Sardīnija

Sardīnija
	Sardīnija
	Sardegna; Sardigna
	— Reģions —
	Džennardžentu kalniDžennardžentu kalni
; Karogs	; Ģerbonis
	Sardīnijas atrašanās vieta Itālijā
	Platība
- Kopējā	24 090 km²
	Iedzīvotāji (2020. gada 1. janvārī)
- Kopā	1 628 384
- Blīvums	67,6/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
- Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
	Mājaslapa: www.regione.sardegna.it
	Sardīnija Vikikrātuvē

Sardīnija (itāļu: Sardegna, izrunā: /sarˈdeɲɲa/; sardīniešu: Sardigna, izrunā: [sarˈdinja]) ir otra lielākā sala Vidusjūrā aiz Sicīlijas un autonoms Itālijas reģions kopš 1948. gada 28. februāra. Tā atrodas aptuveni 200 km uz rietumiem no Itālijas kontinentālās daļas, 12 km uz dienvidiem no Francijai piederošās Korsikas salas un aptuveni 200 km uz ziemeļiem no Āfrikas krastiem. Sardīnijas administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Kaljāri. Salas platība ir 24 090 km². 2011. gadā Sardīnijā dzīvoja gandrīz 1,68 miljoni iedzīvotāju.

Sardīnijas nosaukums ir radies no latīņu valodas, ļoti iespējams cēlies no etniskās grupas, kas to apdzīvoja un kuru latīniski sauca Sardi/Sardini.

Ģeogrāfija

Sardīnija ir otra lielākā sala Vidusjūrā, kuras platība ir 23 821 km². Tā atrodas starp 38° 51' un 41° 15' ziemeļu platuma un starp 8° 8' un 9° 50' austrumu garuma. Austrumos to apskalo Tirēnu jūra, rietumos — Sardīnijas jūra.

Sardīnijas krasta līnijas garums ir 1849 km. Krasti galvenokārt ir augsti un klinšaini. Atšķirībā no Itālijas kontinentālās daļas un Sicīlijas, Sardīnijā nav novērojamas seismiskās aktivitātes un vulkānisms.

Salai raksturīgs tipisks Vidusjūras klimats. Gada laikā aptuveni 135 dienas ir saulainas. Vidējā gaisa temperatūra gada laikā svārstās no 11 līdz 17 °C. Kalnainajos apvidos, kas aizņem aptuveni 14% teritorijas, vidējā temperatūra ir daudz zemāka, un ziemās nereti to virsotnes klāj sniegs.

Administratīvais iedalījums

Administratīvi Sardīnija dalās 1 metropolē (Kaljāri) un 4 provincēs (Dienvidsardīnija, Nuoro, Oristano un Sasāri).

Demogrāfija

Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta ir Kaljāri (156 tūkstoši iedzīvotāju). Nākamās lielākās ir Sasāri (131 tūkstotis), Kvartu Santelena (71,8 tūkstoši) un Olbija (56,1 tūkstotis).

Kultūra

Virtuve

Gaļa, piena produkti, graudi un dārzeņi ir tradicionālās Sardīnijas diētas pamatelementi, virtuvē lieto arī mazākā mērā jūras veltes, piemēram, akmens omārs (aligusta), scampi, bottarga (butàriga), kalmāri un tuncis.

Piena sivēnu (porcheddu) un mežacūku (sirbone) cep uz iesma vai vāra pupiņu un dārzeņu sautējumos, sabiezē ar maizi. Tiek izmantoti tādas garšvielas kā piparmētra un mirte. Liela daļa Sardīnijas maizes tiek gatavota sausā veidā, kas uzglabājas ilgāk nekā maizes ar augstu mitruma līmeni. Tā tiek arī cepta, tostarp civraxiu, coccoi pintau, ļoti dekoratīva maize un pistoccu, kas gatavota tikai no miltiem un ūdens, sākotnēji domāta lopu ganiem, bet bieži pasniegta mājās ar tomātiem, baziliku, oregano, ķiplokiem un stipru sieru. Tradicionālie sieri ir pecorino sardo, pecorino romano, casizolu, ricotta un Kasu marcu (ievērojams, ka satur dzīvus kukaiņu kāpurus).

Alkoholiskie dzērieni tiek lietoti daudzi vietējie vīni, piemēram, Cannonau, Malvasia, Vernaccia, Vermentino, dažādus liķierus, piemēram Abbardente, Filu Ferru un Mirto. Alus ir visvairāk dzertais alkoholiskais dzēriens Sardīnijā; Sardīnija lepojas ar augstāko alus patēriņu uz vienu iedzīvotāju Itālijā (divreiz vairāk nekā vidēji valstī).^[1] Birra Ichnusa ir visvairāk pārdotais Sardīnijā ražotais alus.