26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/1

26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/2

(1)

Direktīva 2002/58/EK paredz dalībvalstu to noteikumu saskaņošanu, ar kuriem jānodrošina pamattiesību un pamatbrīvību līdzvērtīgs aizsardzības līmenis, un jo īpaši tiesības uz privāto dzīvi un konfidencialitāti saistībā ar personas datu apstrādi elektronisko komunikāciju nozarē, kā arī jānodrošina šo datu un elektronisko komunikāciju iekārtu un pakalpojumu brīva aprite Savienībā.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/58/EK 4. pantu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem par personas datu aizsardzības pārkāpumu ir jāpaziņo kompetentajām valsts iestādēm un noteiktos gadījumos arī abonentiem un individuālajiem lietotājiem. Personas datu aizsardzības pārkāpums ir definēts Direktīvas 2002/58/EK 2. panta i) punktā kā drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana vai nejauša zaudēšana, pārveidošana, neatļauta vai nelikumīga izpaušana vai piekļuve, un jebkurš cits nelikumīgs apstrādes veids, kas saistīts ar noteikumu par publiski pieejamiem komunikāciju pakalpojumiem Savienībā.

(3)

Lai nodrošinātu Direktīvas 2002/58/EK 4. panta 2., 3. un 4. punktā minēto pasākumu īstenošanas konsekvenci, ar minētās direktīvas 4. panta 5. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus attiecībā uz attiecīgajā pantā minēto informēšanas un paziņošanas prasību piemērošanas apstākļiem, veidu un kārtību.

(4)

Šajā ziņā dažādas valstu prasības var novest pie tiesiskas nenoteiktības, sarežģītākām un apgrūtinošām procedūrām un ievērojamām administratīvām izmaksām tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas pārrobežu režīmā. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir nepieciešams pieņemt šādus tehniskus īstenošanas pasākumus.

(5)

Šī regula attiecas tikai uz paziņošanu par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, tātad tajā nav izklāstīti tehniski īstenošanas pasākumi saistībā ar Direktīvas 2002/58/EK 4. panta 2. punktu par abonentu informēšanu tīkla drošības pārkāpuma īpaša riska gadījumā.

(6)

No Direktīvas 2002/58/EK 4. panta 3. punkta pirmās daļas izriet, ka pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpaziņo kompetentajai valsts iestādei par visiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem. Tas, vai paziņot kompetentajai valsts iestādei par personas datu aizsardzības pārkāpumu, nebūtu atstājams pakalpojumu sniedzēja ziņā. Tomēr minētais noteikums neliedz attiecīgajai kompetentajai valsts iestādei pēc saviem ieskatiem un saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem noteikt, kuru konkrētu pārkāpumu izmeklēšana būtu uzskatāma par prioritāti, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai ziņošana par personas datu aizsardzības pārkāpumiem nebūtu nepietiekama vai pārmērīga.

(7)

Būtu lietderīgi izstrādāt sistēmu, saskaņā ar kuru personas datu aizsardzības pārkāpumus paziņo kompetentajai valsts iestādei un kurai pie zināmiem nosacījumiem ir atšķirīgi līmeņi, uz katru no kuriem attiecas noteikti termiņi. Šādas sistēmas uzdevums būtu nodrošināt, ka kompetentā iestāde tiek informēta pēc iespējas agrāk un pilnīgāk, tomēr nevajadzīgi nekavējot pakalpojumu sniedzēja centienus izmeklēt pārkāpumu un veikt vajadzīgos pasākumus, lai to apturētu un likvidētu pārkāpuma sekas.

(8)

Vienkāršas aizdomas, ka ir noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, vai vienkāršs konstatējums, ka ir noticis drošības incidents, bet par to nav pieejams pietiekami daudz informācijas par spīti pakalpojumu sniedzēja centieniem šajā sakarībā, nav pietiekams iemesls, lai uzskatītu, ka ir noticis personas datu aizsardzības pārkāpums šīs regulas izpratnē. Īpaša vērība saistībā ar minēto būtu jāpievērš tam, vai ir pieejama I pielikumā minētā informācija.

(9)

Piemērojot šo regulu, attiecīgajām kompetentajām valsts iestādēm būtu jāsadarbojas personas datu aizsardzības pārkāpumu lietās, kam ir pārrobežu raksturs.

(10)

Šī regula neparedz papildu specifikācijas attiecībā uz personas datu aizsardzības pārkāpumu reģistru, kas jāuztur pakalpojumu sniedzējam, jo tā saturs izsmeļoši precizēts Direktīvas 2002/58/EK 4. pantā. Tomēr pakalpojumu sniedzēji var atsaukties uz šo regulu, lai noteiktu reģistra formātu.

(11)

Visām kompetentajām valsts iestādēm būtu pakalpojumu lietotājiem jādara pieejami droši elektroniski līdzekļi, kā par personas datu aizsardzības pārkāpumiem sniegt paziņojumu vienotā formātā, kura pamatā ir noteikts standarts, piemēram, XML, un kurš satur I pielikumā norādīto informāciju attiecīgajās valodās, lai visi pakalpojumu sniedzēji Savienībā varētu ievērot līdzīgu informēšanas kārtību neatkarīgi no atrašanās vietas vai personas datu aizsardzības pārkāpuma norises vietas. Komisijai šajā sakarībā būtu jāveicina drošu elektronisko līdzekļu ieviešana, vajadzības gadījumā sasaucot sanāksmes ar kompetento valsts iestāžu piedalīšanos.

(12)

Izvērtējot, vai personas datu aizsardzības pārkāpums varētu negatīvi ietekmēt abonenta vai individuāla lietotāja personas datus vai privātumu, jo īpaši jāņem vērā attiecīgo personas datu būtība un saturs, proti, vai tie ir ar finanšu informāciju saistīti dati, piemēram, kredītkaršu vai bankas konta dati, Direktīvas 95/46/EK 8. panta 1. punktā minētās īpašās datu kategorijas un noteikti dati, kas specifiski saistīti ar telefonijas vai interneta pakalpojumu sniegšanu, t. i., e-pasta dati, atrašanās vietas dati, interneta žurnālfaili, tīmekļa pārlūkošanas vēsture un detalizēta zvanu informācija.

(13)

Ārkārtas apstākļos vajadzētu būt pieļaujamam, ka pakalpojumu sniedzējs abonentu vai individuālo lietotāju var informēt ar aizkavēšanos, ja abonenta vai individuālā lietotāja informēšana var apdraudēt personas datu aizsardzības pārkāpuma pienācīgu izmeklēšanu. Šajā kontekstā ārkārtas apstākļi var būt kriminālizmeklēšana, kā arī citi personas datu aizsardzības pārkāpumi, kas gan nav uzskatāmi par nopietnu noziegumu, bet kuru dēļ varētu būt lietderīgi paziņošanu atlikt. Jebkurā gadījumā kompetentajai valsts iestādei katrā gadījumā atsevišķi un ievērojot apstākļus būtu jāizvērtē, vai piekrist atlikšanai vai noteikt, ka par pārkāpumu ir jāpaziņo.

(14)

Ņemot vērā tiešās līgumattiecības, pakalpojumu sniedzēju rīcībā vajadzētu būt abonentu kontaktinformācijai, taču šāda informācija var arī nebūt pieejama par citiem individuāliem lietotājiem, kurus negatīvi ietekmējis personas datu aizsardzības pārkāpums. Tādā gadījumā vajadzētu atļaut pakalpojumu sniedzējam šos individuālos lietotājus informēt, sākumā publicējot sludinājumus lielākajos valsts un reģionālajos plašsaziņas līdzekļos, piemēram, laikrakstos, un pēc tam pēc iespējas drīzāk tiem paziņot individuāli, kā paredzēts šajā regulā. Tādējādi informēt individuālos lietotājus ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību nav pakalpojumu sniedzēja obligāts pienākums, bet, kamēr norit pārkāpuma skarto individuālo lietotāju identificēšana, būtu ieteicams rīkoties šādā veidā, ja pakalpojumu sniedzējs tā vēlas.

(15)

Informācijai par pārkāpumu vajadzētu attiekties tikai uz pārkāpumu, nevis uz kādu citu tematu. Piemēram, ja informāciju par personas datu aizsardzības pārkāpumu iekļauj kārtējā rēķinā, tas nebūtu uzskatāms par pienācīgu paņēmienu, kā paziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumu.

(16)

Šajā regulā nav noteikti specifiski tehniski aizsardzības pasākumi, ar kuriem varētu pamatot atkāpes no pienākuma paziņot abonentiem vai individuāliem lietotājiem par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, jo tehnikas attīstības gaitā šādi pasākumi var mainīties. Tomēr Komisijai vajadzētu būt iespējai publicēt šādu specifisku tehnisku aizsardzības pasākumu orientējošu sarakstu saskaņā ar pašreizējo praksi.

(17)

Šifrēšanas vai jaukšanas izmantošanu pašu par sevi nevarētu uzskatīt par pietiekamu, lai pakalpojumu sniedzēji varētu apgalvot, ka ir izpildījuši Direktīvas 95/46/EK 17. pantā noteikto vispārējo drošības pienākumu. Šajā sakarībā pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu īstenot arī pienācīgus organizatoriskos un tehniskos pasākumus, lai nepieļautu, konstatētu un bloķētu personas datu aizsardzības pārkāpumus. Pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu ņemt vērā visus neapzinātos apdraudējumus, kas var pastāvēt arī pēc tam, kad īstenoti kontroles pasākumi, lai izprastu, kur varētu notikt iespējamie personas datu aizsardzības pārkāpumi.

(18)

Ja pakalpojumu sniedzējs daļu no pakalpojuma, piemēram, rēķinu izrakstīšanu vai pārvaldības funkcijas, nodrošina ar cita pakalpojumu sniedzēja starpniecību, šim citam pakalpojumu sniedzējam, kam nav tiešu līgumattiecību ar galalietotāju, nav pienākuma sniegt paziņojumus personas datu aizsardzības pārkāpumu gadījumā. Tā vietā tam ir jābrīdina un jāinformē pakalpojumu sniedzējs, ar kuru tam ir tiešas līgumattiecības. Šis noteikums ir spēkā arī elektronisko komunikāciju pakalpojumu vairumtirdzniecības piegādes kontekstā, kad vairumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējam parasti nav tiešu līgumattiecību ar galalietotāju.

(19)

Direktīvā 95/46/EK noteikta vispārēja personas datu aizsardzības kārtība Eiropas Savienībā. Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru aizstātu Direktīvu 95/46/EK (Datu aizsardzības regula). Ar ierosināto datu aizsardzības regulu tiktu noteikts, ka visiem datu kontrolētājiem ir pienākums paziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, pamatojoties uz Direktīvas 2002/58/EK 4. panta 3. punktu. Līdzšinējā Komisijas regula ir pilnībā saderīga ar ierosināto pasākumu.

(20)

Ar ierosināto Datu aizsardzības regulu tiks veikti arī daži tehniski pielāgojumi Direktīvā 2002/58/EK, ņemot vērā Direktīvas 95/46/EK pārveidošanu par regulu. Komisija veiks pārskatīšanu par to, kādas būtiskas juridiskās sekas uz Direktīvu 2002/58/EK atstās jaunā regula.

(21)

Šīs regulas piemērošana būtu jāpārskata trīs gadus pēc tās stāšanās spēkā, un tās saturs būtu jāpārskata, ņemot vērā tajā laikā spēkā esošo tiesisko regulējumu, tostarp ierosināto Datu aizsardzības regulu. Šīs regulas pārskatīšana, ja iespējams, būtu jāveic saistībā ar jebkādu Direktīvas 2002/58/EK pārskatīšanu nākotnē.

(22)

Šīs regulas piemērošanu var novērtēt, inter alia balstoties uz statistiku, ko savākušas kompetentās valsts iestādes par tām paziņotajiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem. Šāda statistika var būt, piemēram, informācija par kompetentajai valsts iestādei paziņoto personas datu aizsardzības pārkāpumu skaitu, informācija par abonentiem vai individuāliem lietotājiem paziņoto personas datu aizsardzības pārkāpumu skaitu, personas datu aizsardzības pārkāpuma atrisināšanai patērētais laiks un tas, vai tika izmantoti tehniski aizsardzības pasākumi. Šādai statistikai būtu jānodrošina Komisija un dalībvalstis ar konsekventiem un salīdzināmiem statistikas datiem, un tai nevajadzētu atklāt ne ziņotāja pakalpojumu sniedzēja, ne iesaistīto abonentu vai individuālo lietotāju identitāti. Komisija šajā nolūkā var rīkot regulāras sanāksmes ar kompetento valsts iestāžu un citu ieinteresēto personu piedalīšanos.

(23)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Komunikāciju komitejas atzinumu,

a)

attiecīgo personas datu būtība un saturs, proti, vai tie ir ar finanšu informāciju saistīti dati, Direktīvas 95/46/E 8. panta 1. punktā minētās īpašās datu kategorijas, kā arī atrašanās vietas dati, interneta žurnālfaili, tīmekļa pārlūkošanas vēsture, e-pasta dati un detalizēta zvanu informācija;

b)

personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās sekas attiecīgajam abonentam vai individuālajam lietotājam, jo īpaši – ja pārkāpums var būt par iemeslu identitātes zādzībai vai krāpšanai, fiziskam kaitējumam, psiholoģiskam diskomfortam, pazemojumam vai reputācijas graušanai; kā arī

c)

personas datu aizsardzības pārkāpuma apstākļi, konkrētāk, kur dati nozagti vai kad pakalpojumu sniedzējam kļuvis zināms, ka dati ir nepilnvarotas trešās personas rīcībā.

a)

tie ir droši šifrēti ar standartizētu algoritmu, datu atšifrēšanas atslēgu nav skāris nekāds drošības pārkāpums un datu atšifrēšanas atslēga ir ģenerēta tā, ka to ar pieejamiem tehniskajiem līdzekļiem nevar noskaidrot neviens, kam nav pilnvaru piekļūt atslēgai; vai

b)

dati ir aizstāti ar to jaucējvērtību (hešvērtību), kas aprēķināta ar standartizētu kriptogrāfisku jaucējfunkciju ar atslēgu, datu jaukšanas atslēgu nav skāris nekāds drošības pārkāpums un datu jaukšanas atslēga ir ģenerēta tā, ka to ar pieejamiem tehniskajiem līdzekļiem nevar noskaidrot neviens, kam nav pilnvaru piekļūt atslēgai.

26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/9

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 389/2012 ir izveidota sistēma, lai vienkāršotu un stiprinātu administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm akcīzes nodokļu jomā.

(2)

Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (2), 21. pantā ir noteikta prasība, ka nosūtīšanas dalībvalsts pārbauda elektroniskā administratīvā dokumenta projektā iekļautos datus, pirms akcīzes preces drīkst pārvietot atliktās nodokļa maksāšanas režīmā. Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regulā (EK) Nr. 684/2009, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (3), ir noteikts elektroniskā administratīvā dokumenta projekta saturs. Tā kā minētajā administratīvajā dokumentā iekļaujamā informācija saistībā ar akcīzes atļaujām ir jāpārbauda, salīdzinot ar attiecīgo dalībvalstu reģistru datiem, katras valsts reģistra dati būtu regulāri jādara pieejami katrai nosūtīšanas dalībvalstij un pastāvīgi jāatjaunina.

(3)

Apmaiņai ar dalībvalstu reģistros iekļauto informāciju par ekonomikas dalībniekiem, kuri pārvieto akcīzes preces starp dalībvalstīm atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, ir jānotiek automātiski, izmantojot ekonomikas dalībnieku centrālo reģistru (“Centrālais reģistrs”), ko uztur Komisija, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 389/2012 19. panta 4. punktā.

(4)

Lai veicinātu informācijas apmaiņu, izmantojot Centrālo reģistru, ir jānosaka izmantojamo standarta formātu struktūra un saturs, tostarp šajos formātos ierakstāmie kodi.

(5)

Lai nodrošinātu, ka Centrālajā reģistrā pieejamie dati ir pareizi un tiek automātiski atjaunināti, centrālajam akcīzes koordinācijas birojam vai koordinācijas departamentam būtu jāpaziņo izmaiņas savu valstu reģistros un jāpārsūta tās Centrālajam reģistram.

(6)

Lai dati, kas tiek glabāti dalībvalstu reģistros, būtu pareizi un aktualizēti, centrālajam akcīzes koordinācijas birojam vai koordinācijas departamentam būtu jāatjaunina dalībvalsts reģistra dati tajā pašā dienā, kad rodas izmaiņas kādā atļaujā, un izmaiņu dati būtu nekavējoties jāpārsūta Centrālajam reģistram.

(7)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstu rīcībā ir citu dalībvalstu reģistros esošās informācijas precīza kopija, centrālajam akcīzes koordinācijas birojam vai koordinācijas departamentam būtu jānodrošina, lai no Centrālā reģistra regulāri un savlaicīgi tiek saņemta informācija par jaunām izmaiņām.

(8)

Ekonomikas dalībniekiem ir jābūt iespējām pārliecināties, ka Centrālais reģistrs to atļaujas datus ir pareizi apstrādājis un izplatījis, un pirms elektroniskā administratīvā dokumenta projekta iesniegšanas pārbaudīt datus par tirdzniecības partneri. Lai būtu iespējams veikt šādu pārbaudi par akcīzes numuru derīgumu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 389/2012 20. panta 1. punktā, Komisijai, norādot derīgu unikālu akcīzes identifikācijas numuru, būtu jāsniedz nepieciešamās svarīgākās ziņas par Centrālajā reģistrā reģistrēto atļauju. Turklāt ir jāparedz noteikumi par nepareizas informācijas labošanu attiecībā uz ekonomikas dalībnieka atļauju.

(9)

Lai nodrošinātu to, ka Centrālais reģistrs darbojas efektīvi un ka tiek ievērots maksimālais termiņš paziņojumu par izmaiņām dalībvalsts reģistrā vai vispārējā pieprasījuma apstrādāšanai, ir jāprecizē, kāds ir piekļuves līmenis Centrālajam reģistram un dalībvalstu reģistriem un kādos apstākļos Centrālā reģistra vai dalībvalstu reģistru pieejamība drīkst būt zemāka par šiem noteiktajiem līmeņiem.

(10)

Lai būtu iespējams novērtēt Centrālā reģistra darbību, Komisijai reizi mēnesī būtu jāiegūst no reģistra statistikas informācija un jāsniedz tā dalībvalstīm.

(11)

Lai Komisijas un dalībvalstu rīcībā būtu pietiekams laiks veikt pasākumus, lai varētu izpildīt saistības attiecībā uz termiņiem un to pakalpojumu pieejamību atbilstīgi šai regulai, 8., 9. un 10. panta piemērošana būtu jāatliek līdz 2015. gada 1. janvārim.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Akcīzes nodokļa komitejas atzinumu,

a)

centrālie akcīzes koordinācijas biroji un koordinācijas departamenti nosūta Centrālajam reģistram paziņojumus par izmaiņām dalībvalstu reģistros;

b)

dalībvalstu reģistriem tiek nosūtīti paziņojumi par izmaiņām Centrālajā reģistrā;

c)

centrālie akcīzes koordinācijas biroji un koordinācijas departamenti nosūta pieprasījumus sniegt sīkāku informāciju par izmaiņām Centrālajā reģistrā;

d)

centrālie akcīzes koordinācijas biroji un koordinācijas departamenti nosūta pieprasījumus sniegt no Centrālā reģistra iegūtu statistikas informāciju;

e)

Komisija pārsūta dalībvalstīm, kuras to pieprasa, no Centrālā reģistra iegūtu statistikas informāciju.

1)

“ieraksts” ir ieraksts dalībvalsts reģistrā vai Centrālajā reģistrā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 389/2012 19. panta 4. punktā;

2)

“izmaiņas” ir ieraksta izveidošana, atjaunināšana vai anulēšana;

3)

“aktivizācijas diena” ir ierakstā minētais atbildīgās dalībvalsts noteiktais datums, no kura ieraksts ir pieejams izmantošanai elektroniskā verificēšanā visās dalībvalstīs un no kura no attiecīgā ieraksta iegūtie dati ir pieejami ekonomikas dalībnieku ieskatam.

a)

Komisija nekavējoties reģistrē izmaiņas Centrālajā reģistrā;

b)

izmantojot ziņojumu “Darbības ar ekonomikas dalībnieku reģistru”, kā noteikts I pielikuma 2. tabulā, paziņojums tiek nosūtīts katrai dalībvalstij, kuras centrālais akcīzes koordinācijas birojs vai koordinācijas departaments ir reģistrēts, lai saņemtu paziņojumus par izmaiņām.

a)

ja norādītais unikālais akcīzes identifikācijas numurs atbilst kādam apstiprinātam noliktavas turētājam, reģistrētam saņēmējam vai reģistrētam nosūtītājam, tad izrakstā iekļauj jebkurus turpmāk norādītos datus:

b)

ja norādītais unikālais akcīzes identifikācijas numurs atbilst kādam ierakstam par akcīzes preču noliktavu, tad izrakstā iekļauj jebkurus turpmāk norādītos datus:

c)

Ja norādītais unikālais akcīzes identifikācijas numurs atbilst kādam reģistrētam preču saņēmējam, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 389/2012 19. panta 2. punkta h) apakšpunkts, izrakstā papildus a) apakšpunktā paredzētajiem datiem iekļauj šādu informāciju:

a)

aktīvo un neaktīvo ekonomikas dalībnieku ierakstu skaits;

b)

to atļauju skaits, kurām tuvojas termiņa beigas, t. i., to atļauju kopējais skaits, kuru termiņš beigsies nākamajā mēnesī vai nākamajā gada ceturksnī;

c)

ekonomikas dalībnieku veidi, ekonomikas dalībnieku skaits, pēc veida, un akcīzes preču noliktavu skaits;

d)

apstiprināto ekonomikas dalībnieku skaits, pēc produktiem un pēc produktu kategorijām;

e)

izmaiņu skaits akcīzes atļaujās.

a)

Centrālais reģistrs vai dalībvalsts reģistrs nav pieejams aparatūras vai telekomunikāciju bojājuma dēļ;

b)

rodas tīkla problēmas, kas nav Komisijas vai attiecīgās dalībvalsts tiešā kontrolē;

c)

nepārvaramas varas apstākļi;

d)

ir plānota tehniskā apkope, par ko paziņots vismaz 48 stundas pirms plānotās izpildes perioda sākuma.

26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/34

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulas (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), II pielikumā ir sniegts pilnīgs to esošo aktīvo vielu saraksts, kuras jānovērtē atbilstīgi darba programmai, kas paredzēta to aktīvo vielu sistemātiskai pārbaudei, kuras jau ir laistas tirgū (turpmāk “pārskatīšanas programma”), un ar minēto regulu ir aizliegts laist tirgū biocīdos produktus, kuri satur aktīvās vielas/produkta veida kombinācijas, kas nav norādītas sarakstā minētajā pielikumā vai Direktīvas 98/8/EK I vai IA pielikumā vai attiecībā uz ko Komisija ir pieņēmusi lēmumu par neiekļaušanu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1451/2007 II pielikumā ietilpst esošās aktīvās vielas/produkta veida kombinācijas, par kurām ir paziņots saskaņā ar 4. panta 1. punktu Komisijas 2000. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 1896/2000 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK par biocīdajiem produktiem 16. panta 2. punktā minētās programmas pirmo posmu (3), par kurām kāda no dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) 1896/2000 5. panta 3. punktu ir izteikusi interesi vai par kurām līdz 2006. gada 1. martam ir bijusi iesniegta dokumentācija, kas pieņemta, to atzīstot par pilnīgu.

(3)

Biocīdo produktu definīcija, kas sniegta Direktīvas 98/8/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un aktīvās vielas definīcija, kas sniegta minētās direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kā arī produktu veidu apraksti, kas sniegti tās V pielikumā, ir interpretēti dažādi. Dažkārt Komisijas un saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 26. pantu nozīmēto kompetento iestāžu kopējā izpratne laika gaitā ir mainījusies. Konkrētāk, Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 1. marta spriedumā lietā C-420/10 Söll GmbH/Tetra GmbH  (4) ir precizēts, ka jēdziens “biocīdie produkti” ir jāinterpretē tādējādi, ka daži produkti tajā ietilpst, pat ja tie uz kaitīgajiem mērķorganismiem iedarbojas tikai netieši.

(4)

Var būt, ka personas, kas ir paļāvušās uz Komisijas vai kādas saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 26. pantu nozīmētas kompetentās iestādes publiskotiem norādījumiem vai sniegtām rakstiskām konsultācijām, tāpēc nav paziņojušas par esošas aktīvās vielas/produkta veida kombināciju kādā tirgū laistā produktā vai nav pārņēmušas dalībnieka funkcijas, objektīvi pamatoti uzskatot, ka produkts no Direktīvas 98/8/EK darbības jomas ir izslēgts vai ka tas klasificējams citā produkta veidā.

(5)

Būtu jānodrošina minētajām personām iespēja šādos gadījumos – ja vajadzīgs, ar iepriekšēju paziņojumu – iesniegt dokumentāciju pārbaudei pārskatīšanas programmā, lai nepieļautu, ka no tirgus atsauc produktus, attiecībā uz kuriem dalībvalstis vai Komisija vēlāk apstrīd pamatotu interpretāciju par raksturojumu, kas tiem sniegts kā biocīdiem produktiem, vai par pareizo produkta veidu, kam tie pieder.

(6)

Turklāt gadījumos, kur aktīvās vielas šo pašu iemeslu dēļ vēl nav identificētas kā esošas vielas, būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 1451/2007 I pielikums, lai tajā būtu pareizi atspoguļotas visas esošās aktīvās vielas.

(7)

Stāvokļa ziņā personas, kas uz šīs regulas pamata vēlas paziņot aktīvās vielas/produkta veida kombināciju, būs līdzīgas personām, kas vēlas pārņemt dalībnieka funkcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 12. pantu. Tāpēc ir lietderīgi, ka ieinteresēto personu informēšanai un nodomu deklarēšanai Komisija paredz līdzīgu procedūru un termiņus.

(8)

Turklāt ir lietderīgi termiņus un citas paziņošanai izvirzītas prasības iespējami saskaņot ar noteikumiem, kas attiecībā uz pirmajiem paziņojumiem par esošām aktīvajām vielām izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1896/2000 4. panta 1. punktā, turklāt saskaņošanā ņemot vērā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (5) nodibinātās Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras pašreizējās darba metodes.

(9)

Ja aktīvajai vielai, uz kuru attiecas paziņojums, nav paredzēta ziņotāja dalībvalsts, tad, lai nodrošinātu, ka viela tiks novērtēta apstiprināšanai, no iesniedzēja jāprasa apstiprinājums, ka kompetenta iestāde piekrīt novērtēt gaidāmo pieteikumu par aktīvās vielas apstiprināšanu.

(10)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1451/2007 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no Direktīvas 98/8/EK uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (6), vairākas šīs regulas daļas būtu jāpiemēro no tās pašas dienas kā Regula (ES) Nr. 528/2012.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

regulas 2. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Turklāt “dalībnieks” ir persona, kas ir iesniegusi paziņojumu, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1896/2000 4. panta 2. punktu vai ar šīs regulas 3.c panta 1. punktu, vai dalībvalsts, kas izrādījusi interesi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1896/2000 5. panta 3. punktu.”;

2)

regulas 3. panta 2. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

3)

regulā iekļauj šādu 3.a pantu:

“3.a pants

Procedūra, kas reglamentē paziņošanas nodoma deklarēšanu

1.   Persona vai dalībvalsts, kas uzskata, ka uz biocīdu produktu, kuru laiž tirgū un kurš satur tikai esošās aktīvās vielas, attiecas Direktīva 98/8/EK un ka tas klasificēts vienā vai vairākos no tiem produktu veidiem, ko ar 4. pantu ir aizliegts laist tirgū, var Komisijai iesniegt pieprasījumu, lūdzot atļaut saistībā ar attiecīgajiem produktu veidiem paziņot aktīvās vielas, ko satur minētais produkts.

Pieprasījumā norāda attiecīgās aktīvās vielas/produkta veida kombinācijas un pamatojumu, kāpēc nav iesniegts paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1896/2000 4. panta 1. punktu vai izrādīta interese saskaņā ar minētās regulas 5. panta 3. punktu, vai pārņemtas dalībnieka funkcijas saskaņā ar šīs regulas 12. pantu, vai iesniegta pilnīga dokumentācija saskaņā ar šīs regulas 9. panta 1. punktu.

2.   Kad saņemts pieprasījums saskaņā ar 1. punktu, Komisija apspriež ar dalībvalstīm, vai pieprasījums ir pieņemams.

Pieprasījums ir pieņemams, ja biocīdo produktu reglamentē Direktīva 98/8/EK un tas klasificēts vienā vai vairākos produktu veidos, kurus ar šīs regulas 4. pantu aizliegts laist tirgū, un ja pirms minētā pieprasījuma iesniegšanas iesniedzējs, ievērodams Komisijas vai kādas no kompetentajām iestādēm, kas ir nozīmēta saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 26. pantu, publiskotus norādījumus vai sniegtas rakstiskas konsultācijas, ir objektīvi pamatoti uzskatījis, ka minētais produkts no Direktīvas 98/8/EK darbības jomas ir bijis izslēgts vai ka tas bijis klasificēts citā produkta veidā.

Tomēr pieprasījums nav pieņemams, ja, pamatojoties uz novērtējuma ziņojumu, ko saskaņā ar šīs regulas 15. panta 4. punktu ir pārskatījusi Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja, reiz jau ir pieņemts lēmums par attiecīgo aktīvās vielas/produkta veida kombinācijas neiekļaušanu Direktīvas 98/8/EK I pielikumā vai IA pielikumā.

3.   Ja pēc apspriešanās, kas notikusi saskaņā ar 2. punktu, Komisija konstatē, ka pieprasījums ir pieņemams, tā to pieņem un atļauj paziņot ar attiecīgajiem produktu veidiem saistīto aktīvo vielu.

Tomēr, ja visi dati, kas prasīti, lai novērtētu attiecīgos produktu veidus, kurus ar 4. pantu ir aizliegts laist tirgū, jau ietilpst dokumentācijā, kas ziņotājai dalībvalstij ir iesniegta saistībā ar attiecīgo aktīvo vielu, un ja dokumentāciju iesniegušais dalībnieks vēlas, lai tiktu uzskatīts, ka tas attiecīgo produktu veidu aktīvo vielu ir paziņojis, ziņotāja dalībvalsts attiecīgi informē Komisiju un papildu paziņošana šā punkta pirmās daļas kārtībā netiks atļauta.

Komisija par to informē dalībvalstis un minēto informāciju publicē elektroniski.

4.   Persona, kas paredzējusi paziņot aktīvās vielas/produkta veida kombināciju, uz kuru attiecas 3. punkta trešajā daļā minētā elektroniskā publicēšana, šo nodomu Komisijai paziņo ne vēlāk kā trīs mēnešus no šīs elektroniskās publicēšanas dienas.”;

4)

regulā iekļauj šādu 3.b pantu:

“3.b pants

Paziņošanas procedūra

1.   Kad ir deklarēts paziņošanas nodoms, 3.a panta 4. punktā minētā persona ne vēlāk kā 18 mēnešus no dienas, kad notikusi 3.a panta 3. punkta trešajā daļā minētā elektroniskā publicēšana, paziņojumu par aktīvās vielas/produkta veida kombināciju iesniedz Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai, kas dibināta ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk “aģentūra”).

Paziņošanu veic ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (7) 71. pantā minētā Biocīdu reģistra starpniecību.

2.   Paziņojumu iesniedz IUCLID formātā. Tajā iekļauj visu 1.–3. punktā minēto informāciju un Regulas (EK) Nr. 1896/2000 II pielikuma tabulu, un pierādījumus, ka 3.a panta 3. punkta trešajā daļā minētās elektroniskās publicēšanas dienā viela ir atradusies tirgū kā tāda biocīda produkta aktīvā viela, kas klasificēts attiecīgajā produkta veidā.

3.   Ja vien attiecīgajai aktīvajai vielai ziņotāja dalībvalsts jau nav izraudzīta, paziņotājs norāda, kurai dalībvalsts kompetentajai iestādei tas paredzējis iesniegt dokumentāciju, un iesniedz rakstisku apstiprinājumu par to, ka kompetentā iestāde piekrīt dokumentāciju novērtēt.

4.   Kad tiek saņemts paziņojums, aģentūra par to informē Komisiju un informē iesniedzēju par maksām, kas maksājamas saskaņā ar regulu, kura pieņemta atbilstoši Regulas (ES) Nr. 528/2012 80. panta 1. punktam. Ja 30 dienu laikā no minētās informācijas saņemšanas iesniedzējs tās nesamaksā, aģentūra paziņojumu noraida un par to informē iesniedzēju.

5.   Kad maksājums ir saņemts, aģentūra 30 dienu laikā pārbauda, vai paziņojums atbilst 2. punkta prasībām. Ja paziņojums šīm prasībām neatbilst, aģentūra iesniedzējam piešķir 30 dienas, kuru laikā paziņojumu var papildināt vai izlabot. Kad šīs 30 dienas ir beigušās, aģentūra 30 dienu laikā vai nu paziņo, ka paziņojums atbilst 2. punkta prasībām, vai noraida paziņojumu un par to informē iesniedzēju.

6.   Apelācijas par 4. vai 5. punkta kārtībā pieņemtajiem aģentūras lēmumiem ir piekritīgas ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 nodibinātajai Apelācijas padomei. Šādām apelācijas procedūrām piemēro Regulas (EK) Nr. 1907/2006 92. panta 1. un 2. punktu un 93. un 94. pantu. Apelācijai ir apturošs spēks.

7.   Aģentūra Komisiju nekavējoties informē, vai paziņojums atbilst 2. punkta prasībām vai ir ticis noraidīts.

5)

regulā iekļauj šādu 3.c pantu:

“3.c pants

Iekļaušana pārskatīšanas programmā vai izslēgšana no tās

1.   Ja aktīvu vielu uzskata par paziņotu saskaņā ar 3.a panta 3. punkta otro daļu vai ja aģentūra Komisiju saskaņā ar 3.b panta 7. punktu informē, ka paziņojums atbilst 3.b panta 2. punkta prasībām, Komisija paziņojumu pieņem un:

2.   Ja deklarācija par paziņošanas nodomu nav saņemta 3.a panta 4. punktā minētajā termiņā, ja paziņojums nav saņemts 3.b panta 1. punktā minētajā termiņā vai ja aģentūra Komisiju saskaņā ar 3.b panta 7. punktu informē, ka saskaņā ar 3.b panta 1. punktu iesniegts paziņojums ir noraidīts, Komisija par to informē dalībvalstis un minēto informāciju publicē elektroniski.”;

6)

regulas 4. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, biocīdus produktus, kas satur aktīvu vielu, par kuru Komisija attiecīgo informāciju saistībā ar attiecīgajiem produktu veidiem saskaņā ar 3.a panta 3. punktu ir publicējusi elektroniski, var laist tirgū saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 1. punktu vai nu līdz dienai, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu aktīvās vielas/produkta veida kombināciju saskaņā ar 3.c panta 1. punkta a) apakšpunktu iekļaut II pielikumā vai saskaņā ar 3.c panta 1. punkta b) apakšpunktu atcelt iepriekšēju lēmumu par neiekļaušanu, vai arī uz sešiem mēnešiem no dienas, kurā Komisija ir elektroniski publicējusi attiecīgo informāciju saskaņā ar 3.c panta 2. punktu.”;

7)

regulas 9. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.   Atkāpjoties no 2. punkta, attiecībā uz aktīvo vielu/produktu veidu kombinācijām, kas norādītas II pielikuma sarakstā saskaņā ar 3.c panta 1. punkta a) apakšpunktu vai par kurām saskaņā ar 3.c panta 1. punkta b) apakšpunktu ir atcelts lēmums, pieteikumus par aktīvās vielas apstiprināšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 7. pantu iesniedz ne vēlāk kā divus gadus no dienas, kad pieņemts lēmums saskaņā ar 3.c panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu.”

26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/38

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/40

(1)

Pēc Īrijas pieprasījuma Padome ar Īstenošanas lēmumu 2011/77/ES (2) tai piešķīra finanšu palīdzību, lai atbalstītu stingru ekonomikas un finanšu reformu programmu, kuras mērķis ir atjaunot uzticību, ļaut ekonomikai atkal uzsākt ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošināt finanšu stabilitāti Īrijā, eurozonā un Savienībā.

(2)

Komisija pabeidza Īrijas ekonomikas reformu programmas devīto pārskatīšanu 2013. gada 22. aprīlī.

(3)

Pagarināt ES aizdevuma maksimālo vidējo dzēšanas termiņu būtu lietderīgi, jo tas varētu atbalstīt Īrijas centienus atgūt pilnīgu tirgus pieejamību un sekmīgi pabeigt programmu. Lai varētu pilnībā gūt labumu no ES aizdevuma maksimālā vidējā dzēšanas termiņa pagarināšanas, Komisijai būtu jāatļauj pagarināt daļu un maksājumu dzēšanas termiņu.

(4)

Ņemot vērā minēto attīstību, būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2011/77/ES,

1)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Savienība nodod Īrijas rīcībā aizdevumu, kura maksimālais apjoms ir EUR 22,5 miljardi, ar maksimālo vidējo dzēšanas termiņu 19,5 gadi. Atsevišķu aizdevuma maksājumu dzēšanas termiņš var būt līdz 30 gadiem.”;

2)

pievieno šādu punktu:

“9.   Pēc Īrijas pieprasījuma Komisija var pagarināt daļas vai maksājuma dzēšanas termiņu ar noteikumu, ka ir ievērots maksimālais vidējais dzēšanas termiņš, kā noteikts 1. punktā. Komisija var šim nolūkam refinansēt visu vai daļu tās aizņēmuma. Visas iepriekš aizņemtās summas glabā ECB kontā, kuru ir atvērusi Komisija finanšu palīdzības pārvaldībai.”