(1)

Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir plašākās un dziļākās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības pasaulē, un tām ir ļoti integrēta ekonomika. To savstarpējā preču un pakalpojumu tirdzniecība abos virzienos pārsniedz 1 triljonu EUR gadā, kas atbilst aptuveni 3 000 miljoniem EUR dienā. Minētās ciešās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības ir izdevīgas patērētājiem, darba ņēmējiem, uzņēmumiem un ieguldītājiem.

(2)

Savienība ir apņēmusies uzlabot savas tirdzniecības un ieguldījumu attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas nozīmē atrast jaunus veidus, kā uzlabot divpusējās tirdzniecības attiecības, mazināt tirdzniecības šķēršļus un atrisināt pašreizējos tirdzniecības strīdus. Lai izvairītos no turpmākiem traucējumiem minētajās tirdzniecības attiecībās, muitas nodokļi, ko Savienība piemēro atsevišķām precēm, būtu jāatceļ uz pieciem gadiem uz erga omnes pamata.

(3)

Muitas nodokļu atcelšanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai Amerikas Savienotās Valstis faktiski īsteno sevis paziņoto muitas nodokļu samazināšanu noteiktām precēm un no tā, vai Amerikas Savienotās Valstis atturās ieviest jaunus pasākumus, kas kavētu 2020. gada 21. augusta Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības kopīgajā paziņojumā par tarifu nolīgumu (“kopīgais paziņojums”) (2) noteikto mērķu sasniegšanu.

(4)

Muitas nodokļu atcelšana būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, kad faktiski tiek īstenots Amerikas Savienoto Valstu paziņojums attiecībā uz savu muitas nodokļu samazināšanu noteiktām precēm, proti, no 2020. gada 1. augusta.

(5)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai uz laiku apturēt šīs regulas piemērošanu, ja netiek ievēroti šajā regulā izklāstītie nosacījumi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (3).

(6)

Ņemot vērā izvairīšanās no turpmākiem traucējumiem tirdzniecības attiecībās starp Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm steidzamību, šai regulai būtu jāstājas spēkā nekavējoties pēc tās publicēšanas. Tā paša iemesla dēļ tiek arī uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā,

a)

Amerikas Savienotās Valstis uz erga omnes pamata piemēro muitas nodokļu samazinājumu precēm, kas klasificētas pielikuma II iedaļā uzskaitītajās tarifa pozīcijās;

b)

Amerikas Savienotās Valstis atturas ieviest jaunus pret Savienību vērstus pasākumus, kas kavētu kopīgajā paziņojumā noteikto mērķu sasniegšanu.

(1)

Padomes Regulā (ES) 2020/123 (1) attiecībā uz 2020. gadu ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Tajā uz laiku līdz 2020. gada 31. oktobrim tika noteiktas arī Esmarka mencas un saistīto piezvejas sugu zvejas iespējas Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (“ICES”) 3.a rajona ūdeņos un Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā.

(2)

Ar Padomes Regulu (ES) 2020/1579 (2) tika grozīta Regula (ES) 2020/123, lai noteiktu Esmarka mencas un saistīto piezvejas sugu pagaidu zvejas iespējas laikposmam no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrimICES 3.a rajona ūdeņos un Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā (“pagaidu zvejas iespējas”).

(3)

Pagaidu zvejas iespējas aptver tikai divus mēnešus zvejas gadā, kas ilgst no 1. novembra līdz 31. oktobrim, tādēļ tās tika noteiktas daudz mazākas, nekā paredzēts ICES sniegtajā ikgadējā ieteikumā par nozveju.

(4)

Esmarka mencas zvejas sezona parasti ilgst no septembra līdz janvārim, bet savu kulmināciju sasniedz no oktobra līdz decembrim. Jaunākie Komisijai iesniegtie nozvejas dati liecina, ka 2020. gada oktobrī nozvejots vairāk nekā 21 000 tonnu Esmarka mencas. Ekstrapolējot šos skaitļus uz Esmarka mencas zvejas vēsturiskajiem nozvejas modeļiem, redzams, ka pagaidu zvejas iespējas, ļoti iespējams, drīz tiks izsmeltas un tādēļ nav pietiekamas, lai aptvertu zvejas darbību līdz gada beigām. Tāpēc, lai izvairītos no šā krājuma zvejas darbību apstāšanās pirms 2020. gada beigām, ir lietderīgi pagaidu zvejas iespējas koriģēt atbilstoši jaunākajām aplēsēm, vienlaikus pilnībā ievērojot ICES ieteikumu.

(5)

Tāpēc Regula (ES) 2020/123 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Koriģētās pagaidu zvejas iespējas būtu jāpiemēro no 1. novembra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas tiek palielinātas.

(7)

Pagaidu zvejas iespējas aptver laikposmu no 2020. gada 1. novembra līdz 31. decembrim, tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(8)

Saskaņā ar 130. panta 1. punktu Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (3) ir notikusi apspriešanās ar Apvienoto Karalisti,

(1)

2005. gada 18. jūlijā Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 1183/2005.

(2)

2020. gada 2. novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1533 (2004), atjaunināja informāciju par vienu personu, kurai piemēro ierobežojošus pasākumus.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1183/2005 I pielikums,

(1)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (2) (“nolīgums”) stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 18. pantu Apvienotā komiteja var lemt par grozījumiem nolīguma II pielikumā.

(3)

Nolīgumu vairs nepiemēro Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei (“Apvienotā Karaliste”), jo Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības.

(4)

Saskaņā ar nolīguma 23. pantu nolīguma pārtraukšana nedrīkst ietekmēt tiesības, ko ieguvušas privātpersonas, un līgumslēdzējām pusēm savstarpējas vienošanās ceļā ir jāizlemj, kā rīkoties attiecībā uz tiesībām, kuras tiek iegūtas.

(5)

Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt sociālā nodrošinājuma tiesību savstarpēju aizsardzību Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem un apgādnieku zaudējušajiem, kuri līdz pārejas perioda beigām, kā definēts Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (3) 126. pantā, ir vai ir bijuši pārrobežu situācijā, kurā vienlaikus ir iesaistīta viena vai vairākas nolīguma līgumslēdzējas puses un Apvienotā Karaliste, grozot nolīguma II pielikumu.

(6)

Tādēļ Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt Apvienotās komitejas lēmuma projektam,

(1)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

Saskaņā ar EEZ līguma 98. pantu EEZ Apvienotā komiteja var lemt par EEZ līguma VI pielikuma, kurā ietverti noteikumi par sociālo nodrošinājumu, grozīšanu.

(3)

Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (3) (“Izstāšanās līgums”) 33. pantā ir noteikts, ka izstāšanās līguma otrās daļas III sadaļas noteikumus piemēro Islandes, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes un Šveices Konfederācijas valstspiederīgajiem ar nosacījumu, ka šīs valstis ir noslēgušas un piemēro attiecīgus nolīgumus ar Apvienoto Karalisti, kuri attiecas uz Savienības pilsoņiem, kā arī nolīgumus ar Savienību, kuri attiecas uz Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem.

(4)

Nolīguma par kārtību starp Islandi, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto Karalisti pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, EEZ līguma un citiem līgumiem, kas sakarā ar Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā piemērojami starp Apvienoto Karalisti un EEZ EBTA valstīm (“atdalīšanās nolīgums”) 32. pantā ir noteikts, ka atdalīšanās nolīguma otrās daļas III sadaļas noteikumi attiecas uz Savienības pilsoņiem ar nosacījumu, ka Savienība ir noslēgusi un piemēro attiecīgos nolīgumus ar Apvienoto Karalisti, kuri attiecas uz EEZ EBTA valstu valstspiederīgajiem, kā arī nolīgumus ar EEZ EBTA valstīm, kuri attiecas uz Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem.

(5)

Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt sociālā nodrošinājuma tiesību savstarpēju aizsardzību Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, bezvalstniekiem un bēgļiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem un apgādnieku zaudējušajiem, kuri līdz pārejas perioda beigām, kā definēts izstāšanās līguma 126. pantā, ir vai ir bijuši pārrobežu situācijā, kurā vienlaikus ir iesaistīta viena vai vairākas EEZ līguma līgumslēdzējas puses un Apvienotā Karaliste.

(6)

Tāpēc Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projektam,

(1)

Komisija 2020. gada 10. decembrī iesniedza priekšlikumu par otro Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (1).

(2)

Padome izskatīja Komisijas priekšlikumu, lai ieņemtu nostāju, kas attiecībā uz ieņēmumiem atbilstu Padomes Lēmumam 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (2) un attiecībā uz izdevumiem atbilstu vienošanās saturam, ko 2020. gada 10. novembrī principā panāca par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

(3)

Ņemot vērā, ka Padomes nostāja par otro Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta projektu ir jāpieņem pēc iespējas drīz, lai budžetu galīgajā redakcijā varētu pieņemt pirms 2021. finanšu gada sākuma, tādējādi nodrošinot Savienības darbības nepārtrauktību, ir pamatoti saskaņā ar Padomes reglamenta 3. panta 3. punktu samazināt astoņu nedēļu termiņu attiecībā uz informāciju valstu parlamentiem, kā noteikts 1. protokola 4. pantā,

(1)

Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1) (“nolīgums”), tika parakstīts 2008. gada 15. oktobrī, un to provizoriski piemēro no 2008. gada 29. decembra.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 230. panta 4. punktu Cariforum un ES Tirdzniecības un attīstības komiteja var izveidot un pārraudzīt īpašas komitejas, kas nodarbojas ar jautājumiem tās kompetences robežās.

(3)

Nolūkā efektīvāk risināt visus ar pakalpojumu tirdzniecību saistītos nolīguma jautājumus Cariforum un ES Tirdzniecības un attīstības komiteja plāno pieņemt lēmumu, ar ko izveido Pakalpojumu īpašo komiteju.

(4)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Cariforum un ES Tirdzniecības un attīstības komitejā, jo lēmumam, ar ko izveido Pakalpojumu īpašo komiteju, būs juridiskas sekas.

(5)

Tādēļ Savienības nostājas Cariforum un ES Tirdzniecības un attīstības komitejā attiecībā uz Pakalpojumu īpašās komitejas izveidi pamatā vajadzētu būt Cariforum un ES Tirdzniecības un attīstības komitejas lēmuma projektam,

(1)

Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (1) (“nolīgums”), Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/948 (2), un nolīgums stājās spēkā 2020. gada 2. augustā.

(2)

Ar nolīguma 22. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kuru veido pušu pārstāvji (“Apvienotā komiteja”) un kuras uzdevums ir nodrošināt nolīguma pārvaldību un pareizu īstenošanu.

(3)

Nolīguma 22. panta 3. punkts paredz, ka Apvienotajai komitejai ir jāpieņem savs reglaments.

(4)

Lai nodrošinātu nolīguma pareizu īstenošanu, būtu jāpieņem Apvienotās komitejas reglaments.

(5)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotās komitejas pirmajā sanāksmē, jo Apvienotās komitejas lēmums, ar ko pieņem tās reglamentu, radīs juridiskas sekas Savienībai. Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt Apvienotās komitejas lēmuma projektam,

(1)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (1) (“nolīgums”), Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/953 (2), un nolīgums stājās spēkā 2020. gada 2. augustā.

(2)

Ar nolīguma 21. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kuru veido pušu pārstāvji (“Apvienotā komiteja”) un kuras uzdevums ir nodrošināt nolīguma pārvaldību un pareizu īstenošanu.

(3)

Nolīguma 21. panta 3. punkts paredz, ka Apvienotajai komitejai ir jāpieņem savs reglaments.

(4)

Lai nodrošinātu nolīguma pareizu īstenošanu, būtu jāpieņem Apvienotās komitejas reglaments.

(5)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotās komitejas pirmajā sanāksmē, jo Apvienotās komitejas lēmums, ar ko pieņem tās reglamentu, radīs juridiskas sekas Savienībai. Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt Apvienotās komitejas lēmuma projektam,

(1)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses (1) (“nolīgums”), Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/952 (2), un nolīgums stājās spēkā 2020. gada 2. augustā.

(2)

Ar nolīguma 22. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kuru veido Līgumslēdzēju pušu pārstāvji (“Apvienotā komiteja”) un kuras uzdevums ir nodrošināt nolīguma pārvaldību un pareizu īstenošanu.

(3)

Nolīguma 22. panta 3. punkts paredz, ka Apvienotajai komitejai ir jāpieņem savs reglaments.

(4)

Lai nodrošinātu nolīguma pareizu īstenošanu, būtu jāpieņem Apvienotās komitejas reglaments.

(5)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotās komitejas pirmajā sanāksmē, jo Apvienotās komitejas lēmums, ar ko pieņem tās reglamentu, radīs juridiskas sekas Savienībai. Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt Apvienotās komitejas lēmuma projektam,

(1)

Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/951 (2), un nolīgums stājās spēkā 2020. gada 2. augustā.

(2)

Ar nolīguma 22. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kuru veido pušu pārstāvji (“Apvienotā komiteja”) un kuras uzdevums ir nodrošināt nolīguma pārvaldību un pareizu īstenošanu.

(3)

Nolīguma 22. panta 3. punkts paredz, ka Apvienotajai komitejai ir jāpieņem savs reglaments.

(4)

Lai nodrošinātu nolīguma pareizu īstenošanu, būtu jāpieņem Apvienotās komitejas reglaments.

(5)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotās komitejas pirmajā sanāksmē, jo Apvienotās komitejas lēmums, ar ko pieņem tās reglamentu, radīs juridiskas sekas Savienībai. Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt Apvienotās komitejas lēmuma projektam,

(1)

Padome 2018. gada 19. novembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2018/1789 (1) par atbalstu kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības un izplatīšanas apkarošanai Arābu līgas dalībvalstīs.

(2)

Lēmuma (KĀDP) 2018/1789 5. panta 2. punktā ir paredzēts, ka minētais lēmums zaudē spēku 24 mēnešus pēc minētā lēmuma 3. panta 3. punktā minētā nolīguma noslēgšanas.

(3)

Pētniecības centrs Small Arms Survey (SAS) (Kājnieku ieroču pētniecības centrs), kas ir Lēmuma (KĀDP) 2018/1789 1. pantā minētā projekta īstenošanas aģentūra, 2020. gada 30. oktobrī lūdza Savienības atļauju pagarināt minētajā lēmumā noteikto īstenošanas laikposmu par sešiem mēnešiem, tādējādi kopējo īstenošanas laikposmu nosakot 30 mēnešus. Lūgtais pagarinājums ir saistīts ar Covid-19 pandēmiju un attiecīgi vairāku projektā paredzēto darbību atlikšanu.

(4)

Lūgtais Lēmuma (KĀDP) 2018/1789 grozījums attiecas uz tā 5. panta 2. punktu.

(5)

Lēmuma (KĀDP) 2018/1789 1. pantā noteiktā īstenošanas laikposma pagarināšanu par sešiem mēnešiem var veikt, neatstājot nekādu ietekmi uz finanšu resursiem,

“2.

Šis lēmums zaudē spēku 30 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā nolīguma noslēgšanas.”

(1)

Padome 2014. gada 31. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/512/KĀDP (1).

(2)

Eiropadome 2015. gada 19. martā vienojās, ka tiks veikti vajadzīgie pasākumi, lai ierobežojošo pasākumu piemērošanas ilgumu skaidri saistītu ar Minskas vienošanos pilnīgu īstenošanu, paturot prātā, ka pilnīga īstenošana bija paredzēta 2015. gada 31. decembrī.

(3)

Padome 2020. gada 29. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/907 (2), ar ko atjaunoja Lēmumu 2014/512/KĀDP līdz 2021. gada 31. janvārim, lai dotu tai iespēju turpināt izvērtēt Minskas vienošanos īstenošanu.

(4)

Pēc Minskas vienošanos izvērtēšanas Padome uzskata, ka Lēmums 2014/512/KĀDP būtu jāatjauno vēl uz sešiem mēnešiem, lai dotu Padomei iespēju turpināt izvērtēt to īstenošanu.

(5)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2014/512/KĀDP,

“1.

Šo lēmumu piemēro līdz 2021. gada 31. jūlijam.”

(1)

2010. gada 20. decembrī Padome pieņēma Lēmumu 2010/788/KĀDP.

(2)

2020. gada 2. novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1533 (2004), atjaunināja informāciju par vienu personu, kurai piemēro ierobežojošus pasākumus.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma 2010/788/KĀDP I pielikums,