(1)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.u panta 2. punkta a) apakšpunktā sniegtā to instrumentu specifikācija, kas atsaucas uz eksotisku pamatā esošu instrumentu, ir pietiekami skaidra, lai iestādes nolūkā aprēķināt 325.u pantā noteiktās pašu kapitāla prasības atlikušajiem riskiem varētu identificēt, kas ir eksotisks pamatā esošais instruments. Tāpēc nav nepieciešams sīkāk precizēt eksotiska pamatā esošā instrumenta nozīmi.

(2)

Jo īpaši ilgmūžības risks, laika apstākļi, dabas katastrofas un nākotnē īstenojams svārstīgums atbilst eksotiska pamatā esošā instrumenta specifikācijai saskaņā ar norādi, kas sniegta Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) noteiktajā attiecīgajā starptautiskajā sistēmā.

(3)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.u panta 2. punkta b) apakšpunktā sniegtā to instrumentu definīcija, kurus ietekmē atlikušie riski, nav pietiekami skaidra, lai iestādes varētu identificēt konkrētus instrumentus, kurus ietekmē atlikušie riski. Tāpēc, lai visā Savienībā nodrošinātu zināmu saskaņotības un konsekvences pakāpi attiecībā uz pieeju instrumentiem, kurus ietekmē atlikušie riski, būtu jāprecizē neizsmeļošs to instrumentu saraksts, kurus ietekmē minētie riski. Šāda saraksta elementi būtu jāizvēlas, ņemot vērā attiecīgo starptautisko BCBS sistēmu. Attiecībā uz citiem instrumentiem, par kuriem valda pieņēmums, ka tos ietekmē atlikušie riski, iestādēm būtu jānovērtē, vai minētie instrumenti atbilst minētās regulas 325.u panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajai definīcijai.

(4)

Ņemot vērā daudzu instrumentu, kurus ietekmē atlikušais risks, nestandarta raksturu, lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību un pārredzamību, būtu jāprecizē arī neizsmeļošs to risku saraksts, kuriem pašiem par sevi nebūtu jāizraisa instrumenta iekļaušana tādu instrumentu, kuri rada atlikušo risku, definīcijā. Tomēr iestādēm būtu jānovērtē, vai instrumentu, kas ir pakļauts šiem riskiem, joprojām varētu uzskatīt par instrumentu, kas pakļauts atlikušajam riskam, ja instruments atbilst kādam no pārējiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.u panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

(5)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(6)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

a)

risks, kas izriet no darījumiem, kuros piegādes pienākumu var izpildīt ar vairākiem piegādājamiem instrumentiem un kuros darījuma partnerim ir iespēja piegādāt vismazāk vērtīgos minētos instrumentus;

b)

risks, ka instrumenta ar izvēles iespēju implicētais svārstīgums var mainīties attiecībā pret tādu citu instrumentu implicēto svārstīgumu, kuriem ir izvēles iespēja un tāds pats pamatā esošais instruments un termiņš, bet atšķirīga naudas pakāpe;

c)

korelācijas risks, kas izriet no indeksa iespējas līguma, ja indekss atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.i panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

d)

korelācijas risks, kas izriet no iespējas līguma kolektīvo ieguldījumu sabiedrībā, kura seko indeksa etalonam, ja izsekošana atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.j panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un indekss atbilst minētās regulas 325.i panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

e)

dividenžu risks, kas izriet no atvasināta instrumenta, kura pamatā nav tikai dividenžu maksājumi.

(1)

Regula (ES) 2016/429 citstarp nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, un to piemēro no 2021. gada 21. aprīļa. Viena no šādām dzīvnieku veselības prasībām ir, ka minētajiem sūtījumiem jābūt no kādas trešās valsts, teritorijas vai to zonas vai nodalījuma, kas norādīti sarakstā atbilstoši minētās regulas 230. panta 1. punktam.

(2)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2) Regulu (ES) 2016/429 papildina ar dzīvnieku veselības prasībām, kuras attiecas uz noteiktu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā no trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām vai nodalījumiem. Deleģētā regula (ES) 2020/692 paredz, ka minētās regulas tvērumā esošu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā drīkst atļaut tikai tad, ja tie ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vai nodalījuma, kas attiecībā uz konkrētajām dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sugām un kategorijām ir norādīts sarakstā saskaņā ar minētajā deleģētajā regulā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām.

(3)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/404 (3) ir sniegts tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu vai nodalījumu saraksts, no kuriem Savienībā atļauts ievest Deleģētajā regulā (ES) 2020/692 aptverto sugu un kategoriju dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus. Minētie saraksti un daži vispārīgi noteikumi attiecībā uz šiem sarakstiem ir sniegti minētās deleģētās regulas I–XXII pielikumā.

(4)

Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 IV pielikumā ir noteikts to trešo valstu, teritoriju vai to zonu saraksts, no kurām Savienībā atļauts ievest zirgu dzimtas dzīvnieku sūtījumus.

(5)

Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 IV pielikuma sarakstā ir iekļauta Turcija, iedalīta E sanitārajā grupā un reģionalizēta kā TR-1 zona, kas aptver noteiktas ziemeļrietumu provinces. 2020. gada decembrī Turcija lūdza Komisiju TR-1 zonu, no kuras atļauts reģistrētus zirgus ievest Savienībā, paplašināt, pievienojot Bursas, Eskišehiras un Kodžaeli provinci, un minēto lūgumu pamatoja ar garantijām.

(6)

Izvērtējusi Turcijas iesniegto dokumentāciju, Komisija secināja, ka Turcijas centrālās kompetentās iestādes sniegtās garantijas ir pietiekamas, lai atļautu reģistrētu zirgu ievešanu Savienībā un tranzītu caur to, kā arī reģistrētu zirgu atpakaļievešanu pēc pagaidu izvešanas no jaunās TR-1 zonas Turcijā.

(7)

Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 IV pielikuma sarakstā ir iekļauta Ēģipte, iedalīta E sanitārajā grupā un reģionalizēta kā EG-1 zona, kas aptver noteiktas ziemeļu provinces. 2021. gada decembrī Ēģipte lūdza Komisiju atļaut Savienībā ievest reģistrētus zirgus no jaunas zonas un sniedza Komisijai garantijas attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku slimību neskartas zonas izveidi policijas zirgu dzimtas dzīvnieku veterinārajā karantīnas objektā, kas atrodas uz CAIRO/SWISS desert ceļa Kairas austrumu nomalē un ir savienots ar Kairas starptautisko lidostu.

(8)

Izvērtējusi Ēģiptes iesniegto dokumentāciju, Komisija secināja, ka Ēģiptes centrālās kompetentās iestādes sniegtās garantijas ir pietiekamas, lai atļautu reģistrētu zirgu ievešanu Savienībā un tranzītu caur to no minētās zonas Ēģiptē.

(9)

Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 IV pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Īstenošanas regula (ES) 2021/404 tiek piemērota no 2021. gada 21. aprīļa, tātad juridiskās noteiktības labad un lai atvieglotu tirdzniecību, grozījumiem, kas ar šo regulu veicami Īstenošanas regulā (ES) 2021/404, būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

2016. gada 3. jūnijā uzņēmums Christiansen SARL saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 43. panta 1. punktu Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (“Aģentūra”) iesniedza pieteikumu, lai saņemtu Savienības atļauju atsevišķam minētās regulas V pielikumā aprakstītā 18. produkta veida biocīdam “Christiansen LD Bednet”, sniedzot rakstisku apstiprinājumu, ka pieteikumu novērtēt ir piekritusi Dānijas kompetentā iestāde. Biocīdu reģistrā pieteikums tika reģistrēts ar lietas numuru BC-GK024706-40.

(2)

“Christiansen LD Bednet” kā aktīvo vielu satur permetrīnu, kas iekļauts Regulas (ES) Nr. 528/2012 9. panta 2. punktā minētajā Savienības apstiprināto aktīvo vielu sarakstā pie 18. produkta veida.

(3)

2020. gada 7. decembrī kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, Aģentūrai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 44. panta 1. punktu iesniedza novērtējuma ziņojumu un novērtēšanas secinājumus.

(4)

2021. gada 5. jūlijā Aģentūra Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 44. panta 3. punktu iesniedza atzinumu (2), biocīda “Christiansen LD Bednet” raksturojuma kopsavilkuma projektu un atsevišķā biocīda novērtējuma galīgo ziņojumu.

(5)

Atzinumā secināts, ka “Christiansen LD Bednet” ir atsevišķs biocīds Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta r) apakšpunkta izpratnē, ka tam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 42. panta 1. punktu var piešķirt Savienības atļauju un ka, ja vien tiek nodrošināta atbilstība biocīda raksturojuma kopsavilkuma projektam, tas atbilst minētās regulas 19. panta 1. punkta nosacījumiem.

(6)

2021. gada 22. jūlijā Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 44. panta 4. punktu biocīda raksturojuma kopsavilkuma projektu visās Savienības oficiālajās valodās nosūtīja Komisijai.

(7)

Ir konstatēts risks saldūdenim un nogulsnēm, tāpēc Aģentūra iesaka šo biocīdu atļaut izmantot tikai iekštelpās ar riska samazināšanas pasākumiem, lai aizsargātu vidi. Minētie pasākumi nodrošina, lai biocīds neietekmētu vidi.

(8)

2021. gada 12. oktobrī Biocīdu komiteja grozīja kompetentās iestādes, kas veic novērtēšanu, ziņojumu par aktīvo vielu permetrīnu, lai īstenotu tās vides darba grupas secinājumus par minētās vielas noturīgumu.

(9)

Permetrīns vēl nav oficiāli noteikts par aizstājamu vielu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 10. panta 5. punktu, tāpēc nav nepieciešams veikt salīdzinošu novērtējumu saskaņā ar minētās regulas 23. pantu, un biocīda atļauju var piešķirt ilgākais uz 10 gadiem. Neuzskata, ka būtu nepieciešami papildu riska samazināšanas pasākumi, lai ņemtu vērā konstatēto permetrīna noturīgumu.

(10)

Komisija ir vienisprātis ar Aģentūras atzinumu un tāpēc uzskata, ka ir lietderīgi “Christiansen LD Bednet” piešķirt Savienības atļauju.

(11)

Komisija arī uzskata, ka, tā kā iedarbība uz cilvēku veselību un vidi tika novērtēta, pamatojoties uz biocīda maksimālo izmēru, atļaujas noteikumos un nosacījumos būtu jāiekļauj, ka tirgū nedrīkst piedāvāt lielāka izmēra biocīdus.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

2022. gada 28. septembrī pēc Vienotās noregulējuma valdes (turpmāk “Valde”) uzklausīšanas tās plenārsesijā Komisija pieņēma Valdes priekšsēdētāja un viena Valdes pilna laika locekļa amata kandidātu sarakstus un tos iesniedza Eiropas Parlamentam.

(2)

Padome arī tika informēta par Eiropas Parlamentam iesniegto kandidātu sarakstiem.

(3)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 5. punktu, Valdes priekšsēdētāja un locekļa pilnvaru laiks ir pieci gadi.

(4)

2022. gada 12. oktobrī Komisija pieņēma priekšlikumu par Dominique LABOUREIX kunga iecelšanu Valdes priekšsēdētāja amatā un par Tuija TAOS kundzes iecelšanu Valdes pilna laika locekļa amatā un šo priekšlikumu iesniedza Eiropas Parlamentam apstiprināšanai.

(5)

Eiropas Parlaments minēto priekšlikumu apstiprināja 2022. gada 10. novembrī,

(1)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 29. pantā paredzēts, ka Padome var pieņemt lēmumus, kuros nosaka Savienības pieeju īpašiem ģeogrāfiskiem vai tematiskiem jautājumiem, tostarp pieeju ierobežojošiem pasākumiem.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 215. pants ļauj Padomei pieņemt pret fiziskām vai juridiskām personām un grupām vai nevalstiskām vienībām vērstus ierobežojošus pasākumus vai pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir daļēji vai pilnībā pārtraukt vai samazināt ekonomiskos un finanšu sakarus ar vienu vai vairākām trešām valstīm, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts, ievērojot LES 29. pantu. Dalībvalstīs vajadzētu būt ieviestiem iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem sodiem par Padomes regulu par Savienības ierobežojošiem pasākumiem pārkāpumiem.

(3)

Šis lēmums attiecas tikai uz Savienības ierobežojošiem pasākumiem, ko Savienība ir pieņēmusi, pamatojoties uz LES 29. pantu vai LESD 215. pantu, piemēram, pasākumiem attiecībā uz līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, aizliegumu darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus un aizliegumu ieceļot Savienības dalībvalsts teritorijā, kā arī uz nozaru ekonomiskajiem pasākumiem un ieroču embargo.

(4)

Ir nepieciešams, lai dalībvalstis būtu ieviesušas iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem. Tāpat ir nepieciešams, lai minētie sodi vērstos pret Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanu.

(5)

Komisija nodrošina koordināciju starp dalībvalstīm un Savienības aģentūrām attiecībā uz tādu Savienības ierobežojošo pasākumu izpildi, kuri pieņemti saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un ir izpētījusi mijiedarbību starp ierobežojošiem pasākumiem un krimināltiesību pasākumiem.

(6)

LESD 83. panta 1. punktā pašlaik nav paredzēta minimālo noteikumu noteikšana attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu definīciju un sodiem par šādiem pārkāpumiem, jo šo pasākumu pārkāpumi kā tādi vēl nav iekļauti minētajā pantā uzskaitītajās noziegumu jomās. Šobrīd 83. panta 1. punktā ir uzskaitītas šādas noziegumu jomas: terorisms, cilvēku tirdzniecība, sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība. Tomēr dažos gadījumos Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi var būt saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, kuri ietilpst dažās no uzskaitītajām noziegumu jomām, piemēram, terorismu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

(7)

LESD 83. panta 1. punkta trešajā daļā ir paredzēta īpaša procedūra, saskaņā ar kuru Padome var precizēt jaunas noziegumu jomas. To var izdarīt tikai pēc tam, kad ir rūpīgi izvērtēti Līgumā noteiktie kritēriji, kas atspoguļo procedūras ārkārtējo raksturu. Noziedzības attīstība, kas novērota pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, ir ārkārtēji apstākļi.

(8)

LESD 83. panta 1. punkta pirmajā daļā minētie kritēriji attiecībā uz noziegumu jomas pārrobežu dimensiju, proti, noziedzīgu nodarījumu būtību vai ietekmi un īpašo nepieciešamību tos apkarot kopīgi, ir savstarpēji saistīti, un tos nevar vērtēt atsevišķi.

(9)

Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi būtu jāidentificē kā noziegumu joma, lai nodrošinātu Savienības ierobežojošo pasākumu politikas efektīvu īstenošanu. Lielākā daļa dalībvalstu Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumus jau ir kvalificējušas kā noziedzīgu nodarījumu. Dažās dalībvalstīs, kuras ierobežojošo pasākumu pārkāpumus kvalificē kā noziedzīgu nodarījumu, ir ieviestas plašas definīcijas, piemēram, “ANO un ES noteikto sankciju pārkāpums” vai “ES noteikumu pārkāpums”, savukārt citās ir ieviesti sīkāk izstrādāti noteikumi, piemēram, tajos ir uzskaitītas aizliegtās darbības. Kritēriji, pamatojoties uz kuriem darbība ietilpst krimināltiesību piemērošanas jomā, dalībvalstīs ir atšķirīgi, bet tie parasti ir saistīti ar nodarījumu smagumu (nopietns raksturs) vai tiek noteikti kvalitatīvi (nodoms, rupja neuzmanība) vai kvantitatīvi (kaitējums).

(10)

Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi ir īpaši smagu noziegumu joma, kura smaguma pakāpe ir līdzīga LESD 83. panta 1. punktā uzskaitīto noziegumu smaguma pakāpei, jo tie var radīt ilgstošus draudus starptautiskajam mieram un drošībai, apdraudēt demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību konsolidāciju un atbalstīšanu un radīt būtisku kaitējumu ekonomikai, sociālajai jomai, sabiedrībai un videi. Šādu pārkāpumu dēļ personas un vienības, kuru aktīvi ir iesaldēti vai kuru darbībām ir noteikti ierobežojumi, joprojām var piekļūt saviem aktīviem un atbalstīt režīmus, uz ko attiecas Savienības ierobežojoši pasākumi, vai turpināt piekļūt valsts līdzekļiem, kas ir piesavināti. Līdzīgi – no tādu preču un dabas resursu ekspluatēšanas iegūtā nauda, kuri tiek tirgoti, pārkāpjot Savienības ierobežojošos pasākumus, var ļaut režīmiem, uz ko attiecas minētie ierobežojošie pasākumi, iegādāties ieročus, ar kuriem tie izdara noziegumus. Turklāt ar tirdzniecību saistīto Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi var veicināt dabas resursu nelikumīgu ekspluatēšanu jurisdikcijā, uz kuru attiecas minētie ierobežojošie pasākumi.

(11)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome savā Rezolūcijā (ANO DPR) 1196 (1998) uzsvēra, cik svarīgi ir stiprināt ieroču embargo efektivitāti, kā līdzekli, lai samazinātu ieroču pieejamību bruņota konflikta risināšanai. Tā arī mudināja valstis – lai īstenotu savas saistības izpildīt Drošības padomes lēmumus par ieroču embargo – apsvērt iespēju pieņemt tiesību aktus vai citus juridiskus pasākumus, ar kuriem Drošības padomes noteikto ieroču embargo pārkāpumi tiek atzīti par noziedzīgu nodarījumu.

(12)

Tas, ka dalībvalstīm saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem ir ļoti atšķirīgas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu definīcijas un sodi par tiem, nozīmē, ka sankcijas tiek īstenotas dažādās pakāpēs atkarībā no dalībvalsts, kurā par pārkāpumu tiek ierosināta izmeklēšana. Tas apdraud Savienības mērķi uzturēt starptautisko mieru un drošību un atbalstīt Savienības kopīgās vērtības. Tāpēc jo īpaši ir nepieciešama kopīga rīcība Savienības līmenī, lai, izmantojot krimināltiesības, vērstos pret Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem.

(13)

Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem ir skaidra un dažkārt pat izteikta pārrobežu dimensija. Šādus pārkāpumus ne tikai var izdarīt fiziskas personas vai ar tādu juridisku personu līdzdalību, kas darbojas globālā mērogā, bet dažos gadījumos Savienības ierobežojošie pasākumi, piemēram, banku pakalpojumu ierobežojumi, pat aizliedz pārrobežu operācijas. Tādējādi to pārkāpšana ir pielīdzināma pārrobežu mēroga rīcībai, kas prasa kopīgu pārrobežu reakciju Savienības līmenī.

(14)

Atšķirīgās definīcijas un sodi par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem kavē Savienības ierobežojošo pasākumu politikas konsekventu piemērošanu. Tas var pat novest pie tā, ka likumpārkāpēji izvēlas labvēlīgāko jurisdikciju un paliek nesodīti, jo viņi varēja izvēlēties savas darbības veikt tajās dalībvalstīs, kurās par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem ir paredzēti mazāk stingri sodi. Sodu par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem saskaņošana palielinātu šādu sodu ietekmīgumu, samērīgumu un atturošo ietekmi.

(15)

Tāpēc Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpums būtu jāidentificē kā “noziegumu joma” LESD 83. panta 1. punkta nolūkos, jo tas atbilst minētajā pantā noteiktajiem kritērijiem.

(16)

Kopīga rīcība Savienības līmenī veicinātu ne tikai vienlīdzīgus nosacījumus starp dalībvalstīm un uzlabotu tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu novēršanā; tā veicinātu arī vienlīdzīgus nosacījumus pasaulē, proti, tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību ar trešām valstīm attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem.

(17)

Šā lēmuma mērķis, proti, identificēt Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumus kā noziegumu jomu, kas atbilst LESD 83. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, ir jāsasniedz Savienības līmenī. Tāpēc tas atbilst LES 5. pantā noteiktajam subsidiaritātes principam. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(18)

Kā pirmais solis ir jāidentificē Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi kā noziegumu joma LESD 83. panta 1. punkta nolūkos, lai kā otro soli varētu pieņemt sekundāros materiālo tiesību aktus, inter alia, ar kuriem paredz minimālos noteikumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sodu par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem definīciju.

(19)

Šis lēmums neskar turpmākos pasākumus, kas veikti saskaņā ar Līgumā noteiktajām likumdošanas procedūrām. Jo īpaši, tas nenosaka un neskar to sekundāro tiesību aktu piemērošanas jomu un saturu, kas ierosināti pēc šā lēmuma piemērošanas.

(20)

Ir būtiski, lai jebkurš tiesību akta priekšlikums šādiem sekundāriem tiesību aktiem tiktu sagatavots saskaņā ar labāka regulējuma principiem.

(21)

Jo īpaši pienācīga uzmanība jāpievērš valstu sistēmu dažādībai un dalībvalstu krimināltiesību sistēmu pamataspektiem, tostarp attiecībā uz sodu organizēšanu. Pienācīgi jāņem vērā arī pamattiesību aizsardzības pasākumi, princips par soda par noziedzīgiem nodarījumiem nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. pantā, kā arī krimināltiesību precizitātes, skaidrības un saprotamības prasības.

(22)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(23)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Īrija 2022. gada 29. jūnija vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(24)

Lai steidzamības kārtā varētu pieņemt sekundāros tiesību aktus, ar kuriem paredz minimālos noteikumus attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu definīciju un sodiem par šiem pārkāpumiem, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Aitu bakas un kazu bakas ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar aitas un kazas un, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un eksportu uz trešām valstīm, var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un pazemināt lauksaimniecības rentabilitāti. Ja minētā slimība uzliesmo kazu un aitu populācijā, pastāv nopietns risks, ka tā var izplatīties uz citiem minēto dzīvnieku turēšanas objektiem.

(2)

Aitu bakas un kazu bakas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 (2) ir definētas par A kategorijas slimību. Turklāt Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (3) papildina noteikumus par tādu sarakstā norādīto slimību kontroli, kuras minētas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 ir definētas par A, B un C kategorijas slimībām. Konkrēti, Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. un 22. pantā noteikts, ka A kategorijas slimības, arī aitu baku un kazu baku, uzliesmojuma gadījumā ir jāizveido ierobežojumu zona un tajā jāpiemēro konkrēti slimības kontroles pasākumi. Turklāt minētās deleģētās regulas 21. panta 1. punkts nosaka, ka šajā ierobežojumu zonā jāietver aizsardzības zona, uzraudzības zona un – vajadzības gadījumā – citas ap šīm aizsardzības un uzraudzības zonām vai to tuvumā esošas ierobežojumu zonas.

(3)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1913 (4) pieņemts saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429, un tajā izklāstīti ārkārtas pasākumi, kas saistībā ar aitu baku un kazu baku uzliesmojumiem jāveic Spānijai.

(4)

Konkrētāk, Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1913 nosaka, ka aizsardzības zonās un uzraudzības zonās, kuras dalībvalstīm saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 jāizveido pēc tam, kad ir konstatēti aitu baku un kazu baku uzliesmojumi, ir jāiekļauj vismaz tie apgabali, kuri norādīti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā.

(5)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/1913 pieņemšanas dienas Spānija ir paziņojusi Komisijai vēl par septiņiem aitu baku un kazu baku uzliesmojumiem objektos, kuros tur aitas un/vai kazas un kuri atrodas Andalūzijas un Kastīlijas-Lamančas reģionā. Tāpēc apgabali, kas minētā lēmuma pielikumā norādīti par Spānijā izveidotām aizsardzības zonām un uzraudzības zonām, ir grozīti ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/2004 (5).

(6)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/2004 pieņemšanas dienas Spānija ir Komisijai paziņojusi vēl par trijiem aitu baku un kazu baku uzliesmojumiem objektos, kuros tur aitas un/vai kazas un kuri atrodas Andalūzijas reģionā. Visi šie uzliesmojumi, izņemot vienu, kurš noticis Almerijas provincē, konstatēti ierobežojumu zonās, kas saskaņā ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/1913 jau noteiktas Granadas provincē. Šāds uzliesmojums Almerijas provincē vēsturiski ir pirmais un ir noticis ārpus pastāvošajām aizsardzības un uzraudzības zonām.

(7)

Spānija līdz šim ir paziņojusi pavisam par 19 aitu baku un kazu baku uzliesmojumiem, kas ietilpst divos atsevišķos sakopojumos, no kuriem viens atrodas Andalūzijas reģionā un otrs – Kastīlijas-Lamančas reģionā. Vairumā gadījumu vienam sakopojumam piederīgie uzliesmojumi ir epidemioloģiski saistīti un tiem ir viena vai vairākas kopīgas iezīmes.

(8)

Spānijas kompetentā iestāde ir veikusi nepieciešamos slimības kontroles pasākumus, kas prasīti saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687, un viens no tiem ir tāds, ka ap apgabaliem, kuros minētie uzliesmojumi konstatēti, ir izveidotas aizsardzības un uzraudzības zonas.

(9)

Spānija Komisijai regulāri sniedz jaunāko informāciju par epidemioloģisko situāciju ar aitu bakām un kazu bakām. Šī informācija aptver arī Spānijas veiktos slimības kontroles pasākumus, kurus Komisija izskata, lai novērtētu to efektivitāti, ņemot vērā slimības attīstību.

(10)

Turklāt Spānija ir Komisiju un Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgo komiteju informējusi, ka – tā kā Deleģētās regulas (ES) 2020/687 VII pielikumā nav minēti riska mazināšanas pasākumi, kas īpaši attiektos uz aitu bakām un kazu bakām, un kamēr minētais pielikums nav grozīts – Spānija tādu aitu un kazu gaļai un pienam, kuru izcelsme ir aizsardzības un uzraudzības zonās, kas izveidotas saskaņā ar minēto deleģēto regulu, piemēros riska mazināšanas pasākumus, kuri minētajā pielikumā noteikti attiecībā uz nodulāro dermatītu. Spānija ir paziņojusi, ka tai jāveic tādi riska mazināšanas pasākumi, kuros ņemta vērā aitu baku un kazu baku vīrusa un nodulārā dermatīta vīrusa līdzība – abi šie vīrusi ir piederīgi Poxviridae dzimtai un Capripoxvirus ģintij.

(11)

Tāpēc apgabali, kas Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/1913 pielikumā norādīti par Spānijas noteiktām aizsardzības zonām un uzraudzības zonām, telpas un/vai laika izteiksmē būtu vēl jākoriģē un, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos Spānijā un pārējā Savienībā, būtu jāizveido vēl viena ierobežojumu zona. Ar šo korekciju būtu jāņem vērā saslimstības attīstība, kas Andalūzijas un Kastīlijas-Lamančas reģionā ir atšķirīga.

(12)

Turklāt apgabali, kas norādīti par aizsardzības un uzraudzības zonām, būtu jāsagrupē un attiecībā uz katru sakopojumu jānosaka kopējs termiņš, līdz kuram aizsardzības un uzraudzības zonu statuss tajā saglabāsies, ņemot vērā dienu, kad pabeigta pēdējā sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija, tā lai vienā un tajā pašā apgabalā gan Andalūzijā, gan Kastīlijā-Lamančā sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija būtu veikta visos slimības uzliesmojuma gadījumos.

(13)

Papildus aizsardzības zonām un uzraudzības zonām saskanīgi ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. panta 1. punkta c) apakšpunktu būtu jāizveido vēl cita ierobežojumu zona Andalūzijas reģionā, kur saslimstība attīstās mazāk labvēlīgi un kurā Spānijai attiecībā uz aitu un kazu pārvietošanu ārpus šīs zonas būtu jāpiemēro noteikti pasākumi ar mērķi novērst slimības izplatīšanos pārējā valsts teritorijā.

(14)

Ņemot vērā aitu baku un kazu baku epidemioloģiskās situācijas attīstību Spānijā un lai novērstu nevajadzīgus aitu un kazu sūtījumu pārvietošanas traucējumus Savienībā un izvairītos no tā, ka trešās valstis tirdzniecību nepamatoti ierobežo, Savienības līmenī jāturpina ātri noteikt aitu baku un kazu baku ierobežojumu zonas. Šīm ierobežojumu zonām minētajā dalībvalstī būtu jāietver aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, un vēl cita ierobežojumu zona. Tāpēc apgabali, kuri saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 Spānijā noteikti par aizsardzības zonām un uzraudzības zonām un par vēl citu ierobežojumu zonu, būtu jānorāda šā lēmuma pielikumā, un būtu jānosaka šādu zonu pastāvēšanas ilgums. Turklāt Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1913 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu.

(15)

Ņemot vērā Savienībā izveidojušās epidemioloģiskās situācijas steidzamību attiecībā uz aitu baku un kazu baku izplatīšanos, ir svarīgi, lai šajā īstenošanas lēmumā noteiktie pasākumi tiktu piemēroti pēc iespējas drīzāk.

(16)

Turklāt, ņemot vērā pašreizējo aitu baku un kazu baku epidemioloģisko situāciju Savienībā, šis lēmums būtu jāpiemēro līdz 2023. gada 31. martam.

(17)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. pantu saskanīgas ierobežojumu zonas, kurās ietilpst aizsardzības un uzraudzības zonas, kas Spānijai jāizveido pēc valstī notikuša aitu baku un kazu baku uzliesmojuma vai uzliesmojumiem, un vēl cita ierobežojumu zona;

b)

tādu slimību kontroles pasākumu ilgumu, kuri saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 39. pantu jāpiemēro aizsardzības zonās, saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 55. pantu – uzraudzības zonās, kā arī vēl citā ierobežojumu zonā saskaņā ar minētās deleģētās regulas 21. pantu.

a)

tās kompetentā iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. panta 1. punktu un atbilstoši minētā panta un Deleģētās regulas (ES) 2020/687 23. panta a) punkta nosacījumiem nekavējoties izveido ierobežojumu zonas, kurās ietilpst aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, un vēl cita ierobežojumu zona;

b)

šā panta a) punktā minētajās aizsardzības zonās un uzraudzības zonās, un vēl citā ierobežojumu zonā ietilpst vismaz tie apgabali, kuri norādīti šā lēmuma pielikumā;

c)

attiecīgos pasākumus katrā ierobežojumu zonā piemēro vismaz līdz šā lēmuma pielikumā norādītajai dienai.