1)

“rīcībpolitikas un pasākumi” ir visi instrumenti, kas palīdz sasniegt integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu mērķus un/vai izpildīt UNFCCC 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētās saistības, tostarp saistības, kuru galvenais mērķis nav siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošana un samazināšana vai energosistēmas izmaiņas;

2)

“esošās rīcībpolitikas un pasākumi” ir īstenotās rīcībpolitikas un pasākumi un pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumi;

3)

“īstenotās rīcībpolitikas un pasākumi” ir rīcībpolitikas un pasākumi, attiecībā uz kuriem integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna vai integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma iesniegšanas dienā ir spēkā viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem: ir spēkā tieši piemērojami Savienības tiesību akti vai valsts tiesību akti, ir noslēgts viens vai vairāki brīvprātīgi nolīgumi, ir piešķirti finanšu resursi, ir mobilizēti cilvēkresursi;

4)

“pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumi” ir rīcībpolitikas un pasākumi, par kuriem līdz integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna vai integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma iesniegšanas dienai pieņemts oficiāls valdības lēmums un kurus ir skaidra apņemšanās īstenot;

5)

“plānotās rīcībpolitikas un pasākumi” ir varianti, par kuriem norit debates un kurus ir reālas iespējas pieņemt un īstenot pēc integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna vai integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma iesniegšanas dienas;

6)

“rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēma” ir institucionālu, juridisku un procesuālu pasākumu sistēma, kas izveidota, lai ziņotu par rīcībpolitikām un pasākumiem un par prognozēm attiecībā uz antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, kā arī energosistēmu, kā inter alia noteikts 39. pantā;

7)

“prognozes” ir prognozētās antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem un prognozētā piesaiste piesaistītājos vai prognozētās energosistēmas izmaiņas, kas iever vismaz kvantitatīvus aprēķinus par četriem secīgiem turpmākiem gadiem, kuru pēdējais cipars ir “0” vai “5”, tūlīt pēc pārskata gada;

8)

“prognozes bez pasākumiem” ir prognozes par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, kurās neietilpst visu to rīcībpolitiku un pasākumu rezultāti, kas plānoti, pieņemti vai īstenoti pēc gada, kas izraudzīts par attiecīgās prognozes sākumpunktu;

9)

“prognozes ar pasākumiem” ir prognozes par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, kas ietver pieņemto un īstenoto rīcībpolitiku un pasākumu rezultātus, kuri skar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai energosistēmas izmaiņas;

10)

“prognozes ar papildu pasākumiem” ir tādas prognozes par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos vai energosistēmas izmaiņām, kas ietver to rīcībpolitiku un pasākumu rezultātus (siltumnīcefekta gāzu samazinājumu), kuri pieņemti un īstenoti, lai mazinātu klimata pārmaiņas vai sasniegtu enerģētikas mērķus, kā arī šajā sakarā plānoto rīcībpolitiku un pasākumu rezultātus;

11)

“2030. gadam izvirzītie Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāji” ir saistošais Savienības mēroga mērķrādītājs, kas paredz visā iekšējā tautsaimniecībā līdz 2030. gadam vismaz par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars Savienībā ir vismaz 32 %, Savienības līmeņa pamatmērķis, kas paredz līdz 2030. gadam vismaz par 32,5 % uzlabot energoefektivitāti, un 2030. gadam izvirzītais 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājs, kā arī visi citi šādi mērķrādītāji, par kuriem Eiropadome vai Eiropas Parlaments un Padome varētu vienoties attiecībā uz 2030. gadu;

12)

“nacionālā inventarizācijas sistēma” ir institucionālu, juridisku un procesuālu pasākumu sistēma, kas dalībvalstī izveidota, lai aprēķinātu antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem un piesaisti piesaistītājos, kā arī ziņotu un arhivētu inventarizācijas ziņojumu informāciju;

13)

“indikators” ir kvantitatīvs vai kvalitatīvs faktors jeb mainīgais, kas palīdz labāk izprast, kāds progress panākts īstenošanā;

14)

“pamatindikatori” ir Komisijas izvirzītie indikatori, kas raksturo piecās enerģētikas savienības dimensijās panākto progresu;

15)

“tehniskas korekcijas” ir korekcijas nacionālo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aprēķinos, kuras izdarītas saistībā ar 38. pantā paredzēto izskatīšanu, ja iesniegtie inventarizācijas dati ir nepilnīgi vai ir sagatavoti tādā veidā, kas neatbilst attiecīgajiem starptautiskajiem un Savienības noteikumiem vai vadlīnijām, un ar kurām paredzēts aizstāt sākotnēji iesniegtos aprēķinus;

16)

“kvalitātes nodrošināšana” ir plānota izskatīšanas procedūru sistēma, ar ko nodrošina, ka tiek sasniegti datu kvalitātes mērķi un ka tiek ziņoti labāki iespējamie aprēķini un informācija, tādējādi uzlabojot kvalitātes kontroles programmas rezultativitāti un palīdzot dalībvalstīm;

17)

“kvalitātes kontrole” ir ikdienas tehnisko darbību sistēma, ar ko mēra un kontrolē apkopotās informācijas un aprēķinu kvalitāti, lai nodrošinātu datu integritāti, pareizību un pilnīgumu, identificētu un novērstu kļūdas un izlaidumus, dokumentētu un arhivētu datus un citus izmantotos materiālus un reģistrētu visas kvalitātes nodrošināšanas darbības;

18)

“energoefektivitāte pirmajā vietā” nozīmē, ka enerģētikas plānošanā un politikā un investīciju lēmumos maksimāli tiek ņemti vērā alternatīvi izmaksefektīvi energoefektivitātes pasākumi, ar ko enerģijas pieprasījumu un energoapgādi padara efektīvāku, jo īpaši ar tādiem līdzekļiem kā izmaksefektīvs enerģijas galapatēriņa ietaupījums, pieprasījuma reakcijas iniciatīvas un efektīvāka enerģijas pārveide, pārvade un sadale, kas vienlaikus joprojām nodrošina minēto lēmumu mērķu sasniegšanu;

19)

“SET plāns” ir stratēģiskais energotehnoloģiju plāns, kā izklāstīts Komisijas 2015. gada 15. septembra paziņojumā “Ceļā uz integrētu stratēģisko energotehnoloģiju (SET) plānu: Eiropas energosistēmas pārveides paātrināšana”;

20)

“agrīni centieni” ir:

21)

“reģionālā sadarbība” ir sadarbība starp divām vai vairāk dalībvalstīm, kas īsteno partnerību vienu vai vairākas no piecām enerģētikas savienības dimensijām;

22)

“no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta enerģija” jeb “atjaunojamā enerģija” ir no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta enerģija jeb atjaunojamā enerģija, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1. punktā;

23)

“enerģijas bruto galapatēriņš” ir enerģijas bruto galapatēriņš, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 4. punktā;

24)

“atbalsta shēma” ir atbalsta shēma, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 5. punktā;

25)

“energoatjaunināšana” ir energoatjaunināšana, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 10. punktā;

26)

“atjaunojamās enerģijas kopiena” ir atjaunojamās enerģijas kopiena, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 16. punktā;

27)

“centralizēta siltumapgāde” vai “centralizēta aukstumapgāde” ir centralizēta siltumapgāde vai centralizēta aukstumapgāde, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 19. punktā;

28)

“atkritumi” ir atkritumi, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 23. punktā;

29)

“biomasa” ir biomasa, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 24. punktā;

30)

“lauksaimniecības biomasa” ir lauksaimniecības biomasa, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 25. punktā;

31)

“meža biomasa” ir meža biomasa, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 26. punktā;

32)

“biomasas kurināmie/degvielas” ir biomasas kurināmie/degvielas, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 27. punktā;

33)

“biogāze” ir biogāze, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 28. punktā;

34)

“bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir bioloģiskais šķidrais kurināmais, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 32. punktā;

35)

“biodegviela” ir biodegviela, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 33. punktā;

36)

“modernas biodegvielas” ir modernas biodegvielas, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 34. punktā;

37)

“pārstrādāti oglekļa kurināmie/degvielas” ir pārstrādāti oglekļa kurināmie/degvielas, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 35. punktā;

38)

“cieti bagātīgi saturoši kultūraugi” ir cieti bagātīgi saturoši kultūraugi, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 39. punktā;

39)

“pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugi” ir pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugi, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 40. punktā;

40)

“lignocelulozes materiāls” ir lignocelulozes materiāls, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 41. punktā;

41)

“atlikumi” ir atlikumi, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 43. punktā;

42)

“primārās enerģijas patēriņš” ir primārās enerģijas patēriņš, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 2. punktā;

43)

“enerģijas galapatēriņš” ir enerģijas galapatēriņš, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 3. punktā;

44)

“energoefektivitāte” ir energoefektivitāte, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 4. punktā;

45)

“enerģijas ietaupījums” ir enerģijas ietaupījums, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 5. punktā;

46)

“energoefektivitātes uzlabošana” ir energoefektivitātes uzlabošana, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 6. punktā;

47)

“energopakalpojums” ir energopakalpojums, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 7. punktā;

48)

“kopējā izmantojamā platība” ir kopējā izmantojamā platība, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 10. punktā;

49)

“energovadības sistēma” ir energovadības sistēma, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 11. punktā;

50)

“atbildīgā puse” ir atbildīgā puse, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 14. punktā;

51)

“īstenojošā publiskā iestāde” ir īstenojošā publiskā iestāde, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 17. punktā;

52)

“atsevišķa darbība” ir atsevišķa darbība, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 19. punktā;

53)

“enerģijas sadales uzņēmums” ir enerģijas sadales uzņēmums, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 20. punktā;

54)

“sadales sistēmas operators” ir sadales sistēmas operators, kā definēts Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 6. punktā un Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 6. punktā;

55)

“enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmums” ir enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmums, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 22. punktā;

56)

“energopakalpojumu sniedzējs” ir energopakalpojumu sniedzējs, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 24. punktā;

57)

“energoefektivitātes līgums” ir energoefektivitātes līgums, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 27. punktā;

58)

“koģenerācija” ir koģenerācija, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 30. punktā;

59)

“ēka” ir ēka, kā definēts Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 1. punktā;

60)

“gandrīz nulles enerģijas ēka” ir gandrīz nulles enerģijas ēka, kā definēts Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 2. punktā;

61)

“siltumsūknis” ir siltumsūknis, kā definēts Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 18. punktā;

62)

“fosilais kurināmais/degviela” ir tādi neatjaunojamie oglekļa enerģijas avoti kā cietais kurināmais, dabasgāze un nafta.

a)

attiecībā uz dimensiju “dekarbonizācija”:

b)

attiecībā uz dimensiju “energoefektivitāte”:

c)

attiecībā uz dimensiju “enerģētiskā drošība”:

d)

attiecībā uz dimensiju “iekšējais enerģijas tirgus”:

e)

attiecībā uz dimensiju “pētniecība, inovācija un konkurētspēja”:

a)

vai izvirzītie mērķi, mērķrādītāji un devumi ir pietiekami, lai kopīgi varētu sasniegt enerģētikas savienības mērķus un pirmajā desmit gadu periodā it sevišķi – mērķrādītājus, kas izvirzīti Savienības klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam;

b)

vai plāni atbilst 3. līdz 12. panta prasībām un vai dalībvalstis pienācīgi ņēmušas vērā ieteikumus, ko Komisija sniegusi saskaņā ar 34. pantu.

a)

šādu trajektoriju un mērķu sasniegšanu:

b)

šādu rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu:

c)

IX pielikuma 1. daļā norādīto papildu informāciju.

a)

informāciju par šādu nacionālo trajektoriju, mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu:

b)

informācija par šādu rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu:

c)

IX pielikuma 2. daļā norādīto papildu informāciju.

a)

nacionālie mērķi attiecībā uz energoavotu un piegādātājvalstu dažādošanu;

b)

attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm;

c)

nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai uzlabotu spēju pārvarēt kāda energoresursa (tostarp gāzes un elektroenerģijas) piegāžu ierobežojumus vai pārtraukumus;

d)

nacionālie mērķi attiecībā uz nacionālās energosistēmas elastības uzlabošanu, jo īpaši izmantojot iekšzemes energoresursus, pieprasījuma reakciju un enerģijas akumulēšanu;

e)

īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi a) līdz d) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai;

f)

reģionālā sadarbība a) līdz d) apakšpunktā minēto mērķu un rīcībpolitiku īstenošanā;

g)

attiecīgā gadījumā, neskarot LESD 107. un 108. pantu, finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana.

a)

informāciju par progresu virzībā uz nacionālā indikatīvā mērķa izpildi, proti, samazināt enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu; un

b)

kvantitatīvu informāciju par enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu un, ja pieejama, informāciju par rīcībpolitikām un pasākumiem enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanai.

a)

attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi un rīcībpolitikas, ar ko nacionālā kontekstā interpretē SET plāna mērķus un rīcībpolitikas;

b)

nacionālie mērķi attiecībā uz kopējiem publiskā un, ja pieejams, privātā sektora izdevumiem par pētniecību un inovāciju saistībā ar tīrām energotehnoloģijām, kā arī attiecībā uz tehnoloģiskajām izmaksām un veiktspējas uzlabojumiem;

c)

vajadzības gadījumā nacionālie mērķi, tostarp 2050. gadam izvirzītie ilgtermiņa mērķi, tādu tehnoloģiju ieviešanai, kas paredzētas energoietilpīgu un oglekļietilpīgu rūpniecības nozaru dekarbonizācijai, un attiecīgā gadījumā saistītajai oglekļa transportēšanas, izmantošanas un uzglabāšanas infrastruktūrai;

d)

nacionālie mērķi, kas izvirzīti nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajam kurināmajam;

e)

īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi b) un c) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai;

f)

sadarbība ar citām dalībvalstīm b) līdz d) apakšpunktā minēto mērķu un rīcībpolitiku īstenošanā, tostarp rīcībpolitiku un pasākumu koordinācija SET plāna kontekstā, piemēram, pētniecības programmu un kopīgo programmu salāgošana;

g)

attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā valsts līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana.

a)

no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas sektorālais (elektroenerģija, siltumapgāde un aukstumapgāde un transports) un kopējais īpatsvars 2020. gadā;

b)

pasākumi, kas veikti, lai sasniegtu 2020. gada nacionālos atjaunojamās enerģijas mērķrādītājus, tostarp pasākumi, kas saistīti ar atbalsta shēmām, izcelsmes apliecinājumiem un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

c)

tādas enerģijas īpatsvars enerģijas patēriņā transportā, kura iegūta no biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā, kas ražots no graudaugiem un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem;

d)

tādas enerģijas īpatsvars enerģijas patēriņā transportā, kura iegūta no biodegvielas un biogāzes izmantošanas transportā, kas ražota no izejvielām, un citu tādu degvielu īpatsvars enerģijas patēriņā transportā, kuras uzskaitītas Direktīvas 2009/28/EK IX pielikuma A daļā versijā, kas ir spēkā 2020. gada 31. decembrī.

a)

apkopot informāciju, kuru dalībvalstis paziņojušas par rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī par prognozēm;

b)

izpildīt kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras attiecībā uz informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas par prognozēm, kā arī par rīcībpolitikām un pasākumiem;

c)

sagatavot aplēses vai papildināt Komisijai pieejamās aplēses attiecībā uz datiem par prognozēm, kurus dalībvalstis nav paziņojušas;

d)

apkopot datus Komisijas gatavotā un Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedzamā enerģētikas savienības stāvokļa apskata vajadzībām, un, ja tas ir iespējams un laika ziņā lietderīgi, šim nolūkam izmanto Eiropas statistiku;

e)

izplatīt informāciju, kas savākta saskaņā ar šo regulu, tostarp uzturēt un atjaunināt dalībvalstu klimata pārmaiņu mazināšanas rīcībpolitiku un pasākumu datubāzi un Eiropas pielāgošanās klimata pārmaiņām platformu attiecībā uz klimata pārmaiņu ietekmi, neaizsargātību pret tām un pielāgošanos tām;

f)

veikt kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras, sagatavojot Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu;

g)

apkopot Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju un sagatavot ES siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu;

h)

sagatavot aplēses par datiem, kas nav iekļauti nacionālajos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumos;

i)

veikt 38. pantā minēto izskatīšanu;

j)

sagatavot aptuveno Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu.

1)

direktīvas 8. panta 2. punktu svītro;

2)

direktīvas 9. pantu svītro.

1)

direktīvas 7.a pantu groza šādi:

2)

direktīvas 8. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

1)

direktīvas 27. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis ik pēc četriem gadiem iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, tostarp par 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto reģistru. Pirmo ziņojumu Komisijai nosūta līdz 2011. gada 30. jūnijam. Ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz anketu vai shēmu, ko ar īstenošanas aktiem pieņēmusi Komisija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru. Anketu vai shēmu nosūta dalībvalstīm vismaz sešus mēnešus pirms ziņojuma iesniegšanas termiņa.”;

2)

direktīvas 38. panta 1. punktu svītro.

1)

regulas 27. panta 1. un 3. punktu svītro;

2)

regulas 28. pantu svītro.

1)

direktīvas 5. pantu svītro;

2)

direktīvas 52. pantu aizstāj ar šādu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).”"

1)

direktīvas 2.a pantu groza šādi:

2)

direktīvas 5. panta 2. punkta otrajā daļā svītro teikumu: “Šādu ziņojumu var ietvert energoefektivitātes rīcības plānos, kuri minēti Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā.”;

3)

direktīvas 9. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

4)

direktīvas 10. panta 2. un 3. punktu svītro;

5)

direktīvas 14. panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Šādu ziņojumu iesniedz Komisijai kā daļu no dalībvalstu integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas minēti Regulas (ES) 2018/1999 3. pantā.”;

6)

direktīvas 15. panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Šādu ziņojumu iesniedz Komisijai kā daļu no dalībvalstu integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas minēti Regulas (ES) 2018/1999 3. pantā.”

1)

direktīvas 4. pantu svītro;

2)

direktīvas 18. panta 1. punkta e) apakšpunktu svītro;

3)

direktīvas 24. pantu groza šādi:

4)

direktīvas XIV pielikumu svītro.

1)

direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

2)

direktīvas I pielikuma 2. daļas 1. punkta h) apakšpunktu, 2., 3., 4. un 7. punktu svītro;

3)

direktīvas III pielikumu groza šādi:

4)

IV pielikumu groza šādi:

i.

Plāna politiskais, ekonomiskais, vides un sociālais konteksts

ii.

Stratēģija, kas attiecas uz enerģētikas savienības piecām dimensijām

iii.

Pārskata tabula, kurā norādīti plāna galvenie mērķi, rīcībpolitikas un pasākumi

i.

Dalībvalsts un Savienības energosistēmas un rīcībpolitikas konteksts, kas ņemts vērā nacionālajā plānā

ii.

Pašreizējās enerģētikas un klimata rīcībpolitikas un pasākumi, kas attiecas uz enerģētikas savienības piecām dimensijām

iii.

Pārrobežu kontekstā svarīgie jautājumi

iv.

Nacionālo enerģētikas un klimata rīcībpolitiku īstenošanas administratīvā struktūra

i.

Valsts parlamentu iesaistīšana

ii.

Vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanās

iii.

Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm, tostarp ar sociālajiem partneriem, un pilsoniskās sabiedrības, kā arī plašas sabiedrības iesaistīšana

iv.

Apspriešanās ar citām dalībvalstīm

v.

Iteratīvs process ar Komisiju

i.

Elementi, ko plāno kopīgi vai saskaņoti ar citām dalībvalstīm

ii.

Izskaidrojums, kā plānā ņemta vērā reģionālā sadarbība

i.

Elementi, kas izklāstīti 4. panta a) punkta 1) apakšpunktā

ii.

Attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar Parīzes nolīgumu un esošajām ilgtermiņa stratēģijām. Attiecīgā gadījumā devums kopējo Savienības SEG emisiju samazināšanas saistību izpildē, citi mērķi un mērķrādītāji, tostarp sektoru mērķrādītāji un pielāgošanās uzdevumi, ja tādi pieejami

i.

Elementi, kas izklāstīti 4. panta a) punkta 2) apakšpunktā

ii.

Aprēķinātās trajektorijas, kas raksturo atjaunojamās enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā

iii.

Aprēķinātās trajektorijas, kas raksturo katru atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju, kuru dalībvalsts plāno izmantot, lai īstenotu atjaunojamās enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, tostarp paredzamais kopējais enerģijas bruto galapatēriņš (Mtoe) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem un kopējā plānotā uzstādītā jauda (MW; norāda atsevišķi jaunuzstādīto jaudu un energoatjaunināšanas rezultātā jauniegūto jaudu) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem

iv.

Aprēķinātās trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, sadalītu atbilstīgi pieprasījumam siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa izejvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšzemes ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu – tās resursu un ietekmes uz ZIZIMM piesaistītāju novērtējums

v.

Attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa vai sektorālie (piemēram, atjaunojamās enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamās enerģijas izmantošana ēkās, pilsētu, atjaunojamās enerģijas kopienu un atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju saražotā atjaunojamā enerģija, enerģija, kas iegūta no dūņām notekūdeņu attīrīšanas procesā)

i.

Elementi, kas izklāstīti 4. panta b) punktā

ii.

2030., 2040. un 2050. gada indikatīvie atskaites punkti, nacionāli noteikti progresa mērīšanas indikatori, uz pierādījumiem balstīts aprēķins par prognozēto enerģijas ietaupījumu un plašākiem ieguvumiem un to devums Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā, kā norādīts ceļvežos, kas izklāstīti dzīvojamo ēku un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijās, saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 2.a pantu

iii.

Attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi, tostarp ilgtermiņa mērķrādītāji vai stratēģijas un sektorālie mērķrādītāji, un nacionālie mērķi tādās jomās kā energoefektivitāte transporta sektorā un saistībā ar siltumapgādi un aukstumapgādi

i.

Elementi, kas izklāstīti 4. panta c) punktā

ii.

Nacionālie mērķi nolūkā palielināt: energoavotu un enerģijas piegāžu no trešām valstīm dažādību nolūkā palielināt reģionālo un nacionālo energosistēmu noturību

iii.

Attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm nolūkā palielināt reģionālo un nacionālo energosistēmu noturību

iv.

Nacionālie mērķi attiecībā uz nacionālās energosistēmas elastības uzlabošanu, jo īpaši izmantojot iekšzemes energoresursus, pieprasījuma reakciju un enerģijas akumulēšanu

i.

Elektrotīklu starpsavienojumu līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, ņemot vērā elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 2030. gadam – vismaz 15 % līmenī, atbilstīgi stratēģijai, kurā, sākot no 2021. gada, līmenis tiek noteikts ciešā sadarbībā ar iesaistītajām dalībvalstīm, ņemot vērā starpsavienojumu mērķrādītāju 2020. gadam – 10 % līmenī un šādus rīcības neatliekamības indikatorus:

Par katru jaunu starpsavienojumu ir jāveic sociālekonomiskā un vides izmaksu un ieguvumu analīze, un tas ir jāievieš tikai tad, ja potenciālie ieguvumi pārsniedz izmaksas

i.

Galvenie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūras projektiem un attiecīgā gadījumā modernizācijas projektiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus piecās enerģētikas savienības stratēģijas dimensijās

ii.

Attiecīgā gadījumā galvenie iecerētie infrastruktūras projekti, kas nav kopīgu interešu projekti (KIP) (2)

i.

Nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, tādiem kā lielāka sistēmas elastība, jo īpaši saistībā ar konkurences noteiktu elektroenerģijas cenu veicināšana saskaņā ar attiecīgajiem sektorālajiem tiesību aktiem, tirgus integrācija un sasaistīšana nolūkā palielināt esošo starpsavienojumu tirgusspēju, viedie tīkli, agregācija, pieprasījuma reakcija, akumulēšana, decentralizētā ražošana, nosūtīšanas, pārsūtīšanas un ierobežošanas mehānismi un reāllaika cenu signāli, tostarp mērķu izpildes grafiks

ii.

Attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi, kas saistīti ar atjaunojamās enerģijas nediskriminējošu integrēšanu, pieprasījuma reakciju un akumulēšanu, tostarp izmantojot agregāciju, visos enerģijas tirgos, tostarp mērķu izpildes grafiks

iii.

Attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi nolūkā nodrošināt, ka patērētāji līdzdarbojas energosistēmā un gūst labumu no pašražošanas un jaunām tehnoloģijām, tostarp viedajiem skaitītājiem

iv.

Nacionālie mērķi, kas attiecīgā gadījumā izvirzīti, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pietiekamību, skarot arī energosistēmas elastību saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanu un tostarp mērķu izpildes grafiks

v.

Attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi enerģijas patērētāju aizsardzībai un enerģijas mazumtirdzniecības sektora konkurētspējas uzlabošanai

i.

nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiskai un, ja pieejams, privātai pētniecībai un inovācijai, kas saistīta ar enerģētikas savienību, vajadzības gadījumā tostarp mērķu izpildes grafiks

ii.

Ja pieejams, nacionālie 2050. gada mērķi saistībā ar tīras enerģijas tehnoloģiju veicināšanu un vajadzības gadījumā nacionālie mērķi, tostarp ilgtermiņa mērķi (2050), mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanai, tostarp energoietilpīgu un oglekļietilpīgu rūpniecības nozaru dekarbonizācijai, un attiecīgā gadījumā skarot saistīto oglekļa transportēšanas un uzglabāšanas infrastruktūru

iii.

Attiecīgā gadījumā nacionālie konkurētspējas mērķi

i.

Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/841, aptverot visas galvenās emisijas radošās nozares un nozares piesaistes veicināšanai, ilgtermiņa redzējuma perspektīvā un ar mērķi kļūt par mazemisiju ekonomiku un panākt līdzsvaru starp emisijām un piesaisti atbilstīgi Parīzes nolīgumam

ii.

Vajadzības gadījumā reģionālā sadarbība šajā jomā

iii.

Neskarot valsts atbalsta noteikumu piemērojamību, attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana

i.

Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt nacionālo devumu saistošajā Savienības mērķrādītājā 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un trajektorijas, kā minēts 4. panta a) punkta 2) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā vai ja pieejams – elementi, kas minēti šā pielikuma 2.1.2. punktā, tostarp pasākumi, kuri attiecas uz konkrētiem sektoriem un konkrētām tehnoloģijām (3)

ii.

Attiecīgā gadījumā īpaši pasākumi, kuri attiecas uz reģionālo sadarbību, kā arī – fakultatīvi – aplēses par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pārprodukciju, ko varētu pārvadīt uz citām dalībvalstīm, lai sasniegtu 2.1.2. punktā minēto nacionālo devumu un trajektorijas

iii.

Īpaši pasākumi, kuri attiecas uz finansiālu atbalstu, tostarp attiecīgā gadījumā Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana, nolūkā veicināt no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un izmantošanu elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā

iv.

Attiecīgā gadījumā novērtējums par atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 6. panta 4. punktu

v.

Īpaši pasākumi nolūkā ieviest vienu vai vairākus kontaktpunktus, racionalizēt administratīvās procedūras, nodrošināt informāciju un apmācību un atvieglot enerģijas pirkšanas līgumu noslēgšanu

To rīcībpolitiku un pasākumu kopsavilkums, kuri ietverti veicinošā satvarā, kas dalībvalstīm jāizveido saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 21. panta 6. punktu un 22. panta 5. punktu, lai veicinātu un atvieglotu pašpatēriņa un atjaunojamās enerģijas kopienu veidošanu

vi.

Novērtējums, vai nepieciešams būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei, kurai izmanto no atjaunojamajiem energoresursiem saražotu enerģiju

vii.

Attiecīgā gadījumā īpaši pasākumi nolūkā veicināt no biomasas saražotās enerģijas izmantošanu, jo īpaši jauna veida biomasas izmantošanu, ņemot vērā:

i.

Attiecīgā gadījumā nacionālās rīcībpolitikas un pasākumi, kas skar ES ETS sektoru, un novērtējums par papildināmību ar ES ETS un ietekmi uz to

ii.

Attiecīgā gadījumā rīcībpolitikas un pasākumi citu nacionālo mērķrādītāju sasniegšanai

iii.

Rīcībpolitikas un pasākumi mazemisiju mobilitātes sasniegšanai (tostarp transporta elektrifikācijai)

iv.

Attiecīgā gadījuma plānotās nacionālās rīcībpolitikas, grafiki un pasākumi nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajam kurināmajam

i.

Energoefektivitātes pienākuma shēmas un alternatīvi rīcībpolitikas pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7.a un 7.b pantu un 20. panta 6. punktu, kuri jāsagatavo saskaņā ar šīs regulas III pielikumu

ii.

Ilgtermiņa atjaunošanas stratēģija, kas veicina dalībvalsts dzīvojamo un nedzīvojamo ēku fonda, gan valsts, gan privāto, atjaunošanu (4), tostarp rīcībpolitikas, pasākumi un darbības izmaksefektīvas pilnīgas renovācijas veicināšanai un rīcībpolitikas un darbības, kas orientētas uz nacionālā ēku fonda segmentiem ar vissliktākajiem rādītājiem, kā noteikts Direktīvas 2010/31/ES 2.a pantā

iii.

Apraksts par rīcībpolitiku un pasākumiem energopakalpojumu veicināšanai publiskajā sektorā un pasākumiem nolūkā novērst regulatīvus un neregulatīvus šķēršļus, kas kavē ieviest energoefektivitātes uzlabošanas līgumus un citus energoefektivitātes pakalpojumu modeļus (5)

iv.

Citas plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas indikatīvo nacionālo energoefektivitātes devumu 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā minēto mērķu sasniegšanai (piemēram, pasākumi nolūkā popularizēt publisko ēku piemēru un veicināt energoefektīvu publisko iepirkumu, pasākumi energoauditu un energopārvaldības sistēmu atbalstam (6), patērētāju informēšanas un mācību pasākumi (7) un citi energoefektivitātes veicināšanas pasākumi (8))

v.

Attiecīgā gadījumā tādu rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, kuru mērķis ir palielināt vietējo enerģijas kopienu lomu i), ii), iii) un iv) apakšpunktā minēto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā

vi.

Apraksts par pasākumiem nolūkā izstrādāt līdzekļus, kas ļauj izmantot gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras energoefektivitātes potenciālu (9)

vii.

Reģionālā sadarbība šajā jomā, attiecīgā gadījumā

viii.

Finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana

i.

Rīcībpolitikas un pasākumi, kas saistīti ar 2.3. punktā izklāstītajiem elementiem (11)

ii.

Reģionālā sadarbība šajā jomā

iii.

Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana

i.

Rīcībpolitikas un pasākumi starpsavienojumu mērķlīmeņa sasniegšanai, kā noteikts 4. panta d) punktā

ii.

Reģionālā sadarbība šajā jomā (13)

iii.

Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana

i.

Rīcībpolitikas un pasākumi, kas saistīti ar 2.4.2. punktā izklāstītajiem elementiem, attiecīgā gadījumā iekļaujot īpašus pasākumus, kas ļauj īstenot kopīgu interešu projektus (KIP) un citus galvenos infrastruktūras projektus

ii.

Reģionālā sadarbība šajā jomā (14)

iii.

Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana

i.

Rīcībpolitikas un pasākumi, kas saistīti ar 2.4.3. punktā izklāstītajiem elementiem

ii.

Pasākumi energosistēmas elastības uzlabošanai saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, piemēram, viedie tīkli, agregācija, pieprasījuma reakcija, akumulēšana, decentralizētā ražošana, nosūtīšanas, pārsūtīšanas un ierobežošanas mehānismi un reāllaika cenu signāli, tostarp tekošās dienas tirgu sasaistīšanas un pārrobežu balansēšanas tirgu izvēršana

iii.

Attiecīgā gadījumā pasākumi, lai nodrošinātu atjaunojamās enerģijas nediskriminējošu integrēšanu, pieprasījuma reakciju un akumulēšanu, tostarp izmantojot agregāciju, visos enerģijas tirgos

iv.

Rīcībpolitikas un pasākumi patērētāju, it sevišķi neaizsargātu un attiecīgā gadījumā enerģētiskās nabadzības skartu patērētāju, aizsardzībai un konkurences un sāncensības kāpināšanai enerģijas mazumtirgū

v.

Apraksts par pasākumiem, ar ko iespējo un pilnveido pieprasījuma reakciju, tostarp tarifu pasākumi dinamiskas cenu noteikšanas atbalstam (15)

i.

Attiecīgā gadījumā rīcībpolitikas un pasākumi 2.4.4. punktā izklāstīto mērķu sasniegšanai

i.

Rīcībpolitikas un pasākumi, kas saistīti ar 2.5. punktā izklāstītajiem elementiem

ii.

Attiecīgā gadījumā sadarbība ar citām dalībvalstīm šajā jomā, pēc vajadzības iekļaujot informāciju par to, kā SET plānā noteiktie mērķi un rīcībpolitikas tiek pārlikti nacionālā kontekstā

iii.

Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana

i.

Makroekonomiskās prognozes (IKP un iedzīvotāju skaita pieaugums)

ii.

Sektorālas izmaiņas, kas var ietekmēt energosistēmu un SEG emisijas

iii.

Globālās tendences enerģētikā, starptautiskās fosilā kurināmā cenas, ES ETS oglekļa cena

iv.

Izmaiņas tehnoloģiskajās izmaksās

i.

Pašreizējās SEG emisiju un piesaistes tendences ES ETS, kopīgi centieni un ZIZIMM sektoros un dažādos enerģētikas sektoros

ii.

Vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) izvirzītās sektorālās attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās nacionālās un Savienības rīcībpolitikas un pasākumi

i.

Atjaunojamās enerģijas pašreizējais īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā un dažādos sektoros (siltumapgādes un aukstumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā), kā arī sadalījumā pa tehnoloģijām katrā no šiem sektoriem

ii.

2030. gadam (ar perspektīvu līdz 2040. gadam) izvirzītās indikatīvās attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas

i.

Pašreizējais primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš tautsaimniecībā un sadalījumā pa sektoriem (tostarp rūpniecības, dzīvojamo ēku, pakalpojumu un transporta sektorā)

ii.

Pašreizējais augstas efektivitātes koģenerācijas izmantošanas un efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes potenciāls (19)

iii.

Prognozes, kurās ņemtas vērā 1.2. punkta ii) apakšpunktā aprakstītās esošās energoefektivitātes rīcībpolitikas, pasākumi un programmas un kuras attiecas uz primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu katrā sektorā vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) (20)

iv.

Izmaksoptimālais minimālo energoefektivitātes prasību līmenis, kas izriet no valstu aprēķiniem, saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. pantu

i.

Pašreizējā energoresursu struktūra, iekšzemes energoresursi, atkarība no enerģijas importa, tostarp attiecīgie riski

ii.

Vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) izvirzītās attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi

i.

Pašreizējais starpsavienojumu līmenis un galvenie starpsavienojumi (21)

ii.

Starpsavienojumu paplašināšanas prasību prognozes (tostarp 2030. gadam) (22)

i.

Esošās elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūras galvenās iezīmes (23)

ii.

Tīkla paplašināšanas prasību prognozes vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) (24)

i.

Pašreizējā situācija elektroenerģijas un gāzes tirgos, tostarp enerģijas cenas

ii.

Vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) izvirzītās attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi

i.

Pašreizējā situācija mazoglekļa tehnoloģiju sektorā un, ciktāl iespējams, tā vieta pasaules tirgū (minētā analīze ir jāveic Savienības vai pasaules līmenī)

ii.

Pašreizējais publisko un, ja pieejams, privāto pētniecības un inovācijas izdevumu līmenis mazoglekļa tehnoloģiju vajadzībām, pašreizējais patentu skaits un pašreizējais pētnieku skaits

iii.

Pašreizējo to cenas elementu sadalījums, kas ir pamatā galvenajiem trim cenas komponentiem (enerģija, tīkls, nodokļi/nodevas)

iv.

Enerģijas subsīdiju apraksts, tostarp fosilais kurināmais

i.

Energosistēmas attīstības un SEG emisiju un piesaistes, kā arī vajadzības gadījumā gaisu piesārņojošo vielu emisiju prognozes saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284, kā paredzēts plānotajās rīcībpolitikās un pasākumos vismaz desmit gadiem pēc plānā aptvertā perioda (tostarp prognozes plānā aptvertā perioda pēdējam gadam), tostarp attiecīgās Savienības rīcībpolitikas un pasākumi

ii.

Novērtējums par rīcībpolitiku mijiedarbību (starp esošajām rīcībpolitikām un pasākumiem un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem konkrētā politikas dimensijā un starp dažādu politikas dimensiju esošajām rīcībpolitikām un pasākumiem un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem) vismaz līdz plānā aptvertā perioda pēdējam gadam, jo īpaši nolūkā gūt skaidru priekšstatu par energoefektivitātes / enerģijas ietaupījumu rīcībpolitiku ietekmi uz energosistēmas lielumu un nolūkā samazināt risku, ka energoapgādes investīcijas varētu tikt norakstītas

iii.

Esošo nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbības novērtējums, mijiedarbības novērtējums starp minētajām rīcībpolitikām un pasākumiem un Savienības klimata un enerģētikas politikas pasākumiem

i.

Esošās investīciju plūsmas un nākotnes pieņēmumi attiecībā uz plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem

ii.

Sektorālā vai tirgus riska faktori vai šķēršļi valsts vai reģionālā kontekstā

iii.

Papildu publiskā finansiālā atbalsta vai resursu analīze, kas vajadzīgi saskaņā ar ii) punktu konstatētās neatbilstības novēršanai

i.

Ciktāl iespējams, ietekme uz energosistēmu kaimiņvalstīs un citās attiecīgā reģiona dalībvalstīs

ii.

Ietekme uz enerģijas cenām, energoapgādes pakalpojumiem un enerģijas tirgus integrāciju

iii.

Vajadzības gadījumā ietekme uz reģionālo sadarbību

1)

Iedzīvotāju skaits [miljonos]

2)

IKP [miljonos euro]

3)

Sektorālā bruto pievienotā vērtība (tostarp galvenie rūpniecības, būvniecības, pakalpojumu un lauksaimniecības sektori) [miljonos euro]

4)

Mājsaimniecību skaits [tūkstošos]

5)

Mājsaimniecību lielums [iedzīvotāji/mājsaimniecībā]

6)

Mājsaimniecību izmantojamais ienākums [euro]

7)

Pasažierkilometru skaits: visos transporta veidos, t.i., norādot atsevišķi autotransportu (ja iespējams, nošķirot vieglos automobiļus un autobusus), dzelzceļa transportu, aviāciju un iekšzemes kuģošanu (attiecīgā gadījumā) [miljonos pkm]

8)

Kravu pārvadājumi tonnkilometros: visos transporta veidos, izņemot starptautisko jūras transportu, t.i., norādot atsevišķi autotransportu, dzelzceļa transportu, aviāciju un iekšzemes kuģošanu (satiksmi pa iekšējiem ūdensceļiem un valsts jūras satiksmi) [miljonos tkm]

9)

Naftas, gāzes un akmeņogļu kurināmā starptautiskās importa cenas [EUR/GJ vai euro/toe], balstoties uz Komisijas ieteikumiem

10)

ES ETS oglekļa cena [EUR/EUA], balstoties uz Komisijas ieteikumiem

11)

Pieņēmumi par valūtas maiņas kursu uz EUR un uz USD (attiecīgā gadījumā) [euro/valūta un USD/valūta]

12)

Apkures grādu dienu (HDD) skaits

13)

Dzesēšanas grādu dienu (CDD) skaits

14)

Modelēšanā izmantotie pieņēmumi par tehnoloģiskajām izmaksām galvenajām attiecīgajām tehnoloģijām

1)

Iekšzemes ražošana sadalījumā pa kurināmā veidiem (visi energoprodukti, kurus ražo nozīmīgos daudzumos) [ktoe]

2)

Neto imports sadalījumā pa kurināmā veidiem (tostarp elektroenerģija un norādot atsevišķi neto importu no ES valstīm un neto importu no valstīm ārpus ES) [ktoe]

3)

Atkarība no importa no trešām valstīm [%]

4)

Galveno energonesēju (tostarp gāze un elektroenerģija) galvenie importa avoti (valstis)

5)

Bruto iekšzemes patēriņš sadalījumā pa kurināmā resursu veidiem (tostarp cietais kurināmais, visi energoprodukti: akmeņogles, jēlnafta un naftas produkti, dabasgāze, kodolenerģija, elektroenerģija, iegūtā siltumenerģija, atjaunojamie energoresursi, atkritumi) [ktoe]

1)

Bruto saražotā elektroenerģija [GWh]

2)

Bruto saražotā elektroenerģija sadalījumā pa kurināmā veidiem (visi energoprodukti) [GWh]

3)

Koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas īpatsvars kopējā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā [%]

4)

Elektroenerģijas ražošanas jauda sadalījumā pa energoresursiem, tostarp no ekspluatācijas izņemtās iekārtas un jaunuzstādītās iekārtas [MW]

5)

Termoelektrostacijās saražotā siltumenerģija

6)

Koģenerācijas stacijās saražotā siltumenerģija, tostarp rūpniecības nelietderīgais siltums

7)

Gāzes un elektroenerģijas pārvades pārrobežu starpsavienojumu jaudas [noteiktas elektrotīkliem saskaņā ar patlaban notiekošo pārrunu rezultātiem, pamatojoties uz starpsavienojumu mērķi – 15 %] un to prognozētais izmantojuma līmenis

1)

Enerģijas ražošanai termoelektrostacijās izmantotais kurināmais (tostarp cietais kurināmais, nafta, gāze) [ktoe]

2)

Citos pārveidošanas procesos izmantotais kurināmais [ktoe]

1)

Primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš [ktoe]

2)

Enerģijas galapatēriņš sadalījumā pa sektoriem (tostarp rūpniecība, dzīvojamo ēku sektors, terciārais sektors, lauksaimniecība un transports (norādot atsevišķi pasažieru un kravas transportu, ja pieejami tādi dati)) [ktoe]

3)

Enerģijas galapatēriņš sadalījumā pa kurināmā veidiem (visi energoprodukti) [ktoe]

4)

Neenerģētiskais galapatēriņš [ktoe]

5)

Visas tautsaimniecības primārās enerģijas intensitāte (primārās enerģijas patēriņš uz IKP) [toe/euro]

6)

Enerģijas galapatēriņa intensitāte sadalījumā pa sektoriem (tostarp rūpniecība, dzīvojamo ēku sektors, terciārais sektors un transports (tostarp norādot atsevišķi pasažieru un kravas transportu, ja pieejami tādi dati))

1)

Elektroenerģijas cenas sadalījumā pa izmantojošo sektoru veidiem (dzīvojamo ēku sektors, rūpniecība, terciārais sektors)

2)

Valsts mazumtirdzniecības kurināmā cenas (tostarp ar nodokļiem, sadalījumā pa resursu veidiem un sektoriem) [euro/ktoe]

1)

No atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas bruto galapatēriņš un atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā un sadalījumā pa sektoriem (elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes, transporta sektorā), un sadalījumā pa tehnoloģijām

2)

Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana no atjaunojamās enerģijas ēkās; te, ja pieejams, iekļauj sadalītus datus par saražoto, patērēto un tīklā ievadīto enerģiju no saules fotoelementu sistēmām, saules siltumenerģijas sistēmām, biomasas, siltumsūkņiem, ģeotermālajām sistēmām, kā arī visām citām decentralizētām atjaunojamo energoresursu sistēmām

3)

Attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas, tostarp ilgtermiņa vai sektorālās trajektorijas, no pārtikas kultūraugiem ražoto biodegvielu un moderno biodegvielu īpatsvars, atjaunojamās enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, kā arī atjaunojamā enerģija, kas saražota pilsētās un atjaunojamās enerģijas kopienās.

1)

SEG emisijas sadalījumā pa rīcībpolitikas sektoriem (ES ETS, kopīgie centieni un ZIZIMM)

2)

SEG emisijas sadalījumā pa IPCC sektoriem un pa gāzēm (attiecīgā gadījumā norādot atsevišķi ES ETS un kopīgo centienu sektorus) [tCO2eq]

3)

Visas tautsaimniecības oglekļa intensitāte [tCO2eq/IKP]

4)

Ar CO2 emisiju saistītie indikatori

5)

Ar emisiju, kas nav CO2 emisija, saistītie parametri

1.

2.

3.

4.

5.

a)

gada vidējais enerģijas galapatēriņš kā vidējais lielums pēdējā trīs gadu periodā pirms 2019. gada 1. janvāra [ktoe];

b)

kopējais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma kumulatīvais apjoms [ktoe], kas jāpanāk saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu;

c)

enerģijas galapatēriņa aprēķinā izmantotie dati un šādu datu avoti, tostarp alternatīvu statistikas datu avotu izmantošanas un visu tā rezultātā iegūto daudzuma atšķirības pamatojums (ja tiek izmantoti citi datu avoti, nevis Eurostat);

a)

attiecīgās dalībvalsts ikgadējais ietaupījuma līmenis;

b)

attiecīgās dalībvalsts aprēķinātā bāzlīnija un transportā izmantotās enerģijas apjoms, kopumā vai daļēji, kas izslēgts no aprēķina [ktoe];

c)

aprēķinātais enerģijas ietaupījuma kumulatīvais apjoms [ktoe] visā periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim (pirms Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 4. punkta b)–g) apakšpunktā minēto iespēju piemērošanas);

d)

Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 4. punkta b)–g) apakšpunktā minēto iespēju piemērošana:

e)

enerģijas ietaupījuma kopējais kumulatīvais apjoms [ktoe] (pēc Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 4. punkta b)–g) apakšpunktā paredzēto iespēju piemērošanas).

a)

energoefektivitātes pienākuma shēmas apraksts;

b)

paredzamais ietaupījuma kumulatīvais un ikgadējais apjoms un pienākuma perioda(-u) ilgums;

c)

atbildīgās puses un to atbildības tvērums;

d)

mērķsektori;

e)

saskaņā ar pasākumu paredzētās atbilstīgās darbības;

f)

informācija par šādu Direktīvā 2012/27/ES paredzēto noteikumu piemērošanu:

g)

vajadzības gadījumā informācija par enerģijas ietaupījuma tirdzniecību.

a)

rīcībpolitikas pasākuma veids;

b)

īss rīcībpolitikas pasākuma apraksts, tostarp katra paziņotā rīcībpolitikas pasākuma projekta iezīmes;

c)

paredzamais ietaupījuma kopējais kumulatīvais un ikgadējais apjoms katram pasākumam un/vai enerģijas ietaupījuma apjoms, kas attiecas uz visiem starpposmiem;

d)

īstenojošās publiskās iestādes, iesaistītās vai pilnvarotās personas un to atbildība rīcībpolitikas pasākuma(-u) īstenošanā;

e)

mērķsektori;

f)

saskaņā ar pasākumu paredzētās atbilstīgās darbības;

g)

attiecīgā gadījumā īpaši rīcībpolitikas pasākumi vai atsevišķas darbības enerģētiskās nabadzības apkarošanai.

a)

īss nodokļu uzlikšanas pasākuma apraksts;

b)

nodokļu uzlikšanas pasākuma ilgums;

c)

īstenojošā publiskā iestāde;

d)

paredzamais ietaupījuma kumulatīvais un ikgadējais apjoms katram pasākumam;

e)

mērķsektori un nodokļu maksātāju segments;

f)

aprēķināšanas metodika, tostarp norādot, kādas cenu elastības iespējas izmantotas un kā tās noteiktas, saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 4. punktu.

a)

mērījumiem izmantotās metodes, kas minētas Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 1. punktā;

b)

metode enerģijas ietaupījuma (primārās enerģijas ietaupījuma vai enerģijas galapatēriņa ietaupījuma) izteikšanai;

c)

atsevišķu pasākumu ilgums, koeficients, pie kura ietaupījums laika gaitā samazinās, un pieeja, ko izmanto, lai ņemtu vērā ietaupījuma ietekmes ilgumu;

d)

īss aprēķināšanas metodikas apraksts, tostarp tas, kā tiek nodrošināta ietaupījuma papildināmība un būtiskums, un kāda metodika un kritēriji tiek piemēroti paredzamajam un pakāpeniskajam ietaupījumam;

e)

informācija par to, kā tiek novērsta pasākumu un atsevišķo darbību iespējamā pārklāšanās, lai izvairītos no enerģijas ietaupījuma dubultas uzskaites;

f)

vajadzības gadījumā klimatiskās atšķirības un izmantotā pieeja.

a)

īss monitoringa un verifikācijas sistēmas un verifikācijas procesa apraksts;

b)

par monitoringa un verifikācijas sistēmu atbildīgā īstenojošā publiskā iestāde un tās galvenie pienākumi saistībā ar energoefektivitātes pienākuma shēmu vai alternatīvajiem pasākumiem;

c)

monitoringa un verifikācijas neatkarība no atbildīgajām, iesaistītajām vai pilnvarotajām personām;

d)

energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu statistiski nozīmīgā proporcija un reprezentatīvas izlases noteikšanai un atlasei izmantotā proporcija un kritēriji;

e)

atbildīgo pušu ziņošanas pienākumi (katras atbildīgās puses vai atbildīgo pušu apakškategorijas panāktais ietaupījums un kopējais shēmā panāktais ietaupījums);

f)

informācijas publicēšana par (katru gadu) panākto enerģijas ietaupījumu saskaņā ar energoefektivitātes pienākuma shēmu un alternatīvajiem pasākumiem;

g)

informācija par neatbilstības gadījumā piemērojamiem dalībvalstu tiesību aktiem par sankcijām;

h)

informācija par paredzētajiem rīcībpolitikas pasākumiem gadījumā, ja progress nav pietiekams.

a)

šā pielikuma 2. daļā uzskaitītās antropogēnās SEG emisijas un Regulas (ES) 2018/842 2. panta 1. punktā minētās antropogēnās SEG emisijas par X-2 gadu;

b)

dati par oglekļa monoksīda (CO), sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un gaistošu organisku savienojumu antropogēnām emisijām, kas saskanīgi ar datiem, kuri jau paziņoti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2284 8. pantu, par X-2 gadu;

c)

antropogēnās SEG emisijas no avotiem un CO2 piesaiste piesaistītājos, kas izriet no ZIZIMM, par X-2 gadu, saskaņā ar šā pielikuma 3. daļā norādīto metodiku. Šie dati ir svarīgi arī atbilstības ziņojuma sagatavošanai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 14. pantu;

d)

visas izmaiņas a), b) un c) punktā minētajā informācijā par gadiem no attiecīgā bāzes gada vai perioda līdz X-3 gadam, norādot šādu izmaiņu iemeslus;

e)

informācija par šā pielikuma 4. daļā noteiktajiem indikatoriem par X-2 gadu;

f)

kopsavilkuma informācija par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 5. pantu un Regulas (ES) 2018/841 12. un 13. pantu par X-1 gadu;

g)

informācija par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu informācijas ziņojuma aprēķinus, jo īpaši tajās informācijas ziņojuma jomās, kurās ir izdarītas korekcijas vai par kurām ir sniegti ieteikumi pēc ekspertu veiktas izskatīšanas;

h)

verificēto emisiju, kuras iekārtu operatori paziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, faktiskais vai aplēstais sadalījums pa nacionālā SEG informācijas ziņojuma avotu kategorijām un šo verificēto emisiju attiecība pret kopējām paziņotajām SEG emisijām šajās avotu kategorijās par X-2 gadu;

i)

vajadzības gadījumā rezultāti, kas gūti pārbaudēs par emisiju, kuras paziņotas SEG pārskatos par X-2 gadu, saskanību ar verificētajām emisijām, kuras paziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK;

j)

vajadzības gadījumā rezultāti, kas gūti pārbaudēs par datu, kuri izmantoti, lai aprēķinātu emisijas SEG informācijas ziņojuma sagatavošanā par X-2 gadu, saskanību ar: