Eiropas Savienības L 335/2013

14.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/3

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1332/2013

(2013. gada 13. decembris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2013. gada 13. decembrī pieņēma Lēmumu 2013/760/KĀDP (2), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP.

(2)	Būtu jāparedz atkāpe no finansējuma vai finanšu palīdzības aizlieguma attiecībā uz noteiktām precēm un tehnoloģijām saistībā ar Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) veiktajām darbībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes Rezolūcijas 2118(2013) 10. punktu.

(3)	Lai atvieglotu pie Sīrijas kultūras mantojuma piederošu preču, kas ir nelikumīgi izvestas no Sīrijas, drošu atdošanu atpakaļ to likumīgajiem īpašniekiem, ir jāparedz papildu ierobežojoši pasākumi, lai aizliegtu šādu preču importu, eksportu vai nodošanu.

(4)

Atkāpi no tādu līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanas, kas ir nepieciešami humānai palīdzībai, vajadzētu piešķirt tikai tad, ja līdzekļi vai saimnieciskie resursi tiek nodoti ANO, lai nodrošinātu šādas palīdzības sniegšanu saskaņā ar Sīrijas humānās palīdzības reaģēšanas plānu (SHARP). Izskatot atļaujas pieprasījumus, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā humānās palīdzības principi – cilvēcība, neitralitāte, objektivitāte un neatkarība, kas ir izklāstīti Eiropas Konsensā par humāno palīdzību.

(5)

Ir jāparedz papildu atkāpe no līdzekļu iesaldēšanas un aizlieguma darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, lai ļautu sarakstā neiekļautai personai vai vienībai veikt pārvedumus sarakstā neiekļautai personai vai vienībai ar sarakstā iekļautas vienības starpniecību saistībā ar konkrētu tirdzniecības nolīgumu par medikamentiem, pārtiku, pajumti, sanitāriem vai higiēnas nolūkiem civiliedzīvotāju izmantošanai.

(6)	Iepriekš minētie pasākumi ietilpst Līguma darbības jomā, tādēļ – jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi, – ir nepieciešama Savienības līmeņa darbība šo pasākumu īstenošanai.

(7)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes Regula (ES) Nr. 36/2012, (3)

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 36/2012 groza šādi:

Regulas 2.a pantā pievieno šādu punktu:

"3. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, III pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut IA pielikumā minētā aprīkojuma, preču vai tehnoloģiju pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu, kas tiek veikts saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2118(2013) 10. punktu un attiecīgiem Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) Izpildpadomes lēmumiem atbilstīgi Konvencijas par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (Ķīmisko ieroču konvencija) mērķim pēc apspriešanās ar OPCW."

Regulas 3. pantā pievieno šādu punktu:

"5. Atkāpjoties no 1. punkta a) un b) apakšpunkta, III pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, var izsniegt atļauju ar IA pielikumā minēto aprīkojumu, precēm vai tehnoloģijām saistītas tehniskas palīdzības, starpnieka pakalpojumu, finansēšanas vai finansiālās palīdzības sniegšanai, ja šāda tehniskā palīdzība, starpnieka pakalpojumi, finansēšana vai finanšu palīdzība ir paredzēta saistībā ar šāda aprīkojuma, preču vai tehnoloģiju pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu, kas tiek veikts saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2118(2013) 10. punktu un attiecīgiem OPCW Izpildpadomes lēmumiem atbilstīgi Ķīmisko ieroču konvencijas mērķim pēc apspriešanās ar OPCW."

Regulā iekļauj šādu pantu:

"3.b pants

3.a pantu nepiemēro finansējuma vai finanšu palīdzības, tostarp atvasinātu finanšu instrumentu sniegšanai, kā arī apdrošināšanai un pārapdrošināšanai, un starpnieka pakalpojumiem attiecībā uz apdrošināšanu un pārapdrošināšanu jebkādu Kopējā militāro preču sarakstā minētu preču un tehnoloģiju importam vai pārvadāšanai, ja to izcelsmes valsts ir Sīrija, vai ja tos eksportē no Sīrijas uz jebkuru citu valsti, ja tas tiek veikts saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2118(2013) 10. punktu un attiecīgiem OPCW Izpildpadomes lēmumiem atbilstīgi Ķīmisko ieroču konvencijas mērķim."

Regulā iekļauj šādu pantu:

"11.c pants

1. Ir aizliegts veikt Sīrijas kultūras priekšmetu un citu preču, kam ir arheoloģiska, vēsturiska, kultūras, reta zinātniska vai reliģiska nozīme, tostarp to preču, kas minētas XI pielikumā, importu, eksportu vai nodošanu, vai arī sniegt starpnieka pakalpojumus saistībā ar šo preču importu, eksportu vai nodošanu, jo īpaši, ja šīs preces ir neatņemama daļa no publiskām kolekcijām, kas ir iekļautas Sīrijas muzeju, arhīvu vai bibliotēku krātuvju kolekciju inventāra sarakstos vai Sīrijas reliģisko iestāžu inventāra sarakstos, ja pastāv pamatots iemesls aizdomām, ka preces ir izvestas no Sīrijas bez to likumīgā īpašnieka piekrišanas vai izvestas, pārkāpjot Sīrijas vai starptautiskās tiesības.

2. Šā panta 1. punktā minēto aizliegumu nepiemēro, ja pierādīts, ka:

a)	preces tika eksportētas no Sīrijas pirms 2011. gada 9. maija vai

b)	preces tiek droši atdotas atpakaļ to likumīgajiem īpašniekiem Sīrijā."

Regulas 16. panta pirmajā daļā f) punktu aizstāj ar šādu:

"f)

nepieciešami humāniem mērķiem, piemēram, lai sniegtu palīdzību, tostarp nodrošinot medicīnas preces un iekārtas, pārtiku, humānās palīdzības darbinieku un saistītu palīdzību, vai lai atvieglotu palīdzības sniegšanu, un ar noteikumu, ka – iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanas gadījumā – līdzekļi vai saimnieciskie resursi tiek nodoti ANO ar mērķi nodrošināt šādas palīdzības sniegšanu Sīrijā vai tās atvieglošanu saskaņā ar Sīrijas humānās palīdzības reaģēšanas plānu (SHARP);"

Regulas 16. panta pirmajā daļā pievieno šādu punktu:

"h)	nepieciešami, lai veiktu evakuāciju no Sīrijas."

Regulā iekļauj šādu pantu:

"16.a pants

1. Atļaujas, kas saskaņā ar 16. panta pirmās daļas f) punktu piešķirtas pirms 2013. gada 15. decembris, neietekmē Padomes Regulā (ES) Nr. 1332/2013 (4) paredzētie 16. panta pirmās daļas f) punkta grozījumi.

2. Atļauju pieprasījumi saskaņā ar 16. panta pirmās daļas f) apakšpunktu, kas iesniegti pirms 2013. gada 15. decembris, tiek uzskatīti par atsauktiem, ja vien persona, vienība vai struktūra pēc šī datuma neapstiprina savu ieceri uzturēt lūgumu spēkā.

Regulā iekļauj n šādu pantu:

"21.c pants

1. Atkāpjoties no 14. panta, III pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut:

Sīrijas Komercbankas veiktu vai ar tās starpniecību veiktu līdzekļu vai saimniecisko resursu pārvedumu no ārpus Savienības teritorijas esošas valsts un kas iesaldēti pēc dienas, kad tā tika iekļauta sarakstā, ja pārskaitījums ir saistīts ar maksājumu, kas jāveic saskaņā ar īpašu tirdzniecības nolīgumu par medikamentiem, pārtiku, pajumti, sanitāriem vai higiēnas nolūkiem civiliedzīvotāju izmantošanai, vai

Sīrijas Komercbankai adresētu vai ar tās starpniecību veiktu līdzekļu vai saimniecisko resursu pārvedumu no ārpus Savienības teritorijas esošas valsts, ja pārskaitījums ir saistīts ar maksājumu, kas jāveic saskaņā ar īpašu tirdzniecības nolīgumu par medikamentiem, pārtiku, pajumti, sanitāriem vai higiēnas nolūkiem civiliedzīvotāju izmantošanai;

ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir noteikusi, ka maksājumu tieši vai netieši nesaņems neviena II vai IIa pielikumā iekļautā persona vai vienība, un ar noteikumu, ka pārvedums nav citādi aizliegts saskaņā ar šo regulu.

2. Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju četru nedēļu laikā par ikvienu saskaņā ar šo pantu izsniegtu atļauju."

9)	Šīs regulas pielikumu pievieno kā XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 13. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. MAZURONIS

(1) OV L 147, 1.6.2013., 14. lpp.

(2) Padomes Lēmums 2013/760/KĀDP (2013. gada 13. decembris), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (Katso tämän virallisen lehden sivu 50.).

(3) Regula (ES) Nr. 36/2012 (2012. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011 (OV L 16, 19.1.2012., 1. lpp.)

(4) Padomes Regula (ES) Nr. 1332/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 335, 14.12.2013., 3. lpp.)."

PIELIKUMS

“XI PIELIKUMS

Regulas 11.c pantā minēto preču kategoriju saraksts

ex KN kods

Preces apraksts

9705 00 00

1.	Vairāk nekā 100 gadu veci arheoloģiskie priekšmeti, kas nāk no:

9706 00 00

—	izrakumiem un atradumiem uz sauszemes vai zem ūdens

—	arheoloģisko atradumu vietām

—	arheoloģiskajām kolekcijām

9705 00 00

9706 00 00

2.	Vairāk nekā 100 gadu veci elementi, kas ir neatņemama mākslas, vēsturisku vai reliģisku pieminekļu daļa un kas no tiem atdalīta

9701

3.	Ilustrācijas un gleznas, kas nav iekļautas 4. vai 5. kategorijā un kas ir pilnībā radītas ar roku jebkurā tehnikā un uz jebkura materiāla (1)

9701

4.	Darbi akvareļa, guaša un pasteļa tehnikā, kas ir pilnībā radīti ar roku uz jebkura materiāla (1)

6914

9701

5.	Mozaīkas no jebkura materiāla, kas ir pilnībā radītas ar roku un nepieder pie 1. vai 2. kategorijas, un zīmējumi jebkurā tehnikā, kas ir pilnībā radīti ar roku uz jebkura materiāla (1)

49. nodaļa

9702 00 00

8442 50 80

6.	Gravīru, estampu, serigrāfiju un litogrāfiju oriģināli, kā arī to attiecīgās plāksnes un plakātu oriģināli (1)

9703 00 00

7.	Skulptūru un tēlniecības darbu oriģināli un kopijas, kas radītas tādā pašā procesā kā oriģināli, izņemot 1. kategoriju (1)

3704

3705

3706

4911 91 00

8.	Fotogrāfijas, filmas un to negatīvi (1)

9702 00 00

9706 00 00

4901 10 00

4901 99 00

4904 00 00

4905 91 00

4905 99 00

4906 00 00

9.	Inkunābulas un rokraksti, tai skaitā ģeogrāfijas kartes un mūzikas partitūras atsevišķi vai kolekcijā (1)

9705 00 00

9706 00 00

10.	Vairāk nekā 100 gadu vecas grāmatas, atsevišķi vai kolekcijās

9706 00 00

11.	Vairāk nekā 200 gadu vecas iespiestas ģeogrāfijas kartes

3704

3705

3706

4901

4906

9705 00 00

9706 00 00

12.	Vairāk nekā 50 gadu veci jebkāda veida arhīvi un to elementi neatkarīgi no to materiāla

9705 00 00

13.

a)	Kolekcijas (2) un eksemplāri no zooloģijas, botānikas, mineraloģijas vai anatomijas kolekcijām;

9705 00 00

b)	Kolekcijas (2) ar vēsturisku, paleontoloģisku, etnogrāfisku vai numismātisku vērtību

9705 00 00

86.–89. nodaļa

14.	Vairāk nekā 75 gadu veci transportlīdzekļi

15.	Visi citi antikvārie priekšmeti, kas nav iekļauti 1.–14. kategorijā:

a)	no 50 līdz 100 gadu veci:

95. nodaļa

—	rotaļlietas, spēles

7013

—	stikla izstrādājumi

7114

—	zeltkaļu un sudrabkaļu izstrādājumi

94. nodaļa

—

mēbeles

90. nodaļa

—	optiskās ierīces un aparāti, fotoaparāti, kinoaparāti un ierīces

92. nodaļa

—	mūzikas instrumenti

91. nodaļa

—	pulksteņi un rokaspulksteņi un to daļas

44. nodaļa

—	koka izstrādājumi

69. nodaļa

—	keramikas izstrādājumi

5805 00 00

—

gobelēni

57. nodaļa

—

paklāji

4814

—

tapetes

93. nodaļa

—

ieroči

9706 00 00

b)	vairāk nekā 100 gadu veci.

(1) Kas ir vairāk nekā 50 gadu vecas un nepieder to autoriem.

(2) Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā 252/84 definējusi šādi: ""Kolekciju priekšmeti" Kopējā muitas tarifa pozīcijas Nr. 97.05 nozīmē ir priekšmeti, kuriem ir nepieciešamās īpašības iekļaušanai kolekcijā, tas ir, priekšmeti, kuri ir samērā reti, parasti netiek lietoti to sākotnējam nolūkam, ir pakļauti īpašiem darījumiem, kuri ir ārpus parastas tirdzniecības ar līdzīgiem lietojamiem priekšmetiem, un ir ļoti vērtīgi."”

14.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/8

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1333/2013

(2013. gada 13. decembris),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1709/2003, (EK) Nr. 1345/2005, (EK) Nr. 972/2006, (EK) Nr. 341/2007, (EK) Nr. 1454/2007, (EK) Nr. 826/2008, (EK) Nr. 1296/2008, (EK) Nr. 1130/2009, (ES) Nr. 1272/2009 un (ES) Nr. 479/2010 attiecībā uz paziņošanas pienākumiem lauksaimniecības tirgu kopīgajā organizācijā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 192. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 792/2009 (2) ir izklāstīti vienoti noteikumi par to, kā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus. Šajos noteikumos jo sevišķi ietverts dalībvalstu pienākums izmantot informācijas sistēmas, kuras Komisija tām darījusi pieejamas, un paredzēta to iestāžu un privātpersonu piekļuves tiesību validēšana, kurām atļauts sūtīt paziņojumus. Regulā (EK) Nr. 792/2009 arī noteikti kopīgi principi, kas attiecas uz informācijas sistēmām, lai tās garantētu dokumentu autentiskumu, integritāti un salasāmību ilgtermiņā, un paredzēta personas datu aizsardzība. Pienākums izmantot šīs informācijas sistēmas ir jāparedz katrā regulā, kas nosaka konkrētu paziņošanas pienākumu.

(2)	Komisija ir izstrādājusi informācijas sistēmu, kas ļauj elektroniski pārvaldīt dokumentus un procedūras gan tās iekšējās darba procedūrās, gan attiecībās ar iestādēm, kuras iesaistītas kopējā lauksaimniecības politikā.

(3)

Ar minētās sistēmas palīdzību iespējams izpildīt vairākus informēšanas un paziņošanas pienākumus, it sevišķi tos, kas noteikti Komisijas Regulās (EK) Nr. 1709/2003 (3), (EK) Nr. 1345/2005 (4), (EK) Nr. 972/2006 (5), (EK) Nr. 341/2007 (6), (EK) Nr. 1454/2007 (7), (EK) Nr. 826/2008 (8), (EK) Nr. 1296/2008 (9), (EK) Nr. 1130/2009 (10), (ES) Nr. 1272/2009 (11) un (ES) Nr. 479/2010 (12).

(4)	Efektīvas administratīvās pārvaldības labad un ņemot vērā gūto pieredzi, dažus informēšanas un paziņošanas pienākumus vajadzētu vienkāršot vai precizēt.

(5)

Lai uzlabotu tirgus situācijas uzraudzību olīveļļas nozarē un ņemot vērā šajā jomā gūto pieredzi, jāprecizē daži paziņošanas pienākumi, kas dalībvalstīm noteikti Regulas (EK) Nr. 826/2008 III pielikuma A daļā. Šādā nolūkā paredz, ka aplēsi par olīveļļas ražošanu un patēriņu, kā arī krājumiem tirdzniecības gada beigās iesniedz biežāk, bet paziņošanas pienākumu attiecina tikai uz dalībvalstīm, kurās ražo olīveļļu. Grozījums būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra, jo tas ir jaunās tirgu kopīgās organizācijas paredzamais piemērošanas datums.

(6)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1709/2003, (EK) Nr. 1345/2005, (EK) Nr. 972/2006, (EK) Nr. 341/2007, (EK) Nr. 1454/2007, (EK) Nr. 826/2008, (EK) Nr. 1296/2008, (EK) Nr. 1130/2009, (ES) Nr. 1272/2009 un (ES) Nr. 479/2010.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1709/2003 groza šādi:

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

1. Dalībvalstis, kurās ir rīsu ražotāji vai rīsu dzirnavas, Komisijai paziņo:

a)	līdz 15. novembrim – I un II pielikumā norādīto informāciju, kas iegūta, apkopojot datus, kuri sniegti 1. panta a) punktā un 2. pantā minētajās deklarācijās;

b)	līdz 15. decembrim – III pielikumā norādīto informāciju, kas iegūta, apkopojot datus, kuri sniegti 1. panta b) punktā minētajās sējumu deklarācijās, un lēsto veselo graudu ražas prognozi.

Nosūtītos datus drīkst grozīt vēlākais līdz 15. janvārim.

2. Šā panta 1. punktā un 4. pantā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (13).

2)	regulas I, II un III pielikuma ievadfrāzē svītro vārdus “uz šādu elektroniskā pasta adresi saskaņā ar 3. panta 2. punktu: AGRI-C2-RICE-STOCKS@CEC.EU.INT”.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1345/2005 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šā panta 1. punktā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (14).

3. pants

Regulas (EK) Nr. 972/2006 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Dalībvalstis paziņo Komisijai:

a)	vēlākais divu darbdienu laikā pēc atteikuma – daudzumus, par kuriem tika noraidīti basmati rīsu ievešanas atļauju pieteikumi, norādot datumu, atteikuma iemeslus, KN kodu, izcelsmes valsti, autentiskuma apliecības izdevēju iestādi un numuru, kā arī apliecības turētāja nosaukumu un adresi;

b)	vēlākais divu darbdienu laikā pēc izsniegšanas – daudzumus, par kuriem tika izsniegtas basmati rīsu ievešanas atļaujas, norādot datumu, KN kodu, izcelsmes valsti, autentiskuma apliecības izdevēju iestādi un numuru, kā arī apliecības turētāja nosaukumu un adresi;

c)	ja atļauja ir anulēta, vēlākais divu darbdienu laikā pēc anulēšanas – daudzumus, attiecībā uz kuriem ir anulētas atļaujas, kā arī anulēto atļauju turētāju nosaukumu un adresi;

d)	katra mēneša pēdējā darbdienā pēc laišanas brīvā apgrozībā – daudzumus, kas laisti brīvā apgrozībā, norādot KN kodu, izcelsmes valsti un autentiskuma apliecības izdevēju iestādi un numuru.

Paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (15).

4. pants

Regulas (EK) Nr. 341/2007 12. pantu groza šādi:

1)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “Komisijai sniedzamie paziņojumi un informācija”;

2)	panta 2. punkta pēdējo teikumu svītro;

3)	pievieno šādu 3. punktu: “3. Paziņojumus un informāciju sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (16).

5. pants

Regulas (EK) Nr. 1454/2007 10. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4. Šā panta 3. punktā minēto informāciju paziņo saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (17).

6. pants

Regulu (EK) Nr. 826/2008 groza šādi:

1)	regulas 35. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Šā panta 1. punktā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 792/2009.”;

regulas III pielikuma A daļu groza šādi:

a)	A daļas b) punkta otro daļu svītro;

A daļas c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

Katru tirdzniecības gadu no oktobra līdz maijam ražojošās dalībvalstis ne vēlāk kā katra mēneša 15. dienā paziņo Komisijai:

i)	ikmēneša aplēsi par olīveļļas daudzumu, kas saražots no tirdzniecības gada sākuma līdz iepriekšējam mēnesim ieskaitot;

ii)	aplēsi par olīveļļas kopējo saražoto daudzumu un vietējo patēriņu visa tirdzniecības gada laikā un aplēsi par krājumiem tirdzniecības gada beigās.”

7. pants

Regulu (EK) Nr. 1296/2008 groza šādi:

1)	regulas IV nodaļā iekļauj šādu 21.a pantu: “21.a pants 3., 14. un 16. pantā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (18).

2)	regulas I pielikumā svītro vārdus “(veidlapa jāsūta uz šādu adresi: agri-c1@ec.europa.eu)”.

8. pants

Regulas (EK) Nr. 1130/2009 25. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4. Šīs regulas 2. un 7. pantā un šajā pantā minēto informāciju un paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (19).

9. pants

Regulas (ES) Nr. 1272/2009 58. pantu aizstāj ar šādu:

“58. pants

Paziņošanas pienākumiem piemērojamā metode

1. Šajā regulā minētos paziņojumus, izņemot 16. panta 7. punktā, 18. un 45. pantā un 56. panta 3. un 4. punktā minētos paziņojumus, sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (20).

2. Šīs regulas 16. panta 7. punktā, 18. un 45. pantā un 56. panta 3. un 4. punktā minētos paziņojumus nosūta elektroniski, izmantojot veidlapu, kuru Komisija darījusi pieejamu dalībvalstīm. Paziņojumu formu un saturu nosaka, pamatojoties uz paraugiem vai metodēm, kuras Komisija darījusi pieejamas kompetentajām iestādēm. Minētos paraugus un metodes pielāgo un atjaunina pēc tam, kad informēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 1. punktā minētā komiteja un vajadzības gadījumā attiecīgās kompetentās iestādes. Par paziņošanu ir atbildīgas dalībvalstu izraudzītās kompetentās iestādes.

10. pants

Regulu (ES) Nr. 479/2010 groza šādi:

1)	regulas 7. panta 3. punktu svītro;

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

1. Šīs regulas 1., 3., 5. un 7. pantā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (21).

2. Šīs regulas 2., 4. un 6. pantā minētos paziņojumus dalībvalstis nosūta elektroniski, izmantojot metodes, kuras Komisija tām darījusi pieejamas. Paziņojumu formu un saturu nosaka, pamatojoties uz paraugiem vai metodēm, kuras Komisija darījusi pieejamas kompetentajām iestādēm. Minētos paraugus un metodes pielāgo un atjaunina pēc tam, kad informēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 1. punktā minētā komiteja un vajadzības gadījumā attiecīgās kompetentās iestādes.

11. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. aprīļa.

Tomēr 3. pantu piemēro no 2014. gada 1. septembra, 6. panta 2. punktu piemēro no 2014. gada 1. janvāra un 9. pantu piemēro no 2014. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 13. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) Komisijas 2009. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.).

(3) Komisijas 2003. gada 26. septembra Regula (EK) Nr. 1709/2003 par rīsa sējumu un krājumu deklarācijām (OV L 243, 27.9.2003., 92. lpp.).

(4) Komisijas 2005. gada 16. augusta Regula (EK) Nr. 1345/2005, kurā noteikti sīki izstrādāti noteikumi ievešanas atļauju sistēmas piemērošanai olīveļļas nozarē (OV L 212, 17.8.2005., 13. lpp.).

(5) Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 972/2006, ar ko nosaka īpašus basmati rīsu ievešanas noteikumus un pārejas posma kontroles sistēmu to izcelsmes noteikšanai (OV L 176, 30.6.2006., 53. lpp.).

(6) Komisijas 2007. gada 29. marta Regula (EK) Nr. 341/2007, ar ko atver tarifu kvotas un nosaka to administrēšanu, un ievieš ievešanas atļauju un izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem un dažiem citiem lauksaimniecības produktiem, kas ievesti no trešām valstīm (OV L 90, 30.3.2007., 12. lpp.).

(7) Komisijas 2007. gada 10. decembra Regula (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (OV L 325, 11.12.2007., 69. lpp.).

(8) Komisijas 2008. gada 20. augusta Regula (EK) Nr. 826/2008, ar ko paredz kopīgus noteikumus par atbalsta piešķiršanu dažu lauksaimniecības produktu privātai uzglabāšanai (OV L 223, 21.8.2008., 3. lpp.).

(9) Komisijas 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1296/2008, kas apstiprina noteikumus, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (OV L 340, 19.12.2008., 57. lpp.).

(10) Komisijas 2009. gada 24. novembra Regula (EK) Nr. 1130/2009, kas nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus intervences produktu izmantošanas un/vai galamērķa pārbaudei (OV L 310, 25.11.2009., 5. lpp.).

(11) Komisijas 2009. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1272/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē (OV L 349, 29.12.2009., 1. lpp.).

(12) Komisijas 2010. gada 1. jūnija Regula (ES) Nr. 479/2010, ar ko nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanas noteikumus attiecībā uz dalībvalstu paziņojumiem Komisijai piena un piena produktu nozarē (OV L 135, 2.6.2010., 26. lpp.).

(13) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”;

(14) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”

(15) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”

(16) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”

(17) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”

(18) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”;

(19) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”

(20) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”

(21) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”

14.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1335/2013

(2013. gada 13. decembris),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 29/2012 par olīveļļas tirdzniecības standartiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 29/2012 (2) ir noteikti olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas mazumtirdzniecības standarti.

(2)

Būtu jānodrošina ražotājiem, tirgotājiem un patērētājiem tādi olīveļļas tirdzniecības standarti, kas garantētu produktu kvalitāti un krāpšanas apkarošanas pasākumu efektivitāti. Šim nolūkam ir jāparedz īpaši noteikumi, kas papildinās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 (3) un uzlabos tirdzniecības standartu faktisko kontroli.

(3)	Daudzos zinātniskos pētījumos ir pierādīts, ka gaisma un siltums negatīvi ietekmē olīveļļu kvalitāti. Tādēļ īpašie uzglabāšanas nosacījumi ir skaidri jānorāda uz etiķetes, lai patērētājs būtu labi informēts par to, kādos apstākļos eļļa ir jāuzglabā.

(4)	Lai patērētājs varētu viegli izvēlēties sev piemērotus produktus, obligātajām norādēm uz etiķetes jābūt skaidri salasāmām. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz salasāmību, kā arī attiecībā uz to, ka visai obligātajai informācijai jābūt norādītai galvenajā redzamības laukā.

(5)	Lai patērētājs varētu pārliecināties par produkta svaigumu, būtu jāparedz, ka neobligātā norāde par ražas novākšanas gadu uz etiķetēm būtu norādīta tikai tad, ja 100 % iepakojuma satura iegūts attiecīgajā ražas novākšanas gadā.

(6)	Vienkāršības labad būtu jāparedz, ka tādu pārtikas produktu marķējumā, kas konservēti tikai un vienīgi olīveļļā, vairs nebūtu jānorāda pievienotās eļļas daudzums procentos no pārtikas produkta kopējā tīrsvara.

(7)	Lai nodrošinātu Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2568/91 (4) un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 29/2012 saskaņotību it īpaši attiecībā uz pielaidi, kāda pieļaujama kontroļu rezultātos, ir jāpielāgo attiecīgais minētās īstenošanas regulas noteikums.

(8)

Dalībvalstīm būtu jāveic kontroles, lai pārliecinātos, ka norādes uz etiķetēm ir patiesas un ka šī regula tiek ievērota. Šajā nolūkā būtu jāpastiprina un vairāk jāsaskaņo gan kontrole, kas attiecas uz ražojuma tirdzniecības nosaukuma atbilstību taras saturam, pamatojoties uz risku analīzi, gan sankcijas. Šāda pieeja ļautu arī novērst krāpšanu, ieviešot visās dalībvalstīs obligātas prasības attiecībā uz pārbaudēm, kā arī Komisijai iesniedzamo ziņojumu standartizāciju.

(9)	Dalībvalstīm jānosaka sankcijas valsts līmenī. Sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(10)	Produktiem, kas ražoti, marķēti vai importēti Savienībā pirms šīs regulas piemērošanas, taču atbilstīgi Īstenošanas regulai (ES) Nr. 29/2012, ir jāpiemēro pārejas periods, kurā attiecīgie uzņēmēji (tirgus dalībnieki) varēs izmantot jau saražoto iepakojumu krājumus un pārdot jau iepakotos produktus.

(11)

Komisija ir izstrādājusi informācijas sistēmu, kas ļauj elektroniski pārvaldīt dokumentus un procedūras gan tās iekšējā darba kārtībā, gan attiecībās ar iestādēm, kas iesaistītas kopējā lauksaimniecības politikā. Tiek uzskatīts, ka šī sistēma palīdz izpildīt Īstenošanas regulā (ES) Nr. 29/2012 noteiktās ziņošanas prasības saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (5).

(12)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 29/2012.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 29/2012 groza šādi:

regulā iekļauj šādu 4.a un 4.b pantu:

“4.a pants

Attiecībā uz eļļām, kas minētas 1. panta 1. punktā, informācija par eļļu īpašo uzglabāšanu tumšā un vēsā vietā ir jānorāda uz iepakojuma vai uz iepakojumam piestiprinātās etiķetes.

4.b pants

Obligātās norādes, kuras minētas 3. panta pirmajā daļā, un vajadzības gadījumā tā norāde, kura minēta 4. panta 1. punkta pirmajā daļā, ir sagrupētas galvenajā redzamības laukā (kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (6) 2. panta 2. punkta l) apakšpunktā) vai nu uz vienas etiķetes, vai uz vairākām etiķetēm, kuras ir piestiprinātas vienai un tai pašai tarai, vai tieši uz vienas un tās pašas taras. Visām šīm obligātajām norādēm pilnībā jābūt iekļautām pamattekstā.

regulas 5. panta pirmajai daļai pievieno šādu e) punktu:

“e)	eļļām, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XVI pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ražas novākšanas gadu var norādīt tikai tad, ja 100 % no iepakojuma satura novākti attiecīgajā ražas novākšanas gadā.”;

regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2. Ja šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto eļļu saturs pārtikas produktā (izņemot šā panta 1. punktā minētās eļļas) marķējumā norādīts ārpus sastāvdaļu saraksta, izmantojot vārdus, attēlus vai grafiskus attēlus, tad tieši aiz produkta tirdzniecības nosaukuma jābūt norādītam produktam pievienotās un šīs regulas 1. panta 1. punktā minētās olīveļļas daudzumam procentos no pārtikas produkta kopējā tīrsvara; šis noteikums neattiecas uz cietajiem pārtikas produktiem, kas konservēti tikai un vienīgi olīveļļā, un it īpaši uz Padomes Regulā (EEK) Nr. 1536/92 (7) un Padomes Regulā (EEK) Nr. 2136/89 (8) minētajiem produktiem.

4)	regulas 7. panta otro daļu svītro;

regulā iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

Katra dalībvalsts pārbauda marķējuma norāžu patiesīgumu, jo īpaši produkta tirdzniecības nosaukuma atbilstību taras saturam, pamatojoties uz riska analīzi, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 2568/91 2.a pantā. Katrā konstatētā pārkāpuma gadījumā, kā arī ja ražotājs, fasētājs vai pārdevējs, kurš minēts marķējumā, atrodas citā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalsts kontroles iestāde saskaņā ar 8. panta 2. punktu pieprasa pārbaudi.”;

6)	regulas 9. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “1. Neskarot sankcijas, kuras paredzētas Regulā (EK) Nr. 1234/2007 un Regulas (EEK) Nr. 2568/91 3. pantā, dalībvalstis šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumos paredz efektīvu, samērīgu un preventīvu sankciju piemērošanu valsts līmenī.”;

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Attiecīgās dalībvalstis ne vēlāk kā katra gada 31. maijā nosūta Komisijai ziņojumu, kurā ir šāda informācija par iepriekšējo gadu:

a)	pārbaužu pieprasījumi, kas saņemti saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

b)	uzsāktās pārbaudes un tādas pārbaudes, kas iepriekšējos tirdzniecības gados sāktas un vēl nav pabeigtas;

c)	pārbaudes, kas uzsāktas atbilstīgi 8.a pantam un noformētas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2568/91 XXI pielikumā sniegto paraugu;

d)	sakarā ar veiktajām pārbaudēm noteiktie papildu pasākumi un piemērotās sankcijas.

Ziņojumā šo informāciju sniedz, norādot gadu, kad pārbaude sākta, un sagrupējot to pa pārkāpuma kategorijām. Vajadzības gadījumā tajā norāda visas īpašās grūtības, ar kurām nācies sastapties, un ieteiktos kontroles pasākumu uzlabojumus.”;

8)	regulā iekļauj šādu 10.a pantu: “10.a pants Šajā regulā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulā (EK) Nr. 792/2009 (9) minētajiem noteikumiem.

2. pants

Produktus, kuri atbilst Īstenošanas regulas (ES) Nr. 29/2012 noteikumiem un kuri ražoti un marķēti Savienībā vai ievesti Savienībā un laisti brīvā apgrozībā līdz 2014. gada 13. decembrim, drīkst tirgot, līdz to krājumi izbeidzas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 13. decembra. Tomēr šīs regulas 1. panta 7. punktu attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) Nr. 29/2012 10. panta c) punktu piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 13. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) Komisijas 2012. gada 13. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 29/2012 par olīveļļas tirdzniecības standartiem (OV L 12, 14.1.2012., 14. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

(4) Komisijas 1991. gada 11. jūlija Regula (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm (OV L 248, 5.9.1991., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2009. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.)”;

(7) Padomes 1992. gada 9. jūnija Regula (EEK) Nr. 1536/92, ar ko nosaka kopējus tirdzniecības standartus tunču un pelamīdu konserviem (OV L 163, 17.6.1992., 1. lpp.).

(8) Padomes 1989. gada 21. jūnija Regula (EEK) Nr. 2136/89, kas nosaka kopējus tirdzniecības standartus konservētām sardīnēm un tirdzniecības aprakstus konservētām sardīnēm un sardīņveida produktiem (OV L 212, 22.7.1989., 79. lpp.).”;

(9) Komisijas 2009. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.).”

14.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/17

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1336/2013

(2013. gada 13. decembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, 2004/18/EK un 2009/81/EK attiecībā uz to piemērošanas robežvērtībām līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (1), un jo īpaši tās 69. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (2), un jo īpaši tās 78. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (3), un jo īpaši tās 68. pantu,

tā kā:

(1)	Padome ar Lēmumu 94/800/EK (4) noslēdza nolīgumu par valsts iepirkumu (turpmāk tekstā “Nolīgums”). Nolīgumu piemēro visiem iepirkumu līgumiem, kuru vērtība sasniedz vai pārsniedz summas (turpmāk tekstā “robežvērtības”), kas ir paredzētas Nolīgumā un noteiktas kā īpašas aizņēmumtiesības.

(2)

Viens no Direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK mērķiem ir ļaut līgumslēdzējiem un līgumslēdzējām iestādēm, kas piemēro minētās direktīvas, vienlaikus ievērot Nolīgumā paredzētās saistības. Lai to panāktu, ir jāsaskaņo minētajās direktīvās paredzētās robežvērtības valsts līgumiem, uz kuriem attiecas arī Nolīgums, lai nodrošinātu to atbilstību Nolīgumā noteikto robežvērtību euro ekvivalentiem, kas noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim.

(3)	Konsekvences labad ir lietderīgi saskaņot arī tās robežvērtības Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK, kuras nav ietvertas Nolīgumā. Tajā pašā laikā robežvērtības, kas noteiktas Direktīvā 2009/81/EK, jāsaskaņo ar pārskatītajām robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvas 2004/17/EK 16. pantā.

(4)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 2004/17/EK, 2004/18/EK un 2009/81/EK.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Publiskā iepirkuma padomdevējas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvu 2004/17/EK groza šādi:

regulas 16. pantu groza šādi:

a)	minētā panta a) punktā summu “EUR 400 000” aizstāj ar summu “EUR 414 000”;

b)	minētā panta b) punktā summu “EUR 5 000 000” aizstāj ar summu “EUR 5 186 000”;

regulas 61. pantu groza šādi:

a)	minētā panta 1. punktā summu “EUR 400 000” aizstāj ar summu “EUR 414 000”;

b)	minētā panta 2. punktā summu “EUR 400 000” aizstāj ar summu “EUR 414 000”.

2. pants

Direktīvu 2004/18/EK groza šādi:

regulas 7. pantu groza šādi:

a)	minētā panta a) punktā summu “EUR 130 000” aizstāj ar summu “EUR 134 000”;

b)	minētā panta b) punktā summu “EUR 200 000” aizstāj ar summu “EUR 207 000”;

c)	minētā panta c) punktā summu “EUR 5 000 000” aizstāj ar summu “EUR 5 186 000”;

direktīvas 8. panta pirmo daļu groza šādi:

a)	minētās daļas a) punktā summu “EUR 5 000 000” aizstāj ar summu “EUR 5 186 000”;

b)	minētās daļas b) punktā summu “EUR 200 000” aizstāj ar summu “EUR 207 000”;

3)	direktīvas 56. pantā summu “EUR 5 000 000” aizstāj ar summu “EUR 5 186 000”;

4)	direktīvas 63. panta 1. punkta pirmajā daļā summu “EUR 5 000 000” aizstāj ar summu “EUR 5 186 000”;

direktīvas 67. panta 1. punktu groza šādi:

a)	minētā punkta a) apakšpunktā summu “EUR 130 000” aizstāj ar summu “EUR 134 000”;

b)	minētā punkta b) apakšpunktā summu “EUR 200 000” aizstāj ar summu “EUR 207 000”;

c)	minētā punkta c) apakšpunktā summu “EUR 200 000” aizstāj ar summu “EUR 207 000”.

3. pants

Direktīvas 2009/81/EK 8. pantu groza šādi:

1)	minētā panta a) punktā summu “EUR 400 000” aizstāj ar summu “EUR 414 000”;

2)	minētā panta b) punktā summu “EUR 5 000 000” aizstāj ar summu “EUR 5 186 000”.

4. pants

Šī regula stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 13. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

(3) OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.

(4) Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmums 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).

14.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/19

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1337/2013

(2013. gada 13. decembris),

ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 attiecībā uz izcelsmes valsts un izcelsmes vietas norādīšanu svaigai, atdzesētai un saldētai cūkgaļai, aitu, kazu un mājputnu gaļai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 26. panta 8. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 26. panta 2. punktā ir noteikts pienākums uz tās gaļas marķējuma, uz kuru attiecas kombinētās nomenklatūras kodi, kas uzskaitīti minētās regulas XI pielikumā, t. i., svaiga, atdzesēta un saldēta cūkgaļa, aitu vai kazu gaļa un mājputnu gaļa, norādīt izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu.

(2)

Ir jāpanāk līdzsvars starp patērētāju nepieciešamību būt informētiem un uzņēmējiem un valsts iestādēm radītajām papildu izmaksām, kuras ietekmē produktu galīgo cenu. Komisijas pasūtītā ietekmes novērtējumā un pētījumā ir izvērtētas vairākas izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšanas iespējas, ņemot vērā svarīgākos dzīvnieku dzīves posmus. Rezultāti liecina, ka patērētāji galvenokārt vēlas saņemt informāciju par vietu, kur dzīvnieks audzēts. Vienlaikus, lai sniegtu obligāto informāciju par dzīvnieka dzimšanas vietu, lauku saimniecību līmenī būtu jāizveido jaunas izsekojamības sistēmas, radot attiecīgas izmaksas, bet nokaušanas vietas norādīšanu marķējumā var veikt par pieņemamām izmaksām, vienlaikus sniedzot patērētājam vērtīgu informāciju. Attiecībā uz ģeogrāfisko līmeni rezultāti liecina, ka patērētājiem vissvarīgākā informācija būtu norādītā dalībvalsts vai trešā valsts.

(3)

Regulā (ES) Nr. 1169/2011 jēdzienu “izcelsmes valsts” attiecībā uz pārtiku definē saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (2) 23. līdz 26. pantu. Saistībā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem šis jēdziens attiecas uz valsti, kurā attiecīgais produkts pilnībā iegūts, un, piemērojot to gaļai, tas nozīmē valsti, kurā dzīvnieks ir dzimis, audzēts un nokauts. Ja pārtikas ražošanā ir bijušas iesaistītas vairākas valstis, minētais jēdziens nozīmē valsti, kurā saistībā ar produktu ir veikta pēdējā būtiskā un ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde. Tomēr tā piemērošana gadījumiem, kad gaļa ir iegūta no dzīvniekiem, kuri ir dzimuši, audzēti un nokauti dažādās valstīs, nenodrošinātu patērētājiem pietiekamu informāciju par gaļas izcelsmi. Tāpēc visos minētajos gadījumos uz marķējuma būtu jāsniedz norāde uz dalībvalsti vai trešo valsti, kurā attiecīgais dzīvnieks ir audzēts tik ilgu laikposmu, kas atbilst būtiskai daļai no parasta katras sugas audzēšanas cikla, kā arī uz dalībvalsti vai trešo valsti, kurā tas ir nokauts. Termins “izcelsme” būtu jāattiecina tikai uz gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kas dzimuši, audzēti un nokauti jeb pilnībā iegūti vienā dalībvalstī vai trešā valstī.

(4)	Ja dzīvnieks ir audzēts vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs un ja priekšnosacījumu par audzēšanas laikposma ilgumu nevar izpildīt, būtu jāsniedz atbilstīga norāde uz audzēšanas vietu, tādējādi apmierinot patērētāju vajadzības un izvairoties no nepamatotas marķējuma sarežģīšanas.

(5)	Turklāt būtu jāparedz noteikumi par iepakojumiem, kuros ir vienas vai dažādu sugu dzīvnieku gaļa, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri audzēti un nokauti dažādās dalībvalstīs vai trešās valstīs.

(6)	Šādai marķēšanas sistēmai vajadzīgi izsekojamības noteikumi par visiem gaļas ražošanas un izplatīšanas posmiem no nokaušanas līdz iepakošanai, lai nodrošinātu saikni starp marķēto gaļu un dzīvnieku vai dzīvnieku grupu, no kura attiecīgā gaļa ir iegūta.

(7)	Būtu jāparedz īpaši noteikumi par gaļu, kas importēta no trešām valstīm, kurās marķēšanai vajadzīgā informācija nav pieejama.

(8)	Attiecībā uz malto gaļu un atgriezumiem, ņemot vērā to ražošanas procesa īpatnības, uzņēmējiem būtu jāatļauj izmantot vienkāršotu norāžu sistēmu.

(9)	Ņemot vērā saskaņā ar šo regulu sniedzamās informācijas komerciālo nozīmību, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem būtu jāsniedz iespēja marķējumā papildus obligātajām norādēm sniegt citu ar gaļas izcelsmes vietu saistītu informāciju.

(10)	Tā kā Regulas (ES) Nr. 1169/2011 attiecīgie noteikumi ir piemērojami no 2014. gada 13. decembra un tās 47. pantā ir noteikts, ka saskaņā ar minēto regulu pieņemtie īstenošanas noteikumi ir piemērojami no katra kalendārā gada 1. aprīļa, šo regulu būtu jāsāk piemērot no 2015. gada 1. aprīļa.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par izcelsmes valsts un izcelsmes vietas norādīšanu uz tādas svaigas, atdzesētas un sasaldētas cūkgaļas, aitu vai kazu gaļas un mājputnu gaļas marķējuma, uz kuru attiecas kombinētās nomenklatūras kodi, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XI pielikumā.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro termina “uzņēmējs, kas iesaistīts pārtikas apritē” definīciju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (3) 3. panta 3. punktā, termina “uzņēmums” definīciju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (4) 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kā arī terminu “maltā gaļa”, “kautuve” un “gaļas sadalīšanas uzņēmums” definīciju, kas attiecīgi noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (5) I pielikuma 1.13., 1.16. un 1.17. punktā.

2. Piemēro arī šādas definīcijas:

a)	“atgriezumi” ir sīki tās gaļas gabaliņi, uz kuru attiecas kombinētās nomenklatūras kodi, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XI pielikumā, kuri atzīti par piemērotiem cilvēku uzturam un kurus iegūst vienīgi aplīdzināšanas darbību rezultātā, atkaulojot gaļu no liemeņiem vai izcērtot to;

“partija” ir gaļa, uz kuru attiecas kombinētās nomenklatūras kodi, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XI pielikumā, kura ar kaulu vai bez tā izcirstā vai neizcirstā vai samaltā vai nesamaltā veidā iegūta no vienas sugas dzīvniekiem un kura ir izcirsta, malta vai iepakota praktiski identiskos apstākļos.

3. pants

Izsekojamība

1. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi katrā 1. pantā minētās gaļas ražošanas un izplatīšanas posmā ievieš un izmanto identifikācijas un reģistrācijas sistēmu.

2. Šo sistēmu piemēro tā, lai nodrošinātu, ka:

a)	pastāv saikne starp gaļu un dzīvnieku vai dzīvnieku grupu, no kuras minētā gaļa ir iegūta; kaušanas posmā šīs saiknes nodrošināšana ir kautuves atbildība; un

b)	kopā ar gaļu uzņēmējiem, kas darbojas nākamajos ražošanas un izplatīšanas posmos, tiek nosūtīta ar norādēm saistītā informācija, kas minēta attiecīgi 5., 6. vai 7. pantā.

Katrs pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs ir atbildīgs par identifikācijas un reģistrācijas sistēmas piemērošanu, kā noteikts šā punkta pirmajā daļā, tajā ražošanas un izplatīšanas posmā, kurā tas darbojas.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kuri iepako vai marķē gaļu atbilstīgi 5., 6. vai 7. pantam, nodrošina korelāciju starp partijas kodu, ar kuru identificē patērētājiem vai ēdināšanas iestādēm piegādāto gaļu, un tās gaļas attiecīgo partiju vai partijām, kas veido iepakojumu vai marķēto partiju. Uz visiem iepakojumiem ar vienādu partijas kodu ir vienādas norādes atbilstīgi 5., 6. vai 7. pantam.

3. Ar 1. punktā minēto sistēmu reģistrē attiecīgi dzīvnieku, liemeņu vai izcirtņu ievešanu pārtikas apritē iesaistīta uzņēmēja uzņēmumā un izvešanu no tā un nodrošina korelāciju starp ievedumiem un izvedumiem.

4. pants

Dzīvnieku grupa

1. Šīs īstenošanas regulas 3. pantā minētās dzīvnieku grupas lielumu nosaka atkarībā no:

a)	kopā izcirsto liemeņu skaita, kas veido vienu partiju, kura paredzēta attiecīgajam gaļas sadalīšanas uzņēmumam, liemeņu izciršanas gadījumā;

b)	liemeņu skaita, kuru gaļa veido vienu partiju, kas paredzēta attiecīgajam gaļas sadalīšanas vai malšanas uzņēmumam, turpmākas sadalīšanas vai malšanas gadījumā.

2. Partijas lielums nedrīkst pārsniegt atsevišķa uzņēmuma vienas dienas ražošanas apjomu.

3. Izņemot gadījumu, kad piemēro 7. pantu, veidojot partiju, uzņēmumi, kuros izcērt vai maļ gaļu, nodrošina, ka visi vienas partijas liemeņi atbilst dzīvniekiem, kuru gaļu marķē ar identiskām norādēm atbilstīgi 5. panta 1. punktam vai 5. panta 2. punktam.

5. pants

Gaļas marķēšana

1. Uz tās gaļas marķējuma, kura minēta 1. pantā un kuru paredzēts piegādāt galapatērētājiem un ēdināšanas uzņēmumiem, ir šādas norādes:

dalībvalsts vai trešā valsts, kurā dzīvnieks audzēts, norādot “Audzēts: (dalībvalsts vai trešās valsts nosaukums)” saskaņā ar šādiem kritērijiem:

cūkām:

—	ja dzīvnieks ir nokauts vairāk nekā sešu mēnešu vecumā, norāda dalībvalsti vai trešo valsti, kurā tas atradās pēdējā audzēšanas laikposmā, kas ildzis vismaz četrus mēnešus,

—	ja dzīvnieks ir nokauts mazāk nekā sešu mēnešu vecumā un tā dzīvsvars bija vismaz 80 kilogrami, norāda dalībvalsti vai trešo valsti, kurā tas atradās audzēšanas laikposmā pēc tam, kad dzīvnieks bija sasniedzis 30 kilogramu svaru,

—	ja dzīvnieks ir nokauts mazāk nekā sešu mēnešu vecumā un tā dzīvsvars bija mazāks nekā 80 kilogrami, norāda dalībvalsti vai trešo valsti, kurā tas atradās visu audzēšanas laikposmu;

ii)	aitām un kazām: norāda dalībvalsti vai trešo valsti, kurā dzīvnieks atradās pēdējā audzēšanas laikposmā, kas ildzis vismaz sešus mēnešus, vai, ja dzīvnieks ir nokauts mazāk nekā sešu mēnešu vecumā, norāda dalībvalsti vai trešo valsti, kurā tas atradās visu audzēšanas laikposmu;

iii)

mājputniem: norāda dalībvalsti vai trešo valsti, kurā dzīvnieks atradās pēdējā audzēšanas laikposmā, kas ildzis vismaz vienu mēnesi, vai, ja dzīvnieks ir nokauts mazāk nekā viena mēneša vecumā, norāda dalībvalsti vai trešo valsti, kurā tas atradās visu audzēšanas laikposmu pēc tam, kad tika sākta nobarošana;

b)	dalībvalsts vai trešā valsts, kurā dzīvnieks nokauts, norādot “Nokauts: (dalībvalsts vai trešās valsts nosaukums)”; un

c)	partijas kods, ar kuru identificē patērētājam vai ēdināšanas iestādei piegādāto gaļu.

Ja a) apakšpunktā minētā audzēšanas laikposma ilgums nav sasniegts nevienā dalībvalstī vai trešā valstī, kurā attiecīgais dzīvnieks audzēts, a) apakšpunktā minēto norādi aizstāj ar norādi “Audzēts vairākās ES dalībvalstīs” vai, ja gaļa vai dzīvnieki ir importēti Savienībā, – ar norādi “Audzēts vairākās valstīs ārpus ES” vai ar norādi “Audzēts ES valstīs un valstīs ārpus ES”.

Tomēr, ja a) apakšpunktā minētā audzēšanas laikposma ilgums nav sasniegts nevienā dalībvalstī vai trešā valstī, kurā dzīvnieks audzēts, a) apakšpunktā minēto norādi var aizstāt ar norādi “Audzēts: (to dalībvalstu vai trešo valstu saraksts, kurās dzīvnieks audzēts)”, ja pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs kompetentai iestādei pierāda, ka attiecīgais dzīvnieks audzēts minētajās dalībvalstīs vai trešās valstīs.

2. Norādes, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, var aizstāt ar norādi “Izcelsme: (dalībvalsts vai trešās valsts nosaukums)”, ja attiecīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs kompetentajai iestādei pierāda, ka 1. pantā minētā gaļa ir iegūta no dzīvniekiem, kas dzimuši, audzēti un nokauti vienā dalībvalstī vai vienā trešā valstī.

3. Ja vienas vai dažādu sugu dzīvnieku gaļas vairākiem gabaliem saskaņā ar 1. un 2. punktu atbilst dažādas marķējuma norādes un tie patērētājam vai ēdināšanas iestādei tiek sniegti vienā iepakojumā, tad marķējumā norāda:

a)	attiecīgo dalībvalstu vai trešo valstu sarakstu atbilstīgi 1. vai 2. punktam katrai dzīvnieku sugai;

b)	partijas kodu, ar kuru identificē patērētājam vai ēdināšanas iestādei piegādāto gaļu.

6. pants

Atkāpes attiecībā uz gaļu no trešām valstīm

Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta, uz tās gaļas marķējuma, kura minēta 1. pantā, kura importēta laišanai Savienības tirgū un par kuru nav pieejama 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā informācija, ir norāde “Audzēts valstī ārpus ES” un “Nokauts: (trešās valsts nosaukums, kurā dzīvnieks nokauts)”.

7. pants

Atkāpes attiecībā uz malto gaļu un atgriezumiem

Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta, 5. panta 2. punkta un 6. panta, attiecībā uz malto gaļu un atgriezumiem var izmantot šādas norādes:

a)	“Izcelsme: ES”, ja maltā gaļa vai atgriezumi ir ražoti tikai no gaļas, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri dzimuši, audzēti un nokauti dažādās dalībvalstīs;

b)	“Audzēts un nokauts: ES”, ja maltā gaļa vai atgriezumi ir ražoti tikai no gaļas, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri audzēti un nokauti dažādās dalībvalstīs;

c)	“Audzēts un nokauts: ārpus ES”, ja maltā gaļa vai atgriezumi ir ražoti tikai no Savienībā importētas gaļas;

d)	“Audzēts: ārpus ES” un “Nokauts: ES”, ja maltā gaļa vai atgriezumi ir ražoti tikai no gaļas, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri importēti Savienībā kā dzīvnieki nokaušanai un kuri nokauti vienā vai dažādās dalībvalstīs;

“Audzēts un nokauts: ES un ārpus ES”, ja maltā gaļa vai atgriezumi ir ražoti no:

i)	gaļas, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri audzēti un nokauti vienā vai dažādās dalībvalstīs, un no Savienībā importētas gaļas; vai

ii)	gaļas, kas iegūta no Savienībā importētiem dzīvniekiem, kuri nokauti vienā vai dažādās dalībvalstīs.

8. pants

Brīvprātīga papildu informācija uz marķējuma

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var papildināt 5., 6. vai 7. pantā minētās norādes, sniedzot papildu informāciju par gaļas izcelsmes vietu.

Pirmajā daļā minētā papildu informācija nedrīkst būt pretrunā 5., 6. vai 7. pantā minētajām norādēm, un šī papildu informācija atbilst Regulas (ES) Nr. 1169/2011 V nodaļas noteikumiem.

9. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. aprīļa. To nepiemēro gaļai, kas ir likumīgi laista Savienības tirgū pirms 2015. gada 1. aprīļa, līdz tās krājumi ir beigušies.

Tā uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 13. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

14.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/25

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1339/2013

(2013. gada 13. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 13. decembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	IL	200,7
	MA	80,3
	TN	120,9
	TR	88,6
	ZZ	122,6
0707 00 05	AL	41,5
	MA	141,7
	TR	139,6
	ZZ	107,6
0709 93 10	MA	147,0
	TR	150,4
	ZZ	148,7
0805 10 20	AR	27,1
	TR	58,5
	UY	27,9
	ZA	59,2
	ZW	19,7
	ZZ	38,5
0805 20 10	MA	61,5
0805 20 10	ZZ	61,5
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	IL	108,1
	JM	139,0
	TR	70,0
	ZZ	105,7
0805 50 10	TR	60,1
0805 50 10	ZZ	60,1
0808 10 80	BA	78,8
	CN	82,7
	MK	28,7
	NZ	153,0
	US	122,6
	ZZ	93,2
0808 30 90	TR	121,5
	US	237,6
	ZZ	179,6

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

14.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/27

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1340/2013

(2013. gada 13. decembris),

ar ko nosaka no 2013. gada 16. decembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 20. jūlija Regulu (ES) Nr. 642/2010 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 19 00, 1001 11 00, ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Tomēr šis nodoklis nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka šā panta 1. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā regulāri nosaka reprezentatīvas CIF importa cenas attiecīgajiem produktiem.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu produktiem ar KN kodu 1001 19 00, 1001 11 00, ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 cena, kas jāizmanto ievedmuitas nodokļa aprēķinam, ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta, kā precizēts minētās regulas 5. pantā.

(4)	Laikposmam no 2013. gada 16. decembra jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(5)	Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2013. gada 16. decembra piemērojamais Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz II pielikumā norādītajiem datiem, ir noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 13. decembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 187, 21.7.2010., 5. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2013. gada 16. decembra

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 19 00 1001 11 00	Cietie KVIEŠI (augstākā kvalitāte)	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	0,00
ex 1001 91 20	Parastie KVIEŠI (sēklas)	0,00
ex 1001 99 00	Parastie KVIEŠI (augstākā kvalitāte, izņemot sēklas)	0,00
1002 10 00 1002 90 00	RUDZI	0,00
1005 10 90	KUKURŪZA (sēklas, izņemot hibrīdu sēklas)	0,00
1005 90 00	KUKURŪZA (izņemot sēklas) (2)	0,00
1007 10 90 1007 90 00	Graudu SORGO (izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus)	0,00

(1) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 4. punkta noteikumiem importētājs var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

—	EUR 3 par tonnu, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras (ārpus Gibraltāra jūras šauruma) vai Melnās jūras piekrastē un ja preces Savienībā ievestas pa Atlantijas okeānu vai Suecas kanālu,

—	EUR 2 par tonnu, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē un ja preces Savienībā ievestas pa Atlantijas okeānu.

(2) Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 642/2010 3. pantā paredzētie nosacījumi.

II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

29.11.2013-12.12.2013

Vidējie rādītāji par pārskata periodu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā:

(EUR/t)
	Parastie kvieši (1)	Kukurūza	Cietie kvieši (augsta kvalitāte)	Cietie kvieši (vidēja kvalitāte) (2)	Cietie kvieši (zema kvalitāte) (3)
Birža	Minnéapolis	Chicago	—	—	—
Kotējums	198,29	124,87	—	—	—
FOB cena, ASV	—	—	217,73	207,73	187,73
Piemaksa par Persijas līča reģionu	—	24,29	—	—	—
Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu	48,84	—	—	—	—

Vidējie rādītāji par pārskata periodu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā:

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama	18,08 EUR/t
Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama	52,28 EUR/t

(1) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

(2) Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

(3) Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

14.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/32

PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 2. decembris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Publiskā iepirkuma komitejā attiecībā uz lēmumiem, ar kuriem īsteno konkrētus noteikumus Protokolā, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu

(2013/756/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Sarunas par PTO Nolīguma par publisko iepirkumu (1994. gada nolīgums) pārskatīšanu sākās 1999. gada janvārī saskaņā ar 1994. gada nolīguma XXIV panta 7. punkta b) un c) apakšpunktu.

(2)	Sarunas vadīja Komisija, apspriežoties ar īpašu komiteju, kas izveidota ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu 3. punktu.

(3)

Minēto sarunu laikā to dalībnieki 2012. gada 30. martā vienojās par Protokolu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu (“protokols”), kā arī par septiņiem lēmumiem, kas jāieņem Publiskā iepirkuma komitejai, ar kuriem sākt protokola konkrētu noteikumu īstenošanu, tiklīdz tas būs stājies spēkā. Minētie lēmumi ir šādi: i) Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par paziņošanas prasībām saskaņā ar Nolīguma XIX un XXII pantu; ii) Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu pieņemšanu; iii) Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par MVU; iv) Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu statistikas datu vākšanai un paziņošanai; v) Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par ilgtspējīgu iepirkumu; vi) Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par izņēmumiem un ierobežojumiem Pušu pielikumos; vii) lēmums par darba programmu par starptautiskā iepirkuma drošības standartiem (turpmāk kopā “lēmumi”).

(4)	Lai 2012. gada 30. martā panāktā vienošanās stātos spēkā, procesuāli ir nepieciešams, lai Publiskā iepirkuma komiteja pirmajā sanāksmē pēc protokola stāšanās spēkā pieņemtu lēmumu, ar ko apstiprina šo lēmumu pieņemšanu un to stāšanos spēkā dienā, kurā stājies spēkā protokols.

(5)	Ciktāl lēmumi sekmē pārskatītā 1994. gada nolīguma principu īstenošanu un veicina diskriminējošas prakses novēršanu, minēto lēmumu pieņemšana veicinās turpmāku publiskā iepirkuma atvēršanu.

(6)	Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Publiskā iepirkuma komitejā attiecībā uz lēmumiem, ar kuriem īsteno konkrētus noteikumus protokolā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Publiskā iepirkuma komitejā, ir apstiprināt šādu lēmumu pieņemšanu:

i)	Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par paziņošanas prasībām saskaņā ar Nolīguma XIX un XXII pantu;

ii)	Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu pieņemšanu;

iii)	Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par MVU;

iv)	Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu statistikas datu vākšanai un paziņošanai;

v)	Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par ilgtspējīgu iepirkumu;

vi)	Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par izņēmumiem un ierobežojumiem Pušu pielikumos;

vii)	lēmums par darba programmu par starptautiskā iepirkuma drošības standartiem;

un piekrist tam, ka šie lēmumi stājas spēkā dienā, kurā stājies spēkā protokols, ar ko groza 1994. gada nolīgumu.

Šo nostāju pauž Komisija.

Lēmumu teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2013. gada 2. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. GUSTAS

PIELIKUMS

A pielikums

Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par paziņošanas prasībām saskaņā ar Nolīguma XIX un XXII pantu …

B pielikums

Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu pieņemšanu …

C pielikums

Publiskās iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par MVU …

D pielikums

Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu statistikas datu vākšanai un paziņošanai …

E pielikums

Publiskās iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par ilgtspējīgu iepirkumu …

F pielikums

Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par izņēmumiem un ierobežojumiem Pušu pielikumos …

G pielikums

Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par drošības standartiem starptautiskajā iepirkumā …

A PIELIKUMS

Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par paziņošanas prasībām saskaņā ar Nolīguma XIX un XXII pantu

2012. gada 30. marta lēmums

PUBLISKĀ IEPIRKUMA KOMITEJA,

ŅEMOT VĒRĀ to normatīvo aktu pārredzamības nozīmīgumu, kas saistīti ar šo Nolīgumu un tajā veiktajiem grozījumiem, kā paredzēts Nolīguma XXII panta 5. punktā,

ŅEMOT VĒRĀ, cik svarīgi ir uzturēt precīzus iestāžu sarakstus, kas ietverti Nolīguma I papildinājuma Pušu pielikumos, saskaņā ar Nolīguma XIX pantu,

ATZĪSTOT grūtības, kas Pusēm rodas, lai laikus iesniegtu komitejai paziņojumus par izmaiņām to normatīvajos aktos, kas saistīti ar Nolīgumu, kā paredzēts Nolīguma XXII panta 5. punktā, un ierosinātos labojumus tā I papildinājumā ietvertajos pielikumos, kā paredzēts Nolīguma XIX panta 1. punktā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Nolīguma XIX panta noteikumos ir nodalīti paziņojumi par ierosinātajiem labojumiem, kas nemaina Nolīgumā noteikto abpusēji saskaņoto tvērumu, un par cita veida ierosinātajiem grozījumiem tā I papildinājuma pielikumos,

ATZĪSTOT, ka tehnoloģiskās izmaiņas ir ļāvušas daudzām Pusēm izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, lai sniegtu informāciju par saviem publiskā iepirkuma režīmiem un paziņotu Pusēm par izmaiņām konkrētajā režīmā,

AR ŠO NOLEMJ.

Ikgadējie paziņojumi par izmaiņām normatīvajos aktos

Ja Puse uztur oficiāli izraudzītu elektronisko plašsaziņas līdzekli, kurā norādītas saites uz tās pašreizējiem normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar šo Nolīgumu, un tās normatīvie akti ir pieejami kādā no PTO oficiālajām valodām, un šādi plašsaziņas līdzekļi ir uzskaitīti II papildinājumā, attiecīgā Puse var izpildīt XXII panta 5. punktā ietverto prasību, gada beigās katru gadu paziņojot komitejai par jebkurām izmaiņām, ja šādas izmaiņas ir būtiskas, tas ir, tās var ietekmēt Nolīgumā paredzētās attiecīgās Puses saistības; šādos gadījumos paziņojumu iesniedz nekavējoties.

2.	Pusēm ir iespēja apspriest jebkuras Puses ikgadējo paziņojumu komitejas pirmajā neoficiālajā sanāksmē nākamajā gadā.

Ierosinātie labojumi I papildinājumā ietvertajos Puses pielikumos

Par labojumu saskaņā ar Nolīguma XIX pantu uzskata I papildinājumā ietverto Puses pielikumu šādas izmaiņas:

a)	iestādes nosaukuma maiņa;

b)	pielikumā minēto divu vai vairāku iestāžu apvienošanās; un

c)	pielikumā norādītas iestādes sadalīšana divās vai vairākās iestādēs, kuras ir pievienotas tajā pašā pielikumā uzskaitītajām iestādēm.

4.	Attiecībā uz 3. punktā minētajiem ierosinātajiem labojumiem I papildinājumā ietvertajos Puses pielikumos attiecīgā Puse par tiem paziņo komitejai ik pēc diviem gadiem, sākot no dienas, kad spēkā stājies esošā (1994. gada) nolīguma grozījumu protokols.

Puse var paziņot komitejai par iebildumu pret ierosināto labojumu 45 dienu laikā no dienas, kad attiecīgais paziņojums ir darīts zināms Pusēm. Saskaņā ar XIX panta 2. punktu, ja Puse iesniedz iebildumu, tā izklāsta šāda iebilduma iemeslus, tostarp iemeslus, kāpēc tā uzskata, ka ierosinātais labojums ietekmētu abpusēji saskaņoto Nolīguma tvērumu, un līdz ar to ierosinātajam labojumam nepiemēro 3. punktu. Ja netiek iesniegts rakstisks iebildums, ierosinātais labojums stājas spēkā 45 dienu laikā pēc dienas, kad paziņojums ir darīts zināms, kā paredzēts XIX panta 5. punkta a) apakšpunktā.

6.	Četru gadu laikā no šā lēmuma pieņemšanas Puses pārskata tā darbību un efektivitāti un veic vajadzīgos pielāgojumus.

B PIELIKUMS

Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu pieņemšanu

2012. gada 30. marta lēmums

PUBLISKĀ IEPIRKUMA KOMITEJA,

IEVĒROJOT, ka saskaņā ar XXII panta 8. punkta b) apakšpunktu komiteja var pieņemt lēmumu, kurā uzskaitītas papildu darba programmas, kuras komiteja īsteno, lai sekmētu Nolīguma izpildi un Nolīguma XXII panta 7. punktā paredzēto sarunu īstenošanu,

NOLEMJ ŠĀDI.

Turpmāk norādītās darba programmas ir pievienotas darba programmu sarakstam, kuras komiteja izmantos turpmākajā darbā:

a)	publiskā un privātā sektora partnerību izmantošanas, pārredzamības un tiesisko regulējumu pārskatīšana un to saistība ar aptverto iepirkumu;

b)	preču un pakalpojumu kopējās nomenklatūras izstrādes priekšrocības un trūkumi; un

c)	standartizētu paziņojumu izstrādes priekšrocības un trūkumi.

2.	Katrai šādai darba programmai darbības jomu un grafiku komiteja izstrādā vēlāk.

3.	Komiteja regulāri pārskata šo programmu sarakstu un veic atbilstošus pielāgojumus.

C PIELIKUMS

Publiskās iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par MVU

2012. gada 30. marta lēmums

PUBLISKĀ IEPIRKUMA KOMITEJA,

IEVĒROJOT, ka Nolīguma par publisko iepirkumu (“Nolīgums”) XXII panta 8. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka Puses pieņem un periodiski pārskata darba programmu, tostarp darba programmu par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU),

ATZĪSTOT, cik svarīgi ir veicināt MVU dalību publiskajā iepirkumā, un

ATZĪSTOT, ka Puses XXII panta 6. punktā ir piekritušas mēģināt novērst diskriminējošu pasākumu ieviešanu vai turpināšanu, kas kropļo atklāto iepirkumu,

AR ŠO PIEŅEM ŠĀDU DARBA PROGRAMMU ATTIECĪBĀ UZ MVU.

1. Darba programmas par MVU uzsākšana

Komiteja pirmajā sanāksmē pēc protokola, ar ko groza esošo (1994. gada) nolīgumu, stāšanās spēkā sāk darba programmu par MVU. Komiteja pārskata pasākumus un politiku attiecībā uz MVU, ko Puses izmanto, lai palīdzētu, veicinātu, rosinātu vai atvieglotu MVU dalību publiskajā iepirkumā, un sagatavo ziņojumu par pārskatīšanas rezultātiem.

2. MVU diskriminējošu pasākumu novēršana

Puses novērš to, ka tiek ieviesti diskriminējoši pasākumi, kas sniedz priekšrocības tikai pašmāju MVU, un neatbalsta to, ka Puses, kas pievienojas Nolīgumam, ievieš šādus pasākumus un politiku.

3. Pārredzamības programma un MVU aptauja

3.1 Pārredzamības programma

Tiklīdz spēkā stājies protokols, ar ko groza esošo (1994. gada) nolīgumu, Puses, kas I papildinājumā ietvērušas īpašus noteikumus par MVU, tostarp kompensācijas prasības, paziņo komitejai par šādiem pasākumiem un politiku. Paziņojumā ietver šādu pasākumu un politikas pilnīgu aprakstu, to attiecīgo tiesisko regulējumu kopā ar to darbību un konkrētā iepirkuma vērtību, kam piemēro šādus pasākumus. Turklāt minētās Puses paziņo komitejai par jebkurām būtiskām izmaiņām šādos pasākumos un politikā saskaņā ar Nolīguma XXII panta 5. punktu.

3.2 MVU aptauja:

komiteja veic Pušu aptauju, izmantojot anketu, lai iegūtu informāciju par pasākumiem un politiku, ko izmanto, lai palīdzētu, veicinātu, rosinātu vai atvieglotu MVU dalību publiskajā iepirkumā. Minētajā aptaujā no katras Puses būtu jāiegūst šāda informācija:

i)	attiecīgās Puses izmantoto pasākumu un politikas apraksts, tostarp šādu pasākumu un politikas ekonomikas, sociālie un citi mērķi, un to pārvaldības veids;

ii)	kā Puse definē MVU;

iii)	kādā apmērā Pusei ir specializētās aģentūras vai iestādes, kas palīdz MVU attiecībā uz publisko iepirkumu;

iv)	dalības līmenis publiskajā iepirkumā attiecībā uz MVU piešķirto līgumu vērtību un skaitu;

v)	MVU apakšuzņēmumu līgumu pasākumu un politikas apraksts, tostarp apakšuzņēmumu līgumu mērķi, garantijas un stimuli;

vi)	MVU dalības atvieglošana kopējos piedāvājumos (kopā ar citiem lieliem vai maziem piegādātājiem);

vii)

pasākumi un politika, kuru mērķis ir nodrošināt iespējas MVU piedalīties publiskajā iepirkumā (piemēram, MVU sniedzamās informācijas par publisko iepirkumu labāka pārredzamība un pieejamība; kritēriju vienkāršošana dalībai konkursa procedūrā; līgumu apjoma samazināšana; un savlaicīgu maksājumu nodrošināšana attiecībā uz precēm un pakalpojumiem); un

viii)

publiskā iepirkuma pasākumu un politikas izmantošana, lai stimulētu inovāciju MVU;

MVU aptaujas atbilžu apkopošana, ko veic PTO sekretariāts

PTO sekretariāts nosaka termiņu, kurā visām Pusēm PTO sekretariātam jāiesniedz atbildes uz anketā pieprasīto informāciju. Pēc atbilžu saņemšanas sekretariāts atbildes apkopo un dara atbildes un to kopsavilkumu zināmu Pusēm. Sekretariāts ietver Pušu sarakstu, kas vēl nav iesniegušas atbildes,

c)	Pušu savstarpēja apmaiņa par atbildēm MVU aptaujā Pamatojoties uz dokumentu, ko sagatavojis PTO sekretariāts, komiteja nosaka periodu, kurā var apmainīties ar jautājumiem, pieprasīt papildu informāciju un izteikt piezīmes pārējo Pušu atbildēm.

4. MVU aptaujas rezultātu novērtējums un īstenošana

4.1 MVU aptaujas rezultātu novērtējums

Komiteja nosaka pasākumus un politiku, ko tā uzskata par paraugpraksi tam, kā veicināt un sekmēt Pušu MVU dalību publiskajā iepirkumā, un sagatavo ziņojumu, kas ietver pasākumu un politikas paraugpraksi un citu pasākumu sarakstu.

4.2 MVU aptaujas rezultātu īstenošana:

a)	Puses veicina paraugprakses pieņemšanu, kas ir noteikta aptaujas novērtēšanā, lai rosinātu un sekmētu Pušu MVU dalību publiskajā iepirkumā;

b)	attiecībā uz citiem pasākumiem komiteja rosina Puses, kas piemēro šādus pasākumus, tos pārskatīt, lai tos novērstu vai piemērotu citu Pušu MVU. Minētās Puses informē komiteju par šādas pārskatīšanas iznākumu;

c)	Puses, kas piemēro šādus pasākumus, iepirkuma vērtību, uz ko šādi pasākumi attiecas, ietver statistikas datos, ko tās iesniedz komitejai saskaņā ar Nolīguma XVI panta 4. punktu;

d)	Puses var pieprasīt šādus citus pasākumus ietvert turpmākajās sarunās saskaņā ar Nolīguma XXII panta 7. punktu, un šādus pieprasījumus labprāt ņem vērā attiecīgā Puse, kas šādus pasākumus piemēro.

5. Pārskatīšana

Divus gadus pēc tam, kad stājies spēkā protokols, ar ko izdara grozījumus esošajā (1994. gada) nolīgumā, komiteja pārskata to, kā paraugprakse ietekmē MVU dalības paplašināšanu publiskajā iepirkumā, un izvērtē, vai citādāka prakse turpmāk neuzlabotu MVU dalību. Tā var arī izskatīt citu pasākumu ietekmi uz citu Pušu MVU dalību to Pušu publiskajā iepirkumā, kuras piemēro šādus pasākumus.

D PIELIKUMS

Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu statistikas datu vākšanai un paziņošanai

2012. gada 30. marta lēmums

PUBLISKĀ IEPIRKUMA KOMITEJA,

ŅEMOT VĒRĀ, cik svarīga ir statistikas datu vākšana un paziņošana, kā paredzēts Nolīguma par publisko iepirkumu (“Nolīgums”) XVI panta 4. punktā, lai nodrošinātu Nolīgumā ietvertā iepirkuma pārredzamību,

ŅEMOT VĒRĀ, ka statistikas dati, kas atspoguļo apjomu, kādā Puses no citām Nolīguma Pusēm iepērk Nolīgumā aptvertās preces un pakalpojumus, varētu būt svarīgs instruments, lai rosinātu citus PTO dalībniekus pievienoties Nolīgumam,

ATZĪSTOT vispārējās grūtības, ar ko saskaras Nolīguma Puses, apkopojot datus publiskā iepirkuma jomā un īpaši nosakot to preču un pakalpojumu izcelsmes valsti, ko tās iepērk saskaņā ar Nolīgumu, un

ATZĪSTOT, ka Puses izmanto dažādas metodes, lai apkopotu statistiku nolūkā izpildīt Nolīguma XVI panta 4. punktā noteiktās prasības par ziņošanu, un var izmantot dažādas metodes, lai apkopotu datus par centrālajām pārvaldes iestādēm un decentralizētajām pārvaldes iestādēm,

AR ŠO PIEŅEM ŠĀDU DARBA PROGRAMMU ATTIECĪBĀ UZ STATISTIKAS DATU VĀKŠANU UN PAZIŅOŠANU.

1. Darba programmas statistikas datu vākšanai un paziņošanai uzsākšana

Komiteja pirmajā sanāksmē pēc protokola, ar ko groza esošo (1994. gada) nolīgumu, stāšanās spēkā sāk darba programmu statistikas datu vākšanai un paziņošanai. Komiteja pārskata Pušu veikto statistikas datu vākšanas un paziņošanas procesu, izskata iespēju to saskaņot un sagatavo ziņojumu par rezultātiem.

2. Datu iesniegšana, ko veic Puses

Komiteja vienojas par dienu, līdz kurai visas Puses iesniedz komitejai šādu informāciju par statistikas datiem par iepirkumu, uz ko attiecas Nolīgums:

tādas metodes aprakstu, ko tā izmanto, lai apkopotu, novērtētu un paziņotu statistikas datus par iepirkumu, kura vērtība ir zemāka par Nolīgumā noteiktajām robežvērtībām vai tās pārsniedz, un par iepirkumu, kas aprakstīts darba programmas par MVU 4.2. punkta c) apakšpunktā, tostarp to, vai dati par Nolīgumā aptverto iepirkumu ir balstīti uz piešķirto līgumu pilnu vērtību vai uz iepirkuma kopējiem izdevumiem konkrētā periodā;

b)	to, vai dati, ko tā apkopo, ietver iepērkamo preču un pakalpojumu izcelsmes valsti, un, ja tā ir norādīta, tad – kā to nosaka vai novērtē, kā arī tehniskos šķēršļus datu par izcelsmes valsti apkopošanā;

c)	statistikas ziņojumos izmantoto klasifikāciju skaidrojumu; un

d)	datu avotu aprakstu.

3. Iesniegto datu apkopošana

Sekretariāts sagatavo apkopojumu par iesniegtajiem datiem un dara Pusēm pieejamus iesniegtos datus un to apkopojumu. Sekretariāts ietver to Pušu sarakstu, kas vēl nav iesniegušas datus.

4. Ieteikumi

Komiteja pārskata Pušu iesniegtos datus un sniedz ieteikumus par:

a)	to, vai Pusēm būtu jāpieņem kopēja statistikas vākšanas metode;

b)	to, vai Puses spēj standartizēt klasifikācijas komitejai paziņotajos statistikas datos;

c)	instrumentiem, kas atvieglo informācijas par to preču un pakalpojumu, uz ko attiecas Nolīgums, izcelsmes valstu apkopošanu; un

d)	citiem tehniskiem jautājumiem, uz ko norādījusi kāda Puse saistībā ar ziņošanu par publiskā iepirkuma datiem.

5. Komiteja vajadzības gadījumā izstrādā ieteikumus, kuri attiecas uz:

a)	statistikas ziņojumu iespējamu saskaņošanu nolūkā ietvert statistiku par publisko iepirkumu PTO gada ziņojumos;

b)	tehnisko palīdzību, ko sniedz sekretariāts, attiecībā uz statistikas ziņojumiem PTO dalībniekiem, kuri ir pievienošanās procesā šim Nolīgumam; un

c)	līdzekļiem, ar ko nodrošina, ka PTO dalībniekiem, kas patlaban pievienojas Nolīgumam, ir atbilstoši instrumenti, lai izpildītu prasības par statistikas datu vākšanu un ziņošanu.

6. Datu analīze

Komiteja izskatīs, kā statistikas datus, ko Puses katru gadu iesniedz sekretariātam, var izmantot turpmākai analīzei, lai sekmētu lielāku izpratni par Nolīguma nozīmi ekonomikā, tostarp par robežvērtību ietekmi uz Nolīguma izpildi.

E PIELIKUMS

Publiskās iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par ilgtspējīgu iepirkumu

2012. gada 30. marta lēmums

PUBLISKĀ IEPIRKUMA KOMITEJA,

ATZĪSTOT, ka dažas Puses ir izstrādājušas ilgtspējīgu iepirkuma politiku valsts un decentralizētā līmenī,

APSTIPRINOT, cik svarīgi ir nodrošināt, ka visu iepirkumu veic saskaņā ar nediskriminācijas un pārredzamības principiem, kā noteikts Nolīgumā,

AR ŠO PIEŅEM DARBA PROGRAMMU ATTIECĪBĀ UZ ILGTSPĒJĪGU IEPIRKUMU.

1. Darba programmas par ilgtspējīgu iepirkumu uzsākšana

Komiteja pirmajā sanāksmē pēc protokola, ar ko groza esošo (1994. gada) nolīgumu, stāšanās spēkā sāk darba programmu par ilgtspējīgu iepirkumu.

2. Darba programma cita starpā izskatīs šādus jautājumus:

a)	ilgtspējīga iepirkuma mērķi;

b)	veidi, kādos ilgtspējīga iepirkuma jēdziens ir integrēts valsts un decentralizētā līmeņa iepirkuma politikā;

c)	veidi, kādos var īstenot ilgtspējīgu iepirkumu, ievērojot principu “ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums”; un

d)	veidi, kādos var īstenot ilgtspējīgu iepirkumu, ievērojot Pušu starptautiskās tirdzniecības saistības.

3. Komiteja nosaka pasākumus un politiku, ko tā uzskata par ilgtspējīgu iepirkumu, ko īsteno saskaņā ar principu “ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums” un ar Pušu starptautiskajām tirdzniecības saistībām, un sagatavo ziņojumu par šādu pasākumu un politikas paraugpraksi.

F PIELIKUMS

Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par izņēmumiem un ierobežojumiem Pušu pielikumos

2012. gada 30. marta lēmums

PUBLISKĀ IEPIRKUMA KOMITEJA,

ATZĪSTOT, ka Puses ir ietvērušas izņēmumus un ierobežojumus to attiecīgajos Nolīguma I papildinājuma pielikumos (izņēmumi un ierobežojumi),

ATZĪSTOT pārredzamu pasākumu nozīmi attiecībā uz publisko iepirkumu un

ŅEMOT VĒRĀ, cik svarīgi ir pakāpeniski samazināt un novērst izņēmumus un ierobežojumus turpmākajās sarunās, kā noteikts Nolīguma XXII panta 7. punktā,

AR ŠO PIEŅEM ŠĀDU DARBA PROGRAMMU ATTIECĪBĀ UZ IZŅĒMUMIEM UN IEROBEŽOJUMIEM PUŠU PIELIKUMOS.

1. Darba programmas par izņēmumiem un ierobežojumiem uzsākšana

Komiteja pirmajā sanāksmē pēc protokola, ar ko groza esošo (1994. gada) nolīgumu, stāšanās spēkā sāk darba programmu par izņēmumiem un ierobežojumiem Pušu pielikumos, lai:

a)	veicinātu pārredzamību attiecībā uz Nolīguma I papildinājumā ietverto Pušu pielikumos noteikto izņēmumu un ierobežojumu piemērošanas jomu un ietekmi; un

b)	sniegtu informāciju par izņēmumiem un ierobežojumiem nolūkā veicināt sarunas, kā noteikts Nolīguma XXII panta 7. punktā.

2. Pārredzamības programma

Visas Puses ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc darba programmas uzsākšanas iesniedz komitejai sarakstu, kurā norāda:

a)	konkrētas valsts izņēmumus, ko tā noteikusi savos Nolīguma I papildinājuma pielikumos; un

visus pārējos izņēmumus un ierobežojumus, ko tā noteikusi savos Nolīguma I papildinājuma pielikumos, uz kuriem attiecas Nolīguma II panta 2. punkta e) apakšpunkts, izņemot izņēmumus un ierobežojumus, kurus pārskata darba programmas par MVU ietvaros, vai gadījumā, ja Pusei ir saistības pakāpeniski svītrot izņēmumu vai ierobežojumu, kas noteikts kādā no Nolīguma I papildinājuma pielikumiem.

3. Iesniegto datu apkopošana

Sekretariāts sagatavo apkopojumu par iesniegtajiem datiem un dara Pusēm pieejamus iesniegtos datus un to apkopojumu. Sekretariāts ietver to Pušu sarakstu, kas vēl nav iesniegušas datus.

4. Papildu informācijas pieprasījums

Jebkura Puse var regulāri pieprasīt papildu informāciju par izņēmumiem vai ierobežojumiem, uz ko attiecas 2. punkta a) un b) apakšpunkts, tostarp par pasākumiem, kuriem piemēro jebkuru izņēmumu vai ierobežojumu, to tiesisko regulējumu, īstenošanas politiku un praksi, un tāda iepirkuma vērtību, kam piemēro šādus pasākumus. Puse, kas saņem šādu pieprasījumu, nekavējoties sniedz pieprasīto informāciju.

5. Papildu informācijas apkopošana

Sekretariāts sagatavo papildu informācijas apkopojumu par jebkuru Pusi un nosūta to pārējām Pusēm.

6. Pārskatīšana, ko veic komiteja

Ikgadējā sanāksmē, kas paredzēta Nolīguma XXI panta 3. punkta a) apakšpunktā, komiteja pārskata Pušu iesniegto informāciju, lai noteiktu, vai tā ietver:

a)	iespējami lielāko pārredzamību attiecībā uz Nolīguma I papildinājumā ietverto Pušu pielikumos noteiktajiem izņēmumiem un ierobežojumiem; un

b)	pietiekamu informāciju, lai sekmētu sarunas, kas paredzētas Nolīguma XXII panta 7. punktā.

7. Jaunas Puses pievienošanās Nolīgumam

Jauna Puse, kas pievienojas Nolīgumam, iesniedz komitejai 2. punktā minēto sarakstu sešu mēnešu laikā pēc pievienošanās.

G PIELIKUMS

Publiskā iepirkuma komitejas lēmums par darba programmu par drošības standartiem starptautiskajā iepirkumā

2012. gada 30. marta lēmums

PUBLISKĀ IEPIRKUMA KOMITEJA,

IEVĒROJOT, ka Nolīguma X panta 1. punktā noteikts, ka iepirkuma iestādes “nesagatavo, nepieņem un nepiemēro tehniskās specifikācijas nolūkā radīt nevajadzīgus šķēršļus starptautiskai tirdzniecībai, un tam nav tādu seku”,

IEVĒROJOT, ka Nolīguma III panta 2. punkta a) apakšpunkts neliedz Pusēm piemērot vai īstenot pasākumus, kas ir vajadzīgi sabiedrības drošības aizsardzībai, ja šādus pasākumus nepiemēro veidā, kas radītu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptu starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu,

ATZĪSTOT vajadzību pēc līdzsvarotas pieejas starp sabiedrības drošību un nevajadzīgiem šķēršļiem starptautiskajai tirdzniecībai,

ATZĪSTOT, ka atšķirīga prakse Pušu starpā attiecībā uz sabiedrības drošību var negatīvi ietekmēt Nolīguma izpildi,

AR ŠO PIEŅEM ŠĀDU DARBA PROGRAMMU ATTIECĪBĀ UZ DROŠĪBAS STANDARTIEM.

1.	Darba programmas par drošības standartiem starptautiskajā iepirkumā uzsākšana: Komiteja pirmajā sanāksmē pēc protokola, ar ko groza esošo (1994. gada) nolīgumu, stāšanās spēkā sāk darba programmu par drošības standartiem starptautiskajā tirdzniecībā.

Darba programma izskata jautājumus, lai dalītos ar paraugpraksi par elementiem, kas ietver:

a)	veidu, kādā drošības politikas jautājumi tiek risināti Pušu tiesību aktos, noteikumos un praksē, un vadlīnijas attiecībā uz to, kā iepirkuma iestādes īsteno Nolīgumu;

b)	saistību starp Nolīguma X pantā paredzētajiem noteikumiem par tehniskajām specifikācijām un III pantā paredzētajiem noteikumiem par sabiedrības drošības aizsardzību un I papildinājumā ietvertajiem Pušu pielikumiem;

c)	paraugpraksi, ko var pieņemt, lai aizsargātu sabiedrības drošību, ņemot vērā noteikumus par X pantā paredzētajām tehniskajām specifikācijām un konkursa dokumentāciju.

3.	Komiteja izstrādā tvērumu un grafiku katra 2. punktā minētā jautājuma izskatīšanai. komiteja sagatavo ziņojumu, kurā apkopo minēto jautājumu izskatīšanas rezultātus un ietver 2. punkta c) apakšpunktā noteikto paraugpraksi.

14.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/46

PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 10. decembris),

ar ko konstatē, ka Polija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu

(2013/758/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 8. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valdības budžeta deficīta.

(2)	Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbvietu radīšanai.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līguma) 104. panta 6. punktu Padome 2009. gada 7. jūlijā nolēma, ka Polijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un sniedza ieteikumu novērst pārmērīgo budžeta deficītu ne vēlāk kā līdz 2012. gadam saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu un 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1). Lai ticamā un ilgtspējīgā veidā vispārējās valdības budžeta deficītu samazinātu tā, lai tas nepārsniegtu 3 % no IKP, Polijas iestādēm ieteica fiskālās stimulēšanas pasākumus 2009. gadā īstenot atbilstoši plānotajam, no 2010. gada vidējo gada strukturālo budžeta korekciju nodrošināt vismaz 1¼ % apmērā no IKP, paredzēt sīki izstrādātus pasākumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2012. gadam deficītu samazinātu zem atsauces vērtības, un ieviest reformas, ar kurām ierobežot primāro kārtējo izdevumu līmeni nākamajos gados. Padome noteica, ka termiņš efektīvai rīcībai ir 2010. gada 7. janvāris.

(4)

Komisija 2010. gada 3. februārī, pamatojoties uz Komisijas 2009. gada rudens prognozi, secināja, ka Polija ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumu valdības budžeta deficītu samazināt zem atsauces vērtības 3 % no IKP, un uzskatīja, ka tāpēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā papildu pasākumi nav vajadzīgi. Turklāt, pamatojoties uz 2011. gada rudens prognozi, Komisija secināja, ka Polija atpaliek no noteiktā mērķa, un pieprasīja veikt papildu pasākumus, kurus Polija pieņēma un publiski paziņoja līdz 2012. gada 10. janvārim. Tādējādi 2012. gada 11. janvārī Komisija apstiprināja, ka Polijas iestādes ir efektīvi rīkojušās, lai laikus un ilgtspējīgā veidā novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, un ka tobrīd Polijas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā turpmāki pasākumi nebija jāveic.

(5)

Padome 2013. gada 21. jūnijā secināja, ka Polija ir efektīvi rīkojusies, taču norisinājušies negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmēja valsts finanses, un pieņēma pārskatītus ieteikumus (2). Tādējādi Polija atbilda nosacījumiem, laipagarinātu pārmērīga vispārējās valdības budžeta deficīta novēršanas termiņu, kā noteikts 3. panta 5. punktā Regulā (EK) Nr. 1467/97. Padome ieteica Polijai līdz 2014. gadam novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju. Tā arī ieteica, ka Polijai būtu jāsasniedz vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 3,6 % no IKP 2013. gadā un 3,0 % no IKP 2014. gadā, kas, pamatojoties uz Komisijas atjaunināto 2013. gada pavasara prognozi, atbilst strukturālās budžeta bilances gada uzlabojumam attiecīgi 2013. un 2014. gadā vismaz 0,8 % no IKP un 1,3 % apmērā no IKP. Tā ieteica, ka Polijai būtu strikti jāīsteno jau pieņemtie pasākumi, vienlaikus papildinot tos ar papildu pasākumiem, kas būtu pietiekami, lai līdz 2014. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu. Turklāt ta ieteikca, ka Polijai būtu jāizmanto visi papildu ieguvumi budžeta deficīta samazināšanai. Padome noteica 2013. gada 1. oktobri kā termiņu, līdz kuram Polijai efektīvi jārīkojas un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktu jāsniedz detalizēts ziņojums par konsolidācijas stratēģiju, kas paredzēta šo mērķu sasniegšanai.

(6)

Polija 2013. gada 2. oktobrī iesniedza ziņojumu par efektīvu rīcību. Ziņojuma pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir līdzīgs scenārijam, kas izmantots 2013. gada Konverģences programmā. Laikposmā no 2001. līdz 2011. gadam vidējais reālais IKP pieaugums bija 4 % gadā, 2012. gadā ekonomiskās darbības ritms palēninājās, samazinoties līdz 1,9 %. Saskaņā ar ziņojuma par efektīvu rīcību pamatā esošo makroekonomisko scenāriju 2013. gadā reālajam IKP pieaugumam vēl būtu jāsamazinās līdz 1,5 % un pēc tam 2014. un 2015. gadā jāpalielinās līdz reālā IKP rādītājam attiecīgi 2,5 % un 3,8 % apmērā. Saskaņā ar Komisijas 2013. gada rudens prognozi ir paredzams reālā IKP pieaugums 1,3 % apmērā, kas pēc tam paātrināsies, lai sasniegtu 2,5 % 2014. gadā un 2,9 % 2015. gadā. Salīdzinājumā ar Polijas iestādēm Komisijas skatījums nav tik optimistisks attiecībā uz iekšzemes pieprasījuma pieaugumu prognozes periodā un jo īpaši privāto patēriņu un privātajiem ieguldījumiem.

(7)

Polijas iestādes paredz 2013. gadā vispārējās valdības budžeta deficītu 4,8 % apmērā no IKP salīdzinājumā ar 3,9 % no IKP 2012. gadā. Šis skaitlis ir lielāks nekā 3,5 % no IKP, kas paredzēti konverģences programmas 2013. gada atjauninājumā, un tas skaidrojams ar ieņēmumu ievērojamo samazināšanos par 1,2 % no IKP un izdevumu novirzi par 0,1 % no IKP. 2014. gadā Polijas Finanšu ministrija paredz pārpalikumu 4,5 % apmērā no IKP, kas rastos pensiju reformas projekta rezultātā, kas ietver aktīvu, kuru vērtība ir 8,5 % no IKP,vienreizēju nodošanu. Gaidāms, ka 2015. gadā vispārējās valdības budžeta bilancē atkal būs deficīts 3 % apmērā no IKP.

(8)

Komisijas prognozes attiecībā uz 2013. un 2014. gadu ir līdzīgas Polijas iestāžu prognozēm. Komisija arī paredz deficītu 4,8 % apmērā no IKP 2013. gadā. Pasliktināšanās salīdzinājumā ar skaitli 3,9 % no IKP, kas norādīts pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras pamata scenārijā, galvenokārt ir saistīta ar ieņēmumu samazināšanos. 2014. gadā vispārējās valdības budžeta bilancē vajadzētu būt pārpalikumam (+4,6 % no IKP), ņemot vērā plānoto pensiju reformu. Attiecībā uz 2015. gadu Komisija nav tik optimistiska kā Polijas iestādes un sagaida vispārējās valdības budžeta deficītu 3,3 % apmērā no IKP. Atšķirība 0,3 procentpunktu apmērā no IKP ir galvenokārt skaidrojama ar mazāku pašreizējo ieņēmumu apjomu, pamatojoties uz zemāku nominālā IKP pieauguma prognozi, kā arī lielākiem valdības starppatēriņa izdevumiem. Mērķu sasniegšana deficīta jomā ir arī pakļauta riskiem īstenošanas jomā.

(9)

Gan Polijas iestādes, gan Komisija paredz, ka valsts kopējais parāds saglabāsies zem atsauces vērtības – 60 % no IKP – visā attiecīgajā periodā. Saskaņā ar Komisijas 2013. gada rudens prognozi parāda attiecība pret IKP samazināsies no 55,6 % 2012. gadā līdz 51 % 2014. gadā, galvenokārt, ņemot vērā paziņoto pensijas fondu kapitāla nodošanu 8,5 % apmērā no IKP, un pēc tam 2015. gadā atkal nedaudz palielināsies, sasniedzot 52,5 %.

(10)

Tā kā saskaņā ar Komisijas 2013. gada rudens prognozi Polijas vispārējās valdības budžeta deficītam būtu jāsasniedz 4,8 % no IKP, šī valsts nevarēs ievērot Padomes ieteikto nominālā deficīta mērķi 3,6 % apmērā no IKP. Turklāt koriģēto strukturālo pasākumu rādītājs 2013. gadā (0,3 % no IKP) ir krietni mazāks nekā ieteiktie fiskālie pasākumi gadā (0,8 % no IKP). Jauno diskrecionāro pasākumu augšupvērstā analīze, ko papildināja izdevumu attīstības izvērtējums ar korekciju attiecībā uz izdevumu pārāk lielo vai nepilnīgo izpildi, ko valdība nevar kontrolēt parāda kopējos fiskālos pasākumus 0,2 % apmērā no IKP. Šis skaitlis nav pietiekams salīdzinājumā ar pieprasītajiem papildu pasākumiem 0,4 % apmērā no IKP, kas noteikti Padomes ieteikumā, un apstiprina, ka Polija 2013. gadā nav īstenojusi Padomes ieteikto fiskālos pasākumus.

(11)

Attiecībā uz 2014. gadu Komisija paredz vispārējās valdības budžeta pārpalikumu 4,6 % apmērā no IKP. Tādējādi nominālā deficīta mērķis tiktu sasniegts, pamatojoties tikai uz pensijas fondu aktīvu vienreizēju nodošanu. Turklāt plānotais koriģēto strukturālo pasākumu rādītājs 2014. gadā 1,4 % apmērā no IKP ir lielāks nekā ieteiktie fiskālie pasākumi gadā – 1,3 % no IKP.

(12)

Tādējādi kopumā Polija nav panākusi atbilstību 2013. gadam ieteiktajiem fiskālajiem mērķiem, savukārt tiek prognozēts, ka 2014. gadā būtu jāsasniedz mērķi, kas norādīti Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumā. Tomēr Komisija prognozē, ka 2014. gada pārmērīga deficīta labojums nebūs ilgtspējīgs, norādot, ka 2015. gadā deficītam būtu jāsasniedz 3,3 % no IKP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Polija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.

Briselē, 2013. gada 10. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

R. ŠADŽIUS

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(2) Padomes 2013. gada 21. jūnija Ieteikums par pārmērīga valdības budžeta deficīta situācijas novēršanu Polijā.

14.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/50

PADOMES LĒMUMS 2013/760/KĀDP

(2013. gada 13. decembris),

ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (1),

tā kā:

(1)	Padome 2013. gada 31. maijā pieņēma Lēmumu 2013/255/KĀDP.

(2)	Ir nepieciešams Lēmumā 2013/255/KĀDP ieviest izņēmumu, lai dalībvalstis varētu sniegt atbalstu darbībām, ko veic Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija (OPCW), lai iznīcinātu Sīrijas ķīmiskos ieročus saskaņā ar 10. punktu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rezolūcijā Nr. 2118 (2013).

(3)	Ir nepieciešams arī piemērot ierobežojumus tirdzniecībai precēm, kas pieder pie Sīrijas kultūras mantojuma un kas ir nelikumīgi izvestas no Sīrijas ar mērķi veicāt šo preču drošu atdošanu atpakaļ.

(4)

Aktīvu iesaldēšanas izņēmums humānos nolūkos saskaņā ar Lēmumu 2013/255/KĀDP būtu jāgroza tā, lai veicinātu humānās palīdzības sniegšanu Sīrijai un izvairītos no atbrīvoto līdzekļu vai ekonomisko resursu neatbilstīgas izlietošanas. Šajos apstākļos līdzekļi būtu jāatbrīvo, tos nododot ANO, lai tā sniegtu palīdzību Sīrijā saskaņā ar Sīrijas humānās palīdzības reaģēšanas plānu (SHARP).

(5)

Turklāt ir jāparedz izņēmums no līdzekļu iesaldēšanas, lai ļautu sarakstā neiekļautai personai vai vienībai veikt pārvedumus sarakstā neiekļautai personai vai vienībai ar sarakstā iekļautas vienības starpniecību saistībā ar konkrētu tirdzniecības nolīgumu par medikamentiem, pārtiku, pajumti, sanitāriem vai higiēnas nolūkiem civiliedzīvotāju izmantošanai.

(6)	Dažu pasākumu īstenošanai ir vajadzīga Savienības papildu rīcība.

(7)	Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2013/255/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2013/255/KĀDP groza šādi.

Lēmuma 1. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro konkrēta ekipējuma, preču un tehnoloģiju, ko varētu izmantot iekšējām represijām vai tādu produktu ražošanai un tehniskai apkopei, kurus varētu izmantot iekšējām represijām, pārdošanai, piegādei, pārvadāšanai vai eksportam, vai saistītas tehniskas vai finanšu palīdzības sniegšanai, ja dalībvalsts katrā atsevišķā gadījumā nosaka, ka tas paredzēts:

a)	pārtikas nodrošināšanas, lauksaimniecības, medicīnas vai citām humānām vajadzībām, vai ANO personālam, vai Savienības vai tās dalībvalstu personālam. vai

darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2118(2013) 10. punktu un attiecīgiem Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) Izpildpadomes lēmumiem atbilstīgi Konvencijas par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (Ķīmisko ieroču konvencija) mērķim pēc apspriešanās ar OPCW.";

Lēmuma 3. pantā pievieno šādu punktu:

"3. panta 1. un 2. punktu nepiemēro tādu saskaņā ar ANO Rezolūcijas Nr. 2118 (2013) 10. punktu un saistītajiem OPCW Izpildpadomes lēmumiem atbilstoši Ķīmisko ieroču konvencijas mērķim veiktam ķīmisko ieroču vai ar to saistītu materiālu importam vai pārvadājumiem no Sīrijas vai kuru izcelsme ir Sīrijā."

Pievieno šādu pantu:

"13.a pants

Ir aizliegts importēt, eksportēt, pārvest vai sniegt starpniecības pakalpojumus saistībā ar kultūras mantojumu un citiem priekšmetiem, kam ir areholoģiska, vēsturiska, kultūras, reta zinātniska un reliģiska nozīme, kuri ir nelikumīgi izvesti no Sīrijas vai pastāv pamatotas bažas, ka tie ir nelikumīgi izvesti no Sīrijas, 2011. gada 9. maijā vai pēc šī datuma. Aizliegumu nepiemēro, ja tiek pierādīts, ka kultūras priekšmeti tiek droši atdoti atpakaļ to likumīgajiem īpašniekiem Sīrijā.

Savienība veic pasākumus, kas nepieciešami, lai noteiktu priekšmetus, uz kuriem attiecas šis pants."

Lēmuma 28. panta 3. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"e)

nepieciešams humānos nolūkos, piemēram, lai veicinātu, ka tiek sniegta palīdzība, tostarp apgādi ar medikamentiem, pārtiku, humānās palīdzības sniedzējiem un tamlīdzīgu palīdzību, un ar noteikumu, ka līdzekļi vai ekonomiskie resursi tiek atbrīvoti, lai tos nodotu ANO, lai sniegtu vai atvieglotu palīdzības sniegšanu Sīrijā saskaņā ar Sīrijas humānās palīdzības reaģēšanas plānu (SHARP).";

Lēmuma 28. panta 3. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

"g)	vajadzīgs, lai veiktu evakuāciju no Sīrijas.";

Lēmuma 28. pantā pievieno šādu punktu:

"12) Panta 1. un 2. punktu nepiemēro no caur Sīrijas Komercbankas veiktu vai ar tās starpniecību veiktu vai saņemtu līdzekļu vai saimniecisko resursu pārvedumam no ārpus Savienības teritorijas esošas valsts un kas iesaldēti pēc dienas, kad tā tika iekļauta sarakstā, ja pārskaitījums ir saistīts ar maksājumu, ko veikusi sarakstā neiekļauta finanšu iestāde un kas jāveic saskaņā ar īpašu tirdzniecības nolīgumu par medikamentiem, pārtiku, pajumti, sanitāriem vai higiēnas nolūkiem civiliedzīvotāju izmantošanai, ar noteikumu, ka ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir noteikusi, ka maksājumu tieši vai netieši nesaņems 1. punktā iekļautā persona vai vienība."

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2013. gada 13. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. MAZURONIS

(1) OV L 147, 1.6.2013., 14. lpp.

14.12.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/52

KOMISIJAS LĒMUMS

(2013. gada 12. decembris)

par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes paziņoto valsts pārejas plānu, kas minēts 32. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 8815)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2013/761/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (1) un jo īpaši tās 32. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 5. punkta pirmo daļu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (Apvienotā Karaliste) 2012. gada 14. decembrī iesniedza Komisijai valsts pārejas plānu (VPP) (2).

(2)	VPP tika novērtēts saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 1., 3. un 4. punktu un ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/115/ES (3).

(3)

Apvienotās Karalistes iesniegtā VPP pilnīguma izvērtēšanas laikā Komisija konstatēja, ka VPP nav iekļauti daudzi novērtējumam būtiski dati un ka nav pilnībā aizpildīta Īstenošanas lēmuma 2012/115/ES pielikuma A papildinājuma A.1. tabulā sniegtā informācijas veidlapa. Komisija arī ievēroja, ka daudzu iekārtu gadījumā VPP iekļautie dati neatbilda datiem, kas norādīti 2009. gada emisijas pārskatā, kuru Apvienotā Karaliste iesniedza saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/80/EK (4).

(4)

Tā kā trūkstošie dati un neatbilstības starp VPP un Direktīvas 2001/80/EK paredzēto emisijas pārskatu apgrūtināja VPP novērtēšanu, Komisija 2013. gada 3. jūnija vēstulē (5) lūdza Apvienotajai Karalistei iesniegt VPP no jauna, izmantojot pareizās veidlapas un ietverot trūkstošo informāciju, un sniegt skaidrojumu par atšķirībām VPP un 2009. gada emisijas pārskatā, kas paredzēts Direktīvā 2001/80/EK, kā arī skaidri apliecināt, ka VPP izstrādē ir piemēroti Direktīvas 2010/75/ES 29. pantā paredzētie apvienošanas noteikumi.

(5)

Apvienotā Karaliste papildu informāciju Komisijai iesniedza 2013. gada 18. jūnijā (6), 2013. gada 19. jūnijā (7), 2013. gada 20. jūnijā (8) un 2013. gada 1. jūlijā (9). Tādējādi Apvienotā Karaliste iesniedza lielāko daļu trūkstošo datu, izmantojot prasītās veidlapas, kā arī sniedza daļēju skaidrojumu par atšķirībām VPP un 2009. gada emisijas pārskatā, kas paredzēts Direktīvā 2001/80/EK.

(6)

Pēc turpmākas VPP novērtēšanas un Apvienotās Karalistes iesniegtās papildinformācijas izvērtēšanas Komisija 2013. gada 10. septembrī nosūtīja Apvienotajai Karalistei vēl vienu vēstuli (10). Šajā vēstulē Komisija atkārtoti lūdza Apvienoto Karalisti skaidri apliecināt, ka attiecībā uz visām VPP ietvertajām iekārtām ir pareizi piemēroti Direktīvas 2010/75/ES 29. pantā paredzētie apvienošanas noteikumi, un lūdza Apvienoto Karalisti apstiprināt, ka VPP nav iekļauta neviena no sadedzināšanas iekārtām, kurām piemērots Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 4. punktā noteiktais izņēmums. Komisija apšaubīja vairāku VPP ietvertu iekārtu atbilstību un pieprasīja papildu informāciju un/vai precizējumus par vidējiem atgāzu caurplūduma līmeņiem, konversijas koeficientiem, kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu un emisiju robežvērtībām, kas piemērotas atsevišķām iekārtām, jo īpaši jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām un gāzturbīnām. Komisija no Apvienotās Karalistes pieprasīja arī informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot 120 VPP ietvertajās iekārtās, lai laikus nodrošinātu atbilstību emisiju robežvērtībām, kas tiks piemērotas no 2020. gada 1. jūlija.

(7)

Komisija 2013. gada 10. septembra vēstulē arī informēja Apvienoto Karalisti, ka uz cietajiem kurināmajiem attiecinātā NOx emisiju robežvērtība 1 200 mg/Nm3, kas piemērota ierīcei Aberthaw Power Station, kura veido būtisku daļu no kopējām VPP noteiktajām maksimāli pieļaujamām NOx emisijām, ir jālabo, jo attiecībā uz šo ierīci pārskata periodā (2001.–2010. gads) netika ievēroti ar šīs robežvērtības izmantošanu saistītie nosacījumi, kas paredzēti Īstenošanas lēmuma 2012/115/ES pielikuma C papildinājuma C.1. tabulas 2. piezīmē. Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju Apvienotā Karaliste nebija pierādījusi, ka iekārtā izmantotā cietā kurināmā gaistošo vielu saturs kādā no gadiem laikposmā no 2001. līdz 2010. gadam būtu bijis mazāks nekā 10 %.

(8)

Apvienotā Karaliste 2013. gada 26. un 27. septembra atbildēs (11) sniedza papildu informāciju un informēja Komisiju par 11 iekārtu svītrošanu no VPP. Attiecībā uz iekārtu Aberthaw Power Station Apvienotā Karaliste turpināja pastāvēt uz to, ka Īstenošanas lēmuma 2012/115/ES pielikuma C papildinājuma C.1. tabulas 2. piezīmē paredzētie nosacījumi ir izpildīti un uz cietajiem kurināmajiem attiecinātā NOx emisiju robežvērtība 1 200 mg/Nm3, kas izmantota, lai aprēķinātu šīs iekārtas veidoto daļu maksimāli pieļaujamās emisijās 2016. gadam, ir piemērota pareizi.

(9)

Pamatojoties uz sniegto papildu informāciju, Komisija konstatēja, ka VPP joprojām nebija iekļauti būtiski dati par atsevišķām iekārtām, tāpēc nebija iespējams veikt pilnīgu VPP novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz datu konsekvenci un pareizību un pieņēmumiem un aprēķiniem, kas izmantoti, lai noteiktu katras sadedzināšanas iekārtas veidoto daļu maksimāli pieļaujamajās emisijās.

(10)

Pabeigusi galīgo novērtējumu attiecībā uz Apvienotās Karalistes paziņoto VPP, kurš grozīts saskaņā ar papildu informāciju, Komisija konstatēja vienu galveno elementu, kas neatbilst spēkā esošajiem noteikumiem, proti:

—

tā kā attiecībā uz iekārtu Aberthaw Power Station nav izpildīti Īstenošanas lēmuma 2012/115/ES pielikuma C papildinājuma C.1. tabulas 2. piezīmē paredzētie nosacījumi attiecībā uz NOx emisiju robežvērtības 1 200 mg/Nm3 piemērošanu cietajiem kurināmajiem, lai aprēķinātu šīs iekārtas veidoto daļu VPP noteiktajās maksimāli pieļaujamās emisijās 2016. gadam, Komisija uzskata, ka nav pamata piemērot minēto emisiju robežvērtību.

(11)

Turklāt Komisija VPP identificēja 34 iekārtas, par kurām sniegtā informācija joprojām ir nekonsekventa un/vai ir jāpapildina sniegtie dati, jo īpaši attiecībā uz izmantotajām emisiju robežvērtībām un aprēķinātajām un paziņotajām šo iekārtu veidotajām daļām maksimāli pieļaujamās emisijās. To iekārtu saraksts, par kurām pieejamie dati ir nekonsekventi vai nepilnīgi, ir iekļauts šā lēmuma pielikumā.

(12)	Tāpēc Komisija ir secinājusi, ka Apvienotās Karalistes paziņotais VPP, kas grozīts saskaņā ar papildu informāciju, neatbilst Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 1., 3. un 4. punktā un Īstenošanas lēmumā 2012/115/ES paredzētajiem noteikumiem.

(13)	Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Apvienotās Karalistes paziņotais VPP nebūtu jāpieņem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Valsts pārejas plāns, kuru Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste 2012. gada 14. decembrī paziņoja Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 5. punktu, neatbilst Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 1., 3. un 4. punktā un Īstenošanas lēmumā 2012/115/ES paredzētajām prasībām un tāpēc netiek pieņemts.

2. Ja Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste vēlas īstenot valsts pārejas plānu, tai jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai pārstrādātā plāna redakcijā novērstu šādas nepilnības:

attiecībā uz ierīci Aberthaw Power Station, kura veido būtisku daļu no kopējām VPP noteiktajām maksimāli pieļaujamām NOx emisijām, jālabo emisiju robežvērtība, ko piemēro, lai aprēķinātu šīs ierīces veidoto daļu maksimāli pieļaujamās NOx emisijās 2016. gadam; lai attiecībā uz šo ierīci varētu izmantot emisiju robežvērtību 1 200 mg/Nm3, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei jāpierāda, ka vidējais šajās iekārtās izmantotā cietā kurināmā gaistošo vielu saturs VPP pārskata gados ir bijis mazāks nekā 10 %, kā paredzēts Īstenošanas lēmuma 2012/115/ES pielikuma C papildinājuma C.1. tabulas 2. piezīmē;

attiecībā uz šā lēmuma pielikumā norādītajām iekārtām jāiesniedz trūkstošie dati un jāizlabo vai jāprecizē neskaidrības, lai nodrošinātu valsts pārejas plānā ietvertās un izmantotās informācijas pilnīgu konsekvenci; šajā punktā jāņem vērā precizējumu pieprasījumi, kas ietverti Komisijas 2013. gada 3. jūnija un 2013. gada 10. septembra vēstulēs, kuras nosūtītas Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2013. gada 12. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK

(1) OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.

(2) Ares(2012)1500959.

(3) Komisijas 2012. gada 10. februāra Īstenošanas lēmums 2012/115/ES, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz valsts pārejas plāniem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 52, 24.2.2012., 12. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).

(5) Ares(2013)1635147.

(6) Ares(2013)2381277.

(7) Ares(2013)2381361.

(8) Ares(2013)2381402.

(9) Ares(2013)2972980.

(10) Ares(2013)3015778.

(11) Ares(2013)3155496.

PIELIKUMS

1. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ MINĒTAIS IEKĀRTU SARAKSTS

VPP lietotais iekārtas numurs	Iekārtas nosaukums
9.	Great Coates Works LCP 62
10.	Great Coates Works LCP 63
11.	Great Coates Works LCP 96
12.	Grangemouth Polimeri Europa UK
13.	Port of Liverpool CHP – GT
16.	Aylesford CHP1
17.	Aylesford CHP2
18.	Kinneil Stack A1 (B-101)
28.	Burghfield Generation Site
37.	Cheshire CHP
38.	Chickerall Generation Site
44.	Wansborough Mill
46.	Didcot B Module 6
47.	Dow CHP
49.	Dalry DSM CHP
58.	Ratcliffe on Soar Power Station
68.	Grimsby CHP1
71.	Hythe CHP1
72.	Hythe Package Boilers
73.	Indian Queens
81.	Keadby Power Station GT3
84.	Little Barford Power Station Module 1A
85.	Little Barford Power Station Module 1B
99.	Sellafield Site Gas Turbine 1
100.	Sellafield Site Gas Turbine 2
101.	Sellafield Site Gas Turbine 3
102.	Sellafield Site Auxiliary Boiler
103.	Wilton Power Station
107.	Solvay Interox Ltd
120.	INEOS Infrastructure (Grangemouth) Ltd Boilers 9 & 10
121.	INEOS Infrastructure (Grangemouth) Ltd Boilers 11, 12 & 13
124.	Redcar Power Station Boiler
128.	Wilton Olefin Boiler
129.	North Tees No. 1 Aromatics Plant

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.335.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 335

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	56. sējums 2013. gada 14. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1331/2013 (2013. gada 10. decembris), ar ko no 2012. gada 1. jūlija koriģē iemaksu likmi Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmā	1
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1332/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1333/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1709/2003, (EK) Nr. 1345/2005, (EK) Nr. 972/2006, (EK) Nr. 341/2007, (EK) Nr. 1454/2007, (EK) Nr. 826/2008, (EK) Nr. 1296/2008, (EK) Nr. 1130/2009, (ES) Nr. 1272/2009 un (ES) Nr. 479/2010 attiecībā uz paziņošanas pienākumiem lauksaimniecības tirgu kopīgajā organizācijā	8
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1334/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1290/2008 attiecībā uz preparāta Lactobacillus rhamnosus (CNCM-I-3698) un Lactobacillus farciminis (CNCM-I-3699) atļaujas turētāja nosaukumu un ieteicamo devu ( 1 )	12
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1335/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 29/2012 par olīveļļas tirdzniecības standartiem	14
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1336/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, 2004/18/EK un 2009/81/EK attiecībā uz to piemērošanas robežvērtībām līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās ( 1 )	17
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1337/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 attiecībā uz izcelsmes valsts un izcelsmes vietas norādīšanu svaigai, atdzesētai un saldētai cūkgaļai, aitu, kazu un mājputnu gaļai	19
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1338/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko 208. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu	23
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1339/2013 (2013. gada 13. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	25
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1340/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko nosaka no 2013. gada 16. decembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē	27
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1341/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko nosaka to, par kādu apjomu var pieņemt importa licenču pieteikumus, kas iesniegti 2013. gada novembrī attiecībā uz dažiem piena produktiem saskaņā ar konkrētām tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001	30
		LĒMUMI
		2013/756/ES
	*	Padomes Lēmums (2013. gada 2. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Publiskā iepirkuma komitejā attiecībā uz lēmumiem, ar kuriem īsteno konkrētus noteikumus Protokolā, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu	32
		2013/757/ES
	*	Padomes Lēmums (2013. gada 9. decembris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli no Vācijas un locekļa aizstājēju no Vācijas	45
		2013/758/ES
	*	Padomes Lēmums (2013. gada 10. decembris), ar ko konstatē, ka Polija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu	46
		2013/759/ES
	*	Padomes Lēmums (2013. gada 12. decembris) attiecībā uz EAF pārejas pārvaldības pasākumiem no 2014. gada 1. janvāra līdz brīdim, kad spēkā stāsies 11. Eiropas Attīstības fonds	48
	*	Padomes Lēmums 2013/760/KĀDP (2013. gada 13. decembris), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju	50
		2013/761/ES
	*	Komisijas Lēmums (2013. gada 12. decembris) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes paziņoto valsts pārejas plānu, kas minēts 32. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 8815)	52

Tarifa kvotas numurs	Piešķīruma koeficients
09.4590	—
09.4599	100 %
09.4591	—
09.4592	—
09.4593	—
09.4594	—
09.4595	3,495052 %
09.4596	100 %
“—”: Komisijai nav ticis nosūtīts neviens licences pieteikums.

Tarifa kvotas numurs	Piešķīruma koeficients
09.4155	100 %

Tarifa kvotas numurs	Piešķīruma koeficients
09.4179	100 %

Tarifa kvotas numurs	Piešķīruma koeficients
09.4205	100 %
09.4206	100 %

Tarifa kvotas numurs	Piešķīruma koeficients
09.4210	—
“—”: Komisijai nav ticis nosūtīts neviens licences pieteikums.

Tarifa kvotas numurs	Piešķīruma koeficients
09.4514	100 %
09.4515	100 %


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ