Glosārijs

Produkts atbilst noteikumam, ja visu vai konkrētu nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz noteiktu procentuālo daļu no galaprodukta ražotāja cenas.

Nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

Produkta reģionālās vērtības saturs FOB (%) = ((FOB – Nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība)/FOB) x 100

kur

“Nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība” = visu jūsu ražojuma ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, pirmā noskaidrojamā cena, ko par nenoteiktas izcelsmes materiāliem maksāja ES vai preferenciālā partnervalstī.

“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada Nolīgumu par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu (PTO Nolīgums par muitas vērtējumu).

“ražotāja cena” ir izstrādājuma ražotāja cena, kas samaksāta vai maksājama ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība un visas citas izmaksas, kas radušās izstrādājuma ražošanā, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai ko varētu atmaksāt, ja iegūto izstrādājumu eksportē.

Noteikums ir izpildīts, ja nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība procentos nepārsniedz procentuālo daļu, kas noteikta konkrētā ražojuma noteikumā.

Papildu informācija par aprēķina metodi ES un Japānas nolīgumā ir atrodama ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīguma nodaļas par izcelsmes noteikumiem 4. piezīmē “Nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālās vērtības aprēķināšana”.

Piemērs. Plastmasas krūzes (HS pozīcija 39.24)

Dažos ES tirdzniecības nolīgumos noteikums par plastmasas krūzēm (HS pozīcija 39.24) paredz:

“Ražošana [ražošana], kurā visu izmantoto [nenoteiktas izcelsmes] materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas (MaxNOM 50 % (EXW))”

Plastmasas džugu ražotājs izmanto šādus nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas importēti no valstīm ārpus ES un partnervalsts:

Plastmasas granulas (HS pozīcija 39.03) (vērtība EUR 2)

Lid (HS pozīcija 39.24) (vērtība EUR 0,50).

Plastmasas krūze (ražotāja cena EUR 6) atbilst izcelsmes noteikumam, jo izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība ir mazāka par 50 % no ražotāja cenas.

Piemērs: Slēpošanas ķēdes (HS pozīcija 73.15)

Dažos ES preferenciālajos tirdzniecības režīmos noteikums attiecībā uz drošības ķēdēm (HS pozīcija 73.15) paredz:

“Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 73.15 klasificēto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas (MaxNOM 50 % (EXW))”

Debesķēžu ražotājs izmanto šādus nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas importēti no valstīm ārpus ES un partnervalsts

— ķēde (HS pozīcija 73.15) (vērtība EUR 150)

Nerūsējošā tērauda stieple (HS pozīcija 72.23) (vērtība EUR 60)

Slēpošanas ķēde (ražotāja cena EUR 350) atbilst izcelsmes noteikumam, jo HS pozīcijā 73.15 klasificēto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība ir mazāka par 50 % no slēpošanas ķēdes ražotāja cenas, lai gan visu nenoteiktas izcelsmes materiālu kopējā vērtība pārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas.

Administratīvais dokuments, ko ES izmanto tirdzniecībai ar trešām valstīm un ārpussavienības preču pārvietošanai ES. VAD nodrošina valsts administratīvo prasību atklātību, racionalizē un samazina dokumentu sagatavošanu, samazina pieprasītās informācijas apjomu, standartizē un saskaņo datus.

Ja kopējā muitas tarifa nodokļa likmes piemērošana ir atkarīga no ievestā sūtījuma ievešanas cenas, cenas patiesumu pārbauda, izmantojot vienotas likmes importa vērtību, ko aprēķina Komisija katram produktam un izcelsmei, pamatojoties uz produkta vidējo svērto cenu dalībvalstu reprezentatīvajos importa tirgos vai, attiecīgā gadījumā, citos tirgos.

Princips nediskriminēt viena tirdzniecības partnerus, t. i., visiem ir piešķirts “lielākās labvēlības režīms”. Saskaņā ar PTO noteikumiem priekšrocība, par kuru panākta vienošanās ar vienu valsti, ir jāattiecina uz visiem tirdzniecības partneriem, kas ir PTO dalībvalstis.

Vismazāk attīstītās valstis (VAV) ir valstis ar zemiem ienākumiem, kas saskaras ar nopietniem strukturāliem šķēršļiem ilgtspējīgai attīstībai. Tās ir ļoti neaizsargātas pret ekonomikas un vides satricinājumiem, un tām ir zems cilvēkresursu līmenis. Pašlaik vismazāk attīstīto valstu sarakstā ir 47 valstis, kuras pārskata ik pēc trim gadiem. Vismazāk attīstītajām valstīm ir ekskluzīva piekļuve dažiem starptautiskajiem atbalsta pasākumiem, jo īpaši attīstības palīdzības un tirdzniecības jomā.

Importa tarifi, ko piemēro visām precēm, kuru izcelsme nav valstīs, uz kurām attiecas vislielākās labvēlības režīms, vai nezināmas vai apšaubāmas izcelsmes precēm.

Tirdzniecības sistēma, kas atsevišķām valstīm vienpusēji piešķir preferenciālus tarifus bez savstarpīguma principa. GATT to apstiprināja 1971. gadā, ļaujot rūpnieciski attīstītajām dalībvalstīm pieņemt vienvirziena tarifa preferences par labu jaunattīstības valstīm.

Atbrīvojumu 1979. gadā padarīja vispārīgāku un pastāvīgāku, pieņemot “veicinošo klauzulu”, kas ļauj rūpnieciski attīstītajām valstīm īstenot pasākumus, ar kuriem “diferencētu un labvēlīgāku režīmu” attiecina arī uz jaunattīstības valstīm.

ES ieviesa šo preferenču sistēmu 1971. gadā, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm pārdot vairāk savu ražojumu rūpnieciski attīstītajās valstīs un veidot savu rūpniecību. VPS preferences tiek piešķirtas konkrētu produktu eksportam no konkrētām valstīm.

Īpaša ES shēma ilgtspējīgas attīstības un pārvaldības veicināšanai. Tā piešķir papildu preferences, lai palīdzētu neaizsargātām jaunattīstības valstīm ratificēt un īstenot starptautiskās konvencijas par cilvēktiesībām, darba ņēmēju tiesībām, vides aizsardzību un labu pārvaldību.

Līgums, kas bija Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) priekštecis. Tā kalpoja par pamatu sarunām, kuru mērķis bija liberalizēt pasaules tirdzniecību, un palīdzēja strukturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.

GATT 1947 atsaucas uz GATT veco redakciju, savukārt GATT 1994 ir PTO iekļautās Vispārējās vienošanās jaunā versija, kas reglamentē preču tirdzniecību.

Noteikums, kas ļauj ražotājiem izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus līdz noteiktai procentuālajai vērtībai no ražotāja cenas. Tomēr, ja īpašais apstrādes vai pārstrādes noteikums jau ļauj izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālu procentuālo daudzumu, pielaidi nevar izmantot, lai pārsniegtu minēto daudzumu.

Maksimālā procentuālā daļa vienmēr ir tā, ko pieļauj īpašais noteikums. Pieļaujamās pielaides procentuālā daļa dažādās preferenču sistēmās ir atšķirīga.