Eiropas Savienības L 106/2015

24.4.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/1

PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/637

(2015. gada 20. aprīlis)

par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, un ar ko atceļ Lēmumu 95/553/EK

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 23. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Savienības pilsonība ir dalībvalstu valstspiederīgo pamatstatuss. Pilsoņu tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras valstspiederīgie viņi ir, saņemt citas dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem ir vienas no konkrētajām tiesībām, kas Savienības pilsoņiem tiek piešķirtas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

(2)	Lisabonas līgums nostiprināja Savienības pilsonības statusu un pastiprināja ar to saistītās tiesības. LESD 23. pants tādējādi paredz tādu direktīvu pieņemšanu, ar ko nosaka sadarbības un koordinācijas pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu nepārstāvētu Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību.

(3)

Savienības pamatā esošās vērtības ietver solidaritāti, diskriminācijas aizliegumu un cilvēktiesību ievērošanu; attiecībās ar citām pasaules daļām Savienībai būtu jāaizstāv savas vērtības un jāpalīdz aizsargāt savus pilsoņus. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“harta”) 46. pantā paredzētās nepārstāvēto Savienības pilsoņu pamattiesības uz konsulāro aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem ir Eiropas solidaritātes izpausme. Tas piešķir ārēju dimensiju Savienības pilsonības jēdzienam un stiprina Savienības identitāti trešās valstīs.

(4)	Šīs direktīvas mērķis ir noteikt sadarbības un koordinācijas pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai vēl vairāk veicinātu nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību. Minētajiem pasākumiem būtu jāstiprina tiesiskā noteiktība, kā arī efektīva sadarbība un solidaritāte konsulāro iestāžu starpā.

(5)

Saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 23. pantu dalībvalstīm būtu nepārstāvētiem pilsoņiem jānodrošina konsulārā aizsardzība ar tādiem pašiem nosacījumiem kā saviem valstspiederīgajiem. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu kompetenci noteikt tās valstspiederīgajiem nodrošināmās aizsardzības apjomu.

(6)

Šī direktīva neietekmē dalībvalstu un trešo valstu konsulārās attiecības, jo īpaši to tiesības un pienākumus, kas izriet no starptautiskām paražām un nolīgumiem, jo īpaši 1963. gada 24. aprīļa Konvencijas par konsulārajiem sakariem (“Vīnes konvencija”), ko dalībvalstis piemēro atbilstīgi Savienības tiesībām. Saskaņā ar Vīnes konvencijas 8. pantu dalībvalstis var sniegt konsulāru aizsardzību citas dalībvalsts vārdā – pēc atbilstīgas paziņošanas un ja attiecīgā trešā valsts pret to neiebilst. Problēmas jo īpaši var rasties gadījumos, kad ir iesaistīti pilsoņi, kuri ir arī uzņēmējas valsts valstspiederīgie. Dalībvalstīm, izmantojot vietējo konsulāro sadarbību, būtu jāveic nepieciešamie pasākumi attiecībā uz trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka konsulārā aizsardzība citu dalībvalstu vārdā var tikt sniegta jebkurā konkrētā gadījumā.

(7)

Ir nepieciešama efektīva sadarbība un koordinācija gadījumos, kad nepārstāvētiem pilsoņiem ir vajadzīga aizsardzība trešās valstīs. Trešā valstī pārstāvētai dalībvalstij, kas palīdz, un pilsoņa valstspiederības dalībvalstij būtu cieši jāsadarbojas. Vietējā konsulārā sadarbība attiecībā uz nepārstāvētiem pilsoņiem var būt īpaši sarežģīta, jo tai ir nepieciešama koordinācija ar iestādēm, kas nav pārstāvētas uz vietas, tostarp attiecīgā gadījumā ar kompetentajām vēstniecībām vai konsulātiem. Lai novērstu nepilnības, kas rodas pilsoņa dalībvalsts vēstniecības vai konsulāta neesamības dēļ, būtu jānosaka skaidrs un stabils noteikumu kopums. Lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību, ir jāprecizē arī esošie pasākumi.

(8)

Būtu jāuzskata, ka Savienības pilsoņi trešā valstī nav pārstāvēti, ja tajā nav to attiecīgās valstspiederības dalībvalsts vēstniecības, konsulāta vai goda konsula. Tāpat būtu jāuzskata, ka pilsoņi nav pārstāvēti, ja uz vietas esošā vēstniecība, konsulāts vai goda konsuls jebkādu iemeslu dēļ nespēj konkrētajā gadījumā sniegt tādu aizsardzību, kādu attiecīgā persona būtu tiesīga saņemt saskaņā ar valsts tiesībām vai praksi. Vēstniecībām un konsulātiem būtu savstarpēji jāsniedz informācija par jebkādiem ārkārtas apstākļiem, kas var uz laiku ietekmēt to spējas nodrošināt konsulāro aizsardzību. Tāpat būtu jāņem vērā pieejamība un tuvums. Piemēram, pilsoni, kas lūdz konsulāro aizsardzību vai palīdzību no citas dalībvalsts vēstniecības vai konsulāta, nebūtu jāpārsūta uz viņa valstspiederības dalībvalsts vēstniecību, konsulātu vai goda konsulu, ja vietēju apstākļu vai resursu trūkuma dēļ pilsonim nav iespējams droši sasniegt šīs iestādes vai šīm iestādēm viņu tā, lai viņam būtu iespēja saņemt konsulāro aizsardzību. Pārstāvības neesamības jēdziens būtu jāinterpretē tā, lai nodrošinātu, ka nepārstāvētiem pilsoņiem ir efektīvas tiesības nediskriminējošā veidā saņemt citas dalībvalsts vēstniecības vai konsulāta aizsardzību, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus. Pilsoņi, kuri ir vairāk nekā vienas dalībvalsts valstspiederīgie, būtu jāuzskata par nepārstāvētiem, ja neviena no viņu valstspiederības dalībvalstīm nav pārstāvēta attiecīgajā trešā valstī.

(9)

Lai nodrošinātu, ka LESD 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētās tiesības un hartas 7. pantā atzītās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību ir efektīvas, un ņemot vērā valsts tiesības un praksi, dalībvalstij, kas palīdz, varētu nākties – atkarībā no katras lietas konkrētajiem apstākļiem – sniegt aizsardzību Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie. Šī direktīva neliedz konsultēšanās laikā, kurai būtu jānotiek pirms tiek sniegta palīdzība, dalībvalstij, kas palīdz, un nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij attiecīgā gadījumā vienoties par iespēju nepārstāvētā Savienības pilsoņa, kam sniedz palīdzību, ģimenes locekļiem, kuri ir trešās valsts valstspiederīgie, palīdzību sniegt plašākā apmērā, nekā to paredz dalībvalsts, kas palīdz, tiesības vai nosaka tās prakse, pēc iespējas ņemot vērā nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts lūgumus, un ciktāl tas, par ko ir panākta vienošanās, atbilst Savienības tiesību prasībām. Dalībvalstis tomēr varētu nespēt sniegt noteiktu veidu konsulāro aizsardzību, piemēram, izsniegt pagaidu ceļošanas dokumentus, ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie. Ja ir runa par palīdzību nepilngadīgajiem, vispirms jāņem vērā bērna intereses saskaņā ar hartas 24. pantu un to, kas noteikts ANO 1989. gada 20. novembra Konvencijā par bērna tiesībām.

(10)

Nepārstāvētiem pilsoņiem vajadzētu būt iespējai jebkuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt konsulāro aizsardzību. Tomēr tam nebūtu dalībvalstīm jāliedz noslēgt vienošanos par praktisku kārtību pienākumu sadalei saistībā ar konsulārās aizsardzības sniegšanu nepārstāvētiem pilsoņiem atbilstīgi šai direktīvai. Šāda vienošanās ir pilsoņiem noderīga, jo tā ļauj labāk sagatavoties, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību. Dalībvalstij, kas saņem aizsardzības lūgumu, būtu jāizvērtē, vai attiecīgajā lietā ir jāsniedz konsulārā aizsardzība, vai arī šo lietu var pārsūtīt vēstniecībai vai konsulātam, kas ir izraudzīti kā kompetenti saskaņā ar jau esošu vienošanos. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) par jebkādu šādu vienošanos, kuru Savienības un dalībvalstīm būtu jāpublisko, lai nepārstāvētiem pilsoņiem nodrošinātu pārredzamību.

(11)

Šai direktīvai nebūtu jāliedz dalībvalstij, kura trešā valstī nav pārstāvēta, sniegt konsulāro aizsardzību kādam tās valstspiederīgajam, piemēram, vajadzības gadījumā sniedzot tiešsaistes konsulāros pakalpojumus. Nepārstāvēta pilsoņa valstspiederības dalībvalstij vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai dalībvalsts, kurai minētais pilsonis lūdz konsulāro aizsardzību vai no kuras viņš šādu palīdzību saņem, pārsūta konkrēto pieteikumu vai lietu, lai tā pati varētu sniegt konsulāro aizsardzību. Minētajai pārsūtīšanai nebūtu jārada situāciju, ka nepārstāvētajam pilsonim tiek liegta konsulārā aizsardzība.

(12)

Neraugoties uz to, ka dalībvalstīm ir dažādas tradīcijas saistībā ar goda konsulu kompetenci, viņi parasti nepiedāvā tādu pašu pakalpojumu klāstu kā vēstniecības vai konsulāti. Ņemot vērā, ka goda konsuli bieži vien savus pienākumus pilda uz brīvprātības pamata, lēmumu par to, vai šī direktīva būtu jāattiecina uz to goda konsuliem, būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā. Atkarībā no katras lietas apstākļiem goda konsuliem varētu prasīt sniegt konsulāro aizsardzību nepārstāvētiem pilsoņiem.

(13)

Lūgumi pēc aizsardzības būtu jāizskata, ja pieteikumu iesniedzēji uzrāda derīgu Savienības pilsoņa pasi vai personas apliecību. Tomēr nepārstāvētiem pilsoņiem, kuriem nepieciešama konsulārā aizsardzība, varētu vairs nebūt personu apliecinoša dokumenta. Savienības pilsonības pamatstatusu tieši piešķir ar Savienības tiesībām, un personu apliecinošiem dokumentiem ir tikai deklaratīva vērtība. Tāpēc, ja pieteikumu iesniedzēji nespēj uzrādīt derīgus personu apliecinošus dokumentus, viņiem būtu jāspēj apliecināt savu identitāti ar citiem līdzekļiem. Vajadzības gadījumā attiecīgās personas identitāti varētu pārbaudīt tad, kad notiek konsultēšanās ar tās dalībvalsts iestādēm, par kuras valstspiederīgo pieteikuma iesniedzējs sevi norāda. Attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju pavadošiem ģimenes locekļiem, kas ir trešās valsts valstspiederīgie, pieteikuma iesniedzēja valstspiederības dalībvalsts iestādēm būtu arī jāspēj palīdzēt dalībvalstij, kas palīdz, pārbaudīt attiecīgo personu identitāti un to, vai tām ir ģimenes attiecības ar pieteikuma iesniedzēju.

(14)

Lai noteiktu, kuri koordinācijas un sadarbības pasākumi ir nepieciešami, būtu jāprecizē konsulārās aizsardzības apjoms šajā direktīvā. Nepārstāvētu pilsoņu konsulārajai aizsardzībai būtu jāietver palīdzība vairākās tipiskās situācijās, kurās – atkarībā no katras lietas konkrētajiem apstākļiem – dalībvalstis sniedz konsulāro aizsardzību saviem valstspiederīgajiem, piemēram, aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā, smagā nelaimes gadījumā vai smagas slimības un nāves gadījumā, kā arī saistībā ar palīdzības sniegšanu un repatriāciju briesmu gadījumā vai saistībā ar pagaidu dokumentu izsniegšanu. Tā kā nepieciešamā aizsardzība vienmēr ir atkarīga no faktiskās situācijas, konsulārā aizsardzība nebūtu jāattiecina vienīgi uz situācijām, kuras ir konkrēti minētas šajā direktīvā.

(15)

Attiecīgā gadījumā būtu pienācīgi jāievēro pilsoņu vēlmes, tostarp par to, vai būtu jāinformē ģimenes locekļi vai citas ar viņiem saistītas personas, un, ja ir jāinformē, tad kuri ģimenes locekļi vai personas. Līdzīgā kārtā nāves gadījumā būtu pienācīgi jāņem vērā tuvinieku vēlmes attiecībā uz darbībām, kas veicamas saistībā ar pilsoņa mirstīgajām atliekām. Nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij vajadzētu būt atbildīgai par minēto saziņu.

(16)

Dalībvalstu iestādēm savstarpējas cieņas un solidaritātes garā būtu cieši jāsadarbojas un jākoordinē rīcība savā starpā un ar Savienību, jo īpaši Komisiju un EĀDD. Lai nodrošinātu ātru un efektīvu sadarbību, dalībvalstīm būtu jāsniedz un pastāvīgi jāatjaunina informācija par attiecīgajiem kontaktpunktiem dalībvalstīs, izmantojot EĀDD drošu tīmekļa vietni (Konsulārā tiešsaiste).

(17)

Savienību trešās valstīs pārstāv Savienības delegācijas, kuras ciešā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām palīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības uz konsulāro aizsardzību, kā sīkāk noteikts Līguma par Eiropas Savienību 35. pantā. Ar šo direktīvu pilnībā atzīst un vēl vairāk sekmē ieguldījumu, ko EĀDD un Savienības delegācijas jau ir snieguši – jo īpaši krīzes situācijās – saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (2), jo īpaši tā 5. panta 10. punktu.

(18)

Attiecībā uz vietējo sadarbību būtu jāprecizē kompetence un attiecīgie pienākumi, lai nodrošinātu, ka nepārstāvētie pilsoņi saņem palīdzību, uz kuru tiem ir tiesības saskaņā ar diskriminācijas aizlieguma principu. Vietējā konsulārajā sadarbībā pienācīga uzmanība būtu jāvelta nepārstāvētiem pilsoņiem, piemēram, vācot un regulāri atjauninot informāciju par attiecīgajiem kontaktpunktiem un daloties šajā informācijā ar dalībvalstu vēstniecībām un konsulātiem, kas darbojas uz vietas, un ar Savienības delegāciju.

(19)

Vietējās konsulārās sadarbības sanāksmēs, ko rīko ciešā sadarbībā ar Savienības delegāciju, būtu jāietver regulāra informācijas apmaiņa par jautājumiem, kas ir būtiski nepārstāvētiem pilsoņiem, piemēram, par pilsoņu drošību, apstākļiem ieslodzījuma vietās, konsulāta informēšanu un pieejamību un sadarbību krīžu gadījumā. Pārstāvētajām dalībvalstīm šajās sanāksmēs vajadzības gadījumā būtu jāvienojas par praktisko kārtību, lai nodrošinātu nepārstāvēto pilsoņu efektīvu aizsardzību. Šāda vienošanās, piemēram, varētu nebūt nepieciešama, ja nepārstāvēto pilsoņu skaits ir neliels.

(20)

Lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību krīzes situācijām un krīžu pārvarēšanu, būtiska nozīme ir skaidram pienākumu sadalījumam starp pārstāvētām un nepārstāvētām dalībvalstīm un Savienības delegāciju. Tādēļ būtu jākoordinē krīzes ārkārtas rīcības plānošana, un tajā būtu pilnībā jāņem vērā nepārstāvētie pilsoņi. Šajā ziņā – saistībā ar vietēja mēroga gatavību reaģēt uz krīzes situācijām – dalībvalstīm, kurām nav vēstniecības vai konsulāta uz vietas, būtu jāsniedz visa pieejamā un būtiskā informācija par saviem pilsoņiem konkrētajā teritorijā. Šāda informācija krīzes gadījumā būtu atbilstoši jāatjaunina. Kompetentajām vēstniecībām un konsulātiem, kā arī Savienības delegācijām vajadzētu būt informētām, un attiecīgā gadījumā tās būtu jāiesaista pasākumos, kas saistīti ar sagatavotību krīzes situācijām. Informāciju par šiem pasākumiem būtu jādara pieejamu nepārstāvētiem pilsoņiem. Krīzes gadījumā vadītājvalstij vai dalībvalstij, kas koordinē palīdzību, nediskriminējoši būtu jākoordinē nepārstāvētiem pilsoņiem sniegtu atbalstu un pieejamo evakuācijas spēju izmantošanu, pamatojoties uz saskaņoto plānošanu un notikumu attīstību uz vietas.

(21)

Būtu jāstiprina sadarbspēja starp konsulārajiem darbiniekiem un citiem krīzes pārvaldības ekspertiem, jo īpaši izmantojot viņu dalību daudzdisciplīnu krīzes vienībās, piemēram, EĀDD krīžu reaģēšanas, operāciju koordinācijas un krīžu pārvarēšanas struktūru ietvaros un Savienības civilās aizsardzības mehānisma (3) ietvaros.

(22)	Vajadzētu būt iespējai lūgt Savienības civilās aizsardzības mehānisma atbalstu, ja tas nepieciešams nepārstāvētu pilsoņu konsulārajai aizsardzībai. Minēto atbalstu varētu lūgt, piemēram, vadītājvalsts vai dalībvalsts, kas koordinē palīdzību.

(23)

Šajā direktīvā lietotais termins “vadītājvalsts” ir viena vai vairākas dalībvalstis, kas ir pārstāvētas konkrētā trešā valstī un kuras atbild par nepārstāvētiem pilsoņiem paredzētas palīdzības koordinēšanu un vadīšanu krīžu laikā. Šajā ziņā vadītājvalsts koncepciju, kas noteikta Savienības pamatnostādnēs (4), varētu izstrādāt sīkāk saskaņā ar Savienības tiesībām un jo īpaši šo direktīvu.

(24)

Kad dalībvalsts tiek informēta par konsulārās aizsardzības lūgumu vai saņem šādu lūgumu no personas, kas apgalvo, ka ir nepārstāvēts pilsonis, tai – izņemot ārkārtējas steidzamības gadījumus – pirms jebkādas palīdzības sniegšanas vienmēr būtu bez kavēšanās jāsazinās ar pilsoņa valstspiederības dalībvalsti un jāsniedz tai visa attiecīgā informācija. Valstspiederības dalībvalstij savukārt būtu bez kavēšanās jāsniedz jebkāda informācija, kas ir būtiska saistībā ar konkrēto lietu. Šādai saziņai būtu jāsniedz iespēja valstspiederības dalībvalstij pieprasīt konkrētā pieteikuma vai lietas pārsūtīšanu, lai tā pati varētu sniegt konsulāro aizsardzību. Minētajai saziņai arī būtu attiecīgajām dalībvalstīm jāsniedz iespēja apmainīties ar attiecīgu informāciju nolūkā, piemēram, nodrošināt to, lai nepārstāvēts pilsonis tiesības uz konsulāro aizsardzību, kas paredzētas LESD 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā, neizmantotu ļaunprātīgi. Ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā Savienības pilsoņi uz šo direktīvu nevar atsaukties.

(25)

Savstarpēja solidaritāte un sadarbība attiecas arī uz finanšu jautājumiem. Tās dalībvalstis, kuras konsulāro palīdzību saviem pilsoņiem sniedz finansiālas palīdzības veidā, šādu iespēju izmanto kā galējo līdzekli un tikai ārkārtas gadījumos, kad pilsoņi nevar finanšu līdzekļus iegūt citādi, piemēram, ar pārskaitījumu, ko veic ģimenes locekļi, draugi vai darba devēji. Finansiāla palīdzība nepārstāvētiem pilsoņiem būtu sniedzama ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalsts, kas palīdz, valstspiederīgajiem. Būtu jānosaka prasība, ka nepārstāvētam pilsonim, kuram sniedz palīdzību, ir jāparaksta apņemšanās par radušos izmaksu atlīdzināšanu savai valstspiederības dalībvalstij – ar noteikumu, ka dalībvalsts, kas palīdz, valstspiederīgajiem tādā pašā situācijā šādas izmaksas būtu bijušas jāatlīdzina savai dalībvalstij. Tad nepārstāvēta pilsoņa valstspiederības dalībvalsts var viņam prasīt atlīdzināt minētās izmaksas, tostarp jebkādu piemērojamo konsulāro nodevu.

(26)

Šai direktīvai būtu jānodrošina finansiālā sloga sadale un atlīdzināšana. Ja konsulārās aizsardzības sniegšana nepārstāvētam pilsonim ietver to, ka ir jāparaksta apņemšanās par izmaksu atlīdzināšanu, nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij būtu jāatlīdzina dalībvalstij, kas palīdz, radušās izmaksas. Dalībvalstij, kas palīdz, pašai būtu jāizlemj, vai pieprasīt radušos izmaksu atlīdzināšanu. Dalībvalsts, kas palīdz, un nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij būtu jāvar savstarpēji vienoties par sīki izstrādātiem atlīdzināšanas noteikumiem noteiktos termiņos.

(27)

Konsulārā aizsardzība, ko nepārstāvētam pilsonim sniedz aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā, dalībvalsts, kas palīdz, diplomātiskajām vai konsulārajām iestādēm var – atkarībā no katras konkrētās lietas apstākļiem – radīt neparasti lielus ceļa izdevumus, uzturēšanās izdevumus vai tulkošanas izmaksas. Konsultēšanās laikā, kura notiek pirms tiek sniegta palīdzība, nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts būtu jāinformē par šādām iespējamām izmaksām. Dalībvalstij, kas palīdz, vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts atlīdzina šādas neparasti lielas izmaksas. Nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij un dalībvalstij, kas palīdz, būtu jāvar savstarpēji vienoties par sīki izstrādātiem atlīdzināšanas noteikumiem noteiktos termiņos. Nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts saskaņā ar diskriminācijas aizlieguma principu attiecīgajam pilsonim nevar prasīt atlīdzināt tādas izmaksas, kuras nebūtu jāatlīdzina dalībvalsts, kas palīdz, valstspiederīgajiem.

(28)

Finanšu procedūras saistībā ar krīzes situācijām būtu jāvienkāršo. Lai dalībvalsts, kas palīdz, varētu pieprasīt nepārstāvēto pilsoņu valstspiederības dalībvalstij izmaksu atlīdzināšanu un to saņemt, nevajadzētu būt nepieciešama apņemšanās veikt atlīdzināšanu, ņemot vērā šādu situāciju īpašās iezīmes, piemēram, nepieciešamību ātri rīkoties attiecībā uz pilsoņu ievērojamo skaitu. Nepārstāvēto pilsoņu valstspiederības dalībvalstīm būtu jāatlīdzina dalībvalstij, kas palīdz, radušās izmaksas. Dalībvalstij, kas palīdz, pašai būtu jāizlemj, vai un kādā veidā pieprasīt radušos izmaksu atlīdzināšanu. Dalībvalstij, kas palīdz, un nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij būtu jāvar savstarpēji vienoties par sīki izstrādātiem atlīdzināšanas noteikumiem noteiktos termiņos. Tādas krīzes gadījumā, kura nelabvēlīgi ietekmē vai var būt nelabvēlīgi ietekmēt būtisku skaitu Savienības pilsoņu, un ja to lūdz dalībvalsts, kas palīdz, nepārstāvēto pilsoņu valstspiederības dalībvalstīm izmaksas būtu jāatlīdzina proporcionāli, radušās izmaksas dalot ar to pilsoņu skaitu, kuriem sniegta palīdzība.

(29)

Šī direktīva būtu jāpārskata trīs gadus pēc tās transponēšanas termiņa. Ņemot vērā informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz par direktīvas īstenošanu un praktisko piemērošanu, tostarp attiecīgos statistikas datus un lietas, jo īpaši būtu jāizvērtē iespējamā vajadzība pārskatīt finanšu procedūras, lai nodrošinātu pienācīgu sloga sadali. Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums un jāapsver nepieciešamība pēc jebkādiem papildu pasākumiem, tostarp vajadzības gadījumā ierosinot grozījumus šajā direktīvā, lai veicinātu Savienības pilsoņu tiesību uz konsulāro aizsardzību īstenošanu.

(30)	Personas datu apstrādei, ko dalībvalstis veic šīs direktīvas kontekstā, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (5).

(31)	Šai direktīvai nebūtu jāietekmē labvēlīgāki valsts noteikumi, ciktāl tie ir ar to saderīgi.

(32)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra Kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (6) dalībvalstis ir apņēmušās pienācīgi pamatotos gadījumos paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas elementiem un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(33)

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt konsulāro aizsardzību, kas atzīta hartā. Tajā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši ir atzīti hartā, konkrēti – diskriminācijas aizlieguma princips, tiesības uz dzīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, bērna tiesības, tiesības uz aizstāvību un tiesības uz taisnīgu tiesu. Šī direktīva būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(34)

Saskaņā ar diskriminācijas aizliegumu, kas ietverts hartā, dalībvalstīm šī direktīva būtu jāīsteno, nepieļaujot, ka personas, uz kurām šī direktīva attiecas, tiek diskriminētas dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai citu uzskatu, piederības mazākumtautībai, īpašuma, izcelšanās, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

(35)	Būtu jāatceļ Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums 95/553/EK (7),

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā direktīvā nosaka koordinācijas un sadarbības pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu to, ka tiek īstenotas LESD 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktās Savienības pilsoņu tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā viņu valstspiederības dalībvalsts nav pārstāvēta, saņemt jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem, ņemot arī vērā Savienības delegāciju lomu šo tiesību īstenošanas sekmēšanā.

2. Šī direktīva neattiecas uz dalībvalstu un trešo valstu konsulārajiem sakariem.

2. pants

Vispārīgs princips

1. Dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti sniedz konsulāro aizsardzību nepārstāvētiem pilsoņiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā saviem valstspiederīgajiem.

2. Dalībvalstis var nolemt, ka šo direktīvu attiecina uz goda konsulu sniegtu konsulāro aizsardzību atbilstīgi LESD 23. pantam. Dalībvalstis nodrošina, ka nepārstāvēti pilsoņi tiek pienācīgi informēti par šādiem lēmumiem un par to, cik lielā mērā goda konsulu kompetencē ir sniegt aizsardzību konkrētā gadījumā.

3. pants

Valstspiederības dalībvalsts sniegta konsulārā aizsardzība

Nepārstāvēta pilsoņa valstspiederības dalībvalsts var pieprasīt, lai dalībvalsts, kurai nepārstāvētais pilsonis lūdz konsulāro aizsardzību vai no kuras viņš šādu palīdzību saņem, pārsūta nepārstāvētā pilsoņa pieteikumu vai lietu viņa valstspiederības dalībvalstij, lai minētā valstspiederības dalībvalsts konsulāro aizsardzību sniegtu saskaņā ar savas valsts tiesībām vai praksi. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts atsakās no konkrētās lietas, tiklīdz valstspiederības dalībvalsts apstiprina, ka tā nepārstāvētajam pilsonim sniedz konsulāro aizsardzību.

4. pants

Nepārstāvēti pilsoņi trešās valstīs

Šajā direktīvā “nepārstāvēts pilsonis” ir ikviens pilsonis, kas ir tādas dalībvalsts valstspiederīgais, kura trešā valstī nav pārstāvēta, kā noteikts 6. pantā.

5. pants

Nepārstāvētu pilsoņu ģimenes locekļi trešās valstīs

Ģimenes locekļiem, kuri paši nav Savienības pilsoņi un kuri pavada nepārstāvētus pilsoņus trešā valstī, konsulāro aizsardzību sniedz tādā pat apmērā un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā to sniegtu dalībvalsts, kas palīdz, pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri paši nav Savienības pilsoņi, saskaņā ar tās valsts tiesībām vai praksi.

6. pants

Pārstāvniecības neesamība

Šīs direktīvas nolūkā dalībvalsts nav pārstāvēta trešā valstī, ja tai nav vēstniecības vai konsulāta, kas tur darbojas pastāvīgi, vai tai tur nav vēstniecības, konsulāta vai goda konsula, kas faktiski spēj sniegt konsulāro aizsardzību konkrētā gadījumā.

7. pants

Piekļuve konsulārajai aizsardzībai un citas vienošanās

1. Nepārstāvētiem pilsoņiem ir tiesības jebkuras dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam lūgt aizsardzību.

2. Neskarot 2. pantu, dalībvalsts var pārstāvēt citu dalībvalsti pastāvīgi, un dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti var, kad vien to uzskata par nepieciešamu, vienoties par praktisku kārtību pienākumu sadalei saistībā ar konsulārās aizsardzības sniegšanu nepārstāvētiem pilsoņiem. Dalībvalstis Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) dara zināmu šādu vienošanos, ko Savienība un dalībvalstis publisko, lai nepārstāvētiem pilsoņiem nodrošinātu pārredzamību.

3. Gadījumos, kad ir noslēgta 2. punktā minētā vienošanās par praktisko kārtību, vēstniecība vai konsulāts, kam nepārstāvētais pilsonis lūdz konsulāro aizsardzību un kas nav izraudzīti kā kompetenti saskaņā ar konkrēto pieņemto vienošanos, nodrošina, ka minētā pilsoņa pieteikums tiek pārsūtīts attiecīgajai vēstniecībai vai konsulātam, ja vien šādi netiek apdraudēta konsulārā aizsardzība, jo īpaši tad, ja lietas steidzamības dēļ ir nepieciešama lūguma saņēmējas vēstniecības vai konsulāta tūlītēja rīcība.

8. pants

Personas apliecināšana

1. Konsulāro aizsardzību lūdzoša persona apliecina, ka tā ir Savienības pilsonis, uzrādot pasi vai personas apliecību.

2. Ja Savienības pilsonis nespēj uzrādīt derīgu pasi vai personas apliecību, valstspiederību var pierādīt jebkādā citā veidā, tostarp, ja vajadzīgs, to pārbaudot tās dalībvalsts diplomātiskajās vai konsulārajās iestādēs, par kuras valstspiederīgo pieteikuma iesniedzējs sevi norāda.

3. Attiecībā uz 5. pantā minētajiem ģimenes locekļiem – identitāti un ģimenes saišu esamību var pierādīt ar jebkādiem līdzekļiem, tostarp dalībvalstij, kas palīdz, to pārbaudot 1. punktā minētajās pilsoņa valstspiederības dalībvalsts diplomātiskajās vai konsulārajās iestādēs.

9. pants

Palīdzības veidi

Šīs direktīvas 2. pantā minētā konsulārā aizsardzība var ietvert palīdzību inter alia šādās situācijās:

a)	aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā;

b)	noziedzīgos nodarījumos cietušajiem;

c)	smagā nelaimes gadījumā vai smagas slimības gadījumā;

d)	nāves gadījumā;

e)	palīdzība un repatriācija ārkārtas gadījumā;

f)	pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšana, kā paredzēts Dalībvalstu valdību pārstāvju padomes Lēmumā 96/409/KĀDP (8).

2. NODAĻA

KOORDINĀCIJAS UN SADARBĪBAS PASĀKUMI

10. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās iestādes īsteno ciešu sadarbību un koordināciju savā starpā un ar Savienību, lai nodrošinātu nepārstāvētu pilsoņu aizsardzību saskaņā ar 2. pantu.

2. Gadījumā, kad dalībvalsts saņem konsulārās aizsardzības lūgumu no personas, kas apgalvo, ka ir nepārstāvēts pilsonis, vai kad tā tiek informēta par konkrētu ārkārtas situāciju saistībā ar nepārstāvētu pilsoni, piemēram, situāciju, kas uzskaitīta 9. pantā, tā bez kavēšanās sazinās ar tās dalībvalsts ārlietu ministriju, par kuras valstspiederīgo minētā persona sevi norāda, vai vajadzības gadījumā ar minētās dalībvalsts kompetento vēstniecību vai konsulātu un sniedz tai visu attiecīgo informāciju, kas ir tās rīcībā, tostarp par konkrētās personas identitāti un par iespējamām konsulārās aizsardzības izmaksām, un attiecībā uz ģimenes locekļiem, kam arī iespējams sniegt konsulāro aizsardzību. Šāda saziņa notiek, pirms tiek sniegta palīdzība, izņemot ārkārtējas steidzamības gadījumus. Dalībvalsts, kas palīdz, arī atvieglo informācijas apmaiņu starp attiecīgo pilsoni un pilsoņa valstspiederības dalībvalsts iestādēm.

3. Pilsoņa valstspiederības dalībvalsts pēc pieprasījuma arī sniedz dalībvalsts, kas palīdz, ārlietu ministrijai vai kompetentajai vēstniecībai vai konsulātam visu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar konkrēto lietu. Tā arī atbild par jebkādu nepieciešamo saziņu ar ģimenes locekļiem vai citām būtiskām personām, vai iestādēm.

4. Dalībvalstis, izmantojot EĀDD drošu tīmekļa vietni, to informē par attiecīgajiem kontaktpunktiem ārlietu ministrijās.

11. pants

Savienības delegāciju loma

Savienības delegācijas cieši sadarbojas un koordinē savu darbību ar dalībvalstu vēstniecībām un konsulātiem, lai sekmētu vietējo un krīzes sadarbību un koordināciju, jo īpaši sniedzot pieejamo apgādes atbalstu, tostarp biroja telpu un organizatorisko aprīkojumu, piemēram, pagaidu telpas konsulārajiem darbiniekiem un palīdzības vienībām. Savienības delegācijas un EĀDD galvenā mītne arī veicina informācijas apmaiņu dalībvalstu vēstniecību un konsulātu starpā un, ja nepieciešams, ar vietējām iestādēm. Savienības delegācijas arī dara pieejamu vispārēju informāciju par palīdzību, kādu nepārstāvētiem pilsoņiem varētu būt tiesības saņemt, jo īpaši darot zināmu vienošanos par praktisko kārtību, ja tāda ir.

12. pants

Vietējā sadarbība

Vietējās sadarbības sanāksmes ietver regulāru informācijas apmaiņu par jautājumiem, kas ir būtiski nepārstāvētiem pilsoņiem. Minētajās sanāksmēs dalībvalstis vajadzības gadījumā vienojas par 7. pantā minēto praktisko kārtību, lai nodrošinātu, ka nepārstāvēti pilsoņi attiecīgajā trešā valstī saņem efektīvu aizsardzību. Ja vien dalībvalstis nav vienojušās citādi, vadītājs ir kādas dalībvalsts pārstāvis, kas cieši sadarbojas ar Savienības delegāciju.

13. pants

Sagatavotība krīzes situācijām un krīzes sadarbība

1. Vietējā ārkārtas rīcības plānošana ņem vērā nepārstāvētus pilsoņus. Trešā valstī pārstāvētas dalībvalstis ārkārtas rīcības plānus koordinē savā starpā un ar Savienības delegāciju, lai nodrošinātu, ka nepārstāvētiem pilsoņiem krīzes gadījumā tiek pilnībā sniegta palīdzība. Kompetentās vēstniecības vai konsulāti tiek pienācīgi informēti par pasākumiem, kas saistīti ar sagatavotību krīzes situācijām, un attiecīgā gadījumā tiek tajos iesaistīti.

2. Krīzes gadījumā Savienība un dalībvalstis cieši sadarbojas, lai nepārstāvētiem pilsoņiem nodrošinātu efektīvu palīdzību. Ja iespējams, tās savlaicīgi informē cita citu par pieejamām evakuācijas spējām. Dalībvalstis pēc lūguma var saņemt atbalstu no esošajām Savienības līmeņa palīdzības vienībām, tostarp konsulārajiem ekspertiem, jo īpaši no nepārstāvētām dalībvalstīm.

3. Vadītājvalsts vai dalībvalsts, kas koordinē palīdzību, ir atbildīga – ar citu attiecīgo dalībvalstu, Savienības delegācijas un EĀDD galvenā mītnes atbalstu – par jebkāda nepārstāvētiem pilsoņiem sniegta atbalsta koordinēšanu. Dalībvalstis sniedz vadītājvalstij vai dalībvalstij, kas koordinē palīdzību, visu attiecīgo informāciju par saviem nepārstāvētiem pilsoņiem, kas atrodas krīzes situācijas skartajā vietā.

4. Vadītājvalsts vai dalībvalsts, kas koordinē palīdzību nepārstāvētiem pilsoņiem, vajadzības gadījumā var lūgt atbalstu no tādiem instrumentiem kā EĀDD krīzes pārvarēšanas struktūras un Savienības civilās aizsardzības mehānisms.

3. NODAĻA

FINANŠU PROCEDŪRAS

14. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Nepārstāvētais pilsonis, izmantojot I pielikumā iekļauto standarta veidlapu, apņemas atlīdzināt savai valstspiederības dalībvalstij ar konsulāro aizsardzību saistītās izmaksas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalsts, kas palīdz, valstspiederīgie. Nepārstāvētiem pilsoņiem tiek prasīts, lai tie apņemtos atlīdzināt tikai tās izmaksas, kuras ar tādiem pašiem nosacījumiem būtu jāatlīdzina dalībvalsts, kas palīdz, valstspiederīgajiem.

2. Dalībvalsts, kas palīdz, var – izmantojot II pielikumā iekļauto standarta veidlapu – prasīt, lai nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts atlīdzina 1. punktā minētās izmaksas. Nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts minētās izmaksas atlīdzina saprātīgā laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts var nepārstāvētajam pilsonim prasīt šādu izmaksu atlīdzināšanu.

3. Ja konsulārā aizsardzība, ko nepārstāvētam pilsonim sniedz aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā, diplomātiskajām vai konsulārajām iestādēm rada neparasti lielas, bet nepieciešamas un pamatotas izmaksas saistībā ar ceļu, uzturēšanos vai tulkošanu, dalībvalsts, kas palīdz, šādu izmaksu atlīdzināšanu var prasīt nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij, kura tās atlīdzina saprātīgā laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

15. pants

Vienkāršota procedūra krīzes situācijās

1. Krīzes situācijās dalībvalsts, kas palīdz, visus pieprasījumus atlīdzināt jebkāda atbalsta izmaksas, kurš sniegts nepārstāvētam pilsonim, iesniedz nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts ārlietu ministrijai. Dalībvalsts, kas palīdz, var prasīt šādu atlīdzinājumu arī tad, ja nepārstāvētais pilsonis nav parakstījis apņemšanos par izmaksu atlīdzināšanu saskaņā ar 14. panta 1. punktu. Tas neliedz nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij prasīt nepārstāvētajam pilsonim atmaksāt finanšu līdzekļus, pamatojoties uz valsts noteikumiem.

2. Dalībvalsts, kas palīdz, var prasīt, lai nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalsts šādas izmaksas atlīdzina proporcionāli, faktisko izmaksu pilno apmēru dalot ar to pilsoņu skaitu, kuriem sniegta palīdzība.

3. Ja dalībvalsts, kas palīdz, ir saņēmusi finansiālu atbalstu Savienības civilās aizsardzības mehānisma palīdzības veidā, summu, kas jāmaksā nepārstāvētā pilsoņa valstspiederības dalībvalstij, nosaka pēc tam, kad ir atņemta Savienības segtā summa.

4. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Labvēlīgāks režīms

Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus, nekā paredzēti šajā direktīvā, ja vien tie ir saderīgi ar to.

17. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2018. gada 1. maijam.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

18. pants

Atcelšana

Lēmumu 95/553/EK atceļ no 2018. gada 1. maija.

19. pants

Ziņošana, novērtēšana un pārskatīšana

1. Dalībvalstis sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par šīs direktīvas īstenošanu un piemērošanu. Pamatojoties uz sniegto informāciju, Komisija līdz 2021. gada 1. maijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un piemērošanu.

2. Panta 1. punktā minētajā ziņojumā Komisija izvērtē šīs direktīvas darbību un apsver nepieciešamību pēc papildu pasākumiem, tostarp vajadzības gadījumā grozījumus šīs direktīvas pielāgošanai, lai vēl vairāk veicinātu Savienības pilsoņu tiesību uz konsulāro aizsardzību īstenošanu.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

21. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2015. gada 20. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) 2012. gada 25. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(4) Eiropas Savienības Pamatnostādnes par vadītājvalsts koncepcijas īstenošanu konsulārā jomā (OV C 317, 12.12.2008., 6. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(6) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(7) Padomes sanāksmē pieņemtais dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums 95/553/EK (1995. gada 19. decembris) par Eiropas Savienības pilsoņu aizsardzību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās (OV L 314, 28.12.1995., 73. lpp.).

(8) Dalībvalstu valdību pārstāvju padomes Lēmums 96/409/KĀDP (1996. gada 25. jūnijs) par pagaidu ceļošanas dokumenta ieviešanu (OV L 168, 6.7.1996., 4. lpp.).

I PIELIKUMS

A. Vienota formāta apņemšanās atlīdzināt konsulārās aizsardzības izmaksas (finansiālo palīdzību)

APŅEMŠANĀS ATLĪDZINĀT KONSULĀRĀS AIZSARDZĪBAS IZMAKSAS

(FINANSIĀLO PALĪDZĪBU) – (Direktīvas (ES) 2015/637 14. panta 1. punkts)

Es, (pilns vārds un uzvārds drukātiem burtiem)

…

pases Nr. …, kas izdota … turētājs(-a),

ar šo apliecinu, ka saņēmu no … vēstniecības/konsulāta,

kas atrodas …

šādu summu: …

kā avansu nolūkā …

… (ieskaitot visas piemērojamās nodevas),

un/vai apņemos un apsolu atmaksāt pēc [valstspiederības dalībvalsts] … Ārlietu ministrijas/valdības pieprasījuma

saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesībām minēto summu, kura … (valūta) ir līdzvērtīga minētajai summai, vai summu, kura ir līdzvērtīga visām izmaksām, kas samaksātas manā vārdā, vai kura man izmaksāta avansā, ieskaitot izmaksas, kuras radušās maniem ģimenes locekļiem, kas mani pavada,

rēķinot pēc tās dienas valūtas maiņas kursa, kurā tika izmaksāts avanss vai samaksātas izmaksas.

Mana adrese (*) (drukātiem burtiem) (valstī) …

ir šāda: …

…

DATUMS … PARAKSTS …

B. Vienota formāta apņemšanās atlīdzināt konsulārās aizsardzības izmaksas (repatriācijas izdevumus)

APŅEMŠANĀS ATLĪDZINĀT KONSULĀRĀS AIZSARDZĪBAS IZMAKSAS

(REPATRIĀCIJAS IZDEVUMUS) – (Direktīvas (ES) 2015/637 14. panta 1. punkts)

Es, (pilns vārds un uzvārds drukātiem burtiem)

…

dzimis(-usi) (pilsētā) …, (valstī) …

(datums) …

pases Nr. …, kas izdota … (vieta)

… (datums), un personas apliecības Nr. …

turētājs(-a), ar sociālās apdrošināšanas numuru, kompetentā iestāde (ja piemērojams/attiecīgā gadījumā)

…

ar šo apņemos atmaksāt pēc … valdības pieprasījuma

saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesībām summu, kas ir līdzvērtīga visām izmaksām, ko manā vārdā maksājis vai man izmaksājis …

valdības konsulārais darbinieks … (vieta)

manis un mani pavadošo manu ģimenes locekļu repatriācijas uz …

(vieta) nolūkā vai saistībā ar to, un samaksāt visas attiecīgās konsulārās nodevas saistībā ar repatriāciju.

Minētās izmaksas ir:

i) (**)

biļešu cenas

uzturēšanās izdevumi

citas izmaksas

ATSKAITOT manis veiktos maksājumus

KONSULĀRĀS NODEVAS:

repatriācijas nodeva

pakalpojuma nodeva

pases/ārkārtas nodevas

(… stundas pēc likmes … stundā)

ii) (**)

Visas summas, kas maksātas manā vārdā manis un mani pavadošo manu ģimenes locekļu repatriācijas nolūkā vai saistībā ar to, un kuras laikā, kad es parakstu šo apņemšanos atlīdzināt izmaksas, nevar noteikt.

Mana adrese (***) (drukātiem burtiem) (valstī) …

ir: …

…

DATUMS … PARAKSTS …

(*) Ja Jums nav pastāvīgas adreses, lūdzu, norādiet kontaktadresi.

(**) Nevajadzīgo svītrot: Konsulārajam darbiniekam un pieteikuma iesniedzējam katrs svītrojums malā būtu jāparafē.

(***) Ja Jums nav pastāvīgas adreses, lūdzu, norādiet kontaktadresi.

II PIELIKUMS

Atlīdzināšanas pieprasījuma veidlapa

ATLĪDZINĀŠANAS PIEPRASĪJUMA VEIDLAPA (Direktīvas (ES) 2015/637 14. panta 2. un 3. punkts)

1.	Pieprasošās dalībvalsts vēstniecība vai konsulāts

2.	Pilsoņa, kam sniegta palīdzība, valstspiederības dalībvalsts kompetentā vēstniecība vai konsulāts, vai Ārlietu ministrija

3.	Notikuma identifikācija (datums, vieta)

Pilsoņa(-u), kam sniegta palīdzība, dati (jāpievieno atsevišķi)

Pilns vārds un uzvārds

Dzimšanas vieta un datums

Ceļošanas dokumenta nosaukums un numurs

Sniegtās palīdzības veids

Izmaksas

5.	Kopējās izmaksas

6.	Bankas konts, uz kuru jāpārskaita atlīdzinājums

7.	Pielikums: apņemšanās atlīdzināt izmaksas (ja piemērojams)

24.4.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/18

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/640

(2015. gada 23. aprīlis)

par lidojumderīguma papildu specifikācijām konkrēta veida ekspluatācijai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 965/2012

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 5. panta 5. punkta e) apakšpunkta vi) punktu,

tā kā:

(1)	Atbilstoši Regulai (EK) Nr. 216/2008 Komisijai ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (turpmāk – “Aģentūra”) palīdzību jāpieņem visā Savienībā kopīgām lidojumderīguma prasībām nepieciešamie īstenošanas noteikumi.

(2)	Minētās prasības, kas aptver aeronavigācijas ražojumu pilnu dzīves ciklu, ietver papildu lidojumderīguma specifikācijas konkrēta veida ekspluatācijai, kas drošības nolūkos jāievieš pēc tipa sertifikāta sākotnējās izsniegšanas.

(3)

JAR-26 tehniskās prasības “Papildu lidojumderīguma prasības par ekspluatāciju”, ko 1998. gada 13. jūlijā izdeva Apvienotās aviācijas institūcijas (JAA) un kas 2005. gada 1. decembrī grozītas ar 3. grozījumu, būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos, jo JAA beidza pastāvēt 2009. gada 30. jūnijā un Regulas (EK) Nr. 216/2008 darbības joma 2008. gada 20. februārī tika paplašināta ar mērķi iekļaut ekspluatāciju.

(4)	Lai nodrošinātu konsekvenci un izskaidrotu pienākumus attiecībā uz lidojumderīgumu, Komisijas Regulā (ES) Nr. 965/2012 (2) būtu jāiekļauj atsauce uz šo regulu.

(5)	Lai nodrošinātu raitu pāreju un izvairītos no traucējumiem, būtu jāparedz atbilstīgi pārejas pasākumi.

(6)	Šajā regulā paredzēto pasākumu pamatā ir atzinums, kuru Aģentūra sniegusi atbilstoši Regulas (EK) Nr. 216/2008 un 19. panta 1. punktam.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu izveidotā Eiropas Aviācijas drošības aģentūras komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šī regula nosaka kopīgas papildu lidojumderīguma specifikācijas, lai sekmētu pastāvīgo lidojumderīgumu un drošības uzlabojumus attiecībā uz:

a)	dalībvalstī reģistrētiem gaisa kuģiem;

b)	gaisa kuģiem, kas reģistrēti trešā valstī un ko izmanto ekspluatants, kura darbību uzraudzību nodrošina kāda dalībvalsts.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)	“maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija” ir viena gaisa kuģa pasažieru sēdvietu maksimālais skaits (neskaitot apkalpes locekļu vietas), kas noteikts ekspluatācijas nolūkos un kas precizēts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā;

b)	“liela lidmašīna” ir lidmašīna, kuras sertifikācijas bāzi veido lielu lidmašīnu sertifikācijas specifikācijas CS-25 vai līdzvērtīgas specifikācijas.

3. pants

Papildu lidojumderīguma specifikācijas konkrēta veida ekspluatācijai

Ekspluatants, kura darbību uzraudzību nodrošina kāda dalībvalsts, ekspluatējot 1. pantā minēto gaisa kuģi, ievēro I pielikumā izklāstītos noteikumus.

4. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 965/2012

Regulas (ES) Nr. 965/2012 III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu, lai ietvertu atsauci uz šo regulu.

5. pants

Pārejas noteikumi

Gaisa kuģi, kuru ekspluatanti pirms 6. pantā minētajiem spēkā stāšanās datumiem savai kompetentajai iestādei apliecinājuši to atbilstību JAR-26“Papildu lidojumderīguma prasībām par ekspluatāciju” (turpmāk – “JAR-26 prasības”), ko 1998. gada 13. jūlijā izdeva Apvienotās aviācijas institūcijas un kas 2005. gada 1. decembrī grozītas ar 3. grozījumu, uzskatāmi par atbilstīgiem specifikācijām, kas ir līdzvērtīgas šīs regulas I pielikumā noteiktajām.

Gaisa kuģim, kura atbilstība JAR-26 prasībām, kas ir līdzvērtīgas šīs regulas I pielikuma 26.50., 26.105., 26.110., 26.120., 26.150., 26.155., 26.160., 26.200. un 26.250. punktā noteiktajām specifikācijām, ir apliecināta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nedrīkst veikt izmaiņas, kas var ietekmēt tā atbilstību attiecīgajām JAR-26 prasībām.

6. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 14. maija.

Tomēr I pielikuma 26.50., 26.105., 26.110., 26.120., 26.150., 26.155., 26.160., 26.200. un 26.250. punktu piemēro no 2017. gada 14. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 23. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(2) Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

26. DAĻA (PART-26)

PAPILDU LIDOJUMDERĪGUMA SPECIFIKĀCIJAS EKSPLUATĀCIJAI

SATURS

A APAKŠDAĻA –

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

26.10.

Kompetentā iestāde

26.20.

Iekārtas īslaicīga atteice

26.30.

Atbilstības apliecināšana

B APAKŠDAĻA –

LIELAS LIDMAŠĪNAS

26.50.

Sēdvietas, guļvietas, drošības jostas un siksnas

26.100.

Avārijas izeju atrašanās vieta

26.105.

Piekļuve avārijas izejām

26.110.

Avārijas izeju marķējums

26.120.

Iekšējais avārijas apgaismojums un avārijas apgaismojuma darbība

26.150.

Nodalījumu iekštelpa

26.155.

Kravas nodalījuma starpplātņu ugunsdrošība

26.160.

Ugunsdrošība tualetēs

26.200.

Šasijas brīdinājuma skaņas signāls

26.250.

Lidojuma apkalpes nodalījuma durvju darbināšanas sistēma – vienas personas darbnespēja

A APAKŠDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

26.10. Kompetentā iestāde

Šajā pielikumā izklāstītās daļas izpratnē kompetentā iestāde, kurai ekspluatanti apliecina atbilstību specifikācijām, ir tās dalībvalsts izraudzīta iestāde, kurā ir ekspluatanta galvenā uzņēmējdarbības vieta.

26.20. Iekārtas īslaicīga atteice

Lidojumu nedrīkst sākt, ja nedarbojas vai trūkst kāds no šajā daļā prasītajiem gaisa kuģa instrumentiem, iekārtām vai funkcijām, izņemot gadījumā, ja ekspluatanta Obligāto iekārtu sarakstā (MEL) ir iekļauta atruna saskaņā ar PART-ORO ORO.MLR.105. punktu un kompetentā iestāde to ir apstiprinājusi.

26.30. Atbilstības apliecināšana

Aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 19. panta 2. punktu izdod sertifikācijas specifikācijas kā standarta līdzekli, ar kuru pierāda ražojuma atbilstību šīs daļas prasībām. Sertifikācijas specifikācijām jābūt pietiekami detalizētām un precīzām, lai ekspluatantiem norādītu nosacījumus, ar kādiem var apliecināt atbilstību šīs daļas prasībām.

Ekspluatanti var apliecināt atbilstību šīs daļas prasībām, panākot atbilstību:

i)	detalizētām specifikācijām, ko Aģentūra izdevusi saskaņā ar a) apakšpunkta prasībām, vai līdzvērtīgām specifikācijām, ko Aģentūra izdevusi atbilstīgi PART-21 21.A.16.A punktam; vai

ii)	tehniskajiem standartiem, kas nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni tam, kāds norādīts minētajās specifikācijās.

B APAKŠDAĻA

LIELAS LIDMAŠĪNAS

26.50. Sēdvietas, guļvietas, drošības jostas un siksnas

Tādu lielu lidmašīnu ekspluatantiem, kuras izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos un kurām tipa sertifikāts izdots 1958. gada 1. janvārī vai pēc tam, jānodrošina, ka ikviena lidojuma vai salona apkalpes locekļa sēdvieta un tās ierobežotājsistēma ir veidota tā, lai nodrošinātu optimālu aizsardzības līmeni avārijas nosēšanās gadījumā, vienlaikus ļaujot attiecīgajai personai veikt nepieciešamās funkcijas un ātri izkļūt no tās.

26.100. Avārijas izeju atrašanās vieta

Izņemot lidmašīnas, kurām avārijas izejas ir ierīkotas un apstiprinātas pirms 1999. gada 1. aprīļa, tādu lielu lidmašīnu ekspluatantiem, kuras izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos un kuru maksimālā pasažieru sēdvietu konfigurācija pārsniedz 19, un kurām ir deaktivizēta viena vai vairākas avārijas izejas, jānodrošina, lai attālums starp atlikušajām izejām atbilst efektīvas evakuācijas vajadzībām.

26.105. Piekļuve avārijas izejām

Komerciālos gaisa pārvadājumos izmantotu lielu lidmašīnu ekspluatantiem jānodrošina līdzekļi, kas ārkārtas evakuācijas gadījumā katram pasažierim ļauj ātri un viegli no savas sēdvietas nokļūt līdz kādai no avārijas izejām.

26.110. Avārijas izeju marķējums

Komerciālos gaisa pārvadājumos izmantotu lielu lidmašīnu ekspluatantiem jānodrošina atbilstība šādām prasībām:

a)	jānodrošina līdzekļi, kas paredzamos apstākļos ārkārtas evakuācijas gadījumā salonā esošajām personām palīdz atrast avārijas izejas, piekļūt tām un lietot tās;

b)	jānodrošina līdzekļi, kas ārpus lidmašīnas esošam personālam palīdz atrast un lietot avārijas izejas ārkārtas evakuācijas gadījumā.

26.120. Iekšējais avārijas apgaismojums un avārijas apgaismojuma darbība

Komerciālos gaisa pārvadājumos izmantotu lielu lidmašīnu ekspluatantiem jānodrošina apgaismotas izejas zīmes, visa salona apgaismojums un izejas zonas apgaismojums, kā arī grīdas līmeņa izejas ceļa apgaismojums, lai ārkārtas evakuācijas gadījumā pasažieriem atvieglotu izeju atrašanu un pārvietošanos līdz tām.

26.150. Nodalījumu iekštelpa

Komerciālos gaisa pārvadājumos izmantotu lielu lidmašīnu ekspluatantiem jānodrošina atbilstība šādām prasībām:

a)	visiem apkalpes un pasažieru nodalījumā izmantotajiem materiāliem un aprīkojumam jābūt tādām ugunsdrošības īpašībām, kas ļauj mazināt lidojuma laikā notiekoša ugunsgrēka ietekmi un uzturēt salonā izdzīvošanai vajadzīgos apstākļus tik ilgi, cik nepieciešams, lai veiktu evakuāciju no gaisa kuģa;

b)	smēķēšanas aizliegums jānorāda ar attiecīgiem uzrakstiem;

c)	atkritumu tvertnēm jābūt tādām, kas ierobežo iekšēju degšanu, uz šādām tvertnēm jābūt atbilstīgam marķējumam, kas aizliedz tajās izmest gruzdošus priekšmetus.

26.155. Kravas nodalījuma starpplātņu ugunsdrošība

Tādu lielu lidmašīnu ekspluatantiem, kuras izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos un kurām tipa sertifikāts izdots pēc 1958. gada 1. janvāra, jānodrošina, lai C vai D klases kravas nodalījumu pārklājumi būtu būvēti no materiāliem, kas ugunsgrēka gadījumā pienācīgi novērš apdraudējumu gaisa kuģim vai tajā esošajām personām.

26.160. Ugunsdrošība tualetēs

Tādu lielu lidmašīnu ekspluatantiem, kuras izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos un kuru maksimālā pasažieru sēdvietu konfigurācija pārsniedz 19, jānodrošina atbilstība šādām prasībām:

tualetēs uzstāda:

a)	dūmu detektorus;

b)	līdzekļus automātiskai uguns dzēšanai katrā atkritumu tvertnē.

26.200. Šasijas brīdinājuma skaņas signāls

Tādu lielu lidmašīnu ekspluatantiem, kuras izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos, jānodrošina, ka ir uzstādīta attiecīga šasijas brīdinājuma skaņas signāla ierīce, lai būtiski mazinātu iespējamību, ka nolaišanās laikā šasija netīši ir palikusi neizlaista.

26.250. Lidojuma apkalpes nodalījuma durvju darbināšanas sistēma – vienas personas darbnespēja

Tādu lielu lidmašīnu ekspluatantiem, kuras izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos, jānodrošina, ka lidojuma apkalpes nodalījuma durvju darbināšanas sistēmas, ja tādas uzstādītas, ir aprīkotas ar papildu atvēršanas līdzekļiem, lai atvieglotu salona apkalpes locekļu iekļūšanu lidojuma apkalpes nodalījumā, ja kādam lidojuma apkalpes loceklim ir iestājusies darbnespēja.

II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 965/2012 III pielikuma (PART-ORO) ORO.AOC.100. punkta c) apakšpunkta 1) punktu aizstāj ar šādu:

“1)	savu atbilstību visām piemērojamajām prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikumā, šajā pielikumā (Part-ORO), šīs regulas IV (Part-CAT) un V pielikumā (Part-SPA) un Regulas (ES) 2015/640 (*) I pielikumā (26. daļa);

24.4.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/31

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/645

(2015. gada 20. aprīlis),

ar ko izveido to Savienības inspektoru sarakstu, kuri drīkst veikt inspekcijas atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 1224/2009

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 2496)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 79. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1224/2009 izveido kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, lai Savienībā nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Šī regula paredz, ka, neskarot piekrastes dalībvalstu primāro atbildību, Savienības inspektori atbilstīgi minētās regulas noteikumiem var veikt inspekcijas Savienības ūdeņos un uz Savienības zvejas kuģiem, kas atrodas ārpus Savienības ūdeņiem.

(2)	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2) nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Savienības kontroles sistēmu, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009.

(3)	Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 paredz, ka Savienības inspektoru sarakstu Komisija pieņem, pamatojoties uz dalībvalstu un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (“aģentūra”) paziņoto informāciju.

(4)

Pirmais Savienības inspektoru saraksts tika izveidots ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/883/ES (3). Šo sarakstu divas reizes aizstāja ar jaunu Savienības inspektoru sarakstu; pirmo jauno sarakstu izveidoja ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/174/ES (4) un otro – ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/120/ES (5). Saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 pēc sākotnējā saraksta izveidošanas dalībvalstīm un aģentūrai katru gadu līdz oktobrim jāpaziņo visas izmaiņas sarakstā, ko tās vēlas ieviest nākamajā kalendārajā gadā, un Komisijai attiecīgi jāgroza saraksts līdz 31. decembrim.

(5)

Dažas dalībvalstis un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra ir paziņojušas grozījumus pašreizējā inspektoru sarakstā. Tāpēc, pamatojoties uz šiem paziņojumiem, saraksts, kas izveidots ar Īstenošanas lēmumu 2014/120/ES, būtu jāaizstāj ar jaunu Savienības inspektoru sarakstu. Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības inspektoru saraksts ir noteikts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/120/ES.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 20. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA

(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2011. gada 21. decembra Īstenošanas lēmums 2011/883/ES, ar ko izveido Savienības inspektoru sarakstu atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 79. panta 1. punktam (OV L 343, 23.12.2011., 123. lpp.).

(4) Komisijas 2013. gada 8. aprīļa Īstenošanas lēmums 2013/174/ES, ar ko izveido Savienības inspektoru sarakstu atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 79. panta 1. punktam (OV L 101, 10.4.2013., 31. lpp.).

(5) Komisijas 2014. gada 4. marta Īstenošanas lēmums 2014/120/ES, ar ko izveido Savienības inspektoru sarakstu atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 79. panta 1. punktam (OV L 66, 6.3.2014., 31. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 79. panta 1. punktā minētais Savienības inspektoru saraksts

Valsts	Inspektori
Beļģija	De Vleeschouwer, Guy Devogel, Geert Lieben, Richard Monteyne, Ian
Bulgārija	Cholakov, Atanas Damyanov, Konstantin Iliev, Iliyan Ivanov, Todor Kerekov, Nikolay Raev, Yordan
Čehija	nav
Dānija	Aasted, Lars Jerne Akselsen, Ole Andersen, Dan Søgård Andersen, Hanne Skjæmt Andersen, Lars Ole Andersen, Mogens Godsk Andersen, Niels Jørgen Anton Andersen, Peter Bunk Anderson, Jacob Edward Astrup, Iben Bache, René Bang, Mai Beck, Bjarne Baagø Bendtsen, Lars Kjærsgaard Bernholm, Kristian Burgwaldt Andersen, Martin Carl, Morten Hansen Christensen, Jesper Just Christensen, Peter Grim Christensen, Thomas Christiansen, Michael Koustrup Damsgaard, Kresten Degn, Jesper Leon Due-Boje, Thomas Zinck Dølling, Robert Ebert, Thomas Axel Regaard Eiersted, Jesper Bech Eilers, Bjarne Elnef, Frank Godt Fick, Carsten Frandsen, Rene Brian Frederiksen, Torben Broe Gotved, Jesper Hovby Groth, Niels Grupe, Poul Gaarde, Børge Handrup, Jacob Hansen, Bruno Ellekær Hansen, Gunnar Beck Hansen, Henning Skødt Hansen, Ina Kjærgaard Hansen, Jan Duval Hansen, John Daugaard Hansen, Martin Hansen, Martin Baldur Hansen, Ole Hansen, Thomas Harbo, Christen Christensen Harrison, Dorthe Kronborg Heldager, Peter Hestbek, Flemming Høgild, Lars Højrup, Torben Jaeger, Michael Wassermann Jensen, Anker Mark Jensen, Flemming Bergtorp Jensen, Hanne Juul Jensen, Jimmy Langelund Jensen, Jonas Krøyer Jensen, Lars Henrik Jensen, Lone A. Jensen, René Sandholt Jensen, Søren Palle Jespersen, René Johansen, Allan Juul, Torben Jørgensen, Kristian Sandal Jørgensen, Lasse Elmgren Jørgensen, Ole Holmberg Karlsen, Jesper Herning Knudsen, Malene Knudsen, Niels Christian Knudsen, Ole Hvid Kofoed, Kim Windahl Kokholm, Peder Kristensen, Henrik Kristensen, Jeanne Marie Kristensen, Peter Holmgaard Larsen, Michael Søeballe Larsen, Peter Hjort Larsen, Tim Bonde Lundbæk, Tommy Oldenborg Madsen, Arne Madsen, Jens-Erik Madsen, Johnny Gravesen Mortensen, Erik Mortensen, Jan Lindholdt Møller, Gert Nielsen, Christian Nielsen, Dan Randum Nielsen, Dion Nielsen, Hans Henrik Nielsen, Henrik Nielsen, Henrik Frühstück Nielsen, Henrik Kruse Nielsen, Jeppe Nielsen, Tage Kim Nielsen, Niels Kristian Nielsen, Steen Nielsen, Søren Nielsen, Søren Egelund Nielsen, Trine Fris Nørgaard, Max Reno Bang Paulsen, Kim Thor Pedersen, Claus Pedersen, Knud Jan Petersen, Christina Holmer Petersen, Henning Juul Petersen, Jimmy Torben Porsmose, Tommy Poulsen, Bue Poulsen, Janni Branderup Poulsen, John Ramm, Heine Risager, Preben Rømer, Jan Schjoldager, Tim Rasmussen Schmidt, Stefan Göttsche Schou, Kasper Schultz, Flemming Siegumfeldt, Jeanette Simonsen, Kjeld Simonsen, Morten Skrivergaard, Lennart Søholt, Finn Sørensen, Allan Lindgaard Thomsen, Bjarne Kondrup Thomsen, Klaus Ringive Solgaard Thorsen, Michael Trab, Jens Ole Vind, Finn Vistrup, Annette Klarlund Wille, Claus Wind, Bernt Paul Østergaard, Lars
Vācija	Abs, Volker Angermann, Henry Barth, Mario Baumann, Jörg Bembenek, Jörg Bergmann, Udo Bernhagen, Sven Bieder, Mathias Birkholz, Siegfried Bloch, Ralf Borchardt, Erwin Bordolo, Jan Borowy, Matthias Bösherz, Andreas Brieger, Martin Brunnlieb, Jürgen Buchholz, Matthias Büttner, Harald Cassens, Enno Christiansen, Dirk Döhnert, Tilman Drenkhahn, Michael Dürbrock, Dierk Ehlers, Klaus Erdmann, Christian Fink, Jens Franke, Hermann Franz, Martin Frenz, Sandro Garbe, Robert Golz, Ulrich Gräfe, Roland Grawe, André Griemberg, Lars Haase, Christian Hannes, Chistoph Hänse, Dirk Hansen, Hagen Heidkamp, Max Heisler, Lars Herda, Heinrich Hickmann, Michael Homeister, Alfred Hoyer, Oliver Käding, Christian Keidel, Quirin Kersten, Mickel Klimeck, Uwe Köhn, Thorsten Kollath, Mark Kopec, Reinhard Kraack, Sönke Krüger, Martin Krüger, Torsten Kupfer, Christian Kutschke, Holger Lange, Michael Lehmann, Jan Lorenzen, Alexander Lübke, Torsten Lührs, Carsten Möhring, Torsten Mücher, Martin Mundt, Mario Nickel, Jörg Nitze, Andreas Nöckel, Stefan Pauls, Werner Perkuhn, Martin Pötzsch, Frank Raabe, Karsten Radzanowski, Sven Ramm, Jörg Reimers, Andre Remitz, Lutz Rutz, Dietmar Sauerwein, Dirk Schmidt, Harald Schmiedeberg, Christian Schuchardt, Karsten Schuler, Claas Sehne, Dirk Skrey, Erich Slabik, Peter Springer, Gunnar Stüber, Jan Sturm, Jochen Sween, Gorm Taubert, Christian Teetzmann, Julian Thieme, Stefan Thomas, Raik Vetterick, Arno Wagner, Ralf Welz, Henning Welz, Oliver Wendt, René Wessels, Heinz Wichert, Peter Wolken, Hans
Igaunija	Grossmann, Meit Kutsar, Andres Lasn, Margus Nigu, Silver Niinemaa, Endel Pai, Aare Parts, Erik Soll, Simon Torn, Kerdo Ulla, Indrek Varblane, Viljar
Īrija	Allan, Damien Amrien, Rudi Andersson, Kareen Ankers, Brian Barber, Kevin Barcoe, Michael Barrett, Elizabeth Breen, Kieran Brennan, Colm Brophy, James Browne, Brendan Brunicardi, Michael Buckley, Anthony Buckley, John Butler, John Byrne, Kenneth Byrne, Paul Cagney, Daniel Chute, Killian Chute, Richard Clarke, Tadhg Connaghan, Fintan Connery, Paul Connolly, Stephen Corish, Cormac Corrigan, Kevin Cotter, Jamie Coughlan, Susan Counihan, Martin Craven, Cormac Croke, Jason Cronin, Philip Cummins, William Cunningham, Diarmuid Curran, Donal Daly, Brendan Devaney, Michael Doherty, Anita Doherty, Patrick Donachie, Martin Donaldson, Stuart Duane, Paul Ducker, Nigel Duggan, Cian Dullea, Michael Falvey, John Fanning, Grace Farrelly, Emmett Fealy, Gerard Fenton, Gary Finegan, Ultan Fitzgerald, Brian, Fitzgerald, Richard Fitzpatrick, Gerard Fleming, David Flynn, Alan Foley, Brendan Foley, Connor Foley, Kevin Foran, Bryan Gallagher, Neil Gallagher, Paddy Gleeson, Marie Gormanly, Breda Greenwood, Mark Hamilton, Ken Hannon, Gary Hanrahan, Michael Harkin, Patrick Hastings, Brian Healy, Jeffrey Healy, John Hederman, John Heffernan, Bernard Hegarthy, Mark Henson, Marie Hewson, Kevin Hickey, Andrew Hickey, Adrian Humphries, Daniel Ivory, Sean Kavanagh, Paul Keeley, David Keirse, Gavin Kennedy, Liam, Keogh, Mark Kickham, Jon-Laurence Kinsella, Gordon Laide, Cathal Landy, Glenn Leahy, Brian Linehan, Sean Lynch, Gerard Lynch, Grainne MacGabhann, Declan Mackey, Eoin Maguire, Paul Mallon, Keith Maloney, Nessa Maunsell, Blaithin McCaffrey, Lesley McCarthy, Niall McCarthy, Paul McCoy, Sean McDermott, Paul McGee, Paul McGrath, Owen McGrath, Richard McGroary, Peter McKenna, David Mc Keown, Amelia McNamara, Ken McNamara, Paul McWilliams, Stuart Melvin, David Meredith, Helen Minehane, Ken Molloy, John Paul Moloney, Kara Mooney, Gerard Mooney, Keith Moore, Conor Mullane, Patrick Mullane, Paul Mullery, Alan Mundy, Brendan Murphy, Aidan Murphy, Barry Murphy, Claire Murphy, Christopher Murphy, Honor Murphy, John Murran, Sean Murray, Paul Nalty, Christopher Ni Cionnach Pic, Dubheasa Nolan, Brian O'Brien, Amanda O'Brien, Jason O'Brien, Paul O'Callaghan, Maria O'Ceallaigh, Kevin O'Donnell, Pearse O'Donovan, Bernard O'Dowd, Brendan O'Flynn, Aisling O'Grady, Vivienne O'Mahony, Karl O'Neill, Shane O'Regan, Alan O'Regan, Cliona O'Sullivan, Aileen Patterson, Adrienne Patterson, John Pender, Darragh Piper, David Pyke, Gavin Pyne, Alan Quigg, James Quigley, Declan Raferty, Damien Reidy, Patrick Ridge, Patrick Robinson, Niall Ryan, Fergal Ryan, Marcus Scalici, Fabio Shalloo, Jim Sills, Barry Sinnott, Lee Smyth, Eoin Snowdon, Edward Sweetnam, Vincent Troy, Ivan Valls Senties, Virginia Verling, Ronan Wall, Vanessa Wallace, Eugene Walsh, Conleth Walsh, Karen Weldon, James White, John Wise, James
Grieķija	Αβραμίδης, Παναγιώτης Αδαμαντιάδου, Γεωργία Αδαμοπούλου, Γεωργία Ακριβός, Δημήτριος Αλεξίου, Νικόλαος Αλυφαντάκης, Εμμανουήλ Ανασότζης, Κωνσταντίνος Ανδριοπούλου, Μαρία Αντωνίου, Ευθύμιος Αποστολίδης, Δημήτριος Βαΐτσης, Γεώργιος Βαρδιδάκη, Ευρύκλεια Βαρελόπουλος, Ευάγγελος-Χρήστος Βαρλάς, Χρήστος Βασιλείου, Βάσω Βελισσαρόπουλος, Αλέξανδρος Βεργίνης, Αναστάσιος Βέρρας, Ανδρέας Βιδάλη, Μαρία Βορτελίνας, Γεώργιος Βουρλέτσης, Σωτήριος Γαβαλάς, Αντώνιος Γαλανάκης, Ανδρέας Γαλούζης, Γεώργιος Γεωργαντζόπουλος, Θεόδωρος Γεωργατζής, Ιωάννης Γεωργιάδη, Μαρία Γιαννούσης, Βασίλειος Γκάζας, Γεώργιος Γκανατσούλα, Ελένη Γκορίτσας, Γεώργιος Γογοδώνης, Δημήτριος Γυπαράκης, Νικόλαος Δαδρώνης, Κωνσταντίνος Δημόπουλος, Απόστολος Διαμαντάκης, Αθανάσιος Δοκιανάκης, Κωνσταντίνος Δομαζινάκη, Αλεξάνδρα Δούνας, Προκόπιος Δούτσης, Δημήτριος Δρόλαπα, Ευθυμία Δροσάκης, Σπυρίδων Δρόσος, Ιάκωβος Δροσούνης, Στέφανος Ελευθερίου, Κωνσταντίνος Ευαγγελάτος, Νικόλαος Ευμορφούλης, Χαρίλαος Ζαβιτσάνος, Βασίλειος Ζακυνθινός, Κωνσταντίνος Ζαμπετάκης, Νικόλαος Ζαφειράκης, Διονύσιος Ζήσης, Μαρίνος Ζησιμόπουλος, Νεκτάριος Ζουριδάκης, Μιλτιάδης Ζώγαλης, Παναγιώτης Ηλίου, Σπυρίδωνας Θεοδωράκη, Βασιλική Θεοδωρούλη, Αιμιλία Θεοχαρόπουλος, Αθανάσιος Κάβουρας, Ιωάννης Καλλίνικος, Κωνσταντίνος Καλογήρου, Νικόλαος Καπέλος, Ιωάννης Καρακοντής, Αντώνιος Καραπαναγιώτης, Ευστράτιος Καραραμπατζάκης, Ιωάννης Καρατζής, Σπυρίδων Καρούντζος, Ιωάννης Καρυστιανός, Στέφανος Κάσση, Βασιλική Καστάνης, Χρήστος Κατσακούλης, Παράσχος Κατσάμπας, Νικόλαος Κάτσης, Αναστάσιος Κατσιγιάννης, Κωνσταντίνος Καψάσκης, Παρασκευάς Κιαγιάς, Χαράλαμπος Κοκκάλας, Νικόλαος Κοκολογιαννάκης, Ευάγγελος Κομνηνός, Δημήτριος Κοντοβάς, Γρηγόριος Κοντογιάννης, Κωνσταντίνος Κοντοπούλου, Ελένη Κοντός, Παναγιώτης Κορωναίος, Γεώργιος Κοσμάς, Στυλιανός Κοτρώτσος, Αντώνιος Κουζίλου, Σταυρούλα Κουκάρας, Ευάγγελος Κουκλατζής, Δημήτριος Κουλαξίδης, Δρακούλης Κουμπανάκη, Θεοδώρα Κουρελή, Ιωάννα Κουρούλης, Στυλιανός Κούτσικου, Χριστίνα Κραουνάκης, Γεώργιος Κυριάκου, Ιωάννης Κυρίτσης, Ιωάννης Κωνσταντέλλος, Θεόδωρος Κωστάκης, Μιχαήλ Λεκάκος, Θεόδωρος Λεονταράκης, Παναγιώτης Λυγκώνη, Ελένη Λυμπέρης, Σπυρίδων Μαΐλης, Στέφανος Μαλαμάκης, Γεώργιος Μαλαφούρης, Σπυρίδων Μάλλιος, Γεώργιος Μανιάτη, Ανδριάνα Μανιδάκης, Δημήτριος Μανούσος, Αντώνιος Μαραγκού, Άννα Μαραθάκης, Κωνσταντίνος Μαργώνης, Γεώργιος Μαρινάκη, Βασιλική Μαρκέλος, Θεοδόσιος Μαρκουλάκη, Κυριακή Μαχαιρίδης, Νικόλαος Μηνάς, Σωκράτης Μήτρου, Παντελεήμων Μητσάκου, Ελένη Μήτσου, Σαπφώ Μόσχος, Δημήτριος Μουστάκας, Γρηγόριος Μπαλατσούκας, Θεοφάνης Μπαμπάνης, Ευάγγελος Μπαξεβανάκης, Γρηγόριος Μπάρλας, Αθανάσιος Μπαρούνης, Δημήτριος Μπαχλιτζανάκης, Μιχάλης Μπεζιργιάννης, Αντώνιος Μπεθάνης, Γεώργιος Μπεΐνταρης, Ιωάννης Μπισμπιρούλας, Δημήτριος Μπίχας, Βασίλειος Μπότσης, Παναγιώτης Μπουζουνιεράκης, Νικόλαος Μπουραζάνης, Ιωάννης Μπραουδάκης, Γεώργιος Μπρεζάτης, Ευάγγελος Μυλωνά, Ελένη Νάκη, Νικολέτα Νικολόπουλος, Ασημάκης Νικολόπουλος, Παναγιώτης Νταφούλης, Γεώργιος Ντέλλας, Ευάγγελος Οικονομάκος, Ιωάννης Ουζουνόγλου, Ραλλού Παναγιώτου, Στυλιανός Παπακωνσταντίνου, Νικόλαος Παπανώτας, Γεώργιος Παράβαλος, Φαίδωνας Παρδάλης, Αριστοτέλης Πασχαλάκης, Χρήστος Πατεράκης, Γεώργιος Πατίλας, Κωνσταντίνος Πέγιος, Γεώργιος Πετροπούλου, Βασιλική Πέττας, Κωνσταντίνος Πιπιγκάκης, Νικόλαος Πλατής, Κωνσταντίνος Πολιτίδης, Νικόλαος Ρηγούλης, Ζαχαρίας Σαραντάκος, Ιωάννης Σαραντίδης, Ιωάννης Σηφάκης, Μιχαήλ Σιάρμπας, Στυλιανός Σιγανός, Εμμανουήλ Σιολτζίδης, Σταύρος Σκαλίμης, Ευστάθιος Σκυλοδήμος, Βασίλειος Σλανκίδης, Βασίλειος Σλιαράς, Αργύριος Σταματελάτος, Σπυρίδων Σταυρινουδάκης, Νικόλαος Σταυρουλάκης, Γεώργιος Στελιάτος, Δημήτριος Στουπάκης, Μάριος Στουπάκης, Μιχαήλ Στρατηγάκης, Διονύσιος-Γεώργιος Σωτηροπούλου, Ελένη Ταφειάδης, Νικόλαος Τετράδη, Γεωργία Τζεσούρης, Γεώργιος Τζιόλας, Ιωάννης Τοπάλογλου, Κωνσταντίνος Τρίχας, Χρήστος Τσαγκάρης, Θεόφιλος Τσανδήλας, Παναγιώτης Τσαπατσάρης, Νικόλαος Τσαχπάζης, Δημήτριος Τσέλης, Ανδρέας Τσιμηρίκα, Αγγελική Τσιούλκας, Γεώργιος Φίλιππα, Ευαγγελία Φλωράκης, Νικόλαος Φραγκούλης, Ιωάννης Φραζής, Εμμανουήλ Φρυσούλης, Νικόλαος Φωτεινός, Σταμάτιος Φωτιάδης, Στέφανος Χαριτάκης, Ανδρέας Χαριτάκης, Ιωάννης Χασανίδης, Γεώργιος Χατζηνικήτα, Γεωργία Χατζηπασχάλης, Κωνσταντίνος Χρηστέας, Κυριάκος Ψαρογιάννης, Αθανάσιος Ψαρράς, Άγγελος Ψηλός, Κωνσταντίνος
Spānija	Acuña Barros, José Antonio Almagro Carrobles, Jorge Alonso Sánchez, Beatriz Álvarez Gómez, Marco Antonio Amunárriz Emazabel, Sebastián Arteaga Sánchez, Ana Avedillo Contreras, Buenaventura Barandalla Hernando, Eduardo Boy Carmona, Esther Bravo Téllez, Guillermo Calderón Gómez, José Gabriel Carmona Castano, Francisco de Borja Carmona Mazaira, Manuel Carro Martínez, Pedro Ceballos Pérez-Canales, Alba Chamizo Catalán, Carlos Climent de Castro, Luis Miguel Cortés Fernández, Natalia Couce Prieto, Carlos Criado Bará, Bernardo De la Rosa Cano, Franscico Javier Del Castillo Jurado, Ángeles Del Hierro Suanzes, Javier Elices López, Juan Manuel Fariña Clavero, Irene Fernández Costas, Antonio Ferreño Martínez, José Antonio Fontán Aldereguía, Manuel Fontanet Domenech, Felipe García Antoni, Mónica García González, Francisco Javier Genovés Ferriols, José Carlos Gómez Delgado, Raquel Gómez Cayuelas, Carmen González Fernández, Manuel A. González Fernández, Marta Guerrero Claros, María Guisado Sancho, María Jesús Gundín Payero, Laura Iglesias Prada, Juan Antonio Jimenez Álvarez, Ignacio Lado Codesido, Beatriz Lastra Torre, Ruth Lestón Leal, Juan Manuel López González, María Lorenzo Sentis, José Manuel Marra-López Porta, Julio Martínez González, Jesús Martínez Velasco, Carolina Mayoral Vázquez, Fernando Mayoral Vázquez, Gonzalo Mayordomo Montiel, Jaime Medina García, Estebán Méndez-Villamil Mata, María Miranda Almón, Fernando Munguia Corredor, Noemi Ochando Ramos, Ana María Orgueira Pérez, Vanessa Ortigueira Gil, Adolfo Ossorio González, Carlos Ovejero González, David Pérez González, Virgilio Perujo Dávalos, Florencio Piñón Lourido, Jesús Ponte Fernández, Gerardo Prieto Estévez, Laura Ríos Cidrás, Manuel Ríos Cidrás, Xosé Rodríguez Bonet, Jordi Rodríguez Moreno, Alberto Rodríguez Muñiz, José Manuel Rueda Aguirre, Luzdivina Ruiz Gómez, Sonia Rull Del Águila, Laura Saavedra España, Jesús Sáenz Arteche, Idoia Sánchez Sánchez, Esmeralda Santalices López, Marta Santas Barge, Verònica Santos Pinilla, Beatriz Sendra Gamero, Ma Esther Serrano Sánchez, Daniel Sieira Rodríguez, José Tenorio Rodríguez, José Luis Torre González, Miguel A. Tubío Rodríguez, Xosé Valcarce Arenas, Paula Isabel Váquez Pérez, Ivan Vicente Castro, José Vidal Maneiro, Juan Manuel Yeregui Velasco, Pablo Zamora de Pedro, Carlos
Francija	Allanic, Gilles Ardohain, Michel Baillet, Bertrand Belz, Jean-Pierre Ben Khemis, Patricia Beyaert, Frédéric Bigot, Jean-Paul Boittelle, Catherine Bon, Philippe Bouniol, Anthony Bourbigot, Jean-Marc Cacitti, Raymond Caillat, Marc Celton, Arnaud Ceres, Michel Chaigneau, Gaëlle Charbonnier, Alexandre Cluzel, Stéphane Crochard, Thierry Croville, Serge Curaudeau, Patrick Daden, Nicolas Dambron, François Darsu, Philippe Davies, Philippe Dechaine, Frédéric Deric, William Desforges, Jean-Luc Desson, Patrick Dolou, Claude Donnart, Christian Ducrocq, Philippe Fernandez, Gabriel Fortier, Eric Fouchet, Michel Fournier, Philippe Garbe, Steeve Gauvain, Benoît Gehanne, Laurent Gloaguen, Maurice Gomez, Sébastien Goron, Xavier Guillemette, Jean Luc Guittet-Dupont, Gaëtan Hitier, Sébastien Isore, Pascal Kersale, Yves Lacombe, Thomas Le Berrigaud, Thierry Le Corre, Joseph Le Cousin, Jean-Luc Le Dreau, Gilbert Le Mentec, Arnaud Lecul, Mathieu Legouedec, Loïg Lenormand, Daniel Lescroel, Yann Loarer, Melaine Maingraud, Dominique Malassigne, Jean-Paul Masseaux, Yanick Menuge, Gilles Moussaron, Hervé Moussay, David Ogor, Bernard Pasquereau, Rebecca Peron, Olivier Peron, Pascal Petit, François Potier, Pauline Radius, Caroline Raguet, José Richou, Fabrice Robin, Yannick Rondeau, Arnold Rousselet, Pascal Schneider, Frédéric Semelin, Gérard Serna, Mathieu Sottiaux, David Trividic, Bernard Turquet de Beauregard, Guillaume Urvoy, Jonathan Vesque, Arnaud Vilbois, Pierre Villenave, Patrick Villenave, Yorrick
Horvātija	Aćimov, Dejan Aunedi, Jurica Bašić, Vicko Brlek, Neda Dolić, Nedjeljko Franceschi, Jenko Jeftimijades, Ivor Kuzmanić Zupan, Andrea Lešić, Lidija Miletić, Ivana Novak, Danijel Paparić, Neven Pupić-Bakrač, Marko Škorjanec, Mario Skroza, Nikica Strinović, Boris Verzon, Nikola Vuletić, Ivo
Itālija	Abate, Massimiliano Abbate, Marco Affinita, Enrico Albani, Emidio Ambrosio, Salvatore Annicchiarico, Dario Antonioli, Giacomo Apollonio, Cristian Aprile, Giulio Aquilano, Donato Arena, Enrico Astelli, Gabriele Barraco, Francesco Basile, Giuseppe Basile, Marco Battista, Filomena Benvenuto, Salvatore Giovanni Bernadini, Stefano Biondo, Fortunato Bizzari, Simona Bizzarro, Federico Boccoli, Fabrizio Bongermino, Onofrio Bonsignore, Antonino Borghi, Andrea Bove, Gian Luigi Buccioli, Andrea Burlando, Michele Caforio, Cosimo Caiazzo, Luigia Calandrino, Salvatore Cambareri, Michelangelo Camicia, Ciro Cappelli, Salvatore Carafa, Simone Carini, Vito Carta, Sebastiano Castellano, Sergio Cau, Dario Cesareo, Michele Chionchio, Alessandro Cianci, Vincenzo Cignini, Innocenzo Clemente, Cosimo Colarossi, Mauro Colazzo, Massimiliano Colucciello, Roberto Comuzzi, Alberto Conte, Fabio Conte, Plinio Corallo, Domenico Cormio, Carlo Cortese, Raffaele Costanzo, Antonino Criscuolo, Enrico Croce, Aldo Cuciniello, Luigi Cuscela, Michele D'Acunto, Francesco D'Agostino, Gianluca D'Amato, Fabio Dammicco, Luigi D'Arrigo, Antonio De Crescenzo, Salvatore De Pinto, Giuseppe De Quarto, Enrico Del Monaco, Ettore D'Erchia, Alessandro De Santis, Antonio Di Benedetto, Luigi Di Domenico, Marco Di Donato, Eliana Di Matteo, Michele Di Santo, Giovanni Doria, Angelo D'Orsi, Francesco Paolo Errante, Domenico Esibini, Daniele Esposito, Francesco Esposito, Robertino Fanizzi, Tommaso Fava, Antonello Ferioli, Debora Ferrara, Manfredo Fiore, Fabrizio Fiorentino, Giovanni Fogliano, Pasquale Folliero, Alessandro Francolino, Giuseppe Fuggetta, Pasquale Gallo, Antonio Gangemi, Roberto Francesco Genchi, Paolo Giannone, Giuseppe Claudio Giovannone, Vittorio Golizia, Pasquale Graziani, Walter Greco, Giuseppe Guida, Giuseppe Guido, Alessandro Guzzi, Davide Iemma, Oreste Isaia, Sergio L'Abbate, Giuseppe La Porta, Santi Alessandro Lambertucci, Alessandro Lanza, Alfredo Leto, Antonio Limetti, Fabio Lo Pinto, Nicola Loggia, Carlo Lombardi, Pasquale Longo, Pierino Paolo Luperto, Giuseppe Maggio, Giuseppe Magnolo, Lorenzo Giovanni Maio, Giuseppe Malaponti, Salvatore Francesco Mariotti, Massimiliano Marrello, Luigi Martina, Francesco Martire, Antonio Mastrobattista, Giovanni Eligio Matera, Riccardo Messina, Gianluca Gabriele Minò, Alessandro Monaco, Paolo Morelli, Alessio Mostacci, Sergio Massimo Mugnaini, Dany Mule, Vincenzo Musella, Stefano Nacarlo, Amadeo Nardelli, Giuseppe Negro, Mirco Novaro, Giovanni Pagan, Francesco Palombella, Fabio Luigi Panconi, Federico Pantaleo, Cosimo Paoletti, Dario Paolillo, Francesco Patalano, Andrea Pepe, Angelo Pino, Filippo Pipino, Leonardo Piroddi, Paola Pisano, Paolo Piscopello, Luciano Pisino, Tommaso Poli, Mario Porru, Massimiliano Postiglione, Vito Praticò, Daniele Puca, Michele Puddinu, Fabrizio Puleo, Isidoro Quinci, Gianbattista Rallo, Tommaso Randis, Orazio Roberto Ravanelli, Marco Restuccia, Marco Romanazzi, Francesco Romanazzi, Valentina Ronca, Gianluca Rossano, Michele Russo, Aniello Sacco, Giuseppe Salce, Paolo Sarpi, Stefano Sassanelli, Michele Schiattino, Andrea Scuccimarri, Gianluca Sebastio, Luciano Siano, Gianluca Signanini, Claudio Silvia, Salvatore Siniscalchi, Francesco Soccorso, Alessandro Solidoro, Sergio Antonio Spagnuolo, Matteo Stramandino, Rosario Strazzulla, Francesco Sufrà, Emanuele Tersigni, Tonino Tesauro, Antonio Tescione, Francesco Tesone, Luca Tordoni, Maurizio Torrisi, Ivano Trapani, Salvatore Triolo, Alessandro Troiano, Primiano Tumbarello, Davide Tumminello, Salvatore Turiano, Giuseppe Uopi, Alessandro Vangelo, Pietro Vellucci, Alfredo Vero, Pietro Virdis, Antonio Vitali, Daniele Zaccaro, Giuseppe Saverio Zippo, Luigi
Kipra	Apostolou, Antri Avgousti, Antonis Christodoulou, Lakis Christoforou, Christiana Christou, Nikoletta Flori, Panayiota Fylaktou, Anthi Georgiou, Markella Heracleous, Andri Ioannou, Georgios Ioannou, Theodosis Karayiannis, Christos Konnaris, Kostas Korovesis, Christos Kyriacou, Kyriacos Kyriacou, Yiannos Manitara, Yiannis Michael, Michael Nicolaou Nicolas Pavlou George Prodromou, Pantelis Savvides, Andreas
Latvija	Barsukovs, Vladislavs Brants, Jānis Brente, Elmārs Feldmane, Gundega Freimanis, Marks Gronska, Ieva Holštroms, Artūrs Junkurs, Andris Kalējs, Rūdolfs Kalniņa, Ingūna Kaptelija, Liene Labzars, Māris Leja, Jānis Naumova, Daina Priediens, Ainārs Pūsilds, Aigars Putniņš, Raitis Smane Jolanta Štraubis, Valērijs Tīģeris, Ģirts Upmale, Sarmīte Vāsbergs, Janis Veide, Andris Veinbergs, Miks
Lietuva	Balnis, Algirdas Dambrauskis, Tomas Jonaitis, Arūnas Kairyté, Lina Kazlauskas, Tomas Lendzbergas, Erlandas Vaitkus, Giedrius Zartun, Vitalij
Luksemburga	nav
Ungārija	nav
Malta	Abela, Claire Attard, Glen Attard, Godwin Baldacchino, Duncan Balzan, Gilbert Borg, Benjamin Borg, Jonathan Borg, Robert Cachia, Pierre Calleja, Martin Camilleri, Aldo Camilleri, Christopher Carabott, Paul Caruana, Raymond Caruana, Gary Caruana, Maria Christina Cassar, Gaetano Cassar, Jonathan Cassar, Lucienne Cauchi, David Cuschieri, Roderick Farrugia, Omar Farrugia, Emanuel Fenech, Melvin Fenech, Paul Gatt, Glen Gatt, Joseph Gatt, Mervin Gatt, William Grima, Paul Micallef, Rundolf Muscat, Christian Muscat, Simon Musu, Matthew Piscopo, Christine Psaila, Kevin Psaila, Mark Anthony Sammut, Adem Sciberras, Christopher Sciberras, Norman Seguna, Marvin Tabone, Mark Vassallo, Benjamin Vella, Anthony Vella, Charlie Zahra, Dione
Nīderlande	Bakker, Jan Bastinaan, Robert W. Beij, Willem H. Boone, Jan Cees de Boer, Meindert de Mol, Gert Dieke, Richard Duinstra, Jacob Freke, Hans Kleczewski-Schoon, Anneke Kleinen, Tom H.J.T.T. Koenen, Gerard C.J. Kraaijenoord, Jaap Kramer, Willem Meijer, Cor Meijer, Willem Miedema, Anco Parlevliet, Koos J.D.L. Ros, Michel Schneider, Leendert van den Berg, Dirk van der Veer, Siemen Velt, Eddy Wijbenga, Arjan J. Wijkhuisen, Eddy Zegel, Gerrit Zevenbergen, Jan
Austrija	nav
Polija	Augustynowicz, Mariusz Bartczak, Tomasz Belej, Konrad Chrostowski, Pawel Dębski, Jarosław Domachowski, Marian Górski, Marcin Jamioł, Waldemar Jóźwiak, Marek Kasperek, Stanisław Kołodziejczak, Michał Konefał, Szymon Korthals, Jakub Kościelny, Jarosław Kowalska, Justyna Kozłowski, Piotr Kucharski, Tadeusz Kunachowicz, Tomasz Letki, Paweł Lisiak, Agnieszka Litwin, Ireneusz Łukaszewicz, Paweł Łuczkiewicz, Tomasz Maciejewski, Maciej Mystek, Marcin Niewiadomski, Piotr Nowak, Włodzimierz Pankowski, Piotr Patyk, Konrad Prażanowski, Krystian Sikora, Marek Skibior, Sławomir Słowiński, Roman Smolarski, Łukasz Sokołowski, Paweł Stankiewicz, Marcin Szumicki, Tomasz Tomaszewski, Tomasz Trzepacz, Michał Wereszczyński, Leszek Wiliński, Adam Zacharzewski, Dawid Zięba, Marcin
Portugāle	Albuquerque, José Brabo, Rui Canato, Francisco Cabeçadas, Paula Coelho, Alexandre Diogo, João Escudeiro, João Ferreira, Carlos Fonseca, Álvaro Matos, André Moura, Nuno Pedroso, Rui Quintans, Miguel Silva, António Miguel
Rumānija	Bârsan, Marilena Bucatos, Radu Chiriac, Marian Conțolencu, Radu Ghergișan, Cristinel George Larie, Gabriel Novac, Vasile Rusu, Laurenţiu Serștiuc, Mihai Dorin Țăranu, Sorin
Slovēnija	Smoje, Robert Smoje, Vinko
Slovākija	nav
Somija	Heikkinen, Pertti Hiltunen, Jouni Koivisto, Kare Komulainen, Unto Koskinen, Aki Lähde, Jukka Leskinen, Jari Linder, Jukka Moilanen, Jouko Nousiainen, Kyösti Pyykönen, Pekka Ruotsalainen, Eeva Savola, Petri Sundqvist, Lars Suominen, Ari Suominen, Paavo Ulenius, Niklas Vanninen, Vesa
Zviedrija	Åberg, Christian Ahnlund, Jenny Almström, Petter Andersson, Karin Andersson, Per-Olof Andersson, Per-Olof Vidar Andersson, Roger Antonsson, Jan-Eric Bäckman, Johan Baltzer, Martin Bergman, Daniel Bjerner, Martin Borg, Calle Brännström, Lennart Cardell, Christina Carlsson, Christian Dagbro, Carina Englund, Raymond Erlandsson, Björn Falk, David Frejd, Maud Fristedt, David Göransson, Roger Hansson, Erling Hartman Bergqvist, Désirée Havh, Johan Hedman, Elin Hellberg, Stefan Hellqvist, Johan Holmer, Johanna Hortlund, David Höglund, Jan Jakobsson, Magnus Jansson, Anders Jeppsson, Tobias Johansson, Daniel Johansson, Klas Johansson, Thomas Jönsson, Dennis Joxelius, Paul Karlsson, Kent Kempe, Clas Kjällgren, Curt Koivula, Mikael Kurtsson, Morgan Laine, Sirpa Larsson, Mats Lilja, Filip Lindström, Jakob Lindved, Martin Lundh, Emelie Lundkvist, Mats Lundqvist, Annica Malmström, John Martini, Martin Mattson, Olof Montan, Anders Nilsson, Pierre Nilsson, Stefan Nyberg, Linda Näsman, Lars Olson, Magnus Olsson, Kenneth Olsson, Lars Penson, Lena Persson, Göran Persson, Mats Peterson, Jan Petterson, Joel Petterson, Johan Philipsson, Gunnar Piltonen, Janne Podsedkowski, Zenek Rendahl, Malin Reuterljung, Thomas Rinaldo, Joakim Rönnlund, Agneta Sjödin, Ronny Snäckerström, Leif Stålnacke, Erik Strandberg, Magnus Stührenberg, Björn Sundberg, Andreas Sundberg, Patrick Svärd, Lars-Erik Svensson, Rutger Svensson, Tony Timan, Hans Toresson, Martin Turesson, Andreas Uppman, Kerstin Werner, Lars Westerlund, Emma Westmark, Zineth Wilson, Pierre
Apvienotā Karaliste	Adamson, Gary Alexander, Stephen Anderson, Reid Ashby, Peter Bailey, Roberta Barclay, Michael Barrow, Charlie Bell, Stuart Bennett, Neil Billing, Mark Billson, Carol Bland, Darren Bourne, Adam Bowers, Claire Boyce, Sean Broad, James Brough, Derek Bruce, John Caldwell, Mark Campbell, Colin Campbell, Iain Campbell, Jonathan Campbell, Murray Clark, Craig Cook, David Corner, Nigel Cowan, Christopher Craig, Ian Craig, Stephen Critchlow, Amy Croucher, Tim Crowe, Michael Cunningham, George Davis, Danielle Dawkins, Matthew Dawson, Liam Deadman, Ross Dewing, Will Dixon-Lack, Emma Douglas, Sean Draper, Peter Dunkerely, Sabrina Ebdy, Jim Eccles, David Ellison, Peter Elson, Carley Evans, David Farbridge, Joshua Faulds, Mike Fenwick, Peter Ferguson, Adam Ferguson, Simon Ferrari, Richard Filewod, Roger Fitzpatrick, DeeAnn Fletcher, Norman Fletcher, Paul Flint, Toby Fordham, Philip Ford-Keyte, Graham Foster, Pam Foy, Jacqueline Fraser, Uilleam Fullerton, Gareth Furniss, Sam Gibson, Philip Gillett, David Gooding, Colin Goodwin, Aaron Gough, Callum Graham, Chris Gray, Neil Gregor, Stuart Griffin, Stuart Griffiths, Greg Harradine, Sam Hamilton, Ian Harris, William Hay, David Hay, John Hazeldine, Oliver Henning, Alan Hepburn, Ian Hepburn, Jim Hepples, Stephen Hewitt, Richard Higgins, Frank Hill, Katie Holbrook, Joanna Howarth, Dan Hudson, John Hughes, Greta Irish, Rachel John, Barrie Johnson, Matthew Johnson, Paul Johnston, Steve Johnston, Isobel Kelly, Kevin Kemp, Gareth Laird, Iain Lander, Ben Law, Garry Legge, James Lindsay, Andrew Lister, Jane Livingston, Andrew Lockwood, Mark MacCallum, Archie MacEachan, Iain MacGregor, Duncan MacIver, Roderick MacLean, Paula MacLean, Robin Marshall, Phil Mason, Liam Mason, Rachel Mason, Roger Matheson, Louise McAlister, Gerald McBain, Billy McCaughan, Mark McComiskey, Stephen McCowan, Alisdair McCrindle, John McCubbin, Stuart McCusker, Simon McHardy, Adam McKay, Andrew McKenzie, Gregor McKeown, Nick McMillan, Robert McQuillan, David Merrilees, Kenny Milligan, David Mills, John Mitchell, Hugh Mitchell, John Morris, Chris Morrison, Donald Muir, James Mynard, Nick Nelson, Paul Newlands, Andrew O'Hare, Jonathon Owen, Gary Page, Chris Parr, Jonathan Pateman, Jason Paterson, Craig Paterson, Kelly Paton, Robert Perry, Andrew Phillips, Michael Pole, Mark Poulding, Daniel Preece, David Pringle, Geoff Quinn, Barry Raine, Katherine Ray, Daniel Reeves, Adam Reid, Adam Reid, Ian Reid, Peter Rendall, Colin Renwick, Lee Rhodes, Glen Richardson, David Richens, Scott Riley, Joanne Roberts, Joel Roberts, Julian Robertson, Tom Robinson, Neil Routlege, Piers Rylah, Joshua Scarrf, David Sharp, Chris Skelton, Richard Skillen, Damien Smart, Barrie Smith, Don Smith, Matthew Smith, Pam Sooben, Jeremy Steele, Gordon Stipetic, John Strang, Nicol Stray, Sloyan Styles, Mario Sutton, Andrew Taylor, Mark Templeton, John Thain, Marc Thompson, Dan Thompson, Gerald Thompson, Luke Turnbull, James Turner, Alun Turner, Patrick Tyack, Paul Wardle, Daniel Ward, Daniel Ward, Mark Warren, John Watson, Stacey Watt, Barbara Watt, James Wellum, Neil Wensley, Phil Weychan, Paul Whelton, Karen Whitby, Phil White, Clare Wilkinson, Dave Williams, Carolyn Williams, Justin Wilson, Tom Windebank, James Wood, Ben Worsnop, Mark Wright, Nicholas Young, Ally Young, James Yuille, Derek
Eiropas Komisija	Aláez Pons, Ester Casier, Maarten Goldmanis, Edgars Griffin, Robert Janiak, Katarzyna Janakakisz, Marta Jury, Justine Kelterbaum, Richard Lansley, Jon Libioulle, Jean-Marc Linkute, Ula Markovic, Laurent Mitrakis, Nikolaos Martins E Amorim, Sergio Luis Nordstrom, Saba Pagliarani, Giuliano Peyronnet, Arnaud Rodriguez Alfaro, Sebastian Scalco, Silvia Schutyser, Frederik Serna, Matthieu Skountis, Vasileios Skrey, Hans Spezzani, Aronne Stulgis, Maris Van den Bossche, Koen Verborgh, Jacques Wolff, Gunnar
Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra	Allen, Patrick Cederrand, Stephen Chapel, Vincent De Almeida Pires, Maria Teresa Del Hierro, Belén Del Zompo, Michele Dias Garçao, José Fulton, Grant Lesueur, Sylvain Mueller, Wolfgang Papaioannou, Themis Pinto, Pedro Quelch, Glenn Roobrouck, Christ Sorensen, Svend Spaniol, Petra Stewart, William Tahon, Sven

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 106

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. sējums 2015. gada 24. aprīlis

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		DIREKTĪVAS
	*	Padomes Direktīva (ES) 2015/637 (2015. gada 20. aprīlis) par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, un ar ko atceļ Lēmumu 95/553/EK	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/638 (2015. gada 22. aprīlis), ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam	14
*	Komisijas Regula (ES) 2015/639 (2015. gada 23. aprīlis), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 III pielikumu attiecībā uz silīcija dioksīda (E 551) izmantošanu polivinilspirta-polietilēnglikola piepotētā kopolimērā (E 1209) ( 1 )	16
*	Komisijas Regula (ES) 2015/640 (2015. gada 23. aprīlis) par lidojumderīguma papildu specifikācijām konkrēta veida ekspluatācijai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 965/2012	18
	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/641 (2015. gada 23. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	23
	LĒMUMI
*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/642 (2015. gada 15. aprīlis) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Grieķijas pieteikums EGF/2014/015 GR/Attica publishing activities)	25
*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/643 (2015. gada 15. aprīlis) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Īrijas pieteikums EGF/2014/016 IE/Lufthansa Technik)	27
*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/644 (2015. gada 15. aprīlis) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Grieķijas pieteikums EGF/2014/018 GR/Attica Broadcasting)	29
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/645 (2015. gada 20. aprīlis), ar ko izveido to Savienības inspektoru sarakstu, kuri drīkst veikt inspekcijas atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 1224/2009 (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 2496)	31
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/646 (2015. gada 23. aprīlis) par baktēriju kultūrām, kuras paredzēts laist tirgu nolūkā samazināt organiskās cietvielas, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 3. punktam ( 1 )	79

KN kods	Preču apraksts	Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg)	Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā (EUR/100 kg)	Izcelsme (1)
0207 12 10	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”	135,5	0	AR
0207 12 90	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”	151,2	0	AR
0207 12 90	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”	165,1	0	BR
0207 14 10	Bezkaula, saldēti gaiļu vai vistu gabali	324,1	0	AR
		236,2	19	BR
		356,1	0	CL
		306,4	0	TH
0207 14 50	Saldētas vistu krūtiņas un to gabali	218,8	0	BR
0207 27 10	Bezkaula, saldēti tītaru gabali	332,5	0	BR
0207 27 10	Bezkaula, saldēti tītaru gabali	344,4	0	CL
0408 91 80	Žāvētas olas bez čaumalām	381,1	0	AR
1602 32 11	Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi	279,4	2	BR

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	91,2
	TN	464,3
	TR	94,0
	ZZ	216,5
0707 00 05	AL	59,9
	EG	191,6
	MA	176,1
	TR	125,6
	ZZ	138,3
0709 91 00	TR	209,1
0709 91 00	ZZ	209,1
0709 93 10	MA	123,9
	TR	144,8
	ZZ	134,4
0805 10 20	EG	46,8
	IL	60,8
	MA	64,3
	TN	55,7
	TR	70,3
	ZZ	59,6
0805 50 10	BO	97,3
	TR	68,6
	ZZ	83,0
0808 10 80	AR	87,8
	BR	94,0
	CL	148,8
	CN	83,8
	MK	30,8
	NZ	142,6
	US	244,3
	ZA	120,4
	ZZ	119,1
0808 30 90	AR	145,3
	CL	133,3
	CN	116,0
	ZA	125,4
	ZZ	130,0


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ