Karpatu Krievzeme

Piekarpatu Rutēnija Čehoslovākijas sastāvā (1935).

Rusīnu ģerbonis

Karpatu Krievzeme jeb Karpatu Rutēnija (ukraiņu: Карпатська Русь, rusīnu: Карпатьска Русь) ir vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Centrāleiropā, kur kopš seniem laikiem dzīvo vairākas slāvu tautas, tostarp rutēņi.

Vēsture

No 10. gadsimta tā bija Ungārijas Karalistes daļa. 16. gadsimtā teritorija tika pievienota Austrijas Impērijai. 17. gadsimtā kļuva par daļu no Hābsburgu impērijas.

Pēc Pirmā pasaules kara tā tika pievienota Čehoslovākijai kā Piekarpatu Rutēnija. No 1938. līdz 1940. gadam ar Trešo reihu aktīvu atbalstu tika pārskatīts Trianonas līgums, to anektēja Ungārija.

Saskaņā ar 1945. gada 29. jūnija līgumu starp PSRS un Čehoslovākijas Republiku Aizkarpatu Ukraina tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā. 1946. gada 22. janvārī tika izveidots Ukrainas PSR Aizkarpatu apgabals ar centru Užgorodā.

Iedzīvotāji

Slāvi ienāca Karpatu teritorijā ap mūsu ēras 2. gadsimtu. Vietējie iedzīvotāji nodarbojās ar zemkopību.

Daba

Aizkarpatija ir viens no Ukrainas vīna ražošanas centriem.

Aizkarpatu klimats ir mēreni kontinentāls, pateicoties Karpatu kalniem, kas no ziemeļiem robežojas ar Aizkarpatiju, šeit ir siltāks klimats nekā citās Ukrainas daļās, kas atrodas tajā pašā ģeogrāfiskajā platumā. Klimats ļauj audzēt augļu dārzus un vīnogas, un pat dažus subtropu augus.

Bagāta ir arī flora un fauna. No aptuveni 2000 augstāko augu sugām 67 ir iekļautas Sarkanajā grāmatā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karpatu Krievzeme.

• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)