19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/1

(1)

Eiropas Parlaments un Padome ar Regulu (ES) 2016/1036 (2) pieņēma kopīgus noteikumus aizsardzībai pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis.

(2)

Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 7. punkts ir pamats tam, kā būtu jānosaka normālā vērtība attiecībā uz importu no ārpustirgus ekonomikas valstīm. Ņemot vērā attīstību dažās valstīs, ir pareizi paredzēt, ka normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz Regulu (ES) 2016/1036, kas grozīta ar šo regulu, sākot no 2017. gada 20. decembra. Attiecībā uz valstīm, kuras izmeklēšanas sākšanas dienā nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalstis un ir uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (3) I pielikumā, normālā vērtība būtu jānosaka saskaņā ar minētajām valstīm izstrādātu īpašu metodiku. Šī regula neskar tirgus ekonomikas valsts statusa noteikšanu kādai no PTO dalībvalstīm vai to protokolu un citu instrumentu noteikumus, saskaņā ar kuriem valstis ir pievienojušās 1994. gada 15. aprīlī noslēgtajam Marakešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (4).

(3)

Ņemot vērā iepriekšējās procedūrās gūto pieredzi, ir lietderīgi precizēt, kādos apstākļos var uzskatīt, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas lielā mērā ietekmē brīvā tirgus spēkus. Konkrēti, ir lietderīgi precizēt, ka šāda situācija ir tad, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Ir arī lietderīgi precizēt, ka, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, būtu jāņem vērā, inter alia, ietekme, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz par to norādes; valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām; diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus; bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde; izkropļotas algu izmaksas; piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.

(4)

Komisijai būtu jāizstrādā, jāpublisko un regulāri jāatjaunina ziņojumi par nozīmīgiem kropļojumiem, uz kuru pamata varētu sākt antidempinga izmeklēšanu, ziņojumos aprakstot tirgus apstākļus saistībā ar minētajiem gadījumiem noteiktā valstī vai nozarē. Šādi ziņojumi un pierādījumi, uz kuriem tie ir balstīti, būtu jāpievieno ikvienai izmeklēšanas lietai saistībā ar konkrēto valsti vai nozari. Šādā izmeklēšanā ieinteresētajām pusēm būtu jādod pietiekama iespēja izteikt piezīmes par ziņojumiem un pierādījumiem, uz kuriem tie ir balstīti. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā attiecīgi starptautiskie standarti, tostarp Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas un attiecīgas daudzpusējās konvencijas vides jomā.

(5)

Izmaksas parasti aprēķina, pamatojoties uz izmeklēšanā iesaistītā eksportētāja un ražotāja dokumentāciju. Tomēr, ja eksportētājvalstī ir tieši vai netieši nozīmīgi kropļojumi, kuru dēļ izmaksas, kas atspoguļotas attiecīgās ieinteresētās puses dokumentācijā, ir mākslīgi pazeminātas, šādas izmaksas var koriģēt vai noteikt, izmantojot ikvienu pieņemamu pamatojumu, arī informāciju no citiem reprezentatīviem tirgiem, starptautiskām cenām vai atsauces vērtībām. Var izmantot arī iekšzemes izmaksas, taču tikai tādā mērā, ciktāl, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas.

(6)

Ja tiek izmantoti reprezentatīvu valstu dati un Komisijai ir jānosaka, vai šādās valstīs ir pietiekama līmeņa sociālā un vides aizsardzība, Komisijai ir jāpārbauda, vai minētās valstis ievēro SDO pamatkonvencijas un attiecīgās daudzpusējās konvencijas vides jomā.

(7)

Ja daļa eksportētāja un ražotāja izmaksu ir izkropļotas, arī ja konkrēts ražošanas līdzeklis ir iegūts no dažādiem avotiem, minētā izmaksu daļa būtu jāaizstāj ar neizkropļotām izmaksām. Ņemot vērā iepriekšējās procedūrās gūto pieredzi, ir lietderīgi arī precizēt, ka, nosakot to, vai trešā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi, būtu pienācīgi jāņem vērā visi tie būtiskie pierādījumi par dominējošiem apstākļiem minētās valsts eksportētāju un ražotāju iekšējā tirgū, kas pievienoti lietas materiāliem un par ko ieinteresētajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt piezīmes, tostarp – iespēja minētajiem eksportētājiem un ražotājiem pārliecinoši pierādīt, ka to iekšzemes izmaksas nav izkropļotas. Šādi pierādījumi ietver attiecīgos ziņojumus, ja tie pieejami. Norādes uz to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, var sniegt arī visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp Savienības ražošanas nozare un arodbiedrības. Šādas norādes un nepieciešamība izvairīties no papildu sloga uzlikšanas Savienības ražošanas nozarei saistībā ar antidempinga instrumenta izmantošanu, jo īpaši ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu ekonomiskās un tirdzniecības īpatnības, būtu jāņem vērā, pieņemot lēmumus par attiecīgo ziņojumu sagatavošanu vai atjaunināšanu.

(8)

Attiecībā uz metodiku, kas izmantota sākotnējā izmeklēšanā un kas jāizmanto pārskatīšanas izmeklēšanā, piemēro Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 9. punktu. Minētajā kontekstā ir lietderīgi precizēt, ka, pārbaudot, vai ir norādes par to, ka apstākļi ir mainījušies, būtu pienācīgi jāņem vērā visi būtiskie pierādījumi, arī attiecīgie ziņojumi par dominējošiem apstākļiem eksportētāju un ražotāju iekšējā tirgū un pierādījumi, uz kuriem šie ziņojumi ir balstīti, kas pievienoti lietas materiāliem un par ko ieinteresētajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

(9)

Ja vien attiecīgo lietu nereglamentē kādi citi konkrēti pārejas noteikumi, ir lietderīgi paredzēt, ka šī regula ir piemērojama visiem lēmumiem par procedūras sākšanu un visām procedūrām, ieskaitot sākotnējo izmeklēšanu un pārskatīšanas izmeklēšanu, kas sāktas 2017. gada 20. decembrī vai pēc minētās dienas, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 9. punktu. Turklāt kā konkrēts pārejas noteikums attiecībā uz pašreizējiem pasākumiem un ņemot vērā to, ka šo jautājumu nereglamentē nekādi citi konkrēti pārejas noteikumi, gadījumā, ja notiek pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 7. punktu uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar metodiku, kura paredzēta Regulā (ES) 2016/1036, kas grozīta ar šo regulu, sākotnējo metodiku būtu jāturpina piemērot līdz pirmās termiņa beigu pārskatīšanas sākšanas pēc šādas pārejas. Lai samazinātu šīs regulas noteikumu apiešanas risku, tāda pati pieeja būtu jāpiemēro pārskatīšanām, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 4. punktu. Ir arī lietderīgi atcerēties, ka pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 7. punktu, uz normālo vērtību, kura aprēķināta saskaņā ar metodiku, kas paredzēta Regulā (ES) 2016/1036, kura grozīta ar šo regulu, nebūtu jāuzskata par pietiekamu pierādījumu Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 3. punkta nozīmē. Šādiem pārejas noteikumiem vajadzētu aizpildīt robu, kas pretējā gadījumā varētu radīt juridisko nenoteiktību, vajadzētu nodrošināt ieinteresētajām pusēm pienācīgu iespēju pielāgoties tam, ka iepriekšējie noteikumi zaudē spēku un stājas spēkā jaunie noteikumi, un veicināt efektīvu, sakārtotu un objektīvu Regulas (ES) 2016/1036 pārvaldību.

(10)

Eiropas Parlaments un Padome ar Regulu (ES) 2016/1037 (5) pieņēma kopīgus noteikumus aizsardzībai pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis. Pieredze liecina, ka faktiskais subsidēšanas apjoms parasti tiek atklāts attiecīgajā izmeklēšanā. Konkrētāk, bieži tiek konstatēts, ka eksportētāji, par kuriem notiek izmeklēšana, izmanto subsīdijas, par kurām nav bijis iespējams skaidri zināt pirms izmeklēšanas. Ir lietderīgi precizēt, ka gadījumos, kad kādā noteiktā izmeklēšanā vai pārskatīšanā tiek konstatētas šādas subsīdijas, Komisijai būtu attiecīgajai izcelsmes valstij un/vai eksportētājvalstij jāpiedāvā papildu apspriešanās attiecībā uz šādām izmeklēšanā konstatētām subsīdijām. Ja vien attiecīgo jautājumu nereglamentē konkrēti pārejas noteikumi, ir lietderīgi paredzēt, ka šī regula ir piemērojama visiem lēmumiem par procedūras sākšanu un visām procedūrām, ieskaitot sākotnējo izmeklēšanu un pārskatīšanas izmeklēšanu, kas sāktas 2017. gada 20. decembrī vai pēc minētās dienas.

(11)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/1036 un Regula (ES) 2016/1037,

1)

regulas 2. pantam pievieno šādu punktu:

2)

regulas 2. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.   Attiecībā uz importu no valstīm, kuras izmeklēšanas sākšanas dienā nav PTO dalībvalstis un ir minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (*1) I pielikumā, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā attiecīgā reprezentatīvā valstī vai pārdošanas cenu no šādas trešās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu vērtību, tostarp cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo izstrādājumu, vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu samērīgu peļņas procentu.

Attiecīgu reprezentatīvo valsti izvēlas pieņemamā veidā, pievēršot īpašu uzmanību jebkādai ticamai informācijai, kas ir pieejama izvēles izdarīšanas laikā, un jo īpaši vismaz viena eksportētāja un ražotāja sadarbībai minētajā valstī. Ja ir vairāk par vienu šādu valsti, priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstīm ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību. Tāpat ņem vērā arī termiņus. Ja nepieciešams, izmanto attiecīgu reprezentatīvo valsti, kurā veic tādu pašu izmeklēšanu.

Tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas tajā iesaistītās puses tiek informētas par izvēlēto valsti, un tām atvēl 10 dienas piezīmju izteikšanai.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).”;"

3)

regulas 11. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja pastāvošo antidempinga pasākumu pamatā ir normālā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 7. punktu tādā redakcijā, kas bija spēkā 2017. gada 19. decembrī, 2. panta 1.–6.a punktā paredzētā metodika aizstāj sākotnējo normālās vērtības noteikšanai izmantoto metodiku tikai no dienas, kurā sākta minēto pasākumu pirmā termiņa beigu pārskatīšana pēc 2017. gada 19. decembra. Saskaņā ar 11. panta 2. punktu minētie pasākumi paliek spēkā līdz pārskatīšanas pabeigšanai.”;

4)

regulas 11. panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja pastāvošo antidempinga pasākumu pamatā ir normālā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 7. punktu tādā redakcijā, kas bija spēkā 2017. gada 19. decembrī, 2. panta 1.–6.a punktā paredzētā metodika aizstāj sākotnējo normālās vērtības noteikšanai izmantoto metodiku tikai pēc dienas, kurā sākta minēto pasākumu pirmā termiņa beigu pārskatīšana pēc 2017. gada 20. decembra. Saskaņā ar 11. panta 2. punktu minētie pasākumi paliek spēkā līdz pārskatīšanas pabeigšanai.”;

5)

regulas 11. panta 9. punktam pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz apstākļiem, kuri ir būtiski normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar 2. pantu, pienācīgi ņem vērā visus būtiskos pierādījumus, arī attiecīgos ziņojumus par dominējošiem apstākļiem eksportētāju un ražotāju iekšējā tirgū un pierādījumus, uz kuriem šie ziņojumi ir balstīti, kas pievienoti lietas materiāliem un par ko ieinteresētajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.”

6)

regulas 23. pantu aizstāj ar šādu:

“23. pants

Ziņojumi un informācija

1.   Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības 19. panta nozīmē, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, izmeklēšanas izbeigšanu bez pasākumu noteikšanas, atkārtotu izmeklēšanu, pārskatīšanu, nozīmīgiem kropļojumiem un pārbaudes apmeklējumiem un to dažādo struktūru darbību, kuras atbild par šīs regulas īstenošanas un no tās izrietošo pienākumu izpildes uzraudzību.

2.   Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju piedalīties tā atbildīgās komitejas ad hoc sanāksmē, lai izklāstītu un skaidrotu jebkādus jautājumus saistībā ar regulas īstenošanu un sniegtu attiecīgus paskaidrojumus. Parlaments arī var, inter alia, pamatojoties uz pirmajā punktā minēto ziņojumu un šajā punktā minēto izklāstu un skaidrojumiem, paziņot Komisijai jebkādus būtiskus apsvērumus un faktus.

3.   Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei.”