(1)

Savienības tiesību akti dzīvnieku veselības jomā nesen tika atjaunināti, pieņemot Dzīvnieku veselības tiesību aktu. Minētā regula, kas stājās spēkā 2016. gada 20. aprīlī un tiek piemērota no 2021. gada 21. aprīļa, atcēla un aizstāja apmēram 40 pamataktus. Tā arī prasa, lai tiktu pieņemtas daudzas Komisijas deleģētās un īstenošanas regulas, kas atceltu un aizstātu apmēram 400 Komisijas tiesību aktu, kas dzīvnieku veselības jomā bija spēkā pirms jaunā tiesiskā regulējuma, ko iedibināja Dzīvnieku veselības tiesību akts.

(2)

Kopš Savienības līmenī tika pieņemti pirmie dzīvnieku veselības noteikumi, ir notikusi tirdzniecības nosacījumu evolūcija, Savienības teritorijā un ar trešām valstīm īstenotās dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecības apjomam būtiski palielinoties. Tai pašā laikposmā Savienības dzīvnieku veselības rīcībpolitikas un noteikumi ir panākuši, ka noteiktas slimības Savienībā ir izskaustas, savukārt citas daudzās dalībvalstīs tiek profilaktiski novērstas vai kontrolētas. Tomēr vairākos gadījumos Savienības dzīvnieku veselības statusam, tirdzniecībai un vietējai ekonomikai jaunas problēmas ir radušās teritorijās, ko skārušas jaunradušās slimības.

(3)

Šajā aktā noteiktie noteikumi papildina tos, kas jau ir noteikti Dzīvnieku veselības tiesību aktā. Tiem būtu jāsniedz garantijas, kas vajadzības, lai būtu drošība, ka Savienībā ievestie dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi nerada tādu dzīvnieku veselības risku attiecībā uz turētiem un savvaļas dzīvniekiem, kas varētu pazemināt Savienības veselības statusu attiecībā uz dzīvnieku slimībām un negatīvi ekonomiski ietekmēt attiecīgās nozares.

(4)

Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. pants paredz, ka līdz tādu deleģēto aktu pieņemšanai, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz konkrētu sugu un kategoriju dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, dalībvalstis pēc saistīto risku novērtēšanas var piemērot valsts noteikumus, ar nosacījumu, ka tie atbilst noteiktām minētajā regulā noteiktām prasībām. Tāpēc uz tādu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, kurus šī regula neaptver, var attiecināt šādus dalībvalstu piemērotus valsts noteikumus.

(5)

Ir pierādījies, ka spēkā esošie dzīvnieku veselības tiesību akti, kas noteikti iepriekšējos Komisijas tiesību aktos par dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, sekmīgi darbojas, tāpēc šo spēkā esošo noteikumu mērķis un saturs šajā regulā būtu jāsaglabā, taču jāatjaunina, ņemot vērā noteikumus par labāku regulējumu, Dzīvnieku veselības tiesību akta radīto jauno dzīvnieku veselības regulējumu, kā arī jaunākās pieejamās zinātnes atziņas, starptautiskos standartus un pieredzi iepriekšējo Savienības tiesību aktu piemērošanā.

(6)

Lai nepieļautu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus, dzīvnieku veselības noteikumiem attiecībā uz to, kā Savienībā ieved sūtījumus, kuri ir šīs regulas tvērumā, būtu jānodrošina netraucēta pāreja no prasībām, kas noteiktas iepriekš spēkā esošos tiesību aktos.

(7)

Minētais Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai uz cilvēkiem. Konkrētāk, minētās regulas V daļas 1. nodaļa, kurā noteiktas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, paredz Komisijas tiesības pieņem deleģētos aktus, kas papildinātu tajā jau noteiktās dzīvnieku veselības prasības.

(8)

Prasības, ar kādām dalībvalstīm jāatļauj Savienībā ievest dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, nosaka Dzīvnieku veselības tiesību akta 229. panta 1. punkts. Šīs prasības aptver tos nosacījumus attiecībā uz izcelsmes trešo valsti vai teritoriju, izcelsmes objektu, dzīvnieku veselības prasībām, kam šiem sūtījumiem jāatbilst, kā arī nosaka, kādiem veterinārajiem sertifikātiem, deklarācijām vai citiem dokumentiem šādi sūtījumi būtu jāpavada.

(9)

Turklāt Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. panta 1. punkts nosaka, ka dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē dažādu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā no trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām un kuras ir piemērojamas šo sugu dzīvnieku un kategoriju preču pārvietošanai pa Savienību, jābūt vismaz tikpat stingrām, kā minētajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos aktos noteiktajām. Ja šīs prasības nav tikpat stingras kā minētajā regulā noteiktās, tām jāpiedāvā garantijas, kas līdzvērtīgas garantijām, kuras attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām paredzētas minētās regulas IV daļā.

(10)

Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. panta 2. punkts paredz pieņemt deleģētos aktus, kas minētās regulas noteikumus papildinātu attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kas reglamentē dažādu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes ievešanu Savienībā no trešām valstīm un teritorijām, šo preču pārvietošanu pa Savienību un rīkošanos ar tām pēc to ievešanas Savienībā, lai mazinātu iespējamos ar to saistītos riskus.

(11)

Dzīvnieku veselības tiesību akta 237. panta 1. punkts paredz, ka dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā dalībvalstis var atļaut tikai tad, ja šādus sūtījumus papildina uz minētās regulas pamata prasītie veterinārie sertifikāti un deklarācijas vai citi dokumenti. Minētās regulas 237. panta 2. punkts prasa, lai veterināros sertifikātus izcelsmes trešā valstī vai teritorijā būtu pārbaudījis un parakstījis oficiāls veterinārārsts. Šajā kontekstā Dzīvnieku veselības tiesību akta 237. panta 4. punkts paredz, ka Komisija pieņem deleģētos aktus par atkāpēm no minētās regulas 237. panta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz veterinārajiem sertifikātiem un nosaka noteikumus, kas prasa, lai šādiem sūtījumiem līdzi dotas būtu deklarācijas vai citi dokumenti.

(12)

Dzīvnieku veselības tiesību akta 239. panta 2. punkts paredz, ka Komisija pieņem deleģētos aktus par īpašiem noteikumiem un papildprasībām, kas attiecas uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu noteiktu īpaša veida ievešanu Savienībā un kas nosaka atkāpes no vispārīgajām dzīvnieku veselības prasībām, kuras noteiktas minētās regulas 229. panta 1. punktā un 237. panta 1. punktā, un papildinošajos noteikumos, kas noteikti deleģētajos aktos, kuri pieņemti uz Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. panta 2. punkta un 237. panta 4. punkta pamata.

(13)

Papildinošie noteikumi, kas šajā regulā jāparedz saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. panta 2. punktu un 239. panta 2. punktu pantu, ir savstarpēji saistīti. 234. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Komisija nosaka vispārīgas prasības attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, savukārt 239. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Komisija nosaka īpašus noteikumus un papildprasības attiecībā uz atkāpēm no minētajām vispārīgajām prasībām.

(14)

Dzīvnieku veselības tiesību akta 237. pantā paredzētās veterinārās sertifikācijas prasības ir daļa no regulējuma, ko veido noteikumi par dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā. Daļa no šā vispārīgā regulējuma ir pilnvarojums, ko Komisijai piešķir minētās regulas 237. panta 4. punkts.

(15)

Dzīvnieku veselības tiesību aktā jau ir dotas vairākas definīcijas. Turklāt šai regulai būtu jāņem vērā arī definīcijas, kas ar šo aktu saistītajās pārtikas higiēnas un oficiālo kontroļu jomās noteiktas citos Savienības tiesību aktos; tādas ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (2) noteiktās definīcijas. Tomēr, lai varētu noteikt dzīvnieku veselības prasības, kas reglamentē dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, ir lietderīgi iekļaut konkrētas definīcijas, arī definēt noteiktu kategoriju dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus. Šīs definīcijas ir vajadzīgas tālab, lai precizētu, kuru kategoriju dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti rada dzīvnieku veselības risku, un tāpēc to ievešana Savienībā jāreglamentē ar dzīvnieku veselības prasībām.

(16)

Savienības tiesību aktu konsekventuma labad un balstoties uz attiecīgo dzīvnieku veselības risku, šīs regulas vajadzībām “svaigas gaļas” definīcijai būtu jāaptver Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikumā noteiktās “svaigas gaļas”, “maltās gaļas” un “gaļas izstrādājumu” definīcijas.

(17)

Turklāt šīs regulas vajadzībām “gaļas produktu” definīcijai būtu jāaptver Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteiktās “gaļas produktu”, “apstrādātu kuņģu”, “pūšļu”, “zarnu”, “kausētu dzīvnieku tauku” un “gaļas ekstraktu” definīcijas. Tas ir tāpēc, ka dzīvnieku veselības skatījumā visām šīm precēm piemīt vienāds dzīvnieku veselības risks un uz tām būtu jāattiecina vienādi riska mazināšanas pasākumi.

(18)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteiktā “liemeņa” definīcija būtu jāpielāgo kā “nagaiņa liemeņa” definīcija, lai to atšķirtu no “subproduktiem”. Tas ir tāpēc, ka šīs preces pārstāv atšķirīgu dzīvnieku veselības risku, un “subproduktu” radītais risks ir augstāks.

(19)

Šajā regulā būtu jādefinē “apvalki”, un šai definīcijai būtu jāņem vērā definīcija, kas iekļauta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa glosārijā. Šajā definīcijā būtu jāprecizē, kāda veida dzīvnieku izcelsmes produkti jāuzskata par apvalkiem, un kuriem tādēļ jāveic šajā regulā paredzētā specifiskā risku mazinošā apstrāde.

(20)

Dzīvnieku veselības tiesību akta 229. panta 1. punkts paredz, ka dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus atļaut ievest Savienībā var tikai tad, ja tie ir no trešām valstīm vai teritorijām, kas attiecībā uz noteiktās sugas un kategorijas dzīvnieku, reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā norādītas sarakstā saskaņā ar 230. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un ja sūtījumi atbilst 234. pantā un vēlākos deleģētos aktos paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām. Šai regulai būtu kompetentajai iestādei jānosaka pienākums pārbaudīt, vai šādi Savienībā ievedami sūtījumi atbilst minētajām prasībām.

(21)

Dzīvnieku veselības tiesību akts 237. panta 1. punkts paredz, ka dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus no trešām valstīm vai teritorijām ievest Savienībā ir atļauts tikai tad, ja šādiem sūtījumiem līdzi ir vai nu veterinārais sertifikāts, ko izdevusi trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde, deklarācijas vai citi dokumenti vai visi minētie dokumenti. Tāpēc šai regulai būtu jāprecizē, kādi dokumenti katrā atsevišķā gadījumā ir vajadzīgi un par kompetentās iestādes pienākumu jānosaka pārliecināties, ka šādi Savienībā ievedami sūtījumi atbilst šai vispārīgajai prasībai.

(22)

Veterinārajos sertifikātos, deklarācijās un citos dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes sūtījumu pavaddokumentos ietvertajai informācijai precīzi jāatspoguļo tas, vai šie sūtījumi atbilst Dzīvnieku veselības tiesību aktā paredzētajām vispārīgajām prasībām un šajā regulā noteiktajām relevantajām prasībām. Tāpēc šai regulai operatoriem, kuri atbildīgi par šādu sūtījumu ievešanu Savienībā, un tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek ievešana Savienībā, būtu jānosaka pienākumi attiecībā uz sūtījumu pavaddokumentu derīgumu un attiecībā uz tiesībām šos sūtījumus ievest Savienībā.

(23)

Ņemot vērā tādus dzīvnieku veselības riskus kā slimību inkubācijas periodi un raugoties, lai nepieļautu veterināro sertifikātu ļaunprātīgu izmantošanu, šiem sertifikātiem – tikai attiecībā uz dzīvniekiem un inkubējamām olām – ir jānosaka derīguma termiņš. Tas jādara tāpēc, ka no tiem izriet augstāks dzīvnieku veselības risks nekā no dzīvnieku izcelsmes produktiem, kam var būt veikti riska mazināšanas pasākumi, un nekā no reproduktīvajiem produktiem, kas tiek pārvadāti slēgtos un aizzīmogotos konteineros. Tomēr dzīvu dzīvnieku un inkubējamu olu pārvadāšana pa jūru var ilgt ilgāku laiku, tāpēc šajā gadījumā sertifikāta derīguma termiņš būtu jāpagarina, ja vien ir īstenoti noteikti riska mazināšanas pasākumi.

(24)

Dzīvnieku veselības prasības, kas trešām valstīm un teritorijām jāpilda, un garantijas, kas tām jāsniedz attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, ir atkarīgas no Dzīvnieku veselības tiesību akta 5. panta un II pielikuma sarakstā norādītajām slimībām un to iedalījumu pa kategorijām, kas paredzēts minētās regulas 9. panta 1. punktā un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 (3) pielikumā. Regula nosaka A, B, C, D un E kategorijas slimību definīcijas un norāda, ka uz tās pielikumā minētajām sarakstā norādītajām sugām un to grupām ir jāattiecina sarakstā minēto slimību profilakses un kontroles noteikumi, kas minēti Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā.

(25)

Dzīvnieku veselības tiesību akta II daļas 1. nodaļa nosaka noteikumus par slimību paziņošanu un ziņošanu par slimībām, tādējādi Savienībā nodrošinot slimību agrīnu atklāšanu un iedarbīgu kontroli. Šai regulai būtu jāprecizē informācija par paziņošanas un ziņošanas sistēmām, kam jābūt ieviestām trešās valstīs un teritorijās, lai būtu garantētas Savienībā īstenotajām sistēmām līdzvērtīgas sistēmas, arī attiecībā uz to, kādas slimības būtu jāpaziņo un par kādām būtu jāziņo. Tāpēc, lai gan dzīvi dzīvnieki spēj pārnēsāt slimības, attiecībā uz kurām kāda dzīvnieku suga ir norādīta sarakstā Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882, visi dzīvnieku izcelsmes produkti un reproduktīvie produkti, kas iegūti no šiem dzīvniekiem, visas šīs slimības pārnēsāt nespēj. Šai regulai būtu jāprecizē, kuras ir dzīvnieku slimības, kas rada bažas un kas tāpēc attiecībā uz katru konkrēto ievešanai Savienībā paredzēto dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu attiecīgi sugu un/vai kategoriju jāpaziņo un par tām jāziņo.

(26)

Šajā regulā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām būtu jābalstās uz dažāda līmeņa aizsardzību no dzīvnieku veselības riskiem. Dažādās prasības atšķiras atkarībā no tā, vai ir saistītas ar kādu izcelsmes trešo valsti, izcelsmes teritoriju, ar kādu šīs trešās valsts vai teritorijas zonu, attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem – ar kādu šajā trešā valstī vai teritorijā esošu nodalījumu, ar dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu izcelsmes objektu vai ar reproduktīvo produktu vākšanas objektu vai centru.

(27)

Svarīgi slimību kontroles politikas elementi Savienībā ir slimību uzraudzība un izsekojamība. Šajā regulā būtu jāiekļauj konkrētas pamatprasības attiecībā uz izsekojamību un dzīvniekveselības apmeklējumiem, kas piemērojamas attiecībā uz ievešanai Savienībā paredzēto dzīvnieku izcelsmes objektiem un to dzīvnieku izcelsmes objektiem, no kuriem iegūti ievešanai Savienībā paredzētie reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti. Šīm prasībām vajadzētu būt līdzvērtīgām tām prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2016/429 un deleģētajos aktos un īstenošanas aktos, kuri pieņemti uz minētās regulas pamata.

(28)

Turklāt, lai eksportētu uz Savienību tad, ja noteikta veida objekts, kas trešā valstī vai teritorijā tur dzīvniekus vai reproduktīvos produktus, rada īpašu dzīvnieku veselības risku, tam no šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes būtu jāsaņem īpašs apstiprinājums, kas sniegtu garantijas, kuras līdzvērtīgas tām, kas attiecībā uz noteiktiem objektiem Savienībā paredzētas Regulas (ES) 2016/429 92. līdz 100. pantā.

(29)

Ievešanai Savienībā paredzētu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi nebūtu jāuzskata par tādiem, kas savā izcelsmes valstī vai teritorijā rada dzīvnieku veselības risku un uz tiem nebūtu jāattiecina nacionālas izskaušanas programmas vai jebkādi citi nacionāli ierobežojumi, kuru pamatā ir ar dzīvnieku veselību saistītas bažas.

(30)

Dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, ir faktiski jāaizsargā pret pārnēsājamu dzīvnieku slimību ievazāšanos un izplatīšanos Savienībā. Nebūtu jāatļauj šo sūtījumu ievešana Savienībā no tādām trešām valstīm vai teritorijām, vai to zonām vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumiem, kas inficēti ar noteiktām sarakstā norādītām slimībām, attiecībā uz kurām Savienībai ir statuss “brīvs no slimības” un kuras tāpēc dzīvnieku veselībai Savienībā rada nopietnu risku.

(31)

Tas, vai izcelsmes trešā valsts, teritorija vai zona vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījums – ir brīvs no kādas konkrētas slimības, ir jānovērtē Savienībai. Savienības novērtējuma pamatā vajadzētu būt informācijai, kas saistīta ar slimību uzraudzību, kuru nodrošina trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde, un tajā būtu jāņem vērā Savienības dzīvnieku veselības noteikumi, kas paredzēti Dzīvnieku veselības tiesību akta II daļā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 (4). Kā papildu riska mazināšanas pasākumi var būt nepieciešami noteiktām slimībām un apstākļiem specifiski nosacījumi.

(32)

Kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas brīvumam no konkrētas slimības jābalstās uz starptautiski atzītiem diagnostiskiem testiem un metodēm, kas tiek izpildīti, ievērojot tos pašus standartus un procedūras kā Komisijā izmantotie.

(33)

Ir jānodrošina, lai ievešanai Savienībā paredzētu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu veselības statuss atbilstu garantijām, kuras sniegusi izcelsmes trešā valsts, teritorija vai zona. Tāpēc šai regulai būtu attiecībā uz brīdi pirms nosūtīšanas uz Savienību jāparedz minimālais dzīvnieku uzturēšanās periods izcelsmes trešā valstī, teritorijā, zonā vai objektā, kā arī minimālais periods bez saskares ar precēm ar zemāku veselības statusu. Šā minimālā uzturēšanās perioda ilgumam vajadzētu būt tādam, lai būtu ņemts vērā attiecīgo slimību inkubācijas periods un dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu paredzētais galamērķis un izmantojums.

(34)

Suņu, kaķu un mājas sesku gadījumā šis uzturēšanās periods nav vajadzīgs, jo jebkurā gadījumā ir nepieciešama vakcinācija pret trakumsērgu, kas attiecībā uz šīm sugām rada vislielākās bažas. No noteiktām prasībām attiecībā uz uzturēšanās periodu būtu jāatbrīvo arī sacensībām, sacīkstēm un ar jāšanas sportu saistītiem kultūras pasākumiem paredzēti reģistrēti zirgi, ja tie atbilst papildu garantijām. Šis izņēmums balstās uz sagaidījumu, ka šādu zirgu veselība būs augstā līmenī.

(35)

Pārvadāšanā no izcelsmes vietas līdz vietai, kur notiek ievešana Savienībā, ja šai ievešanai paredzētie dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti nonāk saskarē ar dzīvniekiem vai produktiem, kas neatbilst tām pašām prasībām, vai ja tie tiek tranzītā vesti caur trešām valstīm, teritorijām vai zonām ar zemāku veselības statusu kā izcelsmes valstij vai teritorijai vai to zonai, to veselības statuss var pazemināties. Tāpēc, lai to veselības statusu varētu saglabāt, būtu jāpiemēro noteikti profilaktiski pasākumi.

(36)

Lai nodrošinātu, ka uz Savienību tiek sūtīti tikai veselīgi dzīvnieki, oficiālajam veterinārārstam attiecībā uz sūtījumos esošajiem dzīvniekiem pirms nosūtīšanas būtu jāveic klīniska inspekcija. Laikposmam, kurā šāda inspekcija jāveic, vajadzētu būt pielāgotam attiecībā uz noteiktām sugām un tām piemītošo risku.

(37)

Ievešanai Savienībā paredzēti sauszemes dzīvnieki, inkubējamas olas un ūdensdzīvnieki būtu jāved cauri vai jāizkrauj tikai tādās trešās valstīs, teritorijās vai zonās, kas arī ir minētas sarakstā attiecībā uz tās pašas sugas un kategorijas dzīvnieku un inkubējamu olu ievešanu Savienībā. Šo valstu, teritoriju vai zonu iekļaušana sarakstā liecina, ka tās nodrošina izcelsmes trešai valstij vai teritorijai vai to zonai līdzvērtīgas dzīvnieku veselības garantijas.

(38)

Sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvadāšanā ar lidmašīnu vai kuģi varētu gadīties tādi neparedzēti notikumi kā ar transportlīdzekli saistītas mehāniskas problēmas, lidostu un jūrostu streiki vai neparedzēta kavēšanās. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt atkāpes tiem gadījumiem, kur garantijas ir iespējamas. Tas pavērs iespēju sauszemes dzīvnieku un inkubējamo olu pārvadājumiem uz Savienību turpināties, turklāt nodrošinot attiecīgo preču veselības statusu un izvairoties no papildu dzīvnieku veselības riskiem.

(39)

Kas attiecas uz zirgiem, pārkraušana un apstāšanās sarakstā neminētās valstīs pieder pie parastām pārvadāšanas darbībām, tāpēc tās būtu jāatļauj ar nosacījumu, ka tiek izmantoti noteikti profilaktiski pasākumi.

(40)

Svarīga darbība, kas novērš dzīvnieku slimību izplatīšanās risku, ir transportlīdzekļu tīrīšana un dezinfekcija. Kas attiecas uz Savienībai paredzētu dzīvu dzīvnieku sūtījumiem, transportlīdzekļu tīrīšana un dezinfekcija būtu jāveic tieši pirms dzīvnieku iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību.

(41)

Sakarā ar to, ka dzīvnieki nonāk vienkopus un saskarē ar dažādas izcelsmes dzīvniekiem, to dzīvnieku veselības statusam, kas paredzēti ievešanai Savienībā papildu risku varētu radīt dzīvnieku savākšanas operācijas izcelsmes trešās valstīs vai teritorijās. Tāpēc šādu operāciju un attiecībā uz tām atļauto sugu skaitam vajadzētu būt minimālam un jāaptver sugas ar uzticamām izsekojamības sistēmām.

(42)

Papildus vispārīgām dzīvnieku veselības prasībām ir jāparedz īpašas prasības, kurās būtu ņemti vērā ar tām dažādajām sauszemes dzīvnieku sugām un kategorijām, kuri ir šīs regulas tvērumā, saistītie dzīvnieku veselības riski.

(43)

Dažādās Dzīvnieku veselības tiesību aktā definētās nagaiņu sugas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 ir norādītas sarakstā kā attiecībā uz dažādām sarakstā norādītām slimībām uzņēmīgas sugas. Tajā pašā regulā dažādās kategorijās, kas attiecas uz dažādām nagaiņu sugām, ir noteiktas arī sarakstā minētas slimības. Tāpēc šai regulai būtu nepārprotami jānosaka īpašas prasības un garantijas attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām, kas relevantas dažādām nagaiņu sugām un kategorijām.

(44)

Lai nepieļautu, ka parādās tādas A kategorijas slimības, no kurām Savienība tiek uzskatīta par brīvu, attiecībā uz nagaiņu izcelsmes trešo valsti vai teritoriju vai to zonu būtu jāizvirza prasība par līdzvērtīgu slimībbrīvumu uz tādu laika periodu, kas garantētu, ka dzīvnieku ievešana no trešās valsts, teritorijas vai zonas neapdraud Savienības slimībbrīvumu. Kas attiecas uz B kategorijas slimībām, attiecībā uz kurām Savienībai ir obligātas izskaušanas programmas, šai regulai vajadzētu paredzēt riska mazināšanas pasākumus gadījumiem, kur izcelsmes trešā valsts vai teritorija no šādām slimībām nav pilnīgi brīva.

(45)

Ja nagaiņu sūtījumi ir paredzēti ievešanai dalībvalstīs, kas attiecībā uz govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu, govju virusālo diareju vai Aujeski slimības vīrusa infekciju ir oficiāli no slimības brīvas vai kam ir apstiprinātas attiecīgas izskaušanas programmas, šiem sūtījumiem būtu jāatbilst papildprasībām, lai nodrošinātu, ka šie dzīvnieki nepazemina konkrēto dalībvalstu veselības statusu attiecībā uz minētajām slimībām.

(46)

Īpaši noteikumi attiecībā uz izcelsmes trešo valsti vai teritoriju un dzīvnieku veselības papildprasības būtu jāpiemēro tad, ja nagaiņi cēlušies norobežotā objektā un arī Savienībā tos paredzēts ievest norobežotā objektā. Šajos īpašajos noteikumos vajadzētu būt ņemtai vērā šo norobežoto objektu specifikai un specifiskajiem nosacījumiem, kas tiem jāievēro, lai izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde un galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde varētu šos objektus apstiprināt.

(47)

Ierobežotais izcelsmes objekts varētu atrasties trešā valstī vai teritorijā, kas nav norādīta sarakstā attiecībā uz konkrētās nagaiņu sugas ievešanu Savienībā. Tomēr būs jānovērtē šīs trešās valsts vai teritorijas tiesību akti un veterinārie dienesti. Turklāt izcelsmes objektam būtu jāatbilst papildprasībām attiecībā uz slimību uzraudzību, veterināro pārraudzību, lietvedību un ekspluatāciju. Lai nodrošinātu, ka šīs garantijas iespējams sniegt, šai regulai būtu jānosaka specifiski nosacījumi par to, kā trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apstiprina norobežotos objektus. Šādu norobežotu objektu saraksts būtu jāsastāda galamērķa dalībvalstij pēc tam, kad minētās dalībvalsts kompetentā iestāde ar labvēlīgu iznākumu ir veikusi riska novērtējumu attiecībā uz visu relevanto informāciju, ko par attiecīgajiem dzīvnieku veselības riskiem sniedzis šis objekts.

(48)

Uz mājputnu un nebrīvē turētu putnu ievešanu Savienībā būtu jāattiecina tādas īpašas dzīvnieku veselības prasības, kas novērstu konkrētos riskus, kurus rada attiecībā uz šiem dzīvniekiem sarakstā norādītās relevantās slimības. Šajās prasībās vajadzētu būt ņemtai vērā mājputnu un nebrīvē turēto putnu kategorijai, sugai un paredzētajam izmantojumam, kā arī faktiski jāaizsargā pret to, ka no trešām valstīm vai teritorijām Savienībā izplatās slimības, kas rada bažas.

(49)

Lai būtu vieglāk tirgoties ar sūtījumiem, kuros ir tikai nedaudzi putni, attiecībā uz sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 mājputni (izņemot skrējējputnus), būtu jānosaka īpašas prasības un atkāpes.

(50)

Ņemot vērā ar nebrīvē turētiem putniem saistītās darbības un dzīvnieku veselības riskus, šo dzīvnieku sūtījumus Savienībā ievest būtu jāatļauj tikai tad, ja tie ir no objektiem, kurus apstiprinājušas nebrīvē turēto putnu izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas kompetentās iestādes. Kad nebrīvē turēti putni pienāk Savienībā, tie būtu jākarantinē, lai varētu apstiprināt, ka tiem nav vērojamas nekādas slimības, kas rada bažas.

(51)

Turklāt, ja putnu un inkubējamo olu sūtījumi ir paredzēti dalībvalstīm, kuru statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, šādiem sūtījumiem būtu jāatbilst papildprasībām, kuras nodrošinātu, ka šie sūtījumi nepazemina konkrēto dalībvalstu veselības statusu attiecībā uz minēto slimību.

(52)

Viena no slimībām, kas attiecībā uz bitēm rada vislielākās bažas, ir mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzija. Savienībā tā lielākoties ir eksotiska, taču visā pasaulē pēdējos gadu desmitos ir izplatījusies, radīdama nopietnas problēmas biškopības nozarei un potenciāli skardama arī kamenes. Potenciāli postošs medus bišu patogēns ir arī ērce Tropilaelaps (Tropilaelaps spp.). Arī tā Savienībā ir eksotiska. Iedarbīga un droša terapija pret šīm slimībām patlaban nav pieejama. Ja šādas slimības Savienībā tiktu ievestas ar sūtījumiem, tas apdraudētu biškopības nozares un citu nozaru ilgtspēju, potenciāli skarot lauksaimniecību un vidi, kur tiek izmantota apputeksnēšana, kuru izdara turētās bites un savvaļas bites.

(53)

Savienībā šad un tad sastopama Amerikas peru puve, taču attiecībā uz medus bišu tirdzniecību tā tiek kontrolēta; savukārt noteikti Savienības apgabali ir atzīti par brīviem no Varroa ērcēm; tos aizsargā papildu tirdzniecības garantijas, kuru nolūks ir Savienības galamērķu drošība. Savienības līmeņa noteikumiem ir bijusi un joprojām ir būtiska nozīme attiecībā uz to, kā mazina risku, ka Savienībā tiek ievesti minētie patogēni, kas saistīti ar medus bišu un kameņu sūtījumiem. Tāpēc šādi noteikumi būtu jānosaka šajā regulā.

(54)

Mazās stropu vaboles vai Tropilaelaps ērču invāziju viegli var pārbaudīt tikai atsevišķos bišu māšu krātiņos ievietotām medus bišu mātēm bez saimes un ar nedaudzām pavadonēm, tāpēc medus bites Savienībā būtu jāatļauj ievest tikai šādu sūtījumu veidā.

(55)

Dārzkopības nozares vajadzībām bieži vien tiek tirgotas vidiski izolētos objektos selekcionētu un audzētu kameņu saimes. Rēķinoties ar to, kādu infrastruktūru, procedūras un slēgtus konteinerus parasti izmanto saimju sūtīšanā, Savienībā būtu jāatļauj ievest tikai tādas kameņu (Bombus spp.) saimes, kuras ir selekcionētas, audzētas un iepakotas tikai objektos ar vidiski kontrolētiem apstākļiem un kuras var pārbaudīt attiecībā uz to, vai tās ir brīvas no mazās stropu vaboles.

(56)

Sakarā ar trakumsērgas potenciālajām sekām cilvēkiem un dzīvniekiem, no sarakstā norādītajām slimībām, kas skar suņus, kaķus un mājas seskus, vislielākās bažas rada trakumsērga. Tāpēc pastāv prasība dalībvalstīm, ka tām saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/689 jāīsteno obligāta izskaušanas programma pret trakumsērgas infekciju. Lai novērstu iespējamību, ka Savienībā ievazājas trakumsērga, attiecībā uz visiem suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumiem, ko tajā ieved, būtu jāprasa vakcinācija, ņemot vērā, ka pret šo slimību esošās vakcīnas ir pieejamas un iedarbīgas.

(57)

Suņiem, ko paredzēts ievest dalībvalstī, kurai ir statuss “brīvs no slimības” vai kurai ir apstiprināta Echinococcus multilocularis izskaušanas programma, būtu jāatbilst papildprasībām, kas nodrošinātu minētā statusa aizsardzību šajās dalībvalstīs. Šajā sakarā šādiem suņiem pirms to ievešanas Savienībā būtu jāpiemēro profilaktiska ārstēšana. Tomēr ja suņi, kaķi un mājas seski ir paredzēti norobežotam objektam Savienībā, ņemot vērā šo objektu darbības specifiku un īpašos apstākļus, kādos dzīvnieki tajos tiek turēti, būtu jāpiemēro specifiski noteikumi attiecībā uz trakumsērgu un Echinococcus multilocularis invāziju, kā arī dzīvnieku veselības papildprasības.

(58)

Būtisku risku, ka dzīvnieku slimības izplatīsies, var radīt reproduktīvie produkti. Tas īpaši attiecas uz spermu, bet mazākā mērā – uz oocītiem un embrijiem. Reproduktīvos produktus ievāc vai iegūst no neliela donordzīvnieku skaita, bet plaši izmanto visā dzīvnieku populācijā, tāpēc, ja ar tiem nerīkojas pareizi vai tos neklasificē atbilstoši pareizajam veselības statusam, tie var kļūt par slimību avotu daudziem dzīvniekiem. Šādi gadījumi agrāk ir bijuši un radījuši būtiskus ekonomiskus zaudējumus. Tāpēc būtu jānosaka dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz noteiktu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā.

(59)

Prasībām attiecībā uz nagaiņu reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā būtu jābalstās uz prasībām, kas attiecas uz dzīvu dzīvnieku ievešanu Savienībā.

(60)

Īpašajām prasībām attiecībā uz reproduktīvo produktu objektiem, kuros ievāc, iegūst, apstrādā un glabā tādus nagaiņu reproduktīvos produktus, ko ir tiesības ievest Savienībā, būtu jāatspoguļo prasības, kas noteiktas attiecībā uz pārvietošanu pa Savienību. Tā pati pieeja attiecas uz reproduktīvo produktu izsekojamību un dzīvnieku veselības prasībām.

(61)

Tā kā reproduktīvie produkti no norobežotiem objektiem, kas atrodas trešās valstīs, ir jāpārvieto uz norobežotiem objektiem, kas atrodas Savienībā, šai regulai attiecībā uz šādu ievešanu būtu jānosaka īpašas prasības attiecībā uz izsekojamību un dzīvnieku veselību.

(62)

Dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz inkubējamu olu ievešanu Savienībā, būtu jāpievēršas riskiem, kas attiecas uz sarakstā norādītām slimībām, kuras ar šo dažādo kategoriju inkubējamām olām varētu ievazāties Savienībā. Tāpēc šādām prasībām būtu jāatbilst tām prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz attiecīgo sugu vai kategoriju putnu ievešanu Savienībā.

(63)

Ja mājputnu inkubējamo olu sūtījumi ir paredzēti ievešanai dalībvalstīs, kuru statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, šīm olām būtu jāatbilst papildprasībām, kas nodrošinātu, ka tās šo konkrēto dalībvalstu statusu nepazemina.

(64)

Dzīvnieku izcelsmes produkti spēj slimības ierosinātājus pārnēsāt uz dzīvniekiem un produktiem. Ar svaigiem un jēliem dzīvnieku izcelsmes produktiem saistītais dzīvnieku veselības risks acīmredzot rada augstāku risku nekā pārstrādāti un apstrādāti produkti. Tāpēc dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz svaigas gaļas, svaigpiena, jaunpiena un produktu uz jaunpiena bāzes izcelsmes trešo valsti vai teritoriju, vajadzētu būt stingrākām nekā tām, kas attiecas uz gaļas produktiem un piena produktiem. Tomēr šiem apstrādātajiem produktiem jābūt apstrādātiem iedarbīgi, lai atkarībā no sugas, no kuras iegūts produkts, un izcelsmes valsts vai teritorijas mazinātu risku, ko tie rada.

(65)

Risku mazinošās apstrādes, kas piemērojamas dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuru izcelsme ir ierobežotās zonās, kas izveidotas gadījumā, kur Savienībā ir apstiprinātas A kategorijas slimības, ir noteiktas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 (5) un balstās uz pieejamajām zinātnes atziņām un pieredzi, kas gūta līdzšinējo tiesību aktu piemērošanā. Tāpēc produktiem, kas cēlušies tādās trešās valstīs, to teritorijās vai zonās, kuras pēc dzīvnieku veselības riska ir līdzvērtīgas, būtu jāpiemēro vienāda risku mazinoša apstrāde.

(66)

Riski, kas ir saistīti ar svaigu gaļu, kuru ieved Savienībā, būtu jāmazina, izvirzot prasības attiecībā uz izcelsmes trešo valstu vai teritoriju slimībbrīvumu, kā arī prasības attiecībā uz dzīvajiem dzīvniekiem, no kuriem gaļa ir iegūta, un dzīvnieku slimībām, attiecībā uz turēto dzīvnieku nosūtīšanu uz kaušanu, attiecībā uz kaušanas un nonāvēšanas darbībām, kā arī attiecībā uz apstrādes un sagatavošanas darbībām.

(67)

Svaigu sauszemes dzīvnieku gaļu var iegūt no turētiem dzīvniekiem, arī no Regulā (EK) Nr. 853/2004 definētajiem saimniecībā audzētajiem medījamiem dzīvniekiem, un no savvaļas dzīvniekiem. Tomēr Savienībā ir spēkā prasība, ka gaļai, kas iegūta no dzīvniekiem, kurus tur kā produktīvos dzīvniekus, jo īpaši no dzīvniekiem, kas pieder pie sugām Bos taurus, Capra hirchus, Ovis aries un Sus scrofa, jābūt iegūtai kautuvē. Tāpēc, lai sagādātu pietiekamas un līdzvērtīgas garantijas, ir lietderīgi nedot iespēju šīs sugas piepulcēt tādām kategorijām kā saimniecībā audzēti medījamie dzīvnieki vai savvaļas dzīvnieki attiecībā uz no šiem dzīvniekiem iegūtu ievešanai Savienībā paredzētu svaigu gaļu.

(68)

Kad kādā trešā valstī vai teritorijā notiek kādas relevantas dzīvnieku slimības uzliesmojums, svarīga nozīme ar šiem dzīvniekiem un no tiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes produktiem saistīto iespējamo dzīvnieku veselības risku noteikšanā ir turēto dzīvnieku nokaušanas dienai un vietai vai savvaļas dzīvnieku vai saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku nonāvēšanas dienai. Tāpēc ir jābūt noteiktai nokaušanas vai nonāvēšanas dienai, lai varētu verificēt, ka dzīvnieki ir nokauti vai nonāvēti laikposmā, kurā nav bijuši vērojami slimību uzliesmojumi un kurā šī trešā valsts vai teritorija ir bijusi norādīta sarakstā kā tāda, no kuras atļauts Savienībā ievest svaigu gaļu.

(69)

Dzīvnieku izcelsmes produktiem būtu jāpiemēro tāda veida apstrāde, kas atbilstu produkta ražotājas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas radītajam riskam. Tādu pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešana Savienībā, kam veiktas apstrādes, kuru iedarbīgums nav pierādīts tādu risku likvidēšanā, kas saistīti ar sarakstā minētajām slimībām, kuras rada bažas attiecībā uz konkrēto dzīvnieku izcelsmes produktu kategoriju, būtu jāatļauj tikai no tādām trešām valstīm, to teritorijām vai zonām, kas sniedz visas garantijas par brīvumu no attiecīgajām slimībām. Attiecībā uz trešām valstīm, to teritorijām vai zonām, kas visas šīs garantijas nesniedz, dzīvnieku izcelsmes produktu ievešana Savienībā būtu jāatļauj tikai tad, ja šiem produktiem ir veikta specifiska apstrāde.

(70)

Dažkārt kāda trešā valsts vai teritorija vai to zona jēlu gaļu, kas paredzēta gaļas produktu ražošanai, iegūst no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas sarakstā attiecībā uz relevantās sugas gaļas produktu ievešanu Savienībā norādīta ar nosacījumu, ka tiek veikta specifiska apstrāde. Šādos gadījumos gaļas produktam vienmēr veic visprasīgāko specifisko apstrādi, lai mazinātu visus iespējamos dzīvnieku veselības riskus.

(71)

Gaļas produktiem, kas satur vistas gaļu no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kurā bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojums, šajā attiecībā uz ievešanu Savienībā sarakstā norādītajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā veic apstrādi, kura šo risku iedarbīgi mazina. Šādā veidā tirdzniecība var turpināties, pat vēl pirms tikuši piemēroti tādi kontroles pasākumi kā reģionalizācija. Risku mazinošu apstrādi piemērojot tūlīt pēc uzliesmojuma, mazinās dzīvnieku veselības riski un turklāt arī ietekme uz tirdzniecību.

(72)

Ja gaļas produkti tiek ražoti no svaigas dažādu sugu dzīvnieku gaļas, būtu jāpiemēro tāda apstrāde, kas likvidē visus iespējamos dzīvnieku veselības riskus. Tāpēc, ja šo apstrādi piemēro pirms sajaukšanas, dažādo veidu svaigajai gaļai būtu jāveic attiecīgā apstrāde, kas paredzēta attiecībā uz svaigās gaļas izcelsmes dzīvnieku sugu. Tomēr ja apstrādi piemēro pēc sajaukšanas, ar apstrādi, kas paredzēta svaigas gaļas sastāvdaļai, kurai dzīvnieku veselības risks ir visaugstākais, būtu jāapstrādā gaļas beiguprodukts.

(73)

Apstrādes, kas mazina ar apvalku ievešanu saistītos specifiskos dzīvnieku veselības riskus, būtu jāpārskata un jāatjaunina, ņemot vērā secinājumus un ieteikumus, kas izriet no jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kurus novērtējusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa (6).

(74)

Nosacījumi attiecībā uz svaigpiena, piena produktu, jaunpiena un produktu uz jaunpiena bāzes ievešanu Savienībā pamatojas uz dzīvnieku veselības riskiem, ko rada šie produkti. Šādi riski ir saistīti ar izcelsmes valsti vai teritoriju vai to zonu un ar dzīvnieku sugām, no kurām minētie produkti iegūti. Divas slimības, kas rada bažas piena un jaunpiena gadījumā, ir mutes un nagu sērga un govju mēra vīrusa infekcija, tāpēc svaigpiens un jaunpiens būtu jāieved tikai no tādām trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām, kas ir brīvas no šīm slimībām. Vajadzētu būt tā, ka produkti uz jaunpiena bāzes arī ir cēlušies tikai minētajās trešās valstīs, teritorijās vai zonās, jo nav tādu risku mazinošu apstrāžu, kas būtu zinātniski pamatotas un nodrošinātu slimības ierosinātāja iznīcināšanu minētās kategorijas produktos.

(75)

Kas attiecas uz pienu, kurš iegūts no Bos taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis un Camelus dromedarius, ar mutes un nagu sērgu saistīto risku var mazināt, piemērojot labi zināmas specifiskas risku mazinošas apstrādes. Tomēr attiecībā uz piena produktiem no citu sugu dzīvniekiem, kas nav Bos taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis un Camelus dromedarius, dažu šo apstrāžu iedarbīgumu garantēt nav iespējams, tāpēc tiem būtu jāveic visprasīgākā risku mazinošā apstrāde.

(76)

Dzīvnieku izcelsmes produktu apstrāde vienmēr būtu jāveic tajā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz šo produktu ievešanu Savienībā norādīta sarakstā.

(77)

Sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvniekus dažkārt pārvadā pa jūru kuģos, tai skaitā dzīvu zivju pārvadāšanas kuģos, kuri brauciena laikā, iespējams, veic ūdens apmaiņu. Tādos gadījumos dzīvniekiem līdzi dotam jābūt ne vien veterinārajam sertifikātam, bet arī kuģa kapteiņa parakstītai deklarācijai, kurā izklāstītas ziņas par izcelsmes un galamērķa ostu un visām citām brauciena laikā apmeklētām ostām. Šai deklarācijai būtu jāapstiprina, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki uz kuģa nav bijuši tādos apstākļos, kuri braucienā uz galamērķi būtu varējuši mainīt to veselības statusu.

(78)

Ūdensdzīvniekus Savienībā var ievest daudzām dažādām vajadzībām. Ņemot vērā ar dzīvu dzīvnieku pārvietošanu saistīto slimību risku, šādiem dzīvniekiem, kuri tiek ievesti Savienībā lietošanai pārtikā, būtu jāpiemēro tāds pats režīms kā tad, ja tos ievestu Savienībā citiem nolūkiem, piemēram, lauksaimniecībai vai palaišanai savvaļā. Dzīvnieku izcelsmes produkti no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) rada mazāku risku nekā ūdensdzīvnieki, tāpēc uz šādiem produktiem, ko ieved Savienībā tālākai pārstrādei, attiecas mazāk stingri pasākumi, nekā uz dzīviem dzīvniekiem.

(79)

Ja ar kādu sarakstā norādītu slimību inficētus ūdensdzīvniekus palaiž savvaļā dabiskos ūdeņos, rodas liels risks. Šā iemesla dēļ, jo īpaši attiecībā uz A un B kategorijas slimībām, izcelsmes trešai valstij vai teritorijai vai to zonai vai iecirknim vajadzētu būt brīvai(-am) no minētajām slimībām, ja ūdensdzīvnieki ir paredzēti palaišanai savvaļā Savienības dabiskajos ūdeņos. Turklāt ūdensdzīvniekiem, ko Savienībā ieved, lai palaistu savvaļā dabiskos ūdeņos, vienmēr vajadzētu būt ar izcelsmi tādā trešā valstī vai teritorijā, vai zonā vai nodalījumā, kas pasludināta(-s) par brīvu no C kategorijas slimībām, pat ja galamērķa dalībvalsts, zona vai nodalījums nav brīva(-s) no šīs slimības.

(80)

Kas attiecas uz ūdensdzīvnieku slimībām, dalībvalstis saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta 226. pantu var veikt valsts līmeņa pasākumus, kuri izstrādāti tā, lai savā teritorijā ierobežotu sarakstā nenorādītu slimību ietekmi. Šādos gadījumos tādu sugu dzīvnieku sūtījumiem, kas ir uzņēmīgi pret slimībām, kurām piemēro minētos valsts pasākumus, jābūt arī tādiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, to teritorijās, zonās vai nodalījumos, kas ir brīvi no šīm slimībām.

(81)

Dzīvnieku veselības tiesību akta 226. pantā, kurš dalībvalstīm dod iespēju ar saviem valsts pasākumiem vērsties pret sarakstā nenorādītām slimībām, atspoguļojas tas pats nolūks kā Padomes Direktīvas 2006/88/EK (7) 43. pantā. Tādēļ ir lietderīgi turpināt atzīt to slimību un relevanto sugu sarakstu, attiecībā uz kurām šie pasākumi ir ieviesti. Šajā regulā būtu jānosaka sīkākas detaļas saistībā ar iepriekš minēto.

(82)

Savienībā tiek piemēroti konkrēti noteikumi attiecībā uz akvakultūras objektu reģistrāciju un apstiprināšanu. Lēmums par to, kuru objektu var reģistrēt un kuru var apstiprināt, ir atkarīgs no riska, ko objekts rada attiecībā uz slimības iegūšanu vai izplatīšanos. Tāpēc ir svarīgi, lai Savienībā no kādas trešās valsts, teritorijas, zonas vai nodalījuma ievestu akvakultūras dzīvnieku izcelsme būtu akvakultūras objektos, kuri novērtēti līdzīgā veidā. Šajā kontekstā minētajiem objektiem būtu jāatbilst reģistrācijas vai apstiprināšanas prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā tās, kas attiecībā uz šādiem objektiem noteiktas Savienībā.

(83)

Prasību, ka sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieki un no šiem dzīvniekiem iegūti dzīvnieku izcelsmes produkti ir cēlušies no slimības brīvā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā vai nodalījumā, nav obligāti piemērot visās situācijās. Ir iespējams veikt noteiktus riska mazināšanas pasākumus, lai atvieglotu tādu ūdensdzīvnieku un noteiktu no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, kuru izcelsme tam neatbilst. Attiecībā uz sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvniekiem apmierinoši darbojas konkrēti riska mazināšanas pasākumi; un, ņemot vērā to, ka ar dzīvnieku izcelsmes produktu no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) pārvietošanu saistītais riska līmenis ir zemāks, ir pieņemami atšķirīgi, mazāk stingri riska mazināšanas pasākumi.

(84)

Pie riska mazināšanas pasākumiem, ko piemēro ūdensdzīvniekiem, pieder tas, ka pēc ievešanas Savienībā tos nosūta uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu, norobežotu objektu vai apstiprinātu karantīnas objektu. Vairāki citi riska mazināšanas pasākumi tiek piemēroti sarakstā norādītu sugu gliemjiem un vēžveidīgajiem, kuri Savienībā tiek ievesti dzīvi un kuru ievešana notiek saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004, taču to radītais risks ir pieņemams, ņemot vērā to, kā tie pirms nosūtīšanas apstrādāti vai iepakoti, vai sakarā ar to, ka tos pirms pārstrādes nav paredzēts Savienībā uzglabāt.

(85)

No prasībām, ka noteiktiem dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) jābūt ar izcelsmi trešā valstī vai teritorijā vai to zonā vai nodalījumā, kas ir brīva(-s) no relevantajām sarakstā norādītajām slimībām, ir iespējams atkāpties. Riska mazināšanas pasākumi, kuru dēļ šāda tirdzniecība var notikt, var izpausties kā dzīvnieku izcelsmes produktu nosūtīšana uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu Savienībā tālākai pārstrādei vai kā nodrošināšana, ka dzīvnieku izcelsmes produkti sastāv no zivīm, kas pirms nosūtīšanas uz Savienību ir nokautas un izķidātas. Abos gadījumos dzīvnieku izcelsmes produktu radītais risks tiek vērtēts kā nenozīmīgs.

(86)

Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 iedibina sarakstu ar ūdensdzīvnieku sugām un sugu grupām, kas rada būtisku risku izplatīties Dzīvnieku veselības tiesību akta 5. panta un II pielikuma sarakstā norādītajām slimībām. Sarakstā ir iekļauts arī vektorsugu saraksts, kas sniegts minētās regulas pielikuma tabulas 4. slejā. Tomēr daudzas no šīm sugām nav vektori visos apstākļos. Kas attiecas uz pārvietošanu, detalizēta informācija par apstākļiem, kuros šīs sugas funkcionē kā sarakstā norādīto slimību vektori, ir sniegta šīs regulas XXX pielikumā. Apstākļos, kad sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieki neatbilst nosacījumiem, lai tos varētu uzskatīt par vektoriem, šajā regulā paredzētie noteikumi uz tiem neattiecas. Turklāt, ņemot vērā zemāku riska līmeni, ko rada dzīvnieku izcelsmes produkti no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus), šajā regulā attiecībā uz šiem produktiem noteiktie pasākumi neattiecas uz sugām, kas uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 4. slejā.

(87)

Visas attiecībā uz sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no minētajām sarakstā norādītajām sugām (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) paredzētās atkāpes un apstrādes prasības, kas noteiktas šajā regulā, būtu jāpiemēro arī sugām, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 4. slejā un attiecībā uz kurām dalībvalstis ir veikušas valsts pasākumus saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta 226. pantu. Tāpat šīm atkāpēm un apstrādes prasībām būtu jāattiecas arī uz noteiktām uzņēmīgām sugām.

(88)

Ir svarīgi pēc ievešanas Savienībā pienācīgi rīkoties ar sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvniekiem un ūdeni, kurā tos pārvadā, lai nodrošinātu, ka tie nerada slimības risku. Pienācīga rīkošanās paredz nodrošināt, ka dzīvniekus transportē tieši uz galamērķi un tie netiek palaisti vai citādi iegremdēti dabiskos Savienības ūdeņos, kur tie varētu radīt potenciālu slimības risku.

(89)

Tomēr dažos gadījumos šādu dzīvnieku palaišanu dabiskos ūdeņos var atļaut galamērķa kompetentā iestāde. Visos šajos gadījumos tas, lai palaišana vai iegremdēšana nepazeminātu veselības statusu palaišanas vietā, būtu jānodrošina kompetentajai iestādei. Turklāt, pat ja saņēmēji ūdeņi nav brīvi no kādas konkrētas C kategorijas slimības, dzīvniekiem, kurus paredzēts palaist, vajadzētu būt no šīs slimības brīviem, lai Savienības dabiskajos ūdeņos attiecībā uz savvaļas populācijām nodrošinātu vislabāko vispārējo veselības statusu.

(90)

Attiecīgā dzīvnieku veselības riska sakarā jebkāda pārvietošana caur Savienību tranzītā būtu jāuzskata par pārvietošanu ievešanai Savienībā, jo no tās izriet vienāds riska līmenis. Tāpēc tranzīta pārvadājumiem būtu jāatbilst visām attiecīgajām prasībām attiecībā uz ievešanu Savienībā. Tomēr ar īpašiem riska mazināšanas nosacījumiem, kas saistīti ar izcelsmes vietu, būtu jāiedibina atkāpes un īpaši tranzīta noteikumi. Šādas atkāpes un īpaši noteikumi ir paredzēti tam, lai būtu aptvertas situācijas, kur Savienība nav dzīvnieku un to produktu galamērķis, un ņemti vērā ģeogrāfiskie ierobežojumi un ģeopolitiskie faktori.

(91)

Atkāpes un īpaši noteikumi būtu jānosaka arī tālab, lai darītu iespējamu dzīvnieku un to produktu sūtījumu tranzītu starp dalībvalstīm caur kādu trešo valsti vai teritoriju. Tam jāaptver situācijas, kur šāda veida ievešanu Savienībā prasa kāda dalībvalsts.

(92)

Dažos gadījumos trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes pēc kontrolēm, kas veiktas uz to robežas, Savienības izcelsmes preces noraida. Saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta 239. pantu būtu jāpieņem īpaši noteikumi, lai atļautu minēto preču atgriešanu, pamatojoties uz to, ka tās ražotas saskaņā ar Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem.

(93)

Īpaši noteikumi ir nepieciešami arī tāpēc, lai pēc pagaidu eksportēšanas uz trešām valstīm nolūkā piedalīties sacīkstēs, sacensībās un ar jāšanas sportu saistītos kultūras pasākumos, atpakaļ Savienībā ievestu reģistrētus zirgus.

(94)

Kas attiecas uz Savienības tiesību aktu vienādu piemērošanu attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, un lai nodrošinātu, ka tiesību akti ir skaidri un caurredzami, šai regulai būtu jāatceļ Komisijas Regula (ES) Nr. 206/2010 (8), Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 139/2013 (9), Komisijas Regula (ES) Nr. 605/2010 (10), Komisijas Regula (EK) Nr. 798/2008 (11), Komisijas Lēmums 2007/777/EK (12), Komisijas Regula (EK) Nr. 119/2009 (13), Komisijas Regula (ES) Nr. 28/2012 (14) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/759 (15).

(95)

Šajā regulā ietvertie noteikumi ir savstarpēji saistīti un papildina Dzīvnieku veselības tiesību akta noteikumus; Dzīvnieku veselības tiesību aktu piemēro no 2021. gada 21. aprīļa. Šajā sakarā un tālab, lai atvieglotu jaunā dzīvnieku veselības tiesiskā regulējuma piemērošanu, no 2021. gada 21. aprīļa būtu jāpiemēro arī šī regula,