21.11.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/1

---

PADOMES LĒMUMS 2014/821/KĀDP

(2014. gada 4. novembris)

par to, lai parakstītu un noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par Eiropas Savienības padomdevējas misijas civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) statusu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 5. un 6. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2014. gada 22. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/486/KĀDP (1).

(2)	Tajā pašā dienā Padome pieņēma lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Ukrainu, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas statusu Ukrainā.

(3)	Savienība un Ukraina ir risinājušas sarunas attiecībā uz nolīguma par Eiropas Savienības padomdevējas misijas civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) statusu (“nolīgums”).

(4)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Ukrainu par Eiropas Savienības padomdevējas misijas civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) statusu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots izraudzīties personu vai personas, kas tiesīgas parakstīt nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Savienībai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  Padomes Lēmums 2014/486/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs) par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) (OV L 217, 23.7.2014., 42. lpp.).

---

21.11.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/3

---

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Ukrainu par Eiropas Savienības padomdevējas misijas civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) statusu

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Eiropas Savienība” vai “ES”,

no vienas puses, un

UKRAINA, turpmāk “Ukraina” vai “uzņēmējvalsts”,

no otras puses,

turpmāk abas kopā “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ:

—	Ukrainas ārlietu ministra 2014. gada 11. jūlija vēstuli Eiropas Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos,

—	Padomes Lēmumu 2014/486/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs) par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine),

—	to, ka šis nolīgums neietekmēs Pušu tiesības un pienākumus, ko tām uzliek starptautiski nolīgumi un citi instrumenti, ar kuriem ir izveidotas starptautiskas tiesas, tostarp Starptautiskās Krimināltiesas Statūti,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šo nolīgumu piemēro Eiropas Savienības padomdevējai misijai Ukrainā (EUAM Ukraine) un tās personālam.

2.   Šo nolīgumu piemēro vienīgi Ukrainas teritorijā.

3.   Šajā nolīgumā:

a)	“EUAM Ukraine” vai “misija” ir ES padomdevēja misija civilās drošības sektora reformai Ukrainā, ko izveidoja Eiropas Savienības Padome ar Lēmumu 2014/486/KĀDP, tostarp misijas komponenti, vienības, štābs un personāls, kas izvietots uzņēmējvalsts teritorijā un norīkots darbam EUAM Ukraine;

b)	“misijas vadītājs” ir EUAM Ukraine misijas vadītājs, kuru ieceļ Eiropas Savienības Padome;

c)	“Eiropas Savienība (ES)” ir ES pastāvīgās struktūras un to personāls;

d)

“EUAM Ukraine personāls” ir misijas vadītājs, ES dalībvalstu, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un ES iestāžu norīkotais misijas personāls, kā arī to ārpus ES esošo valstu norīkotais personāls, kuras ES uzaicinājusi piedalīties EUAM Ukraine, starptautiskais personāls, ko EUAM Ukraine pieņēmusi darbā uz līguma pamata misijas sagatavošanai, atbalstam un īstenošanai, un personāls, kas misijā veic kādas nosūtītājvalsts, ES iestādes vai EĀDD uzdevumu. Tas neietver komerciālus līgumslēdzējus vai vietējo personālu;

e)	“štābs” ir EUAM Ukraine galvenais štābs Kijevā;

f)	“nosūtītājvalsts” ir jebkura ES dalībvalsts vai ārpus ES esošā valsts, kas norīkojusi personālu darbam misijā;

g)	“objekti” ir visas ēkas, telpas, iekārtas un zeme, kas nepieciešamas misijas darbību veikšanai, kā arī misijas personāla izmitināšanai;

h)	“vietējais personāls” ir no Ukrainas valstspiederīgajiem vai tās pastāvīgiem iedzīvotājiem veidots personāls;

i)	“oficiāla sarakste” ir visa sarakste, kas attiecas uz EUAM Ukraine un tās funkcijām;

j)	“EUAM Ukraine transportlīdzekļi” ir visas automašīnas un citi transportlīdzekļi, kas ir EUAM Ukraine īpašumā vai ko EUAM Ukraine īrē vai nomā;

k)	“EUAM Ukraine aktīvi” ir ekipējums, tostarp transportlīdzekļi, un patēriņa preces, kas vajadzīgas EUAM Ukraine darbībām.

2. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   EUAM Ukraine un EUAM Ukraine personāls ievēro uzņēmējvalsts normatīvos aktus un atturas no jebkādas rīcības vai darbības, kas nav saderīga ar EUAM Ukraine mērķiem.

2.   EUAM Ukraine autonomi pilda savas funkcijas saskaņā ar šo nolīgumu. Uzņēmējvalsts ievēro EUAM Ukraine vienoto un starptautisko būtību.

3.   Misijas vadītājs regulāri informē uzņēmējvalsts valdību par uzņēmējvalsts teritorijā dislocētā EUAM Ukraine personāla skaitu.

3. pants

Identifikācija

1.   Ukrainas Ārlietu ministrijai (Ukrainas ĀM) tiek iesniegts misijas darbības laikposmam norīkotā EUAM Ukraine personāla saraksts, tostarp ierašanās un aizbraukšanas datumi, un vajadzības gadījumā šis saraksts tiek atjaunināts. EUAM Ukraine personālam ir identifikācijas kartes, kuras izsniedz Ukrainas ĀM un kuras apliecina EUAM Ukraine personāla statusu.

2.   Uz EUAM Ukraine transportlīdzekļiem var būt īpašas EUAM Ukraine atšķirības zīmes, kuru paraugu iesniedz attiecīgajām uzņēmējvalsts iestādēm, un īpašas reģistrācijas numura zīmes, kuras izsniedz diplomātiskajām pārstāvniecībām Ukrainā.

3.   EUAM Ukraine ir tiesības pēc misijas vadītāja lēmuma pie sava štāba un citur izkārt ES karogu – vienu pašu vai kopā ar uzņēmējvalsts karogu. Atbilstīgi misijas vadītāja lēmumam pie misijas objektiem, uz EUAM Ukraine transportlīdzekļiem, kā arī formas tērpiem var būt EUAM Ukraine iesaistīto kontingentu valstu karogi vai zīmotnes.

4. pants

Robežšķērsošana un pārvietošanās Ukrainas teritorijā

1.   EUAM Ukraine personāls, EUAM Ukraine aktīvi un EUAM Ukraine transportlīdzekļi šķērso uzņēmējvalsts robežu oficiālos robežšķērsošanas punktos, jūras ostās un pa starptautiskiem gaisa koridoriem.

2.   Uzņēmējvalsts veicina EUAM Ukraine personāla un EUAM Ukraine aktīvu, EUAM Ukraine transportlīdzekļu iekļuvi uzņēmējvalsts teritorijā un izkļuvi no tās. EUAM personāls šķērso Ukrainas valsts robežu ar derīgām pasēm. Iebraucot uzņēmējvalsts teritorijā un izbraucot no tās, EUAM Ukraine personālam, kam ir misijas identifikācijas karte vai pagaidu pierādījums par dalību EUAM Ukraine, nepiemēro muitas kontroli, vīzas un imigrācijas prasības un cita veida imigrācijas kontroli uzņēmējvalsts teritorijā.

3.   EUAM Ukraine personālam nepiemēro uzņēmējvalsts noteikumus, kas reglamentē ārvalstnieku reģistrāciju un uzraudzību, bet tas uzņēmējvalsts teritorijā negūst pastāvīgas uzturēšanās vai pastāvīgas dzīvesvietas tiesības.

4.   EUAM Ukraine importē uzņēmējvalsts muitas teritorijā vai eksportē no Ukrainas muitas teritorijas aktīvus, tostarp transporta iekārtas, kas paredzētas dienesta vajadzībām Ukrainā, nepiemērojot tiem muitas pārbaudes. Šādas preces, tostarp automašīnas, deklarē saskaņā ar uzņēmējvalsts muitas tiesību aktiem, ko piemēro diplomātiskajām pārstāvniecībām.

5.   EUAM Ukraine personāls var vadīt automašīnas, kuģus, gaisa kuģus un jebkādus citus transportlīdzekļus uzņēmējvalsts teritorijā, ar noteikumu, ka tam ir derīga attiecīgi valsts vai starptautiska autovadītāja, kuģa kapteiņa vai pilota apliecība. Uzņēmējvalsts, neiekasējot nodokli vai maksu, atzīst par derīgām autovadītāja apliecības vai atļaujas, kas ir EUAM Ukraine personālam.

6.   EUAM Ukraine un EUAM Ukraine personāls ar savām automašīnām un jebkādiem citiem transportlīdzekļiem, iekārtām un materiāliem var brīvi un neierobežoti pārvietoties visā uzņēmējvalsts teritorijā, tostarp tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā, ievērojot Ukrainas tiesību aktus.

Vajadzības gadījumā var slēgt papildu nolīgumus saskaņā ar 18. pantu.

7.   Ceļojot dienesta pienākumu pildīšanas nolūkos, EUAM Ukraine personāls un vietējais personāls var izmantot valsts ceļus, tiltus, prāmjus, lidostas un ostas, nemaksājot nodevas, nodokļus, maksas vai cita veida maksājumus. EUAM Ukraine nav atbrīvota no pamatotiem maksājumiem par pieprasītiem un saņemtiem pakalpojumiem saskaņā ar nosacījumiem, ko piemēro pakalpojumiem, ko sniedz uzņēmējvalsts valstspiederīgajiem.

5. pants

Privilēģijas un imunitāte, ko uzņēmējvalsts piešķir EUAM Ukraine

1.   Objekti ir neaizskarami. Uzņēmējvalsts pārstāvjiem nav atļauts tajos ierasties bez misijas vadītāja piekrišanas.

2.   Objekti, to aprīkojums un citi tajos esošie aktīvi, kā arī misijai piederošie transportlīdzekļi ir neaizskarami attiecībā uz kratīšanu, rekvizīciju, apķīlāšanu vai arestu.

3.   EUAM Ukraine, tās īpašumam un EUAM Ukraine aktīviem neatkarīgi no to atrašanās vietas un valdītāja ir imunitāte attiecībā uz tiesvedību jebkādā formā.

4.   EUAM Ukraine arhīvi un dokumenti neatkarīgi no to atrašanās vietas vienmēr ir neaizskarami.

5.   Oficiālā sarakste ir neaizskarama.

6.   EUAM Ukraine ir atbrīvota no visām valsts, reģionu un pašvaldību nodevām, nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem par precēm, ko tā iepirkusi un importējusi, sniegtiem pakalpojumiem, un objektiem, ko tā izmantojusi EUAM Ukraine vajadzībām. EUAM Ukraine nav atbrīvota no nodevām, nodokļiem vai maksām, ko iekasē kā atlīdzību par sniegtiem pakalpojumiem.

7.   Uzņēmējvalsts ļauj ievest priekšmetus EUAM Ukraine vajadzībām un atbrīvo minētos priekšmetus no visām muitas nodevām, nodokļiem, maksām un līdzīgiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, transportu un citiem sniegtiem pakalpojumiem.

6. pants

Privilēģijas un imunitāte, ko uzņēmējvalsts piešķir EUAM Ukraine personālam

1.   EUAM Ukraine personālam nepiemēro nekāda veida arestu vai aizturēšanu.

2.   EUAM Ukraine personāla dokumenti, sarakste un aktīvi ir neaizskarami, izņemot gadījumus, kad piemēro izpildes pasākumus, kurus atļauts veikt saskaņā ar 6. punktu.

3.   EUAM Ukraine personālam vienmēr ir imunitāte pret uzņēmējvalsts kriminālo jurisdikciju. EUAM personālam piešķirtās privilēģijas un imunitāte pret Ukrainas kriminālo jurisdikciju neatbrīvo to no nosūtītājvalsts vai ES iestāžu jurisdikcijas. Nosūtītājvalsts vai attiecīga ES iestāde vajadzības gadījumā var atcelt EUAM Ukraine personāla imunitāti pret uzņēmējvalsts kriminālo jurisdikciju. Šādai atcelšanai vienmēr jābūt tūlītējai atcelšanai.

4.   EUAM Ukraine personālam ir imunitāte pret uzņēmējvalsts civilo un administratīvo jurisdikciju saistībā ar teikto vai rakstīto, kā arī saistībā ar visām darbībām, ko tas veicis, pildot savus dienesta pienākumus. Ja kādā uzņēmējvalsts tiesā ceļ civilprasību pret EUAM Ukraine personāla locekli, par to nekavējoties paziņo misijas vadītājam un nosūtītājvalsts kompetentajai iestādei vai ES iestādei. Pirms tiesvedības sākuma misijas vadītājs un nosūtītājvalsts kompetentā iestāde vai ES iestāde tiesai apliecina, vai attiecīgo darbību EUAM Ukraine personāla loceklis ir veicis, pildot savus dienesta pienākumus. Ja darbība ir veikta, pildot dienesta pienākumus, tiesvedību nesāk, un piemēro 16. panta noteikumus. Ja darbība nav veikta, pildot dienesta pienākumus, tiesvedība var turpināties. Misijas vadītāja un nosūtītājvalsts kompetentās iestādes vai ES iestādes apliecinājums ir saistošs uzņēmējvalsts tiesai, kas to nevar apstrīdēt. Ja tiesvedību sāk EUAM Ukraine personāla loceklis, viņš zaudē imunitāti pret jurisdikciju attiecībā uz visām pretprasībām, kas ir tieši saistītas ar galveno prasību.

5.   EUAM Ukraine personālam nav pienākuma liecināt kā lieciniekam.

6.   EUAM Ukraine personālam nevar piemērot izpildes pasākumus, izņemot gadījumus, kad pret to sāk tiesvedību civillietā, kas nav saistīta ar dienesta pienākumiem. EUAM Ukraine personāla īpašumu, par ko misijas vadītājs apliecina, ka tas ir vajadzīgs dienesta pienākumu izpildei, nevar arestēt, izpildot tiesas spriedumu, lēmumu vai rīkojumu. Uz EUAM Ukraine personālu civiltiesvedībā neattiecas nekādi personas brīvības ierobežojumi vai kādi citi ierobežošanas pasākumi.

7.   EUAM Ukraine personāla imunitāte pret uzņēmējvalsts jurisdikciju neatbrīvo to no attiecīgo nosūtītājvalstu jurisdikcijas.

8.   Attiecībā uz EUAM Ukraine sniegtiem pakalpojumiem EUAM Ukraine personāls ir atbrīvots no sociālā nodrošinājuma noteikumiem, kas uzņēmējvalstī var būt spēkā.

9.   EUAM Ukraine personāls uzņēmējvalstī ir atbrīvots no jebkura veida nodokļiem, ko atvelk no algas un ienākumiem, ko personālam maksā EUAM Ukraine vai nosūtītājvalstis, kā arī no ienākumiem, ko saņem ārpus uzņēmējvalsts.

10.   Uzņēmējvalsts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ko tā var pieņemt, ļauj ievest priekšmetus EUAM Ukraine personāla personiskām vajadzībām un atbrīvo šādus priekšmetus no visām muitas nodevām, nodokļiem un saistītiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, transportu un līdzīgiem pakalpojumiem. Uzņēmējvalsts atļauj arī šādu priekšmetu eksportu. Attiecībā uz preču un pakalpojumu pirkšanu iekšējā tirgū EUAM Ukraine personālu atbrīvo no PVN un nodokļiem saskaņā ar uzņēmējvalsts tiesību aktiem.

11.   EUAM Ukraine personāla personiskā bagāža ir atbrīvota no pārbaudēm, ja vien nav nopietnu iemeslu uzskatīt, ka tajā ir priekšmeti, kas nav paredzēti EUAM Ukraine personāla locekļa personiskai lietošanai, vai priekšmeti, kuru imports vai eksports uzņēmējvalstī ir aizliegts ar likumu vai uz kuriem attiecas tās karantīnas noteikumi. Šādas personīgās bagāžas pārbaudes izdara vienīgi attiecīgā EUAM Ukraine personāla locekļa vai EUAM Ukraine pilnvarota pārstāvja klātbūtnē.

7. pants

Vietējais personāls

Vietējam personālam ir tikai tādas privilēģijas un imunitāte, ko atļauj uzņēmējvalsts. Tomēr uzņēmējvalsts īsteno savu jurisdikciju pār šo personālu tā, lai lieki netraucētu EUAM Ukraine funkciju izpildei.

8. pants

Kriminālā jurisdikcija

Nosūtītājvalsts kompetentās iestādes, apspriežoties ar Ukrainas kompetentajām iestādēm, ir tiesīgas īstenot kriminālo jurisdikciju un disciplinārās pilnvaras, kas tām ar nosūtītājvalsts tiesību aktiem uzticētas attiecībā uz EUAM Ukraine personālu uzņēmējvalsts teritorijā.

9. pants

Drošība

1.   Uzņēmējvalsts, izmantojot savus resursus, nodrošina EUAM Ukraine personāla drošību.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos uzņēmējvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu EUAM Ukraine un EUAM Ukraine personāla aizsardzību, drošumu un drošību. Jebkurus īpašus noteikumus, ko ierosina uzņēmējvalsts, pirms īstenošanas saskaņo ar misijas vadītāju. Uzņēmējvalsts atļauj un atbalsta pasākumus, kas saistīti ar EUAM Ukraine personāla medicīnisko evakuāciju.

Vajadzības gadījumā slēdz papildu nolīgumus, kā minēts 18. pantā.

10. pants

Formastērps

1.   EUAM Ukraine personāls var valkāt valsts formastērpu vai civilapģērbu ar īpašām EUAM Ukraine atšķirības zīmēm.

2.   Formastērpa valkāšanu nosaka misijas vadītāja izdoti noteikumi.

11. pants

Sadarbība un piekļuve informācijai

1.   Uzņēmējvalsts EUAM Ukraine un EUAM Ukraine personālam nodrošina pilnu sadarbību un atbalstu. Attiecīgā gadījumā tiks izmantotas procedūras, kas paredzētas 2005. gada 13. jūnija Nolīgumā starp Ukrainu un Eiropas Savienību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

Vajadzības gadījumā pirmās daļas nolūkos slēdz papildu nolīgumus, kā minēts 18. pantā.

2.   Misijas vadītājs un uzņēmējvalsts regulāri apspriežas un veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu ciešu savstarpēju sadarbību visos attiecīgos līmeņos. Uzņēmējvalsts var iecelt koordinatoru sadarbībai ar EUAM Ukraine.

12. pants

Uzņēmējvalsts sniegts atbalsts un līgumu slēgšana

1.   Uzņēmējvalsts, ja tai lūdz, palīdz EUAM Ukraine atrast piemērotus objektus.

2.   Ja tas ir vajadzīgs un iespējams, uzņēmējvalsts bez maksas nodrošina tās īpašumā esošus objektus. EUAM Ukraine ir pilnvarota būvēt, pārbūvēt vai citādi mainīt objektus, kā tas nepieciešams operatīvām vajadzībām. Uzņēmējvalsts neprasa nekādu kompensāciju par būvēm, pārbūvēm vai pārmaiņām minētajos objektos.

Objektus, kas pieder privātām struktūrām, ja šādus objektus lūdz EUAM Ukraine administratīvo un operatīvo darbību veikšanai, nodrošina uz atbilstīgu līgumisku vienošanos pamata.

3.   Savu līdzekļu un spēju robežās uzņēmējvalsts palīdz sagatavot, izvērst un īstenot EUAM Ukraine un sniedz tai atbalstu, tostarp attiecībā uz EUAM Ukraine ekspertu kopējām telpām un iekārtām.

Vajadzības gadījumā var slēgt papildu nolīgumus saskaņā ar 18. pantu.

4.   Palīdzību un atbalstu EUAM Ukraine uzņēmējvalsts sniedz saskaņā ar vismaz tādiem pašiem nosacījumiem kā palīdzību un atbalstu, ko tā sniedz saviem valstspiederīgajiem.

5.   EUAM Ukraine ir nepieciešamā tiesībspēja un rīcībspēja saskaņā ar uzņēmējvalsts tiesību aktiem, lai pildītu tās uzdevumu, jo īpaši, lai atvērtu bankas kontus un pirktu vai pārdotu aktīvus un kā puse piedalītos tiesvedībā.

6.   To, kādus tiesību aktus piemēro līgumiem, ko EUAM Ukraine noslēgusi uzņēmējvalstī, nosaka ar attiecīgiem noteikumiem minētajos līgumos.

7.   EUAM Ukraine noslēgtajos līgumos var paredzēt, ka domstarpībām, kas rodas, īstenojot līgumu, piemēro šā nolīguma 15. panta 3. un 4. punktā minēto domstarpību izšķiršanas procedūru.

13. pants

Mirušie EUAM Ukraine personāla locekļi

1.   Misijas vadītājs ir tiesīgs uzņemties atbildību un veikt attiecīgus pasākumus, lai repatriētu ikvienu mirušu EUAM Ukraine personāla locekli, kā arī viņa personisko īpašumu un lai šajā nolūkā veiktu attiecīgus pasākumus, ievērojot Ukrainas tiesību aktus.

2.   Mirušiem EUAM Ukraine personāla locekļiem neveic sekciju bez attiecīgās valsts piekrišanas un bez EUAM Ukraine un/vai attiecīgās valsts pārstāvja klātbūtnes.

3.   Uzņēmējvalsts un EUAM Ukraine sadarbojas, cik pilnīgi vien iespējams, lai pēc iespējas drīz repatriētu mirušus EUAM Ukraine locekļus.

14. pants

Saziņa

1.   EUAM Ukraine var uzstādīt un izmantot radioraidītājus un uztvērējus, kā arī satelītu sistēmas, ievērojot uzņēmējvalsts tiesību aktus. Tā sadarbojas ar uzņēmējvalsts kompetentajām iestādēm, lai izvairītos no konfliktiem, izmantojot attiecīgas frekvences.

2.   EUAM Ukraine ir tiesības uz neierobežotu saziņu, izmantojot radio (tostarp satelītradio, pārvietojamu un pārnēsājamu radio), tālruni, telegrāfu, faksimilu un citus līdzekļus, kā arī tiesības, ievērojot uzņēmējvalsts tiesību aktus, uzstādīt iekārtas, kas vajadzīgas, lai uzturētu šādu saziņu EUAM Ukraine objektos un starp tiem, tostarp ievelkot kabeļus un telefona līnijas.

3.   EUAM Ukraine savos objektos var veikt vajadzīgos pasākumus, lai pārsūtītu pastu, kas adresēts EUAM Ukraine un/vai EUAM Ukraine personālam un ko sūta EUAM Ukraine un/vai EUAM Ukraine personāls.

15. pants

Prasības nāves, ievainojuma, bojājuma un zaudējuma gadījumā

1.   EUAM Ukraine, EUAM Ukraine personālu, ES un nosūtītājvalstis nav atbildīgas par nekādiem civiliedzīvotāju vai valsts īpašuma bojājumiem vai zaudējumiem, kas izriet no operatīvām vajadzībām vai ko izraisījušas darbības, kuras ir saistītas ar civiliedzīvotāju nemieriem vai EUAM Ukraine aizsardzību.

2.   Lai panāktu izlīgumu, prasības par civiliedzīvotāju vai valsts īpašuma bojājumiem vai zaudējumiem, kuras nav minētas 1. punktā, kā arī prasības, kuras ceļ personu nāves vai ievainojumu, kā arī EUAM Ukraine īpašuma bojājumu vai zaudējumu gadījumā, ar uzņēmējvalsts kompetento iestāžu starpniecību nosūta EUAM Ukraine, ja tās ir uzņēmējvalsts juridisku vai fizisku personu celtas prasības, vai arī uzņēmējvalsts kompetentajām iestādēm, ja tās ir EUAM Ukraine celtas prasības.

3.   Ja izlīgumu nevar panākt, prasību iesniedz prasību komisijai, kas veidota no vienāda skaita EUAM Ukraine un uzņēmējvalsts pārstāvjiem. Prasības nokārto, savā starpā vienojoties.

4.   Ja izlīgumu nevar panākt prasību komisijā, domstarpības par prasībām, kas nepārsniedz EUR 40 000, uzņēmējvalsts un ES pārstāvji atrisina diplomātiskā ceļā. Domstarpības par prasībām, kas ir lielākas par minēto summu, nodot izskatīšanai šķīrējtiesā, kuras lēmumi ir saistoši.

5.   Šā panta 4. punktā minētajā šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši; vienu šķīrējtiesnesi ieceļ uzņēmējvalsts, vienu šķīrējtiesnesi ieceļ EUAM Ukraine, un trešo kopīgi ieceļ uzņēmējvalsts un EUAM Ukraine. Ja viena puse divos mēnešos neieceļ šķīrējtiesnesi vai ja uzņēmējvalsts un EUAM Ukraine nevar vienoties par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu, attiecīgo šķīrējtiesnesi ieceļ Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs.

6.   EUAM Ukraine un uzņēmējvalsts pārvaldes iestādes noslēdz administratīvu nolīgumu, lai noteiktu prasību komisijas un šķīrējtiesas pilnvaras, šajās struktūrās piemērojamo procedūru un nosacījumus prasību celšanai.

16. pants

Koordinācija un domstarpības

1.   Visus jautājumus, kas rodas saistībā ar šā nolīguma piemērošanu, kopīgi izskata EUAM Ukraine pārstāvji un uzņēmējvalsts kompetentās iestādes.

2.   Ja iepriekš nav panākts izlīgums, domstarpības attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu uzņēmējvalsts un ES pārstāvji izšķir tikai diplomātiskā ceļā.

17. pants

Citi noteikumi

1.   Uzņēmējvalsts valdība ir atbildīga par to, lai attiecīgas Ukrainas vietējo pašvaldību iestādes īstenotu un ievērotu EUAM Ukraine un EUAM Ukraine personāla privilēģijas, imunitātes un tiesības, kā paredzēts šajā nolīgumā.

2.   Nekas šajā nolīgumā nav paredzēts vai uzskatāms par tādu, kas liek atkāpties no jebkādām tiesībām, ko saskaņā ar citiem nolīgumiem var attiecināt uz ES dalībvalsti vai jebkuru citu valsti, kas dod ieguldījumu EUAM Ukraine.

18. pants

Īstenošanas noteikumi

Lai īstenotu šo nolīgumu, misijas vadītājs un uzņēmējvalsts administratīvās iestādes var slēgt atsevišķus nolīgumus par operatīviem, administratīviem un tehniskiem jautājumiem.

19. pants

Stāšanās spēkā un izbeigšanās

1.   Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad pa diplomātiskiem kanāliem saņemts pēdējais Pušu rakstiskais paziņojums par to, ka ir pabeigtas iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā, un paliek spēkā līdz brīdim, kad aizbrauc pēdējais EUAM Ukraine personāla loceklis, ko EUAM Ukraine dara zināmu.

2.   Šo nolīgumu var grozīt vai izbeigt, Pusēm savstarpēji rakstiski vienojoties.

3.   Šā nolīguma izbeigšanās neietekmē tiesības vai pienākumus, kas rodas, īstenojot šo nolīgumu pirms tā izbeigšanās.

---

21.11.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/10

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1241/2014

(2014. gada 7. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Westfälischer Pumpernickel (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Vācijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Westfälischer Pumpernickel, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Westfälischer Pumpernickel būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Westfälischer Pumpernickel (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 2.3. grupas “Konditorejas izstrādājumi, maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 196, 26.6.2014., 20. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).

---

21.11.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/11

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1242/2014

(2014. gada 20. novembris),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu paredz noteikumus par to, kā iesniegt attiecīgos summāros datus par darbībām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (1), un jo īpaši tās 97. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda komiteju,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 97. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis līdz iepriekšējā kalendārā gada beigām sniedz Komisijai attiecīgos summāros datus par finansēšanai izvēlētajām darbībām, tostarp galveno informāciju par atbalsta saņēmēju un pašām darbībām.

(2)

Lai nodrošinātu to, ka summārie dati, kas iesniegti par finansēšanai izvēlētajām darbībām, ir konsekventi un pilnīgi, ir nepieciešams noteikt kopīgas tehniskās specifikācijas un noteikumus par to, kā šie summārie dati iesniedzami. Tādēļ ir lietderīgi atsaukties uz datubāzes struktūru, kas paredzēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1234/2014 (2) I pielikumā.

(3)	Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vadošās iestādes ievēro tehniskās specifikācijas un noteikumus par to, kā iesniedzami summārie dati par finansēšanai izvēlētajām darbībām, tostarp galvenā informācija par saņēmēju un pašām darbībām, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 508/2014 97. panta 1. punkta a) apakšpunktā un saskaņā ar veidlapām un tabulām, kas pievienotas šīs regulas pielikumos.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 20. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1234/2014, ar kuru atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu paredz noteikumus attiecībā uz informāciju, kuras nosūtīšana jāveic dalībvalstīm, kā arī par vajadzīgajiem datiem un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 39. lappusi).

---

---

---

---

---

---

21.11.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/39

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1243/2014

(2014. gada 20. novembris),

ar kuru atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu paredz noteikumus attiecībā uz informāciju, kuras nosūtīšana jāveic dalībvalstīm, kā arī par vajadzīgajiem datiem un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (1), un jo īpaši tās 107. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (2) paredzēti noteikumi, kas ir kopīgi Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF). Minētajā regulā paredzēta prasība dalībvalstu vadošajām iestādēm izveidot sistēmu, lai datorizētā veidā reģistrētu un glabātu tādus datus par katru (arī individuālu) darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, novērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai.

(2)	Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 (3) III pielikumā uzskaitīti dati, kas datorizētā formā jāreģistrē un jāglabā par ikvienu darbību, kura ietilpst katras dalībvalsts izveidotās uzraudzības sistēmas satvarā.

(3)

Lai Regulas (ES) Nr. 508/2014 107. pantā paredzētā kopējā uzraudzības un novērtēšanas sistēma varētu darboties, ir vajadzīgi papildu noteikumi par datu reģistrēšanu un pārraidi. Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 508/2014 107. panta 3. punktam šiem noteikumiem būtu jāprecizē informācija, kas dalībvalstīm jānosūta, un vienlaikus pēc iespējas lielākā mērā jāizmanto sinerģija ar citiem iespējamajiem datu avotiem, piemēram, tiem datiem, kas jāreģistrē un jāglabā, kā prasīts Regulā (ES) Nr. 1303/2013.

(4)	Lai šajā regulā paredzētos pasākumus varētu tūlīt piemērot, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par informāciju, kura dalībvalstīm jānosūta Komisijai, lai nodrošinātu to darbību uzraudzību un novērtēšanu, kuras no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (“EJZF”) finansē, īstenojot dalīto pārvaldību.

2. pants

Datu saraksts un datubāzes struktūra

1.   Katra dalībvalsts savā datubāzē, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 2. punktā, reģistrē tādu datu sarakstu, kuri ietver Regulas (ES) Nr. 508/2014 107. panta 3. punktā minēto informāciju un atbilst šīs regulas I pielikumā izklāstītajai struktūrai, un šo datu sarakstu iesniedz Komisijai.

2.   Datu sarakstu reģistrē un Komisijai iesniedz par katru darbību, kas izraudzīta finansēšanai saskaņā ar EJZF atbalstītu darbības programmu.

3. pants

Informācijas ievadīšana datubāzē

Datus, kas minēti 2. pantā, datubāzē ievada šādos divos posmos:

a)	darbības apstiprināšanas laikā;

b)	kad darbība ir pabeigta.

4. pants

Darbības īstenošanas dati

Informāciju, kas minēta I pielikuma D daļā (Darbības īstenošanas dati), sniedz saskaņā ar II pielikuma norādījumiem.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.).

---

---

---

21.11.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/52

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1244/2014

(2014. gada 20. novembris),

ar kuru nosaka kārtību, kādā īstenojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) (1), un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu, 10. panta 1. punktu un 12. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 375/2014 Komisijai būtu jāizveido standarti un procedūras, paredzot nosacījumus, kārtību un prasības, ko nosūtošās un uzņemošās organizācijas piemēro brīvprātīgo kandidātu un ES palīdzības brīvprātīgo apzināšanā, atlasē, sagatavošanā, pārvaldībā un nosūtīšanā darbā, lai atbalstītu humānās palīdzības operācijas trešās valstīs. Regulā (ES) Nr. 375/2014 noteikts, ka šie standarti būtu jāpieņem, izmantojot deleģētos aktus, un procedūras būtu jāpieņem, izmantojot īstenošanas aktus.

(2)	Visas iniciatīvā “ES palīdzības brīvprātīgie” ieinteresētās personas, tostarp paši brīvprātīgie un nosūtošās un uzņemošās organizācijas, būtu jāmudina veicināt iniciatīvas identitātes apziņu.

(3)	Svarīgi ir nodrošināt, ka brīvprātīgo kandidāti tiek apzināti un atlasīti nediskriminējošā, godīgā un pārredzamā procedūrā, kuras pamatā ir partnerība starp nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām un kura ļauj apmierināt reālās vajadzības, ko uzņemošās organizācijas paudušas vietējā līmenī.

(4)

Lai novērstu pārpratumus saistībā ar lomām un cerībām un lai brīvprātīgajiem sniegtu pienācīgu praktisku sagatavošanu misijām, nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām būtu jānodrošina pilnīga ievadinformācija. Tas nodrošinātu pamatu uzticībai un atzīšanai uzņemošajās kopienās, pilnībā ņemot vērā attiecīgās kultūras īpatnības.

(5)

Apmācība ir svarīga pirmsnosūtīšanas sagatavošanas daļa, kas būtu jānodrošina visiem brīvprātīgo kandidātiem, izmantojot obligāto un izvēles kursu strukturētu programmu. Turklāt jaunie speciālisti būtu jāmudina attīstīt savas kompetences un iegūt jaunas īpašas zināšanas un prasmes humānās palīdzības jomā, vajadzības gadījumā nosūtot tos uz prakses vietām. Jo īpaši apmācībai jābūt piemērotai nosūtošo un uzņemošo organizāciju darbībām un kontekstam.

(6)

Nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām būtu jāizveido piemērota uzraudzības un pārvaldības sistēma. Tām kopā būtu jāuzrauga un jāizvērtē ES palīdzības brīvprātīgo sniegums un rezultāti un jāsniedz atsauksmes par viņu uzdevumu un mērķu izpildi. Tas palīdzēs uzlabot iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pārskatāmību.

(7)	Uzraudzība un pārvaldība būtu jāpapildina ar padomdošanas pasākumiem un ES palīdzības brīvprātīgajiem jānodrošina papildu atbalsts pirms nosūtīšanas darbā, nosūtījuma laikā un pēc tā.

(8)	Nosūtījuma laikā trešās valstīs būtu jāizveido pastāvīgas komunikācijas kanāls un jānodrošina papildu atbalsts, ko sniedz nosūtošā organizācija. Visiem ES palīdzības brīvprātīgajiem būtu jānodrošina iespēja sniegt pārskatu par paveikto un jāsniedz atbalsts nosūtījuma beigās.

(9)

Lai ES palīdzības brīvprātīgie varētu veikt savu misiju drošā vidē un normālos sanitāros apstākļos un lai varētu apmierināt viņu pamatvajadzības, nepakļaujot viņus personīgām grūtībām un vienlaikus ievērojot brīvprātīgā vienkāršo un pieticīgo dzīvesveidu, ir nepieciešams nodrošināt pienācīgus darba un dzīves apstākļus. Uzturēšanās nauda un citi maksājumi, kas paredzēti ES palīdzības brīvprātīgajiem, netiek piešķirti kā atalgojums par pastāvīgu nodarbinātību. Šo maksājumu likmes nedrīkstētu noteikt, pamatojoties uz darba pieredzi, prasmēm vai brīvprātīgā misijas rezultātiem; to mērķis ir vienīgi segt dzīvošanas izmaksas nosūtījuma laikā. Lai nodrošinātu augstu un līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, ES palīdzības brīvprātīgajiem būtu jānodrošina visaptveroša apdrošināšanas polise, kas īpaši paredzēta, lai viņus aizsargātu visā nosūtījuma laikā trešās valstīs un visos attiecīgajos periodos pirms nosūtīšanas un pēc tās.

(10)

Gādības pienākums ir ļoti svarīgs, un atbildība par to ir dalīta. Nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām būtu iespēju robežās jānodrošina ES palīdzības brīvprātīgo veselības aprūpe, drošība un labklājība un jāizveido piemērotas drošības un veselības aizsardzības procedūras. Arī ES palīdzības brīvprātīgajiem jānodrošina sava un citu veselības aizsardzība un drošība darbavietā.

(11)

ES palīdzības brīvprātīgo individuālā snieguma uzraudzībai un novērtēšanai ir jābūt nepārtrauktam procesam visā nosūtījuma laikā. Tā pamatā jābūt uzraudzības un snieguma pārvaldības sistēmai un jānodrošina dati, kas apliecina, kādā apmērā ES palīdzības brīvprātīgā individuālais sniegums dod ieguldījumu (rezultātu un ietekmes līmenī) projekta un visas iniciatīvas mērķu īstenošanā.

(12)

Ir nepieciešams izveidot stabilu sertifikācijas mehānismu, lai nodrošinātu, ka nosūtošās un uzņemošās organizācijas atbilst standartiem, kas noteikti Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu, un šajā regulā noteiktajām procedūrām. Šāda sertifikācijas mehānisma pamatā vajadzētu būt tādiem principiem kā vienkāršošana un nepārklāšanās, diferenciācija starp nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām, izmaksu lietderība, pārredzamība un objektivitāte, dažādības un pieejamības veicināšana.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) Nr. 375/2014 26. pantu.

(14)	Lai nodrošinātu iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” savlaicīgu īstenošanu, šai regulai steidzami jāstājas spēkā, jo tajā ir paredzēti noteikumi, pamatojoties uz kuriem īstenošanas organizācijas nosūta ES palīdzības brīvprātīgos darbā uz trešajām valstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus, lai īstenotu Regulu (ES) Nr. 375/2014 attiecībā uz šādām 9. panta 3. punktā, 10. panta 1. punktā un 12. panta 6. punktā noteiktajām jomām:

a)	procedūras, ko ievēro brīvprātīgo kandidātu apzināšanā, atlasē un pirms nosūtīšanas nepieciešamajā sagatavošanā, tostarp attiecīgā gadījumā pirms nosūtīšanas uz prakses vietām;

b)	apmācības programma un procedūra, lai izvērtētu brīvprātīgā kandidāta gatavību nosūtīšanai darbā;

c)	noteikumi par ES palīdzības brīvprātīgo nosūtīšanu darbā un pārvaldību trešās valstīs, ietverot inter alia uzraudzību uz vietas, pastāvīgu atbalstu apmācīšanas, padomdošanas un papildu mācību veidā, vajadzīgos darba apstākļus, atbalstu pēc nosūtīšanas;

d)	noteikumi par brīvprātīgo apdrošināšanu un dzīves apstākļiem, tostarp par uzturēšanās, izmitināšanas, ceļa un citu attiecīgo izdevumu segšanu;

e)

procedūras, ko ievēro pirms nosūtīšanas darbā, nosūtījuma laikā vai pēc tā, lai nodrošinātu pienācīgas rūpības ievērošanu un pienācīgus drošības un aizsardzības pasākumus, tostarp medicīniskās evakuācijas protokolus un drošības plānus par ārkārtas evakuāciju no trešām valstīm, ietverot vajadzīgās procedūras saziņai ar valstu iestādēm;

f)	procedūras ES palīdzības brīvprātīgo individuālā snieguma uzraudzībai un novērtēšanai;

g)	sertifikācijas mehānisms, kas nodrošina, ka nosūtošās organizācijas atbilst standartiem un procedūrām, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. pantā, un atšķirīgs sertifikācijas mehānisms uzņemošajām organizācijām.

2. pants

Definīcijas

Šīs regulas nolūkā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 375/2014 3. pantā un Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu. Piemēro arī šādas definīcijas:

a)	“kompetenču sistēma” ir sistēma Komisijas Deleģētās regulas, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu, nozīmē;

b)	“mācību un attīstības plāns” ir plāns Komisijas Deleģētās regulas, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu, nozīmē;

c)	“pasniedzējs” ir persona, ko pieņēmis darbā apmācības nodrošinātājs, lai īstenotu vienu vai vairākus mācību moduļus vai sniegtu uz scenārija balstītas simulācijas mācības un lai novērtētu brīvprātīgo kandidātu kompetences;

d)

“padomdevējs” ir pasniedzējs, ko darbā pieņēmis apmācības nodrošinātājs un kam ir koordinēšanas loma, lai novērtētu brīvprātīgo kandidātu atbilstību nosūtīšanai darbā. Viņš vai viņa ir atbildīgs par brīvprātīgo kandidātu grupu. Viņš vai viņa koordinē kandidātu kompetenču novērtēšanu, pamatojoties uz citu pasniedzēju atsauksmēm, un veic individuālas pārrunas ar brīvprātīgo kandidātiem, lai izskatītu viņu pašnovērtējumus un pasniedzēju novērtējumus;

e)

“padomdošana” ir process, kurā notiek zināšanu, sociālā kapitāla un psihosociālā atbalsta neformāla nodošana saistībā ar darbu, karjeru vai profesionālo attīstību. Padomdošana ietver neformālu saziņu, parasti klātienē un ilgākā laika posmā, starp personu, kuru uzņemošā organizācija apzinājusi kā padomdevēju un kurai ir atbilstīgas zināšanas, pieredze un kompetence, no vienas puses, un ES palīdzības brīvprātīgo, no otras puses;

f)

“pārskatu sniegšana” ir process, kas nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām un ES palīdzības brīvprātīgajiem nodrošina skaidru informāciju par misijas rezultātiem un ES palīdzības brīvprātīgo sasniegumiem un ieteikumus vai informāciju par viņu pieredzi, kā arī pieredzes un gūto atziņu apkopojumu un pozitīvu un profesionālu misijas noslēgumu.

2. NODAĻA

PROCEDŪRAS BRĪVPRĀTĪGO KANDIDĀTU APZINĀŠANAI UN ATLASEI

3. pants

Apzināšanas un atlases procedūra

1.   Nosūtošās un uzņemošās organizācijas kopīgi izveido apzināšanas un atlases procedūru. Tās nosaka uzdevumus, atbildības jomas un procesus, lai nodrošinātu pārredzamu, godīgu un efektīvu darbā pieņemšanas procesu, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas normas, kā paredzēts Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu.

2.   Identifikācijas un atlases procedūra balstās uz partnerību starp nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām un nodrošina savlaicīgu un pastāvīgu saziņu. Nosūtošā organizācija nodrošina, ka uzņemošā organizācija tiek pilnībā iesaistīta visā darbā pieņemšanas procesā.

3.   Apzināšanas un atlases procedūru, par ko panākta vienošanās, piemēro visiem darbā pieņemšanas procesa posmiem.

4.   Apzināšanas un atlases procedūra ietver vismaz šādus elementus:

a)	ES palīdzības brīvprātīgo darba uzdevuma, kompetenču profila un atlases kritēriju definēšana, kā paredzēts 4. pantā;

b)	paziņojums un pieteikums, kā paredzēts 5. pantā;

c)	kandidātu izvērtēšana, priekšatlase un saraksta izveidošana, kā paredzēts 6. pantā;

d)	atlase, kā paredzēts 7. pantā.

4. pants

ES palīdzības brīvprātīgo darba uzdevuma, kompetenču profila un atlases kritēriju definēšana

1.   Pamatojoties uz vajadzību novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu, uzņemošā organizācija saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas I pielikuma 1. punktā, ierosina ES palīdzības brīvprātīgā darba uzdevumus, ietverot elastīgus elementus, lai ņemtu vērā darbā pieņemtā brīvprātīgā ieguldījumu.

2.   Nosūtošā organizācija pārskata darba uzdevumus un pēc vajadzības tos maina, lai nodrošinātu piemērotu un reālu saskaņošanu, ņemot vērā ES palīdzības brīvprātīgo paredzamās kompetences un absorbcijas spējas, kā arī uzņemošās organizācijas vajadzības.

3.   Pamatojoties uz darba uzdevumiem un kompetenču sistēmu, nosūtošās un uzņemošās organizācijas nosaka ES palīdzības brīvprātīgo kompetenču profilu un atlases kritērijus, kā arī obligātās prasības, ko ņem vērā darbā pieņemšanas procesā. Kompetenču profilā norāda arī to, vai brīvprātīgais ir jauns speciālists vai pieredzējis speciālists un vai ir nepieciešams iziet praksi.

5. pants

Paziņojums par misijas vakanci un pieteikšanās

1.   Nosūtošā organizācija ir atbildīga par misijas vakances paziņojumu. Ar uzņemošās organizācijas palīdzību tā sagatavo informācijas paketi, lai informētu par šo iniciatīvu un piesaistītu brīvprātīgo kandidātus.

2.   Saskaņā ar prasībām, kas noteiktas I pielikuma 2. punktā, paziņojums ir jāsagatavo vismaz angļu valodā, skaidrā, konkrētā un saprotamā valodā, un tajā jāsniedz informācija par brīvprātīgā kandidātam piedāvāto vakanci.

3.   To publicē ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas centrālajā platformā vismaz vienu mēnesi, paredzot iespēju izmantot papildu veicināšanas iespējas, lai piesaistītu kandidātus šai centrālajai platformai. Pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, attiecībā uz misijām, kuru mērķis ir reaģēt uz krīzes situācijām humānās palīdzības jomā, paziņojumu var publicēt īsāku laiku nekā vienu mēnesi, tomēr ne mazāk kā vienu nedēļu.

4.   Kandidāti piesakās, izmantojot standarta pieteikuma veidlapu, tostarp strukturētu CV. Kandidāti aizpilda arī standartizētu pašnovērtējuma anketu, lai novērtētu viņu kompetences, ņemot vērā kompetenču sistēmu, un kandidātu spēju pielāgoties darba uzdevumiem un dzīves un darba apstākļiem, kas minēti paziņojumā un par kuriem kandidātiem ir jādod sava piekrišana.

6. pants

Novērtējums, priekšatlase un saraksta izveidošana

1.   Nosūtītāja organizācija novērtē kandidātus, pamatojoties uz pieteikuma veidlapā sniegto informāciju un pašnovērtējuma anketu, motivācijas vēstuli par dalību ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvā un konkrētā misijā un novērtējumu par kandidātu spēju analizēt attiecīgo humānās palīdzības scenāriju, izmantojot rakstisku pārbaudījumu, eseju vai līdzīgas pārbaudes.

2.   Pamatojoties uz šo novērtējumu, nosūtošā organizācija iesniedz uzņemošajai organizācijai kandidātu priekšatlases sarakstu, lai kopīgi vienotos par to kandidātu sarakstu, kuri tiks aicināti uz interviju.

3.   Atlasītie kandidāti tiek aicināti uz strukturētu interviju, kas pamatojas uz kompetenču sistēmu. Interviju var veikt klātienē vai izmantojot telekomunikāciju tehnoloģijas, ja iespējams, piedaloties uzņemošajai organizācijai. Papildu novērtēšanas metodes var ietvert novērtēšanas centrus, grupu darbu un darba simulācijas uzdevumus.

4.   Pirms galīgās atlases nosūtošā organizācija nepieciešamības gadījumā var veikt personīgo un profesionālo atsauksmju pārbaudes. Kandidātus informē par pārbaudes procedūru pašā procesa sākumā, norādot to paziņojumā.

7. pants

Atlase

1.   Uzņemošā organizācija pieņem galīgo lēmumu par brīvprātīgā kandidāta atlasi un apstiprina šos atlases rezultātus nosūtošajai organizācijai, kas ir atbildīga par vakances piedāvāšanu un integrācijas posma sagatavošanu. Katrai vakancei var atlasīt kandidātu aizvietotājus, gadījumā, ja kandidāts atsakās vai nav vairs pieejams.

2.   Nosūtošajai un uzņemošajai organizācijai jāspēj pierādīt un pamatot to, kā tā ir pieņēmusi lēmumu par atlasi, visā apzināšanas un atlases procesā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principus.

3.   Atlases procedūru pabeidz pieņemamā laikposmā. Nosūtošā organizācija informē visus kandidātus par atlases lēmumu un iespēju saņemt atsauksmes. Tā aicina izvēlēto brīvprātīgo kandidātu rakstiski apstiprināt savu ieinteresētību piedalīties ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvā.

4.   Nosūtošā organizācija nodrošina, ka dokumenti saistībā ar apzināšanas un atlases procedūru ir izsekojami un tiek saglabāti saskaņā ar datu aizsardzības standartiem, kas minēti Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu.

8. pants

Mācību vajadzību novērtējums

1.   Pamatojoties uz darbā pieņemšanas procedūras rezultātiem, uzņemošās organizācijas vajadzībām un paredzēto nosūtījumu, nosūtošā organizācija, apspriežoties ar uzņemošo organizāciju un brīvprātīgā kandidātu, novērtē mācību vajadzības un nosaka apmācības programmas moduļus, kuros kandidātam jāpiedalās, ņemot vērā šādus kritērijus:

a)	pieredze, paredzot iespēju pieredzējušākiem speciālistiem koncentrēties uz obligātajiem moduļiem un izvēlēties projektu vadības apmācības piemērotu līmeni un specializētus izvēles moduļus;

b)	uzņemošās organizācijas vajadzības attiecībā uz konkrētām kompetencēm, kas brīvprātīgā kandidātam jāpilnveido, piedaloties izvēles moduļos;

c)	brīvprātīgā kandidāta vispārējās kompetences, kas jāpilnveido, piedaloties izvēles moduļos.

2.   Nosūtošā organizācija aizpilda mācību un attīstības plānu, kas minēts Komisijas Deleģētajā regulā, kura jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu, un norāda, kādas izvēlēto brīvprātīgo kandidātu kompetences ir izvērtētas un kādas ir viņu mācību vajadzības, nosūtot šo informāciju apmācības nodrošinātājiem.

3. NODAĻA

ES PALĪDZĪBAS BRĪVPRĀTĪGO INICIATĪVAS APMĀCĪBAS PROGRAMMA

9. pants

Apmācības programma

1.   Apmācības nodrošinātājs(-i) visiem izvēlētajiem brīvprātīgo kandidātiem izveido apmācības programmu, attiecīgā gadījumā izmantojot nosūtošo un uzņemošo organizāciju un bijušo brīvprātīgo palīdzību.

2.   Apmācības programma ir balstīta uz kompetenču sistēmu un pielāgota gan jaunāko, gan pieredzējušāko speciālistu vajadzībām.

3.   Apmācības programma ietver kombinētu mācību pieeju, kas balstās uz e-mācību un klasē notiekošu mācību moduļiem.

4.   Visiem brīvprātīgo kandidātiem obligātie moduļi ietver šādus elementus:

a)	vispārējs ievads par Savienību, tās ārējām attiecībām un krīžu reaģēšanas sistēmu;

b)	ievads par humānās palīdzības darbību, Savienības humānās palīdzības politiku un ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu;

c)	personīgās drošības un veselības aizsardzības pārvaldība;

d)	projektu vadība;

e)	izpratne par starpkultūru jautājumiem (un starpnozaru jautājumi);

f)	uz scenāriju balstītas simulācijas mācības, kurās brīvprātīgo kandidātiem jāapliecina iegūtās kompetences.

5.   Izvēles moduļi ietver šādus elementus:

a)	informētības veicināšana un komunikācija;

b)	psiholoģiska rakstura pirmā palīdzība;

c)	apmācība informācijas izplatītājiem;

d)	brīvprātīgo pārvaldība;

e)	organizatoriskā attīstība;

f)	īpaši pielāgoti moduļi, ja tādi nepieciešami, jo īpaši saistībā ar brīvprātīgo kandidātu tehnisko kompetenču pielāgošanu humānās palīdzības kontekstam.

6.   Brīvprātīgo kandidāti piedalās visos obligātajos moduļos un var piedalīties vienā vai vairākos izvēles moduļos, ko izvēlas saskaņā ar 8. pantu.

7.   Apmācības programma, kas ietver sīku informāciju par katru moduli, tostarp par statusu, mērķgrupu, grafiku, aptvertajām kompetencēm un saistītiem mācību rezultātiem, ir tāda, kā noteikts II pielikumā.

10. pants

Brīvprātīgo kandidātu novērtēšana apmācības laikā un pēc tās

1.   Apmācības laikā un pēc tās pabeigšanas brīvprātīgo kandidāti tiek novērtēti, pamatojoties uz kompetenču sistēmu, lai noteiktu to sagatavotību nosūtījumam.

2.   Šo novērtējumu kopīgi sagatavo pasniedzēji, un galveno koordinēšanas lomu uzņemas brīvprātīgā kandidāta padomdevējs.

3.   Kompetenču novērtējums pamatojas uz pasniedzēju sagatavotiem novērtējumiem par brīvprātīgā kandidāta zināšanām, prasmēm un attieksmi, tostarp:

a)	pašnovērtējumu, ko aizpilda brīvprātīgā kandidāts pēc tam, kad pabeigtas uz scenārija balstītas simulācijas mācības;

b)	novērojumu piezīmēm, ko pasniedzēji iesniedz pēc katra moduļa un pēc tam, kad pabeigtas uz scenārija balstītas simulācijas mācības;

c)	padomdevēja novērtējumu, kas sniedz kritisku pārskatu par pašnovērtējumu, un novērojumu piezīmēm, kas sagatavotas individuālās konsultācijās starp padomdevēju un brīvprātīgā kandidātu, pamatojoties uz atsauksmēm no pasniedzējiem.

4.   Visu kompetenču novērtējumu iekļauj brīvprātīgo kandidātu mācību un attīstības plānā, kuru atjaunina pēc apmācības kursa pabeigšanas un kurā norāda izietos kursus un iegūtos rezultātus.

5.   Brīvprātīgo kandidātus, kuri uzrāda nepietiekamus rezultātus kādā no starpnozaru vai īpašajām kompetencēm, izslēdz no dalības. Pasniedzējiem un padomdevējam jāspēj vajadzības gadījumā izskaidrot un pamatot jebkuru šādu novērtējumu un lēmumu.

4. NODAĻA

PROCEDŪRAS BRĪVPRĀTĪGO KANDIDĀTU SAGATAVOŠANAI PIRMS NOSŪTĪŠANAS DARBĀ

11. pants

Integrācijas programma

1.   Integrācijas procesa laikā ES palīdzības brīvprātīgā kandidāts tiek iepazīstināts ar nosūtošās un uzņemošās organizācijas kultūru, politiku un praksi un gaidāmajiem darba uzdevuma rezultātiem.

2.   Nosūtošās un uzņemošās organizācijas kopīgi izstrādā integrācijas programmu. Programmā nosaka to uzdevumus un pienākumus, ja iespējams, pamatojoties uz ES palīdzības brīvprātīgo, kuri atgriezušies no misijām, ieteikumus, lai izmantotu viņu pieredzi un gūtās mācības. Programma ietver:

a)	integrācijas informāciju pirms nosūtīšanas, ko sniedz nosūtošā organizācija, kā noteikts 12. pantā;

b)	integrācijas informāciju par uzņemošo valsti, ko nodrošina uzņemošā organizācija, kā paredzēts 18. pantā.

3.   Nosūtošās un uzņemošās organizācijas vajadzības gadījumā organizē kopīgas sanāksmes ar visiem ES palīdzības brīvprātīgo kandidātiem.

12. pants

Integrācijas informācija pirms nosūtīšanas

1.   Nosūtošās organizācijas nodrošina, ka pirms nosūtīšanas visi brīvprātīgo kandidāti klātienē saņem pilnīgu un pienācīgu integrācijas informāciju. Tā aptver vismaz šādus aspektus:

a)	organizācijas un pārvaldības struktūra un procesi, grupas, kuras ir iesaistītas projektā (tostarp projekta vadītājs, atbildīgais par krīzes pārvaldību, cilvēkresursi), organizatoriskā misija un mērķi saistībā ar ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu;

b)	visaptveroša informācija par tā projekta kontekstu, kurā brīvprātīgā kandidāts piedalīsies, par darba uzdevumiem un attiecīgo vajadzību novērtējumu, kā arī par sagaidāmajiem darba un dzīves apstākļiem, kā noteikts 22. pantā un 24. līdz 27. pantā;

c)	attiecīgais tiesiskais regulējums attiecībā uz brīvprātīgajiem, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu;

d)

standarti un procedūras attiecībā uz brīvprātīgajiem, tostarp tādās jomās kā disciplīna un sūdzību izskatīšana, krāpšanas un korupcijas apkarošana, bērnu un neaizsargātu pieaugušo aizsardzība un rīcības kodekss, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu;

e)	obligāta un kontekstam pielāgota informācija par drošību un veselību (tostarp medicīniska pārbaude pirms izbraukšanas), kā noteikts 28. un 30. pantā;

f)	uzraudzības un snieguma pārvaldības sistēma un procedūra, kā arī atbalsta mehānismi, tostarp padomdošana un cita veida atbalsts, kā noteikts 19., 20. un 21. pantā;

g)	mācību un attīstības plāns;

h)	informācija par ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas tīklu un to, kā tas atbalsta brīvprātīgos pirms nosūtīšanas darbā, nosūtījuma laikā un pēc tā;

i)	informācija par projektā paredzētajiem komunikācijas un atpazīstamības veicināšanas pasākumiem atbilstoši komunikācijas plānam, kas minēts Regulas (ES) Nr. 375/2014 17. pantā, tostarp atbildīgā Komisijas reģionālās informācijas darbinieka kontaktinformācija;

j)	pārskata par paveikto sniegšanas process, kā noteikts 23. pantā.

2.   Integrācijas ietvaros nosūtošā organizācija sniedz arī informāciju par Komisijas Humānās palīdzības biroju, kas atbild par nosūtījuma valsti, un informē šo biroju par ES palīdzības brīvprātīgo gaidāmo nosūtīšanu.

3.   Nosūtošā organizācija nodrošina, ka brīvprātīgo kandidāti izlasa un saprot visu informāciju, kas sniegta integrācijas procesā, un ka viņiem tā ir viegli pieejama laikā, kad tie piedalās ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvā.

13. pants

Jauno speciālistu prakse

1.   Brīvprātīgo kandidātiem, kuri ir jaunie speciālisti, var tikt pieprasīts papildus apmācībai iziet praksi nosūtošajā organizācijā, lai praktiski apgūtu humānās jomas darba procedūras, ētiku un kontekstu un lai sagatavotos paredzētajam nosūtījumam ES palīdzības brīvprātīgā statusā. Prakses ilgums nepārsniedz sešus mēnešus, tomēr pamatotos izņēmuma gadījumos to var pagarināt par ierobežotu laikposmu.

2.   Nosūtošā organizācija, apspriežoties ar uzņemošo organizāciju un brīvprātīgo praktikantu, pārskata un atjaunina mācību vajadzības mācību un attīstības plānā, pamatojoties uz prakses vajadzībām. Mācību un attīstības plānā jo īpaši norāda:

a)	mācību rezultātus, kas brīvprātīgajam praktikantam būtu jāsasniedz savas prakses laikā;

b)	uzdevumus, ko brīvprātīgais praktikants veiks mācību procesa ietvaros, un nepieciešamos resursus;

c)	mērķus un rezultātus, kas brīvprātīgajam praktikantam būtu jāsasniedz, pabeidzot praksi.

3.   Šīs regulas šādus pantus piemēro mutatis mutandis attiecībā uz praksi, paredzot pienākumus nosūtošajām organizācijām, kuras uzņem brīvprātīgo praktikantu:

a)	19. panta 4., 5., 6. un 9. punkts, 21. un 22. pants;

b)

24. pants, izņemot 5. punktu. Brīvprātīgo kandidāti no ES valstīm vai Regulas (ES) Nr. 375/2014 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām trešām valstīm saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā pantā, uz kuriem attiecas valsts sociālā nodrošinājuma vai apdrošināšanas shēma to dzīvesvietas valstī un kuri veic praksi iepriekš minētajās valstīs, saņem tikai papildu apdrošināšanu. Tas nozīmē, ka viņu apdrošināšanas segums attiecas tikai uz izmaksām, kas pārsniedz viņu valsts sociālā nodrošinājuma vai apdrošināšanas shēmas segumu. Pamatotos izņēmuma gadījumos, ja valsts sociālā nodrošinājuma vai apdrošināšanas shēma sedz tikai daļu no izmaksām vai nesedz izmaksas, kas noteiktas 24. panta 5. punktā, izmaksas tiek segtas 100 % apmērā;

c)	25. pants, izņemot 6. punktu, 26. pants un attiecīgā gadījumā 27. panta 1. punkts;

d)	28. panta 1., 8. un 14. punkts, 30. panta 1., 4., 5., 6. un 7. punkts.

14. pants

Brīvprātīgo kandidātu novērtēšana pēc prakses

1.   Prakses beigās brīvprātīgais praktikants aizpilda pašnovērtējumu, kura pamatā ir kompetenču sistēma un mācību un attīstības plāns.

2.   Tiešais vadītājs no nosūtošās organizācijas, apspriežoties ar uzņemošo organizāciju, pārskata pašnovērtējumu un novērtē brīvprātīgo praktikantu. Tiešais vadītājs jo īpaši:

a)	novērtē brīvprātīgā praktikanta sniegumu attiecībā pret viņa mērķiem;

b)	pārbauda, vai rezultāti, par ko panākta vienošanās, ir sasniegti;

c)	norāda uz mācību rezultātiem.

3.   Brīvprātīgo kandidāti, kuri uzrāda nepietiekamus rezultātus kādā no starpnozaru vai īpašajām kompetencēm, tiek izslēgti no dalības un nav tiesīgi kļūt par ES palīdzības brīvprātīgajiem. Tiešajam vadītājam no nosūtošās organizācijas jāspēj paskaidrot un, ja nepieciešams, pamatot šādu novērtējumu un lēmumu.

15. pants

Papildu apmācība pirms nosūtīšanas

Neskarot brīvprātīgā kandidāta dalību apmācības programmā vai praksē, nosūtošā organizācija var nodrošināt atbilstošu papildu apmācību pirms nosūtīšanas, piemēram, apmācību ar mērķi pielāgot brīvprātīgo kandidātu tehniskās kompetences, lai apmierinātu uzņemošās organizācijas vajadzības, vai nosūtījuma valstī nepieciešamās valodas apmācību utt.

16. pants

Līgums ar ES palīdzības brīvprātīgo

1.   Pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti integrācijas programmā pirms nosūtīšanas un, attiecīgā gadījumā, prakses laikā un citos apmācības kursos pirms nosūtīšanas, kas minēti 13. līdz 15. pantā, nosūtošā organizācija, apspriežoties ar uzņemošo organizāciju, apstiprina galīgo novērtējumu par brīvprātīgā kandidāta piemērotību nosūtīšanai ES palīdzības brīvprātīgo misijā.

2.   Nosūtošā organizācija un sekmīgi novērtētais ES palīdzības brīvprātīgais paraksta nosūtījuma līgumu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 375/2014 14. panta 5. punktā.

3.   Līgumā, kas jāsagatavo, rūpīgi apspriežoties ar uzņemošo organizāciju, nosaka ES palīdzības brīvprātīgo nosūtījuma konkrētos noteikumus un viņu tiesības un pienākumus. Tajā norāda arī tiesību aktus, ko piemēro līguma darbības jomai saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu, un iekļauj vismaz šādus elementus:

a)	precizējums par ES palīdzības brīvprātīgā lomu un amata nosaukumu, nosūtījuma ilgumu un atrašanās vietu, kā arī par pienākumiem, kas jāveic saskaņā ar darba uzdevumu, tostarp par elementiem, kas izriet no Regulas (ES) Nr. 375/2014 17. pantā minētā komunikācijas plāna;

b)	līguma ilgums, tostarp sākuma un beigu datums;

c)	snieguma pārvaldība, tostarp: — pārvaldības kārtība, tostarp tiešais vadītājs uzņemošajā organizācijā un kontaktpersona nepārtrauktam atbalstam nosūtošajā organizācijā; — padomdošanas pasākumi;

d)	darba apstākļi, tostarp darba laiks un atvaļinājumi;

e)	ES palīdzības brīvprātīgo finansiālās tiesības un pienākumi, tostarp nepieciešamie pasākumi to īstenošanai: — uzturēšanās un pārcelšanās pabalsts; — informācija par piemērojamajiem noteikumiem nodokļu un sociālā nodrošinājuma jomā; — apdrošināšanas segums; — izmitināšana; — braucieni;

f)	praktiskie aspekti: — medicīniskās pārbaudes; — vīzas un darba atļaujas;

g)	konfidencialitāte;

h)	ES palīdzības brīvprātīgā sagaidāmā uzvedība, tostarp integritāte un rīcības kodekss, kā arī bērnu un neaizsargāto pieaugušo aizsardzība, tostarp nulles tolerance pret seksuālu vardarbību; šī informācija jāpievieno līgumam;

i)	disciplinārlietu politika un brīvprātīgā statusa izbeigšana;

j)	starpniecības mehānisms problēmu risināšanai, sūdzību izskatīšanai un strīdu izšķiršanai;

k)	pienākumi un politika, ko piemēro drošības pārvaldībai un veselības aizsardzībai;

l)	mācības un attīstība: — apmācība un integrācija; — pārskatu sniegšana.

4.   Ja starp uzņemošo vai nosūtošo organizāciju un ES palīdzības brīvprātīgo izceļas strīds, ES palīdzības brīvprātīgajam ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību saskaņā ar valsts noteikumiem, ko piemēro nosūtošajai organizācijai.

17. pants

Ieraksts datubāzē

Pēc tam, kad ir saņemta ES palīdzības brīvprātīgā nepārprotama piekrišana, nosūtošā organizācija ievada ES palīdzības brīvprātīgā datus datubāzē, kas minēta Regulas (ES) Nr. 375/2014 13. pantā (turpmāk “datubāze”). Šajā datubāzē ietverto personas datu apstrāde jāveic saskaņā ar datu aizsardzības standartiem, kas minēti Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu. Šajā datubāzē ietverto personas datu apstrādei, ko veic Komisija, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2).

5. NODAĻA

ES PALĪDZĪBAS BRĪVPRĀTĪGO NOSŪTĪŠANAS UN PĀRVALDĪBAS PROCEDŪRAS

18. pants

Integrācija valstī

1.   Uzņemošās organizācijas nodrošina, ka visi ES palīdzības brīvprātīgie pēc to ierašanās nosūtījuma valstī saņem pilnīgu un atbilstošu informāciju integrācijai valstī, kas ietver vismaz šādus elementus:

a)

organizācijas un pārvaldības struktūra un procesi; projektā iesaistītās komandas (tostarp projektu vadītājs, operatīvā un tehniskā komanda, atbildīgais par krīzes pārvaldību, atbalsta vienības, piemēram, cilvēkresursu un finanšu jomā), projekta vieta(-s), kā arī organizācijas misija un mērķi saistībā ar ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu;

b)	visaptveroša informācija par uzņemošās organizācijas uzdevumiem, kompetenci un projektiem; iesaistītajām kopienām; operacionālajiem aspektiem, kā arī ES palīdzības brīvprātīgā darba uzdevuma sagaidāmie sasniegumi un rezultāti un tā pamatā esošo vajadzību izvērtējums;

c)	attiecīgais vietējais tiesiskais regulējums, ko attiecina uz ES palīdzības brīvprātīgo;

d)	obligāta un kontekstam pielāgota informācija par drošību un veselību, kā noteikts 28. un 30. pantā;

e)	uzraudzības un snieguma pārvaldības sistēma un procedūras un atbalsta mehānismi, tostarp padomdošana un citi atbalsta veidi, kas paredzēti 19., 20. un 21. pantā;

f)	kultūras informācija par valsti, reģionu un nosūtījuma vietu, tostarp norādījumi par atbilstīgu uzvedību;

g)	informācijas sniegšana valstī, kā paredzēts 23. pantā.

2.   Uzņemošās organizācijas nodrošina, ka ES palīdzības brīvprātīgie izlasa un saprot visu informāciju, kas sniegta integrācijas valstī procesā, un ka viņiem tā ir viegli pieejama visā laikā, kad tie piedalās ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvā.

19. pants

Uzraudzība un snieguma pārvaldība

1.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi izstrādā snieguma pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz darbības mērķi, paredzēto iznākumu un rezultātiem, lai novērtētu ES palīdzības brīvprātīgā darba progresu un kvalitāti atbilstoši darba uzdevumam.

2.   Snieguma pārvaldības procedūrā norāda nosūtošās un uzņemošās organizācijas attiecīgās lomas un pienākumus attiecībā uz ES palīdzības brīvprātīgā uzraudzību.

3.   Integrācijas laikā nosūtošā un uzņemošā organizācija kopā ar ES palīdzības brīvprātīgo nosaka viņa snieguma mērķus un dod tam iespēju izteikt savas piezīmes par darba uzdevuma elastīgajiem elementiem.

4.   Uzņemošā organizācija izraugās tiešo vadītāju, kurš ir atbildīgs par ES palīdzības brīvprātīgā uzraudzību un kurš ar brīvprātīgo rīko uzraudzības sanāksmes, cik bieži nepieciešams.

5.   Vajadzības gadījumā un atkarībā no nosūtījuma ilguma nosūtošā organizācija un tiešais vadītājs no uzņemošās organizācijas, kā arī ES palīdzības brīvprātīgais veic kopīgu snieguma starpposma pārskatīšanu, lai formāli novērtētu integrācijas procesu un progresu atbilstoši mērķiem un lai pielāgotu mērķus, darba uzdevumu un mācību un attīstības plānu.

6.   Ja starpposma pārskatīšanā tiek secināts, ka ES palīdzības brīvprātīgajam ir vājas prasmes kādā no starpnozaru vai īpašajām kompetencēm, uzņemošā organizācija, vienojoties ar nosūtošo organizāciju, var pieņemt lēmumu izbeigt nosūtījumu priekšlaicīgi. Organizācijām jāspēj izskaidrot un vajadzības gadījumā pamatot šādu novērtējumu un lēmumu.

7.   Nosūtošā organizācija un tiešais vadītājs no uzņemošās organizācijas kopā ar ES palīdzības brīvprātīgo sagatavo snieguma galīgo pārskatu, lai novērtētu ES palīdzības brīvprātīgā sasniegumus misijas beigās attiecībā pret darba uzdevuma mērķiem un mācību un attīstības plānu.

8.   Snieguma pārskata rezultātus iekļauj ES palīdzības brīvprātīgā mācību un attīstības plānā.

9.   Nosūtošā organizācija saglabā snieguma pārskata dokumentāciju saskaņā ar datu aizsardzības standartiem, kas minēti Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu, un datubāzē apstiprina, vai misija ir veiksmīgi pabeigta, un, ja tā nav, sniedz pamatojumu.

20. pants

Nosūtošo organizāciju sniegts nepārtraukts atbalsts

1.   Pirms nosūtīšanas nosūtošā organizācija ieceļ kontaktpersonu, kura būs pieejama visā nosūtījuma laikā un kura uzturēs regulārus kontaktus ar ES palīdzības brīvprātīgo, lai:

a)	atbalstītu ES palīdzības brīvprātīgo uzturēšanās un pārejas posmā;

b)	sniegtu nepieciešamo papildu atbalstu ES palīdzības brīvprātīgajam un uzņemošajai organizācijai;

c)	nepieciešamības gadījumā piedalītos starpposma un nobeiguma pārskatu sagatavošanā un citās sanāksmēs;

d)	nodrošinātu starpniecības atbalstu gadījumā, ja pastāv domstarpības starp uzņemošo organizāciju un ES palīdzības brīvprātīgo.

2.   Ja izraudzītā kontaktpersona vairs nespēj pildīt šo uzdevumu nosūtījuma laikā, cik drīz vien iespējams tiek nodrošināts aizvietotājs, lai garantētu atbalsta nepārtrauktību.

21. pants

Padomdošana

1.   Uzņemošā organizācija ieceļ vienu vai vairākus ES palīdzības brīvprātīgā padomdevējus, lai tam sniegtu atbalstu šādās jomās:

a)	profesionālo prasmju attīstīšana un snieguma un zināšanu uzlabošana;

b)	kultūras integrācija un aklimatizācija;

c)	konsultācijas saistībā ar darba uzdevumiem un

d)	psihosociālo jautājumu risināšana.

2.   Izraudzītajam(-iem) padomdevējam(-iem) ir piekļuve ES palīdzības brīvprātīgā mācību un attīstības plānam un darba uzdevumiem, uz kuru pamata tiek sagatavota atbalsta programma. Padomdevējs(-i) regulāri tiekas ar ES palīdzības brīvprātīgo, lai sagatavotu apsvērumus par panākto progresu un palīdzētu risināt jebkurus ar misiju saistītus un personīgus jautājumus.

3.   Padomdošanas procesā ņem vērā vietējo situāciju un, ja iespējams, to piemēro arī vietējiem brīvprātīgajiem.

4.   Nosūtošā organizācija veicina padomdošanas nodrošināšanu, sadarbojoties ar uzņemošo organizāciju, lai sniegtu analītisku atbalstu, apmācības atbalstu un cita veida atbalstu spēju veidošanai, un savu struktūru un tīklu ietvaros apzinot personas ar piemērotām un papildinošām kompetencēm gadījumā, ja vietējās kompetences nav pietiekamas.

5.   Vajadzības gadījumā var apsvērt padomdošanu no attāluma, jo īpaši izmantojot ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas tīklu.

22. pants

Darba apstākļi

1.   ES palīdzības brīvprātīgajiem ir piemēroti darba apstākļi, lai misijas laikā viņi varētu sasniegt labus rezultātus un lai nodrošinātu viņu labklājību, motivāciju, veselību un drošību. Tiem ir jāatbilst attiecīgajiem Direktīvas 89/391/EK (3) un Direktīvas 2003/88/EK (4) noteikumiem.

2.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija sadarbojas, lai definētu piemērotus darba apstākļus, pamatojoties uz vietējiem un valsts darbības kontekstiem.

3.   Uzņemošā organizācija sniedz nepieciešamo informāciju un piedāvā darba apstākļus, kuru piemērotību un atbilstību izvērtē nosūtošā organizācija, lai nodrošinātu saskaņotību ar pienācīgas rūpības pienākumu un nosūtošās organizācijas vispārējo politiku un praksi.

4.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi nodrošina, ka tiek novērsti, pārvaldīti un mazināti drošības un veselības riski un ka piedāvātie darba apstākļi atbilst 28., 29. un 30. pantā minētajām drošības un veselības aizsardzības procedūrām un I pielikuma 3. punktā minētajām prasībām attiecībā uz darba laiku, atvaļinājumiem, minimālajiem ikdienas un iknedēļas atpūtas periodiem un darba vietu.

23. pants

Atbalsts misijas beigās un pēc nosūtījuma

1.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi izlemj par pārskata par paveikto saturu un procesu, kas paredzēts visiem ES palīdzības brīvprātīgajiem, tostarp tiem, kuri beidz misiju priekšlaicīgi.

2.   Uzņemošā organizācija nodrošina ES palīdzības brīvprātīgajam individuālu pārskatu par paveikto vai attiecībā uz grupu, tostarp galīgo snieguma pārskatu, kas minēts 19. panta 7. punktā, un, ja nepieciešams, projekta nodošanu komandai un partneriem, kas turpinās ES palīdzības brīvprātīgā veiktās darbības, lai garantētu ilgtspēju un nepārtrauktību.

3.   Nosūtošā organizācija nodrošina ES palīdzības brīvprātīgajam, kurš atgriezies no misijas, savlaicīgu individuālu vai grupas informatīvu pārskata sagatavošanu un darbības vai projekta pārskatus, pamatojoties uz uzņemošās organizācijas atsauksmēm un mācību un attīstības galīgo plānu.

4.   Nosūtošā organizācija sekmē pēcnosūtījuma medicīniskās pārbaudes veikšanu pēc ES palīdzības brīvprātīgā atgriešanās un piedāvā pārskata seansu(-us) par psihosociālajiem jautājumiem, kā arī konsultāciju atbalstu, ko ES palīdzības brīvprātīgais var izmantot pēc izvēles principa.

5.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija informē ES palīdzības brīvprātīgo par iespējām, kas ļauj turpināt iesaistīties jautājumos, kuri attiecas uz humāno palīdzību un aktīvu Eiropas pilsonību, tostarp veicina sadarbību ar ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas tīklu.

6.   Nosūtošā organizācija aicina ES palīdzības brīvprātīgos, kuri atgriezušies no misijas, sniegt konstruktīvas atsauksmes par ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu, tostarp, paskaidrojot, kā to ieguldījums var ietekmēt turpmākās misijas.

6. NODAĻA

NOTEIKUMI PAR APDROŠINĀŠANU UN DZĪVES APSTĀKĻIEM

24. pants

Apdrošināšanas segums

1.   Visiem ES palīdzības brīvprātīgajiem nodrošina visu risku apdrošināšanas polisi, kas īpaši izstrādāta, lai tos aizsargātu visā nosūtījuma laikā trešajās valstīs, kā arī attiecīgajos laikposmos pirms un pēc misijas.

2.   Apdrošināšanas segums darbojas visā pasaulē, 24 stundas diennaktī. Tas sākas no dienas, kad ES palīdzības brīvprātīgais atstāj savu domicilu, lai dotos uz nosūtījuma vietu trešajā valstī, līdz dienai, kad ES palīdzības brīvprātīgais dodas prom no nosūtījuma vietas trešajā valstī un atgriežas mājās (“pirmais seguma periods”).

3.   Ja apdrošināšanas ilgums pārsniedz 12 nedēļas, to pagarina vēl par 8 nedēļām apdrošinātās personas mītnes valstī, lai segtu medicīniskās aprūpes izdevumus slimības un ievainojumu gadījumā, kas radušies pirmajā seguma periodā.

4.   Segums attiecas uz visām darbībām, kas saistītas ar ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu, un arī uz ES palīdzības brīvprātīgo privātajām darbībām pirmajā seguma periodā.

5.   Visiem ES palīdzības brīvprātīgajiem tiek nodrošināts 100 % segums (kopīgais segums) šādās jomās:

a)	medicīniskā aprūpe un zobārstniecības pakalpojumi;

b)	grūtniecība un dzemdības;

c)	nelaimes gadījumi;

d)	repatriācija;

e)	dzīvības apdrošināšana;

f)	pastāvīga un pagaidu invaliditāte vai darbnespēja;

g)	trešās puses atbildība;

h)	dokumentu, ceļojuma biļešu un personisko mantu nozaudēšana vai zādzība;

i)	papildu palīdzība.

6.   Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un apdrošināšanas segumu visiem ES palīdzības brīvprātīgajiem, Komisija var slēgt līgumus ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, izmantojot iepirkuma procedūru.

25. pants

Uzturēšanās un pārcelšanās pabalsts

1.   Nosūtošā organizācija sedz uzturēšanās izdevumus, kas radušies ES palīdzības brīvprātīgajiem nenodarbinātu personu statusā, vienreizēja maksājuma veidā, ko maksā paredzētajā laikā un veicot regulāras iemaksas.

2.   Uzturēšanās pabalsta vienreizējo maksājumu pamatā ir patēriņa grozs, kas aptver ES palīdzības brīvprātīgā kārtējos izdevumus šādās pozīcijās:

a)

pārtika;

b)	tualetes piederumi un mājsaimniecības preces;

c)

apģērbs;

d)	vietējais transports un transports valstī;

e)

dažādi izdevumi, ko uzskata par nepieciešamiem, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni un līdzdalību vietējā sabiedrībā (var pieskaitīt ne vairāk kā 20 % no kopējās summas par pozīcijām, kas uzskaitītas a) līdz d) punktā, lai iekļautu citas izmaksas, piemēram, saistībā ar vaļaspriekiem, friziera pakalpojumiem, laikrakstiem un kancelejas piederumiem);

f)	neparedzēto izdevumu summa, kas paredzēta ES palīdzības brīvprātīgajiem, kuri uzturas reģionos, kur indeksi pārsniedz valsts vidējo rādītāju (ne vairāk kā 10 % pozīcijām, kas uzskaitītas a) līdz d) punktā).

3.   Izmitināšanas izmaksas netiek segtas ar uzturēšanās pabalsta vienreizējiem maksājumiem.

4.   Komisija publicē informāciju par uzturēšanās pabalsta vienreizējiem maksājumiem nosūtījuma valstīs, pamatojoties uz valstu indeksiem. Īpašas vajadzības, kas saistītas ar invaliditāti vai citiem pienācīgi pamatotiem ārkārtas apstākļiem, var tikt segtas papildus uzturēšanās pabalsta maksājumam.

5.   ES palīdzības brīvprātīgie tiek savlaicīgi informēti par indeksu un uzturēšanās pabalsta likmju izmaiņām, kas tos ietekmē misijas laikā, jo īpaši valstīs ar augstu inflācijas vai deflācijas līmeni.

6.   Pēc misijas veiksmīgas pabeigšanas nosūtošā organizācija piešķir ES palīdzības brīvprātīgajiem, kuri atgriezušies no misijas, regulāri indeksētu pārcelšanās pabalstu EUR 100 mēnesī atkarībā no brīvprātīgo nosūtījuma ilguma.

26. pants

Izmitināšana

1.   Nosūtošā organizācija raugās, lai uzņemošā organizācija nodrošinātu ES palīdzības brīvprātīgajam pienācīgu izmitināšanu par samērīgu cenu atbilstoši vietējam kontekstam.

2.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi nodrošina, ka tiek novērsti, pārvaldīti un mazināti drošības un veselības riski un ka ierosinātā izmitināšanas vieta atbilst 28., 29. un 30. pantā noteiktajām drošības un veselības aizsardzības procedūrām un I pielikuma 4. punktā paredzētajām prasībām.

3.   Ja iespējams, izmaksas par izmitināšanu un apkuri un citas saistītas tiešās izmaksas sedz uzņemošā organizācija. Uzņemošā organizācija atbild par līgumiskajām attiecībām ar īpašniekiem un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai informētu uzņemošās personas un īpašniekus par ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu.

27. pants

Ceļa izdevumi un saistītās izmaksas

1.   Nosūtošā organizācija organizē ES palīdzības brīvprātīgā ceļojumu uz nosūtījuma vietu un no tās, tostarp priekšlaicīgas atgriešanās gadījumā, un sedz ceļa izdevumus.

2.   Pēc ES palīdzības brīvprātīgā pieprasījuma nosūtošā organizācija organizē papildu ceļojumu turp un atpakaļ un sedz tā izdevumus šādos gadījumos:

a)	ES palīdzības brīvprātīgo atvaļinājums mītnes zemē, ja nosūtījuma ilgums pārsniedz 18 mēnešus;

b)	bērna kopšanas atvaļinājums ES palīdzības brīvprātīgajiem, kam ir viens vai vairāki apgādājami bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, ja nosūtījuma ilgums pārsniedz 6 mēnešus;

c)	īpašs atvaļinājums augšupējas vai lejupējas saiknes tiešā radinieka, laulātā vai reģistrēta partnera, māsas vai brāļa bēru vai medicīniski apstiprinātas smagas slimības gadījumā.

3.   Ceļa izdevumus var aprēķināt, vai nu pamatojoties uz faktiskajām izmaksām par ekonomiskās vai otrās klases ceļojumu, vai arī atlīdzināt vienreizēju maksājumu veidā, ko nosaka saskaņā ar pamatotu metodoloģiju attāluma aprēķināšanai.

4.   Nosūtošā organizācija sniedz informāciju un loģistikas atbalstu ES palīdzības brīvprātīgā vīzas saņemšanai, un uzņemošā organizācija vajadzības gadījumā sniedz atbalstu vīzas iegūšanas procesā. Nosūtošā organizācija sedz izmaksas, kas saistītas ar vīzas iegūšanu, tostarp ceļa izdevumus.

7. NODAĻA

PROCEDŪRAS, LAI NODROŠINĀTU RŪPĪBAS IEVĒROŠANU UN DROŠĪBAS UN AIZSARDZĪBAS PASĀKUMUS

28. pants

Drošības pārvaldība un risku novērtēšana

1.   Nosūtošā organizācija ievieš organizatoriskās drošības politiku un riska novērtēšanas procedūras, kas ir piemērotas un piemērojamas ES palīdzības brīvprātīgajiem un kas vajadzības gadījumā jāpielāgo.

2.   Pamatojoties uz nosūtošās organizācijas organizatoriskās drošības politiku, nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi izstrādā drošības pārvaldības un evakuācijas plānu attiecībā uz pasākumiem, ko veic ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas ietvaros. Šie plāni atbilst vismaz prasībām, kas noteiktas I pielikuma 5. punktā.

3.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi izstrādā rakstisku novērtējumu par drošības, ceļošanas un veselības riskiem nosūtījuma valstī. Šādi novērtējumi atbilst vismaz prasībām, kas noteiktas I pielikuma 6. punktā.

4.   Riska novērtējumu, kas minēts šā panta 3. punktā, pārskata un atjaunina tik bieži, cik tas nepieciešams atbilstoši kontekstam, un vismaz pirms ES palīdzības brīvprātīgā nosūtīšanas. Ja riska novērtējums ļauj secināt, ka misija notiktu vietā, kur risinās starptautisks vai iekšzemes bruņots konflikts vai pastāv konflikta risks, tā nebūtu jāplāno vai būtu jāatceļ, ja ES palīdzības brīvprātīgais jau ir atlasīts.

5.   Prasības attiecībā uz izpratni par drošību un pienācīgu uzvedību saistībā ar riska un drošības pārvaldību iekļauj darba uzdevuma aprakstā un darbā pieņemšanas procedūrā.

6.   Nosūtošā organizācija informē attiecīgo dalībvalstu iestādes un citas iesaistītās valstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 375/2014 23. pantu, pirms kāds no tās pilsoņiem tiek nosūtīts misijā kā ES palīdzības brīvprātīgais. Pirms nosūtīšanas nosūtošā organizācija, kura nosūta misijā ES palīdzības brīvprātīgos, kuri nav Savienības pilsoņi, pārliecinās, kādi ir noteikumi par konsulāro aizsardzību, ko nodrošina brīvprātīgā valstspiederības valsts vai cita valsts.

7.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija nodrošina, ka visa informācija par drošības procedūrām tiek darīta zināma un ir saprotama ES palīdzības brīvprātīgajam. Integrācijas periodā situācijai atbilstīga drošības informācija tiek sniegta pirms izbraukšanas un 24 stundu laikā pēc ierašanās nosūtījuma valstī. Šai informācijai jāietver riska novērtējuma rezultāti, evakuācijas un drošības pārvaldības plāns, tostarp ziņojumi par drošības incidentiem, evakuācijas un repatriācijas procedūras, komunikācijas shēma, par krīzes pārvaldību atbildīgās(-o) kontaktpersonas(-u) informācija, kā arī vēstniecību, policijas un ugunsdzēsēju dienestu un slimnīcu koordinātas.

8.   Nosūtošā organizācija nodrošina, ka ES palīdzības brīvprātīgajam ir vismaz apdrošināšana, kas minēta 24. pantā.

9.   Papildus obligātajai drošības apmācībai mācību programmas kontekstā nosūtošā organizācija nodrošina ES palīdzības brīvprātīgajam jebkādu citu attiecīgu drošības apmācību, ko tā piedāvā savam starptautiskajam personālam.

10.   Parakstot līgumu, kas minēts 16. panta 2. punktā, ES palīdzības brīvprātīgie apņemas ievērot drošības pārvaldības procedūras, tostarp pienākumu meklēt jaunāko informāciju par drošības situāciju, apliecina personīgo atbildību par savas, citu personu un organizācijas drošības pārvaldību, kā arī ievēro pienākumu atturēties no riska uzņemšanās. Nosūtošā un uzņemošā organizācija informē ES palīdzības brīvprātīgo par sekām, ko rada drošības procedūru pārkāpumi, jo īpaši tie, kuru rezultātā misija tiek izbeigta piespiedu kārtā un priekšlaicīgi.

11.   Nosūtošā organizācija iesaka ES palīdzības brīvprātīgajiem pēc ierašanās nosūtījuma valstī reģistrēties viņu valstspiederības valsts vēstniecībā vai konsulātā un informē tos par iespēju lūgt konsulāro palīdzību. Ja ES palīdzības brīvprātīgā valstspiederības valstij nav konsulārās pārstāvniecības nosūtījuma valstī, nosūtošā organizācija iesaka ES palīdzības brīvprātīgajiem, kuri ir Eiropas Savienības pilsoņi, reģistrēties citas dalībvalsts konsulātā vai vēstniecībā un informē tos par iespēju lūgt konsulāro palīdzību.

12.   Pamatojoties uz uzņemošās organizācijas sniegto jaunāko informāciju, nosūtošā un uzņemošā organizācija regulāri atjaunina evakuācijas plānu, lai nodrošinātu, ka tas joprojām ir piemērots darbības videi jebkuros apstākļos. Riska novērtējuma rezultāti nosaka, cik bieži plāns ir jāpārskata, un uzņemošā organizācija izmanto iepriekšējos datus un pašreizējos atjauninājumus, lai vajadzības gadījumā to pielāgotu. Evakuācijas plānu glabā vietā, kur tas ir viegli pieejams ES palīdzības brīvprātīgajiem.

13.   Uzņemošā organizācija nodrošina, ka ES palīdzības brīvprātīgais saņem jaunāko informāciju par visām izmaiņām darba vidē un par attiecīgajām izmaiņām drošības procedūrās vai protokolos.

14.   Uzņemošā organizācija ir informēta par ES palīdzības brīvprātīgā atrašanās vietu un tālruņa numuru, lai varētu ar viņu sazināties jebkurā brīdī, tostarp atvaļinājuma laikā.

29. pants

Procedūras, kuras jāievēro incidenta vai evakuācijas gadījumā

1.   Drošības incidenta gadījumā ES palīdzības brīvprātīgais tiek informēts, cik vien drīz iespējams. Atkarībā no incidenta smaguma pakāpes un nosūtošajā un uzņemošajā organizācijā spēkā esošajām procedūrām šo informēšanu var veikt tiešais vadītājs vai padomdevējs uzņemošajā organizācijā, vai arī par krīžu pārvarēšanu atbildīgā persona nosūtošajā organizācijā; var tikt ietverts arī profesionāls psiholoģiskais atbalsts.

2.   Evakuācijas gadījumā tiek ņemts vērā evakuācijas plāns un nodrošinātas rūpes par ES palīdzības brīvprātīgo jebkuros apstākļos, attiecīgā gadījumā ievērojot procedūras, kas ieviestas konsulātos vai vēstniecībās, kur ES palīdzības brīvprātīgais ir reģistrēts saskaņā ar 28. panta 11. punktu.

3.   Nosūtošā organizācija sazinās ar ES palīdzības brīvprātīgajiem pēc to atgriešanās un nodrošina, ka tie saņem pietiekamu informatīvu pārskatu, tostarp psiholoģisko un medicīnisko atbalstu.

4.   Drošības jautājumu iekļauj nosūtošās un uzņemošās organizācijas uzraudzības un novērtēšanas sistēmā, un drošības incidentos gūtā pieredze tiek izmantota, lai pārskatītu un uzlabotu projektus.

30. pants

Veselība un drošība

1.   Nosūtošā organizācija izveido organizatorisku veselības aizsardzības un drošības politiku, kas ir piemērota un piemērojama ES palīdzības brīvprātīgajiem un ko vajadzības gadījumā var pielāgot, tostarp norādes par:

a)	personīgo veselību, piemēram, fizisko veselību (slimību novēršana, konsultācijas par ēšanu un miegu, izpratne par klimata un ģeogrāfisko apdraudējumu risku, piekļuve veselības aprūpei);

b)	garīgo veselību (konsultācijas par darba un privātās dzīves līdzsvaru, stresa pārvaldība, pielāgošanās mehānismi un relaksācijas metodes, psihosociālā atbalsta kontaktpunkti).

2.   Pamatojoties uz nosūtošās organizācijas organizatorisko veselības aizsardzības un drošības politiku, nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi izstrādā visaptverošu veselības aizsardzības un drošības politikas un norāžu kopumu, lai izpildītu pienācīgas rūpības ievērošanas pienākumu un nodrošinātu ES palīdzības brīvprātīgo fizisko un emocionālo labklājību.

3.   Veicot riska novērtējumu, kas minēts 28. panta 3. punktā, un pirms darba uzdevumu noteikšanas nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi izvērtē, vai misija paredz ES palīdzības brīvprātīgajam drošus darba un dzīves apstākļus, kuru pamatā ir I pielikuma 7. punktā noteiktie rādītāji.

4.   Nosūtošā organizācija nodrošina, ka ES palīdzības brīvprātīgajam ir vismaz visaptveroša veselības un ceļojuma apdrošināšana saskaņā ar 24. panta noteikumiem.

5.   Integrācijas procesā nosūtošā organizācija informē ES palīdzības brīvprātīgo par veselības aizsardzības un drošības politiku un norādēm, kas minētas 1. un 2. punktā, tostarp par slimībām, pirmās palīdzības atbalstu, visu misijas vietu uzturēšanu, transportlīdzekļu un aprīkojuma uzturēšanu, darbavietām, darba un privātās dzīves līdzsvaru, veselības un drošības incidentiem, medicīniskās evakuācijas procedūru.

6.   Nosūtošā organizācija nodrošina, ka ES palīdzības brīvprātīgais pirms izbraukšanas iziet pilnīgu medicīnisko pārbaudi un saņem rekomendētos medikamentus un vakcīnas, ņemot vērā riskus nosūtījuma valstī, kā arī nepieciešamos materiālus, piemēram, pirmās palīdzības un pretodu komplektus.

7.   Uzņemošā organizācija nodrošina, ka pienācīgas rūpības ievērošanas pienākums tiek integrēts brīvprātīgo ikdienas pārvaldībā, un integrācijas procesā sniedz ES palīdzības brīvprātīgajam:

a)	atjauninātu informāciju par vietējiem resursiem veselības aizsardzības un drošības jomā, piemēram, ārstu, slimnīcu un paramediķu dienestu kontaktinformāciju;

b)	norādes par vietējām paražām un normām, kas ir daļa no informācijas sesijas attiecīgajā valstī, lai ierobežotu drošības riskus un veicinātu integrāciju.

8.   Nosūtošā organizācija sekmē pēcnosūtījuma veselības pārbaudi pēc ES palīdzības brīvprātīgā atgriešanās un piedāvā psihosociālas informācijas sesiju(-as) vai konsultējošu atbalstu kā daļu no informēšanas procesa. Nosūtošā un uzņemošā organizācija popularizē ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas tīklu kā alternatīvu atbalsta mehānismu pirms nosūtījuma, nosūtījuma laikā un pēc tā.

8. NODAĻA

PROCEDŪRAS ES PALĪDZĪBAS BRĪVPRĀTĪGO INDIVIDUĀLĀ SNIEGUMA UZRAUDZĪBAI UN NOVĒRTĒŠANAI

31. pants

ES palīdzības brīvprātīgo individuālā snieguma uzraudzība un novērtēšana

1.   Pamatojoties uz 19. pantā minēto uzraudzības un snieguma pārvaldības procedūru, nosūtošā un uzņemošā organizācija uzrauga un novērtē ES palīdzības brīvprātīgo individuālo sniegumu un izvērtē panākumus, iznākumu un rezultātus, ņemot vērā ES palīdzības brīvprātīgā darba uzdevumus un mērķus.

2.   ES palīdzības brīvprātīgo individuālā snieguma uzraudzība un novērtēšana ir nepārtraukts process visā misijas laikā un ietver konkrētas pārbaudes vismaz šādos posmos:

a)	attiecīgā gadījumā 14. pantā minētās prakses beigās;

b)	19. pantā minētās snieguma galīgās pārskatīšanas laikā un gadījumā, ja uzskata par lietderīgu veikt vidusposma pārskatīšanu;

c)	23. pantā minētās informācijas sesijas laikā.

3.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija sniedz datus, kas liecina, cik lielā mērā ES palīdzības brīvprātīgā individuālais sniegums palīdz — rezultātu un ietekmes līmenī — īstenot projekta un vispārējās iniciatīvas mērķus, ņemot vērā rādītājus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 375/2014 7. pantā. Šie dati ietver informāciju par ES palīdzības brīvprātīgo darba iznākuma un rezultātu kvalitāti, turklāt šai informācijai ir jābūt anonīmai un pieejamai novērtēšanas nolūkos. Šos datus apstrādā saskaņā ar datu aizsardzības standartiem, kas minēti Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu.

4.   Nosūtošās organizācijas sniedz atbalstu uzņemošo organizāciju spēju veidošanai, lai izvērtētu gūtos panākumus, iznākumu un rezultātus attiecībā pret ES palīdzības brīvprātīgo darba uzdevumiem un mērķiem.

9. NODAĻA

NOSŪTOŠO UN UZŅEMOŠO ORGANIZĀCIJU SERTIFIKĀCIJAS MEHĀNISMS

32. pants

Uzņemošo organizāciju sertifikācijas mehānisms

1.   Uzņemošās organizācijas, kuras cenšas iegūt sertifikātu, sniedz objektīvu un patiesu pašnovērtējumu saskaņā ar prasībām, kas minētas III pielikuma 1. punktā, novērtējot savu esošo politiku un praksi attiecībā pret prasībām par standartiem un procedūrām, ko piemēro brīvprātīgo kandidātiem un ES palīdzības brīvprātīgajiem, kā tas noteikts šajā regulā un Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu.

2.   Pašnovērtējumā uzņemošā organizācija atklāj jebkādus trūkumus un nepieciešamo uzlabojumu jomas, kurās vajadzētu pastiprināt spējas, lai panāktu pilnīgas atbilstības līmeni.

3.   Uzņemošā organizācija kopā ar pašnovērtējumu iesniedz trīs atsauksmes atbilstoši III pielikuma 1. punktā noteiktajām prasībām, lai sniegtu pilnīgu informāciju par visām prasībām attiecībā uz standartiem un procedūrām, ko piemēro brīvprātīgo kandidātiem un ES palīdzības brīvprātīgajiem. Atsauksmes sniedz vismaz divas no šādām ieinteresēto personu grupām:

a)	sertificēta nosūtošā vai uzņemošā organizācija, ar kuru prasītāja uzņemošā organizācija jau ir izveidojusi vai plāno izveidot partnerību dalībai ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvā;

b)	Komisijas partneris humānās palīdzības jomā, kurš noslēdzis spēkā esošu (partnerattiecību) pamatnolīgumu un ar kuru prasītāja uzņemošā organizācija ir veiksmīgi sadarbojusies humānās palīdzības projekta ietvaros;

c)	attiecīga starptautiska organizācija vai bezpeļņas organizācija vai civila rakstura publisko tiesību struktūra, ar kuru prasītāja uzņemošā organizācija ir veiksmīgi sadarbojusies humānās palīdzības projekta ietvaros;

d)	akreditācijas vai revīzijas organizācija, kura ir sertificējusi prasītāju uzņemošo organizāciju jomās, kas ir svarīgas ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvai; šādā gadījumā jāiesniedz arī attiecīgie akreditācijas vai revīzijas dokumenti.

4.   Persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt uzņemošo organizāciju un uzlikt tai juridiskas saistības, paraksta aizpildīto pašnovērtējumu, kas kopā ar 3. punktā minētajām atsauksmēm tiek nosūtīts Komisijai.

5.   Pamatojoties uz pašnovērtējumu un atsauksmēm, Komisija novērtē pieteikumu un var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

a)	piešķirt sertifikātu, ja prasītāja uzņemošā organizācija ir novērtēta kā pilnībā atbilstoša prasībām par standartiem un procedūrām;

b)	nepiešķirt sertifikātu, ja prasītāja uzņemošā organizācija neatbilst prasībām par standartiem un procedūrām pilnībā.

6.   Sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas Komisija informē prasītāju uzņemošo organizāciju par sertifikācijas rezultātiem, vajadzības gadījumā norādot arī spēju veidošanas atbalsta iespējas, lai atkārtoti iesniegtu pieteikumu. Ja, pamatojoties uz prasītājas uzņemošās organizācijas iesniegto spēju veidošanas stratēģiju, tiek konstatētas vajadzības, kas ir jāapmierina, šī organizācija ir atbilstīga un tai ir prioritāte saņemt spēju veidošanas atbalstu.

33. pants

Nosūtošo organizāciju sertifikācijas mehānisms

1.   Nosūtošās organizācijas, kuras cenšas iegūt sertifikātu, sniedz objektīvu, patiesu un uz pierādījumiem balstītu pašnovērtējumu saskaņā ar prasībām, kas minētas III pielikuma 2. punktā, novērtējot savu esošo politiku un praksi attiecībā pret prasībām par standartiem un procedūrām, ko piemēro brīvprātīgo kandidātiem un ES palīdzības brīvprātīgajiem.

2.   Uz pierādījumiem balstītajā pašnovērtējumā nosūtošā organizācija atklāj jebkādus trūkumus un nepieciešamo uzlabojumu jomas, kurās vajadzētu sniegt tehnisko palīdzību, lai panāktu pilnīgas atbilstības līmeni. Tas ietver arī uzskatāmus pierādījumus tam, ka ir īstenota politika un prakse attiecībā uz katru standartu un procedūru prasību, jo īpaši attiecībā uz brīvprātīgajiem, kā arī piemērotus pārbaudes līdzekļus.

3.   Persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt nosūtošo organizāciju un uzlikt tai juridiskas saistības, paraksta aizpildīto, uz pierādījumiem balstīto pašnovērtējumu, kas kopā ar 2. punktā minētajiem pavaddokumentiem tiek nosūtīts Komisijai.

4.   Ņemot vērā uz pierādījumiem balstīto pašnovērtējumu un pavaddokumentus, Komisija novērtē pieteikumu un var pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

a)	piešķirt sertifikātu, ja prasītāja nosūtošā organizācija ir novērtēta kā pilnībā atbilstoša prasībām par standartiem un procedūrām;

b)	nepiešķirt sertifikātu, ja prasītāja nosūtošā organizācija neatbilst prasībām par standartiem un procedūrām pilnībā.

5.   Sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas Komisija informē prasītāju nosūtošo organizāciju par sertifikācijas rezultātiem, vajadzības gadījumā norādot arī tehniskās palīdzības iespējas, lai atkārtoti iesniegtu pieteikumu. Ja, pamatojoties uz nosūtošās organizācijas iesniegto tehniskās palīdzības stratēģiju, tiek konstatētas vajadzības, kas ir jāapmierina, šī organizācija ir atbilstīga un tai ir prioritāte saņemt tehnisko palīdzību.

34. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.   Komisijas lēmumā nepiešķirt sertifikātu un noraidīt pieteikumu norāda, ka noraidītā prasītāja organizācija var iesniegt jaunu pieteikumu tikai pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kad prasītājs saņēmis noraidīšanas lēmumu. Lēmumā norāda arī pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus lēmuma pārsūdzēšanai.

2.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 256. un 263. pantu Vispārējās tiesas kompetencē ir izskatīt aktus, ko pieņēmusi Eiropas Komisija un kas rada tiesiskas sekas attiecībā uz trešām personām. Tāpat arī saskaņā ar LESD 256., 268. un 340. pantu Vispārējās tiesas kompetencē ir izskatīt lietas par kaitējuma novēršanu, ko radījusi Eiropas Komisija ārpuslīgumiskās atbildības jomā.

35. pants

Organizāciju finansiālā dzīvotspēja un organizatoriskās spējas

Sertificētu nosūtošo un uzņemošo organizāciju finansiālās dzīvotspējas un organizatorisko spēju novērtējums neietilpst sertifikācijas procedūras piemērošanas jomā. Finansiālo dzīvotspēju un organizatoriskās spējas kā priekšnoteikumu Savienības finansiālās palīdzības saņemšanai izvērtē brīdī, kad tiek iesniegti pieteikumi pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

36. pants

Sertifikāta derīguma termiņš un regulāras pārbaudes

1.   Sertificētās nosūtošās un uzņemošās organizācijas veic atkārtotu sertifikāciju trešajā gadā pēc Komisijas lēmuma par sertifikāciju saņemšanas vai jebkurā laikā, ja ir izdarītas būtiskas izmaiņas standartos vai procedūrās, kas attiecas uz konkrētiem jautājumiem.

2.   Sertifikāta derīguma termiņa laikā sertificētajām nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām vajadzības gadījumā var pieprasīt iziet regulāras pārbaudes, ko veic Komisija.

3.   Sertificētās nosūtošās un uzņemošās organizācijas nekavējoties informē Komisiju par jebkurām izmaiņām to juridiskajā, finansiālajā, tehniskajā vai organizatoriskajā situācijā, kas varētu dot pamatu apšaubīt šo organizāciju atbilstību standartiem un procedūrām vai radīt interešu konfliktus. Tās arī informē Komisiju par jebkādām izmaiņām attiecībā uz nosaukumu, adresi vai juridisko pārstāvi.

37. pants

Sertifikāta apturēšana un izbeigšana

1.   Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no sertificētas nosūtošās vai uzņemošās organizācijas, tostarp informāciju, kas iegūta regulāri veiktās pārbaudēs, kas minētas 36. panta 2. punktā, vai informāciju, kas iegūta, izmantojot citus līdzekļus, Komisija var uzskatīt, ka sertificētā nosūtošā vai uzņemošā organizācija vairs neatbilst vienam vai vairākiem standartiem un procedūrām. Šādos gadījumos Komisija var veikt atbilstošus pasākumus, tostarp apturēt vai izbeigt sertifikātu, saskaņā ar procedūru, kas noteikta III pielikuma 3. punktā.

2.   Nosūtošā vai uzņemošā organizācija, kuras sertifikāts ir apturēts vai izbeigts, nedrīkst nosūtīt vai uzņemt ES palīdzības brīvprātīgos, sākot no sertifikāta apturēšanas vai izbeigšanas dienas, un nav tiesīga šim nolūkam saņemt finansiālu atbalstu no Savienības.

3.   Ņemot vērā sertifikāta apturēšanas vai izbeigšanas iemeslus, jo īpaši ES palīdzības brīvprātīgo drošību, Komisija var pieprasīt repatriēt ES palīdzības brīvprātīgos, kuri apturēšanas vai izbeigšanas brīdī ir nosūtīti misijā.

4.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija nav tiesīga pieprasīt atlīdzību par sertifikāta apturēšanu vai izbeigšanu.

38. pants

Atbildība par kaitējumu

Komisija nav atbildīga par zaudējumiem vai kaitējumu, kas nodarīts vai radies nosūtošajai vai uzņemošajai organizācijai vai trešām personām saistībā ar nosūtošās vai uzņemošās organizācijas sertifikācijas statusu.

10. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 122, 24.4.2014., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(3)  Direktīva 89/391/EK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

(4)  2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.).

---

---

---

---