24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/1

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 994/98 (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) to, vai atbalsts atbilst iekšējam tirgum, pamatā novērtē Komisija.

(3)

Iekšējā tirgus pareiza darbība prasa stingru un efektīvu konkurences noteikumu piemērojumu attiecībā uz valsts atbalstu.

(4)

Komisijai būtu jāvar jomās, kurās tai ir pietiekama pieredze, ar regulām paredzēt vispārīgus atbilstības kritērijus, noteikt, ka konkrētu kategoriju atbalsts atbilst iekšējam tirgum saskaņā ar vienu vai vairākiem LESD 107. panta 2. un 3. punkta noteikumiem un ka uz to neattiecas procedūra, kas paredzēta LESD 108. panta 3. punktā.

(5)

Grupu atbrīvojuma regulas nodrošina pārredzamību un juridisko noteiktību. Valsts tiesas tās var tieši piemērot, neskarot Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu un LESD 267. pantu.

(6)

Valsts atbalsts ir objektīvs jēdziens, kas ir definēts LESD 107. panta 1. punktā. Šajā regulā paredzētās Komisijas pilnvaras piemērot grupu atbrīvojumus attiecas tikai uz tiem pasākumiem, kas atbilst visiem LESD 107. panta 1. punkta kritērijiem un kas līdz ar to ir atzīstami par valsts atbalstu. Dažu atbalsta kategoriju iekļaušana šajā regulā vai regulā, ar ko piešķir atbrīvojumu, nenozīmē, ka pasākums ir atzīstams par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(7)

Komisijai būtu jāvar atzīt, ka, ievērojot konkrētus nosacījumus, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai, atbalsts vides aizsardzībai, atbalsts nodarbinātībai un mācībām un atbalsts, kas saskan ar kartēm, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ka uz to neattiecas paziņošanas prasības.

(8)

Inovācija ir kļuvusi par Savienības politikas prioritāti saistībā ar iniciatīvu “Inovācijas savienība”, kas ir viena no pamatiniciatīvām stratēģijā “Eiropa 2020”. Turklāt vairāki inovācijas atbalstam paredzētie pasākumi ir samērā nelieli un nerada nopietnus konkurences izkropļojumus.

(9)

Kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanas nozarē vairāki dalībvalstu veiktie pasākumi varētu nebūt atzīstami par atbalstu, jo tie neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, tāpēc, ka atbalsta saņēmējs neveic saimniecisko darbību, vai tāpēc, ka nav nekādas ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tomēr, ciktāl pasākumi kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanas nozarē ir atzīstami par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai būtu jāvar, ievērojot konkrētus nosacījumus, atzīt, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ka uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punkta paziņošanas prasības. Nelieli projekti kultūras un radošajā, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanas jomā parasti nerada būtiskus konkurences izkropļojumus, un pēdējā laikā novērotie gadījumi liecina, ka šāda atbalsta ietekme uz tirdzniecību ir bijusi neliela.

(10)

Izņēmumus kultūras un kultūras mantojuma nozarē varētu paredzēt, pamatojoties uz Komisijas pieredzi, kā paredzēts pamatnostādnēs, piemēram, attiecībā uz kinematogrāfiskajiem un audiovizuālajiem darbiem, vai izstrādāt katram atsevišķam gadījumam. Izstrādājot šādus grupu atbrīvojumus, Komisijai būtu jāņem vērā, ka tiem būtu jāattiecas tikai uz pasākumiem, kas veido valsts atbalstu, ka tiem principā būtu jāattiecas uz pasākumiem, ar ko atbalsta “ES valsts atbalsta modernizācijas” mērķus, un ka grupas atbrīvojumu saņem tāds atbalsts, saistībā ar kuru Komisijai jau ir vērā ņemama pieredze. Turklāt būtu jāņem vērā dalībvalstu primārā kompetence kultūras jomā, īpašā kultūras daudzveidības aizsardzība atbilstīgi LESD 167. panta 1. punktam un kultūras īpašās iezīmes.

(11)

Attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem dabas katastrofu izraisīto zaudējumu atlīdzināšanai, kā arī attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem to zaudējumu atlīdzināšanai, kas radušies no noteiktiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem zvejniecībā, šajā jomā piešķirtās summas parasti ir ierobežotas, un var noteikt precīzus saderības nosacījumus. Ar šo regulu Komisijai būtu jāvar atbrīvot no paziņošanas prasībām minēto atbalstu. Komisijas pieredze rāda, ka šāds atbalsts nerada būtiskus konkurences izkropļojumus un ka uz gūtās pieredzes pamata var noteikt precīzus saderības nosacījumus.

(12)

Saskaņā ar LESD 42. pantu valsts atbalsta noteikumi konkrētos apstākļos neattiecas uz dažiem atbalsta pasākumiem lauksaimniecības produktiem, kas minēti LESD I pielikumā. 42. pants neattiecas uz mežsaimniecību un uz minētajā pielikumā neietvertajiem produktiem. Komisijai būtu jāspēj atbrīvot dažus mežsaimniecībai paredzētus atbalsta veidus, tostarp lauku attīstības programmās ietverto atbalstu, un atbalstu, kas paredzēts LESD I pielikumā neietverto produktu veicināšanai un reklāmai pārtikas nozarē, kur, balstoties uz Komisijas pieredzi, konkurences izkropļošanas iespējamība ir neliela un kur var noteikt precīzus saderības nosacījumus.

(13)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (4) 7. pantu LESD 107., 108. un 109. pantu piemēro atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zivsaimniecības nozares uzņēmumiem, izņemot maksājumus, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un atbilstīgi tai. Papildu valsts atbalstam jūras un saldūdens bioloģisko resursu saglabāšanai parasti ir neliela ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, tas palīdz īstenot Savienības mērķus zivsaimniecības un zvejniecības politikas jomā un nerada būtiskus konkurences izkropļojumus. Piešķirtās summas parasti ir nelielas, un var noteikt precīzus saderības nosacījumus.

(14)

Sporta nozarē, jo īpaši amatieru sporta jomā, vairāki dalībvalstu veiktie pasākumi varētu nebūt atzīstami par atbalstu, jo tie neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, tāpēc, ka atbalsta saņēmējs neveic saimniecisko darbību, vai tāpēc, ka netiek ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm. Tomēr, ciktāl pasākumi sporta jomā ir atzīstami par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai būtu jāvar, ievērojot konkrētus nosacījumus, atzīt, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ka uz to neattiecas paziņošanas prasības. Valsts atbalsta pasākumiem sportam, jo īpaši amatieru sporta vai maza mēroga sporta jomā, bieži ir neliela ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tie nerada būtiskus konkurences izkropļojumus. Tāpat parasti piešķirtās atbalsta summas ir nelielas. Precīzus saderības nosacījumus var noteikt, balstoties uz gūto pieredzi, tādējādi nodrošinot, ka atbalsts sportam nerada būtiskus izkropļojumus.

(15)

Attiecībā uz atbalstu gaisa un jūras transporta pakalpojumiem Komisijas gūtā pieredze liecina, ka sociāla rakstura atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem, piemēram, pašiem attālākajiem reģioniem un salām, tostarp salu dalībvalstīm, kurās ir tikai viens reģions, un reti apdzīvotām teritorijām, neizraisa būtiskus konkurences izkropļojumus ar noteikumu, ka tas tiek sniegts bez diskriminācijas attiecībā uz pārvadātāja identitāti. Turklāt var noteikt precīzus saderības nosacījumus.

(16)

Attiecībā uz atbalstu platjoslas infrastruktūru jomā Komisija pēdējo gadu laikā ir guvusi plašu pieredzi un ir izstrādājusi pamatnostādnes (5). Saskaņā ar Komisijas gūto pieredzi atbalsts atsevišķu veidu platjoslas infrastruktūrai nerada būtiskus konkurences izkropļojumus, un uz to varētu attiecināt grupu atbrīvojumu ar noteikumu, ka tiek izpildīti noteikti saderības nosacījumi un ka infrastruktūra tiek izvērsta tā saucamajās “baltajās teritorijās”, kas ir teritorijas, kurās nav tās pašas kategorijas (vai nu platjoslas, vai ļoti augsta ātruma nākamās paaudzes piekļuves (NPP)) infrastruktūras un kurās tuvākajā nākotnē nav paredzēts tādu izstrādāt, kā paredzēts pamatnostādnēs noteiktajos kritērijos. Tas attiecas uz atbalstu, kas paredzēts pamata platjoslas tīklu nodrošināšanai, kā arī uz atbalstu maziem individuāliem atbalsta pasākumiem, kas skar NPP tīklus, un uz atbalstu ar platjoslas tīkliem saistītai civilceltniecībai un pasīvajai platjoslas infrastruktūrai.

(17)

Attiecībā uz infrastruktūru vairāki dalībvalstu veikti pasākumi varētu neveidot atbalstu, jo tie neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem, piemēram, tādēļ ka atbalsta saņēmējs neveic saimniecisko darbību, tādēļ ka nepastāv ietekme uz tirdzniecību dalībvalstu starpā vai tādēļ ka pasākumu veido kompensācija par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu, kas atbilst visiem lietas Altmark judikatūras kritērijiem (6). Tomēr tiktāl, ciktāl infrastruktūras finansēšana veido valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai būtu jāvar, ievērojot konkrētus nosacījumus, atzīt, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ka uz to neattiecas paziņošanas prasības. Attiecībā uz infrastruktūru nelielas atbalsta summas infrastruktūras projektiem var būt efektīvs veids, kā atbalstīt Savienības mērķus, ciktāl šāds atbalsts mazina izmaksas un potenciālie konkurences izkropļojumi ir nelieli. Līdz ar to Komisijai būtu jāspēj piemērot atbrīvojumu valsts atbalstam infrastruktūras projektiem, kas atbalsta šajā regulā minētos mērķus un citus kopīgu interešu mērķus, jo īpaši stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus (7). Tajā varētu ietilpt atbalsts projektiem, kas saistīti ar daudznozaru tīkliem vai iekārtām, kad vajadzīgs salīdzinoši maza apmēra atbalsts. Tomēr grupu atbrīvojumus var piešķirt tikai tiem infrastruktūras projektiem, saistībā ar kuriem Komisijai ir pietiekami daudz pieredzes, lai definētu skaidrus un stingrus saderības kritērijus, nodrošinot, ka potenciālo konkurences izkropļojumu risks ir neliels un ka uz lieliem atbalsta apjomiem turpina attiecināt paziņošanas prasības saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu.

(18)

Komisijai, kad tā pieņem regulas, kas atbrīvo dažu kategoriju atbalstu no pienākuma paziņot, kas paredzēts LESD 108. panta 3. punktā, ir jānorāda atbalsta mērķi, saņēmēju kategorijas, kā arī limiti, kas ierobežo atbrīvoto atbalstu, nosacījumi, kas regulē atbalsta uzkrāšanu, un uzraudzības nosacījumi, lai nodrošinātu to, ka atbalsts, uz ko attiecas šī regula, atbilst iekšējam tirgum.

(19)

Katras atbalsta kategorijas, attiecībā uz kuru Komisija pieņem grupu atbrīvojuma regulu, limitus var izteikt vai nu kā atbalsta intensitāti attiecībā pret atbilstošo izmaksu kopumu, vai kā atbalsta maksimālo apjomu. Turklāt Komisijai būtu jāvar pieņemt grupu atbrīvojumus noteiktiem pasākumu veidiem, kas saistīti ar valsts atbalstu, kurus to specifiskās struktūras dēļ nevar precīzi izteikt kā atbalsta intensitāti vai maksimālo apjomu, piemēram, finanšu inženierijas instrumentiem vai noteiktām pasākumu formām, kur mērķis ir veicināt riska kapitāla ieguldījumus. Šādi kompleksi pasākumi var ietvert dažāda līmeņa atbalstu – tiešajiem saņēmējiem, starpnieksaņēmējiem, netiešajiem saņēmējiem. Ņemot vērā to, ka šādi pasākumi un to ieguldījums Savienības mērķu sasniegšanā kļūst aizvien svarīgāks, būtu jāvar tos atbrīvot. Tādēļ šādu pasākumu gadījumā būtu jāspēj definēt limitus noteikta atbalsta sniegšanai kā maksimālo valsts atbalsta līmeni šim pasākumam vai saistībā ar to. Maksimālais valsts atbalsta līmenis var ietvert tādu atbalsta elementu, kas var nebūt valsts atbalsts, ar noteikumu, ka šāds pasākums ietver vismaz dažus elementus, kuros ietilpst valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un kura elementi nav nelieli.

(20)

Var būt lietderīgi noteikt limitus vai citus attiecīgus nosacījumus, kas prasa paziņot par atbalsta piešķiršanu, lai Komisija katrā gadījumā varētu pārbaudīt to, kā konkrētais atbalsts ietekmē konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm un kā tas atbilst iekšējam tirgum.

(21)

Ir jāļauj Komisijai, kad tā pieņem regulas, kas atbrīvo dažu kategoriju atbalstu no pienākuma paziņot, kas paredzēts LESD 108. panta 3. punktā, izvirzīt sīki izstrādātus papildu nosacījumus, lai nodrošinātu to, ka atbalsts, uz ko attiecas šī regula, atbilst iekšējam tirgum.

(22)

Komisijai, ievērojot iekšējā tirgus attīstību un darbību, vajadzētu būt tiesīgai ar regulu noteikt to, ka dažu veidu atbalsts neatbilst visiem kritērijiem, kas minēti LESD 107. panta 1. punktā, un ka tāpēc uz to neattiecas paziņošanas procedūra, kas noteikta 108. panta 3. punktā, ja vien tam pašam uzņēmumam konkrētā laika periodā piešķirtais atbalsts nepārsniedz kādu noteiktu summu.

(23)

Saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu Komisijai ir pienākums sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri izskatīt pastāvošās atbalsta sistēmas. Šai nolūkā un lai nodrošinātu iespējami augstāka līmeņa pārredzamību, kā arī pienācīgu kontroli, ir vēlams, ka Komisija izveido drošu sistēmu, kur tiktu dokumentēta un glabāta informācija par to, kā tiek piemērotas tās pieņemtās regulas, un kas būtu pieejama visām dalībvalstīm, un ka Komisija no dalībvalstīm saņem visu vajadzīgo informāciju par to, kā tiek īstenots atbalsts, kas atbrīvots no paziņošanas pienākuma, ko var izskatīt un izvērtēt ar dalībvalstīm Valsts atbalsta padomdevējā komitejā. Šai nolūkā ir vēlams arī, ka Komisija var prasīt, lai tiktu sniegta informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu šādas izskatīšanas efektivitāti.

(24)

Dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai informācijas kopsavilkumi par to īstenoto atbalstu, uz kuru attiecas atbrīvojuma regula. Minēto kopsavilkumu publicēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu dalībvalstu pieņemto pasākumu pārredzamību. Ņemot vērā jaunu elektronisko saziņas līdzekļu attīstību, kopsavilkumu publicēšana Komisijas tīmekļa vietnē ir ātrs un efektīvs veids, kas nodrošina pārredzamību ieinteresētajām personām. Tāpēc šie kopsavilkumi būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē.

(25)

Atbalsta piešķiršanas kontrole ir saistīta ar ļoti komplicētiem un dažādiem faktiskiem, juridiskiem un ekonomiskiem jautājumiem pastāvīgi mainīgā vidē. Tādēļ Komisijai būtu regulāri jāizskata tās atbalsta kategorijas, kuras ir jāatbrīvo no paziņošanas. Komisijai būtu jāvar atcelt vai grozīt regulas, ko tā pieņēmusi saskaņā ar šo regulu, ja apstākļi ir mainījušies attiecībā uz kādu svarīgu elementu, pamatojoties uz kuru tie tika pieņemti, vai ja to prasa iekšējā tirgus progresīva attīstība un darbība.

(26)

Komisijai ciešā un pastāvīgā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāvar precīzi noteikt minēto regulu darbības jomas un nosacījumus, kas uz tām attiecas. Lai nodrošinātu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisijai pirms regulu pieņemšanas saskaņā ar šo regulu ir jāapspriežas ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju.

(27)

Lai nodrošinātu pārredzamību, saskaņā ar šo regulu Valsts atbalsta padomdevējā komitejā izskatāmie regulu un citu dokumentu projekti būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē.

(28)

Pirms regulas projekta publicēšanas būtu jāapspriežas ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju. Tomēr pārredzamības nolūkā regulas projekts būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē vienlaikus ar pirmo apspriedi starp Komisiju un Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

a)

atbalsts:

b)

atbalsts, kas atbilst kartei, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai.

a)

atbalsta mērķi;

b)

saņēmēju kategorijas;

c)

limitus, kas izteikti kā atbalsta intensitāte attiecībā pret atbilstīgo izmaksu kopumu vai kā atbalsta maksimālās summas, vai – ja noteikta veida atbalstam var būt grūti precīzi noteikt atbalsta intensitāti vai atbalsta summu, jo īpaši finanšu inženierijas instrumentiem vai riska kapitāla ieguldījumiem, vai tamlīdzīgos gadījumos, – kā valsts atbalsta maksimālo līmeni šim pasākumam vai saistībā ar to, neskarot to, par kādiem attiecīgie pasākumi ir atzīti saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu;

d)

nosacījumus, kas regulē atbalsta uzkrāšanos;

e)

uzraudzības nosacījumus, kas norādīti 3. pantā.

a)

noteikt limitus vai citus paziņojamus nosacījumus individuāla atbalsta piešķīrumiem;

b)

izslēgt attiecīgas nozares no šo regulu darbības jomas;

c)

uz atbalstu, kas atbrīvots saskaņā ar šīm regulām, attiecināt papildu atbilstības nosacījumus.

a)

vienlaikus ar jebkura regulas projekta publicēšanu saskaņā ar 6. pantu;

b)

pirms visu regulu pieņemšanas.

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/9

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)

Neskarot īpašus procedūras noteikumus, kas regulās paredzēti dažām nozarēm, šī regula būtu jāpiemēro atbalstam visās nozarēs. Līguma par Eiropas Savienības darbību 93. un 107. panta piemērošanas nolūkā Komisijai saskaņā ar tā 108. pantu ir īpašas tiesības lemt par valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, pārskatot pastāvošo atbalstu, pieņemot lēmumu par jaunu vai izmainītu atbalstu un lemjot par tās lēmumu vai paziņošanas prasības neizpildi.

(3)

Valsts atbalsta noteikumu modernizētās sistēmas kontekstā, lai veicinātu izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu un budžeta konsolidāciju, LESD 107. pants būtu efektīvi un vienveidīgi jāpiemēro visā Eiropas Savienībā. Ar Regulu (EK) Nr. 659/1999 tika konsolidēta un pastiprināta Komisijas iepriekšējā prakse, lai palielinātu juridisko noteiktību un sekmētu valsts atbalsta politikas attīstību pārredzamā vidē.

(4)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jādefinē apstākļi, kādos atbalsts ir jāuzskata par pastāvošu atbalstu. Iekšējā tirgus izveide un pilnveidošana ir pakāpenisks process, ko atspoguļo nepārtraukta valsts atbalsta politikas attīstība. Ievērojot minētās pārmaiņas, daži pasākumi, kas laikā, kad tie stājās spēkā, nebija valsts atbalsts, kopš tā laika, iespējams, ir kļuvuši par atbalstu.

(5)

Saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu visi projekti piešķirt jaunu atbalstu ir jāpaziņo Komisijai un tos nevar īstenot, pirms Komisija to nav atļāvusi.

(6)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu dalībvalstīm ir pienākums sadarboties ar Komisiju un sniegt tai visu vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

(7)

Ir jānosaka, ka laikposmam, kurā Komisijai ir jāveic paziņotā atbalsta sākotnējā izskatīšana, būtu jābūt diviem mēnešiem no laika, kad saņemts pilns paziņojums vai paziņojums, kurā attiecīgā dalībvalsts pienācīgi pamato to, ka tā uzskata paziņojumu par pilnīgu, jo Komisijas lūgtā papildu informācija nav pieejama vai ir jau sniegta. Juridiskās noteiktības nolūkā minētajai izskatīšanai būtu jābeidzas ar lēmumu.

(8)

Visos gadījumos, kad pēc sākotnējās izskatīšanas Komisija nevar konstatēt, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, būtu jāuzsāk formāla izmeklēšanas procedūra, lai Komisija varētu savākt visu informāciju, kas tai vajadzīga, lai novērtētu atbalsta saderību un lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savas piezīmes. Ieinteresēto personu tiesības var vislabāk tikt aizsargātas, izmantojot LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru.

(9)

Lai izvērtētu paziņota vai nelikumīga valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, kas saskaņā ar LESD 108. pantu ir Komisijas ekskluzīvā kompetencē, ir lietderīgi nodrošināt, lai Komisija būtu pilnvarota valsts atbalsta noteikumu īstenošanas nolūkos jebkurai dalībvalstij, jebkuram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai pieprasīt visu nepieciešamo tirgus informāciju, ja tai ir šaubas par pasākuma saderību ar Savienības noteikumiem un tāpēc tā ir sākusi formālu izmeklēšanas procedūru. Jo īpaši Komisijai šādas pilnvaras būtu jāizmanto gadījumos, kad ir jāveic sarežģīta būtiska izvērtēšana. Lemjot par šādu pilnvaru izmantošanu, Komisijai būtu jāņem vērā sākotnējās izskatīšanas ilgums.

(10)

Lai pēc formālās izmeklēšanas procedūras sākšanas izvērtētu atbalsta pasākuma saderību, jo īpaši attiecībā uz tehniski sarežģītiem pasākumiem, kam veic būtisku izvērtēšanu, Komisijai būtu jāspēj ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu pieprasīt jebkurai dalībvalstij, jebkuram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt visu tirgus informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu savu izvērtējumu, ja informācija, ko attiecīgā dalībvalsts sniegusi sākotnējās izskatīšanas laikā, nav pietiekama, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(11)

Ņemot vērā īpašās attiecības starp atbalsta saņēmējiem un attiecīgo dalībvalsti, Komisijai būtu jāspēj prasīt informāciju no atbalsta saņēmēja, tikai vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti. Attiecīgā atbalsta pasākuma saņēmēja sniegtā informācija neveido juridisko pamatu divpusējām sarunām starp Komisiju un attiecīgo saņēmēju.

(12)

Komisijai būtu jāizvēlas informācijas pieprasījumu adresāti, balstoties uz objektīviem kritērijiem atkarībā no katra gadījuma, vienlaikus nodrošinot, ka, ja pieprasījums ir adresēts uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību izlasei, pārstāvētā izlase ir reprezentatīva katrā kategorijā. Pieprasītajā informācijā būtu jāietilpst jo īpaši faktiskajiem uzņēmuma un tirgus datiem un uz faktiem balstītai analīzei par tirgus darbību.

(13)

Komisijai kā procedūras sācējai vajadzētu būt atbildīgai par pārbaudi gan attiecībā uz dalībvalsts, uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību informācijas nodošanu, gan attiecībā uz izpaužamās informācijas varbūtēju konfidencialitāti.

(14)

Komisijai būtu jāspēj nodrošināt jebkuram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai adresēto informācijas pieprasījumu izpildi, ja nepieciešams, izmantojot samērīgus naudas sodus un periodiskus soda maksājumus. Nosakot naudas sodu un periodisku soda maksājumu apmēru, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā proporcionalitātes un lietderības principi, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. To pušu tiesības, kurām lūgts sniegt informāciju, būtu jāaizsargā, dodot tām iespēju darīt zināmu savu viedokli pirms jebkura tāda lēmuma pieņemšanas, ar ko uzliek naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Saskaņā ar LESD 261. pantu Eiropas Savienības Tiesai vajadzētu būt neierobežotai jurisdikcijai attiecībā uz šādiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem.

(15)

Pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes un lietderības principus, Komisijai vajadzētu spēt samazināt soda maksājumus vai tos pilnībā atcelt, ja pieprasījumu adresāti pilnībā nodrošina prasīto informāciju, kaut arī pēc termiņa beigām.

(16)

Naudas sodus un periodiskus soda maksājumus nepiemēro dalībvalstīm, jo tām ir pienākums lojāli sadarboties ar Komisiju saskaņā ar LES 4. panta 3. punktu un sniegt Komisijai visu vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

(17)

Kad ir izskatītas ieinteresēto personu piezīmes un tiklīdz ir novērstas neskaidrības, Komisijai būtu jābeidz pārbaude, pieņemot galīgu lēmumu. Ja šī izskatīšana nav pabeigta 18 mēnešos no attiecīgās procedūras sākšanas, attiecīgajai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai lūgt pieņemt lēmumu, kas Komisijai būtu jāizdara divos mēnešos.

(18)

Lai garantētu attiecīgās dalībvalsts tiesības uz aizstāvību, tai būtu jāsaņem citām dalībvalstīm, uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām nosūtīto informācijas pieprasījumu kopijas un jāspēj iesniegt savus apsvērumus attiecībā uz saņemtajām piezīmēm. Tai arī vajadzētu būt informētai par uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, kam nosūtīti pieprasījumi, ciktāl šādas vienības nav apliecinājušas likumīgo interesi, lai to identitāte tiktu aizsargātu.

(19)

Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses to saimnieciskās darbības noslēpumu aizsargāšanā. Lēmumos tai nebūtu jāspēj izmantot atbildes sniedzēju iesniegtu konfidenciālu informāciju, kas nevar tikt apkopota vai citādi padarīta anonīma, ja vien tā iepriekš nav saņēmusi šo personu piekrišanu izpaust minēto informāciju attiecīgajai dalībvalstij.

(20)

Gadījumos, kad uz informāciju, kas norādīta kā konfidenciāla, neattiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, ir svarīgi, lai pastāvētu mehānisms, saskaņā ar kuru Komisija var izlemt, kādā mērā šāda informācija var tikt izpausta. Ikvienā šādā lēmumā noraidīt lūgumu nodrošināt informācijas konfidencialitāti būtu jānorāda termiņš, kura beigās informācija tiks izpausta, lai attiecīgais atbildes sniedzējs var izmantot jebkādu tai pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekli, tostarp pagaidu pasākumus.

(21)

Lai nodrošinātu to, ka noteikumi par valsts atbalstu tiek piemēroti pareizi un efektīvi, Komisijai būtu jābūt iespējai atsaukt lēmumu, kas pamatots ar nepareizu informāciju.

(22)

Lai nodrošinātu atbilstību LESD 108. pantam un jo īpaši paziņošanas pienākuma un 108. panta 3. punktā paredzētās pārtraukšanas klauzulas ievērošanu, Komisijai būtu jāizskata visi nelikumīga atbalsta gadījumi. Pārredzamības un juridiskās noteiktības nolūkā būtu jānosaka procedūras, kas jāievēro šādos gadījumos. Ja dalībvalsts nav izpildījusi paziņošanas pienākumu vai pārtraukšanas klauzulu, uz Komisiju nevajadzētu attiekties nekādiem termiņiem.

(23)

Komisijai būtu jāspēj pēc savas iniciatīvas izskatīt no jebkāda avota iegūtu informāciju par nelikumīgu atbalstu, lai nodrošinātu atbilstību LESD 108. pantam un jo īpaši paziņošanas pienākumam un nogaidīšanas klauzulai, kā noteikts LESD 108. panta 3. punktā, un izvērtētu atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.

(24)

Nelikumīga atbalsta gadījumos Komisijai būtu jābūt tiesīgai saņemt visu vajadzīgo informāciju, kas ļautu tai pieņemt lēmumu un vajadzības gadījumā tūlīt atjaunot netraucētu konkurenci. Tādēļ Komisijai ir jāspēj pieņemt pagaidu pasākumus, kas adresēti attiecīgai dalībvalstij. Pagaidu pasākumi var būt rīkojumi sniegt informāciju, atbalsta pārtraukšanas un atgūšanas rīkojums. Komisijai gadījumā, ja netiek izpildīts rīkojums sniegt informāciju, būtu jābūt tiesīgai lemt, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, kā arī gadījumā, ja netiek izpildīti atbalsta pārtraukšanas un atgūšanas rīkojumi, saskaņā ar LESD 108. panta 2. punkta otro daļu sniegt attiecīgo lietu izskatīšanai tieši Tiesā.

(25)

Tādos nelikumīga atbalsta gadījumos, kurš nav saderīgs ar iekšējo tirgu, būtu jāatjauno efektīva konkurence. Šajā nolūkā atbalsts, ieskaitot procentus, ir nekavējoties jāatgūst. Atgūšana ir jāveic saskaņā ar attiecīgo valstu likumos paredzētajām procedūrām. Minēto procedūru piemērošanai, kavējot attiecīgā Komisijas lēmuma tūlītēju un efektīvu izpildi, nevajadzētu būt par traucēkli efektīvas konkurences atjaunošanai. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka Komisijas lēmums ir efektīvs.

(26)

Juridiskās noteiktības nolūkā attiecībā uz nelikumīgu atbalstu vajadzētu noteikt 10 gadu noilguma periodu, pēc kura beigām nav iespējams prasīt atgūšanu.

(27)

Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi noteikt noilguma termiņus naudas sodu un periodisku soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

(28)

Atbalsta ļaunprātīga izmantošana, līdzīgi kā nelikumīgs atbalsts, var ietekmēt iekšējā tirgus darbību, un tādējādi uz to būtu jāattiecina līdzīgas procedūras. Atšķirībā no nelikumīga atbalsta atbalsts, kas, iespējams, izmantots ļaunprātīgi, ir atbalsts, ko Komisija iepriekš ir apstiprinājusi. Tāpēc attiecībā uz atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu Komisijai nevajadzētu būt tiesīgai izmantot atgūšanas rīkojumu.

(29)

Saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu Komisijai ir pienākums sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri izskatīt visas pastāvošās atbalsta shēmas. Pārredzamības un juridiskās noteiktības nolūkā vajadzētu precizēt minētajā pantā paredzētās sadarbības jomu.

(30)

Lai nodrošinātu pastāvošo atbalsta shēmu saderību ar iekšējo tirgu un saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu, Komisijai būtu jāierosina attiecīgi pasākumi, ja pastāvošā atbalsta shēma nav vai vairs nav saderīga ar iekšējo tirgu, un būtu jāsāk procedūra, kas paredzēta LESD 108. panta 2. punktā, ja attiecīgā dalībvalsts atsakās īstenot ierosinātos pasākumus.

(31)

Ir nepieciešams izklāstīt visas trešām personām piedāvātās iespējas savu interešu aizstāvēšanai valsts atbalsta procedūrās.

(32)

Sūdzības ir būtisks informācijas avots, lai konstatētu Savienības noteikumu pārkāpumus valsts atbalsta jomā. Lai nodrošinātu Komisijai iesniegto sūdzību kvalitāti un vienlaikus arī pārredzamību un juridisko noteiktību, ir lietderīgi paredzēt nosacījumus, kādiem sūdzībai būtu jāatbilst, lai Komisijai nodrošinātu informāciju par iespējami nelikumīgu atbalstu un veiktu sākotnējo izskatīšanu. Ar iesniegtajām sūdzībām, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, būtu jārīkojas kā ar vispārēju tirgus informāciju, un tām ne vienmēr būtu jāizraisa ex officio izmeklēšana.

(33)

Sūdzību iesniedzējiem būtu jāprasa pierādīt, ka tie ir ieinteresētās personas LESD 108. panta 2. punkta un šīs regulas 1. panta h) punkta nozīmē. Tiem būtu arī jāprasa iesniegt konkrētu informācijas daudzumu tādā veidlapā, ko Komisija būtu pilnvarota noteikt īstenošanas noteikumos. Lai neatturētu varbūtējos sūdzību iesniedzējus, īstenošanas noteikumos būtu jāņem vērā, ka prasībām ieinteresētajām personām attiecībā uz sūdzības iesniegšanu nevajadzētu būt apgrūtinošām.

(34)

Lai nodrošinātu, ka līdzīgas problēmas Komisija visā iekšējā tirgū risina konsekventi, ir lietderīgi ieviest īpašu juridisko pamatu, lai sāktu izmeklēšanu attiecībā uz ekonomikas nozarēm vai konkrētiem atbalsta instrumentiem vairākās dalībvalstīs. Proporcionalitātes apsvērumu dēļ un ņemot vērā lielo administratīvo slogu, ko šādas izmeklēšanas izraisa, nozares izmeklēšanas būtu jāveic tikai tad, ja pieejamā informācija veido pamatotas aizdomas, ka valsts atbalsta pasākumi konkrētā nozarē varētu materiāli ierobežot vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū vairākās dalībvalstīs vai ka vairākās dalībvalstīs izmantotie pašreizējie atbalsta pasākumi konkrētā nozarē nav vai arī vairs nav saderīgi ar iekšējo tirgu. Šādas izmeklēšanas dotu Komisijai iespēju efektīvi un pārredzamā veidā risināt horizontālos valsts atbalsta jautājumus un iegūt ex ante visaptverošu priekšstatu par attiecīgo nozari.

(35)

Lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt savu lēmumu izpildi un lai atvieglotu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu, dalībvalstīs pastāvošo atbalsta shēmu pastāvīgai pārskatīšanai ir nepieciešams, lai vispārīgas ziņošanas pienākums attiecas uz visām pastāvošajām atbalsta shēmām.

(36)

Kad Komisijai ir nopietns pamats apšaubīt to, ka tās lēmumi tiek pildīti, tai ir jābūt papildu līdzekļiem, kuri ļautu iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai Komisijas lēmumi tiek efektīvi pildīti. Šajā nolūkā uzraudzība uz vietas ir atbilstīgs un lietderīgs līdzeklis, jo īpaši gadījumos, kad atbalsts var būt izmantots ļaunprātīgi. Tādēļ Komisijai būtu jāpiešķir tiesības veikt uzraudzību uz vietas un dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas ar Komisiju, kad kāds uzņēmums iebilst pret šādu uzraudzību.

(37)

Lai nodrošinātu konsekvenci valsts atbalsta noteikumu piemērošanā, būtu jāizveido mehānismi sadarbībai starp dalībvalstu tiesām un Komisiju. Šāda sadarbība attiecas uz visām dalībvalstu tiesām, kas piemēro LESD 107. panta 1. punktu un 108. pantu. Jo īpaši valstu tiesām būtu jānodrošina iespēja pieprasīt Komisijai informāciju vai atzinumu par jautājumiem, kas saistīti ar valsts atbalsta noteikumu piemērošanu. Komisijai arī vajadzētu spēt iesniegt rakstiskus vai mutiskus apsvērumus tiesām, kam uzticēts piemērot LESD 107. panta 1. punktu vai 108. pantu. Palīdzot valstu tiesām šajā ziņā, Komisijai būtu jārīkojas atbilstīgi savam pienākumam aizstāvēt sabiedrības intereses.

(38)

Minētajiem Komisijas apsvērumiem un atzinumiem nebūtu jāskar LESD 267. pants un nebūtu jāuzliek juridiskas saistības valstu tiesām. Tie būtu jāiesniedz saskaņā ar valstu procedūras noteikumiem un praksi, tostarp attiecībā uz lietas dalībnieku tiesību aizsardzību, pilnībā ievērojot valstu tiesu neatkarību. Apsvērumiem, ko iesniedz Komisija pēc pašas iniciatīvas, būtu jāattiecas tikai uz gadījumiem, kas ir svarīgi, lai saskaņoti piemērotu LESD 107. panta 1. punktu vai 108. pantu, jo īpaši uz gadījumiem, kas ir nozīmīgi Savienības valsts atbalsta judikatūras izpildei vai turpmākajai attīstībai.

(39)

Pārredzamības un juridiskās noteiktības nolūkā sabiedrībai ir jāsniedz informācija par Komisijas lēmumiem, vienlaikus ievērojot principu, ka lēmumus valsts atbalsta gadījumos adresē attiecīgai dalībvalstij. Tādēļ visi lēmumi, kas var ietekmēt ieinteresēto personu intereses, ir jāpublicē vai nu pilnīgi, vai arī kā kopsavilkums, vai gadījumā, kad tie nav publicēti vai nav publicēti pilnīgi, šādu lēmumu kopijas ir jādara pieejamas ieinteresētajām personām.

(40)

Komisijai, publicējot tās lēmumus, būtu jāievēro noteikumi par dienesta noslēpumu, tostarp par visas konfidenciālās informācijas un personas datu aizsardzību saskaņā ar LESD 339. pantu.

(41)

Komisijai ciešā saziņā ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju būtu jāspēj pieņemt īstenošanas noteikumus, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz procedūrām, kas paredzētas šajā regulā.

a)

“atbalsts” ir jebkurš pasākums, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti LESD 107. panta 1. punktā;

b)

“pastāvošais atbalsts” ir:

c)

“jauns atbalsts” ir jebkurš atbalsts, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi;

d)

“atbalsta shēma” ir visi akti, pamatojoties uz kuriem bez turpmākiem izpildes pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kuri vispārīgi un teorētiski definēti attiecīgajos aktos, un visi akti, pamatojoties uz kuriem vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laika periodu un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar kādu konkrētu projektu;

e)

“individuāls atbalsts” ir atbalsts, ko nepiešķir, pamatojoties uz atbalsta shēmu, un paziņojami atbalsta piešķīrumi, pamatojoties uz kādu atbalsta shēmu;

f)

“nelikumīgs atbalsts” ir jauns atbalsts, kas ieviests, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu;

g)

“ļaunprātīgi izmantots atbalsts” ir atbalsts, ko saņēmējs izmanto, pārkāpjot lēmumu, kas pieņemts, atbilstoši Regulas (EK) Nr. 659/1999 4. panta 3. punktam vai 7. panta 3. vai 4. punktam vai šīs regulas 4. panta 3. punktam vai 9. panta 3. vai 4. punktam;

h)

“ieinteresētā persona” ir jebkura dalībvalsts un jebkura persona, uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kuras intereses var ietekmēt atbalsta piešķīrums, jo īpaši attiecīgā atbalsta saņēmējs, konkurējošie uzņēmumi un arodapvienības.

a)

ja tā attiecas uz formālām izmeklēšanas procedūrām, kuras Komisija ir konstatējusi kā neefektīvas līdz tam laikam; un

b)

ciktāl tas attiecas uz atbalsta saņēmējiem, ja attiecīgā dalībvalsts piekrīt pieprasījumam.

a)

sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju, atbildot uz pieprasījumu saskaņā ar 7. panta 6. punktu;

b)

sniedz nepatiesu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, atbildot uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 7. panta 7. punktu, vai nesniedz informāciju noteiktajā termiņā.

a)

saskaņā ar iedibināto praksi nav šaubu par to, ka attiecīgajam pasākumam ir atbalsta iezīmes;

b)

ir jārīkojas steidzami;

c)

kādam konkurentam ir nodarīts būtisks un nelabojams kaitējums.

a)

ar tā lēmuma paziņojumu, ar ko maina sākotnējo naudas soda vai periodiska soda maksājuma apmēru vai ar ko noraida pieteikumu to mainīt;

b)

ar jebkuru darbību, ko veic dalībvalsts, rīkojoties pēc Komisijas pieprasījuma, vai Komisija un kas paredzēta, lai nodrošinātu naudas soda vai periodiska soda maksājuma samaksu.

a)

atbildes sniedzējam ir atvēlēts laiks maksāšanai;

b)

maksājuma izpilde ir apturēta, ievērojot Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu.

a)

būtiski grozīt atbalsta shēmu; vai

b)

ieviest procedūras prasības; vai

c)

atcelt atbalsta shēmu.

a)

piekļūt visām attiecīgā uzņēmuma telpām un zemei;

b)

lūgt mutiskus paskaidrojumus uz vietas;

c)

pārbaudīt grāmatvedības dokumentus un citu uzņēmējdarbības dokumentāciju, kā arī kopēt to vai pieprasīt tās kopijas.

a)

paziņojumu formu, saturu un citiem elementiem;

b)

gada ziņojumu formu, saturu un citiem elementiem;

c)

sūdzību, ko iesniedz saskaņā ar 12. panta 1. punktu un 24. panta 2. punktu, formu, saturu un citiem elementiem;

d)

informāciju par termiņiem un termiņu aprēķināšanu; un

e)

procentu likmi, kas minēta 16. panta 2. punktā.

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/30

(1)

Padomes Regulā (ES) 2015/104 (2) ir noteiktas kvotas 2015. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2015. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/32

(1)

Padomes Regulā (ES) 2015/104 (2) ir noteiktas kvotas 2015. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2015. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/34

(1)

Padomes Regulā (ES) 2015/104 (2) ir noteiktas kvotas 2015. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2015. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/36

(1)

Padomes Regulā (ES) 2015/104 (2) ir noteiktas kvotas 2015. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2015. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/38

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Francijas pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Rocamadour, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 38/1999 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 939/2008 (3).

(2)

Attiecīgie grozījumi nav maznozīmīgi Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījumu pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šie specifikācijas grozījumi būtu jāapstiprina,

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/39

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Slovēnijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Zgornjesavinjski želodec, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1154/2011 (2).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/40

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Spānijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Montes de Toledo, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1187/2000 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 593/2010 (3).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/41

(1)

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 611/2014 (2) 7. panta 1. punktu 2015. gada 1. aprīlī sākās Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. panta 1. punktā minētās trīsgadu darba programmas olīveļļas un galda olīvu nozares atbalstam pirmais periods.

(2)

Atbilstīgi Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 615/2014 (3) 3. panta 2. punktam dalībvalstis pirmo avansa maksājumu saņēmējorganizācijām attiecībā uz apstiprināto darba programmu īstenošanas pirmo gadu izmaksā līdz 2015. gada 31. maijam. Kā norādīts minētās regulas 4. panta 1. punktā, šādu avansa maksājumu summas ir atkarīgas no saņēmējorganizācijas iemaksātā nodrošinājuma.

(3)

Grieķijā valdošo ekonomikas un banku nozares apstākļu dēļ ir apturētas atsevišķas apstiprinātās darba programmas, jo to saņēmējorganizācijas nevarēja laikus veikt vajadzīgo nodrošinājuma iemaksu. Tāpēc Grieķija tām nevarēja izmaksāt pirmo maksājumu līdz 2015. gada 31. maijam.

(4)

Lai varētu īstenot visas apstiprinātās darba programmas, ņemot vērā šo situāciju, ir jāparedz atkāpe no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 615/2014 3. panta 2. punkta, kura dotu iespēju Grieķijai izmaksāt attiecīgo pirmo maksājumu līdz 2015. gada 15. oktobrim.

(5)

Lai nodrošinātu raitu īstenošanu, šī regula būtu jāpiemēro nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/43

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/45

(1)

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1333/2014 (ECB/2014/48) (2) prasa pārskatu sniedzējiem sniegt statistiskos datus, lai Eiropas Centrālo banku sistēma, pildot savus uzdevumus, varētu sagatavot statistiku par naudas tirgus darījumiem.

(2)

Nacionālās centrālās bankas noteiks pārskatu sniegšanas norādījumu kopumu, kurā izklāstīti sīki izstrādāti parametri statistiskās informācijas sniegšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1333/2014 (ECB/2014/48). Tā kā pārskatu sniegšanas norādījumi precizē virkni nozīmīgu minētajā regulā atrodamo terminu, saskaņotības dēļ šīs izmaiņas jāatspoguļo arī regulā.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1333/2014 (ECB/2014/48),

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/53

(1)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2010/570/ES, Euratom (2), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pašreizējo locekļu pilnvaru termiņš beidzas 2015. gada 20. septembrī. Tādēļ būtu jāieceļ locekļi piecu gadu laikposmam no 2015. gada 21. septembra.

(2)

Katrai dalībvalstij tika lūgts iesniegt Padomei kandidātu sarakstu, kurā ietverti pārstāvji no darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām un citām organizācijām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, jo īpaši sociālekonomiskajā, pilsoniskajā, profesionālajā un kultūras jomā, lai ieceltu tos par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem.

(3)

Šim lēmumam vēlāk sekos lēmums, ar ko iecels tos locekļus, kuru izvirzīšana nebija paziņota Padomei pirms 2015. gada 8. septembra,

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/80

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 78. panta 3. punktu, ja viena vai vairākas dalībvalstis saskaras ar ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu var paredzēt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu labā.

(2)

Saskaņā ar LESD 80. pantu Savienības politikas nostādnes robežpārbaužu, patvēruma un imigrācijas jomā un to īstenošana ir jāreglamentē solidaritātes principam un atbildības taisnīga sadalījuma principam starp dalībvalstīm, un Savienības aktos, kas pieņemti šajā jomā, jāiekļauj atbilstīgi pasākumi, lai šis princips stātos spēkā.

(3)

Nesenā krīzes situācija Vidusjūras reģionā lika Savienības iestādēm nekavējoties apzināties ārkārtējās migrantu plūsmas minētajā reģionā un aicināt īstenot konkrētus solidaritātes pasākumus ar dalībvalstīm, kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrāciju. Jo īpaši ārlietu un iekšlietu ministru kopīgajā sanāksmē 2015. gada 20. aprīlī Komisija iepazīstināja ar desmit punktu plānu nekavējoties veicamiem pasākumiem, lai reaģētu uz šo krīzi, tostarp apņemšanos izskatīt iespējas saistībā ar ārkārtas pārcelšanas mehānismu.

(4)

Eiropadome 2015. gada 23. aprīļa sanāksmē inter alia nolēma pastiprināt iekšējo solidaritāti un atbildību un apņēmās jo īpaši palielināt ārkārtas palīdzību dalībvalstīm, kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrāciju, izskatīt iespējas organizēt ārkārtas pārcelšanu uz brīvprātības principa starp visām dalībvalstīm, kā arī izvietot Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) vienības dalībvalstīs, kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrāciju, lai varētu kopā apstrādāt starptautiskas aizsardzības pieteikumus, tostarp veikt reģistrāciju un paņemt pirkstu nospiedumus.

(5)

Eiropas Parlaments 2015. gada 28. aprīļa rezolūcijā atkārtoti norādīja, ka Savienībai, reaģējot uz nesenajām traģēdijām Vidusjūrā, jārīkojas solidāri, taisnīgi jāsadala atbildība un jāpastiprina centieni šajā jomā attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras uzņem vislielāko skaitu bēgļu un starptautiskas aizsardzības pieteikuma iesniedzēju absolūtos skaitļos vai relatīvi.

(6)

Papildus pasākumiem patvēruma jomā dalībvalstīm, kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrāciju, būtu jāpalielina centieni ieviest pasākumus, ar kuriem pārvarēt situāciju, ko rada jauktas migrācijas plūsmas uz Eiropas Savienības ārējām robežām. Šādiem pasākumiem būtu jāaizsargā to personu tiesības, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, un jānovērš nelikumīga migrācija.

(7)

Eiropadome 2015. gada 25. un 26. jūnija sanāksmē inter alia nolēma, ka paralēli būtu jārīkojas trīs galvenajos virzienos – pārcelšana/pārmitināšana, atgriešana/atpakaļuzņemšana/reintegrācija un sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Ņemot vērā pašreizējo ārkārtas situāciju un apņemšanos stiprināt solidaritāti un atbildību, Eiropadome jo īpaši vienojās par to, ka divos gados pagaidu un izņēmuma kārtā no Itālijas un no Grieķijas uz citām dalībvalstīm tiktu pārceltas 40 000 personas, kurām nepārprotami ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība; pārcelšanā piedalītos visas dalībvalstis.

(8)

Konkrētās dalībvalstu situācijas izriet jo īpaši no migrācijas plūsmām citos ģeogrāfiskajos reģionos, piemēram, no Rietumbalkānu migrācijas ceļa.

(9)

Vairākas dalībvalstis 2014. gadā saskārās ar migrantu, kas ierodas to teritorijās, tostarp starptautiskas aizsardzības pieteikumu iesniedzēju, kopskaita ievērojamu pieaugumu, un dažas dalībvalstis joprojām ar to saskaras 2015. gadā. Vairākām dalībvalstīm Komisija sniedza ārkārtas finanšu palīdzību un EASO operatīvo atbalstu, lai palīdzētu tām pārvarēt šo pieaugumu.

(10)

No dalībvalstīm, kuras saskārās ar ievērojamu spiedienu, un ņemot vērā nesenos traģiskos notikumus Vidusjūrā, īpaši jāizceļ Itālija un Grieķija, kur ieceļoja nepieredzēti daudz migrantu, tostarp starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kam nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība, un šis pieplūdums radīja ievērojamu spiedienu uz šo valstu migrācijas un patvēruma sistēmām.

(11)

2015. gada 20. jūlijā, atspoguļojot īpašo situāciju dažādās dalībvalstīs, konsensa ceļā tika pieņemta Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par 40 000 personu, kurām nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība, pārcelšanu no Grieķijas un Itālijas. Divu gadu laikposmā tiks pārceltas 24 000 personas no Itālijas un 16 000 personas no Grieķijas. Padome 2015. gada 14. septembrī pieņēma Lēmumu (ES) 2015/1523 (2), ar ko paredzēja pagaidu un ārkārtas mehānismu to personu pārcelšanai no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm, kurām ir nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība.

(12)

Pēdējos mēnešos pie dienvidu ārējām sauszemes un jūras robežām ir atkal strauji pieaudzis migrācijas spiediens, un, pieaugot to migrantu skaitam, kuri ierodas Grieķijā un dodas prom no tās, migrācijas plūsmas turpina pārvietoties no Vidusjūras reģiona centrālās daļas uz Vidusjūras reģiona austrumu daļu un uz Rietumbalkānu maršrutu. Ņemot vērā šo situāciju, būtu vajadzīgi jauni pagaidu pasākumi, lai mazinātu patvēruma pieprasītāju spiedienu Itālijai un Grieķijai.

(13)

Saskaņā ar datiem no Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie ārējām robežām (Frontex) Vidusjūras centrālā un austrumu daļa ir bijusi galvenā nelikumīgas robežšķērsošanas vieta Savienībā 2015. gada pirmajos astoņos mēnešos. Kopš 2015. gada sākuma aptuveni 116 000 migrantu ir nelikumīgi ieceļojuši Itālijā (tostarp aptuveni 10 000 nelikumīgo migrantu, kurus ir reģistrējušas vietējās iestādes, taču šie dati vēl ir jāapstiprina ar Frontex datiem). 2015. gada maijā un jūnijā Frontex konstatēja 34 691 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu, un jūlijā un augustā – 42 356 gadījumu, proti, pieaugums par 20 %. Liels pieaugums 2015. gadā bija vērojams arī Grieķijā, kur nelikumīgo migrantu skaits pārsniedza 211 000 (tostarp aptuveni 28 000 nelikumīgo migrantu, kurus ir reģistrējušas vietējās iestādes, taču šie dati vēl ir jāapstiprina ar Frontex datiem). 2015. gada maijā un jūnijā Frontex konstatēja 53 624 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu, un jūlijā un augustā – 137 000 gadījumu, proti, pieaugums par 250 %). Ievērojama daļa no kopējā nelikumīgo migrantu skaita abos minētajos reģionos ietvēra migrantus ar tādu valstspiederību, kam saskaņā ar Eurostat datiem ir bijis liels atzīšanas īpatsvars Savienības mērogā.

(14)

Saskaņā ar Eurostat un EASO datiem Itālijā no 2015. gada janvāra līdz jūlijam starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedza 39 183 personas salīdzinājumā ar 30 755 personām tādā pašā laikposmā 2014. gadā (pieaugums par 27 %). Līdzīgs pieteikumu skaita pieaugums bija vērojams Grieķijā – 7 475 pieteikuma iesniedzēji (pieaugums par 30 %).

(15)

Līdz šim migrācijas un patvēruma politikas satvarā ir veikti vairāki pasākumi, lai atbalstītu Itāliju un Grieķiju, tostarp sniedzot tām ievērojamu ārkārtas palīdzību un EASO operatīvo atbalstu. Itālija un Grieķija ir bijušas otrā un trešā lielākā labumguvēja no finansējuma, kas tika piešķirts 2007.–2013. gadā vispārīgajā programmā “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (SOLID), un tās turklāt saņēma arī ievērojamu ārkārtas finansējumu. Itālija un Grieķija, visticamāk, joprojām būs galvenās labumguvējas no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) 2014.–2020. gadā.

(16)

Ņemot vērā pašreizējo nestabilitāti un konfliktus Itālijas un Grieķijas tiešā tuvumā un iespaidu uz migrācijas plūsmām uz citām dalībvalstīm, ir ļoti iespējams, ka turpināsies ievērojams un palielināts spiediens uz šo valstu migrācijas un patvēruma sistēmām un ka lielai daļai migrantu varētu būt nepieciešama starptautiska aizsardzība. Tas liecina, ka ir noteikti jāizrāda solidaritāte Itālijai un Grieķijai un līdz šim to atbalstam veiktie pasākumi jāpapildina ar pagaidu pasākumiem patvēruma un migrācijas jomā.

(17)

Padome 2015. gada 22. septembrī pieņēma zināšanai dalībvalstu vēlmi un gatavību – saskaņā ar solidaritātes principu un atbildības taisnīga sadalījuma principu starp dalībvalstīm, kuri reglamentē Savienības politiku patvēruma un migrācijas jomā –, piedalīties 120 000 personu pārcelšanā, kurām nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Padome tādēļ nolēma pieņemt šo lēmumu.

(18)

Būtu jāatgādina, ka Lēmumā (ES) 2015/1523 tiek noteikts pienākums Itālijai un Grieķijai izstrādāt strukturālus risinājumus, ar ko risina ārkārtas spiedienus uz to patvēruma un migrācijas sistēmām, izveidojot noturīgu un stratēģisku sistēmu, lai reaģētu uz krīzes situāciju un pastiprinātu notiekošo reformu procesu šajās jomās. Lai ņemtu vērā šo lēmumu, būtu jāatjaunina ceļveži, ko šim nolūkam iesniegušas Itālija un Grieķija.

(19)

Paturot prātā to, ka Eiropadome vienojās par savstarpēji saistītu pasākumu kopumu, Komisijai būtu jādod pilnvaras, vajadzības gadījumā un pirms tam dodot attiecīgajai dalībvalstij iespēju izklāstīt savu viedokli, apturēt šā lēmuma piemērošanu uz ierobežotu laikposmu, ja Itālija vai Grieķija neievēro savas saistības šajā sakarībā.

(20)

No 2016. gada 26. septembra54 000 pieteikuma iesniedzēju būtu proporcionāli jāpārceļ no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm. Padomei un Komisijai būtu pastāvīgi jāpārskata situācija attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo masveida pieplūdumu dalībvalstīs. Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikumi šā lēmuma grozīšanai, lai reaģētu uz situācijas attīstību uz vietas un tās ietekmi uz pārcelšanas mehānismu, kā arī arvien pieaugošo spiedienu uz dalībvalstīm, jo īpaši dalībvalstīm, kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrāciju. To darot, tai būtu jāņem vērā iespējamās labumguvējas dalībvalsts viedokļi.

Ja šo lēmumu būtu jāgroza citas dalībvalsts labā, minētajai dalībvalstij attiecīgā Padomes grozošā lēmuma spēkā stāšanās dienā būtu jāiesniedz Padomei un Komisijai ceļvedis, kurā būtu ietverti atbilstīgi pasākumi patvēruma, sākotnējās uzņemšanas un atgriešanas jomā, lai stiprinātu tās sistēmu kapacitāti, kvalitāti un efektivitāti šajās jomās, kā arī pasākumi, ar kuriem nodrošina šā lēmuma pienācīgu īstenošanu, lai tā pēc šā lēmuma piemērošanas termiņa beigām varētu labāk tikt galā ar iespējamu palielinātu migrantu pieplūdumu tās teritorijā.

(21)

Ja kāda dalībvalsts saskartos ar līdzīgu ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, Padome, pamatojoties uz LESD 78. panta 3. punktu, pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu var pieņemt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts labā. Šādi pasākumi vajadzības gadījumā var ietvert šajā lēmumā paredzēto minētās dalībvalsts pienākumu atcelšanu.

(22)

Saskaņā ar LESD 78. panta 3. punktu Itālijas un Grieķijas labā paredzētajiem pasākumiem vajadzētu būt pagaidu pasākumiem. 24 mēneši ir samērīgs laikposms, lai nodrošinātu, ka šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem ir patiesa ietekme, atbalstot Itāliju un Grieķiju, tām risinot problēmas saistībā ar ievērojamām migrantu plūsmām to teritorijās.

(23)

Pasākumi pārcelšanai no Itālijas un no Grieķijas, kas paredzēti šajā lēmumā, ietver pagaidu atkāpi no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 (3) 13. panta 1. punktā paredzētā noteikuma, saskaņā ar kuru Itālija un Grieķija citādi būtu atbildīgas par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, pamatojoties uz minētās regulas III nodaļā noteiktajiem kritērijiem, kā arī pagaidu atkāpi no procedūras posmiem, tostarp termiņiem, kas noteikti minētās regulas 21., 22. un 29. pantā. Pārējie Regulas (ES) Nr. 604/2013 noteikumi, tostarp īstenošanas noteikumi, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1560/2003 (4) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 118/2014 (5), joprojām ir piemērojami, tostarp tur ietvertie noteikumi par pārsūtītājas dalībvalsts pienākumu segt izmaksas, kas nepieciešamas pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšanai uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti, un par sadarbību saistībā ar pārsūtīšanu starp dalībvalstīm, kā arī par informācijas nosūtīšanu, izmantojot DubliNet elektroniskās komunikācijas tīklu. Šajā lēmumā ir paredzēta arī atkāpe attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja piekrišanu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 516/2014 (6) 7. panta 2. punktā.

(24)

Pārcelšanas pasākumi neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma pilnībā piemērot Regulu (ES) Nr. 604/2013, ietverot noteikumus, kuri saistīti ar ģimenes atkalapvienošanos, nepavadītu nepilngadīgo īpašu aizsardzību, un klauzulas par rīcības brīvību humānu apsvērumu dēļ.

(25)

Bija jāizdara izvēle attiecībā uz kritērijiem, kas jāpiemēro, lemjot, kurus un cik pieteikuma iesniedzējus pārcelt no Itālijas un no Grieķijas, neskarot valsts līmeņa lēmumus par patvēruma pieteikumiem. Ir paredzēta skaidra un darboties spējīga sistēma, pamatojoties uz to, cik (pēc Eurostat datiem, izmantojot visjaunākos pieejamos statistikas datus) gadījumos (vidēji) no visiem lēmumiem, kas tiek pieņemti pirmajā instancē Savienībā attiecībā uz pieteikumiem starptautiskās aizsardzības saņemšanai, tiek piešķirta starptautiskā aizsardzība pirmajā instancē Savienības līmenī. No vienas puses, šim slieksnim būtu maksimāli jānodrošina, lai visi pieteikuma iesniedzēji, kuriem nepārprotami ir nepieciešama starptautiska aizsardzība, varētu pilnībā un ātri izmantot savas tiesības uz aizsardzību pārcelšanas mērķa dalībvalstī. No otras puses, tam būtu, cik iespējams, maksimāli jānovērš tas, ka pieteikuma iesniedzēji, kuri, iespējams, uz pieteikumu saņems negatīvu atbildi, tiek pārcelti uz citu dalībvalsti un tādējādi tiek nepamatoti pagarināta viņu uzturēšanās Savienībā. Šajā lēmumā būtu jāizmanto 75 % slieksnis, kas noteikts, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem atjauninātiem Eurostat ceturkšņa datiem par lēmumiem pirmajā instancē.

(26)

Pagaidu pasākumi ir paredzēti, lai mazinātu ievērojamo spiedienu uz Itāliju un Grieķiju patvēruma jomā, jo īpaši, pārceļot ievērojamu skaitu pieteikuma iesniedzēju, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība un kuri būs ieceļojuši Itālijā vai Grieķijā pēc šā lēmuma piemērošanas dienas. Ņemot par pamatu trešo valstu valstspiederīgo kopējo skaitu, kuri 2015. gadā nelikumīgi ieceļojuši Itālijā un Grieķijā, un to personu skaitu, kurām nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība, no Itālijas un Grieķijas kopumā būtu jāpārceļ 120 000 pieteikuma iesniedzēju, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Tas ir apmēram 43 % no kopējā trešo valstu valstspiederīgo skaita, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība un kuri nelikumīgi ieceļojuši Itālijā un Grieķijā 2015. gada jūlijā un augustā. Šajā lēmumā paredzētais pārcelšanas pasākums nodrošina taisnīgu sloga sadali starp Itāliju un Grieķiju, no vienas puses, un citām dalībvalstīm, no otras puses, ņemot vērā pieejamos kopējos skaitļus par 2015. gadu attiecībā uz robežu nelikumīgu šķērsošanu. Ņemot vērā attiecīgos skaitļus, 13 % no šiem pieteikuma iesniedzējiem būtu jāpārceļ no Itālijas, 42 % – no Grieķijas, un 45 % būtu jāpārceļ, kā paredzēts šajā lēmumā.

(27)

Izņēmuma apstākļos un norādot pienācīgi pamatotus iemeslus, kas ir saderīgi ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteiktajām Savienības pamatvērtībām, dalībvalsts var trīs mēnešos pēc šā lēmuma stāšanās spēkā paziņot Padomei un Komisijai, ka tā nespēj piedalīties līdz 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanas procesā, kas tai iedalīti saskaņā ar šo lēmumu. Šādi izņēmuma apstākļi jo īpaši ietver situāciju, ko raksturo tāda apmēra pēkšņs un masīvs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, ka rodas ārkārtīgs spiediens pat uz labi sagatavotu patvēruma sistēmu, kas citādi darbojas saskaņā ar attiecīgo Savienības acquis patvēruma jomā, vai tik augstas ticamības pēkšņa un masīva trešo valstu valstspiederīgo pieplūduma risks, ka tas prasa nekavējošu rīcību. Pēc izvērtējuma Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikumi Padomei, lai īstenotu lēmumu par līdz 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanas apturēšanu pagaidu kārtā, kas attiecīgajai dalībvalstij iedalīti saskaņā ar šo lēmumu. Pamatotos gadījumos Komisija var ierosināt pagarināt atlikušā iedalījuma pārcelšanas termiņu līdz 12 mēnešiem pēc šā lēmuma spēkā esamības.

(28)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus pārcelšanas īstenošanai proporcionālas 54 000 pieteikuma iesniedzēju pārcelšanas no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm gadījumā, gadījumā, ja vienas vai vairāku dalībvalstu līdzdalība pieteikuma iesniedzēju pārcelšanā būtu jāaptur, vai gadījumā, ja pēc attiecīgiem paziņojumiem Padomei cita dalībvalsts vai citas dalībvalstis vai asociētās valstis piedalās pārcelšanā, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei.

Minēto pilnvaru piešķiršanu Padomei pamato tas, ka šādiem pasākumiem ir politiski sensitīvs raksturs, jo tie skar valstu pilnvaras attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu dalībvalstu teritorijā, un ir jāspēj ātri pielāgoties strauji mainīgām situācijām.

(29)

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 516/2014, sniedz atbalstu noslogojuma sadales darbībām, par ko panākta vienošanās starp dalībvalstīm, un tas ir atvērts politikas turpmākai attīstībai šajā jomā. Regulas (ES) Nr. 516/2014 7. panta 2. punktā paredzēta iespēja dalībvalstīm īstenot pasākumus saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanu kā daļu no to valsts programmām, bet minētās regulas 18. pantā paredzēta vienreizēja maksājuma iespēja EUR 6 000 apmērā par katru starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kas pārsūtīts no citas dalībvalsts.

(30)

Tā kā šis lēmums nozīmē politikas turpmāku attīstību šajā jomā un lai īstenotu solidaritātes principu un atbildības taisnīgu sadali, ir atbilstīgi nodrošināt, lai dalībvalstis, uz kurām, ievērojot šo lēmumu, no Itālijas un Grieķijas pārceļ pieteikuma iesniedzējus, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība, par katru pārcelto personu saņemtu vienreizēju maksājumu, kurš atbilst Regulas (ES) Nr. 516/2014 18. pantā paredzētajam vienreizējam maksājumam, proti, EUR 6 000, un tiek veikts saskaņā ar tām pašām procedūrām. Tas nozīmē ierobežotu pagaidu atkāpšanos no minētās regulas 18. panta, jo vienreizējais maksājums būtu jāmaksā par pārceltajiem pieteikuma iesniedzējiem, nevis starptautiskās aizsardzības saņēmējiem. Šāds pagaidu paplašinājums iespējamo vienreizējā maksājuma saņēmēju lokam, šķiet, patiesi ir ar šo lēmumu izveidotās ārkārtas shēmas sastāvdaļa. Turklāt attiecībā uz izmaksām pārcelto personu pārsūtīšanai citur, ievērojot šo lēmumu, ir lietderīgi paredzēt, ka Itālija un Grieķija saņem vienreizēju maksājumu EUR 500 apmērā par katru personu, ko pārceļ no to attiecīgajām teritorijām, ņemot vērā faktiskās izmaksas, kas nepieciešamas, lai pārvestu pieteikuma iesniedzēju uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti. Lai īstenotu pasākumus saskaņā ar šo lēmumu, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām saņemt papildu priekšfinansējumu, kas maksājams 2016. gadā pēc valstu programmu saskaņā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu pārskatīšanas.

(31)

Ir jānodrošina, ka tiek ieviesta ātras pārcelšanas procedūra un ka pagaidu pasākumu īstenošanā dalībvalstis cieši administratīvi sadarbojas un EASO sniedz operatīvu atbalstu.

(32)

Visā pārcelšanas procedūras laikā līdz pat pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšanai būtu jāņem vērā valsts drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumi. Pilnībā ievērojot pieteikuma iesniedzēja pamattiesības, tostarp attiecīgos noteikumus par datu aizsardzību, ja dalībvalstij ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs rada draudus tās valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, tai būtu par to jāinformē pārējās dalībvalstis.

(33)

Lemjot par to, kuri pieteikuma iesniedzēji, kam nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība, būtu jāpārceļ no Itālijas un no Grieķijas, priekšroka būtu dodama mazāk aizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33/ES (7) 21. un 22. panta nozīmē. Šajā sakarībā vispirms būtu jāņem vērā jebkādas pieteikuma iesniedzēju īpašās vajadzības, tostarp veselība. Vienmēr būtu arī pirmām kārtām jāņem vērā bērna intereses.

(34)

To pieteikuma iesniedzēju, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība, integrēšana uzņēmējvalsts sabiedrībā ir pienācīgi funkcionējošas kopējās Eiropas patvēruma sistēma stūrakmens. Tāpēc, lai nolemtu, kurai konkrētai dalībvalstij vajadzētu būt pārcelšanas mērķa dalībvalstij, īpaša uzmanība būtu jāpievērš attiecīgo pieteikuma iesniedzēju īpašām prasmēm un iezīmēm, piemēram, valodu zināšanām un citām individuālām norādēm, kas pamatotas ar pierādītām ģimenes, kultūras vai sociālajām saiknēm, kuras varētu palīdzēt viņiem integrēties pārcelšanas mērķa dalībvalstī. Īpaši neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju gadījumā uzmanība būtu jāpievērš pārcelšanas mērķa dalībvalsts spējai sniegt šiem pieteikumu iesniedzējiem pienācīgu atbalstu un nepieciešamībai nodrošināt minēto pieteikuma iesniedzēju taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm. Pienācīgi ņemot vērā diskriminācijas aizlieguma principu, pārcelšanas mērķa dalībvalstis var norādīt, kuriem pieteikuma iesniedzējiem tās dod priekšroku, ņemot par pamatu iepriekš minēto informāciju, un uz šāda pamata Itālija un Grieķija, apspriežoties ar EASO un attiecīgā gadījumā ar sadarbības koordinatoriem, var sastādīt to iespējamo pieteikuma iesniedzēju sarakstu, kuri ir identificēti pārcelšanai uz minēto dalībvalsti.

(35)

Attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, uz ko attiecas šis lēmums, paliek spēkā Regulā (ES) Nr. 604/2013 noteiktās tiesiskās un procesuālās garantijas. Turklāt pieteikuma iesniedzēji būtu jāinformē par šajā lēmumā noteikto pārcelšanas procedūru, un viņiem būtu jāpaziņo pārcelšanas lēmums, kas ir pārsūtīšanas lēmums Regulas (ES) Nr. 604/2013 26. panta nozīmē. Tā kā pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar Savienības tiesību aktiem nav tiesību izvēlēties dalībvalsti, kura būs atbildīga par viņa pieteikumu, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu dot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saistībā ar pārcelšanas lēmumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013 vienīgi viņa pamattiesību nodrošināšanas nolūkā. Saskaņā ar minētās regulas 27. pantu dalībvalstis savos valsts tiesību aktos var noteikt, ka pārsūtīšanas lēmuma apelācija automātiski neaptur pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšanu, bet attiecīgajai personai ir iespēja lūgt apturēt pārsūtīšanas lēmuma īstenošanu līdz brīdim, kad kļūst zināms apelācijas rezultāts.

(36)

Pirms un pēc pārsūtīšanas uz pārcelšanas mērķa dalībvalstīm pieteikuma iesniedzējiem nodrošina tiesības un garantijas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/32/ES (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/33/ES (9), tostarp saistībā ar to īpašām uzņemšanas un procesuālām vajadzībām. Turklāt attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, uz ko attiecas šis lēmums, paliek spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 603/2013 (10), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (11) piemēro, lai atgrieztu trešo valstu valstspiederīgos, kuriem nav tiesību palikt teritorijā. Uz iepriekš minēto attiecas ierobežojumi minēto direktīvu piemērošanā.

(37)

Saskaņā ar Savienības acquis Itālijai un Grieķijai pārcelšanas procedūrā būtu jānodrošina stabils identifikācijas, reģistrēšanas un pirkstu nospiedumu ņemšanas mehānisms, lai varētu ātri identificēt personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kas ir tiesīgas tikt pārceltas, un identificēt migrantus, kuri nav klasificējami kā personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un kuri tādēļ būtu jāatgriež. To būtu jāpiemēro arī attiecībā uz personām, kas ieradās Itālijas vai Grieķijas teritorijā no 2015. gada 24. marta līdz 25. septembrim, lai tās būtu tiesīgas attiecībā uz pārcelšanu. Ja brīvprātīgu atgriešanos nevar praktiski veikt un citi pasākumi, kas paredzēti Direktīvā 2008/115/EK, nav piemēroti tam, lai novērstu turpmāku pārvietošanos, nekavējoties un efektīvi būtu jāpiemēro aizturēšanas pasākumi atbilstīgi minētās direktīvas IV nodaļai. Pieteikuma iesniedzēji, kuri izvairās no pārcelšanas procedūras, no pārcelšanas būtu jāizslēdz.

(38)

Būtu jāveic pasākumi, lai izvairītos no pārcelto personu turpmākas pārvietošanās no pārcelšanas mērķa dalībvalsts uz citām dalībvalstīm, kas varētu traucēt efektīvi piemērot šo lēmumu. Jo īpaši dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem būtu jāveic nepieciešamie preventīvie pasākumi sociālo pabalstu un tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamības jomā. Turklāt pieteikuma iesniedzēji būtu jāinformē par sekām, ja viņi turpmāk nelikumīgi pārvietosies uz citām dalībvalstīm, un par to, ka, ja pārcelšanas mērķa dalībvalsts piešķir viņiem starptautisko aizsardzību, viņi var izmantot ar starptautisko aizsardzību saistītās tiesības tikai minētajā dalībvalstī.

(39)

Turklāt saskaņā ar Direktīvā 2013/33/ES noteiktajiem mērķiem uzņemšanas apstākļu saskaņošanai starp dalībvalstīm būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju turpmāku pārvietošanos dažādo uzņemšanas apstākļu dēļ. Šā paša mērķa sasniegšanas nolūkā dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja noteikt ziņošanas pienākumus un nodrošināt starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem materiālos uzņemšanas apstākļus, kas ietver mājokli, pārtiku un apģērbu vienīgi natūrā, kā arī attiecīgā gadījumā nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzēji tiek tieši pārsūtīti uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti. Tāpat, kā paredzēts patvēruma un Šengenas acquis, starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanas laikā, izņemot gadījumus, kad pastāv būtiski humanitāri iemesli, dalībvalstīm nebūtu jāizsniedz pieteikuma iesniedzējiem valsts ceļošanas dokumenti, ne arī jāsniedz viņiem citi stimuli, piemēram, finansiālie, kas varētu veicināt viņu nelikumīgu pārvietošanos uz citām dalībvalstīm. Ja ir notikusi nelikumīga pārvietošanās uz citām dalībvalstīm, būtu jāpieprasa, lai pieteikuma iesniedzēji vai starptautiskās aizsardzības saņēmēji dotos atpakaļ uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti, un minētajai dalībvalstij šīs personas būtu nekavējoties jāuzņem atpakaļ.

(40)

Lai nepieļautu starptautiskās aizsardzības saņēmēju turpmāku pārvietošanos, dalībvalstīm būtu arī jāinformē aizsardzības saņēmēji par nosacījumiem, ar kādiem viņi var likumīgi ieceļot un uzturēties citā dalībvalstī, un tām būtu jāvar noteikt ziņošanas pienākumus. Ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, dalībvalstīm būtu jāprasa starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kuri nelikumīgi uzturas to teritorijā, nekavējoties atgriezties pārcelšanas mērķa dalībvalstī. Ja persona atsakās atgriezties brīvprātīgi, būtu jāveic atgriešana uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti.

(41)

Turklāt, ja tā paredzēts valsts tiesību aktos un tiek veikta atgriešana uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti, dalībvalsts, kas veica atgriešanu, var nolemt nākt klajā ar aizliegumu ieceļot tās teritorijā, kas aizsardzības saņēmējam uz noteiktu laiku liegtu atkārtoti ieceļot minētās konkrētās dalībvalsts teritorijā.

(42)

Tā kā šā lēmuma mērķis ir reaģēt uz ārkārtas situāciju un atbalstīt Itāliju un Grieķiju to patvēruma sistēmu stiprināšanā, ar to minētajām valstīm būtu jādod iespēja ar Komisijas palīdzību divpusēji vienoties ar Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici par tādu personu pārcelšanu, uz kurām attiecas šā lēmuma darbības joma. Šādi vienojoties, būtu jāatspoguļo arī šā lēmuma pamatelementi, jo īpaši tie, kas attiecas uz pārcelšanas procedūru un pieteikuma iesniedzēju tiesībām un pienākumiem, kā arī tie, kas attiecas uz Regulu (ES) Nr. 604/2013.

(43)

Konkrētais atbalsts, kas Itālijai un Grieķijai tiek sniegts ar pārcelšanas shēmu, būtu jāpapildina ar tādiem palīgpasākumiem no trešo valstu valstspiederīgo ierašanās Itālijas vai Grieķijas teritorijā līdz visu piemērojamo procedūru pabeigšanai, kurus koordinē EASO un citas attiecīgās aģentūras, piemēram, Frontex, kas koordinē tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuriem nav tiesību uzturēties teritorijā, saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK.

(44)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(45)

Ar šo lēmumu tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(46)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(47)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(48)

Ja pēc paziņojuma, ko saskaņā ar Protokola Nr. 21 4. pantu sniedz kāda no dalībvalstīm, uz kuru attiecas minētais protokols, Komisija saskaņā ar LESD 331. panta 1. punktu apstiprina minētās dalībvalsts līdzdalību šajā lēmumā, Padomei būtu jānosaka pieteikuma iesniedzēju skaits, kuri pārceļami uz minēto dalībvalsti. Padomei būtu arī attiecīgi jāpielāgo skaitļi, kas iedalīti citām dalībvalstīm, tos proporcionāli samazinot.

(49)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(50)

Ņemot vērā situācijas steidzamību, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

a)

“starptautiskās aizsardzības pieteikums” ir starptautiskās aizsardzības pieteikums, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (12) 2. panta h) punktā;

b)

“pieteikuma iesniedzējs” ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas pieteicies starptautiskajai aizsardzībai, attiecībā uz kuru vēl nav pieņemts galīgais lēmums;

c)

“starptautiskā aizsardzība” ir bēgļa statuss un alternatīvās aizsardzības statuss, kā noteikts attiecīgi Direktīvas 2011/95/ES 2. panta e) un g) punktā;

d)

“ģimenes locekļi” ir ģimenes locekļi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 604/2013 2. panta g) punktā;

e)

“pārcelšana” ir pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšana no tās dalībvalsts teritorijas, kura atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 604/2013 III nodaļā noteiktajiem kritērijiem ir tā, kas ir atbildīga par viņa starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, uz pārcelšanas mērķa dalībvalsts teritoriju;

f)

“pārcelšanas mērķa dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas kļūst atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ievērojot Regulu (ES) Nr. 604/2013, pēc pieteikuma iesniedzēja pārcelšanas uz minēto dalībvalsti.

a)

15 600 pieteikuma iesniedzēju pārceļ no Itālijas uz citu dalībvalstu teritoriju saskaņā ar I pielikumā izklāstīto tabulu.

b)

50 400 pieteikuma iesniedzēju pārceļ no Grieķijas uz citu dalībvalstu teritoriju saskaņā ar II pielikumā izklāstīto tabulu.

c)

54 000 pieteikuma iesniedzēju pārceļ uz citu dalībvalstu teritoriju proporcionāli skaitļiem, kuri sniegti I un II pielikumā, vai nu saskaņā ar šā panta 2. punktu, vai ar šā lēmuma grozījumu, kā minēts 1. panta 2. punktā un šā panta 3. punktā.

a)

Itālijā un Grieķijā ieceļojušo trešo valstu valstspiederīgo izvērtēšanai, ietverot viņu pārliecinošu identifikāciju, pirkstu nospiedumu ņemšanu un reģistrēšanu, un attiecīgā gadījumā viņu starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrēšanai un – pēc Itālijas vai Grieķijas pieprasījuma – viņu sākotnējai noformēšanai;

b)

informācijas un, vajadzības gadījumā, īpašas palīdzības sniegšanai pieteikuma iesniedzējiem vai potenciālajiem pieteikuma iesniedzējiem, kurus varētu pārcelt, ievērojot šo lēmumu;

c)

to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanas darbību sagatavošanai un organizēšanai, kuri vai nu nelūdza starptautisku aizsardzību, vai kuri vairs nav tiesīgi palikt attiecīgajā teritorijā.

a)

pārcelšanas mērķa dalībvalsts saņem vienreizēju maksājumu EUR 6 000 apmērā;

b)

Itālija vai Grieķija saņem vienreizēju maksājumu vismaz EUR 500 apmērā.

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/95

(1)

Ar Direktīvu 2009/138/EK tiek izveidots uz riskiem balstītas prudenciālās uzraudzības regulējums attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām Savienībā. Direktīvas 2009/138/EK pilnīga piemērošana apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem Savienībā sāksies 2016. gada 1. janvārī.

(2)

Lai gan Maksātspējas II direktīva tiks pilnā apmērā piemērota no 2016. gada 1. janvāra, Komisija jau tagad var pieņemt šādu deleģēto lēmumu, kā norādīts Maksātspējas II direktīvas 311. pantā.

(3)

Direktīvas 2009/138/EK 172. pants attiecas uz tāda trešās valsts maksātspējas regulējuma līdzvērtību, ko tā piemēro tādas pārapdrošināšanas sabiedrības darbībai, kuras galvenā mītne atrodas minētajā trešajā valstī. Apstiprinoša līdzvērtības noteikšana dod iespēju pārapdrošināšanas līgumu, kas noslēgts ar sabiedrību, kuras galvenā mītne atrodas minētajā trešajā valstī, traktēt tāpat kā pārapdrošināšanas līgumu, kas noslēgts ar sabiedrību, kura ir licencēta saskaņā ar minēto direktīvu.

(4)

Direktīvas 2009/138/EK 227. pants attiecas uz tādu trešo valstu apdrošināšanas sabiedrību līdzvērtību, kuras ietilpst sabiedrību grupā, kuras galvenā mītne atrodas Savienībā. Apstiprinoša līdzvērtības noteikšana dod iespēju šādām grupām, kas savas konsolidācijas grupas pārskata vajadzībām izmanto atskaitīšanas un summēšanas metodi, grupas maksātspējas prasības un atbilstošā pašu kapitāla aprēķinā ņemt vērā kapitāla prasību aprēķinu un pieejamo [pašu] kapitālu saskaņā ar noteikumiem, kuri piemērojami tiesību sistēmā ārpus Savienības, un līdz ar to tām nav jāveic attiecīgs aprēķins saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK.

(5)

Direktīvas 2009/138/EK 260. pants attiecas uz tādas apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrības līdzvērtību, kuras mātesuzņēmuma galvenā mītne atrodas ārpus Savienības. Saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 261. panta 1. punktu gadījumā, ja tiek apstiprinoši noteikta līdzvērtība, dalībvalstis paļaujas uz līdzvērtīgu grupas uzraudzību, ko veic trešās valsts grupas uzraudzības iestādes.

(6)

Trešās valsts tiesiskais regulējums ir uzskatāms par pilnīgi līdzvērtīgu regulējumam, kas izveidots ar Direktīvu 2009/138/EK, ja tas atbilst prasībām, kas nodrošina līdzvērtīgu apdrošinājuma ņēmēju un labuma guvēju aizsardzību. Pilnīga līdzvērtība, kas noteikta saskaņā ar 172. panta 2. punktu, 227. panta 4. punktu un 260. panta 3. punktu, ir spēkā uz neierobežotu laiku, ja vien tā netiek atcelta.

(7)

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) 2015. gada 9. martā sniedza Komisijai ieteikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (2) 33. panta 2. punktu par Šveicē spēkā esošo regulatīvo un uzraudzības sistēmu attiecībā uz apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrībām un grupām. EAAPI ieteikums ir balstīts uz Šveices attiecīgo tiesisko regulējumu, piemēram, Šveices 2007. gada 22. jūnija Finanšu tirgus uzraudzības likumu (turpmāk “FINMASA”), kas stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī, 2004. gada 17. decembra Apdrošināšanas uzraudzības likumu (turpmāk “ISA”) un Apdrošināšanas uzraudzības dekrētlikumu (turpmāk “ISO”) (3). Komisijas novērtējums ir balstīts uz EAAPI sniegto informāciju.

(8)

Ņemot vērā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/35 (4) noteikumus, it īpaši 378., 379. un 380. pantu, kā arī EAAPI ieteikumu, novērtējot līdzvērtību saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 172. panta 2. punktu, 227. panta 4. punktu vai attiecīgi 260. panta 3. punktu, ir jāpiemēro vairāki kritēriji.

(9)

Šie kritēriji ietver dažas prasības, kas ir kopīgas Deleģētās regulas (ES) 2015/35 378., 379. un/vai 380. pantam (vismaz diviem no tiem) un kas ir spēkā individuālas (5) apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrības līmenī un apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrību grupas līmenī, un kas attiecas uz pilnvarām, maksātspēju, pārvaldību, pārredzamību, iestāžu sadarbību un rīcību ar konfidenciālu informāciju, kā arī lēmumu ietekmi uz finanšu stabilitāti.

(10)

Pirmkārt, līdzekļu, pilnvaru un atbildības ziņā Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestāde (FINMA) ir pilnvarota iedarbīgi uzraudzīt darbību apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) jomā un vajadzības gadījumā piemērot sankcijas vai veikt izpildes darbības, piemēram, atcelt sabiedrības komercdarbības licenci vai atcelt no amata visus vai dažus tās vadītājus. FINMA rīcībā ir nepieciešamie finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, pieredze, kompetence un pilnvaras, lai iedarbīgi aizsargātu visus apdrošinājuma ņēmējus un labuma guvējus.

(11)

Otrkārt, attiecībā uz maksātspēju Šveices maksātspējas testa (SST) vērtējums par apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrības (sabiedrību grupas) finansiālo stāvokli ir balstīts uz pareiziem ekonomiskiem principiem, un maksātspējas prasības ir balstītas uz visu aktīvu un saistību ekonomisko novērtējumu. SST paredz, ka apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrības rīcībā ir pietiekami finanšu resursi, un tajā ir izklāstīti kritēriji attiecībā uz tehniskajām rezervēm, ieguldījumiem, kapitāla prasībām (tostarp minimālā kapitāla prasībām) un pašu kapitālu, un tas arī paredz, ka FINMA laikus iejaucas, ja kapitāla prasības netiek ievērotas vai ja tiek apdraudētas apdrošinājuma ņēmēju intereses. Kapitāla prasības ir balstītas uz riskiem – ar nolūku aptvert kvantificējamos riskus. Ja risks nav kvantificējams, tas tiek aplūkots, izmantojot citus līdzekļus: piemēram, operacionālie riski tiek aplūkoti kvalitatīvā izteiksmē, izmantojot Šveices kvalitātes novērtējumu (SQA). Galvenā kapitāla prasība, ko SST ietvaros dēvē par mērķkapitālu, SST, tiek aprēķināta, lai aptvertu neparedzētos zaudējumus, kurus varētu radīt pašreizējā komercdarbība. Turklāt SST ir ietvertas dažādas absolūtā minimālā kapitāla prasības (minimālais kapitāls) apdrošinātājiem, kuras ir atšķirīgas dažādiem apdrošināšanas darbības virzieniem. Attiecībā uz ikvienu Šveicē pastāvošo apdrošināšanas darbības virzienu kombināciju abas minētās prasības ir vismaz tikpat stingras kā attiecīgās Direktīvas 2009/138/EK prasības. Apdrošināšanas sabiedrības var izmantot kādu no standartmodeļiem vai, ja pēc FINMA pieprasījuma vai savas ierosmes, savu iekšējo modeli.

(12)

Treškārt, pārvaldības jomā Šveices maksātspējas regulējums paredz, ka apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrība ir ieviesusi iedarbīgu pārvaldības sistēmu, kas ietver, piemēram, skaidru organizatorisko struktūru, prasības par vadītāju atbilstību un piemērotību, kā arī iedarbīgu procesu informācijas pārsūtīšanai sabiedrības ietvaros un saziņā ar FINMA. Turklāt FINMA iedarbīgi uzrauga ārpakalpojumu sniedzējam nodotās funkcijas un darbības.

(13)

SST arī paredz, ka apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrība (sabiedrību grupa) uztur riska pārvaldības, atbilstības nodrošināšanas, iekšējās revīzijas un aktuārās funkcijas. SST nosaka, ka ir jāievieš riska pārvaldības sistēma, kas spēj konstatēt, novērtēt, uzraudzīt, pārvaldīt riskus un par tiem ziņot, kā arī iedarbīga iekšējās kontroles sistēma. Direktīvas 2009/138/EK prasības par individuālu sabiedrību iekšējo revīziju un atbilstības nodrošināšanu apmierinošā veidā ir izklāstītas ISO: ar šo aktu tiek pastiprinātas riska pārvaldības prasības un it īpaši pienākums izveidot atbilstības nodrošināšanas funkciju.

(14)

Šveicē spēkā esošais regulējums paredz, ka izmaiņas apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrības (sabiedrību grupas) komercdarbības politikā, vadībā vai būtiskā līdzdalībā šādās sabiedrībās (sabiedrību grupās) atbilst pareizai un piesardzīgai vadībai. Piemēram, FINMA tiek informēta par uzņēmumu iegādi, izmaiņām komercdarbības plānā vai apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrības (sabiedrību grupas) būtiskā līdzdalībā, un FINMA var piemērot atbilstošas, pamatotas sankcijas, piemēram, aizliegt uzņēmumu iegādes īstenošanu.

(15)

Ceturtkārt, pārredzamības ziņā apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrībai (sabiedrību grupai) ir pienākums iesniegt FINMA uzraudzībai nepieciešamu informāciju un vismaz vienreiz gadā publicēt ziņojumu par savu maksātspējas un finanšu stāvokli. Direktīvas 2009/138/EK prasības attiecībā uz informācijas publiskošanu ISO tekstā ir iekļautas apmierinošā veidā: atklājamās kvalitatīvās un kvantitatīvās informācijas veidi atbilst Direktīvas 2009/138/EK prasībām. ISO paredz, ka apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrība (sabiedrību grupa) atklāj informāciju par savu komercdarbību, darbības rezultātiem, riska pārvaldību, riska profilu un izmantotajām novērtēšanas metodēm, it īpaši attiecībā uz rezervēm, kapitāla pārvaldību un maksātspēju.

(16)

Piektkārt, dienesta noslēpuma, sadarbības un informācijas apmaiņas jomā Šveicē spēkā esošais regulējums ietver dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumu visām personām, kas strādā vai ir strādājušas FINMA, kā arī revidentiem un lietpratējiem, kuri rīkojas FINMA uzdevumā. Šie pienākumi nozīmē, ka nedrīkst izpaust konfidenciālu informāciju (izņemot informāciju apkopojuma vai kopsavilkuma formā un konkrētus krimināltiesībās paredzētus gadījumus). Turklāt FINMA konfidenciālo informāciju, kas saņemta no citām uzraudzības iestādēm, izmantos vienīgi savu pienākumu veikšanas nolūkā un vai citā likumiskā nolūkā. Šveicē spēkā esošais regulējums arī paredz, ka, ja apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrība ir atzīta par bankrotējušu vai piespiedu kārtā ir izbeigta tās darbība, konfidenciālā informāciju var tikt izpausta, ja tā neattiecas uz trešajām personām, kas iesaistītas šīs sabiedrības sanācijā. FINMA ir tiesīga konfidenciālu informāciju, kas saņemta no citas uzraudzības iestādes, izpaust iestādei, struktūrai vai personai, uz kuru Šveicē attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, vienīgi tad, ja ir saņemta minētās uzraudzības iestādes nepārprotama piekrišana. Tā ir parakstījusi nodomu protokolu ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm par starptautiskās sadarbības koordinēšanu, it īpaši konfidenciālas informācijas apmaiņas jomā.

(17)

Sestkārt, attiecībā uz tās lēmumu ietekmi FINMA un pārējās Šveices iestādes, kuras ir pilnvarotas nodrošināt finanšu tirgu pareizu darbību, piemēram, Šveices Valsts banka un Finanšu ministrija, ir pienācīgi aprīkotas, lai izprastu, kā tās lēmumi ietekmēs pasaules finanšu sistēmas stabilitāti, it īpaši ārkārtas situācijās, kā arī lai ņemtu vērā to eventuālo prociklisko ietekmi, ja finanšu tirgos būtu vērojama ārkārtējas pārmaiņas. Saskaņā ar Šveicē spēkā esošo regulējumu regulāri notiek starp minēto iestāžu sanāksmes, kurās tās apmainās ar informāciju par finanšu stabilitātes riskiem un koordinē savu rīcību. Tas pats notiek starptautiskā mērogā: Šveices iestādes veic informācijas apmaiņu finanšu stabilitātes jautājumos, piemēram, ar Savienības dalībvalstu uzraudzības kolēģijām un EAAPI.

(18)

Deleģētās regulas (ES) 2015/35 378. un 380. pantā ir izklāstīti arī konkrēti līdzvērtības kritēriji attiecībā uz pārapdrošināšanas darbību un grupas uzraudzību.

(19)

Attiecībā uz konkrētajiem kritērijiem pārapdrošināšanas darbībai, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/35 378. pantā: komercdarbību pārapdrošināšanas jomā var sākt, ja ir saņemta FINMA iepriekšēja atļauja, kas tiek piešķirta, ja ir izpildīti nosacījumi par atbilstību detalizētiem, tiesību aktos noteiktiem standartiem. Uz kaptīvajām pārapdrošināšanas sabiedrībām attiecas Šveicē spēkā esošais maksātspējas regulējums – normas, kas ietvertas ISO.

(20)

Attiecībā uz konkrētajiem kritērijiem grupas uzraudzībai, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/35 380. pantā: FINMA ir pilnvarota noteikt, uz kurām sabiedrībām attiecas grupas mēroga uzraudzība, un uzraudzīt grupā ietilpstošās apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrības. FINMA uzrauga visas apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrības, pār kurām dalības sabiedrība, kas definēta Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta a) apakšpunktā, īsteno izšķirošu vai būtisku ietekmi.

(21)

FINMA spēj novērtēt tādu apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrību riska profilu, finanšu stāvokli un maksātspēju, kuras ietilpst sabiedrību grupā, un šādas sabiedrību grupas komercdarbības stratēģiju.

(22)

Šveicē spēkā esošais regulējums paredz, ka ziņošanas un uzskaites noteikumi dod iespēju uzraudzīt grupas iekšējos darījumus un riska koncentrāciju; apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrību grupām vismaz vienreiz gadā ir jāiesniedz attiecīgi ziņojumi.

(23)

Saskaņā ar Šveicē spēkā esošo regulējumu FINMA ierobežo apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrības pašu kapitāla izmantošanu, ja faktiski tas nav pieejams, lai segtu dalības sabiedrības kapitāla prasību, attiecībā uz kuru tiek aprēķināta grupas maksātspēja. Grupas maksātspējas aprēķina rezultāti ir vismaz līdzvērtīgi rezultātiem, kas iegūti ar Direktīvas 2009/138/EK 230. un 233. pantā minētajām metodēm, bez pašu kapitāla dubultas uzskaites un izslēdzot grupas iekšējās kapitāla radīšanu, izmantojot savstarpēju finansēšanu. Konkrētāk, pat ja nepastāv Direktīvas 2009/138/EK 230. un 233. pantā minētais grupas maksātspējas koeficients (bet gan virkne maksātspējas koeficientu par katru grupas sabiedrību), šī virkne aptver visus mijiedarbības veidus starp grupas sabiedrībām un tādējādi ņem vērā sabiedrību grupas struktūru.

(24)

Atbilstoši tam, tā kā tiek ievēroti visi Deleģētās regulas (ES) 2015/35 378., 379. vai 380. pantā minētie kritēriji, Šveicē spēkā esošais apdrošināšanas (pārapdrošināšanas) sabiedrību (sabiedrību grupu) regulēšanas un uzraudzības regulējums ir uzskatāms par atbilstīgu pilnīgas līdzvērtības kritērijiem, kas minēti attiecīgi Direktīvas 2009/138/EK 172. panta 2. punktā, 227. panta 4. punktā vai 260. panta 3. punktā.

(25)

Komisija jebkurā laikā ārpus vispārējā pārskata var veikt īpašu pārskatīšanu attiecībā uz atsevišķu trešo valsti vai teritoriju, ja attiecīgās norises liek Komisijai atkārtoti izvērtēt šajā lēmumā piešķirto līdzvērtību. Komisijai būtu jāturpina, izmantojot EAAPI tehnisko palīdzību, uzraudzīt norises Šveicē spēkā esošajā regulējumā un to, kā tiek izpildīti nosacījumi, uz kuriem ir balstīta šā lēmuma pieņemšana,

(26)

Direktīvu 2009/138/EK piemēro no 2016. gada 1. janvāra. Tādēļ arī Šveicē spēkā esošā maksātspējas un prudenciālās uzraudzības regulējuma līdzvērtība ar šo lēmumu būtu jānosaka laikposmam, kas sākas minētajā dienā,

24.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/99

(1)

Spānijas iestādes paziņoja Komisijai un pārējām dalībvalstīm par pasākumu, ar ko izņem no tirgus peldētmācīšanās palīglīdzekļu tipu Delphin Schwimmscheiben- Typ Super, kuru ražo uzņēmums Delphin Vertriebs- und Service GmbH, 61192 Niddatal (Vācijā). Ražojumam bija CE marķējums saskaņā ar Direktīvu 89/686/EEK, un Vācijas izziņotā iestāde TÜV Rheinland LGA Products GmbH (NB 0197) bija veikusi tā testēšanu un tipa pārbaudi saskaņā ar saskaņoto standartu EN 13138-1:2008 Peldētmācīšanās palīglīdzekļi. 1.daļa: Valkājamo peldēšanas palīglīdzekļu drošuma prasības un testēšana. Ražojums tiek uzskatīts par individuālo aizsardzības līdzekli, kas klasificēts II kategorijā.

(2)

Paziņojums tika sniegts pēc ziņojuma par šādu negadījumu – pēc peldēšanas nodarbības, kad vecāki pirms došanās mājās kārtoja personīgās mantas, kāds bērns iekodās vienā no palīglīdzekļa diskiem, atdalot un norijot mazu tā daļu, kā rezultātā bija vajadzība medicīniskā palīdzība un hospitalizācija.

(3)

Spānijas iestādes lika ražojumu izņemt no tirgus. Šis pasākums tika pamatots ar to, ka nav pareizi piemēroti Direktīvas 89/686/EEK 5. pantā minētie standarti, jo īpaši saskaņotā standarta EN 13138-1:2008 Peldētmācīšanās palīglīdzekļi. 1.daļa: Valkājamo peldēšanas palīglīdzekļu drošuma prasības un testēšana 5.4.2. punkts “Sīkas detaļas”, saistībā ar veselības aizsardzības un drošības pamatprasībām, kas noteiktas Direktīvas 89/686/EEK II pielikuma 1.2.1. punktā Apdraudējumu un citu “raksturīgu” traucējumu faktoru trūkums. Standarta EN 13138-1 5.4.2. punktā ir noteikts, ka pievienotajām sīkajām detaļām, neatdaloties no ierīces, ir jāiztur (90 ± 2) N stiepes spēks virzienā, kurā visticamāk var tikt radīts bojājums. Detaļām, kas var atdalīties, nebūtu pilnībā jāietilpst sīko detaļu cilindrā, ko testē saskaņā ar standartu EN 71-1.

(4)

Spānijas iestādes norādīja, ka pēc stiepes testiem, kas veikti saskaņā ar saskaņoto standartu EN 13138-1:2008, tika konstatēts, ka detaļas var tikt atdalītas no ražojuma un mazi bērni, kuriem šis ražojums paredzēts, tās var norīt. Stiepes spēks, ar kādu sīkās detaļas tika atdalītas, visos gadījumos bija mazāks nekā 90 N un pilnībā ietilpa sīko detaļu cilindrā. Spānijas iestādes uzskatīja, ka minētā standarta 5.4.2. punkts attiecas uz sīko detaļu testēšanu kopumā, nevis tikai uz pievienoto sīko detaļu testēšanu. Tās izmantoja “kodiena testa” iekārtu atbilstīgi testiem, kas definēti standartā EN 12227:2010 Mājas mēbeles – bērnu sētiņas. Drošuma prasības un testēšanas metodes un standartā EN 716-2:2008 Mēbeles. Mājas apstākļiem paredzētās parastās un saliekamās bērnu gultiņas. 2. daļa: Testēšanas metodes.

(5)

Vācijas iestādes nepiekrita Spānijas iestāžu veiktajam riska novērtējumam, uzskatot, ka izmantotā testēšanas metode nebija saderīga ar iekārtas praktisko lietojumu. Viņuprāt, standarta EN 13138-1 5.4.2. punkts attiecas tikai uz pievienotām sīkām detaļām. Vācijas iestādes apgalvoja, ka ražojums nerada nopietnu risku, jo tā nav rotaļlieta, un Spānijas iestāžu aprakstītais riska scenārijs nebūtu iespējams.

(6)

Ražotājs apšaubīja arī Spānijas iestāžu izmantoto testēšanas metodi. Izziņotā iestāde ražojuma EK tipa pārbaudē neveica testu saskaņā ar standarta EN 13138-1 5.4.2. punktu, norādot, ka ražojumam nav pievienotu sīku detaļu.

(7)

Pēc paziņojuma ražotājs prasīja izziņotajai iestādei veikt vēl vienu stiepes testu saskaņā ar standarta EN 1888:2012 Bērnu aprūpes priekšmeti. Bērnu ratiņi. Drošuma prasības un testēšanas metodes 8.5.2.2. punktu, izmantojot minētā standarta 5.7. punktā norādīto “kodiena testa” iekārtu, kas identiska standartos EN 716-2 un EN 12227 norādītajai “kodiena testa” iekārtai. No ražojuma pamatkorpusa nevarēja atdalīt sīkas detaļas. Turklāt izziņotā iestāde veica pēcpārbaudes testu, kurā tika konstatēts, ka detaļas nekļūst vaļīgas, ja ierīci pakļauj 90 N lielam stiepes spēkam; šāds tests līdzinājās sīko detaļu testēšanas metodei, kas paredzēta standartā EN 71-1 Rotaļlietu drošums. 1.daļa: Mehāniskās un fizikālās īpašības.

(8)

Komisija lūdza ekspertu tehnisko palīdzību, lai izvērtētu galvenos jautājumus, kas saistīti ar šo lietu. Tehniskie eksperti veica ārēju pētījumu, kurā tika konstatēts, ka testēšana tikai ar pievienotajām sīkajām detaļām ir pietiekama, lai parādītu atbilstību Direktīvas 89/686/EEK II pielikuma 1.2.1. punktā izklāstītajām veselības aizsardzības un drošības pamatprasībām.

(9)

Standarts EN 13138-1 skaidri nenosaka testēšanas metodi, ar kuru testēt pievienotas sīkas detaļas. Šīs nenoteiktības dēļ bija jāizdara izvēle starp piemērotajām pieejamajām testēšanas metodēm, ņemot vērā ražojuma īpašības. Spānijas iestādes izmantoja tādu testēšanas metodi, ko tās uzskatīja par ražojuma radīto risku novērtēšanai piemērotāko metodi. Tehniskie eksperti tomēr secināja, ka Spānijas iestāžu izmantotā testēšanas metode nebija piemērota.

(10)

Stiepes testu, kuru veica Vācijas izziņotā iestāde, šajā gadījumā var uzskatīt par vienīgo atbilstošo testēšanas metodi. Tāpēc EK tipa pārbaudes testēšanas metode ir derīga un EK tipa pārbaudes novērtējums, ko piešķīrusi izziņotā iestāde, tika veikts pareizi.

(11)

Saskaņā ar pieejamajiem statistikas datiem par tirgū piedāvātiem peldēšanas palīglīdzekļiem, kuriem piemīt peldspēja, un par negadījumiem var secināt, ka peldēšanas palīglīdzekļi, kas izgatavoti no materiāla, kam piemīt peldspēja, nerada īpašu aizrīšanās risku, ja tos lieto tiem paredzētajam nolūkam un paredzamos lietošanas apstākļos. Šos ražojumus ir paredzēts izmantot tikai ūdenī,