31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/1

(1)

Padomes Regulā (ES) 2016/72 (1) attiecībā uz 2016. gadu ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

(2)

Regulā (ES) 2016/72 tūbīšu kopējā pieļaujamās nozveja (KPN) ir noteikta nulles apjomā. Tūbītes ir īsdzīvojoša suga, un zinātniskais ieteikums kļuva pieejams tikai 22. februārī, bet zveja sākas aprīlī. Šīs sugas nozvejas limiti tagad būtu jāgroza saskaņā ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) sniegto zinātnisko ieteikumu. ICES uzskata, ka reāllaika uzraudzība ir zinātniski piemērota, lai noteiktu tūbīšu daudzumu 1. pārvaldības apgabalā, un rezultātus varētu izmantot tam, lai atkārtoti izvērtētu minēto zinātnisko ieteikumu un noteiktu gada KPN. Tomēr tam ir nepieciešami pietiekami dati (nozvejas un bioloģiskie paraugi). Tādējādi nozvejas limits tūbītēm 1. pārvaldības apgabalā būtu jānosaka līmenī, kas ļauj savākt pietiekamus datus par krājumu apjomu.

(3)

Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu sīkacu rajas nozvejas ICES VIId rajonā un VIIe-k rajonā un blondās rajas nozvejas ICES IV apakšapgabalā būtu jāsamazina. Tāpēc būtu jāizstrādā vietējas pārvaldības pasākumi, ar kuriem ierobežo nozvejas un sniedz labāku zinātnisko informāciju. ICES ieteica, ka VIIf un VIIg rajonā sīkacu rajas nozvejas būtu jāierobežo uz ne vairāk kā 188 tonnām. Tāpēc ir lietderīgi grozīt attiecīgās zvejas iespēju tabulas, lai ļautu šādas nozvejas un izkraušanas, un attiecīgi pielāgot noteikumus par ziņošanu.

(4)

Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu kopējās nozvejas attiecībā uz stavridu un ar to saistītām piezvejām Savienības ūdeņos ICES IIa un IVa rajonā, VI apakšapgabalā, VIIa-c, VIIe-k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe rajonā, Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā un starptautiskajos ūdeņos XII un XIV apakšapgabalā būtu jānosaka 108 868 tonnu apmērā. Tāpēc ir lietderīgi labot sākotnējo KPN zvejas iespēju tabulā, lai ļautu lielāku nozvejas apjomu atbilstoši ICES zinātniskajam ieteikumam.

(5)

Regulas (ES) 2016/72 IB pielikumā ir paredzēts, ka zvejas iespēju tabula attiecībā uz piezvejām Grenlandes ūdeņos būtu jālabo, lai nodrošinātu pienācīgu ziņošanu par minētajām piezvejām.

(6)

Ņemot vērā apspriešanos ar Norvēģiju, ir lietderīgi Norvēģijai iedalīt 25 000 tonnu putasu zvejas iespējas apmaiņā pret arktiskās ledus mencas un pikšas, jūras līdakas un dažu citu sugu zvejas iespējām.

(7)

Attiecībā uz mencu ICES I apakšapgabalā un IIb rajonā Regulas (ES) 2016/72 IB pielikumā noteiktais kvotu iedalījums būtu jālabo atbilstīgi Padomes Lēmumā 87/277/EEK (2) noteiktajam kvotu sadalījumam.

(8)

Attiecībā uz Atlantijas lielgalvja piezvejām SEAFO B1. apakšrajonā Regulas (ES) 2016/72 IF pielikumā būtu jāiekļauj ziņošanas kods.

(9)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) ceturtajā gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā tika noteikta KPN attiecībā uz Čīles stavridu. Minētais pasākums būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(10)

Regulas (ES) 2016/72 IIa pielikuma I papildinājumā būtu jālabo kļūda attiecībā uz maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli kilovatdienās Nīderlandei Ziemeļjūrā ar reglamentētu zvejas rīku BT1.

(11)

Regulas (ES) 2016/72 VIII pielikumā ir jānosaka to zvejas atļauju skaits, kas piešķiramas Venecuēlas kuģiem, kuri zvejo lutjānzivis Francijas Gviānas ūdeņos, un maksimālais kuģu skaits, kas jebkurā laikā var atrasties apgabalā.

(12)

Regulā (ES) Nr. 2016/72 paredzētais nozvejas limits ir piemērojams no 2016. gada 1. janvāra. Šīs regulas noteikumi par nozvejas limitiem tāpēc arī būtu jāpiemēro no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav tikušas izsmeltas.

(13)

Tādēļ Regula (ES) 2016/72 būtu attiecīgi jāgroza,

31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/14

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 (2) III pielikumā ir to trešo valstu saraksts, kuru lauksaimniecības produktu bioloģiskās ražošanas sistēmas un kontroles pasākumi ir atzīti par līdzvērtīgiem Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktajām sistēmām un pasākumiem.

(2)

Kanādas atzīšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. punktu pašlaik cita starpā attiecas uz pārtikā un barībā izmantojamiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem ar bioloģiskajām sastāvdaļām, kas audzētas Kanādā. Kanāda Komisijai ir iesniegusi pieprasījumu paplašināt atzīšanu, attiecinot to uz pārtikā un barībā izmantojamiem pārstrādātiem produktiem ar bioloģiskajām sastāvdaļām, kas importētas no trešām valstīm un sertificētas atbilstīgi Kanādas tiesību aktiem bioloģisko produktu jomā. Kopā ar minēto lūgumu iesniegtās informācijas pārbaude, Kanādas iestāžu sniegtie turpmākie precizējumi un pārstrādāto produktu ar importētām sastāvdaļām ražošanas noteikumu un kontroles darbību pārbaude uz vietas ļāva secināt, ka minētajā valstī noteikumi, kas regulē pārstrādātu produktu ar importētām bioloģiskajām sastāvdaļām ražošanu un kontroli, ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 834/2007 un Komisijas Regulā (EK) Nr. 889/2008 (3). Tādēļ Kanādas ražošanas sistēmu un kontroles pasākumu līdzvērtības atzīšana būtu jāattiecina arī uz pārtikā un barībā izmantojamiem pārstrādātiem produktiem ar importētām bioloģiskajām sastāvdaļām, kas sertificētas atbilstīgi Kanādas tiesību aktiem.

(3)

Turklāt spēkā esošā Kanādas atzīšana neattiecas uz bioloģisko vīnu. Kanāda Komisijai ir iesniegusi pieprasījumu paplašināt atzīšanu, attiecinot to uz bioloģisko vīnu, kas sertificēts saskaņā ar Kanādas tiesību aktiem bioloģisko produktu jomā. Kopā ar minēto lūgumu iesniegtās informācijas pārbaude un turpmākie precizējumi, kurus sniedza Kanādas iestādes, ļāva secināt, ka minētajā valstī noteikumi, kas regulē bioloģiskā vīna ražošanu un kontroli, ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 834/2007 un Regulā (EK) Nr. 889/2008. Tādēļ Kanādas ražošanas sistēmu un kontroles pasākumu līdzvērtības atzīšana būtu jāattiecina arī uz bioloģisko vīnu, kas sertificēts atbilstīgi Kanādas tiesību aktiem.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumā ir to kontroles iestāžu un kontroles organizāciju saraksts, kuras līdzvērtības pārbaudes nolūkos ir pilnvarotas trešās valstīs veikt pārbaudes un izdot sertifikātus. Ņemot vērā Kanādas atzīšanas paplašināšanu, attiecinot to uz pārtikā un barībā izmantojamiem pārstrādātiem produktiem ar importētām bioloģiskajām sastāvdaļām un uz bioloģisko vīnu, kas sertificēts saskaņā ar Kanādas tiesību aktiem, un ņemot vērā minētās regulas III pielikuma attiecīgos grozījumus, no minētās regulas IV pielikuma būtu jāsvītro attiecīgās kontroles organizācijas, kuras līdz šim ir bijušas atzītas attiecībā uz pārtikā izmantojamu pārstrādātu produktu ar importētām bioloģiskajām sastāvdaļām un bioloģiskā vīna (D kategorijas produkti) importu no Kanādas.

(5)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III un IV pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Lai Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumā uzskaitītajām kontroles organizācijām, kuras Kanādā ir atzītas attiecībā uz pārtikā izmantojamiem pārstrādātiem produktiem ar importētām bioloģiskajām sastāvdaļām un bioloģisko vīnu, ļautu pielāgoties grozījumiem, kas ieviesti ar šo regulu, Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikuma grozījumi būtu jāpiemēro tikai pēc samērīga laikposma.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas komitejas atzinumu,

1)

regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

2)

regulas IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/17

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 850/2004 Savienības tiesību aktos tiek īstenotas saistības, kas noteiktas Stokholmas Konvencijā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (turpmāk “konvencija”), kura Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2006/507/EK (2), un 1979. gada Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokolā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, kurš Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2004/259/EK (3).

(2)

Konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences sestajā sesijā, kas noritēja no 2013. gada 28. aprīļa līdz 10. maijam, tika nolemts konvencijas A pielikumā (lietošanas un ražošanas pārtraukšana) iekļaut heksabromciklododekānu (turpmāk “HBCDD”). Attiecībā uz HBCDD lietošanas un ražošanas pārtraukšanu, kas notiktu saskaņā ar Konvenciju, tomēr tika paredzēts īpašs izņēmums, atļaujot to lietot būvniecībai paredzētā putu polistirolā un ekstrudētā polistirolā un ražot šim nolūkam.

(3)

Ņemot vērā konvencijas grozījumus, Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumu nepieciešams grozīt, iekļaujot pielikumos HBCDD un norādot atbilstošās koncentrācijas robežas, lai nodrošinātu, ka atkritumi, kuru sastāvā ir HBCDD, tiek apsaimniekoti saskaņā ar konvencijas noteikumiem. HBCDD būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumā.

(4)

Ierosinātās koncentrācijas robežas Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumā ir noteiktas saskaņā ar metodoloģiju, kura izmantota robežvērtību noteikšanai IV un V pielikuma iepriekšējos grozījumos (4). Šīs koncentrācijas robežas tiek uzskatītas par piemērotākajām augsta aizsardzības līmeņa nodrošināšanai cilvēka veselībai un videi, ņemot vērā HBCDD noārdīšanos vai neatgriezeniskas pārvērtības. Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību un jo īpaši tehnisko pamatnostādņu pārskatīšanu (5) Bāzeles Konvencijai par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, IV pielikumā minētā koncentrācijas robeža tās robežvērtības samazināšanas nolūkā Komisijai būtu jāpārskata trīs gadu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(5)

Lai sniegtu uzņēmumiem un kompetentajām iestādēm pietiekamu laiku pielāgoties šīs regulas jaunajām prasībām, to būtu jāsāk piemērot tikai tad, kad pagājuši seši mēneši pēc publicēšanas dienas.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (6) 39. pantu,

31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/25

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 726/2004 (2) 67. panta 3. punktu Eiropas Zāļu aģentūras ieņēmumus veido Savienības ieguldījums un maksas, ko tai maksā uzņēmumi. Regulā (EK) Nr. 297/95 ir noteiktas šādu maksu kategorijas un apmēri.

(2)

Minētās maksas būtu jāatjaunina, ņemot vērā 2015. gada inflācijas līmeni. Kā liecina Eiropas Savienības Statistikas biroja publicētie dati, 2015. gadā inflācijas līmenis Eiropas Savienībā bija 0,2 %.

(3)

Vienkāršības labad koriģētie maksu apmēri būtu jānoapaļo līdz tuvākajiem EUR 100.

(4)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 297/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Juridiskās noteiktības labad šī regula nebūtu jāpiemēro derīgiem pieteikumiem, par kuriem 2016. gada 1. aprīlī vēl nav pieņemts lēmums.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 297/95 12. pantu atjauninātajām maksām jāstājas spēkā 2016. gada 1. aprīlī. Tādēļ ir lietderīgi, ka šī regula steidzami stājas spēkā un ka to piemēro no minētās dienas,

1)

regulas 3. pantu groza šādi:

2)

regulas 4. panta pirmajā daļā “EUR 69 300” aizstāj ar “EUR 69 400”;

3)

regulas 5. pantu groza šādi:

4)

regulas 6. panta pirmajā daļā “EUR 41 700” aizstāj ar “EUR 41 800”;

5)

regulas 7. panta pirmajā daļā “EUR 69 300” aizstāj ar “EUR 69 400”;

6)

regulas 8. pantu groza šādi:

31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/28

(1)

Lai uzraudzītu, kā dalībvalstis piemēro Regulu (EK) Nr. 725/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/65/EK (2), Komisijai būtu jāveic pārbaudes. Pārbaužu organizēšana Komisijas pārraudzībā ir vajadzīga, lai pārbaudītu valsts kvalitātes kontroles sistēmu efektivitāti un jūras satiksmes drošības pasākumus, procedūras un struktūras.

(2)

Eiropas Jūras drošības aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (3), palīdz Komisijai pārbaudes uzdevumu veikšanā. Veicot pārbaudes Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) kontekstā, Komisija saskaņā ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 116/2008 (4) lūdz to valsts inspektoru palīdzību, kas minēti Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu iesniegtajos sarakstos.

(3)

Komisijas Regula (EK) Nr. 324/2008 (5) nosaka procedūras noteikumus pārredzamai, efektīvai, saskaņotai un konsekventai Komisijas pārbaužu veikšanai jūras satiksmes drošības jomā.

(4)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta kopš 2008. gada, ir nepieciešams nodrošināt, ka Komisijas pārbaudes saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 324/2008 tiek veiktas konsekventi, ievērojot noteikto procedūru, tostarp standarta metodoloģiju. Pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt sadarbību ar dalībvalstīm un Komisijas pilnvaru īstenošanu, vajadzētu būt efektīviem un pārredzamiem.

(5)

Būtu precīzāk jādefinē Komisijas pārbaužu veikšanas kontekstā lietotie termini. Pārskatīšana nepaplašina pārbaužu pašreizējo tvērumu.

(6)

Sagatavojot un veicot Komisijas pārbaudes, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas.

(7)

Komisijai vajadzētu būt iespējai pārbaudes komandās iesaistīt kvalificētus valstu inspektorus, kuru pieejamību nodrošinājušas dalībvalstis un kuri atbilst nepieciešamās kvalifikācijas un apmācības kritērijiem.

(8)

Lai nodrošinātu Komisijas veikto pārbaužu pārredzamību un efektivitāti, būtu jāprecizē un jāpilnveido noteikumi, jo īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad kuģa pārbaude tiek pabeigta dalībvalsts ostā, kas nav iekāpšanas osta. Būtu jāprecizē jautājums par ES karoga kuģu pārbaudi ārpus Eiropas Savienības, lai novērstu ar šādām pārbaudēm saistītos īpašos loģistikas ierobežojumus.

(9)

Lai garantētu informācijas konfidencialitāti un neizpaušanu, ar sensitīvu, bet neklasificētu informāciju, kas saistīta ar pārbaudi, būtu jārīkojas, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

(10)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 324/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota, ievērojot Regulas (EK) Nr. 725/2004 11. panta 1. punktu,

1)

regulas 2. pantu groza šādi:

2)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Sadarbība ar dalībvalstīm

1.   Neskarot Komisijas pienākumus, dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju tās pārbaudes uzdevumu izpildē. Šāda sadarbība notiek sagatavošanas, uzraudzības un ziņojumu sniegšanas posmā.

2.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka paziņojums par pārbaudi:

3)

regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Katra dalībvalsts nodrošina, lai Komisijas inspektoriem pēc to pieprasījuma būtu savlaicīga piekļuve visai attiecīgajai drošības dokumentācijai, kas nepieciešama pārbaudes pienākumu veikšanai, un jo īpaši:

4)

regulas 5. pantu groza šādi:

5)

regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Tehniskā palīdzība, kuru Eiropas Jūras drošības aģentūra sniedz Komisijas veiktajām pārbaudēm

Sniedzot tehnisko palīdzību Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu, Eiropas Jūras drošības aģentūra nodrošina tehnisko ekspertu pieejamību dalībai Komisijas veiktajās pārbaudēs, attiecinot to arī uz saistīto sagatavošanas un ziņojumu sniegšanas posmu.”;

6)

regulas 7. pantu groza šādi:

7)

regulas 8. pantu groza šādi:

8)

regulas 10. pantu groza šādi:

9)

regulas 11. panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.   Novērtējot Regulas (EK) Nr. 725/2004 un Direktīvas 2005/65/EK īstenošanu saskaņā ar šo regulu, konstatējumus klasificē vienā no šādām kategorijām:

5.   Ziņojumā sīki apraksta tos pārbaudē gūtos konstatējumus, kuri attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 725/2004 vai Direktīvas 2005/65/EK īstenošanu saskaņā ar šo regulu klasificēti kā “būtiski neatbilst”, “neatbilst”, “atbilst, bet vēlami uzlabojumi” un “nav apstiprināts”.

Ziņojumā var iekļaut ieteikumus koriģējošu darbību veikšanai.”;

10)

regulas 12. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.   Ja dalībvalsts ierosina tūlītējus koriģējošus pasākumus, lai novērstu būtisku neatbilstību, tā par tiem nekavējoties informē Komisiju, pirms Komisija ir sniegusi pārbaudes ziņojumu. Šādā gadījumā ziņojumā norāda dalībvalsts veiktās koriģējošās darbības. Ja tiek veikti tikai provizoriski pasākumi, dalībvalsts par to nekavējoties paziņo Komisijai, kā arī to informē par termiņu, kādā tiks īstenotas pilnīgas un galīgas koriģējošas darbības.”;

11)

regulas 14. un 15. pantu aizstāj ar šādiem:

“14. pants

Informācijas konfidencialitāte

Saskaņā ar spēkā esošajiem piemērojamajiem noteikumiem Komisija, veicot pārbaudes jūras satiksmes drošības jomā, īsteno attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu klasificētu informāciju, kas tai ir pieejama vai ko tai dara zināmu dalībvalstis. Dalībvalstis veic līdzvērtīgus pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem savas valsts tiesību aktiem.

Dalībvalstis un Komisija var apmainīties ar sensitīvu, bet neklasificētu informāciju, ja vien tās nodrošina šādas informācijas aizsardzību atbilstoši piemērojamajām prasībām, ar kurām garantē tās konfidencialitāti.

15. pants

Komisijas pārbaudes programma

1.   Komisija lūdz padomu Komitejai par prioritātēm sakarā ar pārbaudes programmas īstenošanu.

2.   Komisija regulāri informē Komiteju par pārbaudes programmas īstenošanu, kā arī par pārbaužu rezultātiem. Komisija ar dalībvalstīm dalās labā praksē, kas novērota pārbaužu laikā.

Pārbaudes ziņojumus parasti dara pieejamus Komitejai:

12)

regulas 16. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja pārbaudes laikā konstatē būtisku neatbilstību Regulai (EK) Nr. 725/2004 vai Direktīvai 2005/65/EK, kas var ievērojami ietekmēt vispārējo jūras satiksmes drošības līmeni Savienībā un ko nevar tūlītēji novērst vismaz ar provizoriskiem koriģējošiem pasākumiem, Komisija pēc minētās būtiskās neatbilstības paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij par to informē arī citas dalībvalstis.”

31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/34

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/36

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri konkrētās dalībvalstīs. Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I, II, III un IV daļā norādīti un uzskaitīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri ir diferencēti pēc riska līmeņa, pamatojoties uz epidemioloģisko situāciju. Minētajā sarakstā iekļauti konkrēti Igaunijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas apgabali.

(2)

Kopš 2015. gada februāra nav ziņots par Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumiem mājas cūkām Polijas apgabalos, kuri uzskaitīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā. Turklāt minēto apgabalu saimniecībās apmierinošā veidā ir īstenota biodrošības pasākumu pārraudzība, pamatojoties uz valsts programmu biodrošībai, kuras mērķis ir nepieļaut Āfrikas cūku mēra izplatīšanos. Šie fakti norāda uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Attiecīgi minētās dalībvalsts minētie apgabali būtu jāiekļauj Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II, nevis III daļā.

(3)

2016. gada februārī tika konstatēts viens mežacūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri Igaunijā; tas konstatēts apgabalos, kuri uzskaitīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, minētā pielikuma I daļā uzskaitīto apgabalu tiešā tuvumā. Attiecīgi konkrēti apgabali, kas uzskaitīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā, būtu jāiekļauj minētā pielikuma II daļā.

(4)

Novērtējot risku, ko rada dzīvnieku veselības situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Igaunijā un Polijā, būtu jāņem vērā pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstība Savienībā attiecībā uz šo slimību. Lai veiktu mērķtiecīgus dzīvnieku veselības kontroles pasākumus un nepieļautu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatīšanos, kā arī novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un izvairītos no tā, ka trešās valstis nosaka nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā paredzētais Savienības saraksts ar apgabaliem, kuriem piemēro dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju attiecībā uz minēto slimību Igaunijā un Polijā.

(5)

Tāpēc Īstenošanas lēmums 2014/709/ES būtu jāgroza, lai mainītu I un II daļā minētos Igaunijas apgabalus un II un III daļā minētos Polijas apgabalus.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,