27.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/1

(1)

Pēc izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 682/2007 (2) konkrētiem importētiem Taizemes izcelsmes sagatavotiem vai konservētiem cukurkukurūzas graudiem, uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi ex 2001 90 30 un ex 2005 80 00, noteica galīgo antidempinga maksājumu (“galīgie antidempinga pasākumi”). Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu robežās no 3,1 % līdz 12,9 %.

(2)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 954/2008 (3) grozīja spēkā esošos pasākumus attiecībā uz vienu ražotāju eksportētāju, un tādējādi “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme pēc tam bija no 3,1 % līdz 14,3 %.

(3)

Kad atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam bija veikta termiņbeigu pārskatīšana (“termiņbeigu pārskatīšana”), Padome ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 875/2013 (4) saglabāja maksājumu no 3,1 % līdz 14,3 %.

(4)

Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam. Šo pieprasījumu iesniedza Taizemes ražotājs eksportētājs River Kwai International Food Industry Co. Ltd. (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(5)

Pieprasījums attiecās tikai uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas skāra pieprasījuma iesniedzēju.

(6)

Pieprasījuma iesniedzējs savā pieprasījumā sniedza prima facie pierādījumus tam, ka, ciktāl skarts pieprasījuma iesniedzēja izraisītais dempings, ir mainījušies apstākļi, kuru dēļ noteikti spēkā esošie pasākumi, un šīs izmaiņas ir ilglaicīgas.

(7)

Proti, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka izmaiņas apstākļos ir saistītas ar tirgū laisto ražojumu klāsta izmaiņām, kuras tieši ietekmē to ražošanas izmaksas. Salīdzinot pieprasījuma iesniedzēja cenas iekšzemes tirgū un tā eksporta cenas uz Savienību, dempinga starpība izrādās mazāka nekā pašreizējais pasākumu līmenis.

(8)

Komisija pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju ir konstatējusi, ka, ciktāl tas skar pieprasījuma iesniedzēju, ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecas tikai uz dempinga pārbaudi. Pamatojoties uz šo, 2013. gada 14. februārī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), Komisija informēja, ka atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam tiek sākta daļēja starpposma pārskatīšana.

(9)

Dempinga izmeklēšana attiecās uz periodu no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(10)

Par starpposma pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, eksportētājvalsts pārstāvjiem un Savienības ražotāju asociācijai (Association Européenne des Transformateurs de Maïs Doux – AETMD).

(11)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(12)

AETMD iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes izskatīja un attiecīgā gadījumā ņēma vērā.

(13)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanā, noteiktajā termiņā tā pieprasījuma iesniedzējam nosūtīja anketu un saņēma atbildi.

(14)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu. Komisija veica pārbaudes pieprasījuma iesniedzēja telpās Bangkokā un Kančanaburi Taizemē.

(15)

Šajā pārskatīšanas procedūrā attiecīgais ražojums ir tāds pats, kā definēts sākotnējā izmeklēšanā un termiņbeigu pārskatīšanā, proti, Taizemes izcelsmes cukurkukurūzas (Zea mays var. saccharata) graudi, kas sagatavoti vai konservēti etiķī vai etiķskābē, nesaldēti, pašlaik klasificēti ar KN kodu ex 2001 90 30, un cukurkurūzas (Zea mays var. saccharata) graudi, kas sagatavoti vai konservēti citādi nekā etiķī vai etiķskābē, nesaldēti, izņemot pozīcijas 2006 ražojumus, pašlaik klasificēti ar KN kodu ex 2005 80 00.

(16)

Sākotnējā izmeklēšanā konstatēja un termiņbeigu pārskatīšanā apstiprinājās, ka cukurkukurūzai, ko ražo un pārdod Savienībā, un cukurkukurūzai, ko ražo un pārdod Taizemē, būtībā ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības un ka Taizemē ražotās un eksportam uz Savienību pārdotās cukurkukurūzas pamatlietojumi ir vieni un tie paši. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punkta pirmo teikumu Komisija vispirms pārbaudīja, vai pieprasījuma iesniedzēja kopējie līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū PIP laikā bijuši reprezentatīvi. Pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi, ja kopējā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū PIP laikā ir bijuši vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējiem eksporta pārdošanas apjomiem uz Savienību.

(18)

Tika konstatēts, ka kopējie līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bijuši reprezentatīvi.

(19)

Pēc tam Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un kas ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kuri tiek pārdoti eksportam uz Savienību.

(20)

Par katru no minētajiem ražojuma veidiem Komisija pārbaudīja, vai pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bijuši pietiekami reprezentatīvi atbilstīgi pamatregulas 2. panta 2. punktam. Viena ražojuma veida pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi tad, ja tā kopējie pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem PIP laikā ir bijuši vismaz 5 % no kopējā vienādu vai salīdzināmu ražojuma veidu eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību.

(21)

Komisija noskaidroja, ka attiecībā uz visiem ražojuma veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību, pieprasījuma iesniedzēja pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bijuši reprezentatīvi.

(22)

Pēc tam Komisija katram ražojuma veidam noteica rentablo pārdošanas apjomu neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū PIP laikā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktiskos pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(23)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāda pārdošana ir vai nav bijusi rentabla, ja:

(24)

Komisija, analizējot pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, noskaidroja, ka vairāk nekā 90 % no pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū bijuši rentabli un vidējā svērtā pārdošanas cena bijusi augstāka par vienības ražošanas izmaksām. Normālo vērtību tādējādi aprēķināja kā vidējo svērto vērtību visu pārdošanas apjomu cenām iekšzemes tirgū PIP laikā.

(25)

Visi pieprasījuma iesniedzēja pārdošanas apjomi eksportam uz Savienību nonāca tieši pie neatkarīgiem klientiem Savienībā vai Taizemē. Tādēļ eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kas samaksātas vai maksājamas.

(26)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un eksporta cenu EXW līmenī.

(27)

Ja tas bija pamatoti, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(28)

Attiecīgos un pienācīgi pamatotos gadījumos tika izdarītas korekcijas saistībā ar transportēšanas izmaksu, apdrošināšanas izmaksu, pārkraušanas un iekraušanas izmaksu, iepakošanas izmaksu, komisijas naudas, kredītizmaksu un bankas pakalpojumu izmaksu atšķirībām.

(29)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasīja izdarīt korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu, lai ņemtu vērā zīmola vērtības atšķirības, kas rodas, kad ražojumu ar ražotāja zīmolu pārdod iekšzemes tirgū un kad ražojumu ar ražotāja zīmolu pārdod Savienības tirgū. Tika apgalvots, ka pieprasījuma iesniedzēja ražotāja zīmola vērtība Taizemes tirgū ir lielāka nekā Savienības tirgū. Lai šo apgalvojumu pamatotu, pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz korekciju sākotnējā izmeklēšanā un termiņbeigu pārskatīšanā.

(30)

Tomēr pieprasījuma iesniedzēja situācija šajā starpposma pārskatīšanā atšķiras no to citu ražotāju eksportētāju situācijas, kuriem bija piešķirta korekcija sākotnējā izmeklēšanā un termiņbeigu pārskatīšanā. Sākotnējā izmeklēšanā un termiņbeigu pārskatīšanā izdarītās korekcijas konkrēti attiecās uz ražotājiem eksportētājiem, kuru ražojumi iekšzemes tirgū pārdoti ar ražotāja zīmolu, bet Savienības tirgū – ar mazumtirgotāju zīmolu. Šajā starpposma pārskatīšanas periodā pieprasījuma iesniedzējs ražojumus ar ražotāja zīmolu pārdeva gan iekšzemes tirgū, gan Savienības tirgū. Sākotnējā izmeklēšanā un termiņbeigu pārskatīšanā, aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, tika koriģēts arī peļņas procents. Tomēr šajā starpposma pārskatīšanā normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja faktiskajām cenām iekšzemes tirgū.

(31)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka, pārdodot Savienības tirgū, zīmolam nav vērtības, tiek norādīts, ka importētājs, kurš importē attiecīgo ražojumu ar pieprasījuma iesniedzēja zīmolu, ir specializējies zīmolu pārtikas produktu importā, jo īpaši no Āzijas. Pieprasījuma iesniedzējs nepaskaidroja, kāpēc šā konkrētā importētāja pārdoto apjomu vērtība bijusi mazāka par zīmola vērtību pieprasījuma iesniedzēja iekšzemes tirgū. Komisija tādējādi secināja, ka pieprasījuma iesniedzējs nav pierādījis, ka iespējamās zīmola vērtības atšķirības ietekmējušas cenas vai cenu salīdzināmību.

(32)

Pieprasījuma iesniedzējs arī pieprasīja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu izdarīt tādu pašu korekciju. Tomēr, tā kā pieprasījuma iesniedzējs nav pierādījis, ka iespējamās atšķirības ietekmējušas cenas vai cenu salīdzināmību, korekciju arī saskaņā ar minēto noteikumu nevarēja izdarīt.

(33)

Prasība izdarīt korekciju saskaņā ar 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu un 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu tādējādi tiek noraidīta.

(34)

Atsaucoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu, pieprasījuma iesniedzējs arī pieprasīja korekciju attiecībā uz eksporta nodokļa rabatu atlaidi, ko piešķir valdība. Valdība pieprasījuma iesniedzējam izmaksā naudas summu, ja attiecīgais ražojums pārdots eksportam, tostarp uz Savienības tirgu.

(35)

Pieprasījuma iesniedzējs varēja pierādīt, ka summa, kas nepārsniedz 0,5 % no rēķina vērtības, viņam tika samaksāta par eksportu uz Savienības tirgu. Tomēr saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu, ja minētā panta nosacījumi ir izpildīti, koriģējama ir normālā vērtība, nevis eksporta cena, kā apgalvo pieprasījuma iesniedzējs. Turklāt izmeklēšana parādīja, ka nepastāv tieša saikne starp pieprasījuma iesniedzēja saņemto maksājumu par attiecīgo ražojumu, ko eksportē uz Savienību, un importa maksājumiem par tajā fiziski ietilpstošām izejvielām.

(36)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu pieprasījuma iesniedzējs arī pieprasīja izdarīt tādu pašu korekciju. Tomēr, tā kā tas nevarēja pierādīt saikni starp eksporta nodokļu rabatu atlaidēm un eksportētā attiecīgā ražojuma cenām, šo apgalvojumu pieņemt nevarēja.

(37)

Prasība izdarīt korekciju attiecībā uz eksporta nodokļu rabatu atlaidi saskaņā ar 2. panta 10. punkta b) un k) apakšpunktu tādējādi tiek noraidīta.

(38)

Kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā, katra uz Savienību eksportētā attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(39)

Ņemot to vērā, konstatēja, ka vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir 3,6 %.

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu Komisija pārbaudīja, vai apstākļi, kuru dēļ tika noteikta pašreizējā dempinga starpība, ir mainījušies un vai šādas izmaiņas uzskatāmas par ilgstošām.

(41)

Pieprasījuma iesniedzējs savā pārskatīšanas pieprasījumā norādīja, ka tā tirgū laisto ražojumu klāsta izmaiņas tieši ietekmējot to ražošanas izmaksas. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka uzņēmuma reorganizācijas dēļ pieprasījuma iesniedzējs vairs neražo un nepārdod konkrētus citus ražojumus, ko tas ražoja un pārdeva sākotnējās izmeklēšanas laikā, un ka šīs izmaiņas ir ietekmējušas attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksas.

(42)

AETMD norādīja, ka pieprasījuma iesniedzēja veiktā reorganizācija varētu nebūt ilgstoša, jo to vienkārši var atcelt.

(43)

Ja pieteikuma iesniedzēja uzņēmuma vadība vēlas, tā patiešām varētu atcelt reorganizāciju. Tomēr nav pierādījumu, kas liecinātu, ka pieprasījuma iesniedzēja lēmumam grupas uzņēmumu starpā reorganizēt un racionalizēt grupas ražojumu laišanu tirgū nebūtu ilglaicīgs raksturs. Turklāt reorganizācija jau ir notikusi līdz 2009. gadam, kas norāda uz to, ka jaunā uzņēmuma struktūra ir ilglaicīga.

(44)

AETMD pēc informācijas nodošanas atklātībā vēlreiz uzsvēra, ka izmaiņas, kuru dēļ tika sākta pārskatīšana, nevar uzskatīt par ilgstošām. Konkrētāk tā apšaubīja ietekmi uz ražošanas izmaksām sakarā ar grupas iekšējo reorganizāciju, apgalvojot, ka grupas izmaksas var vienkārši pārdalīt, lai samazinātu normālo vērtību. Tādēļ jaunās ražošanas izmaksas nevar uzskatīt par ilgstošām. AETMD arī atzīmēja, ka meitasuzņēmumam, kas ir atbildīgs par svaigu ražojumu ražošanu un pārdošanu, ir tāda pati adrese kā pieprasījuma iesniedzējam. AETMD apgalvoja, ka tas ir vēl viens aspekts, kas liecina, ka reorganizācija nav būtiska un ilgstoša.

(45)

Pieprasījuma iesniedzējs atbildē uz 44. apsvērumā minētajiem AETMD apgalvojumiem uzsvēra, ka reorganizācijā tika uzlabota arī izmaksu uzskaites sistēma, ar kuras palīdzību tika konstatētas un novērstas nepilnības, lai optimizētu ražošanu un samazinātu ražošanas izmaksas. Pieprasījuma iesniedzējs arī uzsvēra, ka šobrīd atcelt 2009. gadā notikušo reorganizāciju būtu ļoti sarežģīti, jo pieprasījuma iesniedzēja mātesuzņēmums Agripure Holding PLC ir iekļauts Taizemes biržas sarakstā.

(46)

Šīs regulas 43. apsvērumā jau tika apsvērta pieprasījuma iesniedzēja iespējamā reorganizācijas atcelšana.

(47)

Turklāt, lai pārbaudītu šīs pārskatīšanas pieprasījumā izteikto apgalvojumu precizitāti, Komisija salīdzināja ražošanas izmaksas uz Savienību eksportētajiem ražojuma veidiem sākotnējās izmeklēšanas laikā (t. i., pirms pieprasījuma iesniedzēja reorganizācijas 2009. gadā) un PIP laikā. Šis salīdzinājums apstiprināja, ka vienības ražošanas izmaksas ir būtiski mainījušās. Vienības ražošanas izmaksu izmaiņas, kas tika konstatētas, ir saistītas ne tikai ar vienkāršu izmaksu pārdali, bet arī ar tādu netiešo ražošanas izmaksu reālu samazinājumu kā, piemēram, ražošanas pieskaitāmās un darbaspēka izmaksas.

(48)

Attiecībā uz to, ka pieprasījuma iesniedzējam un tā meitasuzņēmumam ir kopīga administratīvā adrese, tiek norādīts, ka tā ir ieraksta prakse. Turklāt pārbaudes apmeklējuma laikā pieprasījuma iesniedzēja telpās, Komisija novēroja, ka ražošanas iekārtas un telpās uzglabātā gatavā produkcija bija paredzēta cukurkukurūzas ražošanai; nebija redzamu liecību tādu svaigu ražojumu ražošanai un uzglabāšanai, ko pārdod meitasuzņēmums.

(49)

Ņemot vērā AETMD un pieprasījuma iesniedzēja argumentus un noskaidrojot, ka vienības ražošanas izmaksas laikā no sākotnējās izmeklēšanas līdz PIP de facto ir samazinājušās, AETMD arguments tiek noraidīts.

(50)

AETMD arī apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs plānoja 2013. gadā par aptuveni 40 % palielināt savu ražošanas jaudu. Pēc AETMD teiktā, šis fakts būtu pretrunā pieprasījuma iesniedzēja apgalvotajam, ka jaunās, pārskatītās ražošanas izmaksām (pēc reorganizācijas) būtu ilgstošs raksturs.

(51)

Izmeklēšanā patiešām apstiprinājās, ka pieprasījuma iesniedzējs palielina savu ražošanas jaudu. Lielākas jaudas ietekme bija viens no faktoriem, uz kuru pamata termiņbeigu pārskatīšanā tika secināts, ka pastāv dempinga turpināšanās risks (6).

(52)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā AETMD atkārtoti apgalvoja, ka investīcijas jaunā ražošanas jaudā noteikti ietekmēs ražošanas izmaksas, tādēļ dominējošām ražošanas izmaksām, ar kurām šajā pārskatīšanā salīdzinātas cenas iekšzemes tirgū (sk. 24. apsvērumu), nav ilglaicīga rakstura. Proti, balstoties uz pieejamiem avotiem, AETMD aprēķināja un secināja, ka salīdzinājumā ar pašreizējām izmaksām kopējās izmaksas palielinātos par aptuveni 10 %, jo ir palielinājušās amortizācijas izmaksas.

(53)

Pieprasījuma iesniedzējs neapstrīdēja AETMD apgalvojumu per se saistībā ar lielākām amortizācijas izmaksām, tomēr uzsvēra, ka minētās lielākās izmaksas tiks segtas ar kopumā lielākiem ieņēmumiem (pateicoties lielākam pārdošanas apjomam) un zemākām citām izmaksām lielākas automatizācijas dēļ.

(54)

Kā minēts 51. apsvērumā, pieprasījuma iesniedzējs patiešām veic investīcijas jaunās ražošanas iekārtās. Šādas investīcijas jaunās ražošanas iekārtās var paaugstināt amortizācijas izmaksas. Tomēr, kā norādīja pieprasījuma iesniedzējs, jaunas ražošanas iekārtas arī var viest izmaiņas (salīdzinājumā ar pašreizējām ražošanas iekārtām), piemēram, automatizācijas pakāpē. Iespējams, minētās izmaiņas tieši ietekmētu darbaspēka un enerģijas izmaksu samazinājumu un varētu segt amortizācijas izmaksu kāpumu.

(55)

Kopumā tika secināts, ka vispārējo ietekmi uz ražošanas izmaksām par vienu saražoto vienību nevar izmērīt, kamēr nav uzstādītas jaunās iekārtas un grāmatvedības uzskaitē nav atspoguļotas papildu izmaksas.

(56)

Neskatoties uz to un ņemot vērā investīciju mērķi (palielināt efektivitāti un konkurētspēju, samazināt vienības ražošanas izmaksas), paredzams, ka vismaz vidējā termiņā un ilgtermiņā ražošanas izmaksas par vienību būtiski nepalielināsies. Šādos apstākļos gaidāms, ka normālā vērtība tiks joprojām balstīta uz cenām iekšzemes cenām, kā tas ir šajā pārskatīšanā. AETMD izvirzītais arguments tādēļ tiek noraidīts.

(57)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā AETMD apšaubīja arī jaunās dempinga starpības ilgstošo raksturu. AETMD apgalvoja, ka eksporta cenu pamats, ko izmantoja dempinga starpības aprēķinam, nav bijis reprezentatīvs. Tas jo īpaši apgalvoja, ka:

(58)

Sakarā ar to, ka uz Savienību eksportētie daudzumi bija nenozīmīgi, Komisija pati pārliecinājās, ka pieprasījuma iesniedzēja cenas, kas samaksātas vai maksājamas Savienības tirgū par eksportu, bija reprezentatīvas, salīdzinot tās ar pieprasījuma iesniedzēja cenām, kas samaksātas vai maksājamas par eksportu citu trešo valstu tirgos. Uz šā pamata tika secināts, ka cenas, kas tika prasītas patērētājiem Savienības tirgū, atbilda tām cenām, kuras maksā klienti citos eksporta tirgos.

(59)

Iepriekšējās izmeklēšanās tika atzīts, ka pastāv dažādi tirgus segmenti: ražotāja zīmola un mazumtirgotāju zīmola segments (8). Definējot dažādus ražojuma veidus attiecīgā ražojuma klāstā, tas ir būtisks aspekts. Uz šā pamata ražotāja zīmola ražojumu eksports tika salīdzināts ar ražotāja zīmola ražojumu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū un mazumtirgotāju zīmola eksporta pārdošanas apjomi tika salīdzināti ar mazumtirgotāju pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū.

(60)

AETMD apgalvojums par to, ka turpmāk eksports lielākoties būs ar mazumtirgotāju zīmolu, ir spekulatīvs un nav balstīts uz pierādījumiem, un tas kā apgalvojums nav pietiekams, lai apstrīdētu ražotāja zīmolu ražojumu eksportu reprezentativitāti PIP laikā. AETMD prasība tādēļ tiek noraidīta.

(61)

AETMD arī apgalvoja, ka maksājuma samazinājums līdz zemākam līmenim varētu izraisīt pasākumu apiešanas risku.

(62)

Jāatgādina, ka spēkā esošie maksājumi Taizemes ražotājiem eksportētājiem jau ir diferencēti. Tādējādi pasākumu apiešanas risks (t. i., ar Taric papildu kodu, kam noteikti mazāki maksājumi) ir bijis, kopš ir ieviesti sākotnējie pasākumi. Mazākais maksājums vienam no šiem ražotājiem eksportētājiem per se nenozīmē lielāku pasākumu apiešanas risku no Taizemes kopumā.

(63)

Turklāt, ja kļūs pieejama informācija, kas liecinās, ka maksājumu ietekme tiek vājināta pasākumu apiešanas dēļ, pēc vajadzības var sākt izmeklēšanu, ja būs izpildīti pamatregulas 13. panta nosacījumi.

(64)

AETMD arī norādīja, ka pieprasījuma iesniedzējs var būt mākslīgi palielinājis eksporta cenas uz Savienību, izmantojot šķērskompensāciju, kas rodas, vienlaikus pārdodot citus ražojumus par mākslīgi pazeminātām cenām.

(65)

Kā minēts 58. apsvērumā, attiecīgā ražojuma eksporta cenas uz Savienību atbilda eksporta cenām uz trešām valstīm. Tādējādi nekas neliecina par to, ka PIP laikā eksporta cenas uz Savienību bijušas mākslīgi paaugstinātas, un tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(66)

Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi grozīt antidempinga maksājumu, kas piemērojams attiecīgā ražojumu importam no River Kwai International Food Industry Co. Ltd.

(67)

Turklāt pēc pieprasījuma iesniedzēja pieprasījuma tiek grozīta arī viņa Taizemes adrese.

(68)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikums grozīt Īstenošanas regulu (ES) Nr. 875/2013.

(69)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā Taizemes valdība apgalvoja, ka būtu jāpārskata arī vidējā maksājuma likme eksportētājiem, kas sadarbojās un nav iekļauti izlasē, lai ņemtu vērā šīs daļējās starpposma pārskatīšanas konstatējumus. Būtu jānorāda, ka šis apgalvojums pārsniedz pašreizējās pārskatīšanas jomu, kuras mērķis ir tikai pielāgot spēkā esošās antidempinga maksājumu likmes līmeni attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju. Pieprasījums grozīt antidempinga maksājuma likmju līmeni sakarā ar iespējamām apstākļu izmaiņām būtu jāiesniedz atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam. Tāpēc šis apgalvojums ir jānoraida,

27.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/7

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Spānijas iesniegtais pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Almendra de Mallorca /Almendra Mallorquina / Ametlla de Mallorca / Ametlla Mallorquina, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Almendra de Mallorca / Almendra Mallorquina / Ametlla de Mallorca / Ametlla Mallorquina būtu jāreģistrē,

27.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/9

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Spānijas iesniegtais pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu „Aceite de la Comunitat Valenciana”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums „Aceite de la Comunitat Valenciana” būtu jāreģistrē,

27.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/10

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (2) 12. panta 6. punktu. Minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

27.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/12

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (2) 12. panta 6. punktu. Minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

27.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/15

(1)

Lai uzlabotu konkurētspēju un nodrošinātu visiem patērētājiem iespēju iegādāties enerģiju par izdevīgākajām cenām, izšķiroša nozīme ir savstarpēji pilnībā savienota un funkcionējoša iekšējā enerģijas tirgus izveides steidzamai pabeigšanai, tādējādi nodrošinot pieejamas un ilgtspējīgas enerģijas piegādi Savienības ekonomikai.

(2)

Lai panāktu lielāku tirgus integrāciju, ir svarīgi, ka gāzes balansēšanas noteikumi, ko piemēro pārvades tīklos, atvieglina gāzes tirdzniecību starp balansēšanas zonām, tādējādi veicinot tirgus likviditātes attīstību. Tādēļ ar šo regulu Savienības līmenī tiek izveidoti harmonizēti gāzes pārvades balansēšanas noteikumi, kuru mērķis ir tīkla lietotājiem radīt pārliecību par to, ka jebkurā balansēšanas zonā Savienībā izmaksu ziņā efektīvā un nediskriminējošā veidā būs iespējams pārvaldīt gāzes bilances pozīcijas.

(3)

Šī regula palīdz izveidot tādu konkurētspējīgu gāzes īstermiņa vairumtirdzniecības tirgu Eiropas Savienībā, kas ļauj nodrošināt gāzes fleksibilitāti no jebkura avota, lai piedāvātu to iegādāties un pārdot ar tirgus mehānismu palīdzību un tīkla lietotāji tādējādi varētu efektīvi sabalansēt balansēšanas portfeļus vai pārvades sistēmas operators varētu izmantot gāzes fleksibilitāti pārvades tīkla balansēšanai.

(4)

Regulā (EK) Nr. 715/2009 ir paredzēti nediskriminējoši noteikumi par piekļuves nosacījumiem dabasgāzes pārvades tīkliem, lai nodrošinātu gāzes iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Uz tirgus principiem balstīti balansēšanas noteikumi, nodrošinot nebalansa maksas, kas atspoguļo izmaksas, finansiāli stimulē tīkla lietotājus balansēt to balansēšanas portfeļus.

(5)

Piemērojot balansēšanas noteikumus, kas izstrādāti, lai veicinātu gāzes īstermiņa vairumtirdzniecības tirgus attīstību, tīkla lietotāji ir atbildīgi par to, lai, izmantojot tirdzniecības platformas, kas izveidotas nolūkā atvieglināt gāzes tirdzniecību starp tīkla lietotājiem un pārvades sistēmas operatoru, savas ievades sabalansētu ar izvadēm. Pārvades sistēmu operatori veic pārvades tīklu atlikušo balansēšanu, ja tas ir nepieciešams. Veicot šīs darbības, pārvades sistēmu operatoriem būtu jāievēro izdevīguma secība. Izdevīguma secība ir noteikta tā, lai pārvades sistēmas operatori, iepērkot gāzi, ņemtu vērā gan ekonomiskus, gan ar tehnisko darbību saistītus apsvērumus un izmantotu produktus, kurus iespējams piegādāt no plaša avotu klāsta, tostarp produktus no SDG un gāzes krātuvēm. Pārvades sistēmu operatoriem būtu jācenšas gāzes balansēšanas apjomu maksimāli nodrošināt ar īstermiņa standartizēto produktu pirkšanu un pārdošanu gāzes īstermiņa vairumtirdzniecības tirgū.

(6)

Lai tīkla lietotājiem nodrošinātu to balansēšanas portfeļu balansēšanas iespējas, šajā regulā ir noteiktas arī minimālās prasības, ko piemēro informācijas sniegšanai, lai ieviestu uz tirgus principiem balstītu balansēšanas režīmu. Tādēļ šajā regulā noteikto informācijas plūsmu mērķis ir veicināt balansēšanas režīmu pa dienām, un šai informācijai jāpalīdz tīkla lietotājam izmaksu ziņā efektīvi pārvaldīt tā riskus un iespējas.

(7)

Turklāt, lai aizsargātu sensitīvu komercinformāciju, saskaņā ar šo regulu pārvades sistēmu operatoriem būtu jāsaglabā šīs regulas īstenošanas nolūkā saņemtās informācijas un datu konfidencialitāte, un tie šo informāciju vai datus ne pilnīgi, ne daļēji nedrīkst izpaust trešām pusēm, izņemot tiesību aktos noteiktos gadījumos un noteiktajā apmērā.

(8)

Šī regula ir pieņemta, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 715/2009, kuru tā papildina un ir tās neatņemama sastāvdaļa. Citos tiesību aktos iekļautās atsauces uz Regulu (EK) Nr. 715/2009 saprot kā atsauces arī uz šo regulu. Šo regulu piemēro jaudām, kas nav izņēmuma jaudas, lielās jaunās infrastruktūrās, kurām piešķirts atbrīvojums no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (2) 32. panta vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK (3) bijušā 18. panta piemērošanas, tiktāl, cik šīs regulas piemērošana negatīvi neietekmē šāda izņēmuma piemērošanu. Šo regulu piemēro, ņemot vērā starpsavienojumu specifiku.

(9)

Šī regula ir izstrādāta, ievērojot procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. pantā. Tajā tiek pilnīgāk harmonizēti Regulas (EK) Nr. 715/2009 21. pantā paredzētie balansēšanas noteikumi, lai sekmētu gāzes tirdzniecību.

(10)

Šajā regulā ir iekļauti noteikumi, kuri attiecas uz sadales sistēmas operatoriem un kuru mērķis ir harmonizēt operatoru uzdevumus tikai tādos gadījumos un tādā mērā, kā nepieciešams, lai nodrošinātu šo noteikumu pienācīgu īstenošanu.

(11)

Īstenojot šo regulu, dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un pārvades sistēmu operatoriem jāņem vērā paraugprakse un jācenšas harmonizēt šīs regulas īstenošanu. Rīkojoties saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 713/2009 (4) 7. pantu, aģentūrai un valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu nodrošināt, ka šie balansēšanas noteikumi visā Savienības teritorijā tiek īstenoti visefektīvākajā veidā.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi Direktīvas 2009/73/EK 51. pantam,

1)

“balansēšanas zona” ir ieejas–izejas sistēma, kurai piemēro īpašu balansēšanas režīmu un kura var ietvert sadales sistēmas vai šo sistēmu daļas;

2)

“balansēšanas darbība” ir darbība, ko pārvades sistēmas operators veic, lai mainītu gāzes plūsmas virzienu uz pārvades tīklu vai no tā, izņemot darbības, kas saistītas ar gāzi, ko neuzskaita kā izvadītu no sistēmas, un pārvades sistēmas operatora izmantoto gāzi sistēmas darbības nodrošināšanai;

3)

“balansēšanas neitralitātes maksa” ir maksa, ko pārvades sistēmas operators maksā attiecīgajiem tīkla lietotājiem vai saņem no tiem par balansēšanas darbību veikšanu un ko veido starpība starp saņemtajām vai saņemamām summām un samaksātajām vai maksājamām summām;

4)

“tirdzniecības platforma” ir tirdzniecības platformas operatora nodrošināta un pārvaldīta elektroniska platforma, kur tirdzniecības dalībnieki var piedāvāt un pieņemt, tostarp izmantojot pārskatīšanas un atsaukuma tiesības, piedāvājumus vai solījumus par gāzi, kas vajadzīga gāzes pieprasījuma vai piedāvājuma īstermiņa svārstību izlīdzināšanai, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz tirdzniecības platformu un ko pārvades sistēmas operators piemēro tirdzniecībā balansēšanas darbību veikšanai;

5)

“tirdzniecības dalībnieks” ir tīkla lietotājs vai pārvades sistēmas operators, kam ir līgums ar tirdzniecības platformas operatoru un kas atbilst nosacījumiem darījumu veikšanai tirdzniecības platformā;

6)

“balansēšanas platforma” ir tirdzniecības platforma, kur pārvades sistēmas operators ir tirdzniecības dalībnieks visos tirgus darījumos;

7)

“balansēšanas pakalpojums” ir pakalpojums, ko pārvades sistēmas operatoram sniedz saskaņā ar līgumu par gāzes pieprasījuma vai piedāvājuma īstermiņa svārstību izlīdzināšanai vajadzīgās gāzes piegādi, kas nav standartizēts īstermiņa produkts;

8)

“apstiprinātais daudzums” ir gāzes daudzums, ko pārvades sistēmas operators apstiprinājis kā ieplānotu vai pārplānotu ievadīšanai gāzes plūsmā gāzes dienā D;

9)

“dienas nebalansa maksa” ir naudas summa, ko tīkla lietotājs maksā vai saņem par dienas nebalansa daudzumu;

10)

“ik dienas mērīts” – gāzes daudzums tiek mērīts un apkopots vienu reizi gāzes dienā;

11)

“vairākas reizes dienā mērīts” – gāzes daudzums tiek mērīts un apkopots vismaz divas reizes gāzes dienā;

12)

“retāk nekā ik dienas mērīts” – gāzes daudzums tiek mērīts un apkopots retāk nekā vienu reizi gāzes dienā;

13)

“balansēšanas portfelis” ir tīkla lietotāja ievadītā un izvadītā daudzuma sagrupējums;

14)

“paziņotais daudzums” ir gāzes daudzums, kas nodots starp pārvades sistēmas operatoru un tīkla lietotāju vai tīkla lietotājiem, vai balansēšanas portfeļiem;

15)

“piešķīrums” ir gāzes daudzums, ko pārvades sistēmas operators ir piešķīris tīkla lietotājam kā ievadi vai izvadi, kas izteikta kWh, lai noteiktu dienas nebalansa daudzumu;

16)

“renominācijas cikls” ir procedūra, ko pārvades sistēmas operators īsteno, lai pēc renominācijas saņemšanas sniegtu tīkla lietotājam paziņojumu par apstiprinātajiem daudzumiem;

17)

“tekošās dienas maksa” ir maksa, ko tekošās dienas saistību rezultātā uzliek pārvades sistēmas operatoram par tīkla lietotāju vai tīkla lietotājam, vai maksājums, kas jāveic pārvades sistēmas operatoram par tīkla lietotāju vai tīkla lietotājam;

18)

“tekošās dienas saistības” ir noteikumu kopums, ko pārvades sistēmas operators gāzes dienā piemēro tīkla lietotājiem attiecībā uz tīkla lietotāju ievadēm un izvadēm;

19)

“pamatvariants” ir informēšanas modelis, kurā informāciju par retāk nekā ik dienas mērītajām izvadēm veido nākamās dienas un tekošās dienas prognozes;

20)

“1. variants” ir informēšanas modelis, kurā informācija par retāk nekā ik dienas mērītajām izvadēm un ik dienas mērītajām izvadēm pamatojas uz sadalījumu starp gāzes dienā mērītajām plūsmām;

21)

“2. variants” ir informēšanas modelis, kurā informācija par retāk nekā ik dienas mērītajām izvadēm ir nākamās dienas prognoze.

a)

gāzes dienu, par kuru tiek veikta gāzes nodošana;

b)

attiecīgo balansēšanas portfeļu identifikāciju;

c)

norādi, vai sniegtais tirdzniecības paziņojums ir par piegādi vai iegādi;

d)

paziņoto daudzumu, kas izteikts kWh/d par dienā paziņoto daudzumu vai kWh/h par stundā paziņoto daudzumu, ievērojot pārvades sistēmas operatora prasības.

a)

kā izvadi tā tīkla lietotāja balansēšanas portfelim, kurš sniedzis tirdzniecības paziņojumu par piegādi; un

b)

kā ievadi tā tīkla lietotāja balansēšanas portfelim, kurš sniedzis tirdzniecības paziņojumu par iegādi.

a)

uzturētu pārvades tīkla darbību tā tehnisko iespēju robežās;

b)

dienas beigās pārvades tīklā sasniegtu tādu pieejamās tīkla bufergāzes apjomu, kas ir citāds, nekā prognozēts pēc ievadēm un izvadēm attiecīgajā gāzes dienā, un kas atbilst ekonomiskai un efektīvai pārvades tīklu darbībai.

a)

pārvades sistēmas operatora veiktos aprēķinus par gāzes pieprasījumu gāzes dienā, kurā ir jāveic balansēšanas darbība(-as), kopumā un šīs dienas ietvaros;

b)

informāciju par nominācijām un piešķīrumiem, kā arī mērītās gāzes plūsmas;

c)

gāzes spiedienu visā(-os) pārvades tīklā(-os).

a)

tirdzniecības platformā pērkot vai pārdodot standartizētus īstermiņa produktus; un/vai

b)

izmantojot balansēšanas pakalpojumus.

a)

balansēšanas darbības veic nediskriminējošā veidā;

b)

balansēšanas darbībās ņem vērā visus pārvades sistēmu operatoru pienākumus pārvaldīt ekonomisku un rentablu pārvades tīklu.

a)

viens tirdzniecības dalībnieks sniedz tirdzniecības paziņojumu par iegādi, un otrs tirdzniecības dalībnieks – tirdzniecības paziņojumu par piegādi;

b)

abos tirdzniecības paziņojumos norāda gāzes daudzumu, ko tirdzniecības dalībnieks, kas sniedz tirdzniecības paziņojumu par piegādi, nodod tirdzniecības dalībniekam, kas sniedz tirdzniecības paziņojumu par iegādi;

c)

ja izmanto stundā paziņoto daudzumu, to piemēro vienādi visām gāzes dienā atlikušajām stundām, sākot no norādītā sākuma laika, un tam jābūt vienādam ar nulli visās stundās pirms sākuma laika.

a)

pārvades sistēmas operators nosaka attiecīgos ieejas un izejas punktus vai punktu grupas, ko var izmantot;

b)

jāizpilda visi 3. punktā paredzētie nosacījumi;

c)

ierosinošais tirdzniecības dalībnieks maina gāzes daudzumu, kas jāpiegādā pārvades tīklā vai jāizvada no tā konkrētā ieejas vai izejas punktā, par daudzumu, kas vienāds ar paziņoto daudzumu, un attiecīgi sniedz pārvades sistēmas operatoram apliecinājumu, ka daudzums ir mainīts.

a)

jāizpilda 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

b)

piemēro stundā paziņoto daudzumu stundām gāzes dienā, sākot no konkrēta sākuma laika līdz konkrētam beigu laikam, un šis daudzums ir vienāds ar nulli visās stundās pirms sākuma laika un vienāds ar nulli visās stundās pēc beigu laika.

a)

kā balansēšanas pakalpojumi saglabās pārvades tīkla darbību tā tehnisko iespēju robežās;

b)

balansēšanas pakalpojumu reaģēšanas laiku, salīdzinot ar jebkuru pieejamo standartizēto īstermiņa produktu reaģēšanas laiku;

c)

balansēšanas pakalpojumu iepirkuma un izmantošanas aplēstās izmaksas, salīdzinot ar jebkuru pieejamo standartizēto īstermiņa produktu izmantošanas aplēstajām izmaksām;

d)

gāzes piegādes vietu;

e)

pārvades sistēmas operatora prasības attiecībā uz gāzes kvalitāti;

f)

kādā mērā balansēšanas pakalpojumu iepirkums un izmantošana var ietekmēt gāzes īstermiņa vairumtirdzniecības tirgus likviditāti.

a)

pirms līgumsaistību uzņemšanās par balansēšanas pakalpojumu pārvades sistēmas operators publicē neierobežojošu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, norādot mērķi, priekšmetu un attiecīgos norādījumus pretendentiem, lai tie varētu piedalīties konkursa procedūrā;

b)

konkursa rezultātus publicē, neskarot sensitīvas komercinformācijas aizsardzību, un katram pretendentam atklāj attiecīgos rezultātus.

a)

piešķir prioritāti virtuālajiem produktiem, ja un kādā mērā tas ir atbilstīgi, attiecībā pret citiem pieejamiem standartizētiem īstermiņa produktiem;

b)

turpmāk izklāstītajos gadījumos izmanto pārējos īstermiņa standartizētos produktus:

c)

izmanto balansēšanas pakalpojumus tikai tad, ja saskaņā ar attiecīgā pārvades sistēmas operatora izvērtējumu standartizēti īstermiņa produkti nenodrošinās vai, visticamāk, nenodrošinās vajadzīgos resursus, lai nodrošinātu pārvades tīkla darbību tehnisko iespēju robežās.

a)

nodrošina pietiekamu atbalstu visā gāzes dienā, lai tīkla lietotāji varētu veikt tirdzniecību, bet pārvades sistēmu operatori varētu veikt atbilstīgas balansēšanas darbības, izmantojot tirdzniecību ar attiecīgiem standartizētiem īstermiņa produktiem;

b)

nodrošina pārredzamu un nediskriminējošu piekļuvi;

c)

sniedz pakalpojumus, pamatojoties uz vienlīdzīgiem nosacījumiem;

d)

nodrošina anonīmu tirdzniecību vismaz līdz brīdim, kamēr darījums ir noslēgts;

e)

sniedz visiem tirdzniecības dalībniekiem sīku pārskatu par pašreizējiem priekšlikumiem un solījumiem;

f)

nodrošina pārvades sistēmas operatoram pienācīgu informāciju par visiem tirdzniecības darījumiem.

a)

pēc katra tirdzniecības darījuma bez liekas kavēšanās publicē pirkšanas robežcenas un pārdošanas robežcenas dinamiku; vai

b)

pārvades sistēmas operatoram sniedz informāciju, ja pārvades sistēmas operators nolemj publicēt pirkšanas robežcenas un pārdošanas robežcenas dinamiku; pārvades sistēmas operators bez liekas kavēšanās publicē šo informāciju.

a)

ir pamatots uz pārvades sistēmas operatora darbības rezultātiem, kas paredz ierobežotu maksājumu, ko pārvades sistēmas operatoram maksā par darbības rādītāju pārsniegšanu un ko pārvades sistēmas operators maksā par darbības rādītāju neizpildi, ko mēra, salīdzinot ar iepriekš noteiktiem darbības mērķiem, kas inter alia var ietvert ar izmaksām saistītus mērķus;

b)

ņem vērā pārvades sistēmas operatora rīcībā esošos līdzekļus darbības rādītāju kontrolei;

c)

nodrošina, ka tā piemērošana precīzi atspoguļo pienākumu sadali iesaistīto pušu starpā;

d)

tiek piemērots tā gāzes tirgus, kurā to paredzēts ieviest, attīstības līmenim;

e)

regulāri tiek pārskatīts; to dara valsts regulatīvā iestāde, cieši sadarbojoties ar pārvades sistēmas operatoru, lai izvērtētu, vai un kādā mērā varētu būt vajadzīgi tā grozījumi.

1)

starpsavienojuma punkta identifikāciju;

2)

gāzes plūsmas virzienu;

3)

tīkla lietotāja identifikāciju vai, ja piemērojams, tā balansēšanas portfeļa identifikāciju;

4)

tīkla lietotāja darījumu partnera identifikāciju vai, ja piemērojams, tā balansēšanas portfeļa identifikāciju;

5)

nominācijā vai renominācijā paziņotās gāzes plūsmas sākuma un beigu laiku;

6)

gāzes dienu D;

7)

transportējamās gāzes daudzumu.

a)

tīkla lietotājiem nav obligāti jāiesniedz nominācijas;

b)

tīkla lietotāji pārvades sistēmu operatoriem var iesniegt nominācijas gāzes dienai D ne vēlāk kā pulksten 12.00 pēc UTC (ziemas laiks) vai pulksten 11.00 pēc UTC (vasaras laiks) gāzes dienā D–1;

c)

pārvades sistēmas operators attiecīgajiem tīkla lietotājiem nosūta ziņojumu par apstrādātajiem daudzumiem ne vēlāk kā pulksten 12.30 pēc UTC vai, ja piemēro vasaras laiku, – pulksten 11.30 pēc UTC gāzes dienā D–1.

a)

tīkla lietotājs ir pieprasījis vēlāku laiku; vai

b)

pārvades sistēmas operators ir atļāvis agrāku laiku.

a)

finansiālā ietekme uz pārvades sistēmu operatoriem un tīkla lietotājiem;

b)

ietekme uz pārrobežu tirdzniecību;

c)

ietekme uz dienas balansēšanas režīmu starpsavienojuma(-u) punktā(-os).

a)

nomināciju vai renomināciju ne vēlāk kā divas stundas pēc nominācijas iesniegšanas termiņa beigām vai renominācijas cikla sākuma, ja:

b)

renomināciju ne vēlāk kā divas stundas pēc renominācijas cikla sākuma arī šādos gadījumos:

a)

tīkla lietotājiem ir tiesības iesniegt gāzes dienas renominācijas;

b)

pārvades sistēmas operators, ievērojot 17. pantā minētos termiņus, apstiprina vai noraida iesniegtās nominācijas un renominācijas.

a)

regulas 21. pantā minēto dienas nebalansa daudzuma aprēķināšanu;

b)

piemērojamās cenas aprēķinu, kas minēts 22. pantā; un

c)

visus citus nepieciešamos rādītājus.

a)

tiek piedāvāts tīkla bufergāzes fleksibilitātes pakalpojums; un/vai

b)

cits pasākums, kur tīkla lietotāji nodrošina gāzi, tostarp gāzi natūrā, lai segtu:

a)

pārdošanas robežcena, ja dienas nebalansa daudzums ir pozitīvs (t. i., tīkla lietotāja ievadītais daudzums gāzes dienā ir lielāks par izvadīto daudzumu šajā gāzes dienā); vai

b)

pirkšanas robežcena, ja dienas nebalansa daudzums ir negatīvs (t. i., tīkla lietotāja izvadītais daudzums gāzes dienā ir lielāks par ievadīto daudzumu šajā gāzes dienā).

a)

pārdošanas robežcena ir zemākā no šīm cenām:

b)

pirkšanas robežcena ir augstākā no šīm cenām:

a)

stimulē tīkla lietotājus balansēt savas ievades un izvades;

b)

tiek izstrādāta un piemērota nediskriminējošā veidā, lai:

c)

neatstāj negatīvu ietekmi uz pārrobežu tirdzniecību;

d)

nerada tīkla lietotājiem pārmērīgu finansiālu slogu saistībā ar dienas nebalansa maksu.

a)

ja tīkla lietotāja dienas nebalansa daudzums gāzes dienā ir pozitīvs, tad uzskata, ka šis tīkla lietotājs pārvades sistēmas operatoram ir pārdevis gāzes daudzumu, kas vienāds ar dienā balansēto daudzumu, un tāpēc viņam no pārvades sistēmas operatora ir tiesības saņemt kredītu dienas nebalansa maksai; un

b)

ja tīkla lietotāja dienas nebalansa daudzums gāzes dienā ir negatīvs, tad uzskata, ka šis tīkla lietotājs no pārvades sistēmas operatora ir nopircis gāzes daudzumu, kas vienāds ar dienā balansēto daudzumu, un tāpēc viņam ir jāmaksā pārvades sistēmas operatoram dienas nebalansa maksa.

1.

Tekošās dienas saistības sistēmas mērogā

piemēro, lai stimulētu tīkla lietotājus nodrošināt pārvades tīkla darbību tehnisko iespēju robežās, un tajās nosaka:

2.

Tekošās dienas saistības balansēšanas portfeļa mērogā

piemēro, lai stimulētu tīkla lietotājus saglabāt individuālo pozīciju gāzes dienā iepriekš noteiktā diapazonā, un tajās nosaka:

3.

Tekošās dienas saistības ieejas–izejas punkta mērogā

piemēro, lai stimulētu tīkla lietotājus ierobežot gāzes plūsmas vai gāzes plūsmas svārstības, ievērojot īpašos noteikumus konkrētos ieejas–izejas punktos, un tajās nosaka:

a)

tekošās dienas saistības un attiecīgā tekošās dienas maksa, ja tāda ir, nedrīkst radīt nevajadzīgus šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai un ierobežot jaunu tīkla lietotāju ienākšanu attiecīgajā tirgū;

b)

tekošās dienas saistības piemēro tikai tad, ja tīkla lietotāji pirms iespējamās tekošās dienas maksas piemērošanas tīkla lietotāju izvadēm un/vai ievadēm ir atbilstīgi informēti un tiem ir pienācīgi līdzekļi situācijas pārvaldībai;

c)

tīkla lietotāju galvenās izmaksas, ko rada balansēšanas saistības, attiecas uz tīkla lietotāju pozīciju gāzes dienas beigās;

d)

ciktāl iespējams, tekošās dienas maksām jāatspoguļo pārvades sistēmas operatora izmaksas, veicot attiecīgās balansēšanas darbības;

e)

tekošās dienas saistības neietekmē tīkla lietotājus tā, ka gāzes dienas beigās tie finansiāli ir nulles pozīcijā;

f)

ieviešot tekošās dienas saistības, lai panāktu pārvades tīkla darbības ekonomisku un efektīvu darbību, gūtais labums ir lielāks nekā iespējamā negatīvā ietekme, tostarp uz virtuālajā tirdzniecības punktā veiktu tirdzniecības darījumu likviditāti.

a)

tekošās dienas saistību nepieciešamība, ņemot vērā pārvades sistēmas tīkla rādītājus un pārvades sistēmas operatoram pieejamo fleksibilitāti, ko panāk, pērkot vai pārdodot standartizētus īstermiņa produktus vai izmantojot balansēšanas pakalpojumus saskaņā ar III nodaļu;

b)

pieejamā informācija, kas tīkla lietotājiem vajadzīga, lai laikus pārvaldītu savas tekošās dienas pozīcijas;

c)

paredzamā finansiālā ietekme uz tīkla lietotājiem;

d)

ietekme uz jauniem tīkla lietotājiem, kas ienāk attiecīgajā tirgū, tostarp jebkāda negatīvā ietekme uz šo procesu;

e)

ietekme uz pārrobežu tirdzniecību, tostarp iespējamā ietekme uz balansēšanu blakus esošās balansēšanas zonās;

f)

ietekme uz gāzes īstermiņa vairumtirdzniecības tirgu, tostarp tā likviditāti;

g)

tekošās dienas saistību nediskriminējošais raksturs.

a)

visas izmaksas un ieņēmumus, ko izraisa dienas nebalansa maksas un tekošās dienas maksas;

b)

visas izmaksas un ieņēmumus, ko izraisa balansēšanas darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar 9. pantu, izņemot gadījumus, kad valsts regulatīvā iestāde uzskata, ka saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem šīs izmaksas un ieņēmumi radušies neefektīvi. Šos apsvērumus pamato ar novērtējumu:

c)

visas citas izmaksas un ieņēmumus, kas saistīti ar balansēšanas darbībām, ko veic pārvades sistēmas operators, izņemot gadījumus, kad valsts regulatīvā iestāde uzskata, ka saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem šīs izmaksas un ieņēmumi ir neefektīvi.

1)

vispārējo situāciju pārvades tīklā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 3.4. punkta 5. apakšpunktu;

2)

pārvades sistēmas operatora balansēšanas darbības, kas minētas III nodaļā;

3)

tīkla lietotāja ievades un izvades gāzes dienā, kas minētas 33. līdz 42. pantā.

a)

publicē pārvades sistēmas operatora tīmekļa vietnē vai citā sistēmā, kas nodrošina informāciju elektroniskā formātā;

b)

bez maksas pieejamu tīkla lietotājiem;

c)

sagatavo lietotājam saprotamā veidā;

d)

precīzu, izmērāmu un viegli pieejamu;

e)

nediskriminējošu;

f)

izteiktu konsekventās vērtībās – kWh vai kWh/d un kWh/h;

g)

gan dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās), gan angļu valodā.

a)

katrs atjauninājums ietver gāzes plūsmas no konkrētās gāzes dienas D sākuma; vai

b)

katrs atjauninājums ietver papildu gāzes plūsmas pēc iepriekšējā atjauninājumā ziņotās.

a)

katrs atjauninājums ietver gāzes plūsmas no konkrētās gāzes dienas D sākuma; vai

b)

katrs atjauninājums ietver papildu gāzes plūsmas pēc iepriekšējā atjauninājumā ziņotās.

a)

gāzes dienā D–1 pārvades sistēmas operators tīkla lietotājiem paziņo prognozes gāzes dienai D par retāk nekā ik dienas mērītajām izvadēm ne vēlāk kā pulksten 12.00 (ziemas laiks) pēc UTC vai pulksten 11.00 pēc UTC (vasaras laiks);

b)

gāzes dienā D pārvades sistēmas operators tīkla lietotājiem paziņo vismaz divus atjauninājumus prognozēm par retāk nekā ik dienas mērītajām izvadēm.

a)

piekļuvi standartizētiem īstermiņa produktiem tirdzniecības platformā;

b)

tīkla lietotāju retāk nekā ik dienas mērīto izvades daudzumu prognozes precizitāti tās paziņošanas laikā;

c)

renominācijas perioda beigu laiku, kā noteikts 15. panta 1. punktā;

d)

tīkla lietotāja retāk nekā ik dienas mērīto izvades daudzumu prognozes pirmā atjauninājuma paziņošanas laiku.

a)

izmantojot informēšanas modeļa pamatvariantu un 1. variantu, tiek piešķirts viss sadales sistēmā piegādājamās gāzes daudzums;

b)

izmantojot informēšanas modeļa 2. variantu, retāk nekā ik dienas mērītajām izvadēm ir jābūt vienādām ar tīkla lietotāja retāk nekā ik dienas mērītā izvades daudzuma prognozēm, kas iesniegtas par nākamo dienu;

c)

izmantojot informēšanas modeļa 1. variantu, sākotnējo piešķīrumu un sākotnējo dienas nebalansa daudzumu uzskata par galīgo piešķīrumu un galīgo dienas nebalansa daudzumu.

a)

biežāka tīkla lietotāju informēšana;

b)

attiecīgā informēšanas laika samazināšana;

c)

sniegtās informācijas pareizības un precizitātes uzlabošana.

a)

lai sniegtu tīkla bufergāzes fleksibilitātes pakalpojumu, pārvades sistēmas operatoram nav jāslēdz līgumi ar citu infrastruktūru operatoriem, piemēram, gāzes uzglabāšanas sistēmas vai sašķidrinātas dabasgāzes sistēmas operatoru;

b)

ieņēmumi, ko pārvades sistēmas operators gūst, sniedzot tīkla bufergāzes fleksibilitātes pakalpojumu, ir vismaz vienādi ar izdevumiem, ko rada vai radīs šā pakalpojuma sniegšana;

c)

tīkla bufergāzes fleksibilitātes pakalpojumu piedāvā pārredzamā un nediskriminējošā veidā un izmantojot konkurētspējīgus mehānismus;

d)

pārvades sistēmu operatori ne tieši, ne netieši neuzliek tīkla lietotājam nekādu maksu par izmaksām, ko rada tīkla bufergāzes fleksibilitātes pakalpojuma sniegšana, ja attiecīgais tīkla lietotājs nav par to noslēdzis līgumu;

e)

tīkla bufergāzes fleksibilitātes pakalpojuma sniegšana negatīvi neietekmē pārrobežu tirdzniecību.

a)

gāzes īstermiņa vairumtirdzniecības tirgus attīstības stāvokļa un likviditātes raksturojumu pārskata sagatavošanas brīdī, iekļaujot – ja pieejams pārvades sistēmas operatoram – inter alia:

b)

piemērojamos starpposma pasākumus;

c)

starpposma pasākuma piemērošanas iemeslus:

d)

norādi par to, kādi pasākumi tiks veikti starpposma pasākumu izbeigšanai, tostarp šo pasākumu veikšanas kritērijus un ar tiem saistīto termiņu novērtējumu.

a)

pietiekami likvīdam gāzes īstermiņa vairumtirdzniecības tirgum;

b)

gāzei, kas vajadzīga, lai novērstu gāzes pieprasījuma vai piedāvājuma īstermiņa svārstības; vai

c)

pietiekamai informācijai par savām ievadēm un izvadēm.

a)

ņemot vērā tīkla lietotāja dienas nebalansa daudzumu;

b)

pārredzami un nediskriminējoši;

c)

tikai nepieciešamajā apjomā un minimāli nepieciešamo laiku.

a)

atspoguļo pārvades tīkla fleksibilitāti un tīkla lietotāja vajadzības;

b)

atspoguļo tīkla lietotāja risku, kas saistīts ar ievades un izvades daudzumu balansa pārvaldību;

c)

neatstāj negatīvu ietekmi uz gāzes īstermiņa vairumtirdzniecības tirgus attīstību;

d)

nerada pārvades sistēmas operatora balansēšanas darbību izmaksu pārmērīgu palielinājumu.

a)

pārsniedz retāk nekā ik dienas mērītās izvades piešķīrumu, ja dienas nebalansa daudzums ir pozitīvs;

b)

ir mazāka par retāk nekā ik dienas mērītās izvades piešķīrumu, ja dienas nebalansa daudzums ir negatīvs.

a)

saskaņā ar esoša līguma noteikumiem un nosacījumiem, ja tas ietver noteikumus, kas atļauj samazināt tajā paredzēto gāzes daudzumu un/vai izbeigt esošā līguma darbību; vai

b)

ja šādas tiesības līgumā nav noteiktas:

27.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/36

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Pecorino Sardo”, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1263/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 215/2011 (3).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

27.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/38

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

27.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/40

(1)

Regulu (ES) Nr. 472/2013 piemēro dalībvalstīm, kuras tās spēkā stāšanās brīdī jau saņem finanšu palīdzību, tostarp no Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM).

(2)

Regulā (ES) Nr. 472/2013 izklāstīti noteikumi dalībvalstu, kas saņem finanšu palīdzību, makroekonomikas korekciju programmas apstiprināšanai, šiem noteikumiem jābūt saskaņā ar Līgumu par ESM izveidi.

(3)

Pēc Kipras 2012. gada 25. jūnija finanšu palīdzības pieprasījuma no ESM Padome 2013. gada 25. aprīlī ar Lēmumu 2013/236/ES (2) nolēma, ka Kiprai strikti jāīsteno makroekonomikas korekciju programma.

(4)

2013. gada 24. aprīlī ESM valde nolēma principā piešķirt Kiprai stabilitātes atbalstu un apstiprināja Saprašanās memorandu par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem (“Saprašanās memorands”) un to, ka to paraksta Komisija ESM vārdā.

(5)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2013/463/ES (3) 1. panta 2. punktu Komisija sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un vajadzības gadījumā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) ir veikusi trešo pārskatu, lai novērtētu progresu, īstenojot pieņemtos pasākumus, kā arī šo pasākumu efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi.

(6)

Tādēļ Īstenošanas Lēmums 2013/463/ES būtu jāatjaunina finanšu sektora reformas, fiskālās politikas un strukturālo reformu jomā, jo īpaši attiecībā uz šādiem elementiem: i) komunikāciju stratēģijas izstrāde par kapitāla kontroles samazināšanas un banku nozares stratēģijas īstenošanas grafiku, kas jāveic kopīgai Kipras Centrālās bankas un Finanšu ministrijas speciālo uzdevumu grupai; ii) savlaicīga paziņošana par banku veiktajām aplēsēm attiecībā uz iespējamo ietekmi uz kapitālu, rentabilitāti un seguma koeficientu, kāda būs jaunieviestajiem un turpmākajiem Savienības noteikumiem par kapitāla prasībām un ienākumus nenesošiem kredītiem; iii) speciālo uzdevumu grupas izveide, lai novērtētu reģistrētu zemes pārdošanas līgumu, kam nav pievienots īpašumtiesību dokuments, apjomu un sniegtu ieteikumus šajā sakarā; iv) uzņēmumu un personu maksātnespējas procedūru reforma; v) Civilprocesa kodeksa un tiesas reglamenta pārskatīšana, lai nodrošinātu ķīlas realizācijas pārskatītā režīma un maksātnespējas pārskatītā režīma netraucētu un efektīvu darbību; vi) primārā deficīta mērķa pārskatīšana, 2014. gadam nosakot to 1,8 % no IKP; vii) valsts veselības aprūpes sistēmas pirmā posma īstenošana, vispirms definējot un pieņemot pilnīgu grafiku virzībai uz valsts veselības aprūpes sistēmu; viii) politikas pārskatīšana attiecībā uz medicīnas preču un pakalpojumu, tostarp zāļu, cenu noteikšanu un to kompensēšanu; ix) privatizācijas struktūras izveide; x) rīcības plāna iesniegšana, lai novērstu trūkumu, kas konstatēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) globālā foruma par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā veiktās salīdzinošās izvērtēšanas 2. posmā; xi) tādas izaugsmes stratēģijas izstrāde, kas balstīta uz Kipras konkurences priekšrocībām, lai palīdzētu Kipras iestādēm sākt strauju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu. Visaptverošu un vērienīgu reformu īstenošanai finanšu, fiskālajā un strukturālajās jomās būtu jānodrošina Kipras valsts parāda stabilitāte vidējā termiņā.

(7)

Visā Kipras visaptverošo politikas pasākumu kopuma īstenošanas gaitā Komisijai būtu jāsniedz papildu stratēģiski ieteikumi un tehniskā palīdzība konkrētās jomās. Dalībvalstij, kas īsteno makroekonomikas korekciju programmu un saskaras ar nepietiekamu administratīvo kapacitāti, ir jālūdz tehniskā palīdzība Komisijai, kura šim nolūkam var izveidot ekspertu grupas.

(8)

Kipras iestādēm saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem un praksi makroekonomikas korekciju programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā būtu jāuzklausa sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedoklis,

1)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Lai atjaunotu tās finanšu sektora stabilitāti, Kipra turpina īstenot banku nozares un kooperatīvo kredītiestāžu nozares pārstrukturēšanu; turpina nostiprināt uzraudzību un regulējumu; veic parāda pārstrukturēšanas satvara reformu un pakāpeniski atceļ kapitāla ierobežojumus saskaņā ar grafiku, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti. Programmā paredz šādus pasākumus un rezultātus:

2)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Kipras iestādes 2014. gadā pilnībā īsteno 2014. gada budžeta likumā ietvertos pastāvīgos pasākumus, kas sasniedz vismaz EUR 270 miljonus. Tās arī nodrošina kopš 2012. gada decembra pieņemto konsolidācijas pasākumu pilnīgu īstenošanu.”;

3)

iekļauj šādu punktu:

“7.a   Fiskālajā politikā 2015.–2016. gadā Kipras iestādes cenšas sasniegt vispārējās valdības bilanci atbilstīgi korekcijai, ievērojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras (EDP) ieteikumus.”;

4)

panta 8. punktu groza šādi:

5)

panta 10. līdz 13. punktu aizstāj ar šādiem:

“10.   Kipra nodrošina, ka tiek īstenoti pieņemtie pasākumi, lai novērstu konstatētos trūkumus tās aktivizācijas politikā. Kipra nekavējoties rīkojas, lai radītu iespējas jauniešiem un uzlabotu viņu nodarbināmības izredzes saskaņā ar Padomes ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (4). Jauniešiem paredzēto pasākumu veids, pārvaldība un īstenošana iekļaujas plašākā darba tirgū iesaistīšanas stratēģiju sistēmā un ir saskaņā ar sociālās labklājības sistēmas reformu un pieņemtajiem budžeta mērķiem.

11.   Kipra ir gatava pieņemt turpmākus nepieciešamus grozījumus konkrētu nozaru tiesību aktos, lai pilnībā īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (5). Kipras iestādes turpina uzlabot reglamentēto profesiju darbību. Tiek uzlabots konkurences regulējums, uzlabojot kompetentās konkurences iestādes darbību un nostiprinot valsts regulatīvo iestāžu neatkarību un pilnvaras.

12.   Kipra nodrošina to, ka tiek novērsta kavēšanās īpašumtiesības apliecinošu dokumentu izsniegšanā, veic pasākumus, lai paātrinātu šķēršļu likvidēšanu īpašumtiesības apliecinošu dokumentu nodošanas procesā nekustamā īpašuma iegādes gadījumā, kā arī nosaka termiņus ēku sertifikātu un īpašumtiesības apliecinošu dokumentu izsniegšanai.

13.   Kipra groza noteikumus par ieķīlāta īpašuma piespiedu pārdošanu un atļauj organizēt privātas izsoles iespējami īsā laikā. Tā paātrina lietu izskatīšanu tiesā un nodrošina tiesā vēl neizskatīto lietu izskatīšanu līdz programmas darbības beigām. Kipra veic pasākumus, lai stiprinātu tās tūrisma nozares konkurētspēju, īstenojot konkrēto rīcības plānu, kas ļautu sasniegt noteiktos kvantitatīvos mērķus, kuri inter alia iekļauti pārskatītajā Tūrisma stratēģijā 2011.–2015. gadam. Kipra īsteno gaisa pārvadājumu stratēģiju, kā rezultātā tiek pielāgota Kipras aviācijas ārpolitika, ņemot vērā ES aviācijas ārpolitiku un ES aviācijas nolīgumus, vienlaikus nodrošinot pietiekamu gaisa satiksmi.

6)

panta 14. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

7)

panta 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15.   Kipra iesniedz Komisijai atjauninātu pieprasījumu pēc tehniskās palīdzības programmas darbības laikā. Pieprasījumā norāda un konkretizē tehniskās palīdzības vai konsultāciju jomas, kuras Kipras iestādes uzskata par būtiski svarīgām tās makroekonomikas korekciju programmas īstenošanai.”;

8)

pievieno šādu punktu:

“16.   Izstrādājot visaptverošu un saskaņotu izaugsmes stratēģiju, kas ļautu sākt strauju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, Kipra iekļauj to savā valsts institucionālajā struktūrā, paredzot papildu devumu notiekošajai valsts pārvaldes un publisko finanšu pārvaldības reformai, citām saistībām Kipras makroekonomikas korekciju programmā un attiecīgām Savienības iniciatīvām, ņemot vērā Partnerības nolīgumu Eiropas strukturālo un investīciju fondu īstenošanai.”

27.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/43

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (“NNN zvejas regula”) izveido Savienības sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā ir izklāstīta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, pasākumiem attiecībā uz valstīm, kurām noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, nesadarbīgu valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no nesadarbīgu valstu saraksta, nesadarbīgu valstu saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisija ar 2012. gada 15. novembra lēmumu (2) (“2012. gada 15. novembra lēmums”) astoņām trešām valstīm paziņoja par iespējamību, ka tās var noteikt par trešām valstīm, ko Komisija uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm.

(4)

Komisija 2012. gada 15. novembra lēmumā iekļāva informāciju par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija šāda statusa noteikšanas pamatā.

(5)

Arī 2012. gada 15. novembrī Komisija ar atsevišķām vēstulēm informēja minētās astoņas trešās valstis par to, ka tā apsver iespēju tām noteikt nesadarbīgu trešo valstu statusu.

(6)

Komisija minētajās vēstulēs uzsvēra, ka, lai izvairītos no tāda statusa noteikšanas un iekļaušanas oficiālajā nesadarbīgu trešo valstu sarakstā, kā paredzēts NNN zvejas regulas 31. un 33. pantā, attiecīgās trešās valstis tiek aicinātas, cieši sadarbojoties ar Komisiju, izveidot rīcības plānu, lai labotu 2012. gada 15. novembra lēmumā norādītos trūkumus.

(7)

Rezultātā Komisija aicināja attiecīgās astoņas trešās valstis: i) veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu Komisijas ierosinātajos rīcības plānos iekļautās darbības; ii) novērtēt Komisijas ierosinātajos rīcības plānos iekļauto darbību īstenošanu; un iii) ik pēc sešiem mēnešiem sūtīt Komisijai detalizētus ziņojumus, kuros novērtēta katra veiktā darbība, cita starpā, attiecībā uz valstu individuālo un/vai vispārējo efektivitāti, lai nodrošinātu pilnībā atbilstošu zivsaimniecības kontroles sistēmu.

(8)

Attiecīgajām astoņām trešām valstīm tika dota iespēja sniegt rakstisku atbildi uz 2012. gada 15. novembra lēmumā skaidri norādītajiem jautājumiem, kā arī citu būtisku informāciju, kas tām ļautu iesniegt pierādījumus, lai atspēkotu vai papildinātu 2012. gada 15. novembra lēmumā iekļautos faktus vai attiecīgā gadījumā izveidotu rīcības plānu un pasākumus situācijas uzlabošanai. Attiecīgajām astoņām valstīm tika apstiprināts, ka tām ir tiesības lūgt vai sniegt papildu informāciju.

(9)

Komisija 2012. gada 15. novembrī ar attiecīgajām astoņām trešām valstīm uzsāka dialoga procesu un uzsvēra, ka seši mēneši, pēc Komisijas domām, ir pietiekami ilgs periods, lai šajā jautājumā panāktu vienošanos.

(10)

Komisija arī turpmāk centās iegūt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Attiecīgo astoņu valstu mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko tās iesniedza pēc 2012. gada 15. novembra lēmuma, tika izskatītas un ņemtas vērā. Attiecīgās astoņas valstis tika mutiski vai rakstiski informētas par Komisijas apsvērumiem.

(11)

Ar 2013. gada 26. novembra Īstenošanas lēmumu (3) (“2013. gada 26. novembra īstenošanas lēmums”) Komisijas noteica Belizu, Kambodžas Karalisti un Gvinejas Republiku par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā. Saskaņā ar NNN zvejas regulu Komisija norādīja iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka minētās trešās valstis nav izpildījušas savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstīm, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(12)

Tādēļ saistībā ar NNN zvejas regulas īstenošanu un kā rezultāts izmeklēšanas un dialoga procedūrām, kas tika veiktas saskaņā ar NNN zvejas regulā noteiktajām materiālajām un procedūras prasībām, būtu jāpieņem Padomes Īstenošanas lēmums, ar ko Beliza, Kambodžas Karaliste un Gvinejas Republika tiek iekļautas NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstā. Minētās izmeklēšanas un dialoga procedūras, tostarp sarakste un rīkotās sanāksmes, kā arī 2012. gada 15. novembra lēmums un 2013. gada 26. novembra īstenošanas lēmums, ir šā lēmuma pamats, un attiecīgie iemesli ir tie paši. No šā lēmuma, ar ko Beliza, Kambodžas Karaliste un Gvinejas Republika tiek iekļautas NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstā, būtu jāizriet sekām, kas norādītas NNN zvejas regulas 38. pantā.

(13)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 34. panta 1. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu svītro trešo valsti no nesadarbīgu trešo valstu saraksta, ja attiecīgā trešā valsts pierāda, ka situācija, kas bija par pamatu tās iekļaušanai sarakstā, ir izlabota. Pieņemot lēmumu par svītrošanu no saraksta, ņems vērā arī to, vai attiecīgās nesadarbīgās trešās valstis ir veikušas konkrētus pasākumus, kuru rezultātā tiktu panākta noturīga situācijas uzlabošanās.

(14)

Komisija 2012. gada 15. novembrī Belizai saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu paziņoja, ka tā apsver iespēju Belizu noteikt par nesadarbīgu trešo valsti, un aicināja Belizu, cieši sadarbojoties ar tās dienestiem, izveidot rīcības plānu, lai labotu 2012. gada 15. novembra lēmumā norādītos trūkumus. Laikposmā no 2012. gada decembra līdz 2013. gada augustam Beliza rakstveidā darīja zināmu savu viedokli un tikās ar Komisiju, lai pārrunātu šo jautājumu. Komisija Belizai rakstveidā sniedza būtisko informāciju. Komisija arī turpmāk centās iegūt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko Beliza iesniedza pēc 2012. gada 15. novembra lēmuma, tika izskatītas un ņemtas vērā, turklāt Beliza tika mutiski vai rakstiski informēta par Komisijas apsvērumiem. Komisija uzskatīja, ka Beliza nav pietiekami risinājusi 2012. gada 15. novembra lēmumā norādītos problemātiskos jautājumus un novērsusi trūkumus. Turklāt Komisija secināja, ka nav pilnībā īstenoti Belizas iesniegtajā rīcības plānā ierosinātie pasākumi.

(15)

Komisija 2012. gada 15. novembra lēmumā analizēja Belizas pienākumus un novērtēja Belizas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts starptautisko pienākumu izpildi. Minētās pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā. Komisija pārskatīja Belizas saistību izpildi atbilstīgi 2012. gada 15. novembra lēmuma secinājumiem un, ņemot vērā attiecīgo informāciju, ko par to sniegusi Beliza, ierosinātajam rīcības plānam, kā arī pasākumiem, kas veikti situācijas uzlabošanai.

(16)

Galvenie trūkumi, kurus Komisija norādīja ierosinātajā rīcības plānā, bija saistīti ar vairākiem neveiksmīgiem centieniem īstenot starptautisko tiesību aktu saistības, jo īpaši saistībā ar to, ka netika pieņemts atbilstīgs tiesiskais regulējums, atbilstīgas un efektīvas uzraudzības trūkumu, kontroles un pārbaudes sistēmas trūkumu, stingras sankciju sistēmas trūkumu, un ar nozvejas sertifikācijas sistēmas neatbilstīgu īstenošanu. Citi norādītie trūkumi ir vispārēji saistīti ar starptautisko saistību izpildi, tostarp reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) ieteikumiem un rezolūcijām un kuģu reģistrācijas noteikumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tika norādīts, ka netiek ievēroti arī attiecīgo iestāžu sniegtie ieteikumi un rezolūcijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskais plāns nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai (IPOA-UN). Tomēr nesaistošu ieteikumu un rezolūciju neievērošana tika uzskatīta vien par papildinošiem, nevis galvenajiem pierādījumiem.

(17)

Komisija 2013. gada 26. novembra īstenošanas lēmumā noteica Belizu par nesadarbīgu trešo valsti saskaņā ar NNN zvejas regulu.

(18)

Ņemot vērā iespējamos ierobežojumus, kuri Belizu skar kā jaunattīstības valsti, jāpiebilst, ka Belizas vispārējais attīstības līmenis neietekmē tās īpašo attīstības statusu un vispārējo sniegumu zivsaimniecības jomā.

(19)

Ņemot vērā 2012. gada 15. novembra lēmumu un 2013. gada 26. novembra īstenošanas lēmumu un dialoga procesu ar Belizu, kurā piedalījās Komisija, un tā rezultātu, var secināt, ka Belizas īstenotie pasākumi, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, nav pietiekami, lai izpildītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) 91., 94., 117. un 118. pantu, ANO Nolīguma par zivju krājumiem (UNFSA) 18., 19. un 20. pantu un FAO atbilstības nolīguma II panta 8. punktu.

(20)

Tādējādi Beliza nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga valstij, proti, veikt pasākumus, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju, un tā tādēļ būtu jāiekļauj Savienības nesadarbīgu trešo valstu sarakstā.

(21)

Komisija 2012. gada 15. novembrī Kambodžas Karalistei (“Kambodža”) saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu paziņoja, ka tā apsver iespēju Kambodžu noteikt par nesadarbīgu trešo valsti, un aicināja Kambodžu, cieši sadarbojoties ar tās dienestiem, izveidot rīcības plānu, lai labotu 2012. gada 15. novembra lēmumā norādītos trūkumus. Laikposmā no 2012. gada decembra līdz 2013. gada jūnijam Kambodža rakstveidā darīja zināmu savu viedokli un tikās ar Komisiju, lai pārrunātu šo jautājumu. Komisija Kambodžai rakstveidā sniedza būtisko informāciju. Komisija arī turpmāk centās iegūt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko Kambodža iesniedza pēc 2012. gada 15. novembra lēmuma, tika izskatītas un ņemtas vērā, turklāt Kambodža tika mutiski vai rakstiski informēta par Komisijas apsvērumiem. Komisija uzskatīja, ka Kambodža nav pietiekami risinājusi 2012. gada 15. novembra lēmumā norādītos problemātiskos jautājumus un novērsusi trūkumus. Turklāt Komisija secināja, ka nav pilnībā īstenoti Kambodžas iesniegtajā rīcības plānā ierosinātie pasākumi.

(22)

Komisija 2012. gada 15. novembra lēmumā analizēja Kambodžas pienākumus un novērtēja Kambodžas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts starptautisko pienākumu izpildi. Minētās pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā. Komisija pārskatīja Kambodžas saistību izpildi atbilstīgi 2012. gada 15. novembra lēmuma secinājumiem un ievērojot ierosināto rīcības plānu, kas tika sīkāk izstrādāts ar Kambodžas sniegto attiecīgo informāciju.

(23)

Galvenie trūkumi, kurus Komisija norādīja ierosinātajā rīcības plānā, bija saistīti ar vairākiem neveiksmīgiem centieniem īstenot starptautisko tiesību aktu saistības, jo īpaši saistībā ar to, ka netika pieņemts atbilstīgs tiesiskais regulējums, atbilstīgas un efektīvas uzraudzības trūkumu, kontroles un pārbaudes sistēmas trūkumu un ar stingras sankciju sistēmas trūkumu. Citi norādītie trūkumi ir vispārēji saistīti ar starptautisko saistību un kuģu reģistrācijas noteikumu izpildi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tika norādīts, ka netiek ievēroti arī attiecīgo iestāžu sniegtie ieteikumi un rezolūcijas, piemēram, IPOA-UN. Tomēr nesaistošu ieteikumu un rezolūciju neievērošana tika uzskatīta vien par papildinošiem, nevis galvenajiem pierādījumiem.

(24)

Komisija 2013. gada 26. novembra īstenošanas lēmumā noteica Kambodžu par nesadarbīgu trešo valsti saskaņā ar NNN zvejas regulu.

(25)

Ņemot vērā iespējamos ierobežojumus, kuri Kambodžu skar kā jaunattīstības valsti, jāpiebilst, ka Kambodžas vispārējais attīstības līmenis neietekmē tās īpašo attīstības statusu un vispārējo sniegumu zivsaimniecības jomā.

(26)

Kambodžas īstenotie pasākumi, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, nav pietiekami, lai izpildītu UNCLOS 91. un 94. pantu. Tiek atgādināts, ka nav būtiski, vai Kambodža ir faktiski ratificējusi UNCLOS, jo tās noteikumi par kuģošanu atklātā jūrā (UNCLOS 86.–115. pants) ir atzīti par starptautiskajām paražu tiesībām. Turklāt minētie noteikumi kodificē iepriekš pastāvējušās starptautiskās paražu tiesības un gandrīz burtiski pārņem formulējumu, kas izmantots Konvencijā par atklāto jūru un Konvencijā par teritoriālo jūru un tai piegulošo zonu, kam abām Kambodža ir pievienojusies un ko tā ir ratificējusi.

(27)

Ņemot vērā 2012. gada 15. novembra lēmumu un 2013. gada 26. novembra īstenošanas lēmumu un dialoga procesu ar Kambodžu, kurā piedalījās Komisija, un tā rezultātu, var secināt, ka Kambodžas īstenotie pasākumi, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, nav pietiekami, lai izpildītu UNCLOS 91. un 94. pantu.

(28)

Tādējādi Kambodža nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga valstij, proti, veikt pasākumus, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju, un tā tādēļ būtu jāiekļauj Savienības nesadarbīgu trešo valstu sarakstā.

(29)

Komisija 2012. gada 15. novembrī Gvinejas Republikai (“Gvineja”) saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu paziņoja, ka tā apsver iespēju Gvineju noteikt par nesadarbīgu trešo valsti, un aicināja Gvineju, cieši sadarbojoties ar tās dienestiem, izveidot rīcības plānu, lai labotu 2012. gada 15. novembra lēmumā norādītos trūkumus. Laikposmā no 2012. gada decembra līdz 2013. gada jūlijam Gvineja rakstveidā darīja zināmu savu viedokli un tikās ar Komisiju, lai pārrunātu šo jautājumu. Komisija Gvinejai rakstveidā sniedza būtisko informāciju. Komisija arī turpmāk centās iegūt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko Gvineja iesniedza pēc 2012. gada 15. novembra lēmuma, tika izskatītas un ņemtas vērā, turklāt Gvineja tika mutiski vai rakstiski informēta par Komisijas apsvērumiem. Komisija uzskatīja, ka Gvineja nav pietiekami risinājusi 2012. gada 15. novembra lēmumā norādītos problemātiskos jautājumus un novērsusi trūkumus. Turklāt Komisija secināja, ka nav pilnībā īstenoti arī Gvinejas iesniegtajā rīcības plānā ierosinātie pasākumi.

(30)

Komisija 2012. gada 15. novembra lēmumā analizēja Gvinejas pienākumus un novērtēja Gvinejas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts starptautisko pienākumu izpildi. Minētās pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā. Komisija pārskatīja Gvinejas saistību izpildi atbilstīgi 2012. gada 15. novembra lēmuma secinājumiem un ievērojot ierosināto rīcības plānu, kas tika sīkāk izstrādāts ar Gvinejas sniegto attiecīgo informāciju.

(31)

Galvenie trūkumi, kurus Komisija norādīja ierosinātajā rīcības plānā, bija saistīti ar vēl neīstenotām reformām, lai nodrošinātu savas zvejas flotes pietiekami adekvātu un efektīvu uzraudzību, valsts zivsaimniecības jomas tiesību aktu un noteikumu efektīvu īstenošanu, noteikumu īstenošanu, saucot pie atbildības un piemērojot sodu par konstatētajām NNN zvejas darbībām, pārbaužu un uzraudzības mehānismu pastiprināšanu, stingrāku sankciju sistēmu, kā arī kontroles un pārraudzības ziņā ar administratīvo spēju saskanīgu zivsaimniecības politiku. Citi norādītie trūkumi ir vispārēji saistīti ar starptautisko saistību izpildi, tostarp RZPO ieteikumiem un rezolūcijām un kuģu reģistrācijas noteikumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tika norādīts, ka netiek ievēroti arī attiecīgo iestāžu sniegtie ieteikumi un rezolūcijas, piemēram, IPOA-UN. Tomēr nesaistošu ieteikumu un rezolūciju neievērošana tika uzskatīta vien par papildinošiem, nevis galvenajiem pierādījumiem.

(32)

Komisija 2013. gada 26. novembra īstenošanas lēmumā noteica Gvineju par nesadarbīgu trešo valsti saskaņā ar NNN zvejas regulu.

(33)

Ņemot vērā iespējamos ierobežojumus, kuri Gvineju skar kā jaunattīstības valsti, jāpiebilst, ka Gvinejas attīstības līmenis var ietekmēt tās īpašo attīstības statusu. Tomēr, ņemot vērā saistībā ar Gvineju konstatēto trūkumu būtību, Savienības un dalībvalstu sniegto palīdzību un situācijas uzlabošanas pasākumus, minētās valsts attīstības līmenis nevar izskaidrot Gvinejas kā karoga vai krasta valsts vispārējo sniegumu zivsaimniecības jomā un tās nepietiekamo rīcību, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(34)

Ņemot vērā 2012. gada 15. novembra lēmumu un 2013. gada 26. novembra īstenošanas lēmumu un dialoga procesu ar Gvineju, kurā piedalījās Komisija, un tā rezultātu, var secināt, ka Gvinejas īstenotie pasākumi, ņemot vērā tās kā karoga un krasta valsts pienākumus, nav pietiekami, lai izpildītu UNCLOS 61., 62., 94., 117. un 118. pantu un UNFSA 18., 19. un 20. pantu.

(35)

Tādējādi Gvineja nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga un krasta valstij, proti, veikt pasākumus, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju, un tā tādēļ būtu jāiekļauj Savienības nesadarbīgu trešo valstu sarakstā.

(36)

Ņemot vērā iepriekšminētos secinājumus par Belizu, Kambodžu un Gvineju, minētās valstis būtu jāiekļauj nesadarbīgu trešo valstu sarakstā, ko paredzēts izveidot saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu.

(37)

Rīcība attiecībā uz Belizu, Kambodžu un Gvineju tiek piemērota tādu pasākumu veidā, kas uzskaitīti NNN zvejas regulas 38. pantā. Importa aizliegums attiecas uz visiem krājumiem un sugām saskaņā ar NNN zvejas regulas 2. panta 8. punktā norādīto definīciju, jo šīs noteikšanas pamatā nav atbilstīgu pasākumu trūkums, kuri pieņemti saistībā ar NNN zveju, kas ietekmē konkrētus krājumus vai sugu. Saskaņā ar NNN zvejas regulas 2. panta 11. punkta definīciju “imports” ir zvejas produktu ievešana Savienības teritorijā, tostarp pārkraušanai citā kuģī tās teritorijā esošajās ostās.

(38)

Jāatzīmē, ka NNN zveja cita starpā noplicina zivju krājumus, iznīcina jūras biotopus, apdraud jūras resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, izkropļo konkurenci, apdraud pārtikas nekaitīgumu, nostāda godprātīgus zvejniekus neizdevīgā situācijā un novājina piekrastes kopienas. Ņemot vērā ar NNN zveju saistīto problēmu apmēru, ir nepieciešams, ka Savienībai steidzami jāīsteno pasākumi attiecībā uz Belizu, Kambodžu un Gvineju kā nesadarbīgām valstīm. Saskaņā ar iepriekšminēto šim lēmumam būtu jāstājas spēkā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(39)

Ja Beliza, Kambodža vai Gvineja pierādīs, ka tās ir labojušas situāciju, kuras dēļ tās tika iekļautas sarakstā, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar NNN zvejas regulas 34. panta 1. punktu svītro attiecīgo valsti no nesadarbīgu trešo valstu saraksta. Pieņemot lēmumu par svītrošanu no saraksta, ņems vērā arī to, vai Beliza, Kambodža vai Gvineja ir veikušas konkrētus pasākumus, kuru rezultātā tiktu panākta noturīga situācijas uzlabošanās,

27.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/48

(1)

Padome 2010. gada 13. septembrī pieņēma Lēmumu 2010/570/ES, Euratom, ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (1).

(2)

Pēc Rikke EDSJÖ kundzes amata pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta,

27.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/49

27.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/49