19.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 76/1

(1)

Garantiju fondu ārējai darbībai (“Fonds”) reglamentē ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (2).

(2)

Fondu finansē ar vienu gada maksājumu no Savienības vispārējā budžeta, procentiem no Fonda investētajiem līdzekļiem un ar summām, kas atgūtas no saistības nepildošajiem parādniekiem.

(3)

Riska prēmijas ieņēmumi, kas iegūti Eiropas Investīciju bankas (EIB) finansēšanas darījumos un kas gūst labumu no Savienības budžeta garantijas, būtu izmaksājami Fondam.

(4)

Ja fonda apmērs pārsniedz 10 % no Savienības kopējā neatmaksātā kapitāla saistībām, pārpalikums būtu jāatmaksā Savienības vispārējā budžetā, lai labāk aizsargātu Savienības vispārējo budžetu pret tādu EIB finansēšanas darījumu iespējamu papildu saistību nepildīšanas risku, ar kuriem tiek risināta bēgļu, migrantu, uzņēmējkopienu un tranzīta kopienu un izcelsmes kopienu ekonomiskā noturība ilgtermiņā kā stratēģiska reaģēšana, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009,

1)

regulas 2. pantam pievieno šādu ievilkumu:

2)

regulas 3. panta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja Fonda apmērs pārsniedz 10 % no Savienības kopējā neatmaksātā kapitāla saistībām, pārpalikumu atmaksā Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Minēto pārpalikumu samaksā ar vienu darījumu īpašā Eiropas Savienības vispārējā budžeta ieņēmumu pārskata pozīcijā par n + 1 gadu, pamatojoties uz n – 1 gada beigu starpību starp 10 % no Savienības kopējā neatmaksātā kapitāla saistībām un Fonda neto aktīvu vērtību, kas aprēķināta n gada sākumā.”;

3)

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Komisija uztic Fonda finanšu pārvaldību EIB.

Komisija līdz 2019. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgu ārēju novērtējumu par priekšrocībām un trūkumiem, kas izriet no Fonda un Eiropas fonda ilgtspējīgai attīstībai aktīvu finansiālās pārvaldības uzticēšanas Komisijai, EIB vai abām kopīgi, ņemot vērā attiecīgos tehniskos un institucionālos kritērijus, ko izmanto, lai salīdzinātu aktīvu pārvaldības pakalpojumus, tostarp tehnisko infrastruktūru, sniegto pakalpojumu izmaksas, institucionālo struktūru, ziņošanu, sniegumu, atbildību un zinātību katrā iestādē un citus aktīvu pārvaldības pilnvarojumus attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu. Novērtējumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.”;

4)

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Komisija katru gadu līdz 31. maijam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai gada pārskatu par Fonda pārvaldību iepriekšējā kalendārajā gadā. Gada pārskatā ietver informāciju par Fonda finanšu stāvokli un darbību iepriekšējā kalendārā gada beigās, par finanšu plūsmām, kā arī par būtiskiem darījumiem un jebkādu būtisku informāciju par finanšu kontiem, piemēram, detalizētu informāciju par garantēto aizdevumu neatmaksāto kapitālu vai Fonda aktīviem iepriekšējā kalendārajā gadā, kā arī par secinājumiem un gūto pieredzi. Pārskatā ietver arī informāciju par finanšu pārvaldību, rezultātiem un Fonda risku kalendārā gada beigās. Sākot no 2019. gada un pēc tam ik pēc trīs gadiem tā ietver arī attiecīgi 3. panta otrajā un trešajā daļā minētā 9 % mērķa un Fonda 10 % sliekšņa adekvātuma novērtējumu.”

19.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 76/3

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (4) Savienībā izveidoja siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ar mērķi veicināt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju izmaksefektīvu un ekonomiski izdevīgu samazināšanu.

(2)

Eiropadome 2014. gada oktobrī apņēmās līdz 2030. gadam samazināt Savienības kopējās siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Visām ekonomikas nozarēm ir jādod ieguldījums šo emisiju samazinājumu sasniegšanā, un mērķrādītājs tiks sasniegts izmaksu ziņā pašā efektīvākajā veidā, izmantojot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (“ES ETS”), kas ļaus līdz 2030. gadam emisijas samazināt par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. To apliecināja arī Savienības un tās dalībvalstu iecerētās valsts noteiktās samazināšanas saistības, kas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam iesniegtas 2015. gada 6. martā.

(3)

Parīzes nolīgums, kas tika pieņemts 2015. gada 12. decembrī saskaņā ar UNFCCC (“Parīzes nolīgums”), stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Tā Puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Puses ir arī vienojušās periodiski izsvērt Parīzes nolīguma īstenošanas norisi nolūkā novērtēt kopējo virzību uz Parīzes nolīguma ieceri un tā ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/29/EK (5), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK (6) abu likumdevēju pausto apņemšanos visām ekonomikas nozarēm būtu jāsniedz ieguldījums siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanā. Saskaņā ar Parīzes nolīgumu Savienība un tās dalībvalstis ir izvirzījušās sev samazināšanas mērķi visas ekonomikas mērogā. Notiek centieni ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) starpniecību samazināt starptautiskā jūras transporta emisijas, un tie būtu jāveicina. SJO ir izstrādājusi procesu, lai 2018. gadā pieņemtu sākotnējo stratēģiju siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai no starptautiskās kuģniecības. Šajā sākotnējā stratēģijā iekļautais vērienīgas emisiju samazināšanas mērķis ir kļuvis steidzams, un tas ir svarīgs, lai nodrošinātu, ka starptautiskā kuģniecība sniedz taisnīgu ieguldījumu centienos, kas nepieciešami, lai saskaņā ar Parīzes nolīgumā panākto vienošanos sasniegtu mērķi par samazināšanu krietni zem 2 °C atzīmes. Komisijai tas būtu regulāri jāpārskata un vismaz reizi gadā jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu, kas panākts SJO virzībā uz vērienīgu emisiju samazināšanas mērķi, un par papildu pasākumiem, lai nodrošinātu, ka šī nozare sniedz pienācīgu ieguldījumu centienos, kas nepieciešami, lai sasniegtu mērķus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīgumu. SJO vai Savienībai būtu jāsāk rīkoties 2023. gadā, tostarp jāveic sagatavošanas darbs saistībā ar pieņemšanu un īstenošanu, un visām ieinteresētajām personām tas būtu pienācīgi jāapspriež.

(5)

2014. gada oktobra Eiropadome secinājumos apliecināja, ka labi funkcionējoša, reformēta ES ETS, kas papildināta ar instrumentu tirgus stabilizēšanai, būs galvenais Eiropas rīks samazinājuma mērķrādītāja vismaz 40 % apmērā sasniegšanai; paredzēts, ka, sākot ar 2021. gadu, gada lineārā samazinājuma koeficients būs 2,2 %. Eiropadome arī apstiprināja, ka bezmaksas kvotu piešķiršana netiks izbeigta un ka pašreizējie pasākumi turpināsies pēc 2020. gada, lai novērstu klimata politikas izraisītas oglekļa emisiju pārvirzes risku, kamēr citās lielās tautsaimniecībās netiek veikti salīdzināmi pasākumi, un ka netiks samazināts izsolāmo kvotu īpatsvars. Izsolāmo kvotu īpatsvars Direktīvā 2003/87/EK būtu jānosaka procentos: tas ļautu lēmumus par investīcijām plānot ar lielāku noteiktību, uzlabotu pārredzamību un padarītu sistēmu kopumā vienkāršāku un saprotamāku.

(6)

Viena no galvenajām Savienības prioritātēm ir izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, lai apgādātu iedzīvotājus un ražošanas nozares ar drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un cenas ziņā pieejamu enerģiju. Lai to sasniegtu, ir jāturpina vērienīgie klimata pasākumi, izmantojot ES ETS, kas ir Savienības klimata politikas stūrakmens, un ir arī sekmīgi jāstrādā pie pārējiem Enerģētikas politikas aspektiem. Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas politikas pamatstratēģijā nosprausto vērienīgo ieceru realizācija sekmēs saprātīgas oglekļa cenas veidošanos un turpinās stimulēt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu.

(7)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā noteikts, ka Savienības politika balstās uz principu, ka maksā piesārņotājs, tāpēc Direktīvā 2003/87/EK ir paredzēts, ka laika gaitā ir jāpāriet uz visu kvotu izsolīšanu. Lai nepieļautu oglekļa emisiju pārvirzi, ir pamatojama pilnīgas izsolīšanas atlikšana uz laiku, un mērķtiecīga bezmaksas kvotu iedalīšana rūpniecības nozarēm ir pamatota, lai varētu novērst reālu risku, ka siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju apjoms pieaugs trešās valstīs, kur rūpniecībai netiek piemēroti līdzvērtīgi oglekļa emisiju ierobežojumi, kamēr vien citās lielajās tautsaimniecībās netiek īstenoti līdzvērtīgi klimata politikas pasākumi.

(8)

Kvotu izsolīšana vēl aizvien ir virsprincips, bezmaksas kvotu piešķiršana ir tikai izņēmums. Komisijas ietekmes novērtējumā ir precizēts, ka izsolāmo kvotu īpatsvars laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam ir 57 %. Minēto 57 % īpatsvaru principā būtu jāsaglabā. To veido dalībvalstu vārdā izsolītās kvotas, t. sk. kvotas, kas rezervētas jaunām iekārtām, bet vēl nav iedalītas, kvotas, kas paredzētas elektroenerģijas ražošanas modernizācijai dažās dalībvalstīs, un kvotas, ko paredzēts izsolīt vēlāk, jo tās ir iekļautas tirgus stabilitātes rezervē, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/1814 (7). Minētajā daļā būtu jāiekļauj 75 miljoni kvotu, ko izmanto inovācijas atbalstam. Gadījumā, ja pieprasījums pēc bezmaksas kvotām rada nepieciešamību līdz 2030. gadam piemērot vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu, izsolāmo kvotu īpatsvars desmit gadu laikposmā, kas sākas 2021. gada 1. janvārī, būtu jāsamazina līdz 3 % no kopējā kvotu daudzuma. Solidaritātes, izaugsmes un starpsavienojumu labad 10 % no kvotām, ko izsolīs dalībvalstis, būtu jāsadala starp tām dalībvalstīm, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās nepārsniedza 90 % no Savienības vidējā rādītāja 2013. gadā, un pārējās kvotas būtu jāsadala starp visām dalībvalstīm, balstoties uz verificētajām emisijām. Izņēmumu no devuma saistībā ar minēto sadalījumu laikposmā no 2013.–2020. gada attiecībā uz dažām dalībvalstīm, kur vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju par vairāk nekā 20 % pārsniedz Savienības vidējo rādītāju, būtu jāizbeidz piemērot.

(9)

Atzīstot saikni starp klimata politiku Savienības un valstu līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai anulēt kvotas no sava izsolīšanas apjoma gadījumā, ja to teritorijā notiek elektroenerģijas ražošanas jaudu slēgšana. Lai nodrošinātu prognozējamību operatoriem un tirgus dalībniekiem attiecībā uz izsolāmo kvotu pieejamo apjomu, iespēja anulēt kvotas tādos gadījumos būtu jāierobežo, attiecinot tikai uz apjomu, kas atbilst attiecīgās iekārtas vidējām verificētajām emisijām piecu gadu laikposmā pirms slēgšanas.

(10)

Lai saglabātu emisiju samazināšanas sniegtos vidiskos ieguvumus Savienībā, kamēr trešās valstis nerīkojas tā, lai rūpniecības nozarei būtu līdzvērtīgs stimuls emisijas samazināt, arī turpmāk būtu jāiedala pagaidu bezmaksas kvotas iekārtām tādās nozarēs un apakšnozarēs, ko patiesi apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks. ES ETS darbības laikā apkopotā pieredze ir apliecinājusi, ka nozares un apakšnozares oglekļa emisiju pārvirzes risks apdraud dažādā mērā un ka bezmaksas kvotu piešķiršana oglekļa emisiju pārvirzi novērš. Lai gan var uzskatīt, ka dažām nozarēm un apakšnozarēm ir lielāks oglekļa emisiju pārvirzes risks, citas ievērojamu daļu no izmaksām, ko rada emisijas kvotu iegāde, var iekļaut savu ražojumu cenā, nezaudējot tirgus daļu, un tām pašām jāsedz tikai atlikušās izmaksas, tāpēc oglekļa emisiju pārvirzes risks tās apdraud maz. Komisijai būtu jānosaka un jādiferencē attiecīgās nozares, pamatojoties uz to tirdzniecības intensitāti un emisiju intensitāti, lai varētu labāk noskaidrot, kuras nozares patiešām apdraud oglekļa emisiju pārvirze.

Lai gan nozaru un apakšnozaru novērtējums būtu jāveic 4-ciparu līmenī (NACE-4 kods), būtu jāparedz arī īpaši apstākļi gadījumos, kad varētu būt lietderīgi iekļaut iespēju pieprasīt novērtējumu 6-ciparu vai 8-ciparu līmenī (Prodcom). Šāda iespēja būtu jānodrošina, ja agrāk ir ticis uzskatīts, ka nozares un apakšnozares ir pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam 6-ciparu vai 8-ciparu līmenī (Prodcom) līmenī, arī ņemot vērā to, ka ar dažiem NACE kodiem, īpaši tiem, kas beidzas ar.99, ietver neviendabīgas darbības, kas nav klasificētas citur (“c.n.”). Ja nozarei vai apakšnozarei piemēro pārstrādes rūpnīcu un citas produkta līmeņatzīmes, šis apstāklis būtu jāņem vērā, lai attiecīgā gadījumā varētu veikt oglekļa emisiju pārvirzes riska kvantitatīvu analīzi, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus produktiem, kurus ražo gan pārstrādes rūpnīcās, gan ķīmiskās rūpnīcās. Ja, balstoties uz tirdzniecības intensitātes un emisiju intensitātes kritērijiem, ir pārsniegts slieksnis, ko nosaka, ņemot vērā, kādas iespējas attiecīgajai nozarei vai apakšnozarei ir izmaksas iekļaut ražojuma cenās, tad nozare vai apakšnozare būtu jāatzīst par tādu, ko apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks. Citas nozares vai apakšnozares būtu jāuzskata par tādām, kam ir zems oglekļa emisiju pārvirzes risks vai kam tāda nav. Turklāt tam, ka tiek ņemtas vērā nozaru un apakšnozaru (te neietilpst elektroenerģijas ražošana) iespējas izmaksas iekļaut ražojumu cenās, būtu jāsamazina negaidīta papildu peļņa. Ja vien saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30. pantu veiktajā pārskatīšanā netiek nolemts citādi, bezmaksas kvotas nozarēm un apakšnozarēm, kuras uzskata par tādām, kam ir zems oglekļa emisiju pārvirzes risks vai kam tāda nav vispār, izņemot centralizēto siltumapgādi, pēc 2026. gada būtu jāsamazina par vienlīdzīgiem apjomiem, lai sasniegtu mērķi līdz 2030. gadam panākt līmeni bez bezmaksas kvotām.

(11)

Līmeņatzīmju vērtības bezmaksas kvotu piešķiršanai, kuras piemērojamas, sākot no 2013. gada, būtu jāpārskata, lai izvairītos no negaidītas papildu peļņas un lai atspoguļotu tehnikas progresu attiecīgajās nozarēs 2007.–2008. gada laikposmā, un pēc tam katrā vēlākā laikposmā, kuram saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 1. punktu nosaka bezmaksas kvotas. Būtu jāparedz, ka iekārtām paredzēto bezmaksas kvotu sadalē izmantoto līmeņatzīmju vērtības, kuras noteiktas, pamatojoties uz 2007. un 2008. gada datiem, tiek atjauninātas atbilstīgi novērotajam uzlabojumam, lai līmeņatzīmju vērtības atspoguļotu tehnikas progresu attiecīgajās nozarēs un būtu pielāgotas attiecīgajam piešķiršanas periodam. Paredzamības labad tas būtu jādara, izmantojot koeficientu, kurš visprecīzāk atspoguļo progresu visās nozarēs un kura noteikšanā būtu jāņem vērā pamatīgi, objektīvi un verificēti dati no iekārtām, apsverot vidējo 10 % visefektīvāko iekārtu rādītājus, lai līmeņatzīmes vērtības atspoguļotu faktisko uzlabojumu. Ja dati uzrāda ikgadēju samazinājumu par mazāk nekā 0,2 % vai vairāk nekā 1,6 % no 2007.–2008. gada vērtības attiecīgajā periodā, attiecīgās līmeņatzīmes vērtība būtu jākoriģē pēc citiem, nevis faktiskajiem uzlabojumiem, lai saglabātu emisiju samazināšanas stimulus un pienācīgi atalgotu inovāciju. Laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam minētajām līmeņatzīmju vērtībām būtu jātiek koriģētām katram gadam laikposma no 2008. gada līdz 2021. līdz 2025. gada vidum par 0,2 % vai 1,6 %, radot uzlabojumu par, attiecīgi, 3 % vai 24 % salīdzinājumā ar laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam piemērojamo vērtību. Attiecībā uz laikposmu no 2026. līdz 2030. gadam minētajām līmeņatzīmju vērtībām būtu jātiek koriģētām tādā pašā veidā, radot uzlabojumu attiecīgi par 4 % vai 32 % salīdzinājumā ar laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam piemērojamo vērtību. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aromātvielu, ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošanai pārstrādes iekārtās un ķīmiskajās rūpnīcās, aromātvielu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtības arī turpmāk būtu jāpieskaņo pārstrādes iekārtu līmeņatzīmēm.

(12)

Iekārtām paredzēto bezmaksas kvotu līmenis būtu labāk jāpieskaņo to faktiskajiem ražošanas līmeņiem. Minētajam nolūkam kvotas būtu periodiski simetriskā veidā jākoriģē, lai ņemtu vērā attiecīgos ražošanas palielinājumus un samazinājumus. Šajā sakarā izmantotajiem datiem vajadzētu būt pilnīgiem, konsekventiem un neatkarīgi verificētiem, un tiem vajadzētu būt tikpat augstam precizitātes un kvalitātes līmenim kā datiem, ko izmanto bezmaksas kvotu piešķiršanai. Ievērojot termiņu, kas piemērojams paziņojumam par ražošanas izmaiņām, un paturot prātā nepieciešamību nodrošināt, ka izmaiņas kvotu sadalē tiek veiktas efektīvā, nediskriminējošā un vienotā veidā, lai nepieļautu nekādas manipulācijas ar kvotu koriģēšanas sistēmu vai tās ļaunprātīgu izmantošanu un lai novērstu lieku administratīvo slogu, minētā robežvērtība būtu jānosaka 15 % līmenī un būtu jāizvērtē, pamatojoties uz divu gadu slīdošo vidējo rādītāju. Komisijai būtu jāspēj apsvērt turpmāki pasākumi, ko būtu jāievieš, piemēram, izmantot absolūtos sliekšņus attiecībā uz kvotu izmaiņām, vai pasākumus attiecībā uz termiņu, kas piemērojams paziņojumam par ražošanas izmaiņām.

(13)

Būtu vēlams, lai dalībvalstis, ievērojot noteikumus par valsts atbalstu, piešķirtu daļēju kompensāciju atsevišķām iekārtām tādās nozarēs vai apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenās, tostarp inter alia par tādas elektroenerģijas patēriņu pašās iekārtās, kas ražota, sadedzinot dūmgāzes, tajās radījusi būtisku oglekļa emisiju pārvirzes risku. Cenšoties netiešo izmaksu kompensēšanai izmantot ne vairāk kā 25 % no ieņēmumiem, kas gūti no kvotu izsoles, dalībvalstis, ļoti iespējams, gan veicinās ES ETS mērķu sasniegšanu, gan saglabās iekšējā tirgus integritāti un konkurences apstākļus. Lai palielinātu pārredzamību attiecībā uz to, cik lielā mērā šāda kompensācija tiek piešķirta, dalībvalstīm regulāri būtu jāsniedz publiski ziņojumi par to īstenotajiem pasākumiem un kompensācijas saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot, ka pienācīgi tiek ņemts vērā konkrētas informācijas konfidenciālais raksturs un ar to saistītie datu aizsardzības apsvērumi. Ja kāda dalībvalsts, lai kompensētu netiešās izmaksas, izmanto būtiskus ieņēmumus no savām izsolēm, vēl jo vairāk tās interesēs ir publiskot šāda lēmuma iemeslus. Pārskatot valsts atbalsta pamatnostādnes attiecībā uz kompensāciju par netiešajām emisijas izmaksām, Komisijai cita starpā būtu jāapsver, cik lietderīgas ir augšējās robežvērtības dalībvalstu piešķirtajā kompensācijā. Pārskatot Direktīvu 2003/87/EK, būtu jāapsver, cik lielā mērā minētie finanšu pasākumi ir bijuši efektīvi, lai izvairītos no būtiska oglekļa emisiju pārvirzes riska, ko izraisa netiešās izmaksas, un jāapsver iespēja turpināt pasākumu saskaņošanu, tostarp saskaņotu mehānismu. Publiskā sektora klimata finansējumam arī turpmāk būs svarīga nozīme resursu piesaistīšanā pēc 2020. gada.

Tāpēc ieņēmumi no izsolēm būtu jāizmanto arī tam, lai neaizsargātās trešās valstīs, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs, finansētu klimata pasākumus, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei, cita starpā ar UNFCCC Klimata pārmaiņu mazināšanas fonda starpniecību. Piesaistāmā klimata finansējuma daudzums būs atkarīgs arī no valsts noteikto devumu vēriena un kvalitātes, turpmākajiem investīciju plāniem un valstu pielāgošanās plānošanas procesiem. Attiecībā uz nepieciešamo politikas pasākumu un investīciju potenciālo sociālo ietekmi dalībvalstīm izsoļu ieņēmumi būtu jāizmanto arī tam, lai veicinātu taisnīgu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, sociālā dialogā ar kopienām un reģioniem veicinot nodarbinātības izmaiņu skartā darbaspēka pārkvalificēšanu un pārorientēšanu.

(14)

Galvenais ilgtermiņa stimuls, kas rodas no Direktīvas 2003/87/EK CO2 uztveršanai un uzglabāšanai (CCS), jaunām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un progresīvām inovācijām mazoglekļa tehnoloģijās un procesos, ieskaitot oglekļa uztveršanu un izmantošanu (“CCU”) videi drošā veidā, ir ar to radītais oglekļa cenas signāls un tas, ka nebūs jānodod kvotas par CO2 emisijām, kas vispār nav radušās vai arī ir nonākušas pastāvīgā uzglabāšanā. Bez tam, lai papildinātu resursus, ko jau tagad izmanto, lai paātrinātu komerciālu CCS iekārtu un inovatīvu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju demonstrējumus, kvotas būtu jāizmanto, lai nodrošinātu garantētus ieguvumus no tādu CCS vai CCU iekārtu, jaunu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un rūpniecisku inovāciju ieviešanas mazoglekļa tehnoloģijās un procesos Savienībā, kā rezultātā CO2 emisijas tiek pietiekamā apjomā uzglabātas vai novērstas, ar noteikumu, ka ir noslēgta vienošanās par dalīšanos zināšanās.

Papildus 400 miljoniem kvotu, kas sākotnēji bija pieejamas laikposmam pēc 2021. gada, ieņēmumus no 300 miljoniem kvotu, kas pieejamas par laikposmu no 2013. gada līdz 2020. gadam un vēl nav paredzētas inovācijas darbībām, būtu jāpapildina ar 50 miljoniem neiedalītu kvotu no tirgus stabilitātes rezerves un jāizmanto laicīgi inovāciju atbalstam. Atkarībā no īpatsvara, līdz kādam tiek samazināts izsolāmo kvotu apjoms, lai izvairītos no nepieciešamības piemērot vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu, kvotu apjoms, kas pieejams saskaņā ar šo fondu, būtu jāpalielina par līdz pat 50 miljoniem kvotu. Lielāko daļu šāda atbalsta būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas ir verificēti novērstas, bet – atkarībā no ieviestās tehnoloģijas un no specifiskiem apstākļiem tajās nozarēs, kur tās ir ieviestas – zināmu atbalstu vajadzētu būt iespējamam atvēlēt gadījumos, kad ir sasniegti iepriekš noteikti atskaites punkti. Atskaites punkti būtu jānosaka tā, lai projektam būtu pieejami adekvāti finanšu līdzekļi. Maksimālais projekta izmaksu procentuālais apjoms, par ko piešķir atbalstu, var svārstīties atkarībā no projekta kategorijas. Pienācīga uzmanība būtu jāpiešķir tiem projektiem, kuriem būs nozīmīga inovatīva ietekme visā Savienībā.

(15)

Grieķijai IKP uz vienu iedzīvotāju 2014. gadā tirgus cenās nesasniedza 60 % no Savienības vidējā rādītāja, taču tā nesaņem atbalstu no modernizācijas fonda, un tāpēc tai būtu jāvar pieprasīt kvotas, lai līdzfinansētu tās teritorijā esošo salu elektroapgādes dekarbonizāciju. Minētās kvotas būtu jānovirza no Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktā minētajiem maksimālajiem kvotu apjomiem, kuri netiek sadalīti bez maksas līdz 2020. gada 31. decembrim, un būtu jāizsola saskaņā ar modernizācijas fondam piemērojamo kārtību.

(16)

No visa kvotu daudzuma 2 % būtu jāatvēl jaunizveidojamam modernizācijas fondam, un šīs kvotas būtu jāizsola saskaņā ar Komisijas Regulā (ES) Nr. 1031/2010 (8) paredzētajiem noteikumiem un kārtību, kā jārīko izsoles kopējā izsoļu platformā. Atkarībā no īpatsvara, līdz kādam tiek samazināts izsolāmo kvotu apjoms, lai izvairītos no nepieciešamības piemērot vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu, kvotu apjoms, kas pieejams saskaņā ar modernizācijas fondu, būtu jāpalielina par līdz pat 0,5 % no kopējā kvotu daudzuma. Dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju (pēc tirgus cenām) 2013. gadā bija mazāks nekā 60 % no Savienības vidējā rādītāja, vajadzētu būt tiesīgām saņemt finansējumu no modernizācijas fonda, un tām vajadzētu būt iespējamam līdz 2030. gadam atkāpties no principa, ka visas kvotas par elektroenerģijas ražošanu ir izsolāmas, proti, izmantojot iespēju sadalīt bezmaksas kvotas, lai pārredzami veicinātu reālas investīcijas enerģētikas sektora modernizācijā, tajā pašā laikā nepieļaujot iekšējā enerģijas tirgus izkropļošanu. Investīcijas no modernizācijas fonda, kuru mērķis ir energoefektivitātes uzlabošana, varētu ietvert investīcijas transporta elektrifikācijā, jo īpaši autotransporta elektrifikācijā. Noteikumiem par modernizācijas fondu būtu jāveido saskanīga, visaptveroša un pārredzama sistēma, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku īstenošanu, ņemot vērā, ka ir jāgādā, lai visi dalībnieki varētu bez grūtībām piekļūt fondam, un iespējas piemērot finanšu sviras efektu investīcijām dalībvalstīs. Pārvaldības struktūras funkcijai vajadzētu būt samērīgai ar mērķi – nodrošināt līdzekļu pienācīgu izmantošanu.

Minētajā pārvaldības struktūrā būtu jāietver investīciju komiteja, un lēmumu pieņemšanas procesā būtu pienācīgi jāņem vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) pieredze, izņemot gadījumus, kad atbalstu piešķir neliela mēroga projektiem, izmantojot aizdevumus no valsts attīstību veicinošas bankas vai piešķīrumus no kādas valsts programmas, kam ir tādi paši mērķi kā modernizācijas fondam. Lai identificētu un atklātu jebkādu potenciālu interešu konfliktu, būtu jāpublicē un regulāri jāatjaunina investīciju komitejas sastāvs, tās locekļu curricula vitae, kā arī viņu interešu deklarācijas. Lai nodrošinātu, ka pienācīgi tiek apmierinātas investīciju vajadzības dalībvalstīs ar zemiem ienākumiem, līdzekļi modernizācijas fondam starp dalībvalstīm būtu jāsadala, balstoties uz verificēto emisiju (50 %) un IKP kritēriju (50 %) kombināciju. Finansiālo atbalstu no modernizācijas fonda varētu sniegt dažādos veidos. Lai līdzekļiem piemērotu finanšu sviras efektu un lai nodrošinātu, ka attiecīgajām investīcijām ir pastiprināta ietekme, bezmaksas kvotas elektroenerģijas ražošanas modernizācijai dažās dalībvalstīs un līdzekļus, kas pieejami no modernizācijas fonda investīcijām ārpus prioritāro jomu saraksta, būtu jāpapildina ar līdzekļiem no privātām juridiskām personām, kas varētu ietvert atsevišķus līdzekļus no tādām privātām juridiskām personām, kuras vai nu pilnībā, vai daļēji atrodas publisku iestāžu īpašumā.

(17)

Lai racionalizētu finansēšanas mehānismus un lai samazinātu administratīvo slogu, kas saistīts ar to īstenošanu, attiecīgajām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot savu 10 % daļu no pārdalītajām kvotām un pagaidu bezmaksas kvotas enerģētikas nozares modernizācijai saskaņā ar modernizācijas fonda noteikumiem. Lai nodrošinātu prognozējamību un pārredzamību attiecībā uz kvotu daudzumu, kas pieejamas vai nu izsolīšanai, vai pagaidu bezmaksas piešķiršanai, un attiecībā uz Modernizācijas fonda pārvaldītajiem aktīviem, dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par savu nodomu palielināt savus līdzekļus saskaņā ar modernizācijas fondu pirms 2021. gada.

(18)

2014. gada oktobra Eiropadome apstiprināja, ka iespēja sadalīt bezmaksas kvotas enerģētikas nozarei būtu jāturpina līdz 2030. gadam un būtu jāuzlabo kārtība – tostarp pārredzamība –, kādā bez maksas pēc izvēles tiek sadalītas kvotas nolūkā modernizēt enerģētikas nozari atsevišķās dalībvalstīs. Investīciju projektus, kuru vērtība sasniedz vai pārsniedz EUR 12,5 miljonus, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāatlasa konkursa procedūrā, balstoties uz skaidriem un pārredzamiem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotu piešķiršanu izmanto, lai veicinātu reālas investīcijas, ar kurām modernizē un dažādo enerģētikas sektoru saskaņā ar Enerģētikas savienības mērķiem. Investīciju projektiem, kuru vērtība ir mazāka par EUR 12,5 miljoniem, arī būtu jābūt tiesīgiem pretendēt uz finansējumu no bezmaksas kvotu piešķiršanas. Šādu investīciju projektu atlasē attiecīgajai dalībvalstij būtu jābalstās uz skaidriem un pārredzamiem kritērijiem. Par atlases procesa rezultātiem būtu jārīko sabiedriska apspriešana. Sabiedrība būtu pienācīgi jāinformē gan investīciju projektu atlases posmā, gan to īstenošanas posmā. Investīcijas būtu jāpapildina ar līdzekļiem no privātām juridiskām personām, kas varētu ietvert atsevišķus līdzekļus no tādām privātām juridiskām personām, kuras pilnībā vai daļēji atrodas publisku iestāžu īpašumā.

(19)

ES ETS finansējumam vajadzētu būt saskanīgam ar mērķiem, kas paredzēti Savienības klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam, un Parīzes nolīgumā noteiktajiem ilgtermiņa mērķiem, kā arī ar citām Savienības finansējuma programmām, lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu efektīvu izmantojumu.

(20)

Pašreizējos noteikumos, kas attiecas uz mazām iekārtām, kuras būtu izslēdzamas no ES ETS, paredzēts, ka izslēgtās iekārtas varēs ETS neiekļaut arī turpmāk, un būtu jāparedz iespēja, ka dalībvalstis var savu izslēgto iekārtu sarakstu atjaunināt, bet dalībvalstis, kas pašlaik šo iespēju neizmanto, var to sākt darīt katra piešķiršanas perioda sākumā. Tajā pašā laikā, lai izvairītos no lieka administratīvā sloga, dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai izslēgt no ES ETS iekārtas, kas emitē mazāk nekā 2 500 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta katrā no trim gadiem pirms katra piešķiršanas perioda sākuma, un rezerves vai dublējuma vienības, kas darbojas mazāk nekā 300 stundas katrā gadā minētajā trīs gadu laikposmā. Arī turpmāk būtu jāpastāv iespējai sistēmā iekļaut papildu darbības un gāzes, tās neuzskatot par jaunām iekārtām. Minētajai iespējai laikposmā pēc 2020. gada iekļaut papildu darbības un gāzes nebūtu jāskar Savienības kopējo kvotu daudzums saskaņā ar ES ETS un no tā izrietošie apjomi.

(21)

Direktīvā 2003/87/EK ir ietverta prasība par to, ka dalībvalstīm ir jāziņo par tās īstenošanu, pamatojoties uz anketu vai formu, ko izstrādā Komisija saskaņā ar Padomes Direktīvā 91/692/EEK (9) paredzēto procedūru. Komisija ir ierosinājusi atcelt prasības par ziņošanu saskaņā ar Direktīvu 91/692/EEK. Tādēļ ir piemēroti atsauci uz Direktīvu 91/692/EEK aizstāt ar atsauci uz Direktīvā 2003/87/EK minēto procedūru.

(22)

Ar Lēmumu (ES) 2015/1814 ir izveidota ES ETS tirgus stabilitātes rezerve, lai izsolāmo kvotu piedāvājumu padarītu elastīgāku, bet pašu sistēmu – noturīgāku. Minētajā lēmumā arī paredzēts, ka kvotas, kas līdz 2020. gadam nav piešķirtas jaunām iekārtām un nav piešķirtas darbības pārtraukšanas vai daļējas pārtraukšanas dēļ, ir jānovirza tirgus stabilitātes rezervē.

(23)

Labi funkcionējoša, reformēta ES ETS ar instrumentu tirgus stabilizēšanai ir viens no svarīgākajiem Savienības līdzekļiem, kā sasniegt 2030. gadam izvirzīto mērķi, par ko panākta vienošanās, un Parīzes nolīgumā noteiktās saistības. Lai novērstu patlaban pastāvošo nelīdzsvarotību starp kvotu pieprasījumu un piedāvājumu tirgū, 2018. gadā saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1814 tiks izveidota tirgus stabilitātes rezerve, un 2019. gadā tā sāks darboties. Ņemot vērā nepieciešamību raidīt uzticamu investīciju signālu CO2 emisiju samazināšanai izmaksefektīvā veidā un ES ETS stiprināšanai, Lēmums (ES) 2015/1814 būtu jāgroza, lai līdz 2023. gada 31. decembrim palielinātu procentuālo lielumu, kuru izmanto to kvotu skaita noteikšanai, ko katru gadu ieskaita rezervē. Turklāt, ja vien netiek noteikts citādi pirmajā pārskatīšanā saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1814 3. pantu, kā ilgtermiņa pasākums ES ETS darbības uzlabošanai būtu jāparedz, ka rezervē turētajām kvotām, kuru daudzums pārsniedz to kvotu kopējo daudzumu, kuras izsolītas iepriekšējā gada laikā, vairs nevajadzētu būt derīgām. Regulāri pārskatot, kā rezerve funkcionē, būtu arī jāapsver, vai saglabāt šo palielināto lielumu.

(24)

Direktīva 2003/87/EK būtu pastāvīgi jāpārskata, ņemot vērā starptautiskās norises un centienus, ko veic, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus. Direktīvas 2003/87/EK 10.a un 10.b pantā minētie pasākumi dažu tādu energoietilpīgu nozaru atbalstam, kuras varētu skart oglekļa emisiju pārvirze, arī būtu pastāvīgi jāpārskata, ņemot vērā klimata politikas pasākumus citās lielajās ekonomikās. Minētajā kontekstā Direktīvas 2003/87/EK pārskatīšanā varētu apsvērt, vai ir lietderīgi esošos pasākumus oglekļa emisiju pārvirzes novēršanai aizstāt, pielāgot vai papildināt ar oglekļa cenas pielāgojumiem vai alternatīviem pasākumiem, ar noteikumu, ka minētie pasākumi ir pilnībā saderīgi ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, lai ES ETS iekļautu tādu produktu importētājus, kurus ražo saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu noteiktās nozares vai apakšnozares. Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei saistībā ar katru globālo izsvēršanu, par ko panākta vienošanās Parīzes nolīgumā, jo īpaši par nepieciešamību pēc stingrākas Savienības politikas un stingrākiem Savienības pasākumiem, tostarp ES ETS, lai gūtu nepieciešamos siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumus no Savienības un tās dalībvalstu puses. Komisijai būtu jāvar Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegt priekšlikumus, lai Direktīvu 2003/87/EK attiecīgā gadījumā grozītu. Komisijai regulārajos ziņojumos, ko tā sniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (10), būtu arī jāizvērtē UNFCCC ietvaros paredzētā 2018. gada veicinošā dialoga (Talanoa dialogs) iznākums.

(25)

Lai varētu pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, ar kuriem papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 3. punktu, 10. panta 4. punktu, 10.a panta 1. un 8. punktu, 10.b panta 5. punktu, 19. panta 3. punktu, 22. pantu, 24. panta 3. punktu, 24.a panta 1. punktu, 25.a panta 1. punktu un 28.c pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Kas attiecas uz deleģējumu attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktu, tās dalībvalstīm, kas kopējo izsoļu platformu neizmanto, arī turpmāk būtu jāvar to neizmantot. Turklāt minētajam deleģējumam arī nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības noteikt to, kā izlietot ieņēmumus no izsolēm.

(26)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punkta trešās līdz sestās daļas un 21. punkta, 10.d panta, 14. panta 1. un 2. punkta, 15., 16. panta un 21. panta 1. punkta un minētās direktīvas IV un V pielikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(27)

Lai Komisijai nodoto pilnvarojumu skaitu samazinātu līdz minimumam, būtu jāatceļ pašreizējās pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz: Direktīvas 2003/87/EK 3.f panta 9. punktā paredzēto īpašās rezerves izmantošanu, minētās direktīvas 11.a panta 8. punktā paredzēto apmainīšanai domāto starptautisko kredītu daudzumu tālāku precizēšanu un apmaināmo starptautisko kredītu daudzumu piešķiršanu, un minētās direktīvas 11.a panta 9. punktā paredzēto sīkāku standartu noteikšanu par to, kādus kredītus var apmainīt, un minētās direktīvas 11.b panta 7. punktā paredzēto sīkāku noteikumu noteikšanu par dubultas uzskaites novēršanu. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem pieņemtos tiesību aktus turpina piemērot.

(28)

Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK pieņemtos aktus attiecībā uz priekšmetu, par kuru šajā direktīvā Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos vai īstenošanas aktus, turpina piemērot, līdz tā tos atceļ vai groza. Komisijas Lēmuma 2011/278/ES (13) I pielikuma pēdējo aili atcels tad, ja Komisija pieņems īstenošanas aktu, lai noteiktu pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas kvotu piešķiršanai, un tad, kad Komisija to izdarīs. Lai palielinātu paredzamību un vienkāršotu administratīvos procesus, Komisijas Lēmumam 2014/746/ES (14) būtu jāpaliek piemērojamam līdz 2020. gada beigām.

(29)

Ar šajā direktīvā minētajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un par Savienības reģistru, būtu jācenšas pēc iespējas vienkāršot noteikumus un mazināt administratīvo slogu, negraujot ES ETS vides integritāti, drošību vai uzticamību. Izstrādājot minētos aktus, Komisijai būtu jo īpaši jāvērtē vienkāršotu monitoringa noteikumu efektivitāte, tostarp attiecībā uz ārkārtas un dublējošām elektrības ražošanas iekārtām, ņemot vērā darbības stundas gadā, un attiecībā uz citiem maziem emitētājiem, un arī jāvērtē iespēja šādus noteikumus attīstīt tālāk.

(30)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem (15) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstošajām daļām valsts pieņemtajos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(31)

Šīs direktīvas nolūks ir sekmēt, ka mērķis – augsta līmeņa vides aizsardzība saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu – tiek sasniegts ekonomiski visizdevīgākajiem līdzekļiem, tajā pašā laikā iekārtām paredzot pienācīgu pielāgošanās laiku, bet īpaši skartām personām nodrošinot samērīgi labvēlīgāku režīmu, kas ir maksimāli saskanīgs ar citiem šīs direktīvas mērķiem.

(32)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(33)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

1)

visā direktīvas tekstā terminu “Kopienas sistēma” aizstāj ar “ES ETS” un veic visas nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

2)

grozījums neattiecas uz tekstu latviešu valodā;

3)

visā direktīvas tekstā, izņemot gadījumos, kas minēti šā panta 1. punktā un direktīvas 26. pantā, vārdu “Kopiena” aizstāj ar “Savienība” un veic visas nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

4)

visā direktīvas tekstā vārdus “23. panta 2. punktā minētā regulatīvā procedūra” (attiecīgajos locījumos) aizstāj ar vārdiem “pārbaudes procedūra, kas minēta 22.a panta 2. punktā” (attiecīgajos locījumos);

5)

direktīvas 3.c panta 2. punkta pirmajā daļā un 10. panta 1.a punktā atsauci “13. panta 1. punktā” aizstāj ar atsauci “13. pantā”.

6)

direktīvas 3.g pantā, 5. panta pirmās daļas d) apakšpunktā, 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 10.a panta 2. punkta otrajā daļā, 14. panta 2., 3. un 4. punktā, 19. panta 1. un 4. punktā, 24. panta 3. punkta pirmajā daļā un 29.a panta 4. punktā vārdu “regula” aizstāj ar vārdu “akti” un veic visas nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

7)

direktīvas 3. panta h) punktu aizstāj ar šādu:

8)

direktīvas 3.d panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai šo direktīvu papildinātu attiecībā uz detalizētu kārtību tam, kā dalībvalstis izsola aviācijas kvotas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu vai 3.f panta 8. punktu. To kvotu skaits, kuras katra dalībvalsts katrā laikposmā paredz izsolīt, ir proporcionāls attiecīgās dalībvalsts daļai kopējā aviācijas emisiju daudzumā, kas pieļaujams visām dalībvalstīm atskaites gadā, par ko ziņots, ievērojot 14. panta 3. punktu, un kas pārbaudīts, ievērojot 15. pantu. Šīs direktīvas 3.c panta 1. punktā minētajam laikposmam atskaites gads ir 2010. gads, un katram turpmākajam 3.c pantā minētajam laikposmam atskaites gads ir kalendārais gads, kas beidzas 24 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas izsole. Ar deleģētajiem aktiem nodrošina 10. panta 4. punkta pirmajā daļā izklāstīto principu ievērošanu.”;

9)

direktīvas 3.f panta 9. punktu svītro;

10)

direktīvas 6. panta 1. punkta trešo daļu svītro;

11)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Saskaņošana ar Direktīvu 2010/75/ES

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ja ar iekārtām veic Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (*1) I pielikumā iekļautās darbības, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju atļauju piešķiršanas nosacījumi un procedūra tiek saskaņota ar Direktīvā 2010/75/ES paredzētās atļaujas piešķiršanas nosacījumiem un procedūru. Šīs direktīvas 5., 6. un 7. pantā noteiktās prasības var iekļaut Direktīvā 2010/75/ES paredzētajās procedūrās.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).”;"

12)

direktīvas 9. panta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

“No 2021. gada lineārais koeficients ir 2,2 %.”;

13)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

14)

direktīvas 10.a pantu groza šādi:

15)

direktīvas 10.b un 10.c pantu aizstāj ar šādiem:

“10. b pants

Pārejas pasākumi dažu energoietilpīgu nozaru atbalstam oglekļa emisiju pārvirzes gadījumā

1.   Nozares un apakšnozares uzskata par tādām, ko apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks, ja, to tirdzniecības ar trešām valstīm intensitātes – kas definēta kā attiecība starp kopējo eksporta uz trešām valstīm vērtību, kam pieskaitīta importa no trešām valstīm vērtība, un Eiropas Ekonomikas zonas kopējo tirgus vērtību (gada apgrozījums plus kopējais imports no trešām valstīm) – reizinājums ar to emisiju intensitāti (izmērītu kā kgCO2 attiecību pret to bruto pievienoto vērtību euro) ir lielāks par 0,2. Šādām nozarēm un apakšnozarēm piešķir bezmaksas kvotas laikposmam līdz 2030. gadam par 100 % no daudzuma, kas noteikts, ievērojot 10.a pantu.

2.   Nozares un apakšnozares, attiecībā uz kurām, tirdzniecības intensitātes ar trešām valstīm reizinājums ar to emisiju intensitāti ir lielāks par 0,15, var iekļaut 1. punktā minētajā grupā, izmantojot datus par 2014. līdz 2016. gadu un pamatojoties uz kvalitatīvu novērtējumu un šādiem kritērijiem:

3.   Nozares un apakšnozares, kas nepārsniedz 1. punktā minēto slieksni, bet kuru emisiju intensitāte (izmērīta kā kgCO2 attiecība pret to bruto pievienoto vērtību euro) pārsniedz 1,5, arī vērtē 4-ciparu līmenī (NACE-4 kods). Komisija publisko minētā novērtējuma rezultātus.

Trijos mēnešos pēc pirmajā daļā minētās publiskošanas tajā pašā daļā minētās nozares un apakšnozares var Komisijai lūgt veikt vai nu kvalitatīvu novērtējumu par to oglekļa emisiju pārvirzes risku 4-ciparu līmenī (NACE-4 kods), vai novērtējumu, balstoties uz preču klasifikāciju, ko izmanto, lai apkopotu statistiku par rūpniecisko ražošanu Savienībā, 8-ciparu līmenī (Prodcom). Minētajam nolūkam nozares un apakšnozares kopā ar pieteikumu iesniedz pienācīgi pamatotus, pilnīgus un neatkarīgi verificētus datus, lai Komisija varētu veikt novērtējumu.

Ja nozare vai apakšnozare izvēlas, ka to novērtē 4-ciparu līmenī (NACE-4 kods), to var iekļaut 1. punktā minētajā grupā, balstoties uz 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem. Ja nozare vai apakšnozare izvēlas, ka to novērtē 8-ciparu līmenī (Prodcom), to iekļauj 1. punktā minētajā grupā ar noteikumu, ka šajā līmenī ir pārsniegts 1. punktā minētais slieksnis, proti, 0,2.

Nozares un apakšnozares, kam bezmaksas kvotas aprēķina, balstoties uz 10.a panta 2. punkta ceturtajā daļā minētajām līmeņatzīmju vērtībām, arī var prasīt, lai tās novērtē saskaņā ar šā punkta trešo daļu.

Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, dalībvalsts līdz 2018. gada 30. jūnijam var pieprasīt, lai Komisijas Lēmuma 2014/746/ES (*6) pielikumā uzskaitītu nozari vai apakšnozari uzskata par iekļautu 1. punktā minētajā grupā attiecībā uz klasifikācijām 6-ciparu vai 8-ciparu līmenī (Prodcom). Jebkādu šādu pieprasījumu apsver vienīgi tad, ja pieprasītāja dalībvalsts konstatē, ka minētās atkāpes piemērošana ir pamatota, balstoties uz attiecīgās nozares vai apakšnozares nodrošinātiem pienācīgi pamatotiem, pilnīgiem, verificētiem un revidētiem datiem attiecībā uz pēdējiem pieciem gadiem, un savam pieprasījumam pievieno visu atbilstīgo informāciju. Pamatojoties uz šiem datiem, attiecīgā nozare vai apakšnozare tiek iekļauta attiecībā uz minētajām klasifikācijām, ja, vērtējot pēc neviendabīga 4-ciparu līmeņa (NACE-4 kods), atklājas, ka tai ir ievērojami augstāka tirdzniecības un emisiju intensitāte – 6-ciparu vai 8-ciparu līmenī (Prodcom), kas pārsniedz 1. punktā noteikto slieksni.

4.   Uzskata, ka pārējās nozares un apakšnozares kvotu izmaksu lielāku daļu var iekļaut ražojumu cenās, un tām bezmaksas kvotas piešķir par 30 % apmērā no daudzuma, kas noteikts, ievērojot 10.a pantu. Ja vien saskaņā ar 30. pantu veiktajā pārskatīšanā netiek nolemts citādi, bezmaksas kvotas citām nozarēm un apakšnozarēm, izņemot centralizēto siltumapgādi, samazina par vienlīdzīgu apjomu pēc 2026. gada, lai sasniegtu mērķi līdz 2030. gadam panākt līmeni bez bezmaksas kvotām.

5.   Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai šo direktīvu papildinātu attiecībā uz to nozaru un apakšnozaru noteikšanu, kuras apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks, kā norādīts šā panta 1., 2. un 3. punktā, darbībām 4-ciparu līmenī (NACE-4 kods), ciktāl tas attiecas uz šā panta 1. punktu, pamatojoties uz datiem par trim nesenākajiem kalendārajiem gadiem, par kuriem ir pieejami dati.

10.c pants

Iespēja piešķirt pagaidu bezmaksas kvotas enerģētikas nozares modernizācijai

1.   Atkāpjoties no 10.a panta 1.–5. punkta, dalībvalstīs, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju, izsakot tirgus cenās (EUR), 2013. gadā nesasniedza 60 % no Savienības vidējā rādītāja, var pagaidu kārtā piešķirt bezmaksas kvotas elektroenerģijas ražošanas iekārtām nolūkā modernizēt, diversificēt un ilgtspējīgi pārveidot enerģētikas nozari. Atbalstītās investīcijas ir saskanīgas ar pāreju uz drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, ar mērķiem, ko paredz Savienības klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam, un Parīzes nolīgumā pausto ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Šajā punktā minētā atkāpe zaudē spēku 2030. gada 31. decembrī.

2.   Attiecīgā dalībvalsts organizē konkursa procesu, kam jānotiek vienā vai vairākās kārtās laikā no 2021. līdz 2030. gadam, projektiem, kuru kopējais investīciju apjoms pārsniedz EUR 12,5 miljonus, lai atlasītu investīciju projektus, kurus finansēs ar bezmaksas kvotām. Minētais konkursa process:

Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta un neskarot šā panta 1. punkta pēdējo teikumu, gadījumā, kad investīciju projekts, kas atlasīts konkursa procedūrā, tiek atcelts vai kad netiek sasniegti iecerētie rādītāji, tam paredzētās kvotas agrākais vienu gadu vēlāk var izmantot vienā konkursa procedūras papildu kārtā, lai finansētu citas investīcijas.

Līdz 2019. gada 30. jūnijam ikviena dalībvalsts, kas nodomājusi izmantot izvēles pagaidu bezmaksas kvotas nolūkā modernizēt enerģētikas nozari, sabiedriskai apspriešanai publicē sīki izstrādātu valsts nolikumu, kurā noteikts konkursa process, tostarp pirmajā daļā minētais plānotais kārtu skaits, un atlases kritēriji.

Ja ar bezmaksas kvotām atbalstāmo investīciju projektu vērtība ir mazāka par EUR 12,5 miljoniem un tos neatlasa šajā punktā minētajā konkursa procedūrā, dalībvalsts projektus atlasa, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem. Atlases procesa rezultātus publisko sabiedriskai apspriešanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, attiecīgā dalībvalsts līdz 2019. gada 30. jūnijam sagatavo, publicē un iesniedz Komisijai investīciju sarakstu. Ja vienā un tajā pašā iekārtā veic vairāk nekā vienu investīciju, nosakot, vai iepriekš EUR 12,5 miljonu slieksnis nav pārsniegts, tās vērtē kā vienotu veselumu, ja vien minētās investīcijas nav tehniski vai finansiāli dzīvotspējīgas neatkarīgi cita no citas.

3.   Iecerēto investīciju vērtība ir vismaz vienāda ar piešķirto bezmaksas kvotu tirgus vērtību, tajā pašā laikā ņemot vērā, ka jāierobežo ar to tieši saistīts cenu pieaugums. Tirgus vērtība ir kvotu vidējā cena kopējā izsoles platformā iepriekšējā kalendārajā gadā. Ar atbalstu var segt līdz pat 70 % no attiecīgajām investīciju izmaksām, izmantojot bezmaksas kvotas, ar noteikumu, ka atlikušās izmaksas sedz privātas juridiskās personas.

4.   Pagaidu kārtā piešķirtās bezmaksas kvotas atskaita no tā kvotu daudzuma, ko pretējā gadījumā dalībvalsts izsolītu. Kopējais piešķirto bezmaksas kvotu apjoms nav lielāks par 40 % no kvotu apjoma, ko attiecīgā dalībvalsts saņems laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam saskaņā ar 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kas minētajam laikposmam ir sadalīts vienādos apjomos katram gadam.

5.   Ja dalībvalsts, ievērojot 10.d panta 4. punktu, izmanto kvotas, kas sadalītas Savienības solidaritātes, izaugsmes un starpsavienojumu labad saskaņā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu šī dalībvalsts, atkāpjoties no šā panta 4. punkta, pagaidu bezmaksas kvotu piešķiršanai var izmantot kopējo daudzumu līdz pat 60 % apmērā no kvotām, kas saņemtas laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam saskaņā ar 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu, izmantojot attiecīgu sadalīto kvotu apjomu saskaņā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Visas kvotas, kas nav piešķirtas saskaņā ar šo pantu līdz 2020. gadam, var pārvirzīt uz laikposmu no 2021. līdz 2030. gadam investīcijām, kas atlasītas konkursa procedūrā, kas minēta 2. punktā, ja vien attiecīgā dalībvalsts līdz 2019. gada 30. septembrim nebūs informējusi Komisiju par savu nodomu daļu no minētajām kvotām vai nevienu no tām nepiešķirt laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam un par tā vietā 2020. gadā izsolāmo kvotu apjomu. Ja šādas kvotas piešķir laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam, attiecīgais kvotu apjoms tiek ņemts vērā šā punkta pirmajā daļā izklāstītā 60 % ierobežojuma piemērošanā.

6.   Kvotas operatoriem piešķir, kad tie pierāda, ka ir veiktas investīcijas, kas atlasītas saskaņā konkursa procesa noteikumiem. Ja investīciju rezultātā rodas papildu elektroenerģijas ražošanas jauda, attiecīgais operators arī pierāda, ka tas vai cits saistīts operators pirms papildu jaudas darbības sākuma ir pārtraucis ekspluatēt atbilstīgu apjomu elektroenerģijas ražošanas jaudas ar lielāku emisijietilpību.

7.   Dalībvalstis nosaka, ka atbalstu saņemošajiem elektroenerģijas ražotājiem un tīkla operatoriem katru gadu līdz 28. februārim ir jāziņo par atlasīto investīciju realizāciju, tostarp par līdzsvaru starp bezmaksas kvotām un radītajām investīciju izmaksām, un atbalstīto investīciju veidiem. Dalībvalstis par to iesniedz ziņojumus Komisijai, un Komisija šādus ziņojumus publisko.

(*6)  Komisijas Lēmums 2014/746/ES (2014. gada 27. oktobris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK 2015.–2019. gada periodam nosaka sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks (OV L 308, 29.10.2014., 114. lpp.).”;"

16)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“10.d pants

Modernizācijas fonds

1.   Laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam tiek izveidots fonds, ar kuru atbalsta investīcijas, ko ierosinājušas saņēmējas dalībvalstis, tostarp, lai finansētu neliela mēroga investīciju projektus, energosistēmu modernizācijā un energoefektivitātes uzlabošanā tādās dalībvalstīs, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2013. gadā nesasniedza 60 % no Savienības vidējā rādītāja (“modernizācijas fonds”). Modernizācijas fondu finansē no kvotu izsolēm, kā noteikts 10. pantā.

Atbalstītajām investīcijām jābūt saskanīgām ar šīs direktīvas mērķiem, kā arī ar mērķiem, ko paredz Savienības klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam, un Parīzes nolīgumā paustajiem ilgtermiņa mērķiem. No modernizācijas fonda atbalstu nesniedz elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kurās izmanto cieto fosilo kurināmo, izņemot efektīvai un ilgtspējīgai centralizētajai siltumapgādei dalībvalstīs, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2013. gadā nesasniedza 30 % no Savienības vidējā rādītāja, ar noteikumu, ka vismaz līdzvērtīgas vērtības kvotu apjoms tiek izmantots tādām investīcijām saskaņā ar 10.c pantu, kas neietver cieto fosilo kurināmo.

2.   Vismaz 70 % finanšu resursus no modernizācijas fonda izmanto tam, lai atbalstītu investīcijas elektroenerģijas ražošanā un izmantošanā no atjaunojamiem avotiem, energoefektivitātes uzlabošanā, izņemot energoefektivitātes uzlabošanu, kas saistīta ar elektroenerģijas ražošanu, kurā izmanto cieto fosilo kurināmo, enerģijas uzglabāšanā un energotīklu, tostarp centralizētajā siltumapgādē izmantoto cauruļvadu, un elektropārvades tīklu modernizēšanā un starpsavienojumu palielināšana starp dalībvalstīm, kā arī tam, lai atbalstītu taisnīgu pāreju no oglekļa atkarīgajos reģionos saņēmējās dalībvalstīs, ar mērķi tādējādi atbalstīt darba ņēmēju pārcelšanu, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas celšanu, izglītību, darba meklēšanas iniciatīvas un jaunuzņēmumus, veidojot dialogu ar sociālajiem partneriem. Finansējumu var piešķirt arī investīcijām energoefektivitātē transporta, ēku, lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs.

3.   Modernizācijas fonds darbojas saņēmēju dalībvalstu atbildībā. EIB nodrošina, ka kvotas tiek izsolītas saskaņā ar 10. panta 4. punktā noteiktajiem principiem un kārtību, un ir atbildīga par ieņēmumu pārvaldību. Saņēmusi no Komisijas lēmumu par izmaksu, EIB ieņēmumus nodod dalībvalstīm, kur šī izmaksa investīcijām atbilst šā panta 2. punktam vai, ja investīcijas neietilpst šā panta 2. punktā uzskaitītajās jomās, atbilst investīciju komitejas ieteikumiem. Komisija savu lēmumu pieņem savlaicīgi. Ieņēmumus sadala starp dalībvalstīm atbilstīgi II.b pielikumā noteiktajām daļām saskaņā ar šā panta 6.–12. punktu.

4.   Jebkura attiecīgā dalībvalsts var izmantot kopējo bezmaksas kvotu apjomu, kas piešķirts, ievērojot 10.c panta 4. punktu, vai minētā iedalījuma daļu un to kvotu apjomu, kuras sadalītas Savienības solidaritātes, izaugsmes un starpsavienojumu labad saskaņā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai minētās summas daļu, lai saskaņā ar 10.d pantu atbalstītu investīcijas modernizācijas fonda satvarā, tādējādi palielinot attiecīgajai dalībvalstij iedalītos resursus. Attiecīgā dalībvalsts līdz 2019. gada 30. septembrim Komisijai paziņo attiecīgos kvotu apjomus izmantošanai saskaņā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 10.c un 10.d pantu.

5.   Ar šo modernizācijas fondam tiek izveidota investīciju komiteja. Investīciju komiteju veido viens pārstāvis no katras saņēmējas dalībvalsts, Komisijas un EIB un trīs pārstāvji, ko uz piecu gadu laikposmu ievēl pārējās dalībvalstis. To vada Komisijas pārstāvis. Komitejas sanāksmes kā novērotājs var apmeklēt viens pārstāvis no katras dalībvalsts, kurš nav investīciju komitejas loceklis.

Investīciju komiteja darbojas pārredzami. Investīciju komitejas sastāvu un tās locekļu curricula vitae un interešu deklarācijas dara pieejamas sabiedrībai un vajadzības gadījumā atjaunina.

6.   Pirms saņēmēja dalībvalsts nolemj no savas modernizācijas fonda daļas finansēt kādu investīciju projektu, tā ar attiecīgo investīciju projektu iepazīstina investīciju komiteju un EIB. Ja EIB apstiprina, ka investīcija ietilpst 2. punktā uzskaitītajās jomās, attiecīgā dalībvalsts var sākt investīciju projekta finansēšanu no savas daļas.

Ja investīcija energosistēmu modernizācijas jomā, ko ierosina finansēt no modernizācijas fonda, neietilpst 2. punktā minētajās jomās, investīciju komiteja novērtē minēto investīciju tehnisko un finansiālo pamatotību, tostarp to realizēto emisiju samazinājumu, un izdod ieteikumu par investīciju finansēšanu no modernizācijas fonda. Investīciju komiteja nodrošina, ka ar visām investīcijām saistībā ar centralizētu siltumapgādi tiek panākts būtisks energoefektivitātes uzlabojums un emisiju samazinājumi. Minētais ieteikums var ietvert ierosinājumus par piemērotiem finanšu instrumentiem. Līdz 70 % no attiecīgajām tādu investīciju izmaksām, kuras neietilpst 2. punktā uzskaitītajās jomās, var segt ar modernizācijas fonda līdzekļiem ar noteikumu, ka atlikušās izmaksas sedz privātas juridiskās personas.

7.   Investīciju komiteja ziņojumus un ieteikumus cenšas pieņemt ar konsensu. Ja investīciju komiteja priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nespēj pieņemt lēmumu ar konsensu, tā lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

Ja EIB pārstāvis neapstiprina kāda investīciju projekta finansēšanu, ieteikumu pieņem tikai tad, ja tam par labu balso visu locekļu divu trešdaļu vairākums. Tādā gadījumā ne tās dalībvalsts pārstāvim, kurā tiek realizēts investīciju projekts, ne EIB pārstāvim nav tiesību balsot. Šis apakšpunkts neattiecas uz neliela mēroga projektiem, ko finansē, izmantojot aizdevumus no valsts attīstību veicinošām bankām vai piešķīrumus kādas valsts programmas īstenošanai, kuras specifiskie mērķi saskan ar modernizācijas fonda mērķiem, ar noteikumu, ka ar programmu netiek izmantots vairāk par 10 % no attiecīgās dalībvalsts daļas, kas noteikta II.b pielikumā.

8.   EIB vai investīciju komitejas akti vai ieteikumi, kas veikti, ievērojot 6. un 7. punktu, tiek iesniegti savlaicīgi, un tajos norāda pamatojumu, uz ko tie ir balstīti. Šādus aktus un ieteikumus dara publiski pieejamus.

9.   Saņēmēju dalībvalstu atbildībā ir sekot tam, kā atlasītie projekti tiek īstenoti.

10.   Saņēmējas dalībvalstis ik gadu ziņo Komisijai par modernizācijas fonda finansētajām investīcijām. Ziņojums ir publiski pieejams un ietver:

11.   Investīciju komiteja ik gadu ziņo Komisijai par pieredzi investīciju izvērtēšanā. Komisija, ņemot vērā investīciju komitejas konstatējumus, līdz 2024. gada 31. decembrim pārskata 2. punktā minētās projektu jomas un pamatu, uz kura investīciju komiteja balsta savus ieteikumus.

12.   Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par modernizācijas fonda darbību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā.”;

17)

direktīvas 11. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

“To iekārtu sarakstu, uz kurām attiecas šī direktīva, uz pieciem gadiem, sākot ar 2021. gada 1. janvāri,, iesniedz līdz 2019. gada 30. septembrim, un sarakstus par katru nākamo piecu gadu laikposmu pēc tam iesniedz ik pēc pieciem gadiem. Katrā sarakstā iekļauj informāciju par ražošanas darbībām, siltuma un gāzu pārvadi, elektroenerģijas ražošanu un emisijām apakšiekārtu līmenī piecos kalendārajos gados pirms saraksta iesniegšanas. Bezmaksas kvotas piešķir tikai iekārtām, par kurām ir sniegta šāda informācija.”;

18)

direktīvas 11.a panta 8. un 9. punktu svītro;

19)

direktīvas 11.b panta 7. punktu svītro;

20)

direktīvas 12. panta 4. punktā pievieno šādus teikumus:

“Gadījumā, ja dalībvalsts teritorijā papildu valsts pasākumu dēļ tiek slēgta elektroenerģijas ražošanas jauda, dalībvalstis var anulēt kvotas no kopējā izsolāmo kvotu daudzuma, kā minēts 10. panta 2. punktā, līdz daudzumam, kas atbilst attiecīgās iekārtas vidējām verificētajām emisijām piecu gadu laikposmā pirms slēgšanas. Attiecīgā dalībvalsts par šādu atcelšanas nodomu informē Komisiju saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot 10. panta 4. punktu.”;

21)

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Kvotu derīgums

Kvotas, kas izdotas, sākot ar 2013. gada 1. janvāri, ir beztermiņa. Kvotās, kas izdotas, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, norāda, kurā 10 gadu laikposmā, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, tās tikušas izdotas, un šīs kvotas ir derīgas emisijām, sākot no minētā laikposma pirmā gada.”;

22)

direktīvas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz detalizētu kārtību emisiju monitoringam un ziņošanai un attiecīgā gadījumā darbības datiem par darbībām, kuras uzskaitītas I pielikumā, tonnkilometru datu monitoringu un ziņošanu 3.e un 3.f panta piemērošanas nolūkā, to pamatā liekot IV pielikumā izklāstītos monitoringa un ziņošanas principus un šā panta 2. punktā izklāstītās prasības. Minētajos īstenošanas aktos pie prasībām attiecībā uz monitoringu un ziņošanu par attiecīgās gāzes emisijām ir arī noteikts katras siltumnīcas efektu izraisošas gāzes globālās sasilšanas potenciāls.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā.”;

20)

direktīvas 15. panta ceturto un piekto daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz emisiju ziņojumu verifikāciju, kuri pamatojas uz V pielikumā noteiktajiem principiem, un par verificētāju akreditāciju un pārraudzību. Komisija var pieņemt arī īstenošanas aktus, lai verificētu ziņojumus, ko gaisa kuģu operatori iesniedz, ievērojot 14. panta 3. punktu, un saskaņā ar 3.e un 3.f pantu iesniegtos pieteikumus, tostarp lai pārbaudītu verifikācijas procedūras, ko izmantos pārbaudītāji. Tā paredz nosacījumus akreditācijai un akreditācijas atsaukšanai, savstarpējai atzīšanai un vajadzības gadījumā akreditācijas struktūru vienādranga izvērtēšanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā.”;

24)

direktīvas 16. panta 12. punktu aizstāj ar šādu:

“12.   Komisija pieņem īstenošanas aktus ar sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz šajā pantā minētajām procedūrām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā.”;

25)

direktīvas 19. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai šo direktīvu papildinātu, nosakot visas nepieciešamās prasības attiecībā uz Savienības reģistru tirdzniecības periodam, kas sākas 2013. gada 1. janvārī, un turpmākajiem periodiem standartizētu elektronisku datu bāzu formā, kurās ietverti kopīgi datu elementi, kas ļauj attiecīgi izsekot kvotu piešķiršanu, turēšanu, pārskaitīšanu un anulēšanu un nodrošināt sabiedrības piekļuvi un attiecīgu konfidencialitāti. Minētie deleģētie akti ietver arī kārtību, kā stājas spēkā noteikumi par kvotu savstarpēju atzīšanu, kas ietverti nolīgumos par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaistīšanu.”;

26)

direktīvas 21. pantu groza šādi:

27)

direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

Pielikumu grozījumi

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai attiecīgā gadījumā grozītu šīs direktīvas pielikumus, izņemot I, II.a un II.b pielikumu, ievērojot 21. pantā paredzētos ziņojumus un šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi. Var grozīt IV un V pielikumu, lai uzlabotu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju.”;

28)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“22.a pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013/EK (*7) 26. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē (*8).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

(*7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.)."

(*8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

29)

direktīvas 23. pantu aizstāj ar šādu:

“23. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3.d panta 3. punktā, 10. panta 4. punktā, 10.a panta 1. un 8. punktā, 10.b panta 5. punktā, 19. panta 3. punktā, 22. pantā, 24. panta 3. punktā, 24.a panta 1. punktā, 25.a panta 1. punktā un 28.c pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2018. gada 8. aprīļa.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3.d panta 3. punktā, 10. panta 4. punktā, 10.a panta 1. un 8. punktā, 10.b panta 5. punktā, 19. panta 3. punktā, 22. pantā, 24. panta 3. punktā, 24.a panta 1. punktā, 25.a panta 1. punktā un 28.c pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*9).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3.d panta 3. punktu, 10. panta 4. punktu, 10.a panta 1. un 8. punktu, 10.b panta 5. punktu, 19. panta 3. punktu, 22. pantu, 24. panta 3. punktu, 24.a panta 1. punktu, 25.a panta 1. punktu un 28.c pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*9)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

30)

direktīvas 24. pantu groza šādi:

31)

direktīvas 24.a pantu groza šādi:

32)

direktīvas 25. panta 2. punktu svītro;

33)

direktīvas 25.a panta 1. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

“Ja kāda trešā valsts pieņem pasākumus, lai mazinātu to lidojumu ietekmi uz klimata pārmaiņām, kuri tiek uzsākti no minētās trešās valsts, bet tiek pabeigti Savienībā, Komisija, apspriedusies ar attiecīgo trešo valsti un dalībvalstīm, kas ir 22.a panta 1. punktā minētajā komitejā, apsver pieejamās iespējas, lai nodrošinātu ES ETS un šīs valsts pasākumu optimālu mijiedarbību.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai grozītu šīs direktīvas I pielikumu nolūkā paredzēt, ka lidojumus, kas veikti no attiecīgās trešās valsts, svītro no I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām, vai lai attiecībā uz aviācijas darbībām, kuras uzskaitītas I pielikumā, noteiktu jebkurus citus grozījumus – izņemot attiecībā uz darbības jomu –, kuri prasīti nolīgumā, kas noslēgts, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu.”;

34)

direktīvas 27. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Jebkura šāda iekārta paliek iekļauta ES ETS visā atlikušajā 11. panta 1. punktā minētajā periodā, kura laikā tā tika no jauna iekļauta.”.

35)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“27.a pants

Iekārtu, kas emitē mazāk nekā 2 500 tonnas, izvēles izslēgšana

1.   Dalībvalstis var no ES ETS izslēgt iekārtas, kuras attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņojušas, ka to emisijas (neietverot biomasas emisijas) katrā no trim gadiem pirms paziņošanas saskaņā ar a) apakšpunktu bijušas mazākas par 2 500 tonnām oglekļa dioksīda ekvivalenta ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts:

2.   Ja iekārtu no jauna iekļauj ES ETS saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, jebkādas kvotas, ko piešķir, ievērojot 10.a pantu, piešķir no gada, kad iekārta no jauna iekļauta sistēmā. Šādai iekārtai piešķirtās kvotas atskaita no daudzuma, ko attiecīgā dalībvalsts, kurā atrodas šīs iekārtas, izsolītu saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

3.   Dalībvalstis no ES ETS var arī izslēgt rezerves vai dublējuma vienības, kuras nedarbojās vairāk kā 300 stundu gadā katrā no trim gadiem pirms paziņošanas saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu pie tādiem pašiem nosacījumiem, kā izklāstīts 1. un 2. punktā.”;

36)

direktīvas 28.c pantu aizstāj ar šādu:

“28.c pants

Noteikumi par monitoringu, ziņošanu un verifikāciju globālā tirgus pasākuma vajadzībām

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo direktīvu attiecībā uz emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju ICAO globālā tirgus pasākuma īstenošanas vajadzībām visos maršrutos, uz kuriem tas attiecas. Minēto deleģēto aktu pamatā ir attiecīgie ICAO pieņemtie instrumenti, ar tiem novērš jebkādus konkurences izkropļojumus, un tie ir saskaņā ar principiem, kas ietverti 14. panta 1. punktā minētajos aktos, un nodrošina, ka iesniegtie ziņojumi par emisijām tiek pārbaudīti saskaņā ar 15. pantā paredzētajām pārbaudes principiem un kritērijiem.”;

34)

direktīvas 30. pantu aizstāj ar šādu:

“30. pants

Pārskatīšana atkarībā no Parīzes nolīguma īstenošanas norises un CO2 tirgu attīstības citās lielajās ekonomikās

1.   Šo direktīvu pastāvīgi pārskata atkarībā no starptautiskajām norisēm un centieniem, ko veic, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus.

2.   Šīs direktīvas 10.a un 10.b pantā minētos pasākumus dažu tādu energoietilpīgu nozaru atbalstam, ko var skart oglekļa emisiju pārvirze, arī pastāvīgi pārskata atkarībā no klimata politikas pasākumiem citās lielajās ekonomikās. Šajā sakarā Komisija arī apsver, vai būtu vēl vairāk jāsaskaņo pasākumi saistībā ar netiešo izmaksu kompensēšanu.

3.   Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei saistībā ar katru globālo izvērtējumu, par ko panākta vienošanās Parīzes nolīgumā, jo īpaši par nepieciešamību pēc papildu Savienības politikas un pasākumiem, lai gūtu nepieciešamos siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumus no Savienības un tās dalībvalstu puses, tostarp attiecībā uz 9. pantā minēto lineāro koeficientu. Komisija var Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegt priekšlikumu attiecīga gadījumā grozīt šo direktīvu.

4.   Komisija pirms 2020. gada 1. janvāra iesniedz atjauninātu analīzi par aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, un šai analīzei vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu par to, kā labāk novērst minēto ietekmi.”;

38)

Direktīvas 2003/87/EK II.a pielikumā svītro ierakstus par Beļģiju, Itāliju, Luksemburgu un Zviedriju;

39)

Direktīvas 2003/87/EK II.b pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas I pielikuma tekstu;

40)

Direktīvas 2003/87/EK IV pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.

1)

panta 5. punkta pirmajā daļā pievieno šādu teikumu:

“Atkāpjoties no pirmā un otrā teikuma, līdz 2023. gada 31. decembrim minētajos teikumos minētos procentuālos lielumus un 100 miljonus kvotu divkāršo.”;

2)

pantā iekļauj šādu punktu:

“5.a   Ja vien netiek noteikts citādi pirmajā pārskatīšanā, kas tiek veikta saskaņā ar 3. pantu, sākot no 2023. gada, rezervē turētās kvotas, kuru apjoms pārsniedz to kvotu kopējo apjomu, kuras izsolītas iepriekšējā gada laikā, vairs nav derīgas.”.

19.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 76/28

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/97 (2) tiek saskaņoti valstu noteikumi attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas produktu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu, ko Savienībā veic apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības, un to darbinieki, un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieki.

(2)

Ievērojot Direktīvas (ES) 2016/97 42. panta 1. punktu, normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu minētās direktīvas prasības, dalībvalstīs jāstājas spēkā līdz 2018. gada 23. februārim.

(3)

Komisija 2017. gada 21. septembrī pieņēma Deleģētās regulas (ES) 2017/2358 (3) un (ES) 2017/2359 (4), ar ko papildina Direktīvu (ES) 2016/97.

(4)

Savos lēmumos necelt iebildumus pret Deleģētajām regulām (ES) 2017/2358 un (ES) 2017/2359 Eiropas Parlaments aicināja Komisiju pieņemt tiesību akta priekšlikumu, ar kuru par termiņu to normatīvo un administratīvo aktu piemērošanai, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas (ES) 2016/97 prasības, nosaka 2018. gada 1. oktobri, nevis 2018. gada 23. februāri. Eiropas Parlaments minēto lūgumu pamatoja, uzsverot nepieciešamību apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas izplatītājiem dot vairāk laika labāk sagatavoties Direktīvas (ES) 2016/97 pareizai un efektīvai īstenošanai un īstenot nepieciešamās tehniskās un organizatoriskās izmaiņas nolūkā panākt atbilstību Deleģēto regulu (ES) 2017/2358 un (ES) 2017/2359 prasībām.

(5)

Tādēļ Direktīva (ES) 2016/97 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Ņemot vērā ļoti īso laikposmu līdz tam, kad jāstājas spēkā valstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas (ES) 2016/97 prasības, un lai nodrošinātu juridisko noteiktību un novērstu iespējamus tirgus traucējumus, šai direktīvai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2018. gada 23. februāra.

(7)

Tādējādi ir pamatoti šajā gadījumā piemērot arī atkāpi steidzamības gadījumiem, kura paredzēta 4. pantā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,

1)

direktīvas 42. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādām daļām:

“1.   Dalībvalstis līdz 2018. gada 1. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus ne vēlāk kā no 2018. gada 1. oktobra.”;

2)

direktīvas 44. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Direktīvu 2002/92/EK, kas grozīta ar šīs direktīvas II pielikuma A daļā uzskaitītajām direktīvām, atceļ no 2018. gada 1. oktobra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem šīs direktīvas II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.”

19.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 76/30

(1)

Starptautiskā sabiedrība saskaras ar iepriekš nepieredzētu migrācijas un bēgļu krīzi, kam ir nepieciešama solidaritāte un efektīva finanšu resursu mobilizācija un kas prasa saskaņotu esošo problēmu apzināšanu un pārvarēšanu. Visiem dalībniekiem ir jāsadarbojas, piemērojot ilgtspējīgu vidēja termiņa un ilgtermiņa politiku un efektīvi izmantojot esošās programmas, lai izstrādātu un atbalstītu iniciatīvas, kuras palīdz sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķus un risināt politiskos, sociālos, ekonomiskos un vides faktorus, kas ir migrācijas pamatcēloņi, tostarp – bet ne tikai – nabadzība, nevienlīdzība, demogrāfiskā izaugsme, darbvietu trūkums, ierobežota piekļuve izglītībai un ekonomikas iespējām, nestabilitāte, konflikti, klimata pārmaiņas un ilgtermiņa piespiedu pārvietošanas sekas.

(2)

Lai gan ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt migrācijas pamatcēloņu risināšanai nepieciešamos resursus, Savienība joprojām ir apņēmības pilna īstenot rīcībpolitikas arī citās stratēģiski svarīgākajās jeb prioritārajās jomās, kā noteikts Eiropas Savienības globālajā ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā.

(3)

Ir izstrādāta jauna, uz rezultātiem vērsta sistēma partnerattiecībām ar trešām valstīm, kurā ņemtas vērā visas Savienības politikas jomas un instrumenti. Minētās jaunās partnerattiecību sistēmas ietvaros ir izveidots Savienības ārējo investīciju plāns, lai atbalstītu ieguldījumus reģionos ārpus Savienības, vienlaikus palīdzot sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un risinot migrācijas pamatcēloņus. Tam būtu arī jāpalīdz īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā (“Parīzes nolīgums”) noteiktos mērķus, kā arī mērķus, kurus īsteno ar citiem ārējās darbības finansēšanas instrumentiem.

(4)

Eiropadome 2016. gada 28. jūnijā apstiprināja Eiropas Investīciju bankas (EIB) priekšlikumu ieguldījumam ārējo investīciju plānā, izmantojot EIB noturības iniciatīvu, kas paredzēta, lai veicinātu ieguldījumus dienvidu kaimiņreģionā un Rietumbalkānu valstīs.

(5)

EIB noturības iniciatīvas svarīgākais elements ir EIB ārējo aizdevumu mandāta paplašināšana gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Tas ļautu EIB ātri veicināt ārējo investīciju plāna mērķu sasniegšanu, jo īpaši, sniedzot papildu finansējumu privātā sektora saņēmējiem, lai piesaistītu privātos ieguldījumus un stimulētu ilgtermiņa ieguldījumus.

(6)

Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai stratēģiskā padome, kurā ir pārstāvēta EIB, sniegs norādes par papildināmību starp EIB noturības iniciatīvu un ārējo investīciju plāna elementiem saskaņā ar tās reglamentu un neskarot EIB iekšējās pārvaldības noteikumus.

(7)

EIB ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES (2) tika piešķirta budžeta garantija ārpus Savienības veiktiem finansēšanas darījumiem (“ES garantija”).

(8)

Saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES Komisija sadarbībā ar EIB sagatavoja starpposma pārskata ziņojumu, kurā, balstoties uz neatkarīgu ārējo novērtējumu, novērtēta minētā lēmuma piemērošana.

(9)

Bēgļu, migrantu, uzņēmējkopienu un tranzīta kopienu un izcelsmes kopienu ekonomiskā noturība ilgtermiņā, kas kā stratēģiska atbilde, ar ko risina migrācijas pamatcēloņus, būtu jāiekļauj kā jauns mērķis, ko atbalsta ar ES garantiju (“jaunais mērķis”).

(10)

Darījumi, ko atbalsta saskaņā ar jauno mērķi, būtu jānošķir no Savienības centieniem robežkontroles jomā.

(11)

Lai ar ārējo aizdevumu mandāta palīdzību varētu risināt iespējamās turpmākās problēmas un pievērsties Savienības prioritātēm, kā arī sasniegt jauno mērķi, maksimālais EIB finansēšanas darījumu apjoms, kam piešķirta ES garantija, būtu jāpalielina līdz EUR 32 300 000 000.

(12)

Saskaņā ar vispārējo mandātu EUR 1 400 000 000 būtu jāparedz publiskā sektora projektiem, kuru mērķis ir sasniegt jauno mērķi.

(13)

Saskaņā ar jauno privātā sektora aizdevumu mandātu maksimālā summa EUR 2 300 000 000 apmērā, nepārsniedzot palielināto maksimālo apjomu, būtu jāatvēl projektiem, kuru mērķis ir sasniegt jauno mērķi un uz to būtu attiecināma Savienības vispārējā garantija.

(14)

Viena no EIB galvenajiem mērķiem saskaņā ar ārējo aizdevumu mandātu, proti, atbalsts vietējā privātā sektora attīstībai, jo īpaši atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), sekmīga sasniegšana ir atkarīga no tādiem faktoriem kā MVU piekļuve finansējumam, kredītiem un tehniskajai palīdzībai, no uzņēmējdarbības veicināšanas un no centieniem veicināt pāreju no nepastāvīgas neoficiālās ekonomikas uz oficiālo sektoru. Šajā sakarā ar EIB finansēšanas darījumiem būtu jācenšas atbalstīt mazos ieguldījumu projektus, ko īsteno MVU, kā arī ieguldījumu projektus attālākos lauku apvidos un dzeramā ūdens attīrīšanas, notekūdeņu novadīšanas un atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.

(15)

Būtu jānodrošina papildināmība un saskaņotība ar Savienības iniciatīvām, kuru mērķis ir risināt migrācijas pamatcēloņus, tostarp ar Savienības atbalstu atgriezušos migrantu ilgtspējīgai reintegrācijai izcelsmes valstīs.

(16)

Ievērojot Parīzes nolīgumu, EIB būtu jācenšas saglabāt augstu ar klimatu saistīto darījumu īpatsvaru, kuru apjoms veidotu vismaz 25 % no visiem EIB finansēšanas darījumiem ārpus Savienības. EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES būtu jāatbilst sasniedzamajam mērķim, proti, vismaz 35 % no visiem EIB finansēšanas darījumiem līdz 2020. gadam veikt jaunietekmes ekonomikas un jaunattīstības valstīs ārpus Savienības. EIB būtu jāņem vērā Eiropadomes 2013. gada 22. maija secinājumi par pakāpenisku videi vai ekonomikai kaitīgu subsīdiju, tostarp fosilajiem kurināmajiem paredzētu subsīdiju, izbeigšanu.

(17)

Risks Savienības vispārējam budžetam saistībā ar EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar privātā sektora aizdevumu mandātu būtu jāceno. Šādas riska cenošanas rezultātā radušies ieņēmumi būtu jāiemaksā Garantiju fondā ārējai darbībai, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (3), lai segtu komercrisku un izvairītos no tirgus izkropļojumiem.

(18)

EIB būtu savā rezultātu novērtēšanas sistēmā jāizstrādā un jāievieš virkne rādītāju projektiem, kuru mērķis ir sasniegt jauno mērķi. Tāpēc Komisijas gada ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem būtu jāiekļauj novērtējums par EIB finansēšanas darījumu ieguldījumu jaunā mērķa – tostarp attiecīgā gadījumā ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, vietējās pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu un saskaņotību ar Savienības ārpolitikas prioritātēm un budžeta prioritātēm.

(19)

Saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES veikto EIB finansēšanas darījumu redzamība un pārredzamība, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kuru finansēšanai izmanto finanšu starpniekus, būtu jānodrošina, uzlabojot informācijas pieejamību Savienības iestādēm un plašai sabiedrībai, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt konfidenciālu informāciju un sensitīvu komercinformāciju.

(20)

Attiecīgā Savienības politika, kas īstenojama attiecībā uz jurisdikcijām, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas, ir izklāstīta Savienības tiesību aktos un Padomes secinājumos, jo īpaši 2016. gada 8. novembra secinājumu pielikumā, un visās to pēcāk atjauninātajās versijās.

(21)

Uzticamības pārbaudē par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES, būtu jāietver rūpīga pārbaude par atbilstību piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem un saskaņotajiem starptautiskajiem un Savienības standartiem attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, cīņu pret terorisma finansēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Turklāt saistībā ar ziņojumiem par ārējo aizdevumu mandātu EIB būtu atsevišķi par katru valsti jāsniedz informācija par EIB finansēšanas darījumu atbilstību tās politikai attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, kā arī to starpnieku saraksts, ar kuriem EIB sadarbojas.

(22)

EIB 2016. gada 12. oktobrī apstiprināja EIB noturības iniciatīvu. Vajadzētu būt iespējai attiecināt ES garantiju uz projektiem, kurus īsteno saskaņā ar EIB noturības iniciatīvu un kuri tika apstiprināti pēc minētā datuma un pirms šā lēmuma stāšanās spēkā un garantijas nolīguma noslēgšanas, ja Komisija apstiprina, ka tie atbilst jaunajam mērķim un ievēro garantijas nolīguma nosacījumus.

(23)

Uz EIB finansēšanas darījumiem ar komercsabiedrībām privātā sektora vispārējā garantija būtu attiecināma tikai tad, ja tie veicina iekļaujošu izaugsmi un darbvietu radīšanu, un ja tos pienācīgi neapkalpo vietējie finanšu tirgi.

(24)

EIB finansēšanas darījumiem būtu jāatbilst Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumā “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” izklāstītajiem principiem, tostarp attiecībā uz finanšu starpniekiem.

(25)

Maksimālais EIB starp reģioniem veiktās pārdales apmērs mandāta termiņa laikā būtu jāpalielina no 10 % līdz 20 %, ja mainās Savienības ārējās politikas prioritātes vai steidzamos gadījumos un krīzes situācijās, kas var rasties mandāta termiņa laikā, un saskaņā ar attiecīgajām Eiropas Parlamenta rezolūcijām un Padomes lēmumiem un secinājumiem. Komisijai pār šādu līdzekļu pārdali būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome.

(26)

Ņemot vērā EIB noturības iniciatīvas nozīmi Savienības stratēģijā migrācijas pamatcēloņu risināšanai, kā arī tranzīta kopienu un uzņēmējkopienu vajadzības, joprojām ir ārkārtīgi svarīgi tas, lai tiktu pilnībā absorbēti apjomi, kas paredzēti ārējo aizdevumu mandātā projektiem ar jauno mērķi. Tomēr, ja neparedzētu apstākļu dēļ paredzētās summas nevar tikt pilnībā absorbētas, būtu jāpieļauj arī lielāka elastība. Tādēļ, ja līdz 2019. gada 30. jūnijam EIB secina, ka tā nav spējīga absorbēt savu saskaņā ar EIB noturības iniciatīvu prognozēto mērķi, vajadzētu būt iespējai pārdalīt līdz 20 % no EUR 1 400 000 000, kas saskaņā ar vispārējo mandātu ir paredzēti publiskā sektora projektiem, un no EUR 2 300 000 000, kas paredzēti privātā sektora aizdevumu mandātā, pirmspievienošanās valstīm un saņēmējiem un kaimiņattiecību un partnerattiecību valstīm un/vai starp tiem. Par jebkādu šādu pārdali Komisijai un EIB būtu iepriekš jāvienojas.

(27)

Būtu jāgroza tiesīgo reģionu un valstu un potenciāli tiesīgo reģionu un valstu saraksti, svītrojot reģionus un valstis ar augstu ienākumu līmeni un augstu kredītreitingu, proti, Bruneja, Čīle, Islande, Izraēla, Singapūra, Dienvidkoreja un Taivāna. Turklāt potenciāli tiesīgo reģionu un valstu sarakstam būtu jāpievieno Irāna.

(28)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums Nr. 466/2014/ES,

1)

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Ar ES garantiju saistīto EIB finansēšanas darījumu maksimālais apjoms

1.   Ar ES garantiju saistīto EIB finansēšanas darījumu maksimālais apjoms laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam nepārsniedz EUR 32 300 000 000. No maksimālā apjoma atņem finansēšanas darījumiem sākotnēji paredzētās, bet pēc tam anulētās summas.

Minēto maksimālo apjomu sadala šādi:

2.   Panta 1. punktā minētās maksimālās summas sadala reģionālos maksimālajos apjomos un pakārtotos maksimālajos apjomos, kā noteikts I pielikumā. Ievērojot reģionālos maksimālos apjomus un laikposmā, uz ko attiecas šis lēmums, EIB nodrošina sadalījumu pa valstīm tajos reģionos, uz kuriem attiecas ES garantija, to līdzsvarojot saskaņā ar Savienības ārējās politikas prioritātēm, kuras jāatspoguļo 5. pantā minētajās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnēs.”;

2)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Vispārīgie mērķi un principi

1.   ES garantiju piešķir tikai tiem EIB finansēšanas darījumiem, kuriem saskaņā ar EIB veikto novērtējumu ir papildvērtība un ar kuriem atbalsta jebkuru no šādiem vispārīgajiem mērķiem:

2.   Saglabājot EIB kā investīcijas bankas atšķirīgās īpašības, finansēšanas darījumi, ko EIB veic saskaņā ar šo lēmumu, palīdz ievērot vispārīgās Savienības intereses, jo īpaši Savienības ārējo darbību regulējošos principus, kā minēts LES 21. pantā, un palīdz īstenot tos starptautiskos nolīgumus vides jomā, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība. EIB vadības struktūras tiek mudinātas veikt nepieciešamos EIB darbības pielāgošanas pasākumus, lai tā varētu efektīvi atbalstīt Savienības ārpolitiku un pienācīgi ievērot šajā lēmumā noteiktās prasības.

3.   Reģionālā integrācija valstu starpā, tostarp īpaši ekonomiskā integrācija starp pirmspievienošanās valstīm un saņēmējiem, kaimiņattiecību un partnerattiecību valstīm un Savienību, ir EIB finansēšanas darījumu pamatmērķis jomās, uz kurām attiecas 1. punktā noteiktie vispārīgie mērķi. EIB veic finansēšanas darījumus saņēmējvalstīs tajās jomās, uz kurām attiecas minētie vispārīgie mērķi, sniedzot atbalstu ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, ar kuriem veicina ekonomikas integrāciju Savienībā.

4.   Jaunattīstības valstīs, kas noteiktas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā, EIB finansēšanas darījumi saskaņā ar LESD 208. un 209. pantu veicina Savienības attīstības sadarbības politikas mērķus, jo īpaši – samazināt nabadzību, izmantojot iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu ekonomisko, vides un sociālo attīstību.

5.   Lai nodrošinātu to, ka privātā sektora ieguldījumiem ir vislielākā iespējamā ietekme uz attīstību, EIB cenšas veicināt labvēlīgu apstākļu radīšanu privātajiem uzņēmumiem un ieguldījumiem un prioritāri nodrošina, lai saņēmējvalstīs tiktu stiprināts vietējais privātais sektors, tostarp kooperatīvi un sociālie uzņēmumi, atbalstot vietējos ieguldījumus, kā paredzēts 1. punkta a) apakšpunktā. EIB ar finansēšanas darījumiem, kuri atbalsta 1. punktā izklāstītos vispārīgos mērķus, cenšas arī pastiprināt savu atbalstu saņēmējvalsts un Savienības MVU īstenotiem ieguldījumu projektiem, darot pieejamu finansējumu jauniem ieguldījumu projektiem, ko īsteno MVU. EIB finansēšanas darījumi cita starpā dod MVU iespēju izmantot priekšrocību piekļūt tirgum valstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu, un integrēties globālās vērtību ķēdēs un turpina sekmēt Savienības uzņēmumu konkurētspējas pastiprināšanu.

Lai efektīvi uzraudzītu un izvērtētu līdzekļu izlietojumu attiecīgo MVU labā, EIB veic pienācīgu uzticamības pārbaudi un izveido un uztur atbilstīgus līgumiskos noteikumus, ar kuriem nosaka standarta ziņošanas pienākumus gan finanšu starpniekiem, gan galīgajiem saņēmējiem. EIB cenšas apzināt šķēršļus finansējumam, ar kuriem saskaras MVU, un veicina šo šķēršļu novēršanu.

EIB sadarbojas ar finanšu starpniekiem, kas var atbalstīt MVU konkrētās vajadzības valstīs, kurās EIB darbojas un kuras ievēro 13. panta prasības, kas transponētas nolīgumos saskaņā ar minētā panta 1. punkta trešo daļu.

6.   Ar EIB finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto vispārīgo mērķi, galvenokārt atbalsta ieguldījumu projektus transporta, enerģētikas, vides infrastruktūras, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, veselības un izglītības jomās. Starp tām ir arī enerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem un šādas enerģijas integrācija, energoefektivitātes pasākumi, energosistēmu pārveide, kas dod iespēju pāriet uz mazāk oglekļietilpīgām tehnoloģijām un degvielas veidiem, ilgtspējīga energoapgādes drošība un enerģētikas infrastruktūra, tostarp gāzes ražošanai un transportēšanai uz Savienības enerģijas tirgu, kā arī lauku apvidu elektrifikācija, vides infrastruktūra, piemēram, ūdens, sanitārijas un zaļā infrastruktūra, telesakaru un platjoslas tīkla infrastruktūra.

7.   Ar EIB finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktos vispārīgos mērķus, atbalsta ieguldījumu projektus, kuri paredzēti, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, un kuri sekmē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un saskaņā ar minēto konvenciju pieņemtā Parīzes nolīguma vispārējo mērķu sasniegšanu, jo īpaši projektus, kas paredzēti tam, lai nepieļautu vai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un mazinātu oglekļa dioksīda pēdu atjaunojamo energoresursu jomās, energoefektivitātes un ilgtspējīga transporta jomās, vai lai palielinātu apdraudētāko valstu, nozaru un kopienu spējas pielāgoties nelabvēlīgajām klimata pārmaiņu sekām.

Atbilstības kritēriji projektiem, kas saistīti ar rīcību klimata jomā, ir noteikti EIB klimata stratēģijā. Pamatojoties uz EIB izstrādātajām metodoloģijām projekta siltumnīcefekta gāzu emisiju un emisiju izmaiņu novērtēšanai, oglekļa dioksīda pēdas analīzi iekļauj ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā, lai noteiktu, vai projektā iekļautie priekšlikumi optimāli uzlabo energoefektivitāti.

Laikposmā, uz kuru attiecas šis lēmums, EIB cenšas saglabāt lielu ar klimatu saistītu darījumu apjomu, kura apmērs veido vismaz 25 % no visiem EIB finansēšanas darījumiem ārpus Savienības. EIB finansējums saskaņā ar šo lēmumu atbilst sasniedzamajam mērķim, proti, vismaz 35 % no visiem EIB finansēšanas darījumiem līdz 2020. gadam veikt jaunietekmes ekonomikas un jaunattīstības valstīs ārpus Savienības.

EIB finansēšanas darījumos cita starpā ir integrētas konkrētas darbības, kuru mērķis ir pakāpeniski atteikties no tādu projektu finansēšanas, kuri Savienību kavē sasniegt mērķus klimata jomā un pastiprināt centienus, lai atbalstītu atjaunojamos energoresursus un energoefektivitāti.

EIB savā ieguldījumā, ko tā sniedz projektiem EIB finansēšanas darījumos saskaņā ar EIB ārējo aizdevumu mandātu, veicina elementus, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām.

8.   Ar EIB finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktos vispārīgos mērķus, atbalsta ieguldījumu projektus, lai risinātu ar migrācijas pamatcēloņiem saistītos jautājumus un veicinātu ekonomisko noturību ilgtermiņā un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, un nodrošina ilgtspējīgu attīstību saņēmējās valstīs.

Vienlaikus nodrošinot pilnīgu cilvēktiesību, darba un sociālo tiesību, pamatbrīvību un dzimumu līdztiesības ievērošanu ar tiesībās balstītu pieeju, kas aptver visas cilvēktiesības un sociālās tiesības, atbilstoši pārredzamības, līdzdalības, nediskriminācijas un pārskatatbildības principiem, ar EIB finansēšanas darījumiem:

EIB finansēšanas darījumi sniedz atbalstu:

9.   EIB finansēšanas darījumi, ar kuriem atbalsta 1. punktā izklāstītos vispārīgos mērķus, atzīst, ka dzimumu līdztiesība ir transversāls jautājums, kas ir būtisks ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un svarīgs elements projektu uzticamības pārbaudē. Visiem šādiem finansēšanas darījumiem piemēro dzimumperspektīvu. EIB nodrošina, lai visi EIB finansēšanas darījumi atbilstu saistībām, kas izklāstītas tās dzimumu līdztiesības stratēģijā un dzimumu līdztiesības rīcības plānā.

10.   EIB cenšas nodrošināt, lai uzņēmumi, kas piedalās EIB līdzfinansētos projektos, ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/54/EK (*1) izklāstītos samaksas pārredzamības un dzimumu līdztiesības principus, un vienādas darba samaksas principu. Pieņemot lēmumus par projektu finansēšanu, EIB ņem vērā potenciālo saņēmēju uzņēmumu darbību vienādas darba samaksas un korporatīvās sociālās atbildības jomā.

11.   Ar ES garantiju sedz tikai tos EIB finansēšanas darījumus, ko veic valstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu un kuras ar EIB ir noslēgušas pamatnolīgumu, ar ko nosaka juridiskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem veic šādus darījumus, un kas atbilst EIB paziņojumam par vides un sociālajiem principiem un standartiem un tās Vides un sociālās prakses rokasgrāmatai.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).”;"

3)

lēmuma 5. pantu groza šādi:

4)

lēmuma 8. pantu groza šādi:

5)

lēmuma 9. pantu groza šādi:

6)

lēmuma 10. pantam pievieno šādu punktu:

“Riskam Savienības budžetam saistībā ar EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar privātā sektora aizdevumu mandātu, kā minēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nosaka cenu un komercriska cenošanas rezultātā radušos ieņēmumus iemaksā Garantiju fondā.”;

7)

lēmuma 11. panta 1. punktu groza šādi:

8)

lēmuma 12. pantu groza šādi:

9)

lēmuma 13.un 14. pantu aizstāj ar šādiem:

“13. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, cīņa pret terorisma finansēšanu, nodokļi un jurisdikcijas, kas nesadarbojas

1.   Īstenojot finansēšanas darījumus, uz kuriem attiecas šis lēmums, EIB ievēro piemērojamos Savienības tiesību aktus un saskaņotos starptautiskos un Savienības standartus, un tāpēc saskaņā ar šo lēmumu neatbalsta projektus, kas veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu nodokļu jomā vai nodokļu apiešanu.

Turklāt EIB neiesaistās jaunos vai atjauninātos darījumos ar vienībām, kas ir inkorporētas vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku ir iekļautas tādu jurisdikciju sarakstā, kas nesadarbojas, vai kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (*2) 9. panta 2. punktu ir identificētas kā augsta riska trešās valstis, vai kuras faktiski neievēro Savienības vai starptautiski saskaņotus nodokļu standartus attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu. EIB no šī principa var atkāpties tikai tad, ja projekts fiziski ir īstenots kādā no minētajām jurisdikcijām un nav nekādu pazīmju, ka attiecīgais darījums veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu nodokļu jomā vai nodokļu apiešanu.

Noslēdzot nolīgumus ar finanšu starpniekiem, EIB transponē šajā pantā minētās prasības attiecīgajos nolīgumos un prasa finanšu starpniekiem ziņot par šo prasību ievērošanu.

EIB pārskata savu politiku attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, ne vēlāk kā pēc tam, kad ir pieņemts Savienības saraksts ar jurisdikcijām, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas. EIB pēc tam katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā politika attiecībā uz jurisdikcijām, kuras nesadarbojas, tiek īstenota attiecībā uz tās finansēšanas darījumiem, iekļaujot arī informāciju par katru valsti atsevišķi un sarakstu ar starpniekiem, ar kuriem tā sadarbojas.

2.   Īstenojot finansēšanas darījumus, uz kuriem attiecas šis lēmums, EIB piemēro principus un standartus, kuri noteikti Savienības tiesībās, ar ko nepieļauj finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/847 (*3) un Direktīvā (ES) 2015/849. EIB jo īpaši nodrošina, ka ne tiešu finansējumu, ne finansējumu ar starpnieku palīdzību saskaņā ar šo lēmumu nevar saņemt, ja nav publiskota informācija par faktiskajām īpašumtiesībām atbilstoši Direktīvai (ES) 2015/849.

14. pants

Garantijas nolīgums

Komisija un EIB paraksta garantijas nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz ES garantiju, kā noteikts 8. pantā. Minēto garantijas nolīgumu dara zināmu Eiropas Parlamentam un Padomei, ņemot vērā to attiecīgos iekšējās informācijas noteikumus, ar ko reglamentē konfidenciālas informācijas apstrādi.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.)."

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.)”;"

10)

lēmuma 18. pantu groza šādi:

11)

lēmuma 20. pantu aizstāj ar šādu:

“20. pants

Ziņošana

Komisija līdz 2019. gada 30. jūnijam Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā izvērtēta šā lēmuma piemērošana un sniegts ieguldījums iespējamam jaunam lēmumam par to EIB finansēšanas darījumu tvērumu saskaņā ar EIB ārējo aizdevumu mandātu, uz ko attiecas ES garantija.

Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu.”;

12)

iekļauj šādu pantu:

“20.a pants

Pārejas noteikumi

EIB var finansēt projektus, kas apstiprināti pēc 2016. gada 12. oktobra un pirms 2018. gada 8. aprīļa, un pirms Komisija un EIB noslēdz garantijas nolīgumu. Uz šādiem projektiem var attiekties ES garantija, ja Komisija apstiprina, ka tie atbilst 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajam mērķim un ievēro garantijas nolīguma nosacījumus.”;

13)

I, II un III pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu;

14)

IV pielikuma pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“EIB darbību partnervalstīs, kas piedalās pirmspievienošanās procesā, īsteno saskaņā ar pievienošanās un Eiropas partnerību regulējumu, kurā norādītas prioritātes pirmspievienošanās valstīm un saņēmējiem, lai tās varētu sekmīgi tuvināties Savienībai, un kurā noteikts pamats Savienības palīdzības sniegšanai. Stabilizācijas un asociācijas process ir politiskais pamats Savienības attiecībām ar Rietumbalkānu reģionu. Tas ir balstīts uz progresīvām partnerattiecībām, kurās Savienība piedāvā tirdzniecības koncesijas, ekonomisko un finansiālo palīdzību un līgumattiecības, izmantojot stabilizācijas un asociācijas nolīgumus. Pirmspievienošanās finansiālā palīdzība sekmē pirmspievienošanās valstu un saņēmēju sagatavošanos saistībām un uzdevumiem, kas izriet no dalības Savienībā. Ar šādu palīdzību tiek atbalstīts reformu process, tostarp sagatavošanās darbi iespējamai dalībai Savienībā. Tās uzmanības centrā ir iestāžu veidošana, tiesību aktu saskaņošana ar Savienības acquis, sagatavošanās Savienības politikas un instrumentu izmantošanai un tādu pasākumu veicināšana, ar ko sekmē ekonomisko konverģenci.”