(1)

Padome 2023. gada 24. februārī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2023/420 (2), ar ko izveido atjauninātu to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001 (“saraksts”).

(2)

Padome praktisko iespēju robežās visām personām, grupām un organizācijām ir sniegusi pamatojumu, kāpēc tās ir iekļautas sarakstā.

(3)

Publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Padome ir informējusi sarakstā uzskaitītās personas, grupas un organizācijas par to, ka tā ir nolēmusi arī turpmāk atstāt tās sarakstā. Attiecīgajām personām, grupām un organizācijām Padome paziņoja arī to, ka ir iespējams Padomei lūgt pamatojumu, kādēļ tās ir iekļautas sarakstā, ja tās tādu pamatojumu vēl nav saņēmušas.

(4)

Padome ir pārskatījusi sarakstu, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā. Veicot minēto pārskatīšanu, Padome ņēma vērā attiecīgo personu un organizāciju iesniegtos apsvērumus, kā arī atjaunināto informāciju, kas saņemta no kompetentajām valsts iestādēm par sarakstā iekļauto personu un organizāciju statusu valsts līmenī.

(5)

Padome ir pārliecinājusies, ka Padomes Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP (3) 1. panta 4. punktā minētās kompetentās iestādes ir pieņēmušas lēmumus attiecībā uz visām sarakstā iekļautajām personām, grupām un organizācijām par to, ka tās ir bijušas iesaistītas terora aktos Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 2. un 3. punkta nozīmē. Padome ir arī secinājusi, ka tām personām, grupām un organizācijām, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu, būtu jāturpina piemērot Regulā (EK) Nr. 2580/2001 paredzētos konkrētos ierobežojošos pasākumus.

(6)

Saraksts būtu attiecīgi jāatjaunina, un Īstenošanas regula (ES) 2023/420 būtu jāatceļ,

(1)

Padomes Regula (ES) 2023/194 (1) nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras 2023. gadā piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Regulā (ES) 2023/194 noteiktās kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) būtu jāgroza, lai ņemtu vērā zinātnisko ieteikumu publicēšanu, kā arī ar trešām valstīm noturēto apspriežu iznākumu.

(2)

Regula (ES) 2023/194 nosaka provizorisku ziemeļu garneles (Pandalus borealis) KPN ICES 3.a rajona Savienības un Norvēģijas ūdeņos 2023. gadam. Ir notikušas Savienības un Norvēģijas apspriedes par ziemeļu garneles KPN apjomu ICES 3.a un 4.a austrumu rajonā laikposmam no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam. Minētās apspriedes tika rīkotas, pamatojoties uz Savienības nostāju, ko Padome apstiprināja 2023. gada 12. jūnijā. Savienība un Norvēģija 2023. gada 29. jūnijā vienojās par KPN ICES 3.a un 4.a austrumu rajonā 6 076 tonnu apmērā, no kurām 4 253 tonnas ir jāiedala ICES 3.a rajonam. Minētais KPN apjoms atbilst apjomam, kas attiecībā uz minēto krājumu būtu norādīts ICES ieteikumā par laikposmu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam, ja ieteikums būtu balstīts uz pieņēmumu, ka 2023. gada pirmajā pusē zvejas iespējas nav izmantotas pilnībā un ka 2023. gada 1. jūlijā vēl nav nozvejotas 900 tonnas. Saskaņā ar Savienības un Norvēģijas sniegtajiem nozvejas datiem šis pieņēmums atbilst zvejas iespēju apguves apjomam 2023. gada 1. jūlijā. Lai pārietu no KPN noteikšanas ziemeļu garnelei ICES 3.a rajonā no divām reizēm gadā uz vienu reizi gadā: i) minētā krājuma provizoriskā KPN 2023. gadam būtu jāaizstāj ar galīgo KPN laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. jūnijam tādā apjomā, par kādu 2023. gada 17. martā tika panākta vienošanās ar Norvēģiju, un ii) minētā krājuma KPN laikposmam no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam būtu jānosaka tādā apjomā, par kādu 2023. gada 29. jūnijā tika panākta vienošanās ar Norvēģiju.

(3)

Tāpēc Regula (ES) 2023/194 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Lai zveju varētu turpināt, šai regulai būtu jāstājas spēkā nekavējoties.

(5)

Šīs regulas noteikumi par ziemeļu garneles zvejas iespējām būtu jāpiemēro attiecīgi no 2023. gada 1. janvāra un 2023. gada 1. jūlija. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas tiek vai nu palielinātas, vai vēl nav pilnībā apgūtas,

(1)

Temats “IKT izmantojums un e-komercija” nodrošina datus, kas ES digitālajai desmitgadei nepieciešami saskaņā ar “Digitālo kompasu”, lai uzraudzītu ES digitālos mērķrādītājus 2030. gadam, piemēram, digitālās intensitātes rādītāju, kas atspoguļo uzņēmumu digitālo pārveidi. Tas arī sniedz informāciju par dažādām citām Savienības politikas jomām, kas saistītas ar Eiropas digitālo sniegumu un Eiropas Komisijas prioritāti “digitālajam laikmetam gatava Eiropa”.

(2)

Lai varētu novērtēt datu kvalitāti un nodrošināt, ka dati par IKT izmantošanu un e-komerciju ir salīdzināmi un saskaņoti, pirms datu publiskošanas ir jāiesniedz metadati un kvalitātes ziņojumi.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

(1)

Ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 44. panta 2. punkta otro daļu, no 16. oktobra līdz 30. novembrim dalībvalstis var izmaksāt avansa maksājumus līdz 50 % apmērā par tiešo maksājumu intervencēm, savukārt pirms 1. decembra – avansa maksājumus līdz 75 % apmērā par platībatkarīgajām un dzīvniekatkarīgajām lauku attīstības intervencēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 (2).

(2)

Covid-19 pandēmija, tās ietekme uz pārtikas piegādes ķēdēm un enerģijas un lauksaimnieciskās ražošanas resursu cenu pieaugums kopš 2021. gada rudens ir radījis spiedienu uz lauksaimniecības nozari. Turklāt Krievijas iebrukums Ukrainā situāciju ir vēl vairāk pasliktinājis un negatīvi ietekmējis lauksaimniecības nozari. Visās lauksaimniecības nozarēs ievērojami ir palielinājušās ražošanas resursu cenas, piemēram, enerģijas, mēslošanas līdzekļu un barības izmaksas.

(3)

Rezultātā 2022. gadā ievērojami ir palielinājusies enerģijas un mēslošanas līdzekļu izmaksu daļa kopējā starppatēriņā, un lielākais kāpums novērots laukaugu un ilggadīgo stādījumu saimniecībās, abos gadījumos mēslošanas līdzekļu izmaksu dēļ. Mēslošanas līdzekļu cenas joprojām ir vēsturiski ļoti augstā līmenī. Dati liecina, ka lauksaimnieki ir reaģējuši, samazinot mēslošanas līdzekļu izmantošanu, taču tas, cik negatīvi šāda darbība ietekmēs ražu un pārtikas un barības preču kvalitāti, vēl nav zināms.

(4)

Citu ražošanas resursu, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu, dzīvnieku veselības aprūpes, iekārtu un iepakojuma, cenas lauksaimniekiem un pārtikas ķēdes dalībniekiem Savienībā ir palielinājušās atbilstoši vispārējai inflācijai.

(5)

Pēdējā laikā cenas lielākajai daļai lauksaimniecības preču, piemēram, graudaugiem, eļļas augiem un piena produktiem, ir ievērojami samazinājušās. Dažās dalībvalstīs situācija ir kļuvusi īpaši sarežģīta, jo ir pasliktinājusies ražošanas resursu izmaksu un preču cenas attiecība.

(6)

Šie apstākļi, kā arī nesenie nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi dažos reģionos, piemēram, ārkārtējs sausums un plūdi, lauksaimniecības produktu ražotājiem var radīt likviditātes problēmas. Lai minētās likviditātes problēmas novērstu, būtu jāļauj dalībvalstīm izmaksāt lielākus avansa maksājumus par 2023. pieprasījumu gadu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas un Kopējās lauksaimniecības politikas komitejas atzinumu,

(1)

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2116 (2) 104. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta iv) punktu, attiecībā uz ELFLA turpina piemērot Regulas (ES) Nr. 1306/2013 75. pantu saistībā ar izdevumiem, kas labuma guvējiem radušies, un maksājumiem, kurus maksājumu aģentūra veikusi, īstenojot lauku attīstības programmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (3).

(2)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1306/2013 75. panta 1. punkta trešo daļu, dalībvalstis var veikt avansa maksājumus līdz 75 % apmērā par platībatkarīgajiem un dzīvniekatkarīgajiem lauku attīstības atbalsta pasākumiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013.

(3)

Covid-19 pandēmija, tās ietekme uz pārtikas piegādes ķēdēm un enerģijas un lauksaimnieciskās ražošanas resursu cenu pieaugums kopš 2021. gada rudens ir radījis spiedienu uz lauksaimniecības nozari. Turklāt Krievijas iebrukums Ukrainā situāciju ir vēl vairāk pasliktinājis un negatīvi ietekmējis lauksaimniecības nozari. Visās lauksaimniecības nozarēs ievērojami ir palielinājušās ražošanas resursu cenas, piemēram, enerģijas, mēslošanas līdzekļu un barības izmaksas.

(4)

Rezultātā 2022. gadā ievērojami ir palielinājusies enerģijas un mēslošanas līdzekļu izmaksu daļa kopējā starppatēriņā, un lielākais kāpums novērots laukaugu un ilggadīgo stādījumu saimniecībās, abos gadījumos mēslošanas līdzekļu izmaksu dēļ. Mēslošanas līdzekļu cenas joprojām ir vēsturiski ļoti augstā līmenī. Dati liecina, ka lauksaimnieki ir reaģējuši, samazinot mēslošanas līdzekļu izmantošanu, taču tas, cik negatīvi šāda darbība ietekmēs ražu un pārtikas un barības preču kvalitāti, vēl nav zināms.

(5)

Citu ražošanas resursu, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu, dzīvnieku veselības aprūpes, iekārtu un iepakojuma, cenas lauksaimniekiem un pārtikas ķēdes dalībniekiem Savienībā ir palielinājušās atbilstoši vispārējai inflācijai.

(6)

Pēdējā laikā cenas lielākajai daļai lauksaimniecības preču, piemēram, graudaugiem, eļļas augiem un piena produktiem, ir ievērojami samazinājušās. Dažās dalībvalstīs situācija ir kļuvusi īpaši sarežģīta, jo ir pasliktinājusies ražošanas resursu izmaksu un preču cenas attiecība.

(7)

Šie apstākļi, kā arī nesenie nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi dažos reģionos, piemēram, ārkārtējs sausums un plūdi, lauksaimniecības produktu ražotājiem var radīt likviditātes problēmas. Lai minētās likviditātes problēmas novērstu, būtu jāļauj dalībvalstīm 2023. pieprasījumu gadā izmaksāt lielākus avansa maksājumus par platībatkarīgajiem un dzīvniekatkarīgajiem lauku attīstības pasākumiem.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas un Kopējās lauksaimniecības politikas komitejas atzinumu,

(1)

Kadmija maksimālos līmeņus vairākos pārtikas produktos noteic Komisijas Regula (ES) 2023/915 (2).

(2)

2009. gada 30. janvārī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) pieņēma zinātnisku atzinumu par kadmiju pārtikā (3). Iestāde secināja, ka kadmijs ir galvenokārt toksisks nierēm, jo īpaši proksimālajām cauruļveida šūnām, kurās tas laika gaitā uzkrājas un var izraisīt nieru disfunkciju. Ņemot vērā kadmija toksisko ietekmi uz nierēm, Iestāde noteica pieļaujamo kadmija nedēļas devu 2,5 μg uz kg ķermeņa svara. Turklāt Iestāde secināja, ka vidējā pieaugušo ekspozīcija visā Savienībā ir tuvu pieļaujamajai nedēļas devai vai to nedaudz pārsniedz. Turklāt Iestāde secināja, ka attiecībā uz tādām apakšgrupām kā veģetārieši, bērni, smēķētāji un cilvēki, kas dzīvo ļoti kontaminētās teritorijās, pieļaujamā nedēļas deva varētu būt pārsniegta apmēram divas reizes. Tāpēc Iestāde secināja, ka pašreizējā eksponētība kadmijam populācijas līmenī ir jāsamazina. Pēc minētā zinātniskā atzinuma Iestāde 2012. gada 17. janvārī publicēja zinātnisku ziņojumu, kurā apstiprināja, ka bērniem un pieaugušajiem pie ekspozīcijas 95. procentiles varētu būt pārsniegtas orientējošās veselībpamatotās vērtības (4).

(3)

Ņemot vērā Iestādes zinātnisko atzinumu un zinātnisko ziņojumu, Komisijas Regula (ES) Nr. 488/2014 (5) noteica jaunus kadmija maksimālos līmeņus zīdaiņu pārtikā un šokolādes/kakao produktos. Tika pieņemts Komisijas Ieteikums 2014/193/ES (6), kurš dalībvalstis aicināja nodrošināt, lai pieejamās samazināšanas metodes tiktu paziņotas un popularizētas lauksaimniekiem un lai tās šīs metodes sāk vai turpina īstenot, vācot datus par kadmija līmeņu sastopamību pārtikas produktos, regulāri pārraudzīt samazināšanas pasākumu gaitu, un datus, jo īpaši par kadmija līmeņiem, kas ir tuvu maksimālajiem vai tos pārsniedz, paziņot līdz 2018. gada februārim.

(4)

Pamatojoties uz datiem par sastopamību, kuri ievākti pēc ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanas, Komisijas Regula (ES) 2021/1323 (7) plašam pārtikas produktu klāstam kadmija maksimālos līmeņus samazināja.

(5)

Kopš Regulas (ES) 2021/1323 publicēšanas ir kļuvuši pieejami jauni dati par kadmija sastopamību attiecībā uz zemesmandelēm un dažām mazāk patērētām kultivētu sēņu sugām.

(6)

Uz zemesmandelēm attiecas maksimālais kadmija līmenis redīsos, ko Regula (ES) 2021/1323 no 0,10 samazināja līdz 0,020 mg/kg. Šis maksimālais līmenis tika samazināts, balstoties uz tajā laikā pieejamajiem datiem par sastopamību attiecībā uz visvairāk patērētajām sugām preču grupā “redīsi” (Raphanus sativus var. sativus). Tomēr tikmēr ir kļuvuši pieejami jaunākie dati par sastopamību konkrēti attiecībā uz zemesmandelēm, un tie liecina, ka zemesmandelēs kadmija koncentrācijas ir augstākas nekā citos redīsos. Tāpēc ir kļuvis skaidrs, ka attiecībā uz kadmiju noteiktais maksimālais līmenis zemesmandelēs neatbilst principam “tik zems, cik vien saprātīgi panākams (“ALARA”)”. Turklāt, ņemot vērā zemesmandeļu mazo patēriņa apjomu, to ietekme uz patērētāju eksponētību kadmijam nav liela.

(7)

Regula (ES) 2021/1323 maksimālos līmeņus attiecībā uz kultivētām sēnēm pazemināja no 0,20 mg/kg attiecībā uz Agaricus bisporus, Lentinula edodes un Pleurotus ostreatus un 1,0 mg/kg attiecībā uz citām kultivētām sēnēm līdz 0,15 mg/kg attiecībā uz Lentinula edodes un Pleurotus ostreatus un 0,050 attiecībā uz visām pārējām kultivētajām sēnēm, arī Agaricus bisporus. Maksimālais līmenis attiecībā uz kultivētām sēnēm, kas nav Lentinula edodes un Pleurotus ostreatus, tika samazināts, balstoties uz tajā laikā pieejamajiem datiem par sastopamību attiecībā uz šīs preču grupas visvairāk patērētajām sugām (Agaricus bisporus). Tomēr tikmēr ir kļuvuši pieejami jaunāki dati par sastopamību attiecībā uz dažām konkrētām kultivētu sēņu sugām, kuras tiek patērētas mazāk par Agaricus bisporus, Lentinula edodes un Pleurotus ostreatus, un tie liecina, ka tās kadmiju satur augstākās koncentrācijās nekā Agaricus bisporus. Tāpēc kļuvis skaidrs, ka maksimālais līmenis, kas noteikts attiecībā uz kadmiju kultivētās sēnēs, kuras nav Agaricus bisporus, Lentinula edodes un Pleurotus ostreatus, neatbilst principam ALARA. Turklāt sugas Agaricus bisporus, Lentinula edodes un Pleurotus ostreatus veido lielāko daļu no kopējā Savienībā patērētā sēņu apjoma, tāpēc pārējās kultivētās sēnes patērētāju eksponētību kadmijam veido tikai nelielā mērā.

(8)

Lai ņemtu vērā principu ALARA un nepieļautu nesamērīgu neatbilstību attiecībā uz zemesmandelēm un kultivētām sēnēm, kas nav Agaricus bisporus, Lentinula edodes un Pleurotus ostreatus, turklāt augstā līmenī saglabājot pārtikas drošumu, kadmija maksimālie līmeņi šajās sugās būtu jāpalielina.

(9)

Tātad Regula (ES) 2023/915 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Pamatojoties uz sākotnējo riska novērtējumu, Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2019 (2) iedibina augsta riska augu, augu produktu un citu objektu sarakstu.

(2)

Pēc sākotnējā novērtējuma 34 ģinšu un vienas sugas stādāmi augi, kuru izcelsme ir trešās valstīs, kā augsta riska augi ir iekļauti provizoriskā sarakstā Īstenošanas regulā (ES) 2018/2019. Viena no sarakstā norādītajām ģintīm ir Malus Mill.

(3)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1213 (3) noteic fitosanitāros pasākumus tādu noteiktu augu, augu produktu un citu objektu ievešanai Savienības teritorijā, kuri no Īstenošanas regulas (ES) 2018/2019 pielikuma ir svītroti un kuru fitosanitārā riska novērtēšana vēl nav pilnībā pabeigta. Tam par iemeslu ir tas, ka viens vai vairāki kaitīgie organismi, kuri sastopami uz šiem augiem, vēl nav iekļauti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 (4) Savienības karantīnas organismu sarakstā, bet pēc turpmāka pilnīga riska novērtējuma tie varētu atbilst nosacījumiem iekļaušanai šajā sarakstā.

(4)

2022. gada 4. martā Apvienotā Karaliste (5) iesniedza Komisijai lūgumu atļaut uz Savienību eksportēt: līdz septiņus gadus vecus, kailsakņu stāvoklī esošus, stādāmus Malus sylvestris augus, kuru stumbra pamatnes maksimālais diametrs ir 40 mm, un līdz septiņus gadus vecus, stādāmus Malus sylvestris augus augšanas substrātā, kuru stumbra pamatnes maksimālais diametrs ir 40 mm (“attiecīgie augi”). Minētajam lūgumam bija pievienota attiecīgā tehniskā dokumentācija.

(5)

2023. gada 24. maijā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) pieņēma zinātnisku atzinumu par attiecīgo augu, kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē, riska novērtējumu (6). Iestāde atzina Colletotrichum aenigma, Meloidogyne mali, Eulecanium excrescens, Takahashia japonica, tabakas gredzenplankumainības vīrusu, tomātu gredzenplankumainības vīrusu un Erwinia amylovora par šiem augiem relevantiem kaitīgajiem organismiem.

(6)

Iestāde izvērtēja dokumentācijā aprakstītos riska mazināšanas pasākumus attiecībā uz Colletotrichum aenigma, Meloidogyne mali, Eulecanium excrescens, Takahashia japonica, tabakas gredzenplankumainības vīrusu un tomātu gredzenplankumainības vīrusu un novērtēja iespējamību, ka attiecīgie augi varētu būt brīvi no minētajiem kaitīgajiem organismiem. Tā secināja, ka iespējamība, ka attiecīgie augi ir brīvi no minētajiem kaitīgajiem organismiem, ir liela. Attiecībā uz Erwinia amylovora Iestāde izvērtēja, vai ir izpildītas īpašās prasības attiecībā uz Malus Mill. ģints augu, izņemot augļus un sēklas, ievešanu un pārvietošanu konkrētās aizsargājamās zonās, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 X pielikuma 9. punktā. Tā secināja, ka Apvienotā Karaliste atbilst minētajām īpašajām prasībām.

(7)

Pamatojoties uz minēto atzinumu, tiek uzskatīts, ka fitosanitārais risks, ko rada attiecīgo augu ievešana Savienības teritorijā, ir pazemināts līdz pieņemamam līmenim tad, ja ir veikti atbilstoši pasākumi, kuri ļauj novērst risku, ko šie kaitīgie organismi varētu radīt minētajiem augiem.

(8)

Apvienotās Karalistes tehniskajā dokumentācijā aprakstītie pasākumi tiek uzskatīti par tādiem, kas līdz pieņemamam līmenim pazemina risku, ko rada attiecīgo augu ievešana Savienības teritorijā. Tāpēc, lai nodrošinātu Savienības teritorijas fitosanitāro aizsardzību pret risku, ko rada attiecīgo augu ievešana tajā, minētie pasākumi būtu jāpieņem kā fitosanitāras prasības, kas piemērojamas importam.

(9)

Līdz ar to attiecīgie augi vairs nebūtu jāuzskata par augsta riska augiem.

(10)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2018/2019 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Erwinia amylovora kā aizsargājamās zonas karantīnas organisms attiecībā uz konkrētām aizsargājamām zonām ir norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 III pielikumā, un kā Savienībā reglamentēts nekarantīnas organisms attiecībā uz pārējo Savienības teritoriju – IV pielikumā. Minētās regulas X pielikuma 9. punktā ir noteiktas īpašas prasības, kas paredzētas, lai novērstu kaitīgā organisma iekļūšanu un izplatīšanos konkrētās aizsargājamās zonās. Tabakas gredzenplankumainības vīruss un tomātu gredzenplankumainības vīruss kā Savienības karantīnas organismi ir norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 II pielikuma sarakstā.

(12)

Colletotrichum aenigma, Eulecanium excrescens un Takahashia japonica vēl nav iekļauti Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 Savienības karantīnas organismu sarakstā. Lai noteiktu, vai minētie kaitīgie organismi atbilst nosacījumiem to iekļaušanai Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 II pielikumā, un vai attiecīgie augi, kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē, un attiecīgie pasākumi jāiekļauj minētās regulas VII pielikumā, ir jādara pieejams pilnīgs minēto kaitīgo organismu riska novērtējums.

(13)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2020/1213 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Meloidogyne mali vēl nav iekļauts Savienības karantīnas organismu sarakstā. Eiropas un Vidusjūras valstu augu aizsardzības organizācija (EPPO) 2017. gada septembrī publicēja minētā kaitīgā organisma riska analīzi (7). Pamatojoties uz diskusijām ar dalībvalstīm, tika secināts, ka kaitīgais organisms nebūtu jāreglamentē nedz kā Savienības karantīnas organisms, nedz kā Savienībā reglamentēts nekarantīnas organisms, jo, lai gan dažās dalībvalstīs tas bijis sastopams ilgu laiku bez oficiāliem kontroles pasākumiem, tā fitosanitārais risks šajās dalībvalstīs ir uzskatāms par nelielu. Šā iemesla dēļ attiecībā uz minēto kaitīgo organismu prasības, kas piemērojamas importam, nav nepieciešamas.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Ievērojot Lēmuma (KĀDP) 2019/2110 8. panta 1. punktu, Politikas un drošības komiteja (PDK) ir pilnvarota saskaņā ar Līguma 38. pantu pieņemt attiecīgus lēmumus, lai īstenotu Eiropas Savienības KDAP padomdevējas misijas Centrālāfrikas Republikā (EUAM RCA) politisko kontroli un stratēģisko vadību, tostarp pieņemt lēmumu par misijas vadītāja iecelšanu.

(2)

(PDK 2022. gada 25. augustā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/1436 (2), ar ko par EUAM RCA misijas vadītāju no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 31. augustam ieceļ José Manuel MARQUES DIAS kungu.

(3)

PDK 2022. gada 28. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/1333 (3), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2019/2110 un pagarina EUAM RCA pilnvaru termiņu līdz 2024. gada 9. augustam.

(4)

Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ir ierosinājis pagarināt EUAM RCA misijas vadītāja José Manuel MARQUES DIAS kunga pilnvaru termiņu no 2023. gada 1. septembra līdz 2024. gada 9. augustam,

(1)

Ievērojot Lēmuma (KĀDP) 2023/162 9. panta 3. punktu, Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt attiecīgos lēmumus par to, lai pieņemtu trešo valstu piedāvātos ieguldījumus EUMA.

(2)

Ņemot vērā civilo operāciju komandiera ieteikumu par Kanādas piedāvāto ieguldījumu EUMA, Kanādas ieguldījums būtu jāpieņem un jāuzskata par būtisku,

(1)

Padome 2001. gada 27. decembrī pieņēma Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP (1).

(2)

Padome 2023. gada 24. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/422 (2), ar ko atjaunina to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP (“saraksts”).

(3)

Saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 6. punktu ir regulāri jāpārskata personu, grupu un organizāciju vārdi un nosaukumi sarakstā, lai nodrošinātu pamatojumu to paturēšanai sarakstā.

(4)

Šajā lēmumā ir iekļauts tās pārskatīšanas rezultāts, ko Padome ir veikusi attiecībā uz personām, grupām un organizācijām, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu.

(5)

Padome ir pārliecinājusies, ka Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 4. punktā minētās kompetentās iestādes ir pieņēmušas lēmumus attiecībā uz visām sarakstā iekļautajām personām, grupām un organizācijām par to, ka tās ir bijušas iesaistītas terora aktos Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 2. un 3. punkta nozīmē. Padome ir arī secinājusi, ka tām personām, grupām un organizācijām, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu, būtu jāturpina piemērot Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP paredzētos konkrētos ierobežojošos pasākumus.

(6)

Saraksts būtu attiecīgi jāatjaunina, un Lēmums (KĀDP) 2023/422 būtu jāatceļ,

(1)

Padome 2021. gada 21. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2021/1026 (1).

(2)

2023. gada 18. maijā Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija, kas ir atbildīga par Lēmuma (KĀDP) 2021/1026 1. pantā minēto darbību tehnisko īstenošanu, lūdza pagarināt minētā lēmuma īstenošanu vēl par divpadsmit mēnešiem – līdz 2024. gada 30. augustam.

(3)

Lēmuma (KĀDP) 2021/1026 notiekošā īstenošana nerada nekādas papildu finanšu sekas laikposmā līdz 2024. gada 30. augustam.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums (KĀDP) 2021/1026,

(1)

Padome 2002. gada 11. martā vienojās iecelt Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Bosnijā un Hercegovinā.

(2)

Padome 2019. gada 8. augustā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/1340 (1), ar ko par ESĪP Bosnijā un Hercegovinā iecēla Johann SATTLER kungu. ESĪP pilnvaru termiņš ir ticis secīgi pagarināts, pēdējo reizi ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/1193 (2), un beigsies 2023. gada 31. augustā.

(3)

ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem, un būtu jānosaka jauna finanšu atsauces summa laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2024. gada 31. augustam.

(4)

ESĪP savas pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un kas varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

1)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma 5. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

“Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2024. gada 31. augustam ir 5 530 000 EUR.”;

3)

lēmuma 14. panta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“ESĪP regulāri iesniedz Padomei, AP un Komisijai progresa ziņojumus un līdz 2024. gada 31. maijam – galīgu visaptverošu ziņojumu par pilnvaru īstenošanu.”

(1)

Padome 2014. gada 31. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/512/KĀDP (1).

(2)

Secinājumos, kas tika pieņemti 2023. gada 29. un 30. jūnijā, Eiropadome atkārtoti pauda nosodījumu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, kas ir nepārprotams ANO Statūtu pārkāpums, un atgādināja par Savienības nelokāmo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un tās neatņemamām tiesībām uz pašaizsardzību pret Krievijas agresiju. Eiropadome arī stingri nosodīja tīšo Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprosta sagraušanu, kā arī to, ka Krievija nelikumīgi deportē un pārvieto uz Krieviju un Baltkrieviju Ukrainas bērnus un citus civiliedzīvotājus.

(3)

Kamēr Krievijas Federācija ar savām nelikumīgajām darbībām turpina pārkāpt spēka lietošanas aizliegumu, kas ir imperatīva starptautisko tiesību norma, ir lietderīgi saglabāt spēkā visus Savienības noteiktos pasākumus un vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus. Tāpēc Lēmums 2014/512/KĀDP būtu jāatjauno vēl uz sešiem mēnešiem.

(4)

Tādēļ Lēmums 2014/512/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

Ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/509 (1) tika izveidots Eiropas Miera mehānisms (EMM), ar kuru dalībvalstis finansē Savienības darbības kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, lai, ievērojot Līguma 21. panta 2. punkta c) apakšpunktu, saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību. Jo īpaši, ievērojot Lēmuma (KĀDP) 2021/509 1. panta 2. punktu, EMM izmanto, lai finansētu palīdzības pasākumus, piemēram, darbības nolūkā stiprināt tādas trešo valstu un reģionālo un starptautisko organizāciju spējas, kas saistītas ar militāriem un aizsardzības jautājumiem.

(2)

Pašreizējā krīze Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu provincēs uzskatāmi parāda cilvēku ciešanas, kas tikai turpināsies, ja netiks panākts ilgstošs un visaptverošs miers. Pastāvīgā nestabilitāte ir izraisījusi vienu no pasaulē smagākajām un ilgstošākajām humanitārajām krīzēm un pakļāvusi reģionu riskam kļūt par terorisma un transnacionālu noziedznieku tīklu bastionu.

(3)

Nodrošināt ilgtermiņa mieru, drošību un stabilitāti un cilvēktiesību ievērošanu Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu provincēs un reģionā kopumā, ievērojot integrētu pieeju, ir svarīga Savienības prioritāte. Savienība apzinās vispārējo vēlēšanu nozīmīgumu, kas paredzētas 2023. gada decembrī.

(4)

Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) 2023. gada 13. februārī saņēma Kongo Demokrātiskās Republikas lūgumu Savienībai palīdzēt Kongo Demokrātiskās Republikas bruņotajiem spēkiem saskaņā ar EMM iepirkt svarīgu aprīkojumu un veidot pamatinfrastruktūru.

(5)

Palīdzības pasākumi ir jāīsteno, ņemot vērā Lēmumā (KĀDP) 2021/509 izklāstītos principus un prasības un jo īpaši atbilstīgi Padomes Kopējai nostājai 2008/944/KĀDP (2), un saskaņā ar noteikumiem par EMM ietvaros finansēto ieņēmumu un izdevumu izpildi.

(6)

Uz īstenošanu attieksies arī regulāra Kongo Demokrātiskās Republikas politisko norišu izvērtēšana saskaņā ar integrēto metodoloģisko satvaru vajadzīgo seku mazināšanas pasākumu novērtēšanai un apzināšanai un palīdzības pasākumu kontrolei saskaņā ar EMM.

(7)

Padome atkārtoti apstiprina apņēmību aizsargāt, veicināt un īstenot cilvēktiesības, pamatbrīvības un demokrātijas principus un stiprināt tiesiskumu un labu pārvaldību atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem, Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai un starptautiskajām tiesībām, jo īpaši starptautiskajām cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām,

(1)

Padome 2021. gada 30. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2021/1277 (1), kas attiecas uz ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Libānā.

(2)

Lēmumu (KĀDP) 2021/1277 piemēro līdz 2023. gada 31. jūlijam. Pamatojoties uz minētā lēmuma pārskatīšanu, tajā noteiktie ierobežojošie pasākumi būtu jāatjauno līdz 2024. gada 31. jūlijam.

(3)

Tādēļ Lēmums (KĀDP) 2021/1277 būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

Augsti patogēniskā putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu infekcijas slimība, kas var būtiski ietekmēt mājputnu audzēšanas saimniecību rentabilitāti un traucēt tirdzniecību Savienībā un eksportu uz trešām valstīm. Augsti patogēniskās putnu gripas vīrusi var inficēt migrējošos putnus, kuri pēc tam šos vīrusus rudens un pavasara migrācijas laikā var izplatīt lielos attālumos. Tāpēc augsti patogēniskās putnu gripas vīrusu klātbūtne savvaļas putnu vidū rada pastāvīgus draudus, ka šie vīrusi varētu tikt tieši un netieši ievazāti objektos, kuros tur mājputnus vai nebrīvē turētus putnus. Augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojuma gadījumā ir risks, ka slimības ierosinātājs var pārsviesties uz citiem objektiem, kuros tur mājputnus vai nebrīvē turētus putnus.

(2)

Regula (ES) 2016/429 izveido jaunu tiesisko regulējumu tādu slimību profilaksei un kontrolei, kuras var tikt pārnestas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem. Augsti patogēniskā putnu gripa atbilst minētās regulas sarakstā norādītās slimības definīcijai, un uz to attiecas minētajā regulā izklāstītie slimību profilakses un kontroles noteikumi. Turklāt attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli, arī par augsti patogēniskās putnu gripas kontroles pasākumiem, Regula (ES) 2016/429 ir papildināta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/687 (2).

(3)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/641 (3) tika pieņemts saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429, un tajā izklāstīti Savienības līmeņa ārkārtas pasākumi, kas saistīti ar augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem.

(4)

Konkrētāk, Īstenošanas lēmums (ES) 2021/641 nosaka, ka aizsardzības zonās, uzraudzības zonās un vēl citās ierobežojumu zonās, ko dalībvalstis saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 izveido pēc tam, kad ir konstatēti augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumi, ir jāiekļauj vismaz tie apgabali, kuri kā aizsardzības zonas, uzraudzības zonas un vēl citas ierobežojumu zonas norādīti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā.

(5)

Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/641 pielikumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2023/1337 (4) pēc tam, kad mājputnu vai nebrīvē turētu putnu populācijā Francijā tika konstatēti augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumi, un tas bija jāatspoguļo minētajā pielikumā.

(6)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2023/1337 pieņemšanas dienas Dānija, Vācija, Francija, Itālija, Polija un Zviedrija ir paziņojušas Komisijai par augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem objektos, kuros tur mājputnus vai nebrīvē turētus putnus un kuri atrodas Dānijā, Niborgas komūnā, Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Francijā, Padekalē, Landas un Reinjonas departamentā, Itālijā, Lombardijas reģionā, Polijā, Mazpolijas vojevodistē un Zviedrijā, Gotlandes lēnē.

(7)

Dānijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Polijas un Zviedrijas kompetentās iestādes ir veikušas nepieciešamos slimības kontroles pasākumus, kas prasīti saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687, arī ap apgabaliem, kuros konstatēti uzliesmojumi, ir izveidojušas aizsardzības zonas un uzraudzības zonas.

(8)

Turklāt Vācijā apstiprinātais uzliesmojums atrodas pavisam netālu no Dānijas robežas. Tāpēc Vācijas un Dānijas kompetentās iestādes ir pienācīgi sadarbojušās nepieciešamās uzraudzības zonas izveidē saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687, jo šī uzraudzības zona iesniedzas Dānijas teritorijā.

(9)

Komisija sadarbībā ar Dāniju, Vāciju, Franciju, Itāliju, Poliju un Zviedriju pārbaudīja slimības kontroles pasākumus, ko minētās dalībvalstis bija veikušas, un atzīst, ka minēto dalībvalstu kompetento iestāžu izveidoto aizsardzības zonu un uzraudzības zonu robežas atrodas pietiekami tālu no objektiem, kuros apstiprināti augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumi.

(10)

Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/641 pielikumā patlaban nav apgabalu, kuri būtu norādīti kā aizsardzības zona Vācijā un Polijā un kā aizsardzības un uzraudzības zonas Dānijā, Itālijā un Zviedrijā.

(11)

Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un nepieļautu, ka trešās valstis liek nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, sadarbībā ar Dāniju, Vāciju, Franciju, Itāliju, Poliju un Zviedriju ir nepieciešams Savienības līmenī steidzami aprakstīt aizsardzības un uzraudzības zonas, ko minētās dalībvalstis attiecīgi izveidojušas saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687.

(12)

Tāpēc apgabali, kuri Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/641 pielikumā norādīti kā aizsardzības un uzraudzības zonas Francijā un kā uzraudzības zona Vācijā un Polijā, būtu jāgroza.

(13)

Turklāt Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/641 pielikumā būtu jānorāda aizsardzības zonas, kas izveidotas Vācijā un Polijā, un aizsardzības un uzraudzības zonas, kas izveidotas Dānijā, Itālijā un Zviedrijā.

(14)

Līdz ar to, lai atjauninātu reģionalizāciju Savienības līmenī un ņemtu vērā aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, ko saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 attiecīgi izveidojusi Dānija, Vācija, Francija, Itālija, Polija un Zviedrija, un uzraudzības zonu, ko attiecīgi izveidojusi Dānija, Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/641 pielikums būtu jāgroza un būtu jānosaka minētajās zonās piemērojamo pasākumu ilgums.

(15)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2021/641 būtu attiecīgi jāgroza.

(16)

Ņemot vērā vajadzību Savienībā steidzami pārvarēt epidemioloģisko situāciju, ko izraisījusi augsti patogēniskās putnu gripas izplatīšanās, ir svarīgi, lai grozījumi, kas ar šo lēmumu izdarāmi Īstenošanas lēmumā (ES) 2021/641, stātos spēkā pēc iespējas drīzāk.

(17)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Nodulārā dermatīta (ND) vīrusa infekcija, ko izraisa nodulārā dermatīta vīruss (NDV), ir vektoru pārnēsāta liellopu slimība, kura rada ievērojamus ekonomiskus zaudējumus, samazina izslaukumu, izraisa smagu novājēšanu, neatgriezeniskus ādas bojājumus, vairākas citas sekundāras komplikācijas, mēnešiem ilgu hronisku vājumu, kā arī ir iemesls tirdzniecības ierobežojumiem. Āfrikā šī slimība ir endēmiska, un tā ir iekļauta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas paziņojamo slimību sarakstā.

(2)

Savienībā ND pirmo reizi tika konstatēts 2015. gadā Grieķijā. 2016. gadā slimība strauji izplatījās daudzās Dienvidaustrumeiropas valstīs, tai skaitā Albānijā, Bulgārijā, Grieķijā, Kosovā (*1), Ziemeļmaķedonijā, Melnkalnē un Serbijā. Visās skartajās valstīs slimība tika sekmīgi kontrolēta, masveidā veicot liellopu vakcinēšanu ar dzīvām homologām vakcīnām un vakcinēšanu atkārtojot katru gadu saskaņā ar vakcīnu specifikācijām. Turklāt Horvātija un Bosnija un Hercegovina, kuras ND neskāra, ņemot vērā slimības sastopamību kaimiņvalstīs, veica profilaktisku vakcināciju.

(3)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1070 (2), kurā uz ierobežotu laiku ir noteikti īpaši kontroles pasākumi pret ND. Minētā īstenošanas regula bija piemērojama līdz 2023. gada 21. aprīlim.

(4)

Konkrētāk, Īstenošanas regula (ES) 2021/1070 definēja dalībvalsts zonas, kurās veic vakcināciju pret ND, un īpašus slimību kontroles noteikumus katrā zonā. Šīs zonas ir klasificētas kā I līmeņa ierobežojumu zona, kas atrodas ārpus apgabala, kurā apstiprināts NDV infekcijas uzliesmojums, un II līmeņa ierobežojumu zona, kas ietver apgabalu, kurā apstiprināts NDV infekcijas uzliesmojums.

(5)

Turklāt Īstenošanas regulā (ES) 2021/1070 bija paredzēti ierobežojumi attiecībā uz liellopu un to produktu, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanu no I un II līmeņa ierobežojumu zonas, kā arī atkāpes no šiem ierobežojumiem. Turklāt tajā bija paredzēti noteikumi par operatoru pienākumiem sakarā ar veterinārajiem sertifikātiem, kas vajadzīgi liellopu, to reproduktīvo produktu un nepārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanai no I un II līmeņa ierobežojumu zonām uz zonām, kas atrodas ārpus tām.

(6)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/361 (3) stājās spēkā 2023. gada 12. martā, un tajā ir paredzēti noteikumi par noteiktu veterināro zāļu lietošanu noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksei un kontrolei, tai skaitā noteikumi par vakcināciju pret ND. Turklāt minētās deleģētās regulas 9. pantā un IX pielikumā ir paredzēts izveidot I un II tipa vakcinācijas zonas, kas atbilst Īstenošanas regulas (ES) 2021/1070 I un II līmeņa ierobežojumu zonām.

(7)

Turklāt Deleģētajā regulā (ES) 2023/361 ir paredzēti noteikumi un ierobežojumi attiecībā uz liellopiem, kas vakcinēti pret ND, to reproduktīvajiem produktiem un nepārstrādātiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri atbilst Īstenošanas regulā (ES) 2021/1070 paredzētajiem noteikumiem un ierobežojumiem, izņemot tos, kas saistīti ar operatoru pienākumiem sakarā ar veterinārajiem sertifikātiem.

(8)

Deleģētajā regulā (ES) 2023/361 ir paredzēti arī ND atveseļošanās periodi pēc ārkārtas aizsargvakcinācijas, kuri atkarībā no uzraudzības veida, vakcinācijas zonas un pēdējā ar ND slimā dzīvnieka nokaušanas vai nonāvēšanas un/vai pēdējās vakcinācijas laika svārstās no 8 līdz 26 mēnešiem.

(9)

Kopš 2017. gada Eiropā nav ziņots par ND uzliesmojumiem, lai gan līdz 2021. gadam ND tika reģistrēts dažās Anatolijas (Turcija) daļās un joprojām ir sastopams Krievijā, kā arī turpina izplatīties Āzijā, skarot valstis Indijas subkontinentā, Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Ņemot vērā labvēlīgo epidemioloģisko situāciju Eiropā, visas Dienvidaustrumeiropas valstis, kas īstenoja vakcināciju pret ND, to ir pārtraukušas, izņemot Bulgāriju, Grieķiju un Turciju.

(10)

Bulgārija un Grieķija jau ir iesniegušas Komisijai savas 2023. gada ND vakcinācijas programmas, un tās jau ir izvērtētas un apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/690 (4). Minēto vakcinācijas programmu tehniskās izvērtēšanas veids un saturs un to apstiprināšana atbilst arī prasībām, kas attiecībā uz oficiālu vakcinācijas plānu A kategorijas slimību profilaksei un kontrolei sauszemes dzīvniekiem noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2023/361 6. pantā.

(11)

Ņemot vērā, ka Īstenošanas regula (ES) 2021/1070 zaudē spēku, ir svarīgi noteikt sarakstu ar apgabaliem Bulgārijā un Grieķijā, kas attiecībā uz ND noteikti par I un II tipa vakcinācijas zonām un atbilst Īstenošanas regulā (ES) 2021/1070 noteiktajām I un II līmeņa ierobežojumu zonām, kā arī paredzēt papildu noteikumus par operatoru pienākumiem sakarā ar veterinārajiem sertifikātiem, kas vajadzīgi liellopu, kā arī to reproduktīvo produktu un nepārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanai no I un II tipa vakcinācijas zonām uz zonām, kas atrodas ārpus tām, lai nodrošinātu, ka šie veterinārie sertifikāti sniedz pienācīgu un precīzu veselības informāciju un tiek nodrošināta līdzšinējo pasākumu nepārtrauktība.

(12)

Ņemot vērā Bulgārijas un Grieķijas vakcinācijas pret ND plānus 2023. gadam, epidemioloģisko situāciju attiecībā uz minēto slimību Savienībā un ND atveseļošanās periodu, kā noteikts Deleģētajā regulā (ES) 2023/361, šis lēmums būtu jāpiemēro līdz 2024. gada 31. augustam,

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

I un II tipa vakcinācijas zonas, kuras saistībā ar turētu sauszemes dzīvnieku ārkārtas aizsargvakcināciju pret nodulāro dermatītu, jāizveido saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2023/361 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu un IX pielikuma 1. daļu;

b)

operatoru pienākumus sakarā ar veterinārajiem sertifikātiem, kas vajadzīgi sūtījumu pārvietošanai no I un II tipa vakcinācijas zonām uz zonām, kuras atrodas ārpus tām, saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2023/361 13. panta 2., 3. un 4. punktā paredzētajām atkāpēm attiecībā uz šādu pārvietošanu un IX pielikuma 3. daļā noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem, un attiecas uz šādu produktu sūtījumiem:

a)

to kompetentās iestādes nekavējoties nosaka I un II tipa vakcinācijas zonas saskaņā ar:

b)

I un II tipa vakcinācijas zonas aptver vismaz šā lēmuma pielikumā uzskaitītos apgabalus.

a)

“Liellopi no I tipa vakcinācijas zonas, kas izveidota saistībā ar ārkārtas aizsargvakcināciju pret nodulāro dermatītu, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2023/361 13. panta 2. punktu un IX pielikuma 3. daļas 3.1. punktu.”;

b)

“Liellopi no II tipa vakcinācijas zonas, kas izveidota saistībā ar ārkārtas aizsargvakcināciju pret nodulāro dermatītu, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2023/361 13. panta 2. punktu un IX pielikuma 3. daļas 3.2. punktu.”;

c)

“Liellopi no .. (norādīt attiecīgo: I vai II) tipa vakcinācijas zonas, kas izveidota saistībā ar ārkārtas aizsargvakcināciju pret nodulāro dermatītu, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2023/361 13. panta 2. punktu un IX pielikuma 3. daļas 3.3. punktu.”

a)

“Reproduktīvie produkti … (norādīt attiecīgo: sperma, olšūnas un/vai embriji), kas iegūti no liellopiem, kuri turēti I tipa vakcinācijas zonā, kas izveidota saistībā ar ārkārtas aizsargvakcināciju pret nodulāro dermatītu, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2023/361 13. panta 3. punktu un IX pielikuma 3. daļas 3.4.1. punktu.”;

b)

“Reproduktīvie produkti … (norādīt attiecīgo: sperma, olšūnas un/vai embriji), kas iegūti no liellopiem, kuri turēti II tipa vakcinācijas zonā, kas izveidota saistībā ar ārkārtas aizsargvakcināciju pret nodulāro dermatītu, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2023/361 13. panta 3. punktu un IX pielikuma 3. daļas 3.4.2. punktu.”

a)

“Nepārstrādāti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti… (norādīt attiecīgo: nepārstrādāti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti (izņemot ādas), ādas, jaunpiens, piens un piena produkti), kas iegūti no liellopiem, kuri turēti I tipa vakcinācijas zonā, kas izveidota saistībā ar ārkārtas aizsargvakcināciju pret nodulāro dermatītu, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2023/361 13. panta 3. punktu un IX pielikuma 3. daļas 3.5. un 3.7. punktu.”;

b)

“Nepārstrādāti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti… (norādīt attiecīgo: nepārstrādāti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti (izņemot ādas), ādas, jaunpiens, piens un piena produkti), kas iegūti no liellopiem, kuri turēti II tipa vakcinācijas zonā, kas izveidota saistībā ar ārkārtas aizsargvakcināciju pret nodulāro dermatītu, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2023/361 13. panta 3. punktu un IX pielikuma 3. daļas 3.6. un 3.7. punktu.”