Ziemeļamerika

Ziemeļamerika
Platība	24 709 000 km2
Iedzīvotāji	528 720 588 (2008)
Blīvums	22,9 /km2
Valstis	23
Atkarīgās teritorijas	22
Valodas	angļu, franču, spāņu, Amerikas pamatiedzīvotāju valodas, u. c.
Laika zonas	UTC-10 līdz UTC
Lielākās pilsētas	Mehiko; Ņujorka; Losandželosa; Čikāga;
Organizācijas	NAFTA

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita. To apskalo Ziemeļu ledus okeāns ziemeļos, Atlantijas okeāns — ziemeļaustrumos un austrumos, Karību jūra — dienvidaustrumos un Klusais okeāns — dienvidrietumos un rietumos. Kontinenta platība ir 24 230 000 kvadrātkilometru. 2008. gadā iedzīvotāju skaits bija 528 720 588.

Ziemeļamerika atrodas ziemeļos pasaules daļai, kuru dēvē par Jauno Pasauli, Rietumu puslodi vai vienkārši — par Ameriku. Ziemeļamerika ir savienota tikai ar Dienvidameriku. Šo savienojumu šaurākajā vietā dēvē par Panamas zemesšaurumu, kas dienvidaustrumos beidzas ar Darjenas grēdu. Saskaņā ar dažiem avotiem, Ziemeļamerikas robeža ir nevis Panamas zemesšaurums, bet gan Tevantepekas zemesšauruma šaurākā vieta starp Meksikas līci un Kluso okeānu, un šo reģionu starp šiem zemesšaurumiem dēvējot par Centrālameriku. Tomēr plašāk ir izplatīts uzskats, ka Centrālamerika ir Ziemeļamerikas sastāvdaļa.

Ģeogrāfija

Ziemeļamerikā var izšķirt četrus lielus reģionus: centrālie līdzenumi, vai lielās prērijas, kas izstiepušās no Meksikas līča līdz Kanādas Arktikai, ģeoloģiski jaunas; kalnaini rietumi, ieskaitot Klinšu kalnus, Lielo Baseinu, Kaliforniju un Aļasku; ar pacēlumiem, bet relatīvi līdzeno Kanādas vairogu plakankalni ziemeļaustrumos; un daudzveidīgo austrumu reģionu, kas ietver Apalaču kalnus, piekrastes līdzenumu līdz Atlantijas piekrastei, un Floridas pussalu. Meksika, ar tās garajām plakankalnēm, ūdenskritumiem galvenokārt rietumu reģionos, kaut gan austrumpiekrastes līdzenumos tās izstieptas līdz līcim.

Rietumu kalni ir sašķelti vidusdaļā, klinšainajos apgabalos un piekrastes apgabalos Kalifornijā, Oregonā un Vašingtonas štatā, ar Lielo Baseinu — apgabalos ar mazāku platību — starp tiem. Augstākā virsotne ir Denali Aļaskā.

Kopš 1931. gada Ragbi Ziemeļdakotā oficiāli uzskata par Ziemeļamerikas ģeogrāfisko centru. Atrašanās vieta ir atzīmēta ar 4,5 metrus augstu akmens obelisku.

Kontinenta galējie punkti ir:

ziemeļu — Kaffeklubenas sala Grenlandes ziemeļu piekrastē,
dienvidu — Kokosa sala Klusajā okeāna,
rietumu — Vrangeļa rags Aleutu salās,
austrumu — Ziemeļaustrumu rags Grenlandē.

Kontinentālās daļas galējie punkti ir:

ziemeļu — Zenīta rags Būtijas pussalas ziemeļu galā,
dienvidu — Marjato rags Panamā,
rietumu — Velsas Prinča rags Aļaskā,
austrumu — Sentčārlza rags Labradorā.

Klimats

Klimatu visvairāk iespaido meridionāli izvietotās kalnu grēdas un aukstās straumes kontinenta piekrastē. Kordiljeru dēļ Klusā okeāna ietekme izpaužas tikai rietumu piekrastē. Atlantijas okeāns iespaido plašu Ziemeļamerikas teritoriju līdz pat Kordiljeriem. Aukstās gaisa masas no ziemeļiem brīvi plūst virs līdzenumiem un nokļūst tālu dienvidos.

Ziemeļamerikas vidieni pastāvīgi apdraud postoši virpuļviesuļi - tornado. Tie veidojas, siltajām, mitrajām Atlantijas okeāna gaisa masām sastopoties ar auksto gaisu no Ziemeļu Ledus okeāna. Vēja ātrums var pārsniegt 100 m/s. Gaisa virpulis spēj pacelt un aiznest automobiļus, sagraut ēkas.

Savukārt Meksikas līcī un Karību jūrā bieži plosās tropiskie cikloni - taifūni. Tie saceļ ļoti augstus viļņus, kas noposta piekrasti, un atnes stipras lietusgāzes.

Ziemeļamerikas klimats un daba ir ļoti daudzveidīgi, jo kontinents ir izstiepts gan ziemeļu - dienvidu, gan austrumu - rietumu virzienā.

Reģionālais un politiskais iedalījums

Kontinentā ir trīs lielas valstis: Kanāda (tai pieder dažas lielas salas Ziemeļamerikas krastos, ieskaitot Vankūveras salu un Karalienes Šarlotes salas rietumos, Prinča Edvarda salu, Ņūfaundlendu un Keipbretonas salu austrumos, un Elsmīra salu, Bafina salu, un Viktorijas salu ziemeļos Kanādas arktiskajā arhipelāgā); Meksika (ieskaitot Reviljahihedo arhipelāgu un salīdzinoši mazākas salas tuvāk piekrastei); un lielākā daļa Amerikas Savienoto Valstu (ieskaitot Aleutu salas, Aļasku, bet ne ASV Havaju štatu, kas atrodas Klusajā okeānā).

Kontinenta galējajās dienvidu daļās, relatīvi mazajā apgabalā sauktā par Centrālameriku, ir valstis: Beliza, Kostarika, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Nikaragva un Panama.

Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu dažreiz dēvē par Angloameriku, kamēr pārējo Ziemeļameriku (neieskaitot Grenlandi un dažas salas) un Dienvidameriku — par Latīņameriku.

Apzīmējums "Ziemeļamerika" tiek lietots arī citur, ne tikai ģeogrāfijā, tas var nozīmēt dažādas lietas dažādiem cilvēkiem. Daudziem ASV amerikāņiem un kanādiešiem apzīmējums ir tikai vispārīgā lietošanā, tiek bieži lietots, lai apzīmētu tikai "tikai Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu", neietverot Meksiku un Centrālamerikas valstis, ja vien kontekstā tas nav skaidri pateikts, tām arī jābūt iekļautām (piemēram, specifiski attiecībā uz Meksiku, kad runāts tiek par NAFTA). Tas ir kultūras un ekonomikas aspektu dēļ, jo ASV un Kanāda ir daudz līdzīgākas viena otrai, salīdzinot ar pārējām Ziemeļamerikas valstīm. Meksikāņi tomēr apzinās, ka ir Ziemeļamerikas daļa un un vēlas tikt uzskatīti par tās daļu. Bet Centrālamerikas iedzīvotāji lielākoties neiebilst, ka viņus dēvē par centrālamerikāņiem.

Dienvidaustrumos kontinenta malā atrodas salu ķēdes, teritorijas sauktas par Antiļu vai Karību salām, kas ietver:

Angilju (Britu kolonija)
Antigvu un Barbudu
Arubu (Nīderlandes daļa)
ASV Virdžīnas (ASV teritorija)
Bahamu Salas
Barbadosu
Britu Virdžīnas (Britu kolonija)
Dominiku
Dominikānu
Grenādu
Gvadelupu (Francijas daļa)
Haiti
Jamaiku
Kaimanu Salas (Britu kolonija)
Kubu
Martiniku (Francijas daļa)
Montserratu (Britu kolonija)
Navasas salas (ASV teritorija)
Nīderlandes Antiļu salas (Nīderlandes daļa)
Puertoriko (ASV teritorija)
Sentkitsu un Nevisu
Sentlūsiju
Seintvinsentu un Grenadīnas
Trinidādu un Tobāgo
Tērksu un Kaikosu (Britu kolonija)

Ziemeļamerikai tiek pieskaitīta arī Britu kolonija Bermudu salas, kas atrodas Atlantijas okeānā, kā arī Grenlande, kas ir Dānijas Karalistes daļa un lielākā sala pasaulē, un Senpjēra un Mikelona, atrodama pie Kanādas krastiem, pēdējā no Francijas teritorijām Amerikas ziemeļos.

Valstu platība un iedzīvotāju skaits

Nosaukums	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits (aptuveni, 01.07.2002)	Iedzīvotāju blīvums (iedz./km²)
Amerikas Savienotās Valstis	9 629 091	280 562 489	29
Angilja (Lielbr.)	102	12 446	122
Antigva un Barbuda	443	67 448	152
Aruba (Nīd.)	193	70 441	365
ASV Virdžīnas (ASV)	352	123 498	351
Bahamu Salas	13 940	300 529	22
Barbadosa	431	276 607	642
Beliza	22 966	262 999	11
Bermudu salas (Lielbr.)	53	63 960	1200
Britu Virdžīnas (Lielbr.)	153	21 272	139
Dominika	754	70 158	93
Dominikāna	48 730	8 721 594	179
Grenlande (Dān.)	2 166 086	56 376	0,03
Grenāda	344	89 211	259
Gvadelupa (Fr.)	1780	435 739	245
Gvatemala	108 890	13 314 079	122
Haiti	27 750	7 063 722	255
Hondurasa	112 090	6 560 608	59
Jamaika	10 991	2 680 029	244
Kaimanu Salas (Lielbr.)	262	36 273	138
Kanāda	9 976 140	31 902 268	3,2
Kostarika	51 100	3 834 934	75
Kuba	110 860	11 224 321	101
Martinika (Fr.)	1100	422 277	384
Meksika	1 972 550	103 400 165	52
Montserrata (Lielbr.)	102	8437	83
Navasas sala (ASV)	5	0	n/a
Nīderlandes Antiļas (Nīd.)	960	214 258	223
Nikaragva	129 494	5 023 818	39
Panama	78 200	2 882 329	37
Puertoriko (ASV)	9104	3 957 988	435
Salvadora	21 040	6 353 681	302
Sentkitsa un Nevisa	261	38 736	148
Sentlūsija	616	160 145	260
Senpjēra un Mikelona (Fr.)	242	6954	29
Sentvinsenta un Grenadīnas	389	116 394	299
Trinidāda un Tobāgo	5128	1 104 209	215
Tērksas un Kaikosas (Lielbr.)	430	18 738	44
Kopā	24 497 994	490 354 921	20,0

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļamerika.