģējošiem pasākumiem.

5.   Divu mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) paziņo Komisijai par pieņemtajiem koriģējošajiem pasākumiem un elementiem, kas demonstrē to atbilstību Komisijas lēmumam.

16. pants

Darbības plāni vai koriģējošie pasākumi, kas pieņemti pēc pārskata perioda sākuma

Darbības uzlabošanas plānus vai koriģējošos pasākumus, kas pieņemti pēc pārskata perioda sākuma, īstenojot 14. un 15. pantā izklāstītās procedūras, piemēro ar atpakaļejošu spēku no pārskata perioda pirmās dienas.

17. pants

Mērķu pārskatīšana

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru Komisija var izlemt pārskatīt Savienības mēroga mērķus un/vai pēc dalībvalsts pieprasījuma atļaut viena vai vairāku vietējo mērķu pārskatīšanu:

a)	ja, pamatojoties uz tās ziņojumu, kas minēts 18. panta 4. punktā, tai ir būtiski pierādījumi tam, ka sākotnējie dati, pieņēmumi un pamatojumi, kas izmantoti, lai izvirzītu sākotnējos mērķus, vairs nav spēkā; vai

b)	piemērojot 19. pantā minēto brīdinājuma mehānismu; vai

c)	pēc Komisijas lēmuma saskaņā ar 10. panta 3. punktu saistībā ar galvenajiem darbības rādītājiem, kas izklāstīti I pielikuma 1. iedaļas 4.1. punkta b) apakšpunktā.

2.   Ja pārskata Savienības mēroga mērķus, var būt jāveic grozījumi pastāvošajos darbības uzlabošanas plānos. Šādā gadījumā Komisija var izlemt veikt šīs regulas II un III nodaļā noteiktos atbilstošos grafika regulējumus.

IV   NODAĻA

DARBĪBAS MĒRĶU IZPILDES UZRAUDZĪBA

18. pants

Nepārtraukta uzraudzība un ziņošana

1.   Darbības uzlabošanas plānu īstenošanu uzrauga Komisija un valsts uzraudzības iestādes. Šajā nolūkā izmanto darbības uzlabošanas plānā paredzētās gada vērtības. Ja pārskata periodā mērķus nesasniedz, attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) nosaka un piemēro koriģējošus pasākumus, kuru mērķis ir labot situāciju, un paziņo par tiem Komisijai. Ja Komisija uzskata, ka šādi koriģējošie pasākumi nav pietiekami, lai labotu situāciju, tā piecu mēnešu laikā pēc pasākumu saņemšanas un saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktā minēto procedūru informē par to attiecīgo(-ās) dalībvalsti(-is), kā arī sniedz priekšlikumus par koriģējošiem pasākumiem.

2.   Ja Komisija konstatē būtisku un pastāvīgu darbības apjoma samazinājumu vietējā vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī, kas ietekmē citas vienotās Eiropas gaisa telpas izveidošanas valstis un/vai visu Eiropas gaisa telpu, tā var attiecīgajai(-ajām) dalībvalstij(-īm) pieprasīt noteikt un piemērot koriģējošos pasākumus, ko izstrādā, lai sasniegtu darbības uzlabošanas plāna mērķus, un paziņot par tiem Komisijai., Ja Komisija uzskata, ka šādi pasākumi nav pietiekami, lai labotu situāciju, tā piecu mēnešu laikā pēc pasākumu saņemšanas un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktā minēto procedūru informē par to attiecīgo(-ās) dalībvalsti(-is), kā arī sniedz priekšlikumus par koriģējošiem pasākumiem.

3.   Komisija uzrauga tīkla vadītāja tīkla darbības uzlabošanas plāna īstenošanu. Šajā nolūkā izmanto darbības uzlabošanas plānā paredzētās gada vērtības. Ja pārskata periodā mērķus nesasniedz, Komisija pieprasa tīkla vadītājam noteikt un piemērot koriģējošos pasākumus, ko izstrādā, lai sasniegtu tīkla darbības uzlabošanas plānā izvirzītos mērķus, un paziņot par tiem Komisijai. Komisija informē valsts uzraudzības iestādes vai struktūras par šādiem koriģējošiem mērķiem, kā noteikts 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

4.   Ik gadu ne vēlāk kā 1. jūnijā un tad, ja pastāv risks nesasniegt darbības mērķus, valsts uzraudzības iestādes vai struktūras paziņo Komisijai par darbības uzlabošanas plānu un darbības mērķu uzraudzību, kā noteikts 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Ziņojumus pamato uz ieteikumiem, ko pirms pārskata perioda sākuma izstrādā Komisija. Komisija vismaz reizi gadā ziņo Vienotās gaisa telpas komitejai par darbības mērķu izpildi.

19. pants

Brīdinājuma mehānismi

1.   Ja darbības uzlabošanas plānu pieņemšanas laikā neparedzamu apstākļu dēļ, kas tajā pašā laikā ir nepārvarami un nav atkarīgi no dalībvalstu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju un tīkla vadītāja gribas, Savienības līmenī kalendārā gada laikā ir sasniegta(-as) 10. panta 4. punktā minētā robežvērtība(-as), Komisija pārskata situāciju, ar Vienotās gaisa telpas komitejas starpniecību apspriežoties ar dalībvalstīm, un četru mēnešu laikā sniedz priekšlikumus par atbilstošām darbībām. Tie var ietvert Savienības mēroga darbības mērķu pārskatīšanu un tādēļ arī vietējo darbības mērķu pārskatīšanu.

2.   Ja darbības uzlabošanas plānu pieņemšanas laikā neparedzamo apstākļu dēļ, kas tajā pašā laikā ir nepārvarami un nav atkarīgi no dalībvalstu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju un tīkla vadītāja gribas, vietējā līmenī kalendārā gada laikā ir sasniegta(-as) 10. panta 4. punktā minētā robežvērtība(-as), attiecīgās valstu uzraudzības iestādes pārskata situāciju, sazinoties ar Komisiju, un četru mēnešu laikā sniedz priekšlikumus par atbilstošām darbībām. Tās var ietvert vietējo darbības mērķu pārskatīšanu.

3.   Lai ņemtu vērā vietējos apstākļus un specifiku, dalībvalstis var pieņemt brīdinājuma robežvērtības, kas atšķiras no tām, kuras minētas 10. panta 4. punktā. Šādā gadījumā šīs robežvērtības nosaka darbības uzlabošanas plānā un atbilstoši robežvērtībām, kas pieņemtas saskaņā ar 10. panta 4. punktu. Novirzēm vajadzīgs detalizēts pamatojums. Piemērojot šīs robežvērtības, izmanto 1. punktā noteikto procesu.

4.   Ja brīdinājuma mehānisma īstenošanas rezultātā pārskata darbības uzlabošanas plānus un mērķus, Komisija veicina šādu pārskatīšanu, atbilstoši pielāgojot grafiku, kas piemērojams saskaņā ar II un III nodaļā minēto procedūru.

20. pants

Atbilstības uzraudzības veicināšana

1.   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un tīkla vadītājs sekmē pārbaudes un apsekojumus, tostarp objektu apmeklējumus, ko veic Komisija un attiecīgā valsts uzraudzības iestāde vai kvalificēta struktūra, kura rīkojas šīs valsts uzraudzības iestādes vārdā, vai attiecīgā gadījumā EASA. Neskarot uzraudzības pilnvaras, kas uzticētas valsts uzraudzības iestādēm un EASA, pilnvarotajām personām ir tiesības:

a)	saistībā ar galvenajām darbības jomām pārbaudīt dokumentus un jebkurus citus materiālus, kas attiecas uz darbības uzlabošanas plānu un mērķu noteikšanu;

b)	kopēt pilnībā vai daļēji šādus dokumentus;

c)	lūgt mutiskus paskaidrojumus uz vietas.

2.   Pārbaudes un apsekojumus, kas minēti 1. punktā, veic atbilstoši tās dalībvalsts spēkā esošajām procedūrām, kurā šādus pasākumus veic.

3.   Šīs regulas īstenošanu attiecībā uz drošību uzrauga valsts uzraudzības iestādes saskaņā ar procedūrām drošības uzraudzībai, ko paredz Komisijas Regula (ES) Nr. 1034/2011 (14).

4.   Saistībā ar standartizācijas pārbaudēm EASA uzrauga to, kā dalībvalstis īsteno šo regulu attiecībā uz drošību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 24. panta 5. punktā minētajām darba metodēm.

V   NODAĻA

AR AERONAVIGĀCIJAS DARBĪBAS RĀDĪTĀJIEM EIROPAS VIENOTAJĀ GAISA TELPĀ SAISTĪTĀS INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA, VALIDĒŠANA, PĀRBAUDE UN IZPLATĪŠANA

21. pants

Datu apkopošana un validēšana darbības pārskatīšanai

1.   Papildus datiem, ko Komisija jau apkopojusi, izmantojot citus Savienības instrumentus, un ko var lietot arī darbības pārskatīšanai, valsts iestādes, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, lidostu operatori, lidostu koordinatori un gaisa pārvadātāji nodrošina Komisijai V pielikumā minētos datus saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām prasībām.

2.   Valsts iestādes var pilnībā vai daļēji deleģēt vai reorganizēt datu sniegšanas pienākumu valsts uzraudzības iestāžu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, lidostu operatoru un lidostu koordinatoru vidū nolūkā ņemt vērā vietējo specifiku un pastāvošos ziņošanas kanālus.

3.   Datu sniedzēji veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu datu kvalitāti, validēšanu un laicīgu nodošanu, tostarp sniedz pierādījumus kvalitātes pārbaužu un validēšanas procesu veikšanai, skaidrojumus konkrētiem Komisijas pieprasījumiem attiecībā uz datu kvalitāti un vajadzības gadījumā rīcības plāniem, lai uzlabotu datu kvalitāti. Datus sniedz bez maksas, vajadzības gadījumā elektroniski, Komisijas norādītā formātā.

4.   Komisija novērtē kvalitāti un validē datus, kas nosūtīti saskaņā ar 1. punktu. Ja datus nevar pienācīgi izmantot darbības pārskatā, Komisija var veikt atbilstošus pasākumus, lai novērtētu un uzlabotu datu kvalitāti, sadarbībā ar dalībvalstīm un jo īpaši ar to valsts uzraudzības iestādēm.

5.   Šajā regulā dati, kas minēti 1. punktā un kas jau nodrošināti Eurocontrol, uzskatāmi par nodrošinātiem arī Komisijai. Ja dati nav jau nodrošināti Eurocontrol, Komisija un Eurocontrol veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi dati Komisijai pieejami saskaņā ar 3. punktā minētajām prasībām.

6.   Ja noteiktas būtiskas jaunu datu prasības vai sagaidāmi nepietiekamas kvalitātes dati, Komisija var veikt eksperimentālus pētījumus, kuri dalībvalstīm vai ieinteresētajām personām jāveic brīvprātīgi, pirms ieviestas prasības attiecībā uz jauniem datiem, izdarot grozījumus šajā regulā. Šādus eksperimentālus pētījumus veic, lai novērtētu attiecīgo datu apkopošanas iespējamību, salīdzinot priekšrocības, ko nodrošina datu pieejamība, ar datu apkopošanas izmaksām un respondentu slogu.

22. pants

Informācijas izplatīšana

1.   Komisija izplata informāciju, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (15), jo īpaši tās 4. pantu un Regulas (EK) Nr. 550/2004 18. pantu.

2.   Regulas 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā informācija ir publiski pieejama, jo īpaši elektroniskā veidā. Šim nolūkam Komisija pieņem lēmumu par politiku attiecībā uz to datu apstrādi, aizsardzību, konfidencialitāti un izplatīšanu, kas apkopoti darbības uzlabošanas mērķiem, piemērojot 21. pantu, un attiecīgajām intelektuālā īpašuma tiesībām.

3.   Komisijas ziņojumi, kas minēti 18. panta 4. punktā, ir publiski pieejami, un atsauci uz tiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija var izlemt regulāri sniegt citu vispārēju informāciju attiecīgajām pusēm, jo īpaši elektroniskā veidā.

4.   Regulas 10. pantā minētie Savienības mēroga mērķi un atsauce uz pieņemtajiem III nodaļā minētajiem darbības plāniem ir publiski pieejama un publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.   Individuālu pieeju konkrētai informācijai, piemēram, apstiprinātajiem datiem un statistikai, piešķir datu sniedzējam, uz kuru šī informācija un darbības attiecas tieši.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

Atbrīvojumi

Ja saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 391/2013 3. pantā minētajām procedūrām ir noteikts, ka uz dažiem vai visiem dalībvalsts terminālī sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem un/vai CNS, MET un AIS pakalpojumiem attiecas tirgus nosacījumi, un ja saskaņā ar šo regulu dalībvalsts ir nolēmusi šiem pakalpojumiem neaprēķināt šo pakalpojumu noteiktās izmaksas, neaprēķināt un nenoteikt termināla izmaksas un nepiemērot finanšu stimulus, šiem pakalpojumiem nepiemēro izmaksu efektivitātes mērķus.

24. pants

Pārsūdzība

Dalībvalstīm jānodrošina, lai saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi ir pienācīgi paskaidroti un uz tiem attiecas efektīva pārskatīšanas un/vai pārsūdzības procedūra.

25. pants

Sistēmas pārskats

Līdz katra pārskata perioda beigām Komisija pārskata darbības uzlabošanas sistēmu un jo īpaši analizē tās ietekmi, efektivitāti un darbības jomu, ņemot vērā ICAO veikto darbu šajā jomā.

26. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 677/2011

Regulu (ES) Nr. 677/2011 groza šādi:

1.	regulas 28. apsvērumu svītro;

2.	regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “1.   Lai tīklu vadītu ilgtermiņa perspektīvā, tīkla vadītājs izstrādā, uztur un īsteno tīkla stratēģijas plānu, kas ir saskaņots ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 (16) 8. pantā noteikto pārskata periodu.

3.	regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “4.   Tīkla stratēģijas plānu regulāri atjaunina vismaz 12 mēnešus pirms katra pārskata perioda sākuma.”;

4.

regulas 20. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “3.   Tīkla vadītājs ik gadu iesniedz ziņojumu Komisijai un Aģentūrai par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu savus uzdevumus. Ziņojumā aplūko atsevišķas tīkla daļas, kā arī tīkla situāciju kopumā, un tas ir cieši saistīts ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 6. panta d) apakšpunktā minētā tīkla stratēģijas plāna, tīkla darbības plāna un tīkla darbības uzlabošanas plāna saturu. Komisija informē Vienotās gaisa telpas komiteju.”;

5.

IV pielikumu aizstāj ar šādu tekstu: “IV PIELIKUMS TĪKLA STRATĒĢIJAS PLĀNA PARAUGS Tīkla stratēģijas plāna pamatā ir turpmāk izklāstītā struktūra. 1.   IEVADS 1.1. Tīkla stratēģijas plāna darbības joma (ģeogrāfiskais apgabals un laikposms). 1.2. Plāna sagatavošana un apstiprināšanas process. 2.   VISPĀRĒJAIS KONTEKSTS UN PRASĪBAS 2.1. Pašreizējā un plānotā tīkla stāvokļa apraksts, aptverot ERND, ATFM, lidostas un nepietiekamos resursus. 2.2. Problēmas un iespējas, kas saistītas ar plāna laikposmu (tostarp satiksmes pieprasījuma prognoze un attīstība pasaules mērogā). 2.3. Darbības mērķi un uzņēmējdarbības prasības, ko paudušas dažādas ieinteresētās personas, un Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi. 3.   STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS 3.1. Darbības uzlabošanas mērķu un uzņēmējdarbības prasību sekmīgai īstenošanai izstrādātās tīkla pilnveides un attīstības stratēģijas apraksts. 3.2. Atbilstība darbības uzlabošanas sistēmai. 3.3. Atbilstība Eiropas ATM ģenerālplānam. 4.   STRATĒĢISKIE MĒRĶI 4.1. Tīkla stratēģisko mērķu apraksts: a) ietverot iesaistīto ieinteresēto personu sadarbības aspektus lomu un pienākumu izteiksmē; b) norādot, kā stratēģiskie mērķi saskanēs ar prasībām; c) nosakot, kā tiks mērīti panākumi šo mērķu sasniegšanā; d) norādot, kā stratēģiskie mērķi ietekmēs nozari un citas attiecīgā jomas. 5.   STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA 5.1. Īstermiņa / vidēja termiņa plānošanas apraksts: a) katra stratēģiskā mērķa prioritātes; b) katra stratēģiskā mērķa īstenošana vajadzīgās tehnoloģiju ieviešanas, arhitektoniskās ietekmes, cilvēcisko aspektu, attiecīgo izmaksu, ieguvumu, kā arī nepieciešamās pārvaldības, resursu un regulējuma izteiksmē; c) iesaistīto ieinteresēto personu nepieciešamā dalība katra plāna elementa aspektā, tostarp to lomas un pienākumi; d) tīkla vadītāja iesaistīšanās saskaņotais līmenis katra plāna elementa īstenošanas atbalstam katrai atsevišķai funkcijai. 5.2. Ilgtermiņa plānošanas apraksts: a) nodoms īstenot katru stratēģisko mērķi vajadzīgo tehnoloģiju un atbilstošo pētniecības un izstrādes aspektu, arhitektoniskās ietekmes, cilvēcisko aspektu, ekonomiskā pamatojuma, nepieciešamās pārvaldības un regulējuma, kā arī šo ieguldījumu attiecīgā drošības un ekonomiskā pamatojuma izteiksmē; b) iesaistīto ieinteresēto personu nepieciešamā dalība katra plāna elementa aspektā, tostarp to lomas un pienākumi. 6.   RISKA NOVĒRTĒJUMS 6.1. Ar plāna īstenošanu saistīto risku apraksts. 6.2. Uzraudzības procesa apraksts (ietverot iespējamo novirzi no sākotnējiem mērķiem). 7.   IETEIKUMI 3.4. Tādu pasākumu apzināšana, kas Savienībai un dalībvalstīm jāveic plāna īstenošanas atbalstam.”

27. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro, sākot ar otro pārskata periodu, kā noteikts 8. pantā, un tā laikā. Attiecībā uz darbības uzlabošanas sistēmas piemērošanu, lai varētu pieņemt Savienības mēroga mērķus, piemērojot 10. panta 2. punktu pirms otrā pārskata perioda sākuma, un darbības uzlabošanas plānu sagatavošanu un pieņemšanu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, 1. panta 3. un 4. punktu, 3. panta 3. punkta i) un n) apakšpunktu, 5. pantu, 6. pantu, 9. panta 3. punktu un 4. punktu, 26. pantu, II nodaļu, III nodaļu, kā arī I, II, III, IV un V pielikumu piemēro, sākot no šīs regulas stāšanās spēkā datuma.

28. pants

Atcelšana

Komisijas Regulu (ES) Nr. 691/2010, Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 26. pantu un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1216/2011 atceļ, sākot no 2015. gada 1. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumu īstenot darbības uzlabošanas sistēmu pirmā pārskata perioda laikā, kā noteikts 8. pantā.

---

(1)  OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp.

(3)  OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

(4)  OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

(5)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 31. lappusi.

(6)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(7)  OV L 185, 15.7.2011., 1. lpp.

(8)  OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp.

(9)  OV L 310, 25.11.2011., 3. lpp.

(10)  OV L 167, 4.7.2003., 23. lpp.

(11)  OV L 294, 13.11.2007., 3. lpp.

(12)  OV L 295, 14.11.2007., 7. lpp.

(13)  OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp.

(14)  OV L 271, 18.10.2011, 15. lpp.

(15)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(16)  OV L 128, 9.5.2013., 1. lpp.”;

---

---

---

---

---

---

9.5.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/31

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 391/2013

(2013. gada 3. maijs),

ar ko nosaka kopīgu tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (1), kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1070/2009 (Pakalpojumu sniegšanas regula) (2), un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 550/2004 ir noteikts, ka Komisijai ir jāizveido kopīga tarifikācijas sistēma aeronavigācijas pakalpojumiem, ļaujot to vienādi piemērot vienotajā Eiropas gaisa telpā.

(2)

Lai īstenotu Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvu, ir ļoti svarīgi izstrādāt kopīgu tarifikācijas sistēmu visos lidojuma posmos sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem. Šādai sistēmai ir jāveicina labāka pārredzamība attiecībā uz gaisa telpas izmantotājiem piemērojamo maksājumu noteikšanu, piemērošanu un izpildi. Sistēmai ir jāveicina arī droša, rentabla un efektīva aeronavigācijas pakalpojumu sniegšana aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem, kuri finansē šo sistēmu un stimulē integrētu pakalpojumu sniegšanu.

(3)

Kopīgajai tarifikācijas sistēmai jābūt neatņemamam elementam darbības uzlabošanas sistēmas mērķu īstenošanā atbilstīgi 11. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu vienotās Eiropas gaisa telpas izveidošanai (3), kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1070/2009 (pamatregula) un Komisijas 2013. gada 3 maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 390/2013 ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu (4).

(4)

Saskaņā ar vispārējo aeronavigācijas pakalpojumu darbības uzlabošanas mērķi tarifikācijas sistēmai jāveicina rentabilitāte un ekspluatācijas efektivitāte un jānodrošina aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem paredzētu stimulējošu shēmu izveide, lai atbalstītu uzlabojumus aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā, tostarp satiksmes riska dalīšanas piemērošanu.

(5)	Kopīgajai tarifikācijas sistēmai jāatbilst Eirokontroles maršruta maksājumu sistēmai un ICAO 1944. gada Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”) 15. pantam.

(6)	Kopīgajai tarifikācijas sistēmai jānodrošina optimāls gaisa telpas izmantojums, ņemot vērā satiksmes plūsmas, it īpaši funkcionālajos gaisa telpas blokos, kā noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 9.a pantu.

(7)	Svarīgs kopīgās tarifikācijas sistēmas princips ir laikus nodrošināt gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem un kompetentajām iestādēm pilnīgu un pārredzamu informāciju par izmaksu bāzi.

(8)

Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka termināla aeronavigācijas pakalpojumi un/vai komunikācijas/navigācijas/uzraudzības pakalpojumi (CNS), meteoroloģijas (MET) un aeronavigācijas informācijas dienestu (AIS) pakalpojumi tiek sniegti tirgus apstākļos, dalībvalstīm attiecībā uz šiem pakalpojumiem jābūt iespējai izlemt neaprēķināt noteiktās izmaksas, neaprēķināt termināla maksājumus, nenoteikt termināla vienības likmes un/vai nenoteikt finansiālus stimulus.

(9)	Lidostu darbības rakstura izmaiņu dēļ pārskata periodā var rasties vajadzība izdarīt izmaiņas termināla tarifikācijas zonās.

(10)

Jaunu tehnoloģiju un procedūru, kā arī ar tām saistīto uzņēmējdarbības modeļu ieviešanai nolūkā stimulēt integrētu pakalpojumu sniegšanu ir jānodrošina ievērojama izmaksu samazināšana aeronavigācijas pakalpojumu izmantotāju labā. Lai nodrošinātu šos turpmākos izmaksu samazinājumus, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsedz pārstrukturēšanas izmaksas nolūkā uzlabot savu uzņēmumu darbību, un šīs izmaksas viņi var atgūt, ja tiek apliecināts neto ieguvums aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem.

(11)	Pieņemot stimulu mehānismus labākas darbības veicināšanai, jāņem vērā faktiskās darbības atalgošanas vai sodīšanas vēlamība saistībā ar pakalpojumu sniegšanas līmeņiem, kas tika paredzēti, pieņemot darbības uzlabošanas plānu.

(12)

Lai paātrinātu SESAR tehnoloģiju ieviešanu, uz ieguldījumiem jaunās gaisa satiksmes pārvaldības (GSP) sistēmās un ieguldījumiem ievērojamu izmaiņu veikšanā esošajās GSP sistēmās ir jāattiecina izmaksu atgūšana, izmantojot aeronavigācijas pakalpojumu izmantotāju maksājumus, ja ieguldījumi ir saskanīgi ar Eiropas GSP ģenerālplānu, it īpaši, īstenojot kopīgus projektus, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a panta 3. punktā. Turklāt dalībvalstīm ir jābūt iespējai pieņemt lēmumu par aeronavigācijas maksājumu pielāgošanu, lai sniegtu stimulu aprīkot gaisa kuģi ar kopīgajos projektos iekļautajām sistēmām.

(13)	Lai palielinātu aeronavigācijas pakalpojumu efektivitāti un veicinātu to optimālu izmantošanu, dalībvalstīm jānodrošina iespēja veikt papildu maksājumu pielāgošanu, ņemot vērā tīkla noslodzes pakāpi konkrētā apgabalā vai konkrētā maršrutā noteiktos laikos.

(14)	Piemēroto maksājumu līmenis, it īpaši vieglajiem lidaparātiem, nedrīkst kļūt par iemeslu, kura dēļ netiktu izmantotas drošībai nepieciešamās iekārtas un pakalpojumi vai arī netiktu ieviestas jaunas metodes un procedūras.

(15)	Dalībvalstīm būtu jāspēj kopīgi noteikt to vienību likmes, it īpaši, ja tarifikācijas zonas attiecas uz vairāku dalībvalstu gaisa telpām vai arī dalībvalstis piedalās kopīgā maršruta tarifikācijas sistēmā.

(16)	Lai uzlabotu kopīgās tarifikācijas sistēmas efektivitāti un samazinātu administratīvo un grāmatvedības noslogojumu, kopīgas maršruta maksājumu sistēmas ietvaros dalībvalstīm būtu jāspēj kolektīvi iekasēt maršruta maksājumus, nosakot vienotu maksājumu par lidojumu.

(17)	Ir jānostiprina tiesiskie līdzekļi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka aeronavigācijas pakalpojumu izmantotāji laikus un pilnā apmērā veic aeronavigācijas maksājumus.

(18)	Gaisa telpas izmantotājiem piemērojamie maksājumi būtu jānosaka un jāpiemēro taisnīgi un pārredzami pēc apspriešanās ar to pārstāvjiem. Šādi maksājumi būtu regulāri jāpārskata.

(19)	Komisijas 2006. gada 6. decembra Regula (EK) Nr. 1794/2006, ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem (5), kas grozīta ar Komisijas 2010. gada 16. decembra Regulu (ES) Nr. 1191/2010 (6), jāatceļ no 2015. gada 1. janvāra.

(20)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Vienotās gaisa telpas komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir noteikti pasākumi kopīgas tarifikācijas sistēmas izstrādei aeronavigācijas pakalpojumiem.

2.   Šī regula attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumiem, kurus sniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 8. pantu izraudzītie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji un saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu izraudzītie meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji, vispārējai gaisa satiksmei ICAO EUR un AFI reģionos, kuros par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu atbild dalībvalstis. Tā attiecas arī uz tīkla vadītāju, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 3. pantu (7).

3.   Dalībvalstis šo regulu var piemērot aeronavigācijas pakalpojumiem, kuri tiek sniegti to atbildībā esošajā gaisa telpā citos ICAO reģionos, ar nosacījumu, ka dalībvalstis par to attiecīgi informē Komisiju un citas dalībvalstis.

4.   Dalībvalstis šo regulu var piemērot aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. panta 5. punktu ir saņēmuši atļauju sniegt aeronavigācijas pakalpojumus bez sertifikācijas.

5.   Ņemot vērā Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 1. panta 4. punktu, dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot šo regulu aeronavigācijas pakalpojumiem lidostās, kurās gada laikā veic mazāk par 70 000IFR gaisa transporta kustību.

Dalībvalstis informē Komisiju par tādu lēmumu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. panta definīcijas.

Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

1)	“aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājs” ir gaisa kuģa operators laikā, kad veikts lidojums, vai, ja operatora identitāte nav zināma, gaisa kuģa īpašnieks, ja vien nav iespējams pierādīt, ka tobrīd gaisa kuģa operators bijusi kāda cita persona;

2)	“gaisa telpas izmantotāju pārstāvis” ir jebkura juridiskā persona vai uzņēmums, kas pārstāv vienas vai vairāku aeronavigācijas pakalpojumu izmantotāju kategoriju intereses;

3)	“IFR” ir instrumentālo lidojumu noteikumi atbilstīgi Čikāgas konvencijas (desmitais izdevums – 2005. gada jūlijs) 2. pielikumā sniegtajai definīcijai;

4)	“VFR” ir vizuālo lidojumu noteikumi atbilstīgi Čikāgas konvencijas (desmitais izdevums – 2005. gada jūlijs) 2. pielikumā sniegtajai definīcijai;

5)	“maršruta tarifikācijas zona” ir gaisa telpas zona, kurā tiek noteikta vienota izmaksu bāze un vienota vienības likme;

6)	“termināla tarifikācijas zona” ir lidosta vai lidostu grupa, kurai tiek noteikta vienota izmaksu bāze un vienota vienības likme;

7)	“aprēķinātās izmaksas” ir dalībvalsts iepriekš noteiktas izmaksas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

8)	“pārskata periods” ir darbības uzlabošanas sistēmas pārskata periods, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 8. pantā;

9)	“IFR aviotransporta kustība” ir saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem veikto pacelšanās un nolaišanās reižu kopsumma, kuru aprēķina kā trīs gadu pirms darbības uzlabošanas plāna iesniegšanas vidējo rādītāju;

10)

“citi ieņēmumi” ir no valsts iestādēm iegūtie ieņēmumi, tostarp finanšu atbalsts, kas piešķirts no Savienības palīdzības programmām, piemēram, Eiropas Transporta tīkla (TEN-T), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) un Kohēzijas fonda, no komercdarbības iegūtie ieņēmumi un/vai – termināla vienības likmju gadījumā – ieņēmumi, kuri iegūti no līgumiem vai nolīgumiem starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un lidostu operatoriem;

11)	“darbības uzlabošanas plāns” ir atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 11.–16. pantam izstrādāts un pieņemts darbības uzlabošanas plāns;

12)	“faktiskās izmaksas” ir izmaksas, kas gada laikā ir faktiski radušās saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, atbilstīgi galīgajai revīzijai;

13)	“CNS, MET un AIS pakalpojumi” ir komunikācijas, navigācijas un uzraudzības pakalpojumi, meteoroloģiskie pakalpojumi aeronavigācijai un aeronavigācijas informācijas pakalpojumi;

14)

“pārstrukturēšanas izmaksas” ir būtiskas vienreizējas izmaksas, kas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir radušās pārstrukturēšanas procesā, ieviešot jaunas tehnoloģijas un procedūras, kā arī ar tām saistītos uzņēmējdarbības modeļus nolūkā stimulēt integrētu pakalpojumu sniegšanu, ja dalībvalsts vēlas atgūt izmaksas vienā vai vairākos pārskata periodos. Šajās izmaksās var iekļaut izdevumus, kas radušies, izmaksājot atlīdzību darbiniekiem, slēdzot gaisa satiksmes vadības centrus, pārceļot darbību veikšanu uz jaunām vietām, norakstot aktīvus un/vai iegūstot citu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu daļas ar stratēģisku nozīmi.

3. pants

Termināla aeronavigācijas pakalpojumi un CNS, MET un AIS pakalpojumi, kurus sniedz tirgus apstākļos

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 550/2004 14. un 15. pantā minēto principu piemērošanu un atbilstīgi 2. punktā minētajam novērtējumam dalībvalstis pirms pārskata perioda sākuma vai – pamatotā gadījumā – pārskata perioda laikā var pieņemt lēmumu, ka uz dažiem vai visiem to termināla aeronavigācijas pakalpojumiem vai CNS, MET un AIS pakalpojumiem attiecas tirgus apstākļi. Šādā gadījumā ir piemērojami šās regulas noteikumi, bet attiecīgās dalībvalstis saistībā ar šiem pakalpojumiem var pieņemt lēmumu:

a)	neaprēķināt noteiktās izmaksas atbilstīgi šās regulas 7. pantam;

b)	nenoteikt šiem pakalpojumiem finansiālus stimulus svarīgākajās vides un drošības darbības jomās atbilstīgi šās regulas 15. pantam; un attiecībā uz termināla aeronavigācijas pakalpojumiem

c)	neaprēķināt termināla maksājumus atbilstīgi šās regulas 12. pantam;

d)	nenoteikt termināla vienības likmes atbilstīgi šās regulas 17. pantam.

2.   Dalībvalstis sīki izvērtē atbilstību šās regulas I pielikumā paredzētajiem nosacījumiem, lai noteiktu, vai daži vai visi to termināla aeronavigācijas pakalpojumi vai CNS, MET un AIS pakalpojumi tiek sniegti tirgus apstākļos. Šajā izvērtējumā iekļauj apspriešanos ar gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem.

3.   Dalībvalstis, kas minētas 1. punktā, ne vēlāk kā 19 mēnešus pirms pārskata perioda sākuma vai saskaņā ar 1. punktu pieņemto lēmumu piemērošanas datuma Komisijai iesniedz sīki izstrādātu ziņojumu par 2. punktā minētā novērtējuma saturu un rezultātiem. Šo ziņojumu pamato ar pierādījumiem, tostarp – attiecīgā gadījumā – ar konkursa dokumentāciju, pakalpojuma sniedzēja izraudzīšanās pamatojumu, to noteikumu aprakstu, kurus piemēro izraudzītajam pakalpojuma sniedzējam ar mērķi nodrošināt, lai termināla aeronavigācijas pakalpojumi vai CNS, MET un AIS pakalpojumi tiktu sniegti rentablā veidā, un apspriešanās ar gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem rezultātiem. Ziņojumā sniedz pilnīgu dalībvalstu secinājumu pamatojumu.

4.   Gadījumos, kad Komisija piekrīt, ka saskaņā ar I pielikuma prasībām ir konstatēti tirgus apstākļi, tā četru mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas informē attiecīgo dalībvalsti. Ja Komisija uzskata, ka ir vajadzīgi papildu pierādījumi, lai noteiktu, vai ir konstatēti tirgus apstākļi, četru mēnešu periodu pēc ziņojuma saņemšanas pagarina līdz sešiem mēnešiem.

Gadījumos, kad Komisija uzskata, ka tirgus apstākļi nav konstatēti, tā sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu, ka attiecīgajai(-ajām) dalībvalstij(-īm) pilnīgi jāpiemēro šās regulas noteikumi. Šo lēmumu pieņem pēc apspriešanās ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm).

5.   Dalībvalsts ziņojums un 4. punktā minētais Komisijas lēmums ir derīgi attiecīgajā pārskata periodā un ir publiski pieejami, un atsauci uz šiem dokumentiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Kopīgās tarifikācijas sistēmas principi

1.   Uz kopīgo tarifikācijas sistēmu attiecas Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. pantā noteiktie principi.

2.   Maršruta aeronavigācijas pakalpojumu aprēķinātās izmaksas sedz, izmantojot maršruta maksājumus, kas atbilstīgi III nodaļas noteikumiem piemēroti aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem, un/vai citus ieņēmumus.

3.   Termināla aeronavigācijas pakalpojumu aprēķinātās izmaksas sedz, izmantojot aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem piemērotos termināla maksājumus un/vai citus ieņēmumus.

4.   Šā panta 2. un 3. punkts neskar atsevišķiem aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem piešķirto atbrīvojumu finansēšanu, izmantojot citus finansējuma avotus atbilstīgi šās regulas 10. pantam.

5.   Kopīgā tarifikācijas sistēma nodrošina pārredzamību un apspriešanos ar gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem par izmaksu bāzēm un izmaksu sadalījumu starp dažādiem pakalpojumiem.

6.   Ieņēmumus, kas iegūti no atbilstīgi šās regulas 11. un 12. pantam noteiktajām maršruta vai termināla maksām, neizmanto aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju komerciālo darbību finansēšanai.

5. pants

Tarifikācijas zonu noteikšana

1.   Dalībvalstis izveido tarifikācijas zonas to atbildībā esošajā gaisa telpā, kurā gaisa telpas izmantotājiem tiek sniegti aeronavigācijas pakalpojumi.

2.   Tarifikācijas zonas nosaka tādā veidā, kas ir savienojams ar gaisa satiksmes vadības darbībām un pakalpojumiem, pēc apspriešanās ar gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem.

3.   Maršruta tarifikācijas zona sniedzas no zemes līdz gaisa telpas augšējai daļai, to ieskaitot. Kompleksās termināla zonās dalībvalsts tarifikācijas zonas ietvaros var izveidot īpašu zonu.

4.   Ja tarifikācijas zona attiecas uz vairāku dalībvalstu gaisa telpu, attiecīgās dalībvalstis savā starpā vienojas, lai nodrošinātu konsekventu un vienādu šās regulas piemērošanu attiecīgajā gaisa telpā.

5.   Termināla tarifikācijas zonu pārskata periodā var mainīt. Šādā gadījumā dalībvalstis:

a)	sniedz Komisijai attiecīgos datus par izmaksām un satiksmi, lai ļautu tai atjaunot saskanīgas izmaksu un datu sērijas, kas atspoguļo situāciju pirms un pēc izmaiņu veikšanas, kā arī veic tās darbības rezultātu kontroles uzdevumus saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 18. pantu;

b)	apspriežas ar gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem un ziņo Komisijai par to piezīmēm;

c)	sniedz Komisijai novērtējumu par izmaiņu ietekmi uz termināla aeronavigācijas pakalpojumu rentabilitātes mērķiem un darbības rezultātu kontroli un norāda, kā tās veiks darbības rezultātu kontroli turpmākajā pārskata periodā.

II   NODAĻA

AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS IZMAKSAS

6. pants

Atbilstīgi pakalpojumi, iekārtas un darbības

1.   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas minēti 1. panta 2. un 4. punktā, nosaka izmaksas, kuras radušās, nodrošinot aeronavigācijas pakalpojumus to atbildībā esošajās tarifikācijas zonās, attiecībā uz iekārtām un pakalpojumiem, kas ir noteikti un nodrošināti atbilstīgi Eiropas reģionam paredzētajam ICAO Reģionālajam aeronavigācijas plānam.

Šajās izmaksās ietilpst vispārējās administratīvās izmaksas, apmācība, pētījumi, testi un izmēģinājumi, kā arī saistībā ar šiem pakalpojumiem veiktā pētniecība un izstrāde.

2.   Kā aprēķinātās izmaksas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta b) apakšpunktam dalībvalstis var noteikt šādas izmaksas, ja tās radušās, sniedzot aeronavigācijas pakalpojumus:

a)	attiecīgo valsts iestāžu izmaksas;

b)	Regulas (EK) Nr. 550/2004 3. pantā minēto kvalificēto iestāžu izmaksas;

c)	no starptautiskajiem nolīgumiem izrietošās izmaksas.

3.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a panta 3. punktu daļu no ienākumiem, kuri izriet no maksājumiem, var izmantot, lai finansētu kopīgus projektus ar tīklu saistītām funkcijām, kas ir īpaši svarīgi, lai kopumā uzlabotu gaisa satiksmes pārvaldības darbību un aeronavigācijas pakalpojumus. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka pastāv vispusīga un pārredzama uzskaite, lai gaisa telpas izmantotājiem nebūtu jāmaksā divreiz. Aprēķinātās izmaksas, kas rodas kopīgā projekta rezultātā, skaidri norāda saskaņā ar II un VII pielikumu.

4.   Ieguldījumi jaunās GSP sistēmās un ievērojamu izmaiņu veikšana esošajās GSP sistēmās ir atbilstīga tiktāl, ciktāl tā ir saskanīga ar Eiropas GSP ģenerālplānu, it īpaši, izmantojot kopīgus projektus, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a panta 3. punktā.

7. pants

Izmaksu aprēķināšana

1.   Aprēķinātās izmaksas un faktiskās izmaksas ietver izmaksas, kas attiecas uz šās regulas 6. pantā minētajiem atbilstīgajiem pakalpojumiem, iekārtām un darbībām un ir noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 12. pantā izklāstītajām uzskaites prasībām.

Starptautisko grāmatvedības standartu ieviešanas radītās vienreizējās sekas var izdalīt uz laika posmu, kas nepārsniedz 15 gadus.

Neskarot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 17. un 19. pantu, aprēķinātās izmaksas nosaka līdz katra pārskata perioda sākumam, iekļaujot tās darbības uzlabošanas plānos par katru kalendāro gadu pārskata periodā gan reālā, gan nominālā izteiksmē. Par katru pārskata perioda kalendāro gadu starpību starp aprēķinātajām izmaksām, kas izteiktas nominālā izteiksmē pirms pārskata perioda, un aprēķinātajām izmaksām, kas pielāgotas, pamatojoties uz starpību starp faktisko Komisijas reģistrēto inflāciju Eurostat Saskaņotajā patērētāju cenu indeksā, kurš publicēts n gada aprīlī, un inflācijas pieņēmumu, kas norādīts darbības uzlabošanas plānā, par katru gadu pirms pārskata perioda un katru pārskata perioda gadu, pārnes uz n + 2 gadu vienības cenas aprēķināšanai.

Aprēķinātās izmaksas un faktiskās izmaksas aprēķina valsts valūtā. Ja funkcionālajam gaisa telpas blokam nolemj izveidot kopīgu tarifikācijas zonu ar vienotu vienības likmi, attiecīgās dalībvalstis nodrošina valsts izmaksu konvertēšanu euro vai kādā no attiecīgo valstu valūtām, lai pārredzami aprēķinātu vienoto vienības likmi, piemērojot šās regulas 17. panta 1. punkta trešo daļu. Minētās dalībvalstis attiecīgi paziņo par to Komisijai un Eirokontrolei.

2.   Šā panta 1. punktā minētās izmaksas iedala personāla izmaksās, citās ekspluatācijas izmaksās, amortizācijas izmaksās, kapitāla un ārkārtas posteņu izmaksās, ieskaitot neatmaksājamos nodokļus un muitas nodokļus, kā arī citas saistītās izmaksas.

Personāla izmaksās ietilpst bruto atalgojums, maksa par virsstundām, darba devēju iemaksas sociālā nodrošinājuma shēmās, kā arī pensiju izmaksas un citi pabalsti. Pensiju izmaksas var aprēķināt, izmantojot piesardzīgus pieņēmumus saskaņā ar sistēmas pārvaldību vai atbilstīgajiem valsts tiesību aktiem. Minētie pieņēmumi ir sīki izklāstīti darbības uzlabošanas plānā.

Citās ekspluatācijas izmaksās ietilpst izmaksas, kas radušās, iegādājoties preces un pakalpojumus, kurus izmanto, lai sniegtu aeronavigācijas pakalpojumus, it īpaši saistībā ar ārpakalpojumiem, ārštata darbiniekiem, materiāliem, enerģiju, sabiedriskajiem pakalpojumiem, ēku nomu, aprīkojumu un iekārtām, uzturēšanu, apdrošināšanas izmaksām un ceļošanas izdevumiem. Ja gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs pērk citus aeronavigācijas pakalpojumus, pakalpojumu sniedzējam šo pakalpojumu faktiskās izmaksas ir jāiekļauj citās ekspluatācijas izmaksās.

Amortizācijas izmaksas ir attiecināmas uz kopējiem fiksētajiem aktīviem, kas tiek izmantoti aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai. Fiksētie aktīvi ir jāamortizē saskaņā ar to paredzēto darbības laiku, izmantojot lineāro amortizācijas metodi, kas tiek piemērota amortizējamo aktīvu izmaksām. Aprēķinot amortizācijas izmaksas, var izmantot vēsturisko vai pašreizējo izmaksu uzskaiti. Amortizācijas laikā metodiku nemaina, un tā ir saskaņā ar metodiku, kuru piemēro, lai aprēķinātu kapitāla izmaksas (nominālās kapitāla izmaksas attiecībā uz vēsturisko izmaksu uzskaiti un faktiskās kapitāla izmaksas attiecībā uz pašreizējo izmaksu uzskaiti). Ja piemēro pašreizējo izmaksu uzskaiti, salīdzināšanai un novērtēšanai sniedz arī līdzvērtīgus vēsturisko izmaksu uzskaites datus.

Kapitāla izmaksās ietilpst:

a)

summa, ko veido pamatlīdzekļu vidējā neto uzskaites vērtība un kopējo aktīvu iespējamā korekcija, kuru nosaka valsts uzraudzības iestāde un kuru izmanto tādu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, kuri tiek jau ekspluatēti vai tiek būvēti, un neto apgrozāmo līdzekļu vidējā vērtība, izņemot procentu kontus, kas nepieciešami aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai, un

b)	vidējās svērtās parādu procentu likmes un ieņēmumi no akcijām. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem bez pamatkapitāla vidējo svērto lielumu aprēķina, pamatojoties uz peļņu, ko piemēro starpībai starp kopējiem aktīviem, kuri minēti a) apakšpunktā, un parādiem.

Ārkārtas posteņi ir vienreizējas, gada laikā radušās ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu saistītas izmaksas.

Korekcijas, kas nav saistītas ar Starptautisko grāmatvedības standartu noteikumiem, precizē valsts pieņemtajā darbības plānā izskatīšanai Komisijā un papildinformācijā, kas jāsniedz saskaņā ar II pielikumu.

3.   Šā panta 2. punktā paredzētajiem kapitāla izmaksu aprēķināšanas mērķiem būtiski ir tie faktori, kas attiecas uz finansēšanas ar aizņēmumu vai akciju kapitālu proporciju. Parādu procentu likmes atbilst aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja vidējām svērtajām procentu likmēm. Ieņēmumi no akcijām ir ienākumi, kas ir paredzēti darbības uzlabošanas plānā attiecībā uz pārskata periodu, un to pamatā ir aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja faktiskais finansiālais risks atbilstīgi pirms pārskata perioda veiktajam novērtējumam.

Ja aktīvi nepieder aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam, taču ir iekļauti kapitāla izmaksu aprēķinos, dalībvalstis nodrošina, ka šo aktīvu izmaksas netiek atgūtas divas reizes.

4.   Faktisko izmaksu aprēķinā var iekļaut pārstrukturēšanas izmaksas, kuras aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem radušās pārskata periodos pirms atgūšanas pārskata perioda(-iem) un atbilst uzņēmējdarbības argumentācijai, kas apliecina, ka laika gaitā aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem tiek sniegti neto ieguvumi.

Valsts uzraudzības iestāde iesniedz Komisijai uzņēmējdarbības argumentāciju, pārstrukturēšanas izmaksu atgūšanas plānu, kā arī ar gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem veiktās uzņēmējdarbības argumentācijas un pārstrukturēšanas izmaksu atgūšanas plāna apspriešanas rezultātus.

Ja Komisija konstatē, ka ir apliecināti laika gaitā aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem plānotie neto ieguvumi, tā piecu mēnešu laikā pēc valsts uzraudzības iestādes iesniegto dokumentu saņemšanas informē par to attiecīgo dalībvalsti.

Ja Komisija konstatē, ka laika gaitā aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem plānotie neto ieguvumi nav apliecināti, tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktu piecu mēnešu laikā pēc valsts uzraudzības iestādes iesniegto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pārstrukturēšanas izmaksas nav atgūstamas, un informē par to attiecīgo dalībvalsti.

Attiecīgā dalībvalsts savā gada pārskatā atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 18. panta 4. punktam ziņo par pārstrukturēšanas izmaksu un aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem nodrošināto neto ieguvumu novērtējumu.

8. pants

Izmaksu sadalījums

1.   Atbilstīgo pakalpojumu, iekārtu un darbību izmaksas 6. panta nozīmē pārredzamā veidā sadala atbilstīgi tarifikācijas zonām, kurās šīs izmaksas ir faktiski radušās.

Ja izmaksas radušās vairākās tarifikācijas zonās, tās ir proporcionāli jāsadala, izmantojot pārredzamu metodiku atbilstīgi 9. pantam.

2.   Termināla pakalpojumu izmaksas attiecas uz šādiem pakalpojumiem:

a)	lidlauku vadības pakalpojumiem, lidlauka lidojumu informācijas pakalpojumiem, tostarp gaisa satiksmes konsultāciju pakalpojumiem un brīdināšanas pakalpojumiem;

b)	gaisa satiksmes pakalpojumiem, kas noteiktā zonā ap lidostu saistīti ar gaisa kuģu ierašanos vai izlidošanu, pamatojoties uz darbības prasībām;

c)	visu citu aeronavigācijas pakalpojumu komponentu atbilstīgu sadali, kas atspoguļotu proporcionālu iedalījumu starp maršruta pakalpojumiem un termināla pakalpojumiem.

Šā panta 2. punkta b) un c) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis pirms katra pārskata perioda sākuma nosaka kritērijus, kurus izmanto, lai sadalītu izmaksas starp termināla un maršruta pakalpojumiem par katru lidostu, un attiecīgi informē par to Komisiju.

3.   Maršruta pakalpojumu izmaksas ir visas 1. punktā minētās izmaksas, izņemot 2. punktā minētās izmaksas.

4.   Ja VFR lidojumiem saskaņā ar 10. pantu tiek piešķirti atbrīvojumi, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs VFR lidojumiem sniegto aeronavigācijas pakalpojumu izmaksas norāda atsevišķi no IFR lidojumu izmaksām. Šīs izmaksas var noteikt ar robežmaksu metodi, ņemot vērā IFR lidojumu ieguvumus, kas izriet no VFR lidojumiem sniegtajiem pakalpojumiem.

9. pants

Izmaksu un tarifikācijas mehānismu pārredzamība

1.   Dalībvalstis, saskaņojot rīcību, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pirms katra pārskata perioda sākuma aicina gaisa telpas izmantotāju pārstāvjus apspriest aprēķinātās izmaksas, plānotos ieguldījumus, pakalpojumu vienību prognozes, tarifikācijas politiku un galīgās vienības likmes. Apspriešanā piedalās arī aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji. Dalībvalstis pārredzamā veidā nodrošina saskaņā ar 6. pantu noteikto valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku izmaksu un vienības likmju pieejamību gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem, Komisijai un attiecīgā gadījumā Eirokontrolei.

Pārskata periodā dalībvalstis, saskaņojot rīcību, katru gadu aicina gaisa telpas izmantotāju pārstāvjus apspriest ikvienu novirzi no prognozes, it īpaši attiecībā uz:

a)	faktisko satiksmi un izmaksām salīdzinājumā ar prognozēto satiksmi un noteiktajām izmaksām;

b)	13. pantā noteiktā satiksmes riska dalīšanas mehānisma īstenošanu;

c)	14. pantā noteiktā izmaksu dalīšanas mehānisma īstenošanu;

d)	15. pantā izklāstītajām stimulējošajām shēmām;

e)	16. pantā noteikto maksu pielāgošanu.

Apspriešanos var organizēt reģionāli. Gaisa telpas izmantotāju pārstāvji patur tiesības pieprasīt vairāk konsultāciju. Arī apspriešanos ar izmantotājiem organizē sistemātiski pēc tam, kad atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 17. un 19. pantam aktivizēts brīdinājuma mehānisms, kas ir iemesls, lai pārskatītu aprēķināto(-ās) vienības likmi(-es).

2.   Informācija, kas minēta 1. punktā, pamatojas uz ziņojuma tabulām un sīki izstrādātiem noteikumiem, kas izklāstīti II, VI un VII pielikumā. Gadījumos, kad saskaņā ar 3. pantu konstatē, ka termināla aeronavigācijas pakalpojumus vai CNS, MET un AIS pakalpojumus sniedz tirgus apstākļos, 1. punktā minētā informācija pamatojas uz ziņojuma tabulām un sīki izstrādātiem noteikumiem, kas izklāstīti III pielikumā. Attiecīgajai dokumentācijai ir jābūt pieejamai gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem, Komisijai, Eirokontrolei un valsts uzraudzības iestādēm trīs nedēļas pirms apspriešanās sanāksmes. Attiecībā uz 1. punkta otrajā daļā minēto ikgadējo apspriedi attiecīgajai dokumentācijai ir jābūt pieejamai gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem, Komisijai, Eirokontrolei un valsts uzraudzības iestādēm katru gadu ne vēlāk kā 1. jūnijā.

3.   Lai nodrošinātu iespēju ziņot par darbības uzlabošanas mērķu izpildi atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 18. panta 4. punktam, dalībvalstis līdz katra gada 1. jūnijam Komisijai un Eirokontrolei nodrošina informāciju par to faktiskajām izmaksām, kas radušās iepriekšējā gadā, un starpību starp faktiskajām izmaksām un darbības uzlabošanas plānā norādītajām aprēķinātajām izmaksām, izmantojot II, VI un VII pielikumā iekļautās ziņošanas tabulas un sīki izstrādātos noteikumus. Tās dalībvalstis, kuras saskaņā ar 3. pantu ir pieņēmušas lēmumu, ka termināla aeronavigācijas pakalpojumus vai CNS, MET un AIS pakalpojumus sniedz tirgus apstākļos, šo informāciju nodrošina, izmantojot III pielikumā iekļautās ziņošanas tabulas un sīki izstrādātos noteikumus.

III   NODAĻA

AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS FINANSĒŠANA, IZMANTOJOT AERONAVIGĀCIJAS MAKSĀJUMUS

10. pants

Atbrīvojumi no aeronavigācijas maksājumiem

1.   Dalībvalstis no maršruta maksājumiem atbrīvo:

a)	lidojumus, ko veic gaisa kuģis, kura maksimālā atļautā pacelšanās masa nepārsniedz divas tonnas;

b)	jauktos VFR/IFR lidojumus tarifikācijas zonās, kurās tie tiek veikti tikai un vienīgi VFR režīmā un kurās VFR lidojumiem netiek piemēroti maksājumi;

c)	lidojumus, kas tiek veikti tikai un vienīgi, lai oficiālā norīkojumā pārvadātu valdošo monarhu un viņa tiešos ģimenes locekļus, valsts vadītājus, valdību vadītājus un valdību ministrus; visos gadījumos tas ir jāapstiprina ar atbilstīgu statusa rādītāju vai piezīmi lidojuma plānā;

d)	atbilstīgās kompetentās iestādes apstiprinātus glābšanas un meklēšanas lidojumus.

2.   Dalībvalstis no maršruta maksājumiem var atbrīvot:

a)	militāros lidojumus, kurus veic jebkuras valsts militārie gaisa kuģi;

b)

mācību lidojumus, kas tiek veikti tikai un vienīgi, lai iegūtu apliecību vai kabīnes komandas reitingu, ja šis fakts ir apstiprināts ar atbilstīgu norādi lidojuma plānā; lidojumi ir jāveic tikai un vienīgi attiecīgās dalībvalsts gaisa telpā; lidojumus nedrīkst izmantot, lai pārvadātu pasažierus un/vai kravu, nedz arī lai pozicionētu vai pārtransportētu gaisa kuģi;

c)	lidojumus, kas tiek veikti tikai un vienīgi, lai pārbaudītu vai izmēģinātu iekārtas, kuras tiek izmantotas vai kuras paredzēts izmantot kā aeronavigācijas virszemes palīglīdzekļus, izņemot attiecīgā gaisa kuģa veiktus pozicionēšanas lidojumus;

d)	lidojumus, kuru galamērķis ir gaisa kuģa izlidošanai izmantotā lidosta un kuru laikā gaisa kuģis nav veicis starpposma nolaišanos;

e)	VFR lidojumus;

f)	humānās palīdzības lidojumus, kurus ir apstiprinājusi atbilstīgā kompetentā iestāde;

g)	policijas un muitas lidojumus.

3.   Dalībvalstis 1. un 2. punktā minētos lidojumus var atbrīvot no termināla maksājumiem.

4.   Izmaksās, kas radušās saistībā ar atbrīvotajiem lidojumiem, ietilpst:

a)	izmaksas, kas radušās saistībā ar 8. panta 4. punktā noteiktajiem atbrīvotajiem VFR lidojumiem, un

b)

atbrīvoto IFR lidojumu izmaksas, ko aprēķina, ņemot vērā saistībā ar IFR lidojumiem radušās izmaksas, atbrīvoto pakalpojuma vienību īpatsvaru pakalpojuma vienību kopējā skaitā, kā arī kopējo pakalpojumu vienību skaitu saistībā ar IFR lidojumiem un pakalpojumu vienības saistībā ar VFR lidojumiem, ja tiem nav piemērots atbrīvojums. Izmaksas, kas radušās saistībā ar IFR lidojumiem, atbilst kopējām izmaksām, no kurām tiek atņemtas VFR lidojumu izmaksas.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji saņem atlīdzību par pakalpojumiem, ko sniedz atbrīvotajiem lidojumiem.

11. pants

Maršruta maksājumu aprēķināšana

1.   Neierobežojot iespēju saskaņā ar 4. panta 2. punktu finansēt maršruta aeronavigācijas pakalpojumus, izmantojot citus finansējuma avotus, maršruta maksājumam, kas attiecīgajā maršruta tarifikācijas zonā tiek piemērots konkrētajam lidojumam, ir jāatbilst šai maršruta tarifikācijas zonai noteiktajai vienības likmei un šim lidojumam noteiktajām maršruta pakalpojuma vienībām.

2.   Vienības likmi un maršruta pakalpojumu vienības aprēķina saskaņā ar IV pielikumu.

12. pants

Termināla maksājumu aprēķināšana

1.   Neierobežojot iespēju saskaņā ar 4. panta 3. punktu finansēt termināla aeronavigācijas pakalpojumus, izmantojot citus finansējuma avotus, termināla maksājumam, kas attiecīgajā tarifikācijas zonā tiek piemērots konkrētajam lidojumam, ir jāatbilst šai termināla tarifikācijas zonai noteiktajai vienības likmei un šim lidojumam noteiktajām termināla pakalpojuma vienībām. Iekasēšanas nolūkā nolaišanos un pacelšanos uzskata par vienu lidojumu. Vienība, kas tiek skaitīta, ir vai nu ielidojošais, vai izlidojošais reiss.

2.   Vienības likmi un maršruta pakalpojumu vienības aprēķina saskaņā ar V pielikumu.

13. pants

Satiksmes riska dalīšana

1.   Satiksmes riska dalīšanas mehānismu piemēro saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 12. pantā minētajiem principiem.

2.   Turpmāk norādītās izmaksas neiesniedz satiksmes riska dalīšanai, un neatkarīgi no satiksmes attīstības tās nākamajā(-ajos) gadā(-os) radīs aprēķināto izmaksu palielināšanos vai samazināšanos:

a)	izmaksas, kas noteiktas atbilstīgi 6. panta 2. punktam, izņemot nolīgumus, kuri attiecas uz pārrobežu satiksmes pakalpojumu sniegšanu;

b)	aprēķinātās izmaksas attiecībā uz meteoroloģiskajiem pakalpojumiem;

c)	pielāgošana, ņemot vērā starpību starp prognozēto un faktisko inflāciju, kā minēts 7. panta 1. punktā;

d)	pārstrukturēšanas izmaksu atgūšana, ja tas ir atļauts atbilstīgi 7. panta 4. punktam;

e)	pārnesumi, kas izriet no satiksmes riska dalīšanas mehānisma īstenošanas;

f)	atļautie pārnesumi no iepriekšējā pārskata perioda, kuri izriet no izmaksu dalīšanas mehānisma īstenošanas, kā minēts 14. pantā;

g)	prēmijas vai sodi, kas izriet no finanšu stimulu shēmām, kuras minētas 15. pantā;

h)	pārlieku vai nepietiekoši atgūtās summas, kuras var izrietēt no aeronavigācijas maksu pielāgošanas, piemērojot 16. pantu;

i)	pārlieku vai nepietiekoši atgūtās summas, kuras izriet no satiksmes izmaiņām;

j)	saistībā ar otro pārskata periodu – dalībvalstu pārlieku vai nepietiekoši atgūtās summas līdz 2011. gadam un 2011. gadā attiecībā uz maršruta pakalpojumiem un līdz 2014. gadam attiecībā uz termināla aeronavigācijas pakalpojumiem.

Papildus iepriekš minētajam dalībvalstis to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju aprēķinātajām izmaksām, kuri saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. panta 5. punktu ir saņēmuši atļauju sniegt aeronavigācijas pakalpojumus bez sertifikācijas, var piemērot atbrīvojumu no satiksmes riska dalīšanas.

3.   Ja noteiktajā n gadā faktiskais pakalpojuma vienību skaits nav augstāks vai zemāks vairāk nekā par 2 % no šā n gada darbības uzlabošanas plānā prognozētā, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja papildu ieņēmumus vai ieņēmumu zaudējumus attiecībā uz aprēķinātajām izmaksām nevar pārnest.

4.   Ja kādā noteiktā periodā n gadā faktiskais pakalpojuma vienību skaits ir augstāks vairāk nekā par 2 % no pārskata perioda sākumā prognozētā, vismaz 70 % no papildu ieņēmumiem, ko iegūst attiecīgais(-ie) gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs(-i), kuri pārsniedz 2 % no starpības starp faktiskajām pakalpojumu vienībām un prognozētajām attiecībā uz darbības uzlabošanas plānā noteiktajām izmaksām, attiecīgi samazina aprēķinātās n + 2 gada izmaksas.

Ja kādā noteiktā periodā n gadā faktiskais pakalpojuma vienību skaits ir zemāks vairāk nekā par 2 % no n gada darbības uzlabošanas plānā prognozētā, ne vairāk kā 70 % no ieņēmumu zaudējumiem, kas radušies attiecīgajam(-ajiem) gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējam(-iem), kuri pārsniedz 2 % no starpības starp faktiskajām pakalpojumu vienībām un prognozētajām attiecībā uz darbības uzlabošanas plānā noteiktajām aprēķinātajām izmaksām, attiecīgi palielina aprēķinātās izmaksas, sākot ne agrāk kā n + 2 gadā.

5.   Ja kādā noteiktā periodā n gadā faktiskais pakalpojuma vienību skaits ir zemāks par 90 % no n gada darbības uzlabošanas plānā prognozētā, visi ieņēmumu zaudējumi, kas radušies attiecīgajam(-ajiem) gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējam(-iem), kuri pārsniedz 10 % no starpības starp faktiskajām pakalpojumu vienībām un prognozētajām attiecībā uz darbības uzlabošanas plānā noteiktajām aprēķinātajām izmaksām, attiecīgi palielina aprēķinātās izmaksas, sākot ne ātrāk kā n + 2 gadā.

Ja kādā noteiktā periodā n gadā faktiskais pakalpojuma vienību skaits pārsniedz 110 % no n gada darbības uzlabošanas plānā prognozētā, visi papildu ieņēmumi, kas radušies attiecīgajam(-ajiem) gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējam(-iem), kuri pārsniedz 10 % no starpības starp faktiskajām pakalpojumu vienībām un prognozētajām attiecībā uz darbības uzlabošanas plānā noteiktajām aprēķinātajām izmaksām, attiecīgi samazina aprēķinātās n + 2 gada izmaksas.

6.   Termināla aeronavigācijas pakalpojumu gadījumā dalībvalstis var pieņemt lēmumu lidostām, kurās gada laikā veic mazāk par 225 000IFR gaisa transporta kustību, nepiemērot iepriekš 3., 4. un 5. punktā paredzētās prasības. Dalībvalstis informē Komisiju par šo lēmumu divu mēnešu laikā pēc šās regulas publicēšanas.

14. pants

Izmaksu dalīšana

1.   Izmaksu dalīšanas mehānismus piemēro atbilstīgi šādiem principiem:

a)	ja visā pārskata periodā faktiskās izmaksas ir zemākas par pārskata perioda sākumā noteiktajām izmaksām, summas atlikumu patur aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, dalībvalsts vai attiecīgā kvalificētā iestāde;

b)	ja visā pārskata periodā faktiskās izmaksas ir lielākas par aprēķinātajām izmaksām, kas noteiktas pārskata perioda sākumā, summas atlikumu sedz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, dalībvalsts vai attiecīgā kvalificētā iestāde.

2.   Izmaksas, kurām nepiemēro šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu:

a)

šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie izmaksu dalīšanas noteikumi neattiecas uz starpību starp aprēķinātajām un faktiskajām izmaksām saistībā ar izmaksu posteņiem, kuriem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, dalībvalsts vai attiecīgās kvalificētās iestādes ir veikušas pamatotus un nosakāmus kontroles pasākumus, bet kurus var uzskatīt par ārpus to kontroles esošiem saistībā ar: i) neparedzētām izmaiņām valsts pensiju noteikumos, pensiju uzskaites noteikumos vai pensiju izmaksās neparedzētu finanšu tirgus apstākļu dēļ; ii) būtiskām tādu kredītu procentu likmju izmaiņām, ar kuriem finansē izmaksas, kas rodas, sniedzot aeronavigācijas pakalpojumus; iii) neparedzētiem jauniem izmaksu posteņiem, uz kuriem neattiecas darbības uzlabošanas plāns, bet kuri nepieciešami saskaņā ar likumu; iv) neparedzētām izmaiņām valsts nodokļu tiesībās; v) neparedzētām izmaiņām izmaksās vai ienākumos, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem.

b)

Neskarot 7. panta 1. punkta trešo daļu, katru atbilstīgi 2. punkta a) apakšpunktam iekļauto izmaksu posteni nosaka valsts uzraudzības iestāde, un darbības uzlabošanas plānā par katru izmaksu posteni saistībā ar iepriekšējo pārskata periodu sniedz turpmāk minēto informāciju: i) pilnīgs izmaksu posteņa apraksts; ii) izmaksas, kas saistībā ar šo posteni norādītas darbības uzlabošanas plānā; iii) pamatojums, kāpēc izmaksu postenis tiek uzskatīts par atbilstīgu 2. punkta a) apakšpunkta darbības jomai, nevis 1. punkta a) un b) apakšpunkta darbības jomai; iv) ārpus valsts uzraudzības iestāžu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju vai attiecīgās kvalificētās iestādes kontroles esoši ārēji notikumi vai apstākļi, kas izraisījuši atšķirības starp ar šo izmaksu posteni saistītajām faktiskajām un aprēķinātajām izmaksām; v) pasākumi, kas veikti, lai kontrolētu ar šo posteni saistīto izmaksu risku.

c)	Starpību starp faktiskajām un aprēķinātajām izmaksām saistībā ar šiem posteņiem nosaka un izskaidro atbilstīgi VII.2. pielikumam.

d)

Ja visa pārskata perioda laikā pēc izmaksu atskaitīšanas no 2. punkta a) apakšpunkta darbības jomas faktiskās izmaksas ir zemākas par pārskata perioda sākumā noteiktajām aprēķinātajām izmaksām, attiecīgo starpību atmaksā gaisa telpas izmantotājiem, veicot pārnesumu uz nākamo(-ajiem) pārskata periodu(-iem).

e)	Ja visa pārskata perioda laikā pēc izmaksu iekļaušanas no 2. punkta a) apakšpunkta darbības jomas faktiskās izmaksas pārsniedz pārskata perioda sākumā noteiktās aprēķinātās izmaksas, attiecīgo starpību izmaksā gaisa telpas izmantotājiem, veicot pārnesumu uz nākamo(-ajiem) pārskata periodu(-iem).

f)

Attiecīgā valsts uzraudzības iestāde katru gadu nosaka, vai faktisko izmaksu izmaiņas attiecībā pret aprēķinātajām izmaksām ir saistītas ar 2. punkta a) apakšpunktā norādītajiem attiecīgajiem notikumiem vai apstākļiem un atbilst 2. punkta b) apakšpunkta prasībām. Tā arī pārbauda, vai to izmaksu izmaiņas, kuras ir jāatmaksā gaisa telpas izmantotājiem, ir konkrēti identificētas un iedalītas kategorijās. Tā katru gadu informē gaisa telpas izmantotājus un ziņo Komisijai par novērtējuma rezultātiem. Ja Komisija sešu mēnešu laikā pēc attiecīgās valsts uzraudzības iestādes gada novērtējuma ziņojuma saņemšanas konstatē, ka novērtējuma ziņojumā nav norādīts, ka faktisko un aprēķināto izmaksu starpība patiešām ir 2. punkta a) apakšpunktā norādīto attiecīgo notikumu vai apstākļu rezultāts un atbilst 2. punkta b) apakšpunkta prasībām, tā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai pieņem lēmumu, ka attiecīgajai(-ajām) dalībvalstij(-īm) atbilstīgi tās secinājumiem nav atļauts daļēji vai pilnībā piemērot 2. punkta noteikumus attiecībā uz faktisko un aprēķināto izmaksu starpību.

g)	Pārnesuma summu nosaka faktori, un to apraksta papildinformācijā, kuru sniedz saskaņā ar VI pielikumu.

15. pants

Stimulējošas shēmas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem

1.   Dalībvalstis pieņem to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem paredzētus finanšu stimulus galvenajās darbības jomās, un tās var pieņemt šādus finanšu stimulus vides darbības jomā atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 12. pantam. Šos stimulus veidos prēmijas par darbības mērķa līmeņu pārsniegšanu un sodi par šo līmeņu nesasniegšanu, un tās pieskaita pieņemtajām aprēķinātajām izmaksām vai atvelk no tām atbilstīgi sasniegtajam darbības līmenim.

Šādas finanšu stimulu shēmas atbilst šādiem principiem:

a)	n + 2 gada vienības likmi pielāgo, lai piešķirtu prēmiju par mērķa pārsniegšanu vai piemērotu sodus par mērķa nesasniegšanu atbilstīgi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja faktiskajam darbības līmenim n gadā salīdzinājumā ar attiecīgo mērķi;

b)	piemērojamais prēmiju un sodu līmenis ir samērīgs ar sasniedzamajiem mērķiem un sasniegtajiem darbības rezultātiem; prēmiju nepiešķir par darbības rezultātiem, kas atbilst darbības mērķos paredzētajam līmenim vai ir zemāki par šo līmeni;

c)	piemērojamais prēmiju un sodu līmenis ir vienāds;

d)	maksimālā kopējā prēmiju summa un maksimālā kopējā sodu summa nepārsniedz 1 % no ieņēmumiem, kas iegūti n gadā, sniedzot aeronavigācijas pakalpojumus;

e)	darbības rezultātu izmaiņu līmeņus un piemērojamo prēmiju un sodu līmeni nosaka pēc 9. pantā minētās apspriešanās un norāda darbības uzlabošanas plānā;

f)	funkcionālo gaisa telpas bloku mērķu gadījumā prēmijas un sodus piemēro attiecīgajiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem;

g)

attiecībā uz galvenajām darbības jomām var pielāgot darbības mērķa līmeņus, lai aptvertu tikai kavējumu cēloņus saistībā ar ATC iespējām, ATC maršrutu sastādīšanu, ATC personāla nodrošināšanu, ATC aprīkojumu, gaisa telpas pārvaldību un īpašiem pasākumiem ar ATFCM rokasgrāmatas kodiem C, R, S, T, M un P.

2.   Valsts uzraudzības iestādes pārrauga, vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji pareizi īsteno šīs stimulu shēmas.

16. pants

Aeronavigācijas maksājumu pielāgošana

1.   Dalībvalstis, pēc 9. pantā noteiktā apspriešanās piedāvājuma valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī un pamatojoties uz nediskriminācijas un pārredzamības principu, var pielāgot gaisa telpas izmantotāju aeronavigācijas maksājumus nolūkā atspoguļot to centienus, lai it īpaši:

a)	optimizētu aeronavigācijas pakalpojumu izmantošanu;

b)	samazinātu lidojumu ietekmi uz vidi;

c)	samazinātu aeronavigācijas pakalpojumu kopējās izmaksas un palielinātu to efektivitāti, it īpaši, pielāgojot maksājumus tīkla noslodzes pakāpei konkrētā apgabalā vai konkrētā maršrutā noteiktos laikos.

Maksājumu pielāgošana nerada nekādas vispārējas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja ieņēmumu izmaiņas. Pārlieku vai nepietiekoši atgūtās summas pārnes uz nākamo periodu.

2.   Pamatojoties uz nediskriminācijas un pārredzamības principu, aeronavigācijas maksājumus var pielāgot arī nolūkā paātrināt SESAR ATM iespēju izvēršanu. Pielāgošanas mērķis it īpaši var būt stimulu sniegšana gaisa kuģa aprīkošanai ar kopīgajos projektos iekļautajām sistēmām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a panta 3. punktam.

3.   Aeronavigācijas maksājumu pielāgošana nozīmē atbilstīgi 11. un 12. panta noteikumiem aprēķinātā maršruta maksājuma un/vai termināla maksājuma izmaiņas.

4.   Valsts uzraudzības iestādes pārrauga, vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji pareizi īsteno aeronavigācijas maksājumu pielāgošanu.

17. pants

Tarifikācijas zonu vienības likmju noteikšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai katras tarifikācijas zonas vienības likmes noteiktu katru gadu. Neskarot 2. punktu, vienības likmes gada laikā nemaina.

Vienības likmes nosaka saskaņā ar šādu procesu:

a)	attiecībā uz katru pārskata perioda gadu vienības likmes n gadam aprēķina līdz n – 1 gada 1. novembrim, pamatojoties uz darbības uzlabošanas plānā sniegtajām aprēķinātajām vienības izmaksām un šās regulas IV pielikuma 2.2. punktā un V pielikumā noteiktajiem pielāgojumiem;

b)	dalībvalsts līdz n – 1 gada 1. jūnijam iesniedz Komisijai n gada vienības izmaksas atbilstīgi 9. panta 1. un 2. punktam;

c)	Komisija novērtē šīs vienības likmes, ņemot vērā šās regulas un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 noteikumus;

d)	ja Komisija konstatē, ka vienības likmes atbilst šās regulas un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 noteikumiem, tā četru mēnešu laikā pēc vienības likmju iesniegšanas informē attiecīgo dalībvalsti;

e)	ja Komisija konstatē, ka vienības likmes neatbilst šās regulas un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 noteikumiem, tā četru mēnešu laikā pēc vienības likmju iesniegšanas attiecīgi informē attiecīgo dalībvalsti, un tā viena mēneša laikā iesniedz Komisijai pārskatītas vienības likmes;

f)	dalībvalstis attiecīgos gadījumos ne vēlāk kā līdz n – 1 gada 1. novembrim informē Komisiju un Eirokontroli par katras tarifikācijas zonas vienības likmēm.

Vienības likmes nosaka valsts valūtā. Ja dalībvalstis, kuras ietilpst funkcionālajā gaisa telpas blokā, nolemj izveidot kopīgu tarifikācijas zonu ar vienotu vienības likmi, šo likmi nosaka euro vai vienā no attiecīgo dalībvalstu valsts valūtām. Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju un Eirokontroli par piemērojamo valūtu.

2.   Ja darbības uzlabošanas plānus pieņem pēc 1. novembra gadā, kas ir pirms pārskata perioda sākuma gada, vai pārskata saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 17. un 19. pantu, vienību likmes vajadzības gadījumā pārrēķina, pamatojoties uz galīgo pieņemto plānu vai piemērojamajiem koriģējošajiem pasākumiem. Šajā nolūkā un saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 16. pantu dalībvalstis pēc iespējas agrāk pirmajā pārskata perioda gadā vai pirmajā pārskatīto darbības uzlabošanas plānu un mērķu piemērošanas gadā aprēķina un piemēro savu vienības likmi saskaņā ar pieņemto darbības uzlabošanas plānu. Ieņēmumu starpību, kas radusies, īslaicīgi piemērojot sākotnēju vienības likmi, pārnes, ņemot vērā nākamā gada vienības likmes aprēķinā. Attiecībā uz pirmo pārskata perioda gadu vai pirmo pārskatīto darbības uzlabošanas plānu un mērķu piemērošanas gadu 13. pantā paredzēto satiksmes riska dalīšanas mehānismu piemēro, pamatojoties uz aprēķinātajām izmaksām un pakalpojumu vienībām, kas ir norādītas galīgajā pieņemtajā darbības uzlabošanas plānā, kā arī pamatojoties uz gada faktiskajām pakalpojuma vienībām.

18. pants

Maksājumu iekasēšana

1.   Dalībvalstis var iekasēt maksājumus kā vienotu maksājumu par katru lidojumu. Ja maksājumi tiek aprēķināti un iekasēti reģionāli, norēķinu valūta var būt euro un administratīvās vienības likmi, kas atlīdzina norēķinu un maksājumu iekasēšanas izmaksas, var pievienot attiecīgajai vienības likmei. Dalībvalstis nodrošina, ka to vārdā iekasētās summas izmanto, lai segtu atbilstīgi šās regulas noteikumiem noteiktās izmaksas.

2.   Aeronavigācijas pakalpojumu izmantotāji laikus un pilnā apmērā nomaksā visus aeronavigācijas maksājumus.

3.   Dalībvalstis nodrošina efektīvu izpildes pasākumu piemērošanu. Šādi pasākumi var iekļaut pakalpojuma sniegšanas atteikumu, gaisa kuģa aizturēšanu vai arī citus izpildes pasākumus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

IV   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Pārsūdzība

Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi būtu pienācīgi pamatoti un uz tiem attiektos efektīva pārskatīšanas un/vai pārsūdzības procedūra.

20. pants

Atbilstības uzraudzības veicināšana

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsekmē pārbaudes un apsekojumi, tostarp objektu apmeklējumi, ko veic valsts uzraudzības iestāde vai tās pilnvarota kvalificēta iestāde, kura rīkojas uzraudzības iestādes vārdā. Šo iestāžu pilnvarotajām personām ir tiesības:

a)	pārbaudīt attiecīgos grāmatvedības dokumentus, aktīvu reģistrus, uzskaites dokumentus un jebkuru citu informāciju, kas ir būtiska, nosakot aeronavigācijas maksājumus;

b)	iegūt šādu dokumentu kopijas vai izrakstus;

c)	esot objektā, pieprasīt sniegt paskaidrojumus mutiski;

d)	iekļūt attiecīgās telpās, teritorijās un transporta līdzekļos.

Šādas pārbaudes un apsekojumus veic saskaņā ar procedūrām, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā tās tiek veiktas.

21. pants

Pārskate

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 24. pantā minētajā Komisijas veiktajā darbības uzlabošanas sistēmas pārskatē iekļauj satiksmes riska dalīšanas mehānismu, kas noteikts 13. pantā, izmaksu dalīšanas mehānismu, kas minēts 14. pantā, stimulējošās shēmas, kas izveidotas atbilstoši 15. pantam, maksājumu pielāgošanu atbilstīgi 16. pantam un to ietekmi un efektivitāti noteikto darbības mērķu sasniegšanā.

22. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 8. pantā, šī regula ir piemērojama, sākot ar otro pārskata periodu un minētā perioda laikā. Lai nodrošinātu iespēju pieņemt Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 10. panta 2. punktā paredzētos Savienības mēroga mērķus pirms otrā pārskata perioda sākuma, kā arī sagatavot un pieņemt darbības uzlabošanas plānus saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 1. panta 5. punktu, 3. pantu, 7. panta 4. punktu, 9. pantu, 14. panta 2. punkta b)–f) apakšpunktu un 17. pantu, darbības uzlabošanas sistēmu un šās regulas pielikumus piemēro, sākot ar datumu, kad stājas spēkā šī regula.

23. pants

Regulas (EK) Nr. 1794/2006 darbības joma

Komisijas 2006. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 1794/2006, ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem, atceļ no 2015. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

(2)  OV L 300, 14.11.2008., 34. lpp.

(3)  OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(4)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lappusi.

(5)  OV L 341, 7.12.2006., 3. lpp.

(6)  OV L 333, 17.12.2010., 6. lpp.

(7)  OV L 185, 15.7.2011., 1. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---