6.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/1

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”), saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 (“pamatregula”) 10. pantu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2014. gada 15. februārī publicējot paziņojumu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Turcijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes varavīksnes foreļu importu Savienībā. Oficiālajā Vēstnesī2014. gada 4. septembrī tika publicēts paziņojuma par procedūras sākšanu labojums (3).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2014. gada 3. janvārī Dānijas Akvakultūras apvienība (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no Savienības konkrēto varavīksnes foreļu kopējā ražošanas apjoma, iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti prima facie pierādījumi par konkrētu varavīksnes foreļu subsidēšanu un no tās izrietošu būtisku kaitējumu, un Komisija tos atzinusi par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija pirms procedūras sākšanas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu paziņoja Turcijas valdībai (“TV”), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka subsidētais Turcijas izcelsmes konkrētu varavīksnes foreļu imports nodara būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija aicināja TV apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un panāktu abpusēju vienošanos par risinājumu.

(4)

TV piekrita apspriedēm, un tās pēc tam arī notika. Apspriežu laikā neizdevās panākt savstarpēju vienošanos par risinājumu. Pēc apspriedēm TV iesniedza attiecīgus dokumentus. Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā piezīmes.

(5)

Turklāt Komisija, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2014. gada 15. februārī publicējot paziņojumu, informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz tā paša Turcijas izcelsmes ražojuma importu Savienībā (4).

(6)

Kaitējuma analīzei, kas veikta pašreizējā antisubsidēšanas un paralēlajā antidempinga izmeklēšanā, pamatā ir tā pati Savienības ražošanas nozares definīcija, tie paši reprezentatīvie Savienības ražotāji un tas pats izmeklēšanas periods un tajā, ja vien nav norādīts citādi, tika izdarīti identiski secinājumi. Tas tika atzīts par lietderīgu, lai varētu iekļaut kaitējuma analīzi un nodrošināt saskaņotus konstatējumus. Tāpēc piezīmes par kaitējuma aspektiem, kas izteiktas kādā no minētajām procedūrām, tika ņemtas vērā abās procedūrās.

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija konkrēti informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, lietotājus un importētājus, ražotājus eksportētājus Turcijā un Turcijas iestādes, kā arī zināmās iesaistītās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(8)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Piezīmes netika sniegtas.

(9)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 27. pantu varētu atlasīt ieinteresētās personas, jo īpaši Savienības ražotājus, nesaistītos importētājus un Turcijas ražotājus eksportētājus.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu un ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota – tajā darbojas vairāk nekā 700 ražotāju, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) –, Komisija izveidoja atlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā var pienācīgi pārbaudīt, ņemot vērā arī ģeogrāfisko izplatību un pietiekami aptverot dažādus ražošanas posmus un veidus (dzīvu, svaigu, saldētu, filejās sagrieztu un kūpinātu foreļu ražošana). Šajā atlasē bija iekļauti deviņi Savienības ražotāji. Pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem datiem, atlasē iekļauto Savienības ražotāju saražotā produkcija veidoja vairāk nekā 12 % no Savienībā kopējās produkcijas. Komisija uzaicināja ieinteresētās puses izteikt piezīmes par pagaidu atlasi. Piezīmes netika saņemtas noteiktajā termiņā, un tādējādi tika apstiprināta pagaidu atlase. Atlase reprezentē Savienības ražošanas nozari.

(11)

Lai pieņemtu lēmumu par to, vai nepieciešama atlases procedūra, un vajadzības gadījumā veidotu atlasi, Komisija lūdza visiem nesaistītajiem importētājiem atsaukties un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(12)

Trīs nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai atlasē. Ņemot vērā nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(13)

Lai pieņemtu lēmumu par to, vai nepieciešama atlases procedūra, un vajadzības gadījumā veidotu atlasi, Komisija lūdza visiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem atsaukties un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Turcijas Republikas Pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā identificēt citus izmeklēšanas dalībā ieinteresētus ražotājus eksportētājus, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(14)

Kopumā astoņpadsmit grupas nesaistītu Turcijas ražotāju eksportētāju sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj atlasē. Kopējais šo uzņēmumu uzrādītais konkrētu varavīksnes foreļu eksporta apjoms uz Savienību 2013. gadā atbilst visam eksportam no Turcijas uz Savienību.

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja atlasi no četrām ražotāju eksportētāju grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta uz Savienību apjomu, ko noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt, ņemot vērā arī ģeogrāfisko sadalījumu. Atlasē iekļautās uzņēmumu grupas veido gandrīz 64 % no uzrādītā eksporta uz Savienību pārdošanas apjoma un atrodas divos dažādos reģionos.

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu par atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Turcijas iestādēm. Viens uzņēmums apstrīdēja atlasē iekļauto uzņēmumu izvēli un apgalvoja, ka tas būtu jāiekļauj atlasē. Tas norādīja, ka tikai ražo, pārstrādā un pārdod foreles (proti, tas neveic nekādas citas darbības), un to ir darījis kopš 1971. gada, tādējādi kļūstot par pirmo attiecīgā ražojuma ražotāju Turcijā. Turklāt tas apgalvoja, ka tam vietējā tirgū ir ievērojams pārdošanas apjoms un, visbeidzot, ka tas ir lielākais ražotājs Marmaras reģionā.

(17)

Komisija atgādina, ka atlasē iekļautos uzņēmumus izvēlējās, pamatojoties uz lielākajiem apjomiem atbilstīgi pamatregulas 27. panta 1. punktam, izskatot tādu ražotāju skaitu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Tā kā ierosinātā atlase veido 64 % no attiecīgā ražojuma eksporta uz Savienību, šāda atlase ir reprezentatīva attiecībā uz Turcijas ražošanas nozares stāvokli. Turklāt atlasītie uzņēmumi atrodas divos dažādos (no trim pārstāvētajiem) reģionos, kas ir uzskatāms par pietiekamu izmeklēšanas vajadzībām. Tāpēc Komisija uzskata, ka atlasītie uzņēmumi atbilst lielākajam reprezentatīvajam importa apjomam, ko atvēlētajā laikā var pienācīgi pārbaudīt.

(18)

Vienpadsmit uzņēmumi vai uzņēmumu grupas pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 27. panta 3. punktu. Šajā izmeklēšanas posmā Komisija nav pieņēmusi nekādu lēmumu par pieprasījumu veikt atsevišķu pārbaudi. Komisija lēmumu par to, vai piešķirt atsevišķu pārbaudi, pieņems izmeklēšanas galīgajā posmā.

(19)

Komisija nosūtīja anketas TV, visiem atlasītajiem Savienības uzņēmumiem, trim importētājiem un atlasītajām ražotāju eksportētāju grupām Turcijā.

(20)

Trīs uzņēmumi no Turcijas ražotāju eksportētāju grupas pieprasīja atbrīvojumu no pienākuma sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Viens no uzņēmumiem apgalvoja, ka tas ir galvenokārt nodarbojies ar jūrasasaru un jūraskarūsu ražošanu un ka tas tikai nelielā apjomā ražo attiecīgo ražojumu. Viens uzņēmums vada mazu universālveikalu un ir tikai nedaudz saistīts ar attiecīgo ražojumu, un viens uzņēmums ir saistītais importētājs, kura attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā nebija nozīmīgs. Komisija uzņēmumu, kas vada mazo lielveikalu, nolēma atbrīvot no pienākuma atbildēt uz anketas jautājumiem. Tomēr tā saglabā savu nostāju, ka uzņēmumam, kas galvenokārt nodarbojas ar jūrasasaru un jūraskarūsu ražošanu, un saistītajam importētājam būtu jāaizpilda anketa, jo ražošanas apjoms (ražotāja eksportētāja gadījumā) vai pārdošanas apjoms (saistītā importētāja gadījumā) joprojām bija nozīmīgs.

(21)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no TV un no visām citām atlasītajām ražotāju eksportētāju grupām Turcijā un uzņēmumiem, kas lūdza veikt atsevišķu pārbaudi.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu subsīdijas, to radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 26. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

(23)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2010. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(24)

Attiecīgais ražojums ir varavīksnes foreles (Oncorhynchus mykiss):

kuru izcelsmes valsts ir Turcija un kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 0301 91 90, ex 0302 11 80, ex 0303 14 90, ex 0304 42 90, ex 0304 82 90 un ex 0305 43 00 (“attiecīgais ražojums”).

(25)

Kā jau minēts 1. apsvērumā, attiecīgā ražojuma definīcija tika labota. Labojums bija tikai redakcionāls, un definīcijas darbības joma netika ietekmēta.

(26)

Izmeklēšanā konstatēja, ka ražojumam, ko ražo un pārdod Turcijas iekšzemes tirgū un/vai eksportē uz Savienību, kā arī ražojumam, ko ražo un Savienības tirgū pārdod Savienības ražošanas nozare, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim.

(27)

Tādēļ Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(28)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kūpinātas foreles būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta. Šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka ražošanas process esot atšķirīgs un ka fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības esot atšķirīgas salīdzinājumā ar forelēm, kas nav kūpinātas. Turklāt Turcijas iestādes apgalvoja, ka kūpinātu fileju ražotāju izmaksu struktūra būtiski atšķiroties no citu ražotāju izmaksu struktūras, kas norādot uz to, ka kūpināti un nekūpināti ražojumi nav viens ražojums. Visbeidzot, šīs personas atsaucās uz divām iepriekšējām antidempinga izmeklēšanām, kuras attiecās uz līdzīgiem ražojumiem (lielās varavīksnes foreles un laši) un tika pabeigtas attiecīgi 2004. (5) un 2005. gadā (6), un kurās tika konstatēts, ka kūpināti ražojumi ir ārpus ražojuma klāsta. Personas jo īpaši atsaucās uz Padomes Regulas (EK) Nr. 437/2004 9. apsvērumu (7), kurā tika atzīts, ka kūpināšana maina attiecīgā ražojuma pamatīpašības. Pamatojoties uz to, kūpinātas foreles esot jāizslēdz no ražojumu klāsta pašreizējā izmeklēšanā.

(29)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgā ražojuma definīcijā ietvertajiem dažādajiem veidiem – “dzīvas”, “atdzesētas”, “saldētas” vai “kūpinātas” – ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Jo īpaši, visu veidu forelēm ir tās pašas raksturīgās īpašības (ķīmiskās, uztura vai citas), un pārstrādes rezultātā zivis nav zaudējušas šīs īpašības, bet gan vienīgi ieguvušas dažādus zivju uzglabāšanas veidus pirms turpmākas pārstrādes, sagatavošanas, pagatavošanas vai patēriņa. Tādēļ tika secināts, ka kūpināšana kā saglabāšanas paņēmiens būtiski nemaina ražojuma fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības.

(30)

Attiecībā uz dažādiem ražošanas procesiem un atšķirīgām izmaksu struktūrām puses nav paskaidrojušas, kādā veidā tas varētu būt ietekmējis secinājumu, ka kūpināti un nekūpināti ražojumi ir viens ražojums. Jebkurā gadījumā visas iespējamās atšķirības ražošanas procesos pašas par sevi neietekmē ražojuma klāsta definīciju. Turklāt šajā konkrētajā gadījumā kūpinātu fileju ražošanas process un izmaksu struktūra faktiski nebija būtiski atšķirīga no citu foreļu produkcijas veidu ražošanas procesa un izmaksu struktūras. Katra produkcijas veida galvenais izmaksu elements ir audzēšanas izmaksas, kas sastāv galvenokārt no barības (zivju milti un zivju eļļa), enerģijas un olu vai mazuļu izmaksām. Tāpēc šajā saistībā minētie apgalvojumi būtu jānoraida.

(31)

Atšķirībā no pašreizējās izmeklēšanas iepriekšējās izmeklēšanās, uz ko atsaucās minētās ieinteresētās personas, tajā sūdzībā, kuras ietekmē tika sāktas šīs lietas, nebija iekļauti kūpināti ražojumi. Tāpēc tie neietilpa minēto izmeklēšanu darbības jomā un līdz ar to netika izmeklēti. Regulas (EK) Nr. 437/2004 9. apsvērums pievēršas kādas ieinteresētās personas prasībai saldētas veselas zivis un filejas izslēgt no procedūras. Tomēr izmeklēšanā netika konstatēts vai īpaši secināts, ka kūpināti ražojumi būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta. Pamatojoties uz to, ka pašreizējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka visiem foreļu produkcijas veidiem ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, šis arguments būtu jānoraida.

(32)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ prasība, ka kūpināti produkti būtu jāizslēdz no ražojuma klāsta, šajā posmā tika noraidīta.

(33)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka TV subsidē akvakultūras nozari. Sūdzībā ietverti pirmšķietami pierādījumi par vairākiem subsidēšanas prakses veidiem tiesību aktos un vairākos politikas un plānošanas dokumentos, kas ir pamatā valsts atbalstam attiecīgajā nozarē.

(34)

Komisija izskatīja un analizēja sūdzībā norādītos dokumentus, kā arī citus dokumentus, ko izmeklēšanas gaitā iesniedza TV un atlasītie ražotāji eksportētāji, un secināja, ka visi no minētajiem dokumentiem liecina, ka akvakultūras nozarei Turcijas Republikā daudzās jomās tiek piemērots preferenciāls režīms.

(35)

Turcijas iestādes 2003. gadā pieņēma lēmumu subsidēt tieši akvakultūras nozari, un tā rezultātā pēdējo desmit gadu laikā Turcijas ražotājiem un eksportētājiem ir pārskaitīts daudz publisko finanšu līdzekļu.

(36)

Kā minēts iepriekš 3. un 4. apsvērumā, laikā, kad pirms izmeklēšanas sākšanas notika apspriešanās starp TV un Komisiju, TV neapstrīdēja nevienas izmeklētās shēmas pastāvēšanu.

(37)

Komisija nosūtīja anketas TV un atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, lūdzot informāciju par šādām shēmām, saskaņā ar kurām, kā tika apgalvots, piešķir subsīdijas akvakultūras nozarei.

(38)

TV ieviesa atbalsta shēmu uzņēmumiem, kas iegulda līdzekļus konkrētās nozarēs un konkrētos reģionos, tostarp akvakultūras nozarē. Šīs shēmas mērķis ir:

(39)

Valsts atbalsts ieguldījumiem akvakultūras nozarē paredzēts šādos tiesību aktos: Turcijas 2012. gada 19. jūnijaDekrēts Nr. 2012/3305 par valsts atbalstu ieguldījumiem un 2012. gada 20. jūnijaPaziņojums Nr. 2012/1 saistībā ar dekrēta par valsts atbalstu ieguldījumiem īstenošanu, publicēti attiecīgi Oficiālajā Vēstnesī Nr. 28328 un Nr. 28329.

(40)

Lai gan Turcijas Dekrēts Nr. 2012/3305 ir attiecīgā atbalsta shēma izmeklēšanas periodā, līdzīgi noteikumi tikuši piemēroti kopš 2006. gada un pat pirms tam. Šis apstāklis ir svarīgs, jo subsīdijas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu iegādi, piemēram, ieguldījumu subsīdijas, var attiecināt uz izmeklēšanas periodu pat tad, ja tās ir piešķirtas pirms izmeklēšanas perioda.

(41)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka pastāv dažādas valsts atbalsta shēmas. Akvakultūras ražošana ir skaidri minēta Dekrēta Nr. 2012/3305 2/A pielikumā kā nozare, kura var gūt ieguvumu no tādiem stimuliem kā atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa (“PVN”), atbrīvojums no muitas nodokļa, nodokļu samazinājums, atbalsts ieguldījumiem, sociālās apdrošināšanas prēmiju atbalsts (darba devēju iemaksas, zemes iedalīšana, procentu likmju atbalsts, ienākuma nodokļa atbalsts un sociālās apdrošināšanas prēmiju atbalsts (darba ņēmēju iemaksas). Pamatojoties uz ekonomikas attīstības līmeni sešos Dekrētā Nr. 2012/3305 noteiktajos reģionos, atbalsta intensitāte var atšķirties.

(42)

Lai gan izmeklēšanā tika apstiprināts, ka pastāv “Reģionālo ieguldījumu” programmas, neviens no atlasē iekļautajiem uzņēmumiem neguva ieguvumu no visām shēmām. Daži no tiem guva ieguvumu no PVN un muitas nodokļu atbrīvojumiem, kas vienādi attiecas uz visiem sešiem Turcijas reģioniem. Tomēr, tā kā atlasē iekļautie uzņēmumi mašīnas un iekārtas iegādājās no Savienības uzņēmumiem, kas ietilpst ES un Turcijas muitas savienībā, muitas nodokļi nebija jāmaksā. Turklāt, tā kā Turcija piemēro PVN sistēmu ar priekšnodokli, izmeklēšanas periodā gūtais ieguvums bija tikai divu mēnešu laika ieguvums līdz brīdim, kad nodokļu iestādes uzņēmumiem atmaksāja PVN. Faktiskais ieguvums būtu procentu, kas maksājami komercbankai par laikposmu līdz brīdim, kad PVN tiek atmaksāts. Šis ieguvums ir nenozīmīgs un netika sīkāk analizēts.

(43)

Viens atlasītais uzņēmums guva ieguvumu no nodokļu samazinājuma mašīnu iegādei, kas piešķirts saskaņā ar minēto regulu par valsts atbalstu ieguldījumiem. Uzņēmums vispārēji piemērojamas 20 % uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes vietā maksāja tikai 4 %.

(44)

Tas pats atlasītais uzņēmums guva ieguvumu arī no sociālās apdrošināšanas prēmiju atbalsta programmas. Tā kā minētajam uzņēmumam bija ieguldījumu veicināšanas sertifikāts, tas guva ieguvumu no sociālās apdrošināšanas prēmiju atbalsta darba devēju un darba ņēmēju iemaksām. Pēc tam, kad uzņēmums bija pabeidzis ieguldījumus, Sociālā nodrošinājuma iestāde attiecībā uz jaunizveidotām darba vietām atbrīvoja uzņēmumu no sociālās apdrošināšanas prēmijas darba devēju un darba ņēmēju iemaksu daļas, kas atbilst minimālajai darba algai. Ekonomikas ministrija finansēja šo shēmu.

(45)

Valsts atbalstu ieguldījumiem provizoriski uzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, ja valsts atbalsts ir nodokļu atvieglojuma veidā, t. i., ja valdība atsakās no ieņēmumiem vai neiekasē ieņēmumus, kas citādi būtu iekasējami.

(46)

Šī subsīdija ir īpaša un kompensējama, jo ieguvums, ko tā sniedz, ir paredzēts tikai noteiktām tautsaimniecības nozarēm. Subsīdijas pieejamība ir ierobežota attiecībā uz noteiktiem uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās nozarēs. Turklāt subsīdija neatbilst pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nespecifiskuma prasībām, ņemot vērā konkrētām nozarēm piemēroto ierobežojumu skaitu un kvalitāti, jo īpaši to ierobežojumu, kas attiecas vai nu uz konkrētiem uzņēmumu veidiem vai pilnībā izslēdz konkrētas nozares.

(47)

Akvakultūra Dekrēta 2A pielikumā ir tieši noteikta kā viena no darbībām, kas var gūt ieguvumu no šāda veida nodokļu atbrīvojumiem. Dekrēta 4. pielikumā uzskaitītas nozares, kas nevar gūt ieguvumu no jebkādiem šīs shēmas stimuliem.

(48)

Līdz ar to saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu iepriekš minētās subsīdijas tiek uzskatītas par valdības finansiālu ieguldījumu, kas piešķir ieguvumu to saņēmējiem.

(49)

Viens uzņēmums guva ieguvumu no minētās shēmas. Tomēr uzņēmuma gūtais ieguvums tika atzīts par nenozīmīgu.

(50)

Tiešās subsīdijas par saražoto kilogramu foreļu ir galvenā subsīdiju shēma, no kā attiecīgais ražojums gūst ieguvumu. Katru gadu minētās subsīdijas tiek pārskatītas lauksaimniecības subsīdiju gada pārskata ietvaros.

(51)

Tiešas subsīdijas paredzētas šādos tiesību aktos: Turcijas 2013. gada 7. marta Dekrēts Nr. 2013/4463 par lauksaimniecības subsīdijām 2013. gadā, kas 2013. gada 8. aprīlī publicēts Oficiālajā Vēstnesī Nr. 28612 (stājās spēkā ar atpakaļejošu datumu 2013. gada 1. janvārī).

(52)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka pastāv tiešas subsīdijas forelēm. Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā subsīdijas apjoms uz kilogramu foreļu tika noteikts 0,65 TL/kg apmērā, ja tika saražotas ne vairāk kā 250 tonnas gadā. Puse no šīs summas (0,325 TL/kg) tika piešķirta ražotājiem, kuru saražotais daudzums bija 251-500 tonnas/gadā, bet tiem ražotājiem, kuru saražotais daudzums pārsniedza 500 tonnas, subsīdijas netika piešķirtas. Subsīdija tika piešķirta attiecīgā ražojuma ražotājiem, kuriem bija Pārtikas, lauksaimniecības un lopkopības ministrijas izsniegta licence.

(53)

Pirms jebkāda maksājuma izdarīšanas ražotājiem ir jāreģistrējas Pārtikas, lauksaimniecības un lopkopības ministrijas akvakultūras reģistrācijas sistēmā. Uzņēmumos veic regulārus un iepriekš nepieteiktus pārbaudes apmeklējumus.

(54)

Trīs no četriem atlasītajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā guva ieguvumu no tiešām subsīdijām, jo tās pašas audzēja foreles. Tomēr lielākā grupa, Ternaeben, foreles neaudzēja, bet gan iepirka (galvenokārt dzīvas foreles un saldētas veselas zivis) no nesaistītiem zivjaudzētājiem un tās apstrādāja. Tādēļ tā nav saņēmusi tiešas subsīdijas. Tā rezultātā radās jautājums, vai tiešo subsīdiju ieguvums piemērojams Ternaeben kā arī pārējām trim atlasīto uzņēmumu grupām, kas ne tikai audzēja, bet arī no nesaistītiem uzņēmumiem iepirka foreles pārstrādei.

(55)

Šajā sakarā Komisija uzsver, ka attiecīgais ražojums ietver gan tieši subsidētu izejvielu, proti, dzīvas foreles, gan pakārtotos ražojumus (svaigas foreles, saldētas veselas zivs, filejas, kūpinātas foreles). Tā kā dzīvu foreļu ražošana tiek subsidēta un praktiski visi foreļu audzētāji Turcijā gūst ieguvumu no šīs shēmas, visi attiecīgā ražojuma (proti, dzīvu foreļu un pakārtoto ražojumu) ražotāji gūst ieguvumu no šīs tiešo subsīdiju shēmas neatkarīgi no tā, vai viņi paši audzē foreles, vai iegādājas tās turpmākai pārstrādei.

(56)

Attiecīgā ražojuma ražotāju gūto ieguvumu jebkurā gadījumā var pierādīt. Šajā sakarā Komisija salīdzināja to trīs atlasīto uzņēmumu audzēšanas izmaksas, kuri paši audzē foreles (tostarp samērīgu un nelielu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu summu un peļņu), ar cenu, kas samaksāta par dzīvu vai atdzesinātu zivju iegādi no nesaistītiem piegādātājiem. Komisija konstatēja, ka visu trīs uzņēmumu gadījumā dzīvu vai atdzesētu zivju iegādes cena bija mazāka par vidējām audzēšanas izmaksām.

(57)

Ternaeben grupas gadījumā Komisija salīdzināja trīs pārējo atlasīto uzņēmumu vidējās ražošanas izmaksas (samērīgu un nelielu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu summu un peļņu) ar atsevišķu vidējo iegādes cenu, ko Ternaeben samaksājusi par atdzesētām vai dzīvām zivīm. Tika konstatēts, ka vidējās audzēšanas izmaksas pārējiem trim izlasē iekļautajiem uzņēmumiem bija augstākas par Ternaeben vidējo iegādes cenu. Tika konstatēts, ka vidējā iegādes cena atbilst pārējo atlasīto uzņēmumu iegādes cenai.

(58)

Tāpēc Komisija uzskata, ka atlasītie uzņēmumi – arī attiecībā uz foreļu iepirkšanu no nesaistītiem uzņēmumiem – guva ieguvumu no tiešo subsīdiju shēmas.

(59)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka papildu atbalsta maksājums tika veikts par foreļu bioloģisko ražošanu un par zivju mazuļu ražošanu gabalā. Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka pastāv papildu atbalsta maksājums par foreļu bioloģisko ražošanu. Tomēr tika konstatēts, ka Turcijā ir tikai viens uzņēmums, kas nodarbojas ar foreļu bioloģisko ražošanu, taču šis uzņēmums ir nesen bankrotējis. Līdz ar to subsīdijas par foreļu bioloģisko ražošanu izmeklēšanas periodā netika piešķirtas.

(60)

Turklāt Komisija konstatēja, ka īpašais atbalsts mazuļu ražošanai pastāvēja 2012. gadā, bet ar 2013. gadu tika pārtraukts, jo mazuļu ražošanas līmenis Turcijā jau atbilda tirgus vajadzībām.

(61)

Pamatojoties uz izmeklēšanas konstatējumiem, Komisija provizoriski secina, ka iepriekš minētais valsts ieguldījums ir bijis tiešas dotācijas veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē, un tādējādi Turcijas foreļu ražotājiem tiek piešķirts tiešs ieguvums saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu. “Ieguvums” tiek piešķirts, jo publiskās iestādes sniedz tiešu finansējumu (dotāciju) bez procentu likmēm vai honorāra. Šādi brīvie līdzekļi parasti nav pieejami tirgū.

(62)

Tiešo subsīdiju shēma ir īpaša un kompensējama pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tā ir pieejama vien konkrētiem uzņēmumiem. Akvakultūrā iesaistītie uzņēmumi ir skaidri minēti, un foreles ir skaidri norādītas kā viena no sugām, kuras gūst ieguvumu no šīs subsīdiju shēmas. Šī tiešā dotācija ir īpaša, jo piešķīrēja iestāde un tiesību akti, saskaņā ar kuriem piešķīrēja iestāde darbojas, skaidri ierobežo piekļuvi šai dotācijai līdz uzņēmumiem, kas darbojas akvakultūras nozarē.

(63)

Kopējais ieguvums uz vienu uzņēmumu bija tiešo subsīdiju vidējā summa, kas saņemta izmeklēšanas periodā par pašu saimniecībā audzētām dzīvām zivīm, un TV piešķirtās subsīdijas vidējā summa, kas aprēķināta, pamatojoties uz piešķirto subsīdiju kopsummu, un dalīta ar foreļu produkcijas kopējo apmēru Turcijā attiecībā uz iegādātajām dzīvajām zivīm.

(64)

Tabulā sniegti provizoriski noteiktā summa iepriekš minētajām dotācijām, kur ieguvums ir attiecīgo uzņēmumu izmeklēšanas periodā saņemtā summa.

(65)

Dažas valsts un privātās struktūras sniedza preferenciālus aizdevumus uzņēmumiem, kas darbojas akvakultūras nozarē. Galvenās attiecīgās struktūras ir aprakstītas turpmāk.

(66)

Lauksaimniecības kredītbankas (LK) ir privāto tiesību subjekti, ko nodibinājuši lauksaimniecības produktu ražotāji (t. i., fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu) Turcijā, lai atbalstītu savas finansiālās vajadzības to darījumdarbībā.

(67)

Turcijas Republikas Lauksaimniecības banka (Türkiye Cumhurriyeti Ziraat Bankasi jeb Ziraat Bankasi) ir valstij piederoša banka un publiska iestāde, kuras akcijas pilnībā pieder Valsts kases sekretariātam. Saskaņā ar valsts programmu, kā norādīts turpmāk 70. apsvērumā, kas attiecas arī uz izmeklēšanas periodu, Ziraat Bankasi sniedz preferenciālus aizdevumus akvakultūras nozarei, lai veicinātu lauksaimniecisko ražošanu un agrāro darījumdarbību. Šajā sakarā Ministru padome katru gadu nosaka programmas ilgumu, procedūras un principus, un valsts kase pārskaita Ziraat Bankasi atlikušo procentu maksājuma summu, kas atbilst diskontētai procentu likmei. Tāpēc tiek uzskatīts, ka Ziraat Bankasi ir piešķirtas valdības pilnvaras un tādējādi tā ir uzskatāma par publisku iestādi.

(68)

Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības organizācija (KOSGEB) ir valsts iestāde, kuras mērķis ir palielināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ieguldījumu ekonomikas un sociālajā attīstībā, piedāvājot kvalitatīvus pakalpojumus un atbalstu, saistībā ar MVU konkurētspējas attīstību un uzņēmējdarbības kultūras izplatīšanu. KOSGEB ir Zinātnes, rūpniecības un tehnoloģiju ministrijas kompetencē un ir daļēji neatkarīga.

(69)

Türk Eximbank (Eximbank) privilēģijas tika piešķirtas ar Turcijas valdības 1987. gada 21. augustaDekrētu Nr. No.87/11914, ievērojot Likumu Nr. 3332, un tā ir pilnībā valstij piederoša banka un publiska iestāde, kas darbojas kā Turcijas valdības galvenais eksporta veicināšanas instruments Turcijas ilgtspējīga eksporta stratēģijā. Valdība Eximbank ir pilnvarojusi atbalstīt tirdzniecību ar ārvalstīm un Turcijas līgumslēdzējus/ieguldītājus, kas darbojas ārvalstīs, lai palielinātu eksportu no Turcijas uzņēmumiem un stiprinātu to starptautisko konkurētspēju. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka Eximbank ir piešķirtas valdības pilnvaras un tādējādi tā ir uzskatāma par publisku iestādi.

(70)

Subsidēti aizdevumi paredzēti šādos tiesību aktos: Turcijas Dekrēts Nr. 2013/4271 par Ziraati Bankasi un LK zemu procentu likmju ieguldījumu aizdevumu un darījumdarbības aizdevumu izsniegšanu 2013. gadā, publicēts Oficiālajā Vēstnesī (Official Gazette) Nr. 285612013. gada 16. februārī; Turcijas Dekrēts Nr. 2010/27612 par nulles procentu likmes aizdevumiem MVU, publicēts Oficiālajā Vēstnesī2010. gada 15. jūnijā, un Turcijas Likums Nr. 3332 par Eximbank, Turcijas eksporta kredītbankas, eksporta kredītiem, publicēts 1987. gada 31. martāOficiālajā Vēstnesī Nr. 19417 (bis).

(71)

Preferenciālie aizdevumi no Eximbank un KOSGEB tika izmeklēti, pamatojoties uz attiecīgajiem apgalvojumiem sūdzībā par subsidētajiem aizdevumiem. Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka pastāv aizdevumi ar zemu procentu likmi. Tomēr netika konstatēts, ka kāds no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem ir guvis ieguvumu no LK piešķirtajiem aizdevumiem.

(72)

Komisija konstatēja, ka viens atlasītais uzņēmums saskaņā ar Dekrētu Nr. 4271/2013 izmeklēšanas periodā ir saņēmis četrus preferenciālus aizdevumus no Ziraat Bankasi. Akvakultūras aizdevumu ietvaros Ziraat Bankasi izsniedza ieguldījumu aizdevumus mašīnu un iekārtu iegādei, un turklāt banka izsniedza operacionālos aizdevumus, lai finansētu operacionālos izdevumus.

(73)

Papildus preferenciāliem aizdevumiem no Ziraat Bankasi viens atlasītais uzņēmums saskaņā ar Dekrētu Nr. 2010/27612, uz ko pamatojoties KOSGEB piemēro dažādas MVU atbalsta programmas, guva ieguvumu no aizdevuma ar nulles procentu likmi. MVU, kas darbojas akvakultūras nozarē, var gūt ieguvumu arī no šīm atbalsta programmām.

(74)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka divi atlasītie uzņēmumi no Eximbank saņēma attiecīgi divus un sešus aizdevumus ar zemu procentu likmi. Eximbank pārstāvji ar TV veiktā pārbaudes apmeklējuma laikā apstiprināja, ka Eximbank Turcijas eksportētājiem piešķir aizdevumus ar labākiem nosacījumiem, nekā vispārēji pieejams tirgū.

(75)

Iepriekš minētie aizdevumi ar zemām procentu likmēm provizoriski tiek uzskatīti par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē.

(76)

Pamatojoties uz izmeklēšanas konstatējumiem, Komisija secina, ka saņēmējam piešķirtais ieguvums ir akvakultūras ražošanai izsniegtu aizņēmumu procentu likmju diskonts. Shēma – aizdevumi ar valsts atbalstu – piešķir ieguvumu aizdevumu saņēmējam, jo šādi aizdevumi tiek piešķirti ar finansēšanas noteikumiem, kas neatspoguļo tirgus nosacījumus aizdevumiem ar līdzīgu termiņu. Tie piešķirti ar likmēm, kas ir zemākas par tirgus likmēm.

(77)

Šīs shēmas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo piešķīrējas iestādes vai tiesību akti, saskaņā ar kuriem piešķīrējas iestādes darbojas, skaidri nosaka ierobežotu pieejamību vien noteiktiem uzņēmumiem.

(78)

Tādēļ visi iepriekš minētie aizdevumi uzskatāmi par kompensējamām subsīdijām, kas piešķir ieguvumu un ir īpašas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.

(79)

Pamatregulas 6. panta b) punktā ir noteikts, ka ieguvumu no šādiem preferenciāliem aizdevumiem provizoriski aprēķina kā starpību starp samaksāto procentu likmes summu un summu, ko uzņēmumi maksātu par līdzīgu komercaizdevumu, ko tie varētu iegūt tirgū. Komisija kā standartu piemēroja vidējo svērto procentu likmi par Turcijas aizdevumiem izmeklēšanas periodā, izmantojot elektronisko tirdzniecības platformu Bloomberg (WAIRACOMM indekss).

(80)

Ieguvumu izmeklēšanas periodā aprēķināja kā starpību starp faktiski samaksātiem procentiem izmeklēšanas periodā un procentiem, kas būtu jāmaksā, izmantojot standartu.

(81)

Subsīdiju starpības, ko, balstoties uz šo metodiku, aprēķināja atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, ir šādas:

(82)

Lauksaimniecības apdrošināšanas tiesību aktos un Regulā par Lauksaimniecības apdrošināšanas kopfonda īstenošanas principiem noteikts valdības mērķis nodrošināt apdrošināšanas segumu attiecībā uz visiem zaudējumiem, kas zivju krājumiem un foreļu ražotāju ražai radušies dēļ dažādām iespējamām slimībām, dabas katastrofām, avārijām utt.

(83)

Apdrošināšanas veidi, ko sedz Lauksaimniecības apdrošināšanas kopfonds ir i) ražas apdrošināšana, ii) siltumnīcu apdrošināšana, iii) liellopu apdrošināšana, iv) sīklopu apdrošināšana, v) mājputnu apdrošināšana un vi) akvakultūras apdrošināšana.

(84)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Lauksaimniecības apdrošināšanas likums Nr. 5363 un Turcijas Dekrēts Nr. 2012/4138 par riskiem, ražojumiem un reģioniem, kas ietilpst lauksaimniecības apdrošināšanas kopfonda un prēmiju atbalsta likmju darbības jomā, 2013. gada 23. janvārī publicēts Oficiālajā Vēstnesī Nr. 28537.

(85)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka pastāv minētā subsīdiju shēma. Saskaņā ar Lauksaimniecības apdrošināšanas likuma Nr. 5363 12. un 13. pantu un Dekrētu Nr. 2012/4138 par riskiem, ražojumiem un reģioniem, kas ietilpst lauksaimniecības apdrošināšanas kopfonda un prēmiju atbalsta likmju darbības jomā (“Dekrēts Nr. 2012/4138”) akvakultūras ražojumu izgatavotāji var gūt ieguvumu no apdrošināšanas prēmiju atbalsta, ko valdība sniedz saskaņā ar Dekrēta Nr. 2012/4138 1/6. pantu.

(86)

Uzņēmums, kas vēlas pieteikties Lauksaimniecības apdrošināšanas kopfondā, iesniedz iespēju aplēses par apdrošināšanas polisi, ko tas vēlas saņemt. Lauksaimniecības apdrošināšanas kopfonds uzņēmumu pēc tam pārbauda, lai iegūtu riska novērtējumu un piedāvātu apdrošināšanas polisi, iekļaujot maksājamās prēmijas. Ja uzņēmums, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, pieņem piedāvājumu, valdība apmaksā pusi no apdrošināšanas prēmijas.

(87)

Komisija konstatēja, ka kopumā lauksaimnieki Turcijā neapdrošina savus ražojumus. Tikai viens no atlasītajiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā 3 mēnešus guva ieguvumu no valsts prēmiju atbalsta programmas. Tad tas pārgāja pie privāta apdrošinātāja.

(88)

Praksē minētās shēmas piešķirtais ieguvums ir tādu finansiālo izmaksu samazinājums, kuras radušās no akvakultūras dzīvnieku dzīvības apdrošināšanas seguma. Minētā shēma ir uzskatāma par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē, ko valdība piešķir foreļu ražotājiem ka tiešu dotāciju un kā “finanšu ieguldījumu” pamatregulas nozīmē, jo subsīdijas saņēmējs gūst ieguvumu no labvēlīgas apdrošināšanas prēmijas, kas ir ievērojami zemākas par tirgū pieejamām apdrošināšanas prēmijām līdzīgu risku segšanai. Shēma piešķir ieguvumu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Ieguvums ir vienāds ar starpību starp prēmijām, kuras piedāvātas komerciālas apdrošināšanas polises ietvaros, un subsidēto prēmiju.

(89)

Šī subsīdija ir īpaša, jo piešķīrēja iestāde un tiesību akti, saskaņā ar kuriem piešķīrēja iestāde darbojas, skaidri ierobežo piekļuvi šai subsīdijai līdz uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, un skaidri pievēršas riskam, ar kuru saskaras ražotāji akvakultūras nozarē.

(90)

Viens uzņēmums guva ieguvumu no minētās shēmas. Tomēr uzņēmuma gūtais ieguvums tika atzīts par nenozīmīgu.

(91)

Minētās shēmas mērķis ir nodrošināt vajadzīgās zināšanas un zinātību ražotājiem akvakultūras nozarē, lai modernizētu un palielinātu ražošanu un lai padarītu to efektīvāku. Netika konstatēts, ka kāds no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā ir guvis ieguvumu no minētās shēmas.

(92)

Minētās subsīdijas ir saistītas ar degvielas iegādi zvejas laivām vai saistītas ar atbrīvošanos no zvejas kuģiem. Minētie subsīdiju maksājumi īpaši sniedz ieguvumu zvejniecības darbībām. Netika konstatēts, ka kāds no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā ir guvis ieguvumu no minētajām subsīdijām.

(93)

Komisija saskaņā ar pamatregulas noteikumiem ir aprēķinājusi kompensējamo subsīdiju summas shēmu dalījumā pārbaudītajiem uzņēmumiem un summējusi šos rādītājus, lai aprēķinātu kopējo subsīdijas summu katrai grupai attiecībā uz izmeklēšanas periodu.

(94)

Lai aprēķinātu turpmāk minētās kopējās subsīdiju starpības, Komisija vispirms aprēķināja subsidēšanas procentuālo daļu, kas ir subsīdijas summa kopējā uzņēmuma apgrozījumā. Pēc tam šo procentuālo daļu izmantoja, lai aprēķinātu subsīdiju, kas piešķirta attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(95)

Pēc tam tika aprēķināta subsīdijas summa par attiecīgā ražojuma veselu zivju ekvivalentiem, kas izmeklēšanas periodā eksportēti uz Savienību, un turpmāk minētās starpības ir aprēķinātas kā procentuālā daļa no tā paša eksporta CIF vērtības par veselu zivju ekvivalentiem.

(96)

Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē, Komisija aprēķināja vidējo svērto subsīdijas starpību. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz atlasīto ražotāju eksportētāju starpībām.

(97)

Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. pantu noteica subsīdijas starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Šajā nolūkā Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, Savienībā ievestā eksporta apjoms, kas izteikts kā proporcija no kopējā eksporta apjoma (kā ziņots Eurostat importa statistikā) no attiecīgās valsts uz Savienību.

(98)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, importa apjoms veidoja vairāk nekā 80 % no kopējā eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā. Balstoties uz to, Komisija nolēma atlikušo subsīdiju starpību noteikt izlasē iekļautā uzņēmuma ar visaugstāko subsīdijas starpību līmenī.

(99)

Līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā ražoja vairāk nekā 700 ražotāji Savienībā. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 8. panta 1. punkta nozīmē.

(100)

Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 170 miljoni kg “veselu zivju ekvivalentos” (VZE), pamatojoties uz datiem, ko sniegušas valstu un Eiropas ražotāju apvienības un atsevišķi uzņēmumi. Kā norādīts 10. apsvērumā, izlasē tika iekļauti deviņi Savienības ražotāji, kas ražo vairāk nekā 12 % no kopējā līdzīgā ražošanas apjoma Savienībā.

(101)

Komisija noteica Savienības patēriņu, pamatojoties uz kopējo paredzamo Savienības ražotāju pārdošanas apjomu Savienības tirgū un kopējo importa apjomu saskaņā ar Eurostat datiem.

(102)

Visu Savienības ražotāju pārdošanas apjoms tika aplēsts atbilstīgi 130. apsvērumam.

(103)

Attiecībā uz importa apjomu Eurostat sniedz datus par neto svaru attiecībā uz sešiem dažādiem KN kodiem, proti, dzīvām, svaigām, atdzesētām, saldētām un/vai kūpinātām zivīm veselā un/vai ķidātā vai fileju veidā. Salīdzināšanas nolūkā neto svars tika pārvērsts VZE, dalot Eurostat reģistrētā importa apjomu ar turpmāk norādītajām korekcijas pakāpēm. Minētās korekcijas pakāpes tika norādītas sūdzībā, un tiek plaši izmantotas attiecīgajā nozarē.

1. tabula

Korekcijas pakāpes

(104)

Attiecīgie KN kodi ietver arī citu veidu zivis, kas nav iekļautas šīs izmeklēšanas darbības jomā, piemēram, Salmo trutta, Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita un Oncorhynchus gilae. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka sugas, kas nav attiecīgais ražojums, netiek ražotas Turcijā, vai tiek ražotas tikai nenozīmīgos daudzumos. To pamatoja ar informāciju, kuru Turcijas ražošanas nozare sniedza Eiropas Akvakultūras produktu ražotāju federācijai (FEAP), un citiem publiski pieejamiem informācijas avotiem (8), kas iespēju robežās salīdzināti ar attiecīgo Turcijas oficiālo statistiku. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka Eiropas statistika sniedz pietiekami ticamus un pilnīgus datus par importu.

(105)

Kā konstatēts, Savienības patēriņš saglabājās stabils laikposmā no 2010. gada līdz 2011. gadam, tad samazinājās par 5 % laikā no 2011. līdz 2012. gadam un samazinājās vēl par 7 % laikā no 2012. gada līdz izmeklēšanas periodam. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 12 %.

2. tabula

Savienības patēriņš (kg VZE)

(106)

Kā norādīts 103. apsvērumā, Komisija importa apjomu noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem, kas izteikti kg VZE. Importa tirgus daļu noteica, pamatojoties uz Turcijas importa kopējo apmēru un kopējo Savienības patēriņu.

(107)

Imports no attiecīgās valsts Savienībā attīstījies šādi:

3. tabula

Importa apjoms (kg VZE) un tirgus daļa

(108)

Neraugoties uz patēriņa samazināšanos, attiecīgā ražojuma importa apjoms Savienībā attiecīgajā periodā nepārtraukti pieauga – kopumā par 72 %. Tā rezultātā atbilstīgā tirgus daļa no 9 % 2010. gadā pieauga līdz 17 % izmeklēšanas periodā, t. i., attiecīgajā periodā pieaugums bija 8 procentu punkti vai 95 %.

(109)

Komisija noteica vidējo importa cenu, pamatojoties uz Eurostat datiem un Turcijas importa kopējo apjomu, kas izteikts kg VZE, dalot ar minētā importa kopējo vērtību. Tāpēc importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz atlasīto ražotāju eksportētāju starpībām.

(110)

Vidējās cenas dinamika importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda:

4. tabula

Importa cenas (EUR/kg VZE)

(111)

Attiecīgā ražojuma vidējā importa cena palielinājās par 8 % laikposmā no 2010. gada līdz 2012. gadam un pēc tam samazinājās par 3 % laikā no 2012. gada līdz izmeklēšanas periodam. Kopumā attiecīgajā periodā vidējā importa cena kopumā palielinājās par 5 %.

(112)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot: a) vidējās svērtās pārdošanas cenas katram atlasītā Savienības ražotāja ražojuma veidam nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū (koriģētas EXW līmenī); un b) atbilstošās vidējās svērtās importa cenas katram atlasītā ražotāja eksportētāja ražojuma veidam pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū (noteiktas, pamatojoties uz CIF cenām).

(113)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultātu izteica kā procentuālo daļu no atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tādējādi tika konstatēts, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība attiecīgās valsts importam Savienības tirgū bija 5–18 %.

(114)

Viens atlasītais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā atšķirības tirdzniecības līmenī. Tomēr izmeklēšanā tika noskaidrots, ka tirdzniecības līmenī atšķirības starp atlasītajiem Savienības ražotājiem un atlasītajiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem nepastāv. Tāpēc arguments būtu jānoraida.

(115)

Egejas jūras eksportētāju apvienība (kas pārstāv Turcijas eksportētājus) un viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare galvenokārt ir vērsta uz bioloģisko foreļu un rozā foreļu ražošanu, kurām salīdzinājumā ar forelēm, kas eksportētas no Turcijas, ir nozīmīgs uzcenojums. Tie apgalvoja, ka tāpēc cenas nav salīdzināmas. Tomēr, kā iepriekš paskaidrots 113. apsvērumā, cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas. Līdz ar to ir pienācīgi ņemtas vērā visas cenu atšķirības, kuru pamatā ir dažādi ražojumu veidi.

(116)

Egejas jūras eksportētāju apvienība arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare izmanto atšķirīgus ražošanas procesus, kas rada atšķirīgas organoleptiskās īpašības un atšķirīgu uzglabāšanas ilgumu. Tika apgalvots, ka Savienības ražošanas nozares ražotajām forelēm salīdzinājumā ar Turcijā ražotajām forelēm esot atšķirīgi svara diapazoni. Visi minētie elementi ietekmējot cenu salīdzinājumu, un tādēļ tie būtu jāņem vērā. Tomēr netika sniegts neviens pierādījums, lai pamatotu šos apgalvojumus, un pārbaudes laikā gūtie pierādījumi nesniedza pamatojumu šiem apgalvojumiem. Kā paskaidrots 113. apsvērumā, cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas. Tāpēc ir pienācīgi ņemtas vērā visas cenu atšķirības, kuru pamatā ir dažādi ražojumu veidi.

(117)

Tāpēc saistībā ar cenu salīdzinājumu minētie apgalvojumi būtu jānoraida.

(118)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu tas, kā subsidētais imports ietekmē Savienības ražošanas nozari, tika pārbaudīts, ietverot visu to ekonomisko rādītāju novērtējumu, kuri bija saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(119)

Kā minēts 10. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(120)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz sūdzībā ietverto informāciju un FEAP un Eurostat datiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atlasīto Savienības ražotāju eksportētāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz atlasītajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par pietiekami reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(121)

Makroekonomiskie rādītāji ir: ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un subsīdijas starpības apmērs.

(122)

Mikroekonomiskie rādītāji ir: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(123)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms tika iegūts no FEAP un sūdzības iesniedzēja. FEAP dati tiek apkopoti, pamatojoties uz cenām audzētāju (EX-FARM) līmenī, un tie attiecas uz dzīvām zivīm, kas iegūtas katrā dalībvalstī. Tā kā FEAP dati tikai daļēji attiecās uz izmeklēšanas periodu, tie tika papildināti, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja aplēsēm. Turklāt, tā kā FEAP apkopo datus, pamatojoties uz cenām audzētāju līmenī, un tie attiecas uz iegūtām dzīvām zivīm, un lai izvairītos no dubultas uzskaitīšanas, tā importa daļa no visiem avotiem, kas paredzēta pārstrādei (apmēram 20 % no visa importa apjoma, izņemot “kūpinātas” zivis saskaņā ar informāciju, ko atlasītie ražotāji eksportētāji sniedza atbildēs uz anketas jautājumiem), tika pievienota ES dzīvu zivju ražošanas datiem.

(124)

Pamatojoties uz to, kopējais Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

5. tabula

Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(125)

Ražošana attiecīgajā periodā katru gadu samazinājās. Izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2010. gadu ražošana samazinājās par 19 %. Šis samazinājums bija izteiktāks par patēriņa samazinājumu attiecīgajā periodā.

(126)

Ražošanas jauda tika aplēsta, ražošanas apjomu dalot ar atlasīto Savienības ražotāju jaudas izmantojuma rādītāju.

(127)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā samazinājās par 17 %. Izmeklēšanas konstatējumi liecina, ka vairāki Savienības ražotāji attiecīgajā periodā ir slēguši savas ražotnes, tādējādi samazinot Savienības kopējo ražošanas jaudu.

(128)

Savienības ražotāju jaudas izmantojuma rādītājs attiecīgajā periodā bija apmēram 75 %, samazinoties par 1 procentu punktu laikposmā no 2010. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām.

(129)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(130)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms tika noteikts, pamatojoties uz kopējo ražošanas apjomu, kā aprakstīts 123. apsvērumā, atskaitot Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomu.

(131)

Eksporta pārdošanas apjoma pamatā bija Eurostat dati, kas pārveidoti kg VZE. Citas zivju sugas, kas iespējams iekļautas attiecīgajos KN kodos, tika uzskatītas par nenozīmīgām, jo tās neražoja Savienībā vai ražoja tikai ļoti mazos daudzumos. Tādēļ tika uzskatīts, ka Eurostat sniedza pietiekami ticamus datus par varavīksnes foreļu eksportu attiecīgajā periodā.

(132)

Tādējādi Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms no 2010. gada līdz izmeklēšanas periodam pastāvīgi samazinājās kopumā par 20 % visā attiecīgajā periodā. Šī negatīvā tendence ir bijusi izteiktāka par kopējā patēriņa samazinājumu tajā pašā periodā, kā aprakstīts 105. apsvērumā.

(133)

Tā rezultātā arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās attiecīgajā periodā un kopumā piedzīvoja kritumu par 8 procentu punktiem tajā pašā periodā. Vienlaikus Turcijas importa apjoms palielinājās par 72 % un attiecīgā tirgus daļa – par 8 procentu punktiem, kā iepriekš aprakstīts 108. apsvērumā, kas atbilda Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājumam.

(134)

Patēriņš Savienībā samazinājās no 2011. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām. Neraugoties uz to, ka pieprasījums Savienības tirgū samazinājās, Turcijas importa apjoms palielinājās gandrīz divas reizes, un tā rezultātā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā aizvien vairāk pieauga. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu, turpretim attiecīgais imports palielināja savu tirgus daļu sarūkošajā Savienības tirgū. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās vairāk nekā tirgus, savukārt Turcijas importa apjoms palielinājās gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē.

(135)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(136)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē tika aplēsta, pamatojoties uz kopējo ražošanas apjomu, kas dalīts ar atlasīto Savienības ražotāju ražīgumu. Ņemot vērā ražošanas apjoma samazinājumu (5. tabula), nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 22 %.

(137)

Tā kā nodarbinātība samazinājās straujāk par ražošanas apjomu, aplēstais ražīgums uz vienu darbinieku, mērot kā izlaidi kg VZE uz vienu darbinieku, attiecīgajā periodā palielinājās par 5 %.

(138)

Visas subsīdijas starpības ievērojami pārsniedz de minimis līmeni. Attiecībā uz kompensējamo subsīdiju daudzuma ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, ņemot vērā importa no Turcijas apjomus un cenas, šo ietekmi var vērtēt kā tādu, kas nav nenozīmīga.

(139)

Tā kā šī ir pirmā antisubsidēšanas izmeklēšana saistībā ar attiecīgo ražojumu, nav pieejamu datu, kas ļautu novērtēt iespējama iepriekšēja dempinga vai subsidēšanas ietekmi.

(140)

Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(141)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējās vienības pārdošanas cenas vispirms palielinājās no EUR 2,76 par kg VZE 2010. gadā līdz EUR 2,91 2011. gadā, tad samazinājās līdz EUR 2,89 2012. gadā un atkal pieauga līdz EUR 2,95 izmeklēšanas periodā. Kopumā atlasīto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %. Šis pieaugums tomēr nav bijis pietiekams, lai cīnītos ar paralēlu ražošanas izmaksu palielinājumu par 9 % tajā pašā periodā. Tā rezultātā izmeklēšanas periodā vidējā vienības neto pārdošanas cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām.

(142)

Atlasīto Savienības ražotāju ražošanas izmaksas pieauga no EUR 2,73 par kg VZE 2010. gadā līdz EUR 2,84 2011. gadā. Mērenāks palielinājums līdz EUR 2,89 tika novērots 2012. gadā. Lielāks palielinājums līdz EUR 2,98 bija vērojams izmeklēšanas periodā, kad ražošanas izmaksas pārsniedza vidējās vienības pārdošanas cenas, kopumā padarot Savienības ražošanu nerentablu. Vissvarīgākais ražošanas izmaksu elements ir barības cenas (zivju milti un zivju eļļa), kā arī enerģijas cenas un olu vai mazuļu cenas, kas attiecīgajā periodā palielinājās un kas tādējādi ir atspoguļotas ar vidējo ražošanas izmaksu pieaugumu.

(143)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku

(144)

Laikā no 2010. gada līdz izmeklēšanas periodam vidējās darbaspēka izmaksas par vienu atlasīto Savienības ražotāju darbinieku palielinājās par 4 %. Šis kopējais pieaugums attiecīgajā periodā ir salīdzinoši zems, un jebkurā gadījumā tas ir zemāks par vispārējo darbaspēka izmaksu pieaugumu (7,5 %) (9) un inflācijas līmeni (9,6 %) (10) Savienībā tajā pašā periodā.

(145)

Foreles ir ātrbojīgs ražojums, kura glabāšanas laiks, ja vien ražojums nav saldēts, ir mazāks par divām nedēļām. Tā kā atlasītie Savienības ražotāji netur foreļu krājumus pēc foreļu iegūšanas un nesaldē būtiskā apmērā savu ražojumus, krājumu līmenis nav uzskatāms par nozīmīgu kaitējuma rādītāju šajā izmeklēšanā.

(146)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(147)

Komisija noteica atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte 2010. un 2011. gadā nedaudz pieauga, bet saglabājās zemā līmenī, tikai nedaudz pārsniedzot peļņas un zaudējumu slieksni. Situācija turpināja pasliktināties 2012. gadā, kad rentabilitāte kļuva negatīva, un izmeklēšanas periodā, kad zaudējumi vēl vairāk pieauga. Tas, kā paskaidrots 142. apsvērumā, ir saistīts ar ražošanas izmaksu pieauguma tendenci, savukārt Savienības ražošanas nozare nevarēja attiecīgi palielināt cenas. Visā attiecīgajā periodā vairāki Savienības ražotāji pārtrauca darbību.

(148)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmā no 2010. līdz 2011. gadam bija novērojama pieauguma tendence, un pēc tam tā samazinājās. No 2012. gada līdz izmeklēšanas periodam tā dziļi samazinājās, kā rezultātā kopējā kumulatīvā naudas plūsma attiecīgajā periodā bija negatīva. Kopumā naudas plūsmas negatīvā tendence atbilst rentabilitātes samazināšanās tendencei, lai gan negatīvā naudas plūsma 2010. gadā un ievērojamais samazinājums laikposmā no 2012. gada līdz izmeklēšanas periodam arī radās to ieguldījumu dēļ, kas veikti konsolidācijas centienu dēļ, kā paskaidrots 149. apsvērumā.

(149)

Ieguldījumi pieauga tikai nedaudz laikposmā no 2010. gada līdz 2012. gadam, savukārt izmeklēšanas periodā tie ievērojami palielinājās. Ieguldījumi bija saistīti ar ražošanas iekārtu iegādi no uzņēmumiem, kas pārtraukuši darbību, un/vai saistīto uzņēmumu konsolidāciju, nevis ar esošo aktīvu aizstāšanu un papildu vai papildu un/vai jaunu iekārtu iegādi. Tādējādi lielākie ieguldījumi, kas veikti izmeklēšanas periodā, bija galvenokārt saistīti ar konsolidāciju. To apstiprina fakts, ka kopējā ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 17 %.

(150)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Attiecībā uz ienākumu no ieguldījumiem bija vērojamas tādas pašas tendences kā rentabilitātei, proti, tas pieauga no 2010. līdz 2011. gadam, taču tikai nedaudz pārsniedza peļņas un zaudējumu slieksni. Pēc tam ienākums no ieguldījumiem samazinājās un kļuva negatīvs 2012. gadā. Tas vēl vairāk samazinājās izmeklēšanas periodā. Šo negatīvo tendenci noteica tas, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt savas cenas, neraugoties uz ražošanas izmaksu pieauguma tendenci.

(151)

Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu atlasīto Savienības ražotāju pasliktinātā spēja ģenerēt naudu attiecībā uz līdzīgo ražojumu vājināja viņu finansiālo stāvokli, samazinot pašā uzņēmumā ģenerētos līdzekļus. Attiecībā uz finansējumu no bankām bija pieaugošas grūtības iegūt bankas finansējumu. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka kopumā spēja piesaistīt kapitālu pasliktinājās.

(152)

Izmeklēšana šajā posmā skaidri liecināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Kaitējums bija tirgus daļas zaudējums un jo īpaši rentabilitātes samazināšanās. Tajā pašā laikā attiecīgā ražojuma imports ieguva tirgus daļu, un tā cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām Savienības tirgū.

(153)

Daži kaitējuma rādītāji, piemēram, vienības pārdošanas cena, vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku, ražīgums un ieguldījumi attīstījās pozitīvi. Attiecībā uz vienības pārdošanas cenām pieaugumu izraisīja ražošanas izmaksu palielinājums. Tomēr šis palielinājums nekompensēja visu vienības izmaksu pieaugumu, tādējādi rentabilitāte 2012. gadā bija negatīva. Kā skaidrots 144. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares vidējo darbaspēka izmaksu uz vienu darbinieku pieaugums bija mazāks par vispārējo darbaspēka izmaksu pieaugumu un inflāciju Savienībā. Savienības ražošanas nozarei bija jāsamazina tās darbinieku skaits, kā rezultātā palielinājās ražīgums uz vienu darbinieku. Ieguldījumu pieaugums galvenokārt bija saistīts ar ražošanas iekārtu iegādi no uzņēmumiem, kas pārtraukuši darbību, un konsolidāciju, nevis ar esošo aktīvu aizstāšanu vai jaunu iekārtu iegādi.

(154)

Kaitējuma rādītājiem lielākoties bija negatīvas tendences. Savienības ražošanas nozare cieta no tā, ka samazinājās rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem. Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem, kas 2010. un 2011. gadā bija vien virs peļņas un zaudējumu sliekšņa, kļuva negatīvi 2012. gadā un turpināja samazināties izmeklēšanas periodā. Tajā pašā laikā ražošanas apjoms, ražošanas jauda, nodarbinātība un tirgus daļas tika samazinātas subsidētā importa spiediena ietekmē.

(155)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 4. punkta nozīmē.

(156)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja, vai subsidētais imports no attiecīgās valsts ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 6. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai bija citi zināmie faktori, kuri tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija garantēja, ka iespējamais kaitējums, ko izraisījuši citi faktori, kas nav saistīti ar subsidēto importu no attiecīgās valsts, nav attiecināts uz subsidēto importu. Minētie faktori ir šādi:

(157)

Lai noteiktu, vai ir cēloņsakarība starp Turcijas attiecīgā ražojuma subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, Komisija analizēja subsidētā importa apjomu un cenu līmeni un to, cik lielā mērā minētais imports varētu būt izraisījis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(158)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka subsidētais imports no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā palielinājās gandrīz divas reizes. Tā rezultātā tirgus daļa palielinājās par 8 procentu punktiem no 9 % 2010. gadā līdz 17 % izmeklēšanas periodā. Tas notika, neraugoties uz patēriņa samazināšanās tendenci. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozare zaudēja 8 procentu punktus no savas tirgus daļas.

(159)

Subsidētā importa vidējās cenas palielinājās par 5 % laikposmā no 2010. gada līdz izmeklēšanas periodam. Minētā palielinājuma iemesls bija ražošanas izmaksu vispārējs pieaugums. Tomēr importa cenas joprojām bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Subsidētā importa cenas bija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām – vidējā cenu samazinājuma starpība izmeklēšanas periodā bija 9 %. Tajā pašā laikā, ņemot vērā attiecīgā produkta subsidētā importa pieaugumu, kas radīja būtisku spiedienu uz cenām Savienības tirgū, Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt pārdošanas cenas tādā mērā, lai tās varētu segt ražošanas izmaksu pieaugumu, un jebkurā gadījumā Savienības ražošanas nozare nevarēja nepārsniegt Turcijas subsidētā importa cenas.

(160)

Tika konstatēts, ka subsidētā importa apjoma pieaugums no Turcijas un tā tirgus daļas pieaugumus skaidri sakrita ar Savienības ražošanas nozares tirgus, ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un nodarbinātības samazinājumu, kā arī rentabilitātes, naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem samazinājuma tendenci. Tādējādi uzskatāms, ka subsidētais imports izdarīja spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, kas pēc tam veicināja šīs nozares nespēju palielināt pārdošanas cenas atbilstīgi izmaksām, veicināja tirgus daļas samazinājumu un vispārēju ekonomikas un finansiālā stāvokļa pasliktināšanos,

(161)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās bija saistīta ar Turcijas subsidētā importa pieaugumu un ka minētajam importam bija noteicoša ietekme uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(162)

Citu trešo valstu (Čīles, Norvēģijas, Bosnijas un Hercegovinas u. c.) importa apjoms attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

11. tabula

Imports no trešām valstīm

(163)

Importa apjoms no visām citām trešām valstīm bija zemā līmenī un attiecīgajā periodā pat nedaudz samazinājās. Laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam tas palielinājās, bet pēc tam samazinājās un izmeklēšanas periodā sasniedza nedaudz mazāku apjomu nekā attiecīgā perioda sākumā 2010. gadā. Tirgus daļa uzrādīja līdzīgu tendenci. Laikposmā no 2010. gada līdz 2011. gadam tā palielinājās, bet tad atkal samazinājās 2012. gadā un izmeklēšanas periodā. Kopumā to tirgus daļa attiecīgajā periodā nedaudz pieauga no 2,4 % līdz 2,7 %. Tajā pašā laikā importa apjoms no Turcijas bija daudz augstākā līmenī gan apjoma, gan tirgus daļas ziņā, un uzrādīja pastāvīga pieauguma tendenci.

(164)

Attiecīgajā periodā vidējās importa cenas palielinājās. Kopumā attiecīgajā periodā vidējās importa cenas palielinājās par 12 %. Importa cenas no citām trešām valstīm bija zemākas par atlasīto Savienības ražotāju vidējām vienības pārdošanas cenām, bet augstākas par Turcijas importa cenām, izņemot 2012. gadu, kad tās bija nedaudz zemākas.

(165)

Ņemot vērā visu citu trešo valstu zemo un stabilo importa apjomu, kā arī mazo un diezgan stabilo tirgus daļu, kā arī to cenu līmeņus, kas atbilda vispārējam cenu līmenim Savienībā, Komisija šajā posmā secināja, ka imports no citām trešām valstīm neveicināja kaitējumu, kas bija nodarīts Savienības ražošanas nozarei.

(166)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

12. tabula

Savienības eksporta rādītāji

(167)

Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 25 %. Tomēr Savienības tirgus ir galvenais Savienības ražošanas nozares tirgus un tās eksports veidoja tikai aptuveni 3 % no tās produkcijas 2010.–2011. gadā un aptuveni 5 % izmeklēšanas periodā. Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas cenas bija aptuveni par 30 % augstākas nekā tās vidējās pārdošanas cenas Savienībā, radot lielāku peļņu nekā pārdošanas apjomu Savienības tirgū.

(168)

Pamatojoties uz to, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nepārtrauc cēloņsakarību starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(169)

Savienības patēriņš saglabājās stabils no 2010. līdz 2011. gadam un samazinājās par 12 % laikposmā no 2011. gada līdz izmeklēšanas periodam, kopumā samazinoties par 12 %. Tomēr patēriņa samazinājuma kontekstā subsidētais Turcijas imports spēja palielināt savu tirgus daļu par 8 procentu punktiem vai 95 %, savukārt Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu arī par 8 procentu punktiem. Tāpēc Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājumu nevarēja izskaidrot tikai ar kopējo patēriņa samazināšanos. Tāpēc subsidētā importa straujais pieaugums sarūkošā tirgū par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām Savienības tirgū, neatkarīgi radīja kaitējumu un, kā secināts 160. apsvērumā, tam bija būtiska ietekme.

(170)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija šajā posmā secināja, ka patēriņa samazinājums, lai gan tas, iespējams, ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, pats par sevi nevar pamatot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, un tāpēc tas nevar izjaukt cēloņsakarību starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(171)

Egejas jūras eksportētāju apvienība apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu ir radījusi konkurence ar citām zivju sugām, piemēram, pangasīdsamiem, lielajām forelēm un lašiem.

(172)

Pangasīdsamu gadījumā attiecīgajā periodā importa apjoms samazinājās par aptuveni 24 %. Tas ir pretrunā attiecīgā ražojuma importa pieaugumam tajā pašā periodā.

(173)

Citu zivju sugu gadījumā saskaņā ar pieejamo informāciju, proti, publiski pieejamu Kopenhāgenas Universitātes Fødevareøkonomisk institūta pētījumu (11), jāatzīmē, kā lielās foreles un laši ir aizstājēji, kuri konkurē vienā un tajā pašā tirgus segmentā. Turpretim foreles, uz ko attiecas pašreizējā izmeklēšana, pārdod dažādos tirgus segmentos un nepastāv tieša saikne starp lielo foreļu vai lašu cenām un to foreļu cenām, uz kurām attiecas pašreizējā izmeklēšana.

(174)

Pamatojoties uz minēto, šie apgalvojumi būtu jānoraida.

(175)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija secināja, ka šajā posmā konkurence ar citām zivju sugām neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(176)

Egejas jūras eksportētāju apvienība turklāt apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu ir izraisījis administratīvais un regulatīvais slogs, kā arī ierobežojumi izmantot noteiktus ģeogrāfiskos apgabalus akvakultūras vajadzībām.

(177)

Varbūtējā cēloņsakarība starp minētajām administratīvajām un regulatīvajām prasībām un kaitējumu nebija pamatota. Jo īpaši, netika pierādīts, ka administratīvais un regulatīvas satvars, tostarp ģeogrāfiskie ierobežojumi attiecībā uz apgabaliem, kas ir pieejami akvakultūras vajadzībām, attiecīgajā periodā būtu mainījušies tā, lai radītu kaitējumu. Faktiski šie minētie elementi tikai raksturo vispārējo akvakultūras nozares ekonomikas un regulatīvo vidi Savienībā un neizskaidro Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos attiecīgajā periodā. Tāpēc šis apgalvojums būtu jānoraida.

(178)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja šajā posmā, ka varbūtējais administratīvais un regulatīvais slogs un ģeogrāfiskie ierobežojumi nepārtrauc cēloņsakarību starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(179)

Egejas jūras eksportētāju apvienība un viens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka lielajiem mazumtirgotājiem Savienībā ir ietekme sarunās par sev izdevīgākiem noteikumiem un ka jebkāds Savienības ražotājiem nodarītais kaitējums izriet no cenu spiediena, ko izraisījuši šādi mazumtirgotāji, un nav saistīts ar importu no Turcijas.

(180)

Neviens no lielajiem mazumtirgotājiem nepieteicās un nesadarbojās šajā izmeklēšanā. Jebkurā gadījumā Turcijas importa cenas bija subsidētas un zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām visā attiecīgajā periodā. Izmeklēšanas periodā cenu samazinājuma starpība bija no 5 % līdz 18 %. Saskaņā ar šo scenāriju varbūtējais cenu spiediens, ko radījuši lielie mazumtirgotāji, nevarēja izskaidrot vispārējo ekonomikas un finanšu stāvokļa pasliktināšanos un jo īpaši tirgus daļas samazināšanos, taču tas varēja būt tikai nedaudz (ja vispār) veicinājis kaitējumu.

(181)

Pamatojoties uz to, Komisija šajā posmā secināja, ka jebkāds iespējamais lielo mazumtirgotāju izdarītais cenu spiediens nepārtrauc cēloņsakarību starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(182)

Egejas jūras eksportētāju apvienība apgalvoja, ka vismaz dažu Savienības ražotāju rādītāju pasliktināšanās bija saistīta ar pārmērīgiem ieguldījumiem, nevis importu no Turcijas. Tā pati persona arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazinājums daļēji bija saistīts ar lielākiem finansiālajiem izdevumiem, valūtas kursa svārstībām un izmaksām, kas radušās tiesvedības rezultātā.

(183)

Apgalvojumi par varbūtējiem pārmērīgiem ieguldījumiem un izmaksām, kas radušās tiesvedības rezultātā, netika pamatoti. Turklāt izmeklēšanas konstatējumi neliecināja par labu apgalvojumam, ka minētajiem faktoriem varētu būt bijusi jebkāda būtiska ietekme uz atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti.

(184)

Apgalvojumi par finansiālo izdevumu palielinājumu un valūtas kursa svārstībām netika konkretizēti vai jebkādā veidā pamatoti. Turklāt izmeklēšanas konstatējumi neliecināja par labu apgalvojumam, ka minētajiem faktoriem varētu būt bijusi jebkāda ietekme uz atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti.

(185)

Tāpēc šie apgalvojumi būtu jānoraida.

(186)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija šajā posmā secināja, ka varbūtējie pārmērīgie ieguldījumi, finansiālie izdevumi, valūtas kursa svārstības un ārkārtas zaudējumi, kas saistīti ar tiesvedību, neveicināja nodarīto kaitējumu un tādējādi nevarēja pārtraukt cēloņsakarību starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(187)

Iepriekš veiktā analīze ir pierādījusi, ka subsidētā importa apjoms un tirgus daļa no attiecīgās valsts ir ievērojami pieaugusi. Minētā importa pieaugums par cenām, kas ir zemākas par Savienības pārdošanas cenām, radīja Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka importam no Turcijas bija noteicoša ietekme uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(188)

Tika analizēti arī citi faktori, kas būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šajā sakarā tika konstatēts, ka imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, konkurence ar citām zivju sugām, administratīvais un regulatīvais slogs, ģeogrāfiskie ierobežojumi, pārmērīgi ieguldījumi, finansiāli izdevumi, valūtas kursa svārstības un ārkārtas zaudējumi, kas saistīti ar tiesvedību, neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Citi faktori, piemēram, patēriņa attīstība Savienībā un cenu spiediens, ko izdarīja lielie mazumtirgotāji, varētu būt veicinājuši radīto kaitējumu, bet tie nevarēja pārtraukt cēloņsakarību starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā nodarīto kaitējumu.

(189)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka attiecīgās valsts subsidētais imports ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka nekādi citi faktori nav pārtraukuši minēto cēloņsakarību. Kaitējums galvenokārt izpaudās kā ražošanas un ražošanas jaudas, pārdošanas apjoma, tirgus daļas, nodarbinātības samazināšanās, peļņai un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā kļūstot negatīvam.

(190)

Neraugoties uz to, ka ir izdarīts secinājums par subsidēšanu, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 31. pantu pārbaudīja, vai var nepārprotami secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Savienības interešu noteikšanu veica, novērtējot visas dažādo iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(191)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisīja Turcijas subsidēts imports.

(192)

Pasākumu noteikšana atjaunotu tirgū godīgu konkurenci. Savienības ražošanas nozares finanšu darbības rādītāju negatīvā tendence izriet no tās grūtībām konkurēt ar subsidētu importu no attiecīgās valsts. Tāpēc kompensācijas maksājumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei palielināt savas cenas, lai segtu ražošanas izmaksas un tādējādi palielinātu savu tirgus daļu, nodarbinātību, ražošanu un uzlabotu savus finansiālās darbības rādītājus, piemēram, rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem.

(193)

Ja šādi pasākumi netiks noteikti, Turcijas importa cenu spiediens, visticamāk, turpinās radīt negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Ja stāvoklis vēl turpinātu pasliktināties, ražošana samazinātos vēl vairāk un tiktu slēgts vēl vairāk ražotņu, tādējādi tiktu apdraudēta nodarbinātība un ieguldījumi Savienībā.

(194)

Pamatojoties uz to, Komisija šajā posmā secināja, ka kompensācijas pasākumi ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(195)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties importētājus un to pārstāvošās apvienības. Kā norādīts iepriekš 12. apsvērumā, pieteicās trīs uzņēmumi, atbildot uz atlases anketu nesaistītajiem importētājiem. Līdz ar to anketas tika nosūtītas visiem trim uzņēmumiem, kuri pieteicās, bet tikai viens no tiem atbildēja. No atbildes kļuva skaidrs, ka, lai gan šis uzņēmums izmeklēšanas periodā bija ievedis ļoti nelielu foreļu apjomu, tas nebija parasts foreļu importētājs, bet gan citu zivju produktu importētājs. Šā uzņēmuma importētais foreļu apjoms nebija pietiekams, lai to varētu uzskatīt par reprezentatīvu.

(196)

Vēlākā posmā pieteicās cits importētājs, tomēr tas neatbildēja uz anketas jautājumiem. Minētais importētājs apgalvoja, ka maksājumu noteikšana foreļu importam no Turcijas pārtrauktu tā importa darbību, taču importētājs neprecizēja šo apgalvojumu un nesniedza nekādu informāciju, kas palīdzētu novērtēt jebkādu iespējamo ietekmi uz tā darījumdarbību, piemēram, ietekmi uz rentabilitāti un importa un tālākpārdošanas cenām.

(197)

Kaut gan nevar izslēgt, ka kompensācijas maksājumu noteikšanu ietekmēs nesaistītos importētājus, šādu maksājumu mērķis ir atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū. Pastāv arī citi piegādes avoti, un importētājiem Savienībā, reaģējot uz maksājumu noteikšanu, vajadzētu spēt pārslēgties uz citiem piegādes avotiem. Kopumā izmeklēšana neatklāja, ka maksājumu noteikšanai būtu jebkāda būtiska nelabvēlīga ietekme uz nesaistītajiem importētājiem/tirgotājiem Savienībā.

(198)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka nesaistītie importētāji/tirgotāji nav iesnieguši citus datus, Komisija šajā posmā secināja, ka pasākumu noteikšanai nebūtu būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz nesaistītajiem importētājiem/tirgotājiem.

(199)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties lietotājus un to pārstāvošās apvienības, kā arī patērētāju organizāciju pārstāvjus. Turklāt Komisija sazinājās ar visām zināmajām attiecīgajām pusēm. Tomēr neviena no šīm personām nepieteicās.

(200)

Pēc procedūras sākšanas paziņojuma termiņa pieteicās divas personas un apgalvoja, ka tās piegādā mašīnas foreļu ražotājiem/pārstrādātājiem Turcijā.

(201)

Viena persona apgalvoja, ka maksājumu noteikšana varētu izraisīt cenu pieaugumu galapatērētājiem. Šī persona tomēr nepamatoja minēto apgalvojumu. Izmeklēšanā netika atklāts, ka maksājumu noteikšanai būtu jebkāda būtiska nelabvēlīga ietekme uz galapatērētājiem. Kā minēts iepriekš, patērētāju organizācijas nesadarbojās un nesniedza informāciju, pamatojoties uz kuru pasākumu ietekmi varētu izvērtēt sīkāk. Jebkurā gadījumā, lai arī kompensācijas maksājumiem var būt ietekme uz importa cenām, šādu iespējamu cenas pieaugumu var vismaz daļēji samazināt izplatīšanas ķēdē, un tāpēc jebkāds cenu pieaugums galapatērētājam nevarētu būt nozīmīgs patērētāju līmenī.

(202)

Turklāt kompensācijas maksājumu mērķis ir atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū, nevis Savienībā ierobežot importu par godīgām cenām.

(203)

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī lietotāju un patērētāju organizāciju nesadarbošanos izmeklēšanā un jo īpaši pasākumu līmeni, Komisija šajā posmā secināja, ka pasākumu noteikšanai kopumā nebūtu būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz lietotājiem, patērētājiem un piegādātājiem.

(204)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka noteikt pagaidu pasākumus attiecīgā ražojuma importam no Turcijas nav Savienības interesēs.

(205)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm un lai novērstu turpmāku subsidēta importa uzraisītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, būtu jānosaka pagaidu kompensācijas pasākumi.

(206)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(207)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu subsidēta importa.

(208)

Imports no Turcijas sāka ievērojami palielināties galvenokārt 2008. gadā, t. i., pirms attiecīgā perioda. Tāpēc Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgā perioda sākumā 2010. gadā netika uzskatīta par reprezentatīvu. Tā kā līdz 2008. gadam importa no Turcijas Savienības tirgū spiediens nebija būtisks, tika uzskatīts, ka peļņas norma, kas gūta pirms minētā perioda, varētu būt pamatota. Saskaņā ar sūdzību Dānijas foreļu ražošanas nozarei 2006. un 2007. gadā bija tāda peļņas norma, kas vidēji sasniedza vai pārsniedza 12 % līmeni. Tāpēc, pamatojoties uz to, šajā posmā tika uzskatīts, ka peļņas normu 12 % apmērā no apgrozījuma var uzskatīt par piemērotu līmeni, ko Savienības ražošanas nozare varētu cerēt iegūt, ja nebūtu kaitējumu radošās subsidēšanas.

(209)

Egejas jūras eksportētāju apvienība un viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka mērķa peļņai vajadzētu būt mazākai par 12 %, jo: i) iepriekšējās izmeklēšanās (laši; lielās varavīksnes foreles) izmantotā mērķa peļņa bija zemāka, ii) faktiskā Savienības ražošanas nozares peļņas norma attiecīgā perioda sākumā arī bija zemāka, un iii) peļņas norma 12 % apmērā attiecas tikai uz Dānijas foreļu ražošanas nozari un nevis uz Savienības ražošanas nozari kopumā, un tādēļ tā nav reprezentatīva. Visbeidzot, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka būtu jāizmanto 3 % peļņas norma, jo šāda peļņa atbilstot vidējai peļņas normai pārtikas ražošanas nozarē kopumā.

(210)

Pirmkārt, attiecībā uz salīdzinājumu ar lašu un lielo foreļu izmeklēšanām jāatzīmē, ka katrā izmeklēšanā ir jāizdara secinājumi, pamatojoties uz tās individuālajiem rādītājiem. Šajā konkrētajā gadījumā pašreizējās izmeklēšanas lietā bija pieejama informācija, kas tika atzīta par pamatotu, un tāpēc tā tika izmantota.

(211)

Otrkārt, būtu pamatoti, ja šāda veida ražošanas nozare šajā jomā normālos konkurences apstākļos, proti, ja nav subsidēta importa, varētu sasniegt mērķa peļņas līmeni par līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu Savienības tirgū. Ņemot vērā to, ka attiecīgajā periodā un vēl pirms tām bija ievērojams subsidētā importa daudzums, nevarēja atzīt, ka pastāv normālas konkurences apstākļi. Peļņas līmenis 12 % apmērā tika sasniegts laikā, kad nebija būtiskas Turcijas importa klātbūtnes Savienības tirgū, un tādējādi tas tiek uzskatīts par pamatotu mērķa peļņu pašreizējās lietas apstākļos šajā posmā.

(212)

Treškārt, Dānijas foreļu ražošanas nozari uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu attiecībā uz Savienības tirgu, jo Dānija bija viena no galvenajām foreļu ražotājvalstīm Savienībā. Tā kā šajā posmā nebija pieejama cita informācija, Dāniju izmantoja, lai noteiktu mērķa peļņas līmeni.

(213)

Visbeidzot, apgalvojums, ka vispārējā peļņas norma pārtikas ražošanas nozarē bija daudz zemāka, nebija pamatots. Komisija uzskatīja, ka jebkurā gadījumā Dānijas foreļu ražošanas nozares peļņas norma vairāk ņem vērā šīs nozares īpatnības un līdz ar to būtu piemērotāka. Patiesi, pārtikas ražošanas nozari veido dažādas apakškategorijas, kas atbilst dažādiem tirgus segmentiem un kam ir atšķirīgi tirgus nosacījumi, kuri var nebūt piemērojami foreļu ražošanas nozarei.

(214)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija šajā posmā secināja, ka mērķa peļņas norma 12 % apmērā no apgrozījuma bija saprātīga izvēle.

(215)

Pamatojoties uz to, Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozarei kaitējumu neradošu līdzīgā ražojuma cenu, no Savienības pārdošanas cenas atņemot faktisko peļņas normu, kas gūta izmeklēšanas periodā, un to aizstājot ar 12 % peļņas normu.

(216)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, atlasīto Turcijas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar atlasīto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(217)

Kaitējuma novēršanas līmenis “I pielikuma uzņēmumiem” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir definēts tādā pašā veidā kā subsīdiju starpība minētajiem uzņēmumiem (sk. 96. un 97. apsvērumu).

(218)

Pagaidu kompensācijas maksājumi saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1. punkta mazākā maksājuma noteikumu būtu jānosaka Turcijas izcelsmes varavīksnes foreļu importam (Oncorhynchus mykiss), dzīvas ar svaru 1,2 kg vai mazāk gabalā vai svaigas, atdzesētas, saldētas un/vai kūpinātas veselu zivju veidā vai bez galvas, vai fileju veidā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar subsīdiju starpībām. Maksājuma summa būtu jānosaka zemākās subsīdiju starpības apmērā.

(219)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu kompensācijas maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas.

(220)

Iepriekš minētie kompensācijas pasākumi ir noteikti ad valorem maksājumu veidā, proti, proporcionāli importa vērtībai.

(221)

Individuālu uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļoja izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un ko ražojušas minētās juridiskās personas.

(222)

Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp struktūras, kas ir saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, attiecas maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz tiem neattiecas individuālas kompensācijas maksājuma likmes.

(223)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot minētās individuālās kompensācijas maksājuma likmes, ja tas nomaina pēc tam tā struktūras nosaukumu. Pieprasījums adresējams Komisijai (12). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj parādīt, ka izmaiņas neietekmē uzņēmuma tiesības gūt ieguvumu no tam piemērojamās maksājuma likmes. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt ieguvumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(224)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas ir saistīts ar maksājumu likmju atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu individuālo kompensācijas maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie kompensācijas maksājumi, dalībvalstu muitas dienestiem jāuzrāda derīgs rēķins. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas II pielikumā. Uz importu, kam nav pievienots minētais rēķins, attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo kompensācijas maksājumu.

(225)

Lai pienācīgi piemērotu kompensācijas maksājumus, atlikušais maksājums visiem pārējiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(226)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētajā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(227)

Secinājumi attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā,

—

dzīvas ar svaru 1,2 kg vai mazāk gabalā, vai

—

svaigas, atdzesētas, sasaldētas un/vai kūpinātas:

6.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/36

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 808/2004 ir izveidota vienota sistēma, lai regulāri sagatavotu Eiropas statistiku par informācijas sabiedrību.

(2)

Ir vajadzīgi īstenošanas pasākumi, lai noteiktu datus, kas jāiesniedz 1. moduļa “Uzņēmumi un informācijas sabiedrība” un 2. moduļa “Indivīdi, mājsaimniecības un informācijas sabiedrība” statistikas sagatavošanai, un lai noteiktu to nosūtīšanas termiņus.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,